K a s j a u n s L a t v i j ā ? 2001. g. 22. - 28. jūnijs Aptur Latvijas virzību uz OECD NRA. Apturēta Latvijas iestāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā OECD (Organization for Economic Cooperation and Development). Tas notika 20. jūnijā Parīzē CIME (Committee on International Investment and Multinational Enterprises) darba grupas apspriedes laikā, kas nolēma atlikt Latvijas iestāju šīs organizācijas multinacionālo uzņēmumu jomā un nevirzīt tālāk Latvijas kandidatūru OECD valdei iestājprocedūras pabeigšanai. Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kuras iestāja tika apturēta. Igaunija un Lietuva tika deleģētas tālāk. Iemesls esot "Latvijas nespēja administrēt bilateriālu investīciju līgumus", aiz šā formulējuma slēpjas joprojām neatrisinātā "sagrieztā zviedru kuģa lieta", kuru jau pusgadu Zviedrija izmanto, lai draudētu Latvijai ar iespējamām sankcijām, ja netiks pildīts šķīrējtiesas spriedums. CIME esot nolēmusi nogaidīt ar Latvijas kandidatūru, un neformāli OECD avoti ziņo, ka "kuģa strīda" tālākas sarežģīšanās rezultātā Latvijai nākšoties ciest eirointegrācijas procesos arī turpmāk. Sagrieztā kuģa lieta esot pārvērtusies starptautiska mēroga konfliktā, un citām valstīm Svembalt prasība pret Latvijas valsti nebūt neizskatoties tā, kā to pašlaik savai tautai traktē Latvijas valdība. OECD ir 29 attīstīto valstu, arī Eiropas Savienības valstu organizācija. OECD valstis ir Latvijas lielākās tirdzniecības partneres, investīciju donores un kreditores, tāpēc Latvijai ir būtiski veidot ar OECD normām saskaņotu ekonomisko politiku, liecina Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā atrodamā informācija. Valdība atbalsta galvojumu biotetanola rūpnīcai Lauku Avīze. Otrdien valdība izšķīrās atbalstīt 14,26 miljonu latu galvojumu bioetanola rūpnīcas projektam, ko Talsu rajona Virbu pagastā īstenos sabiedrība "Jaunpagasts plus". Šodien par šo galvojumu vēl jālemj Saeimai. Jaunā rūpnīca pārstrādās 110 tūkstošu tonnu graudu, ļaujot saimniekiem palielināt labības sējumus aptuveni par 33 tūkstošiem hektāru, kamēr pašlaik Virbos spirta ražošanai izmanto ap 10 tūkstošiem tonnu t.s. nepārtikas graudu. No šiem graudiem iegūto bioetanolu lies ka 5 - 7 % piedevu pie benzīna. Oficiāli Ministru prezidents Andris Bērziņš vēl pirms nedēļas, tāpat kā finansu ministrs Gundars Bērziņš jau ziemā norādīja uz nepieciešamību veikt papildu aprēķinu, lai pārliecinātos, ka valsts budžeta, t.i., nodokļu maksātāju nauda netiks velti izšķērdēta, ja projekts izgāzīsies. Taču neoficiāli tiek minēts pavisam cits iemesls - tā kā lielāko "Jaunpagasts plus" spirta patērētāju "Latvijas balzamu" nopirkusi Krievijas kompānija "Sojuzplodimport", nu varot tikt apdraudēts pats virbenieku labklājības pamats. Proti, Krievijas uzņēmēji varētu pirkt lētāko spirtu no sev piederošās rūpnīcas Igaunijā. Taču, ja bioetanola rūpnīcu neuzcels vietējie uzņēmēji, tad jau pēc pāris gadiem mums, visticamāk, nāksies bioetanolu importēt. ES pašlaik nopietni apsver iespēju pieprasīt dalībvalstīm zināmu daudzumu no visas patērētās degvielas nodrošināt tieši ar bioloģisko degvielu. No tuvākajām valstīm bioetanola rūpnīcas jau strādā Polijā un Zviedrijā, drīz sāks darbu arī Lietuvā. Mainot budžetu lauž solījumu SVF TVNET. Saeima