K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 208: 2001. G. 18. - 25. augusts Rīgas mērs pauž lepnumu par pilsētu BNS. Rīgas mērs pilsētas 800 gadu jubilejas svinību atklāšanā sestdien 17. augustā Doma laukumā ar lepnumu runāja par galvaspilsētas vēsturi un nākotni un aicināja ar savu pilsētu lepoties arī tās iedzīvotājus. Rīgas mērs Gundars Bojārs aicināja rīdziniekus pagājušajos gadsimtos nemeklēt "notikušo cīņu atspulgus, varoņus un pretiniekus, spēkus, kas mūs iekarojuši un mēģinājuši pakļaut, jo mums ir savs laiks un tam mēs esam piederīgi". Mērs sacīja, ka rīdzinieki var būt lepni, ka saglabājuši savu vēsturisko mantojumu. "Tagad tuvu un tālu pasaulē Rīgu daudzina kā vienu no Ziemeļeiropas lielākajām pilsētām, apbrīno tās skaistumu un šarmu," viņš teica, "Eiropas metropoļu vidū Rīga jo spoži uzmirdzējusi savā lielajā jubilejā". "Tikai tagad, sākoties trešajam gadu tūkstotim, Rīga pirmo reizi savu kārtējo simtgadi sagaida brīva un neatkarīga - kā suverēnas Latvijas galvaspilsēta. Tieši mums visiem liktenis ir lēmis šo laimi un godu piedzīvot." "Rīga ir vēsturiskās pievilcības pilsēta. Šis ir laiks, kad rīdzinieku sirdis jo īpaši atveras pagātnei". Mērs atzīmēja, ka Rīgai vēsturiski ir bijušas savas zīmes - zvans, kas sit torņa ārpusē, milzis pilsētas vārtu priekšā, tilts, kas guļ uz ūdens. Viņš stastīja, ka Rīga ir dāžada - latviskā un lībiskā, teiku un dainu Rīga, vāciskā un viduseiropeiskā Rīga, jūgendstila Rīga - šodien jau pasaulē atzīta, jūras Rīga, nomaļu Rīga, dārzu un parku, ceriņu un liepu pilsēta, dziesmu un deju Rīga, poētiskā Rīga, uz kuras bruģa dzejnieks ir licis savu sirdi, barikāžu Rīga, drosmīgā Rīga, atmodas laiku Rīga. Rīgas 800 ir bezgalības zīme, kas sola pilsētai cerīgu nākotni. Mērs arī teica, ka Rīga nav gatava, tā ir mūžīga un atrodas nepartrauktā attīstībā, bet ceļot Rīgu, "līdzās dokumentālajām liecībām atstāsim arī ko lielāku - leģendu un garu". Kā Rīgas patriots mērs vēlās Rīgas iedzīvotājus redzēt pārtikušus un lepnus par savu pilsētu. Svētki godam aizvadīti NRA. Lai gan, Rīgas 800 gadu jubileju sagaidot, atbildīgās institūcijas bažījās, ka svētki varētu aizritēt ar sarežģījumiem, provizoriskie rezultāti liecina: viss beidzies labi. Šķiet, nevienam nav šaubu, ka trešdaļmiljona latu vērtais salūts Rīgas debesīs bija tā vērts, turklāt arī paši salutētāji atzina, ka šis pasākums izdevies. Uguņošanu veikusī austrāliešu firma Syd Howard Fireworks International (SHFI) ir viena no vadošajām pasaulē šajā jomā. SHFI direktors Garijs Supreins pastāstīja, ka uguņošanai Rīgā izmantotas 25 tonnas sprāgstvielu, pasākuma norisei bijusi nepieciešama zona 200 metru garumā. Rīgā bijuši 25 000 lielāku un mazāku šāvienu pat aptuveni 400 metru augstumā, kas salīdzinājumā ar Londonā piedzīvotajiem 40 000 šāvienu it kā nieks vien ir, taču tik un tā šis salūts bijis viens no lielākajiem Eiropā. G. Supreins gan pieļāva, ka varbūt desmit procentiem salūta vērotāju nepatīkamus momentus sagādājuši krītošie pelni (pie viesnīcas Radisson SAS Daugava), taču lielu ļaunumu tie nodarīt nespēj. Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka v. i. Oļģerts Močuļskis teica, ka kārtības un drošības uzturēšanai pilsētā mobilizēti visi spēki, bet par iespējamo atpūtu tikai atmeta ar roku. Rīgā sestdien sastādīts 80 administratīvo protokolu, septiņas personas alkohola reibumā nogādātas atskurbšanai attiecīgā iestādē, informēja Kārtības policijas inspektors Aigars Bērziņš. Policijā reģistrēti vairāki dokumentu nozaudēšanas gadījumi, turklāt ziņots arī par vairākām citām zudībām – sākot no pāris latu atņemšanas Vecrīgā līdz pat pašvaldības policijas automašīnas bākuguns zādzībai. Rīgā sestdien notika arī 36 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem lielākā daļa notikuši pēc salūta, kad visi svētku dalībnieki devās mājās un ielās bija sastrēgumi. Svētku svinībās kārtību nodrošinājuši apmēram 250 municipāļu, bet kopumā Rīgā strādājuši apmēram 3000 kārtības sargu. Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas darbinieki uz slimnīcām nogādājuši 39 cilvēkus. Palīdzība sniegta 188 cilvēkiem – 163 svētku apmeklētājiem, pieciem apkalpojošā personāla pārstāvjiem un 23 svētku dalībniekiem. Smagas traumas cilvēki nav guvuši, mediķi nav konstatējuši saindēšanos ar narkotikām, reģistrētas tikai piecas krimināla rakstura traumas, tas ir, ja cilvēks piekauts vai citādi tīši savainots. Diemžēl dažādas nianses daudziem sabojāja svētku prieku. Tā, piemēram, neoficiāli tika ierosināts Rīgas 800 gadu jubilejas svinības pārdēvēt vienkārši par Rīga stāv rindā, jo piedāvājums acīmredzami nespēja apmierināt pieprasījumu – paēst bez pusstundas ilgas nīkšanas slavenajā zonā Rīga ēd vai pat bez ilgāka laika posma dirnēšanas jebkurā vecpilsētai tuvākajā kafejnīcā nebija iespējams. Arī iegādāties kaut vai minerālūdens pudeli universālveikalā Centrs varēja, tikai stāvot vismaz 40 minūtes rindā. Otra smagākā problēma bija tualetes, kas bija visai aktuāli, ja ņem vērā to, ka, piemēram, tirdzniecības vietā Ēlande vien no rīta stundas laikā tika pārdots 50 litru alus. Kā jau tas bija gaidāms, bija vērojams tualešu deficīts, tāpēc arī svinētāji nesmādēja citas vietas, piemēram, apstādījumus. Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš Neatkarīgajai atzina, ka ar zaļo zonu pēc svētkiem būs bēdīgi. Izmīdīts zālājs pie Pilsētas kanāla, pie Basteja bulvāra un Operas skvērā neesot labāk, un vienīgais prieks, ka apstādījumiem pārāk lieli postījumi nav nodarīti, atzina A. Kalnkaziņš. Viņš izteica cerības, ka aģentūra Rīga 800 sāks juridiski korekti risināt jautājumu par zaudējumu atlīdzību, lai pilsētas zaļo zonu varētu iespējami ātrāk atjaunot. Lai gan pirms svētkiem neskaitāmas reizes tika atgādināts par sabiedriskā transporta kustības ierobežojumiem, kā novēroja Neatkarīgā, visiem 4., 14. vai 17. trolejbusā braucošajiem bija izbrīns brīdī, kad ragainais transports tajā no Brīvības ielas nogriezās uz Bruņinieku ielu. Tāpat svinētāji bija neapmierināti ar faktu, ka 18. augustā jau aptuveni pulksten 21 tika slēgta gājēju satiksme uz Vecrīgu, jo svētku apmeklētāju skaits Vecrīgā sasniedza maksimāli pieļaujamo normu. Sirdsēstus svinētājiem sagādāja a/s Latvijas dzelzceļš. Nakts vilcienos nav bijis iespējams ietikt, jo elektrovilcieni bijuši tikai četru vagonu sastāvā. Drošākie ņēmuši talkā elkoņus un iesēdušies vilcienos, no kurienes atskanējusi pat plīstošu stiklu šķindoņa, citi atmetuši ar roku un braukuši mājup ar taksometriem. Lužkovs tomēr apsveic Rīgu jubilejā NRA. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs nosūtījis apsveikumu Rīgai tās 800 gadu jubilejā, un viss liecina, ka incidents ar liegumu iebraukt Latvijā mēra padomniekam Aleksandram Pereliginam attiecības ar Maskavu neaptumšos. Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs vakar Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram nodeva J.Lužkova apsveikumu Rīgas 800 gadu jubilejā. J. Lužkovs uzsver, ka "Latvijas galvaspilsēta, ejot pārmaiņu ceļu un interesējoties par kontaktu attīstību ar Krievijas galvaspilsētu, rāda labu piemēru, kā risināt savstarpējo attiecību problēmas". Maskavas mērs novēl, lai abu pilsētu lietišķie kontakti kalpotu to uzplaukumam un sadarbības turpmākie soļi veicinātu padziļinātu savstarpēju izpratni starp Maskavas un Rīgas iedzīvotājiem. Krievijas vēstnieks I. Studeņņikovs tikšanās laikā, nododot apsveikumu, uzsvēris Maskavas mēra vēlmi turpināt sadarbību un dialogu starp Latvijas un Krievijas galvaspilsētām. Kā jau ziņots – tā kā Maskavas mēra J. Lužkova padomniekam Aleksandram Pereliginam atteikta vīzas izsniegšana iebraukšanai Latvijā, maskavieši atteikušies ierasties uz Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām. "Mēs izsakām protestu sakarā ar mēģinājumu traucēt Maskavas un Rīgas sadarbības attīstībai un aicinām Latvijas varas iestādes, kamēr vēl ir laiks, pārskatīt savu lēmumu, kas aptumšo Latvijas galvaspilsētas jubilejas svinības," teikts paziņojumā. Privātā vizītē Rīgā gan ieradās vismaz trīs ar Maskavas varas iestādēm saistītas personas, no kurām viens ir Maskavas valdības ministra Vladimira Mališkova dēls uzņēmējs Igors Mališkovs. Tāpat Rīgā ieradās Krievijas galvaspilsētas ārējo ekonomisko jautājumu ministrs Leonīds Belovs, kurš bija iekļauts delegācijā, un Ārējo ekonomisko jautājumu departamenta padomnieks Aleksandrs Mizgars, kurš līdz šim bija plānojis ierasties Rīgā kā oficiālo delegāciju pavadoša persona. Sanktpēterburgas gubernators Vladimirs Jakovļevs Neatkarīgajai nekomentēja Maskavas valdības atteikšanos ierasties Rīgas 800 gadu jubilejā, taču uzsvēra, ka sanktpēterburdzieši jau no "pašas pirmās dienas solīja, ka atbrauks, kas bija iekļauts arī ar Bērziņa kungu (toreizējo Rīgas mēru Andri Bērziņu) parakstītajā Rīgas un Sanktpēterburgas sadraudzības līgumā". Pēc V. Jakovļeva domām, nozīmīgs ir tikai tas, kas dod iespējas tuvināt sadraudzību, nevis dažādi incidenti. Sanktpēterburgas gubernators V. Jakovļevs premjeram Andrim Bērziņam piektdien nodeva arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikumu Latvijas vadībai Rīgas jubilejā. V. Putins ar gandarījumu atceras tikšanos ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, un par to A. Bērziņš apsolījis prezidenti informēt. A. Bērziņš uzsvēra, ka labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Tikšanās laikā ar V. Jakovļevu pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas, atzīstot, ka labs pamats tam ir jau iesakņojušās tradīcijas. Esot jāaktivizē sadarbība uzņēmējdarbības, ostu attīstības, kā arī kultūras apmaiņas jomā. Sarunas laikā Sanktpēterburgas gubernators uzsvēris nepieciešamību pragmatiski izvērtēt abu valstu ekonomiskās iespējas, kuras veiksmīgi izmantojot un attīstot budžetā papildu ieņēmumus gūtu gan Latvija, gan Sanktpēterburga. Vizītes noslēgumā V. Jakovļevs pasniedza A. Bērziņam ielūgumu apmeklēt Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas svinības, kas notiks 2003. gadā. Repše par partijas vadību pieprasa honorāru PBLA. Politiķu aprindās jau gaidītais Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes paziņojums par jaunas partijas veidošanu otrdien pārsteidza ar līdz šim Latvijas politikā nepieredzētu nosacījumu - E. Repše ir gatavs pieņemt piedāvājumu veidot partiju, ja tiek nodrošināts atbilstošs finansējums, apmaksājot ne tikai viņa turpmāko darbu, bet nodrošinot materiālo, radošo un politisko neatkarību. Tāpēc E. Repše ir lūdzis izmaksāt vienreizēju neatsaucamu honorāru, šo darbu sākot. Lai arī summa netiek atklāta, aizkulisēs tiek runāts, ka tas esot viens miljons ASV dolāru. Līdzekļi tikšot vākti bezskaidras naudas mērķziedojumi un šim nolūkam jau ir atvērts konts. Viens no tā saucamās partijas "iniciatīvas grupas" līderiem a/s "Velve" prezidents Andris Kreislers jau solījis ziedot 25 tūkstoši latu. Pagaidām no Repšes paziņojumiem var izlobīt sekojošo: Einārs Repše uzskata, ka cilvēkiem desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas būtu jādzīvo labāk. Repše ir gatavs organizēt jaunu partiju no jauniem cilvēkiem, kas nekad politikā nav darbojušies, lai tie uz laiku atrautos no saviem profesionālajiem pienākumiem un izstrādātu nozaru programmas. Pirmā un galvenā Repšes reforma būtu godīgi un labi atalgoti cilvēki valsts pārvaldē, tiesvedībā un policijā. Tad liela uzmanība tiktu pievērsta veselības aizsardzībai un izglītībai. Ja Repše pusotra mēneša laikā sabiedrības atbalstu nejutīs, viņš no savas idejas atteiksies. Politiķi par Repši PBLA. Bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kurš tika minēts par vienu no iespējamajiem jaunās partijas biedriem, sacīja, ka viņš negatavojas iesaistīties Repšes jaunajā partijā, un apšaubīja, vai tā būs tas labējais politiskais spēks, ko gaida visa tauta. Viņš arī apšaubīja partijas iespēju būt neatkarīgiem no sponsoriem, kas dos tai naudu. Premjers Andris Bērziņš Repšes ienākšanu politikā uzskata par labu iespēju Latvijas Bankas prezidentam pierādīt, ka viņš māk ne tikai kritizēt citus, bet arī pats darīt. Premjeru tomēr mulsinot fakts, ka partijas veidošana sākta ar runām par naudu. Tautas partijas līderis Andris Šķēle sacīja, ka Repšes paustā gatavība uzņemties jaunās partijas izveidošanu, par to saņemot honorāru, ir nopietns kaitējums pašai jaunveidojamai partijai. Pēc viņa domām, cilvēki politikā nenāk kā uz algotu darbu, bet, ideoloģisku apsvērumu vadīti. Savukārt Repšes piedāvājums nozīmē: "Samaksājiet un es nākšu". Savukārt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līderis Māris Grinblats sacīja, ka Repše patlaban ir viens no Latvijas populārākajiem politiķiem. Grīnblats arī norādīja, ka jaunās partijas programmai būtu jāatšķiras no pašreiz koalīciju veidojošo partiju programmām, ņemot vērā, ka Repše kritizē pašreizējo politisko varu. Viņš arī atzīmēja, ka uz šādas jaunas partijas veidošanu "tēvzemieši" raugās ar izpratni, jo īpaši tādēļ, ka Repše savulaik bijis LNNK biedrs. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir norādījusi, ka Latvijas Bankas prezidents dažreiz pārlieku dramatizē situāciju valstī, taču viņa lauciņš jaunajā partijā varētu būt korupcijas izskaušana. Importa pārsvars pār eksportu palielinājies Diena. Šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, preču eksports no Latvijas palielinājās par 13,2% un kopumā no valsts tika eksportētas preces par 639,8 miljoniem latu. Šogad palielinājies arī preču imports uz Latviju par 14,6%, un kopumā šajā laikā Latvijā ievestas preces par 1032,1 miljonu latu. Imports teju divas reizes pārsniedz no Latvijas eksportēto preču apjomu, turklāt starpība salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājusies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Latvijas galvenā eksporta prece joprojām ir koksne, un šā gada pirmajā pusgadā tā kopējā eksporta kopvērtējumā aizņēma 35,3%. Tālāk seko tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (13,9%) un metāli un to izstrādājumi (13,6%). Galvenās valstis, uz kurām no Latvijas tiek eksportēta produkcija ir Vācija (palielinājies eksports par 15,8%), Lielbritānija (eksports samazinājies par 2,9%), Zviedrija (eksports samazinājies par 1,7%). Importā nozīmīgāko vietu ieņem mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas - 20,4% no kopēja importa, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 11,3%, minerālie produkti - 10,9%. Visvairāk preču tiek ievests no Vācijas (imports palielinājies par 230,7%), Krievijas (imports samazinājies par 4,7%) un Somijas (samazinājies par 0,6%). Jauni tankkuģi par simt miļoniem NRA. PVAS Latvijas kuģniecība (LK) septembra beigās vai oktobra sākumā plāno papildināt floti ar trīs jauniem un moderniem tankkuģiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 100 miļonus ASV dolāru. LK prezidents Andris Kļaviņš informēja, ka nodomu protokols ar kompāniju, no kuras šie kuģi tiks iepirkti, ir jau parakstīts, taču neko sīkāk atklāt nevēlējās, jo projektam ir konfidencialitātes statuss. Ir tikai zināms, ka tā esot kāda vērienīga pasaulē pazīstama starptautiska kuģniecības kompānija. Lēmums par tankkuģu iepirkšanu vēl ir jāatbalsta gan LK padomei un akcionāru pilnsapulcei, gan Privatizācijas aģentūrai (PA). Taču nekādas problēmas rasties nevarētu, jo, pēc A. Kļaviņa vārdiem, tieši PA valde esot nolēmusi LK uzdot floti papildināt ar jauniem un moderniem kuģiem. Pirms tam gan šādu ieteikumu bija izteicis arī LK privatizācijas konsultants. Ņemot vērā, ka tankkuģu iegādei summa ir iespaidīga, uzņēmums plāno ņemt kredītu, tāpēc jau ir bijušas sarunas gan ar starptautiskajām, gan arī ar lielākajām pašmāju banku iestādēm, kas izteikušas "pievilcīgus piedāvājumus". Par LK labvēli vēlējusies kļūt arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas ir izteikusi piedāvājumu palīdzēt finansēt uzņēmuma flotes atjaunošanu ar noteikumu, ka divos gados LK tiks privatizēta. Tomēr no šī, A. Kļaviņa vārdiem, "pagodinošā" piedāvājuma nācies atteikties, jo nav garantijas, ka 24 mēnešu laikā uzņēmums tiks pārdots. Kā sacīja A. Kļaviņš, jauno tankkuģu tonnāža būs 70 000 tonnu, turklāt kuģi būs domāti nevis jēlnaftas pārvadājumiem, bet gan naftas produktu transportēšanai. Lēmumu iegādāties kuģus LK prezidents pamatoja ar pārliecību, ka tas ļaus uzņēmumam veiksmīgāk konkurēt starptautiskajā tirgū. Pēc viņa domām, jauno kuģu iegāde atstāšot pozitīvu iespaidu uz potenciālajiem privatizētājiem, jo pircējiem esot īpaši svarīga uzņēmuma nākotne. Turklāt, ja pasaulē pazeminātos vidējās frakta likmes, LK būtu pirmā, kas no