Kas jauns Latvijā? nr. 195: 2001. g. 18. - 24. maijs Baltija pret ES noskaņota visnegatīvāk NRA. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji ir visskeptiskāk noskaņoti pret savu valstu iestāšanos Eiropas Savienibā (ES). Visvairāk ES atbalstītāju ir Rumānijā un Bulgārijā - valstis, kurām sarunas par iestāšanos ES līdz šim veicies vismazāk, liecina Igaunijas Valsts kancelejas Eiropas Savienības informācijas sekretariāta apkopotā informācija. Integrāciju ES atbalsta neatbalsta Bulgārijā 86% 7% Rumānijā 68% 11% Slovākijā 58% 21% Slovenijā 51% 30% Ungārijā 65% 15% Čehijā 45% 24% Polijā 55% 30% Lietuvā 50% 28% Latvijā 41% 33% Igaunijā 36% 53% Valsts prezidente Grieķijā NRA. Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga savā uzrunā "Atenu foruma" atklāšanā apliecinājusi Latvijas gatavību tuvāko gadu laikā par 20 % palielināt izglītības iespējas datorzinātnēs un trīskāršot datorspeciālistu skaitu valstī. Lai Latvija varētu konkurēt ar citām valstīm informāciju tehnoloģiju jomā, nepieciešama strauja attīstība. Latvijas spēks, pēc prezidentes teiktā, ir cilvēkos, kuriem ir bagāts radošais potenciāls. Valsts prezidente izteikusi pateicību par iespēju uzstāties "demokrātijas šūpulī", norādot, cik grūti Latvijai bijis izcīnīt un nostiprināt demokrātisku iekārtu. Atzīstot, ka katrai valstij ir svarīgi apzināties savas saknes, V. Vīķe - Freiberga stāstīja par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, dažādiem projektiem, lai Latvijas kultūru un tradīcijas varētu saglabāt datorizētā formatā un ikvienā pasaules valstī ar tām varētu iepazīties. BNS. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien Grieķijā tikšanās laikā ar šīs valsts prezidentu Konstantīnu Stefanopulu pārrunājusi Eiropas drošības jautājumus un paudusi prieku par draudzīgajām attiecībām starp valstīm. Grieķijas prezidents izteicis atbalstu Latvijas mērķiem iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī paudis, ka Grieķija atbalstīs Latvijas centienus šajā virzienā. Grieķijas prezidents uzskatot, ka Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu iekļaušana NATO būtu papildu garants Eiropas drošībai un vairotu stabilitāti šajā Eiropas reģionā. Prezidenti apsprieduši Rietumeiropas reģionālo sadarbību. Lauksaimniecība sāk atgūties NRA. Zemnieki un uzņēmēji ar savu darbu pērn ir pierādījuši, ka, par spīti nelabvēlīgajai ekonomiskajai videi, reizēm arī pašu neticībai un valdības nespējai līdzīgi attīstīto valstu valdībām atbalstīt savas valsts lauksaimniecības ražotājus, spēj panākt ekonomikas izaugsmi. Šāda atziņa vakar izskanēja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) rīkotajā seminārkonferencē Latvijas lauksaimniecība un lauki: attīstība un tendences. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma gan teica, ka šampanieti par nozares augšupeju vēl ir par agru dzert. To varēšot darīt, ja šāda tendence saglabāšoties vēl vismaz gadu. Pagājušā gada rādītāji vairākās nozarēs ir bijuši labāki nekā 1999. gadā, tomēr tie tikpat kā nav pārsnieguši 1998. gadu. Pēc LVAEI pētnieka Armanda Vēvera veiktajiem aprēķiniem, ievērojot ES metodiku, pagājušajā gadā lauksaimniecības kopējie ienākumi bija 73 miljoni latu. Uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto tas ir 500 latu gadā jeb aptuveni 40 latu mēnesī. Tas ir nedaudz vairāk kā 1999. gadā, kad ienākumi uz vienu lauksaimniecībā strādājošo tika lēsti aptuveni 423 lati (kopējie ienākumi bija 66 miljoni latu, lauksaimniecībā strādāja 156 000 cilvēki). Tomēr, kā skaidroja A. Vēveris, pieaugumu noteicis tas, ka 2000. gadā par 20 000 ir samazinājies lauksaimniecībā nodarbināto