mainījusi šā gada budžetu, piešķirot papildlīdzekļus medmāsu algu palielināšanai, mazliet naudas policijai benzīna iegādei un atbalstot vairākus valsts galvojumus, to skaitā arī strīdīgajam bioetanola rūpnīcas projektam. Izmaiņas palielinājušas valsts budžeta deficītu, laužot iepriekš doto solījumu Starptautiskajam valūtas fondam. Finansu ministrs gan uzskata, ka līdz gada beigām deficīts varētu mazināties un Valūtas fonda prasības izdosies izpildīt. Latvenergo padomei un valdei liedz brangas prēmijas Diena. Valsts akciju sabiedrības Latvenergo akcionāru pilnsapulces lēmuma projekts, ko trešdien vajadzēja apstiprināt padomei, paredzēja par darbu 2000.gadā padomes locekļiem prēmijās kopā izmaksāt Ls 158 600, bet valdei - Ls 119 000. Paredzēts bija Ls 28 600 Latvenergo padomes priekšsēdētājam Ojāram Kehrim, kurš ir arī uzņēmuma valsts pilnvarnieks pa Ls 26 000 O.Kehra vietniekam un pilnvarniekam Normundam Lakučam, kā arī agrākajam priekšsēža vietniekam un valsts pilnvarniekam Uldim Pīlēnam. Paredzēts bija arī pa Ls 13 000 2000.gada padomes locekļiem Eiženam Cepurniekam, Halforam Krastam, Žoržam Tikmeram, Guntaram Grīnvaldam, Valdim Sutenam un Dainim Dzērvītim. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis šo lēmumprojektu apturējis, norādot, ka neredz juridisku pamatojumu, kāpēc Latvenergo amatpersonām būtu jāpiešķir tik lielas prēmijas. Nauda prēmijām nāktu no 2001.gada budžeta uzkrājumiem. Latvenergo pērnā gada neauditētā peļņa pārsniegusi 20 miljonus latu, uzņēmuma auditētā peļņa vēl nav zināma. A.Kalvītis pieprasījis Latvenergo valsts pilnvarnieku paskaidrojumus, kāpēc šādas prēmijas bijis iecerēts izmaksāt un kāds ir šī lēmumprojekta juridiskais pamatojums. Noteikumi par valsts uzņēmumu valdes, padomes un valsts pilnvarnieku atalgojumiem paredz, ka pilnvarnieki var saņemt tikai mēneša algu un nevar saņemt nekādu papildu atalgojumu, bet valde drīkst saņemt prēmijas tikai trīs mēnešalgu apmērā. Tāpēc dāsnais lēmumprojekts būs jāpārstrādā atbilstoši šiem noteikumiem, uzsver A.Kalvītis. O.Kehris otrdienas vakarā aģentūrai BNS paziņoja, ka jau uzdevis sagatavot jaunu lēmumprojektu, kas atbildīšot noteikumiem par atalgojumu valsts uzņēmumos. Latvija skopi subsīdē lauksaimniecību NRA. Lai gan Latvijā jau ar likumdošanu ir noteiktas vismazākās subsīdijas lauksaimniecībai starp Baltijas valstīm, nevienu gadu pilnībā šī summa tā arī nav piešķirta. Latvijā Lauksaimniecības likumā subsīdiju apjoms ir noteikts trīs procentu apmērā no valsts budžeta, tomēr, kā liecina Zemkopības ministrijas 2000. gada administratīvais pārskats, nevienu gadu mūsu lauksaimnieki nav saņēmuši visu tiem likumā atvēlēto summu. 1997. gadā deficīts bija 5,16 miljoni latu, 1998. gadā - 846 000 latu, 1999. gadā - 352 000 latu, 2000. gadā - 523 000 latu, šogad - 190 000 latu. Turklāt daļa subsīdiju naudas tiek novirzīta izglītībai, zinātnei un citām nelauksaimnieciskām jomām, kā arī SAPARD programmas līdzfinansējumam, lai gan šī programma ir paredzēta laukiem un lauku videi. Tāpēc, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, Zemkopības ministrija (ZM) ir lūgusi iekļaut budžetā vairākas pozīcijas, kas līdz šim tika subsidētas no lauksaimniekiem atvēlētajiem līdzekļiem. Pēc Zemkopības ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas teiktā, kopumā ministrija papildus subsīdijām pieprasīs no valsts budžeta 18 miljonus latu, tai skaitā astoņi miljoni latu paredzēti kā SAPARD līdzfinansējums. Pēc ZM aplēsēm, nākamgad subsīdiju summa varētu būt par dažiem simtiem tūkstošu lielāka nekā šogad, kad no budžeta tika atvēlēti 20,88 miljoni latu. Lietuvā likumā Par valsts lauksaimniecības ekonomisko attiecību regulēšanu valsts atbalsts noteikts ne mazāk kā 10 procentu no valsts budžeta, un šogad šī summa ir 46,1 miljons latu. Pēdējo gadu laikā vislielākās subsīdijas tika piešķirtas pērn - 62,3 miljoni latu. Savukārt Igaunijā subsīdijas lauksaimniekiem ir atkarīgas no politiskās gribas, un šogad šim mērķim no valsts budžeta ir atvēlēti pieci procenti. Pēc Zemkopības ministrijas preses sekretāres teiktā, šogad igauņu lauksaimniekiem ir atvēlēti 17,86 miljoni latu un šajā summā ir ietverts arī SAPARD līdzfinansējums. Savukārt pagājušogad subsīdijās tika izmaksāti 16,5 miljoni latu. Kā liecina ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamenta rīcībā esošā informācija, vislielākās subsīdijas Igaunijā tikušas atvēlētas 1998. gadā - 37,9 miljoni latu. Zviedri kritizē Baltijas aizsardzības politiku Diena. Baltijas valstu ģeogrāfiskā situācija un ierobežotie resursi, kādus iespējams atvēlēt valsts aizsardzībai, šobrīd izvēlēto aizsardzības politiku - NATO dalībvalstu armiju struktūras pārņemšanu - padara par kļūdainu un neefektīvu, nule publiskotā analīzē raksta Zviedrijas aizsardzības pētījumu centrs. Zviedru militārie speciālisti uzskata, ka Latvijai tuvākajā laikā nebūs pietiekami daudz naudas, lai armijas kaujasspēju balstītu uz modernām tehnoloģijām, un tā nespēs izglītot pietiekami daudz speciālistu, lai nodrošinātu lielu militāro vienību efektīvu apmācību un darbību. Tā vietā Baltijas valstīm ieteikts bruņoto spēku struktūrā ievērot iespējami sīkas decentralizācijas principu, pārejot uz "partizānu taktikas" principiem, proti - balstoties uz ļoti lielu skaitu ģeogrāfiski izkaisītu ieroču noliktavu un neatkarīgu vienību, kas ar mobiliem prettanku un pretgaisa ieročiem neļautu ienaidniekam brīvi izvēlēties virzienu iebrukumam ar tankiem un helikopteriem, kā arī jau okupētajās teritorijās iznīcinātu to no aizmugures. NATO valstīs mazākā neatkarīgā vienība parasti ir brigāde, kurā ir vismaz 5000 karavīru. Katra karavīra sagatavošana, lai viņš spētu cīnīties tik lielu struktūru ietvaros, aizņem krietni ilgāku laiku, nekā iespējams apgūt individuālo ieroču izmantošanas iemaņas. Vienlaikus zviedru pētnieki brīdina, ka mazajām valstīm vajadzētu nopietni apsvērt iespējas uzturēt katrai savu starptautisko miera uzturēšanas bataljonu. Pat bagātā Zviedrija šobrīd esot nonākusi finansiālās grūtībās, uzturot divas šādas starptautiskām operācijām piemērotas vienības. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, gatavojas pabeigt Latbat veidošanu jau nākamgad. Bušs ieceļ jaunu vēstnieku Latvijā Diena. ASV prezidents Džordžs Bušs par jauno vēstnieku Latvijā izvirzījis Valsts departamenta Eiropas lietu biroja direktoru Braienu Karlsonu, kurš ASV diplomātiskajā dienestā dažādos amatos strādājis 31 gadu. Prezidenta izvēlētais kandidāts vēl jāapstiprina ASV senātam. B.Karlsons kļuva par Eiropas lietu biroja direktoru 1998.gada 6.jūlijā pēc darbošanās ASV vēstniecībā Madridē. Vienlaikus viņš ir arī valsts sekretāra padomnieks, teikts ASV informācijas aģentūras (USIA) interneta mājas lapā. Jaunajam vēstniekam ir 1969.gadā iegūts bakalaura grāds mākslas zinātnē Vanderbilta universitātē. Paralēli angļu, viņš pārvalda spāņu, serbu, bulgāru un norvēģu valodu. Dienas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka jaunais vēstnieks jau mācoties arī latviešu valodu. B.Karlsons sāka strādāt diplomātiskajā dienestā 1970.gadā, ticis nosūtīts stažēties Karakasā, Belgradā, Sofijā, Oslo un Londonā. 1983.gadā nozīmēts par Valsts departamenta preses dienesta direktoru. Bijis ASV vēstniecības Spānijā sabiedrisko lietu pārstāvis. No 1991. līdz 1993.gadam vadījis USIA sabiedriskās diplomātijas programmas Austrumeiropā, Krievijā un pēc PSRS sabrukuma neatkarību atguvušajās valstīs. Pašreizējais ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss tika akreditēts 1998.gada 27.oktobrī. Tā kā ASV noteiktais vēstnieka darbības termiņš ir trīs gadi, vēstnieku maiņa varētu notikt šā gada beigās. Lembergs un Šķēle pārtraukuši konfliktu? LETA, Diena. Agrāk nesamierināmie politiskie pretinieki Tautas partijas priekšsēdis Šķēle un Ventspils mērs Lembergs ir neuzkrītoši tuvinājušies. Šķēle "Dienai" apstiprinājis, ka ir vairāki jautājumi, piemēram, par Komerclikums, kuros viņam ar Ventspils mēru uzskati sakrīt. "Es nekad nekonfliktēju ar kādu tikai konflikta procesa dēļ, bet tikai tad, kad uzskatu, ka valsts amatpersonas veic darbības vai bezdarbību, kas var negatīvi ietekmēt valsts intereses," savu kritikas mazināšanos attiecībā uz ekspremjeru Andri Šķēli šodien žurnālistiem skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs. "Šķēli esmu kritizējis tikai viņa interešu konfliktu dēļ, kas radies viņam kā uzņēmējam darbojoties lielajā politikā," paskaidroja Lembergs. "Ja patlaban no manas puses neizskan kāda kritika, es tik tiešām nejūtos izdarījis nekādu pārkāpumu vai veicis kādu nepadarītu darbu". Lembergs atzina, ka pastāv politiskie spēki, kuriem Lemberga un Šķēles konfliktēšana bija labs politisks piesegs, pat neiedziļinoties viņu konfliktēšanas iemeslos. Lembergs nenoliedza, ka pēdējā laikā viņš ir ticies ar Šķēli, taču neminēja konkrētu laiku un tikšanos skaitu. "Pusdienas kopā gan neēdām," teica Lembergs. "Valstī pienāk brīži, kad tiek pieņemti nesagatavoti un nepārdomāti lēmumi un likumi, kas var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viens no tādiem likumiem ir Komerclikums," skaidroja Lembergs un piebilda, ka šajā sakarā viņš kā Tranzīta Biznesa asociācijas prezidents, kurš pārstāv noteiktu uzņēmēju slāni, meklējot atbalstu starp politiķiem. "Ja uzņēmējvides uzlabošana to prasa, tas neliedz man runāt arī ar Šķēli," teica Lembergs. Abu ietekmīgo politiķu attiecību uzlabošanās ir spiedusi mobilizēties premjera Andra Bērziņa vadīto Latvijas ceļu, jo TP kā lielākā Saeimā pārstāvētā politiskā spēka iespējās ir ar Lembergam simpatizējošās opozīcijas frakciju - LSDSP un PCTVL - atbalstu panākt tādu lēmumu pieņemšanu, kas var nesakrist ar LC principiem, bet par ko LC var nākties uzņemties atbildību kā premjera partijai. Palielinās pacientu iemaksas NRA. Ar 1. jūliju stājas spēkā jaunie Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi, kas paredz atbilstoši reālajām izmaksām palielināt maksu par pakalpojumiem medicīnas iestādēm un maina arī pacientu maksājumus. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka ambulatorajā iestādē pacientam pietiek samaksāt 50 santīmu pacienta iemaksu un par šo naudu viņš var apmeklēt gan ģimenes ārstu, gan pārējos speciālistus vai veikt diagnostikas izmeklējumus, uz kuriem nosūta ģimenes ārsts. Ja pie kāda speciālista vai uz kādu izmeklējumu jāierodas citā dienā, pietiek ar 50 santīmu pacienta iemaksu. Turpmāk pacientam vienas dienas laikā vienā poliklīnikā var iznākt maksāt pat vairākkārt. Par ģimenes ārsta noteikto rentgena izmeklējumu vajadzēs maksāt no 50 santīmiem līdz pusotram latam, par sonoskopiskajiem izmeklējumiem latu, par elektrokardiogrāfiju 50 santīmus, par kuņģa un zarnu trakta izmeklējumiem no 2 līdz 3 latiem utt. Arī maksa par mājas vizītēm palielināta uz pusi, līdz 2 latiem. Gandrīz uz pusi palielinās arī maksimālais pacienta iemaksu apjoms par vienu ārstēšanās reizi stacionārā. Agrāk, gan neieskaitot maksu par īpašā cenrādī uzskaitītajām ārstnieciskajām manipulācijām, izrakstot no slimnīcas, no pacienta nevarēja pieprasīt vairāk kā 15 latus, bet tagad šī maksa palielināta līdz 25 latiem. Kā pastāstīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Veselības centra 4 direktors Māris Rēvalds, Veselības centrā 4 izmaiņas tikko stājušās spēkā, taču slimnieki daudz nekurnot: "Pacienti pieraduši, ka medicīna pārvēršas par maksas medicīnu." No 1. jūlija spēkā stāsies mediķu algu un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekļaušana pakalpojuma cenā. Garantētā amatalga par slodzi tiks palielināta ne tikai vidējam medicīniskajam personālam, bet arī ārstiem un jaunākajam medicīniskajam personālam - ārstiem kopā ar piemaksām vidēji līdz 149 latiem, vidējam personālam - 109, bet jaunākajam medicīniskajam personālam, piemēram, sanitāriem, - 78 lati. Saeima neizskata Nacionālās bibliotēkas likumu NRA. Saeima piektdien pēc ilgām debatēm un strīdiem pārtrauca otrajā lasījumā izskatīt likumprojektu Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) realizāciju, jo, balsojot par iesniegtajiem priekšlikumiem, nebija kvoruma. TB/LNNK frakcija aicināja Saeimu atkārtoti balsot par šo priekšlikumu. Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja un turpināja izskatīt pārējos priekšlikumus. Balsojot par pēdējo priekšlikumu, TB/LNNK kopīgi ar opozīcijas frakciju deputātiem nebalsoja, līdz ar to balsošanā nebija kvoruma. Ja nesasauks Saeimas ārkārtas sēdi, likumprojekta Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas realizāciju izskatīšanu varētu turpināt tikai pēc Saeimas brīvdienām - ne ātrāk kā 4. septembrī. Somiem Rīgas osta nepatīk Rīgas Balss. Somijas uzņēmēji nav izrādījuši īpašu interesi par iespējām attīstīt prāmju satiksmi ar Rīgu, jo somiem nepatīk Rīgas osta, par kuru Somijā ir radīts negatīvs priekšstats, informēja Latvijas vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš, Viņš uzsvēra, ka negatīvs priekšstats par Rīgas ostu ir ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā. Krastiņš uzskata, ka patlaban runāt par prāmju satiksmi ir novēloti, tomēr vēstniecība esot gatava darīt visu, lai rastu iespējamo risinājumu