K a s j a u n s L a t v i j ā ? 2001. g. 1. - 7. jūnijs Baltijai - kurss uz ziemeļiem NRA. Baltijas asamblejas (BA) 18. sesija sestdien tika slēgta ar skaidru un skanīgu politisku akordu - triju valstu parlamentārieši uzstāja, ka Baltijai jāiekļaujas ziemeļvalstu apvienībā. Baltijas valstis uzņemt Ziemeļu padomē (ZP) pagājušajā gadā ierosināja ziemeļvalstu konservatīvo partiju pārstāvji. Viens no iestāties neaicināšanas ieganstiem, ko BA delegātiem atkārtoja ZP prezidents Svens Eriks Hovmans: Baltija to nav lūgusi. Tāpēc BA pieņēma paziņojumu, ka "Baltijas valstu dalība ZP ir jau nobriedis jautājums", un aicināja uzņemt mūsu valstis tajās Ziemeļu sadarbības institūcijās, kur tas jau šobrīd iespējams. BA un ZP 3. kopsēde beidzās ar paziņojumu, kurā ne tikai izteikta vēlme paplašināt Baltijas un Skandināvijas sadarbību un garantēts ziemeļu kaimiņu atbalsts mūsu iestājai ES, bet atzīts, ka ne tikai ES, bet arī NATO paplašināšana ir "svarīga stabilitātes, brīvības, miera un labklājības nodrošināšanai Eiropā" un katrai valstij ir tiesības iekļauties aliansēs, ko tā uzskata par atbilstošām savām drošības interesēm. Vienkārši sakot, ZP apliecina, ka neiebilst pret Baltijas valstu iestāšanos NATO. Šī frāze izsaukusi iebildumus ZP Somijas pārstāvjos (šī valsts nav slēpusi tīri merkantilo nepatiku pret baltiešu ieceri iekļūt Ziemeļatlantijas aliansē un iespējamo Krievijas reakciju). Tomēr viņi piekāpušies, kaut varēja paziņojumu bloķēt - gan ZP, gan BA lēmumu pieņemšanai nepieciešams konsensuss, vispārēja vienprātība. Turklāt ZP neveido vienotu skandināvu drošības politiku, jo Zviedrija un Somija ir neitrālas valstis, bet Islande, Norvēģija un Dānija ir NATO locekles. BA nepieņēma aicinājumu Krievijas Federācijai kā PSRS mantiniecei atzīt Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pausto nostāju par padomju ļaundarībām pret Baltijas valstīm un to pilsoņiem no 1940. līdz 1991. gadam. Šāds dokuments atbalstītu prasību maksāt kompensāciju, ko Maskavai bija iecerējis izvirzīt Lietuvas iepriekšējā Seima vairākums. Tā pārstāvji izstrādāja aicinājuma projektu. Taču pirms pusgada BA lietuviešu delegāti, jaunā Seima deputāti lūdza atlikt tā pieņemšanu, jo cerēja uzlabot attiecības ar Krieviju. Tagad aicinājums ielidoja papīrgrozā Latvijas delegācijas dēļ. Trīs ceturtdaļas no 20 Latvijas delegātiem neatbalstīja dokumentu (pret bija PCTVL deputāti, TP un LSDSP deputāti atturējušies), uzskatot to par "nelietderīgu". Ražuks kā delegācijas vadītājs paskaidroja, ka nevar ar vienu roku ārdīt attiecības ar Maskavu, bet ar otru tās celt, iesaistoties Ziemeļu dimensijā. Celulozes rūpnīca nesīs gan postu, gan ražu NRA. Latvijas attīstības aģentūras pērn veiktais pētījums par paredzamo celulozes rūpnīcas ekonomisko un finansu ietekmi uz Latviju (ko līdz jūnija sākumam rotāja uzraksts konfidenciāli), pamatojoties uz somu kompānijas Jaakko Poyry un SIA Konsorts pētījumu paredz, ka galvenie būvuzņēmēji būs ārzemju celtniecības speciālisti, jo Latvijas firmām trūkst pieredzes šāda mēroga un rakstura darbu