skaits, līdz ar to ienākumi teorētiski ir lielāki. Neraugoties uz to, ka 2000. gadā lauksaimniecības kultūru sējumu kopplatība bija 881 100 hektāru, kas ir par 3,4 procentiem mazāk nekā 1999. gadā, LVAEI lauksaimniecības nodaļas pētnieks Edgars Selickis uzskata, ka pagājušais gads lauksaimniecībā ir bijis diezgan veiksmīgs. Pēc viņa teiktā, graudaugu kopraža 2000. gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu ir pieaugusi par 17,9 procentiem un sasniedza 923 600 tonnu. Arī labības vidējā ražība ir palielinājusies kopumā par 3,1 centneru uz hektāru. Tomēr pagājušā gada nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nenovākti palika aptuveni 11 600 hektāru graudaugu sējumu. Kā pozitīvu tendenci viņš minēja to, ka saimniecību īpatsvarā pieaug to saimniecību skaits, kas specializējas graudkopībā. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs, veicot zemnieku aptauju, secināja – apmēram trešdaļa lauksaimnieku uzskata, ka situācija ir uzlabojusies, 24 procenti domā, ka tā ir pasliktinājusies, savukārt 44 procenti aptaujāto uzskata, ka šajā nozarē nekas īpaši nav mainījies. Nākotnē ar ļoti lielām cerībām raugās tikai pieci procenti respondentu. Apmēram puse savas saimniecības attīstības perspektīvu uzskata par apmierinošu. 21 procents zemnieku nākotnes perspektīvas vērtē kā sliktas. Lai varētu attīstīties, laucinieki ir izteikuši velmi pēc ilgtermiņa kredītiem ar zemiem procentiem, subsīdijām (no aptaujātajiem lauksaimniekiem subsīdijas saņem 76 procenti), nodokļu atvieglojumiem, Eiropas savienības atbalsta (gaidāmās SAPARD programmas), konsultācijām, speciālās literatūras un kursiem. Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums – neērts, bet dzīvos NRA. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču konkurētspēja Baltijas valstu tirgū ir zemākā, un pašlaik tirdzniecībā ar Lietuvu un Igauniju ir vērojams importa pārsvars, kas ar katru gadu pieaug. Viskritiskākā situācija ir piena nozarē, jo piena produktu imports no Lietuvas ir pieaudzis trīs reizes. Tomēr brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm, visticamāk, netiks lauzts. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma uzskata, ka brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm ir jāturpina, lai gan pašlaik tas Latvijas pārtikas ražotājiem nevienlīdzīgās situācijas dēļ nav īpaši izdevīgs. "Tomēr mani māc bažas, ka šā līguma aizsegā Latvijā nonāk ne tik daudz Lietuvas un Igaunijas kā citu valstu preces," sacīja L. Straujuma. Latvijas tirdzniecībā gan ar Lietuvu, gan ar Igauniju joprojām saglabājas negatīva bilance, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) rīcībā esošā informācija. Pagājušajā gadā pārtikas un lauksaimniecības preču imports no Igaunijas palielinājies no 17,8 miljoniem latu līdz 20,5 miljoniem latu. Latvijai kādreiz aktuālā problēma – lētā Eiropas cukura ieplūdināšana caur Igauniju – tagad faktiski ir beigusies. Pēc muitas ziņām, pērn no Igaunijas ievestas 115,6 tonnas cukura, no tām kā reeksports 82 tonnas. Savukārt eksports uz šo valsti nedaudz samazinājies – no 8,5 miljoniem latu līdz 8, 4 miljoniem latu. Latvijas tirdzniecība ar Lietuvu notikusi daudz intensīvāk – imports no šīs valsts ir palielinājies no 32,4 miljoniem latu 1999. gadā līdz 39,8 miljoniem latu 2000. gadā. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe sacīja, ka, piemēram, piena produktu imports ir pieaudzis četras reizes. Pēc LVAEI datiem, ir palielinājies arī augļu, šokolādes, piena produktu, gaļas, dzīvu dzīvnieku, miltu pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu imports. Tiesa, arī eksports uz šo valsti ir palielinājies – no 13,5 miljoniem latu līdz 15,3 miljoniem latu. LVAEI pētījumā Latvijas lauksaimniecība un lauki 2000: politika un attīstība kaimiņvalstu spēju eksportēt uz mūsu valsti savas lauksaimniecības preces Igaunijas gadījumā skaidro ar šīs valsts liberālo tirdzniecības politiku, kuras rezultātā caur šo valsti Latvijā pastarpināti ienāk arī Eiropas Savienības produkcija. Savukārt Lietuvas gadījumā spēkā esot cits faktors – visai liels atbalsts lauksaimniecībai, tāpēc Lietuvas zemnieki var atļauties realizēt savu produkciju par salīdzinoši zemām cenām. LVAEI speciālisti prognozē, ka nākotnē visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes sektoru attīstība notiks ļoti līdzīgi, ņemot vērā to kopīgo mērķi – integrāciju ES un joprojām darbojošos brīvās tirdzniecības līgumu. Rīgas domei negaidīti izdodas izveidot prezidiju BNS. Rīgas dome otrdien ārkārtas sēdē domes valdes vietā negaidīti izveidoja prezidiju, kas bija viens no "tēvzemiešu" izvirzītajiem noteikumiem koalīcijai ar sociāldemokrātiem pilsētas pašvaldībā. Par grozījumiem domes nolikumā, kas paredz prezidija izveidošanu, nobalsoja 46 deputāti no 60, pret bija pieci, bet atturējās seši. Pret balsoja Tautas partija, atturējās "Latvijas ceļš" un Jaunās kristīgās partijas pārstāve. Prezidija izvēli debatēs neatbalstīja Tautas partija un "Latvijas ceļš", norādot, ka tas ir lieks un nedemokrātisks veidojums. Savukārt kreiso spēku apvienība, kas otrdienas sēdei bija iesniegusi priekšlikumus atjaunot pagaidu valdi, pirms balsojuma lūgusi pārtraukumu konsultācijām ar sociāldemokrātiem. Rīgas mērs Gundars Bojārs pēc konsultācijām apgalvoja, ka runa bija tikai par procedūru, kā pēc prezidija izveidošanas nolikumā iestrādāt komiteju un deputātu priekšlikumus. Savukārt vicemērs Sergejs Dolgopolovs pirms balsojuma žurnālistiem neatklāja pārtraukuma iemeslus, bet atzina, ka prezidija izveidošanu uztver mierīgi un neuzskata, ka jautājums ir sasteigts. Prezidiju veidos visu frakciju pārstāvji proporcionāli deputātu skaitam domē. Partijas, kas ieguvušas 3 - 7 mandātus, deleģēs vienu prezidija locekli, 8 - 12 deputāti divus, un 13 - 17 deputāti - trīs prezidija locekļus. Kam ir mazāk par trim vietām, uz pieciem deputātiem būs viens pārstāvis. Domes koalīcijas līguma dēļ PCTVL amatus nezaudēs Diena. Sociāldemokrātu un Tēvzemei un brīvībai/LNNK koalīcijas līgums Rīgas domē, kuram pievienosies liela daļa nelielas pārstāvniecības partiju, nodrošinās koalīcijai vairākumu ar vismaz 34 balsīm. Taču tas neparedz kreiso bloka Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ietekmes samazināšanu. Šī politiskā spēka pārstāvji saglabās amatus domē, kuros jau ir ievēlēti, saskaņā ar līgumu, ko PCTVL noslēgusi ar LSDSP, apstiprināja sociāldemokrāts Jānis Dinevičs. Tēvzemieši pagaidām atturas komentēt šo faktu, taču jau iepriekš bija pauduši pārliecību par iespējām koalīcijā ar sociāldemokrātiem tomēr mazināt kreiso ietekmi. PCTVL ir ieguvusi mēra vietnieka amatu Sergejam Dolgopolovam, kā arī divu komiteju priekšsēžu posteņus, kuros ir Leonīds Kurdjumovs un Sergejs Zaļetajevs. Jaunā līguma parakstīšana nenotiks tikai pēc apspriedēm ar nelielas pārstāvniecības partijām, taču gan no pašu politiķu izteikumiem, gan arī neoficiāli iegūtas informācijas jau var gūt priekšstatu par līguma projekta saturu. Tas paredz, ka līgumu parakstījušās puses apņemas atbalstīt LSDSP pašreizējo domes priekšsēdētāju un TB/LNNK deleģēto mēra vietnieku. Par pārējo domes amatu kandidātiem, piemēram, departamentu direktoriem, pašvaldības uzņēmumu pilnvarniekiem un citu institūciju vadītājiem līgumu parakstījušās partijas