šim jautājumam. Runājot par iespējām jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Rīgu un Helsinkiem, Krastiņš sacīja, ka labākajā gadījumā šovasar varētu notikt daži atsevišķi braucieni uz Rīgas astoņsimtgades svinībām. Pēc vēstnieka domām, "Helsinki nav tā svarīgākā pilsēta, ar kuru Rīgai vajadzētu attīstīt prāmju satiksmi". Krastiņš uzskata, ka Rīgai vajadzētu attīstīt prāmju satiksmi ar Stokholmu, jo patlaban Latvijas tūristi šajā līnijā veicina Igaunijas prāmju satiksmes attīstību. Valsts prezidente joprojām vispopulārākā Rīgas Balss. Jūnijā ar ievērojamu pārsvaru populārākie politiķi bijuši Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga un Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Kā liecina pētījumu centra SKDS jūnijā veiktā aptauja, Valsts prezidentes reitings bijis 62,8 punkti, bet Latvijas Bankas prezidenta reitings bijis 44,9 punkti. Trešais populārākais politiķis bijis Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kura reitings bija 11,9 punkti. Par nepopulārākajiem politiķiem atzīta Tatjana Ždanoka, kuras reitings bija mīnus 37,1 punkts un Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks ar mīnus 37 punktiem. Trešais nepopulārākais politiķis jūnijā bija Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, kura reitings bija mīnus 30,1 punkts. Bijušais ģenerālprokurors lasīs lekcijas Igaunijā Diena. Bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš otrdien intervijā "Lauku Avīzē" stāstīja, ka viņa pensija esot 600 latu un viņš to uztverot ka darbības ierobežojumu, jo, lai nezaudētu lielo pensiju, viņam neesot izdevīgi strādāt (pēc pašreizējās likumdošanas viņš drīkstētu saņemt tikai 60 latus no 600 latiem). Tomēr nepilnu mēnesi gadā arī pensionārs drīkst strādāt, tāpēc J. Skrastiņš šopavasar lasīs lekciju kursu Tallinas Konkordijas universitātē. J. Skrastiņu aicinājusi kļūt par asociēto profesoru Policijas akadēmija, profesora amatu solījusi arī Konkordijas universitāte. Svētā Pētera baznīcai būs jauns altāris Diena. Pēterdienā, 29.jūnijā, Rīgas Sv.Pētera baznīca atgūs jaunu altāri 1941.gadā nopostītā altāra vietā. Altāra atjaunošanu uzņēmās Rīgas amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļa, kura sava diplomdarba ietvaros to īstenoja divu mēnešu laikā, stāsta Arvīds Verza, nodaļas vadītājs. Studējot vienīgo altāra fotogrāfiju un paraugus Latvijas un Eiropas baznīcu interjeros, jaunais, teju sešas tonnas smagais un 17,5 metrus augstais ozolkoka altāris veidots tuvu neogotiskajam 1853.gadā izgatavotajam altārim. Tā apjoms precizēts, modelējot proporcijas ar velvēs paceltu hēlija balonu, bet 12 apustuļu skulptūras darinātas pēc Nirnbergas Sv.Zēbalda baznīcas apustuļu tēliem. Savukārt altāra 11 torņus rotā ap tūkstoš gotisko liesmiņu kokgriezumu. Altāra atjaunošanas iniciatīva pieder latviešu vācbaltiešu centram Domus Rigensis. Milzīga interese par Dalailamas lekcijām LETA. Neraugoties uz Līgo svētku tuvumu, kopumā abas publiskās Dalailamas lekcijas "Skonto" hallē apmeklēja vairāk nekā 9 000 cilvēku. Otro publisko lekciju Viņa Svētība Dalailama sāka ar aicinājumu saglabāt katra tradicionālo reliģiju "Reliģiju maiņa var radīt sajukumu. Pirms mainīt reliģisko pārliecību, tas ir ļoti nopietni jāapsver," teica Dalailama. Lekcija bija