veikšanā. Tomēr daļu pievienotās vērtības radīs Latvijas darbaspēks. Celtniecības darbi no kopējām projekta izmaksām sastāda 43,5 procentus. Apakšuzņēmēji apgūs 30,5 procentus no kopējām izmaksām. Saskaņā ar valsts investīciju programmā iesniegto infrastruktūras uzlabojumu darbu tāmi rūpnīcas dzelzceļa pievada un autoceļu izbūvei nepieciešami aptuveni 10 miljoni latu, kas būs jāsedz no valsts budžeta. Bet ir izskanējis viedoklis, ka tā ir samērā pieticīga summa, jo naudas vajadzēs desmit reižu vairāk. Ostu zaudējumi un ieguvumi nebūs sadalīti vienmērīgi: daļējus apgrozījuma zaudējumus piedzīvos praktiski visas kokostas, bet ieguvums būs tikai Rīgas ostai, caur kuru, visticamāk, notiks celulozes eksports - ģeogrāfisku un loģisku apsvērumu dēļ. Ar to būs saistīts kritums - jo īpaši mazo ostu - tirdzniecības apgrozījumā ar neproporcionālām sekām uz reģionālo ekonomiku un darba vietām. Zaudējumus cietīs arī kuģniecības - pēc pētnieku aprēķiniem, aptuveni 18,8 miljonu eiro (11,28 miljonu latu) gadā. Visvairāk cietīs mazie pārvadātāji, kuriem papīrmalkas pārvadāšana pašlaik sastāda nozīmīgu daļu apgrozījuma, jo ar celulozes pārvadāšanu, visticamāk, nodarbosies specializēti ārvalstu (sevišķi skandināvu) kuģi, jo Latvijai tādu nav. Pētījumā teikts, ka vismaz sākotnējā rūpnīcas darbības posmā pastāvēs ievērojamas atšķirības starp vietējo un ārvalstu darbinieku - vadītāju - apmaksas līmeni. Pēc speciālistu aplēsēm, ārvalstu darbinieku algas būs 5 līdz 10 reizes lielākas nekā vietējiem strādniekiem. Pēc Latvijas attīstības aģentūras aplēsēm, ārvalstu darbinieki patērēs 53 procentus no darbaspēka izmaksām, vietējie - 47 procentus. Vienam ārzemniekam pirms nodokļu nomaksas alga tiks aprēķināta vidēji par 180 000 eiro jeb 108 000 latu gadā (9000 latu mēnesī), vietējam - 18 000 eiro jeb 10 800 latu gadā (900 latu mēnesī). Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, 63 ārzemnieki kopā saņems vairāk nekā 577 Latvijas strādnieki. Turklāt ārvalstu darbinieki, visticamāk, maksās personīgā ienākuma nodokli savās valstīs, un tikai tādā gadījumā, ja viņi pavadīs Latvijā vairāk nekā 183 dienas, nodoklis būs jāmaksā Latvijā. Skandināvu investori ir izteikuši vēlmi arī sociālo nodokli maksāt savās valstīs, bet Latvijā viņu gada sociālos atskaitījumus aprēķinās, par pamatu ņemot 15 minimālās mēnešalgas mēnesī. Kopumā tas ir 340 000 eiro gadā (204 000 latu). Lai gan šis pētījums lielākoties tika vērsts uz ekonomiku, Latvijas attīstības aģentūra aplūkojusi arī vides problēmas. Savā slepenajā pētījumā tā raksta, ka celulozes rūpnīcas darbības dēļ neizbēgami palielināsies kaitīgo izmešu daudzums ūdeņos un atmosfērā. Kā kompensācija par videi nodarīto kaitējumu dabas resursu nodoklī valsts budžets saņems 700 000 eiro (420 000 latu) gadā. Pēc Latvijas attīstības aģentūras aprēķiniem, iekšzemes kopprodukts pēc rūpnīcas darbības sākšanas palielināsies par 5 procentiem gadā. Nodokļos (uzņēmuma ienākuma nodoklis, darbinieku nodoklis, sociālās iemaksas, dabas resursu nodoklis) valsts saņems 24,4 miljonus eiro (14,6 miljonus latu) gadā. Eksperti cer, ka dividendēs Latvija gadā saņems 28,6 miljonus eiro (17,1 miljonu latu), taču, līdz rūpnīca sāks pelnīt, paies daudzi gadi. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm rūpnīca sevi būs atpelnījusi pēc aptuveni 20 gadiem. Moderna celulozes rūpnīca, kādu Baltic Pulp solās celt Latvijā, sadedzinot koksnes atlikumu, ražos ievērojamu enerģijas daudzumu. Tāpēc tikšot uzbūvēta arī jauna elektrostacija, kas Latvijas energotīkliem pārdos ap 300 miljoniem kilovatstundu gadā, līdz ar to elektroenerģijas imports samazināšoties par 20 procentiem. Saeima nolemj nelikvidēt Privatizācijas aģentūru NRA. Saeima ārkārtas sēdē trešdien noraidīja opozīcijas iesniegto lēmumprojektu par Privatizācijas aģentūras (PA) likvidācijas termiņiem un kārtību, kas paredzēja neuzsākt PA likvidāciju, līdz Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests nav pabeiguši PA darbības izvērtējumu. Par lēmumprojektu balsoja 35 deputāti, pret - 32, un 22 deputāti atturējās. Saeimas ārkārtas sēde, lai izskatītu jautājumu par PA likvidāciju, šodien tika sasaukta pēc 34 opozīcijas deputātu ierosinājuma. NATO šefs nekonkretizē paplašināšanās laiku NRA. NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, uzstājoties NATO Parlamentārajā asamblejā Viļņā, apliecināja, ka alianse īstenos atvērto durvju politiku, taču atturējās izteikt konkrētus solījumus attiecībā uz tās paplašināšanu vai spriest par atsevišķu kandidātvalstu - arī Baltijas valstu - gatavību tajā iestāties. Viņš uzsvēra, ka visām kandidātvalstīm daudz jāstrādā līdz NATO valstu vadītāju apspriedei Prāgā 2002. gadā, kurā tiks lemts par alianses paplašināšanu, jo NATO, pieņemot šos lēmumus, stingri izvērtēs, kā katra kandidātvalsts pildījusi savu rīcības plānu. Pēc Dž. Robertsona teiktā, lai pievienotos "sekmīgākajai aizsardzības aliansei vēsturē", kandidātvalstīm jāvelta pūliņi aizsardzības un demokrātisko institūciju attīstīšanai. Dalība aliansē nav ne dāvana, ne atalgojums - tā ir atbildība un smags darbs, sacīja NATO ģenerālsekretārs. Dž. Robertsons uzsvēra, ka NATO paplašināšanās jautājums būs viens no galvenajiem tematiem alianses galotņu sanāksmē 2002. gadā Prāgā. Kandidātvalstu ģeogrāfiskais stāvoklis, pēc viņa teiktā, vairs nevar traucēt tām iestāties aliansē. "21. gadsimta jaunajā Eiropā ģeogrāfija vairs nevar būt noteicošais," sacīja Dž. Robertsons. Jaunieši izvēlas NATO NRA. No aptaujātajiem aptuveni 900 jauniešiem no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 20 gadiem lielākā daļa - 58% - izteikuši atbalstu Latvijas dalībai NATO. Pēc Latvijas Transatlantiskā jauniešu kluba aptaujas datiem, par labi informētiem jautājumos par NATO sevi uzskata 8% aptaujāto vidusskolēnu, bet 51% domā, ka ir daļēji informēti par šiem jautājumiem. No aptaujātajiem jauniešiem 47% NATO asociējas ar drošību, aizsardzību un palīdzību krīzes situācijās, bet 20,8% atbildējuši, ka tā ir valstu militārā savienība, 17,9% NATO asociējies ar militārismu, armiju, kara tehniku. Tikai 1,7% respondentu NATO asociējas ar drošību pret Krieviju. Ja Latvijai būtu nepieciešama citu valstu vai starptautisko organizāciju militārā palīdzība drošības nodrošināšanā, tad, pēc 46% jauniešu domām, palīgos būtu Baltijas valstis, bet 36% paļautos uz NATO palīdzību. 