lemj, savstarpēji vienojoties. Ar šā punkta starpniecību tēvzemieši varētu censties nobloķēt iespēju PCTVL pārstāvjiem nokļūt vēl kādos amatos, kas nav paredzēti kreiso līgumā ar LSDSP. Tas pamatā ir izpildīts, izņemot punktu, kas paredz PCTVL iedalīt vienas izpilddirekcijas vadību. Pēc TB/LNNK aicinājuma līgumā iekļauta pušu apņemšanās konsekventi īstenot Izglītības un Valsts valodas likumu, par ko bažas radušās, konstatējot, ka domes darbā apritē parādās krievu valodā rakstīti iesniegumi. S.Dolgopolovs Dienai sacīja, ka šādi iesniegumi netiks reģistrēti, bet pašvaldība var nākt pretī iedzīvotājiem un tos nenoraidīt, bet iesnieguma būtību iztulkot, kas nebūtu likuma pārkāpums. LSDSP bija svarīgi līgumā paredzēt, ka, risinot privatizācijas jautājumus, pašvaldības īpašumā tiek saglabāti uzņēmumi, kuri veic pilsētai nozīmīgas funkcijas, valsts un pilsētas nozīmes kultūras, izglītības, sporta un medicīnas iestādes, kā arī bērnu, invalīdu un vecu ļaužu iestādes. TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Jānis Birks Dienai teica, ka katrā atsevišķā gadījumā ir jāskatās, vai objekts ir pelnošs un vai pašvaldība to spēj apsaimniekot — ja tas dod pašvaldībai ienākumus, tad to var neprivatizēt. Atlikta dainu iekļaušana šedevru sarakstā NRA. Lai arī oficiāli ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras šedevru sarakstā iekļautos projektus nosauks 29. maijā, saņemta informācija, ka latviešu tautasdziesmu iekļaušana šajā sarakstā atlikta līdz 2003. gadam. No 36 pretendentiem šedevru sarakstam, UNESCO atlasīja tikai 19 pieteikumus, arī, piemēram, gruzīnu polifonos dziedājumus, sicīliešu leļļu teātri, Ķīnas Kunkvu operu, Ziloņkaula krasta Tagbanas komūnas mūziku, arī Lietuvas krustu simbolisma projektu. Latvijas projekts atlikts, jo arī lietuviešiem esot latviešiem līdzīgas tautasdziesmas un projekts jāveido kopā. "Latvijas iesniegums pēc UNESCO žūrijas lēmuma ir atlikts līdz 2003. gadam. Ārlietu ministrija un Kultūras nacionālā komisija turpina noskaidrot, kāpēc šāda situācija izveidojās. Balsojums bija slēgts, pagaidām no oficiālajiem dokumentiem nekas nav pieejams, ir tikai baumas. Bet Latvija un Lietuva pirms tam apmainījās ar atbalsta vēstulēm. Latvija atbalstīja Lietuvas projektu, un Lietuva savukārt apņēmās atbalstīt mūsējo," stāsta Latvijas vēstniece un reizē arī Latvijas UNESCO pārstāvniecības vadītāja Francijā Sandra Kalniete. Viņa apgalvo, ka Lietuvas vēstniece Francijā un pastāvīgā pārstāve UNESCO Ugne Karvele, vienlaikus būdama arī UNESCO eksperte mutvārdu un nemateriālā pasaules mantojuma žūrijas komisijā, savas saistības nav pildījusi un viņas rīcība uzskatāma par rupju diplomātiskā darba ētikas pārkāpumu. "Vēstule sekretariātā netika iesniegta, tā arī netika nolasīta," ar rūgtumu stāstīja Latvijas vēstniece Francijā. Vēl vairāk: Ugne Karvele iebildusi pret šo projektu, uzsverot, ka latviešu tautasdziesmas ir tikai daļa no kopējā baltu kultūras mantojuma. Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētnieks Vilis Bendrofs atzīst, ka abām tautām līdzīgas ir melodijas, kuru teksti ir sacerēti daktilā, bet tā ir maza daļa no mūsu tautasdziesmu kopskaita. 