veltīta budisma mācības pamatnostādnēm. Kā uzsvēra Tibetas garīgais līderis: "No filosofiskā viedokļa, katrai reliģijai raksturīga sava filosofiskā sistēma. Taču visas reliģijas, kas pasaulē radušās pēdējo 3000-2000 gadu laikā, katra savā veidā aicina uz mīlestību, godīgumu, taisnīgumu, patiesību." Apskatīt Kopanas mūku veidoto smilšu mandalu Biržas ēkā atnāca 13 000 cilvēku, liecina vizītes organizētāju apkopotie dati. Dalailama Latvijā ieradās jau otro reizi. Viņš nolasīja divas publiskas lekcijas, kā arī priekšlasījumu Zinātņu akadēmijā un Kultūras akadēmijā. Tibetas garīgais līderis neoficiāli tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Saeimas deputātiem. Svētkos aizturēts pustūkstotis dzērušu autovadītāju LETA Svētku dienās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts ceļu policijas pārvaldi veica plaša mēroga autoceļu satiksmes drošības veicināšanas akciju, kuras ietvaros notika arī Ceļu policijas reidi. Akcijā "Izglāb draugu, neļauj braukt dzērumā!" bija iesaistīta gan CSDD, gan Ceļu policijas pārvalde, gan naktsklubi. Laika posmā no 21. līdz 24.jūnijam visā Latvijā aizturēti 554 autovadītāji, kas pie stūres bija sēdušies alkohola ietekmē, informēja Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns. Pagājušajā gadā tādā pašā laika posmā tika aizturēti 344 autovadītāji, kas pie stūres bija sēdušies dzērumā. Laikā no 21. līdz 24.jūnijam Ceļu policija organizēja 63 reidus, pārbaudot, vai transportlīdzekļu vadītāji ir lietojuši alkoholu. Reidu laikā kopumā pārbaudīti 21 123 vadītāji. Reidu laikā aizturēti 325 transportlīdzekļu vadītāji, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, no tiem 260 automašīnu bija vadījuši alkohola reibumā ar tiesībām, bet 65 - alkohola reibumā bez tiesībām. Savukārt 361 transportlīdzekļa vadītājam organismā tika fiksēts pieļaujamais alkohola daudzums - līdz 0,49 promilēm. Laika posmā no 21. līdz 24. jūnijam Latvijā reģistrēti 318 ceļu satiksmes negadījumi. Autoavārijās cietuši 69 cilvēki un viens gājis bojā. Alkohola reibumā izraisīti 43 ceļu satiksmes negadījumi, šajos negadījumos ievainoti 12 cilvēki, bojā gājušo nav. Apstājies Laimas pulkstenis LETA. Piektdien apstājās "Laimas" pulkstenis. Pulksten garāmgājēji, palūkojoties pulkstenī, varēja ieraudzīt, ka tā rādītāji apstājušies uz pulksten 13.00. "Laimas" pulkstenis jau vairākkārt rādījis nepareizu laiku. Pulksteņa atsevišķu ciparnīcu neprecizitātes rada tuvumā esošie tramvaja vadi, kuri veicina elektriskās izlādes. Pulksteni apkalpo firma "Metāldizains". Kā jau ierasts, Jāņos lietus neizpalika nekur - vairāk vai mazāk, bet lija gandrīz visos Latvijas nostūros. Taču pēc vasaras saulgriežiem laiks uz- labojās un kopš pirmdienas vairs nav nokri- tusi ne pilīte. Katru dienu spīd saulīte, gaiss ir sasilis līdz +24oC. Arī ūdens temperatūra nu jau ir tāda, ka beidzot var peldēties. Plud- male ir pilna ar sauļoties un peldēties gribētā- jiem, kuri steidz izbaudīt vasaras priekus, bai- dīdamies, ka tikai atkal nepaliek aukstāks un nesākas lietavas. Bērni ar lielām ceļa somām steidzas uz laukiem, lai beidzot tā kārtīgi iz- baudītu vasaras brīvdienas. Dārzos aug zemenes un savus sarkanos vēderiņus jau rāda saldie un garšīgie ķirši. Ai, un puķes, puķes, puķes, tās, protams, priecē acis! Anda.