'Baltic Pulp' aicina valdību uz kompromisiem LETA. Ja valdība nopietni apsver iespēju uzcelt Latvijā celulozes rūpnīcu, tai ir jābūt gatavai uz kompromisiem, sacīja "Baltic Pulp" sekretārs Grigorijs Rozentāls. "Baltic Pulp" vēl nav oficiāli informēts par to, kas ticis lemts valdības sēdē, tādēļ arī jautājums par to, vai būtu iespējama celulozes rūpnīcas celtniecība, ja Latvija neieguldītu projektā prasīto daļu mežu, neesot apspriests. Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis presē izteicies, ka valdības nostāja jautājumā par mežu ieguldīšanu projektā ir ļoti stingra, un tā uzskata, ka ir jānodrošina koksnes piegādes, nevis jārealizē ilgtermiņa mežu noma. Rozentāls norādīja, ka šis nebūtu īstais gadījums, kad ministram vajadzētu demonstrēt stingru nostāju, un "Baltic Pulp" ir pārliecināts, ka Latvijas puse to nedarīs, lai neapdraudētu celulozes projektu. Uz Slaktera argumentu, ka pastāv spekulācijas ar mežu novērtēšanu, Rozentāls norādīja, ka ir gatavs pierādīt, ka tā metodika, ko izmantos koku izvērtēšanā, paaugstinās pašreizējo Latvijas koksnes tirgus cenu. Inese Vaidere kļūst par Bojāra vietnieci Diena Bizness. Ar 34 Rīgas domes deputātu balsīm otrdien par Rīgas domes priekšsēdētāja otru vietnieci ievēlēja Inesi Vaideri no TB/LNNK. Tādējādi nesen izveidotā sociāldemokrātu un TB/LNNK koalīcija ir pierādījusi savu dzīvotspēju. Pagaidām nav zināms, kuras komitejas tiks nodotas Vaideres pārziņā. Viņai interesējot drošības jautājumi, izglītības, apkārtējās vides un reģionālās attīstības jautājumi. Pret šādu otrā vietnieka amata izveidošanu debatēs iebilda tikai Tautas partijas frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš, oponējot, ka tāds postenis domei izmaksās vismaz 25 000 latu gadā, un apšaubot šī posteņa lietderību. Dome apstiprināja arī domes prezidija sastāvu. Saskaņā ar Rīgas domes nolikumu prezidija priekšsēdētājs būs Gundars Bojārs. LSDSP pārstāvēs LSDSP frakcijas vadītājs Jānis Gulbis, kā arī komiteju vadītāji - Dainis Īvāns un Andrejs Vilks. Apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvēs domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, Leonīds Kudrjumovs un Sergejs Zaļetajevs. TB/LNNK pārstāvēs frakcijas vadītājs Jānis Birks un Inese Vaidere, bet mazās partijas - Guntis Pilsums un Jānis Strazdiņš. Tautas partija darbam prezidijā izvirzījusi savu frakcijas vadītāju Edmundu Krastiņu, savukārt "Latvijas ceļu" pagaidām pārstāvēs frakcijas izvirzīts novērotājs. Domes prezidijs tika izveidots bijušās valdes vietā pēc TB/LNNK iniciatīvas. Gundars Bojārs nevēlas īpaši sadarboties ar nepilsoņiem Rīgas Balss. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzskata, ka Rīgas domē nav lietderīgi izveidot nepilsoņu konsultatīvo padomi (tādu pirms vēlēšanām solīja apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Demokrātiskā partija), bet jāveido sabiedrības integrācijas padome. Viņš uzskata, ka nav lietderīgi dalīt sabiedrību pilsoņos un nepilsoņos, veidot "pensionāru padomes" vai "represēto padomes". "Mums jārūpējas par visu sabiedrību, nevis tikai par nepilsoņiem" Gundars Bojārs teica intervijā Latvijas radio. Viņš uzskata, ka sarunas par konsultatīvas padomes veidošanu vajadzīgas ar sabiedriskajām organizācijām, kas vēlētos piedalīties padomes darbā. Šādās padomēs iniciatīva nāk no sabiedriskās organizācijas "Pilsoņu un nepilsoņu savienība", kas pagājušajā domes sasaukumā uz to aicināja visas domes frakcijas, bet atsaucās tikai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kas iesniedza domei šādu projektu. Projekts paredz, ka padomei būtu tiesības lūgt domes institūciju palīdzību dažādu problēmu risināšanai. Pašlaik priekšlikums atrodas izskatīšanā domes komitejās. Lielveikali neizkonkurē tirgus NRA. Lai gan Rīgā un citur Latvijā tiek atvērti arvien jauni lielveikali, uz tirgu pēc pirkumiem dodas joprojām ļoti daudzi. Ik dienu, piemēram, Rīgas Centrāltirgu apmeklē ap 10 000 cilvēku. Aptaujātie pārdevēji Rīgas Centrāltirgus piena un gaļas paviljonos apgalvoja, ka nejūtot pircēju skaita samazināšanos. Joprojām iepirkties un kādu vārdu pārmīt nākot pastāvīgie kundes. Savukārt dārzeņu paviljonā cilvēku ir mazāk nekā ziemā, jo pašlaik lielākā tirdzniecība notiek zem klajas debess. Ja laiks ir labs, pircēji lielākoties dodot priekšroku tomātu, gurķu, salātu, diļļu un pētersīļu iegādei svaigā gaisā. Kā ikkatru pavasari, Centrāltirgū noris aktīva stādu tirdzniecība. Lielākie preses izdevēji apvienosies LETA. Četri lielākie Latvijas preses izdevēji - AS "Preses nams", AS "Diena", SIA "Santa" un izdevniecības nams "Petits" - noslēguši vienošanos, kas paredz šo kompāniju apvienošanos vienā preses vairumtirdzniecības firmā. AS "Preses nams" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Daiga Lapsa informēja, ka apvienošanās notiks uz SIA "Preses aģentūra "Santa"" bāzes, kas izplata vairāk nekā 1 000 dažādus preses izdevumus un kuras apgrozījums 2000.gadā sasniedzis 2,2 miljonus latu. Pēc apvienošanās vairumtirdzniecības kompānijā katram no četriem izdevējiem piederēs 25% "Preses aģentūras "Santa"" akciju. Šo izdevniecību izdevumi aizņem aptuveni 50% no Latvijas preses tirgus, un sadarbības līgumā paredzētā apvienošanās kopīgā vairumtirdzniecības kompānijā dos iespēju noturēt un regulēt vietējo preses tirgu, nepakļaujot to milzīgām svārstībām, skaidroja Lapsa. Viņa apgalvoja, ka izdevēju kopīgās sadarbības mērķis ir sekmēt demokrātiskas un brīvas preses attīstību Latvijā. Mašīnbūve ķepurojas pamazām Diena. Rietumvalstu ražotāji arvien nopietnāk apsver iespējas pārvietot ražotnes uz zemāku izmaksu valstīm. Uz Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes attīstības tendenci norāda nozares pērnā gada statistiskie rādītāji, kas ievērojami uzlabojušies salīdzinājumā ar 1999.gadu. Tad nozare vēl nebija atguvusies no piedzīvotā trieciena, Krievijas finansu krīzei faktiski slēdzot NVS valstu noieta tirgus. Pērn ražošanas kopapjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 22%, sasniedzot 245 miljonus latu, bet nozares īpatsvars rūpniecībā palielinājies no 16,9% līdz 19%. Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi eksportē 76,8% no saražotās produkcijas. Latvijas ražotājiem izdevies sekmīgi pārorientēties uz rietumu tirgiem, vienlaikus saglabājot tirgus daļu Krievijā, vērtē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Pēc viņa vārdiem, domāt par noieta tirgu diversifikāciju, meklējot pasūtītājus dolāru zonas valstīs, spieda arī eiro valūtas kursa svārstības. Patlaban pašmāju uzņēmumi 19% savas produkcijas piegādā NVS valstīm un 37% - Eiropas Savienībai. Manāmākā rosība nozares attīstībā notiek reģionos. Daugavpilī cerīgi strādā Zieglera mašīnbūve, kas piegādā elektroniskos kabeļus pasaules autobūves gigantiem, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, no ieilgušās stagnācijas izkustējusies arī turienes Lokomotīve. Ievērojami uzlabojis tehnoloģiskās iekārtas Olaines uzņēmums Tipro Baltik, solās atdzimt mašīnbūve un metālapstrāde Jelgavā, kur ieceri izveidot rūpniecisko parku bijušās rūpnīcas RAF teritorijā sācis īstenot uzņēmums Baltiva. Jelgavas mašīnbūves rūpnīca eksportē bremzes un eļļošanas iekārtas uz Krieviju, Eiropu un pat Āfriku, Dienai klāstīja rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila. Nesen uzņēmums uzvarējis starptautiskajos konkursos par tiesībām piegādāt bremzes uzstādīšanai Nīlas slūžām Ēģiptē un Sibīrijas naftas sūknēšanas iekārtām. Tajā pašā laikā uzņēmums spējis aizņemt 25% Eiropas mašīnbūves konteineru tirgus, tos izmanto Volkswagen, Ford, Porche. Rūpes par nozares turpmāko attīstību aktualizējis jautājums par kvalificēta darbaspēka sagatavošanu. Arodizglītības sistēma Latvijā ir daudzmaz sakārtota un spēj sagatavot nepieciešamo amatnieku skaitu, bet izglītība augstskolās rada arvien lielākas bažas. Lai gan valstī arvien skaidrāk iezīmējoties ekonomistu un juristu "pārprodukcijas" tendence, jaunieši nelabprāt iet studēt inženierzinātnes, uzskata V.Rantiņš. Pēc viņa vārdiem, jau patlaban kļūst jūtams kvalificētu inženieru trūkums, bet pēc 2-3 gadiem šis deficīts varētu kļūt kritisks nozares attīstībai, jo mūsdienu tehnoloģijas izvirza ļoti augstas prasības inženiera izglītības kvalitātei. Pasaules Latvijas Ebreju kongress sācies Lauku Avīze. Līdz 8. jūnijam Rīgā notiekošajā Pasaules Latvijas Ebreju kongresā piektdien pulcējās ebreji no visas pasaules, kuri dzimuši, dzīvojuši vai kuru radinieki ir saistīti ar Rīgu un Latviju. No Izraēlas ieradušies 46 pārstāvji, bet apmēram 100 no dažādām pasaules valstīm. Pasākuma dalībniekiem bija sagatavota plaša kultūras programma, kā arī organizētas dažādas tikšanās. Kongresa oficiālajā atklāšanā 4. jūnijā Rīgas Ebreju kopienas telpās tika atklāta Ebreju kopienas bibliotēkā. Pasākuma laikā tika prezentēta arī "Jumavas" izdotā pasaulslavenā rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Elija Vīzela grāmata "Nakts". Šajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš. Zīgerists Latviju grasās aplaimot ar muzeju Diena. Ar vācu ekstrēmi labējā politkluba Die Deutschen Konservativen (DDK) delegācijas piedalīšanos bijušais Tautas kustības Latvijai (TKL) līderis Joahims Zīgerists augustā taisās Latvijā likt pamatakmeni muzejam, kuru Vācijā veidot viņam liegtu vispārējā sabiedriskā doma. Jau pirms pāris gadiem tika ziņots par J.Zīgerista ieceri blakus Zaldātu kapelai Jaunsvirlaukā celt Karavīru miera muzeju, kurā tikšot turēta godā Hitlera armijas zaldātu piemiņa. Turklāt pie kapelas, kas celta par DDK ziedojumiem, plānots ierīkot apstādījumus, kam par ierosmi varētu būt bijusi pazīstamā ebreju piemiņas vieta Yad Vashem. Diena gan Vācu muzeju apvienībā, gan Vācu vēstures muzejā Berlīnē uzzināja, ka visā Vācijā neesot līdzīgas iestādes, jo, apzinoties šā karaspēka lomu Otrajā pasaules karā un tā līdzdalību holokaustā, tāda muzeja būvēšanu liegtu sabiedriskā doma. Vācijā ir tikai viens militārās vēstures muzejs - Drēzdenē, un tas pats ir mantots no komunistiskā režīma. Kā zināms, J.Zīgerists Vācijas Satversmes aizsardzības pārvaldes un Iekšlietu ministrijas uzmanību jau kopš 80.gadu beigām izpelnījies ar antisemītisku cirkulāru izplatīšanu. Prezentēs Ikstenas grāmatu par dejotāju Viju Vētru NRA. Rakstnieces Noras Ikstenas sarakstītās grāmatas par pasaulē zināmo latviešu dejotāju un horeogrāfi Viju Vētru "Vija Vētra. Deja un dvēsele" prezentācija notiks 9.jūnijā Nacionālajā teātrī. Apgāda "Atēna" biroja vadītāja Dace Sparāne informēja, ka Vētra esot viena no retajām pasaulē pazīstamajām izcilajām latvietēm. Ar savu mākslu viņa priecējusi skatītājus Amerikā, Indijā, Eiropā, Latvijā. Austrālijā, Amerikā un Latvijā Vija Vētra bijusi pirmā, kas drosmīgi ieviesa deju baznīcu dievkalpojumos. Indijā par Viju Vētru uzņemta dokumentālā filmu kā pateicība par indiešu deju popularizēšanu pasaulē. Par viņu daudz rakstījusi Amerikas, Indijas, Eiropas prese. Vijas Vētras un Noras Ikstenas kopīgi rakstītā grāmata ir veidota kā stāstītājas un vērotājas dialogs par dejai veltītu dzīvi. Grāmatā publicēti unikāli fotomateriāli no mākslinieces personiskā arhīva, izcilā amerikāņu dzejnieka Roberta Louela mīlestības vēstules Vijai Vētrai, kā arī Vijas Vētras dzīves un radošās darbības datu saraksts. Līdz šim apgādā "Atēna" iznākuši divi Noras Ikstenas romāni - "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001) - abus atzinīgi novērtējuši gan kritiķi, gan lasītāji. Gan romānu "Dzīves svinēšana" un "Jaunavas mācība", gan arī grāmatas "Vija Vētra. Deja un dvēsele" izdošanu atbalstījis Latvijas Kultūrkapitāla fonds. Prezentācijā fragmentus no grāmatas lasīs aktrise Katrīna Pasternaka, muzicēs flautiste Agnese Ārgale. Operā jauns un drosmīgs iestudējums Dienas Bizness. Sestdien opermūzikas cienītāji sagaidīja pārsteigumu - jaunās Z. Bizē operas "Karmena" iestudējumu, kas raksturīgs ar vairākām jaunām un nebijušām iezīmēm. Izrāde ir Zviedrijas "Folkoperan" oriģināliestudējuma atjaunojums Latvijas Nacionālajā operā ar Zviedru institūta atbalstu. Tās režisors inscenētājs ir Stafans Valdemārs. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ārzemju komponista opera tiks uzvesta latviešu valodā. Izrādes režisora asistents Peters Engelfelsts norādīja, ka tas, iespējams, piesaistīs daudzus interesentus, kas līdz šim operu nav apmeklējuši. Pirms pāris gadiem, kad opera uzvesta Zviedrijā, tā bijusi zviedru valodā un apmēram 40 procenti skatītāju atzinuši, ka operas namā esot pirmo reizi. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars darīja zināmu, ka viņam šī izrāde esot viens no sirdij tuvākajiem iestudējumiem pēdējo sešu gadu laikā, kas uzvesti ne tikai uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, bet redzēti arī citviet. Šī esot drosmīga un strīdīga izrāde, jo līdzīgi kā "Burvju flautā" un "Sevilas bārddzinī", noformējums un tērpi nav tradicionāli klasiski. Agnesi atzīst par vislabāko NRA. Starptautiskajā mūzikas industrijas forumā Forte Rīga notiekošajā konkursā Forte Flash par labāko tika atzīta latviešu dziedātāja Agnese. Šā konkursa finālā bija iekļuvušas 18 grupas no deviņām valstīm (pavisam vēlmi piedalīties konkursā bija izteikušas vairāk nekā 80 grupu), tomēr pirmajā dienā startējušās Agneses sniegums visai nopietnajai starptautiskajai žūrijai bija licies visatzīstamākais. Par to viņai balvā tika 8000 ASV dolāru, kas acīmredzot tiks likti lietā jaunā albuma ierakstā. Šobrīd Agnese ir krietni mainījusi muzikālo stilu, un sadarbība ar Gustavu Terzenu ir nesusi pirmos augļus. Savukārt otro vietu un 5000 dolāru šajā konkursā ieguva somu grupa Velcra (a'la vācu Guano Apes), bet ar 3000 zaļajiem iezīmētu trešo vietu vēl viena Latvijas grupa - The Hobos. Par lielāko pārsteigumu Forte Flash konkursā parūpējās latvju heavy industrial komanda Rosewater, kas uzstājās ar perfekti sagatavotu šovu. Par to viņiem žūrijas speciālbalva un iespēja ierakstīt dziesmu kādā ASV studijā, savukārt austrumu puses mūzikas speciālisti piešķīra Mosfiļm ierakstu studijas speciālbalvu ukraiņu grupai Unity. Forte Rīga noslēdzās vakar ar Filipa Boa & The Voodooclub un krievu zvaigznes Chicherina kopkoncertu. Četros šā foruma vakaros notika desmitiem koncertu, konferenču un mūzikas gadatirgu. Lai gan nevarētu teikt, ka festivāla centrālā norises vieta - Ķīpsalas izstāžu halle - bija publikas plaši apmeklēta (ja neskaita noslēguma koncertu), naktīs mūzikas klubi bija ļaužu pārpildīti. Šā foruma galvenais mērķis bija dot iespējas satikties un nodibināt kontaktus mūzikas industrijas pārstāvjiem, un šo misiju Forte Rīga godam paveica. Vasarsvētki bija auksti un lietaini, savukārt šonedēļ ir silts (+20oC) un saulains. Beidzot esam sagaidījuši īsti vasarīgu laiku! Dārzi un pļavas ir pilnas ar raibu raibām puķēm un ne tikai - dārzos jau parādās pir- mās dillītes, lociņi un citi zaļumiņi. Siltum- nīcās savus sārtos vaidziņus rāda pirmie tomāti, izauguši arī pirmie gurķīši. Pūš maigs dienvidu vējiņš, gaišzilajās de- besīs ganās baltas mākoņu aitiņas... Ai, kā gribētos, lai šāds laiks pieturētos arī turpmāk! Anda