95% latviešu dainu ir četrrindes, lietuviešiem tādu nav, latviešu dainām ir divi pantmēri, kas drīzāk radniecīgi, piemēram, senākajos indiešu svētajos rakstos lietotajiem. Pētnieks norāda, ka abu tautu dziesmām ir seni radniecīgi elementi, taču gandrīz visi tie, izņemot daktilisko dziesmu melodijas, ir sastopami ārpus Latvijas un Lietuvas, tātad nav pamata runāt par baltu tautasdziesmām. "Mūzikā ļoti atšķiramies. Arī poētiskajā ziņā mūsu dainas ir savādākas, bet struktūrā vairāk līdzīgas japāņu haikām, ne lietuviešu dziesmām," spriež etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. LFK arhīva vadītāja Māra Vīksna pieļāva, ka cilvēks, kurš teicis, ka jāveido kopīgs baltu tautasdziesmu mantojums, nav bijis kompetents. Arhīva vadītāja arī norāda: ja Krievijas Semeisku sādžas mutvārdu kultūra atsevišķi tika iekļauta šajā sarakstā, kā gan var salikt kopā divu atsevišķu tautu mantojumu. "1994. gadā, kad notika konference sakarā ar dainu simtgadi, Lietuvas pārstāvis teica, ka visām tautām fondos glabājas materiāli, bet latviešu tautai - svētums. Lietuvieši mūs novērtē," sacīja M. Vīksna. Projekta un Latviešu folkloras krātuves vadītāja Dace Bula atzina, ka ieguldītais darbs nekur nepazudīs. "Pats pieteikums tika ļoti pozitīvi novērtēts. Iebildums, ka sniedzam pieteikumu par dainām atsevišķi, nav objektīvs, tāda kultūras forma kā baltu dainas nepastāv, un pieteikuma nolikumā nebija teikts, ka ir tāda iespēja divām valstīm iesniegt kopīgu projektu," sacīja D. Bula. V. Muktupāvels piekodina domāt par to, vai Latvija ir darījusi pietiekami, lai šādos brīžos ar saviem ekspertiem spētu ietekmēt procesus starptautiskajās organizācijās. To akcentē arī Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. "Vēl nezinām, kas īsti notika, bet jāņem vērā, ka ikviens eksperts spriež savu zināšanu robežās," sacīja profesore. Nevajagot tenku līmenī izplatītās ziņas uztvert kā traģēdiju. "Arī abas tautas kopā var veidot lielisku pētījumu, nevis ieņemt pozīciju, ka mūs neviens nesaprot. Varbūt pašiem vajag citus vairāk izprast?" taujā J. Kursīte. 1896. gadā Jēkabs Lautenbahs ir sarakstījis apcerējumu par latviešu un lietuviešu folkloras vēsturi. "Ir pagājis vairāk nekā gadsimts. Varbūt jāveido jauns pētījums paralēli ar komentāriem arī angļu valodā. Tas būtu ieguvums visai pasaulei, un šābrīža zaudējums patiesībā izrādīsies ieguvums," pieļauj J. Kursīte. Jāpiebilst, ka drīz paredzēta vēl viena Latvijas pieteikuma apspriešana UNESCO. Pasaules atmiņas programmai pieteikts dainu skapis kā unikāla vērtība. "Labāk jāseko līdzi, lai šis fiasko neietekmē nākamo spriedumu," uzskata V. Muktupāvels. Izstrādā koncepciju dzimumu līdztiesības jautājumā Diena. Labklājības ministrija kā atbildīgā valsts institūcija par dzimumu līdztiesības jautājumiem valstī ir izstrādājusi koncepciju, kuras mērķis ir efektīva un koordinēta šo jautājumu risināšana. Formāli Latvijas likumdošana nodrošina dzimumu līdztiesību gan darbā, gan ģimenē, taču dzīvē viss ir pretēji - sievietes ar augstāku izglītību saņem mazāku atalgojumu un iegūst arī zemākas kategorijas amatu, konferencē pauda Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors Olafs Brūvers. Sievietes saņem vidēji tikai 78,5% no vidējās vīriešu algas. Tikai 3% sieviešu ir darba devēju amatos, valsts vadošos amatus ieņem absolūts vīriešu vairākums. Vecrīga subjektīvu lēmumu varā Diena. Rīgas domes vilcināšanās noteikt moratoriju jaunu ēku celtniecībai Vecrīgā līdz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādāšanai, kā arī šī plāna izstrādāšanas kavēšana liecina par vēlmi saglabāt pašreizējo juceklīgo un subjektīvo pieeju vecpilsētas apbūvēšanā. Pašlaik vairāku uzņēmēju redzes lokā nonākusi Vecrīgas sirds — Pētera baznīcas apkārtne. Vairāki gan opozīcijā, gan arī pozīcijā esoši jaunie Rīgas domnieki — Aija Poča (LC), Edmunds Krastiņš (TP), Indulis Emsis (ZP), Inese Vaidere (TB/LNNK) un citi Dienai ir teikuši, ka viņus pārsteidzis tas, ka pašvaldībā nav izstrādāta noteikta un visiem saprotama kārtība, kā būtu skatāmi attīstības priekšlikumi. Rīgas dome mēģinot skriet investoriem pakaļ, nevis piedāvājot viņiem iespējas izteikt savas idejas un izvēloties labākos piedāvājumus. Pilsētas attīstības departaments gatavojas tuvākajās dienās izsludināt konkursu uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādes darba grupas vadītāja vietu. Šis amats ir brīvs jau vairākus mēnešus, jo iepriekšējā sasaukuma domes pilsētas attīstības komitejas vadītājs Juris Visockis (LC) paguva izteikt neuzticību Andrim Rozem, kuram dome bija uzticējusi plāna izstrādi. Pirms aiziešanas no amata A.Roze sacīja Dienai, ka dome naudu plāna izstrādei piešķīrusi tikai "uz papīra", bet reāli nav līdzekļu ne datoru, ne telefonu, ne citas tehnikas iegādei, ne arī speciālistu algošanai. Pašlaik par katru jaunu apbūves projektu Vecrīgā domes komitejas lemj, vadoties no sev vien zināmiem apsvērumiem, bez vienotiem noteikumiem un koncepcijas. Sabiedrībai visbiežāk paliek neskaidrs, kā interesēs pieņemts lēmums un cik objektīvi vai gluži subjektīvi bijuši deputātu motīvi, atļaujot jaunu ēku celšanu, neraugoties uz vairākkārt izteiktajiem solījumiem līdz plāna izstrādāšanas pabeigšanai jaunus objektus Vecrīgā necelt. Par apbūves iecerēm pie Pētera baznīcas gan pagājušā sasaukuma, gan jaunās domes deputāti lēmuši tikai pēc sev vien zināmiem kritērijiem, bez vienotas Vecrīgas apbūves koncepcijas. Patlaban "karstākie" punkti Vecrīgā ir skvēriņš blakus Pētera baznīcai un apbūves gabals Grēcinieku ielā 11/13. Skvēra vietā akceptēts celt viesnīcu, taču pēc 10 000 rīdzinieku protesta vēstules šī iecere pieklususi un projekts kaut kur iestrēdzis. Pašlaik domē izskata projektu par sarkano līniju korekciju zemes gabalam Grēcinieku ielā, un būvniecības projektu varēs sākt izstrādāt tikai tad, kad dome korekciju būs apstiprinājusi Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs uzskata, ka jāpārtrauc jebkura jaunu objektu celtniecība Vecrīgā un vēlreiz jāizvērtē jau apstiprinātie projekti. PCTVL deputāti negrasās pārbaudīt savu valodas prasmi NRA. Rīgas domes kreiso spēku apvienības PCTVL deputāti netiksies ar Valsts valodas centra inspektoriem, jo frakcija uzskata, ka nav likumīga pamata prasīt ievēlēto deputātu valodas prasmes pārbaudi, ziņo BNS. PCTVL pārstāvis Sergejs Dolgopolovs atklāja, ka frakcija sagatavojot "pieklājīgu atbildi valodas centram, ka likumdošana neparedz šādu procedūru". S. Dolgopolovs sacīja, ka deputātus pārbauda jau pirms ievelēšanas un viņi nevar kandidēt, ja viņu valodas prasme neatbilst likuma prasībām. "Valodas centrs atzīst, ka nav nostrādājis pietiekami labi, un ķeras pie kļūdu labošanas," pieļāvis S. Dolgopolovs. Likums paredz, ka deputātam vai pašvaldības vadītājam valoda jāzina vismaz "3a" līmenī, kas ir gandrīz augstākā zināšanu pakāpe. Ja deputātu zināšanas neatbildīs likumā noteiktajām normām, centrs iesniegs dokumentus Centrālajai vēlēšanu komisijai, kurai būs jālemj par deputātu turpmāko likteni. Neizpratni izsauc prezidenta pils krāsošana Rīgas Balss. Neizpratni sabiedrībā izsauc fakts, ka uzsākta prezidenta pils fasādes krāsošana, kas izmaksās 207 tūkstošus latu. To izdaiļo vienīgi par godu Rīgas astoņsimtgades svinībām, lai svētku laikā prezidente un Rīgas tēls "nekristu kaunā", taču būtībā šī fasādes krāsošana ir bezjēdzīga, jo drīzumā gaidāms pils kapitālais remonts, kad pils ārsienu krāsojums atkal būs jāatjauno, jo kapitālā remonta laikā tiks mainīti kā logi, tā palodzes, kas sabojās līdzšinējo nama "parādes pusi". Atkal saslimst karavīri Diena. Infektoloģijas centrā ievietoti 23 karavīri, kuriem visiem ir vienādi simptomi. Šī ir kārtējā ķibele bruņotajos spēkos un lai arī inficēšanās avots līdz šim nav noskaidrots, ir skaidrs, ka saslimšanu izraisījis rotavīruss, kas izplatās neievērojot higiēnas noteikumus. Īpaši bīstama ir ūdens inficēšanās ar infekciju izraisošiem vīrusiem un baktērijām, jo tās var radīt masveida saslimšanu pilsētā, ja notiek ūdensvada avārija. Cietumnieki streiko Rīgas Balss. Paužot neapmierinātību ar jaunajiem noteikumiem, kas liedz pārtikas sūtījumus saņemt arī pirmstiesas izmeklēšanas cietumos esošajiem ieslodzītajiem, aptuveni 1700 Centrālcietuma un Brasas cietuma iemītnieku pirmdien atteicās brokastot, pusdienot un vakariņot cietuma ēdnīcā. Tikšanās laikā ar cietuma priekšniekiem tieslietu ministre Ingrīda Labucka paudusi viedokli, ka ieslodzīto akcijas nav uzskatāmas par badastreiku. "Ieslodzītie atsakās no cietuma ēdiena, bet turpina ēst savu pārtiku, turklāt abu cietumu veikali ir izpirkti," pastāstīja ministres preses sekretārs Leonards Pavils. Labucka atzinusi, ka katrs jaunums sastopams ar pretestību, taču jaunā sistēma, kuras mērķis ir narkotiku izskaušana cietumos, esot jēdzīgāka un noderīgāka par līdzšinējo. Cietumu priekšniekiem uzdots sekot, lai cietumu veikalos būtu tādas pašas cenas kā ārpus restēm. Otrdien no cietuma brokastīm bija atteikušies apmēram 1400 Centrālcietumā ieslodzīto, bet Brasas cietumā - 360 ieslodzīto. Vērienīgākais erotikas festivāls Baltijas valstīs Apollo. No 31.maija līdz 3.jūnijam izstāžu sabiedrība "PRIMA" SKONTO hallē rīko erotikas festivālu ar vadmotīvu "Darbojies līdzi un izklaidējies". Tā organizētāji vērtē, ka šis būs vērienīgākais šāds notikums Baltijas valstīs Festivāla priekšnesumu programmā piedalīsies gandrīz visi aktīvākie Latvijas naktsklubi, kā arī seksa zvaigznes no ASV, Krievijas, Somijas un Vācijas. Vēlmi piedalīties erotiskās mākslas izstādēs pieteikuši gandrīz divdesmit fotomākslinieku, gleznotāju un tēlnieku, kā arī trīs mākslinieku grupas. Seminārus un diskusijas par drošu un veselīgu seksu vadīs zinošākie Latvijas speciālisti. Gadatirgus daļā, kas dos iespēju iepazīties ar pasaules seksa industrijas sasniegumiem, ekspozīcijas pieteikušas vairāk nekā 50 firmas. Katru stundu SKONTO hallē būs erotiskās izrādes, labāko naktsklubu šovprogrammas vai ārzemju pornozvaigžņu viesizrādes. Tos visus raksturo augsta profesionalitāte. Gardēži spēs novērtēt JOCKEY CLUB maigo erotismu un izsmalcināto GRAND CABARE ADMIRAL SHOW. Asāku izjūtu cienītāji spēs novērtēt CLUB-3 vai seksa minoritāšu un brīvo cilvēku kluba PURVS priekšnesumus. Intriģējoši atklāsies topless kluba RELEKS šovos. Festivāla izklaides iespējas būs patiesi daudzveidīgas: varēs fotografēties ar seksa zvaigznēm, vākt viesmākslinieku autogrāfus, pozēt akta gleznojumam mākslinieku darbnīcā vai baudīt individuālu erotisko izrādi. Domāts arī par ne tik aktīvu izklaižu cienītājiem, kuri varēs gūt atelpu, vērojot pikantas ainas populāru fotogrāfu, gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un metālmākslinieku darbos vai sekojot līdzi tam, kā uz audekla vai papīra top akts. Par vienu lasi piespriež divus gadus cietumā BNS. Rīgas rajona tiesa pirmdien piesprieda divus gadus un mēnesi ilgu cietumsodu kādam maluzvejniekam, kuru pagājušā gada oktobrī aizturēja Gaujā ar elektrozvejas aparātu un vienu noķertu lasi. 1970.gadā dzimušais Andrejs Kuharenoks jau agrāk bija aizturēts par šādu pārkāpumu. Savukārt otram aizturētajam 1965.gadā dzimušajam Arturam Saldakam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz pusgadu un gadu pārbaudes laika. Pērnā gada oktobrī Gaujā reida laikā Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori aizturēja šos maluzvejniekus, kas nodarbojas ar elektrozveju, izmantojot impulsa elektrozvejas aparātu. Pārkāpējiem bija laiva, elektrozvejas aparāts, bet viņi bija paspējuši noķert tikai vienu lasi. Sezonu atklāj uzlabotā Dzintaru koncertzāle Dienas Bizness. Šogad Dzintaru koncertzāle svin savu 65. gadskārtu. Savu šī gada sezonu tā atklāj ar jubilāra Imanta Kalniņa 60. dzimšanas dienas koncertu. Dzintaru koncertzāles direktors Leonīds Aleksejevs norādīja, ka pēdējos gados koncertu apmeklētāju skaits aug. Pērn tas pieaudzis par 30%, sasniedzot 60 000 skatītājus, un šogad tiek lēsts, ka to daudzums vēl varētu augt, sasniedzot 80 000 apmeklētāju. Lai koncertzāli darītu pievilcīgu gan vietējiem, gan ārzemju apmeklētājiem, Jūrmalas Dome tās uzlabošanā ieguldījusi 15 000 latu. Lai skatītājiem aukstākās dienās ārā nebūtu jāsalst, lielā zāle aprīkota ar apsildes sistēmu - infrasarkano staru lampām. Lampu dārgās izmaksas biļešu cenu neietekmēšot. Sakopj zviedru kolonistu senkapus Diena. Latvijas arheologu grupa ar Tāsu muižas fonda un vietējo iedzīvotāju atbalstu sakopuši un izmērījuši Jāču ugunskapus - VII - VIII gadsimta skandināvu ieceļotāju uzkalniņu kapulauku Liepājas rajonā Medzes pagastā. Jāču ugunskapi ir maz pētīti un, iespējams, vienīgie neizpostītie zviedru kolonistu senkapi. Šie apbedījumi ir piemiņa no ļoti interesanta laika Kurzemes vēsturē, kad Grobiņas apkaimē izveidojās Gotlandes tirgotāju kolonija. Līgatnes lūši pārcēlušies uz jaunu māju LETA. Gatavojoties Eiropas dabas un nacionālo parku dienai, kas notiks 24.maijā, Līgatnes mācību un atpūtas parka lūši pārcēlušies uz jaunu mājvietu. Pašlaik lūši Muris un Lūsija atrodas katrs savā nožogojumā, kas vēlāk kalpos par guļamistabām. Dzīvnieki veiksmīgi pārcietuši pārcelšanās stresu, ēd ar apetīti, pamazām aprod ar jauno mītni un ceturtdien, 24.maijā, būs redzami Līgatnes mācību un atpūtas parka apmeklētājiem. Līgatnes mācību un atpūtas parka lūšu jaunais voljērs celts 2001.gada aprīlī un maijā. Voljēra žoga garums ir 200 metri, konstrukciju balsta 60 stabi. Voljēra plānojumā ievērotas lūšu diennakts ritma īpatnības. Ir izmantojama būra vertikālā telpa "gaisa taku" veidošanai - dažāda slīpuma stumbri kāpšanai un bluķi nagu asināšanai. Voljērā ir paaugstinājums, kur dienas laikā lūši var ne tikai atpūsties, bet arī paslēpties un novērot teritoriju. Savvaļā lūši par dzīves teritoriju izvēlas vecas, nepieejamas mežaudzes, kur ir biezs, tumšs pamežs un daudz kritalu. Lūša maskēšanās spēju dēļ viņu mežā ir grūti ieraudzīt. Latvijas meža biezokņu valdniekam ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Pārvietojoties mežā, lūsis pastāvīgi "filtrē" un analizē saņemto dzirdes, redzes un ožas informāciju. Savā teritorijā lūsis mēdz iezīmēt vertikālas virsmas - kokus, klintis, ciņus, it īpaši izgāztu egļu saknes. Muris un Lūsija Līgatnes mācību un atpūtas parkā dzīvo jau vairākus gadus. Muris dzimis 1987.gadā Igaunijā, pēc rakstura ir lēnīgs un slinks. Lūsija 1997.gadā atvesta no Valmieras rajona Dikļu pagasta. Tā pavisam nemanot noziedēja ievas... baudījām jau diezgan siltu laiku, taču, tikai dažas dienas, jo tad pēkšņi atkal palika vēss, it īpaši aizvadītajā nedēļas nogalē, kad temperatūra no- kritās līdz +8oC dienā, bet naktī bija tuvu 0oC. Bet no vēsā un lietainā laika tomēr ir arī kāds labums, jo visi koki un krūmi vēl aizvien ir vienos ziedos - vēl aiz- vien zied cēlie kastaņkoki, zied skaistie ceriņi - ai! Un tie smaržo tik jauki! Arī dārzos vēl zied tulpes un narcises, kuras, ja būtu bijis siltāks, jau būtu nozie- dējušas... Bet, šķiet, ka šī nedēļas nogale būs saulaina un silta, jo laiks pavisam neatlai- dīgi ik dienas palika un paliek aizvien siltāks (šodien jau ir +17oC). Anda