tā ciestu savas vecās flotes dēļ. Patlaban flotē ir kuģi, kuru vidējais vecums sasniedz aptuveni 20 gadu. Ministru prezidents Andris Bērziņš, padzirdējis par flotes atjaunošanu, informēja, ka drīzumā, iespējams, stāsies spēkā norma, ka naftu var pārvadāt tikai tankkuģos ar dubultsienām, tāpēc visi šie jautājumi LK esot "kompleksi jārisina". "Ja LK rīcībā ir pašu nopelnītie līdzekļi, tad kādēļ gan lai viņi nepieņemtu pareizus lēmumus?" uzsvēra premjers. Sola rūpēties par mazajiem uzņēmumiem NRA. Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attīstību, nolemts izveidot divas darba grupas Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās attīstības programmas izstrādei. Pašreiz izveidota darba grupa informācijas, konsultāciju un apmācību atbalsta sistēmas izstrādei un grupa finansu atbalsta sistēmas izstrādei. Šāds lēmums pagājušajā nedēļā pieņemts Ekonomikas ministrijā (EM) Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības nacionālās programmas 2002.–2006. gadam Koordinācijas padomes sanāksmes laikā. Paredzēts, ka MVU nacionālās attīstības programma jāizstrādā līdz 2002. gada 30. jūnijam. Koordinācijas padomes sanāksmes laikā izvērtēta arī MVU nacionālās programmas 1997.–2001. gadam izpilde un saskaņoti jaunajā programmā iekļaujamie pasākumi, kas paredzēs valsts atbalsta instrumentu MVU attīstībai izstrādi un ieviešanu četrās jomās - konsultācijā, apmācībā, informācijā un finansiālajā atbalstā. EM sagatavotajā Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecību 2000. gadā norādīts, ka īpaši jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijas mazāk attīstītajos reģionos. Pašlaik Latvijā darbojas 39 000 MVU, kas kopumā veido vairāk nekā 99 % no uzņēmumu kopskaita. MVU nodarbina ap 70 % no visiem valstī strādājošajiem un dod vairāk nekā 50 % no iekšzemes kopprodukta. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, MVU īpatsvars iekšzemes kopproduktā palielinājies no 57 % 1996. gadā līdz 65 % 2000. gadā. Līdz šim gan MVU pārstāvji sūdzējušies, ka valsts par tiem īpaši nav rūpējusies. Jezga ap Pēteri I turpinās NRA. Naktī uz svētdienu notika mēģinājums pārvest Pētera I pieminekli uz Mežaparku, taču šis pasākums beidzās ar neveiksmi. Ap pulksten 6 pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas novietoto Pētera I pieminekli ar atbildīgo institūciju mutisku atļauju tika mēģināts aizvest, taču vešanas pasākums izgāzās. Izrādījās, ka transportēšanai bija vajadzīgs speciāls aprīkojums, taču transportētāju rīcībā bija tikai parasts autoceltnis un kravas automašīna ar platformu. Šodien piemineklim tomēr vajadzētu atstāt pilsētas centru. Neatkarīgā jau rakstīja, ka naktī uz piektdienu pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas pa kluso tika uzstutēta milzīgā Pētera I statuja, par ko pirms tam informētas bija tikai attiecīgas domes amatpersonas. Pieminekļa uzstādīšanai nav saņemta Pieminekļu padomes atļauja, nav bijusi sabiedrības aptauja, statuja Kronvalda parkā izvietota bez jebkāda projekta utt. Rīgas domes frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) pauda neizpratni par Rīgas mēra G. Bojāra rīcību – "jubilejas pirmajā dienā pašā pilsētas centrā atklājot latviešu tautas paverdzināšanas simbolisko atgādinājumu – Pētera I pieminekli". Tēvzemieši vēlējās saņemt G. Bojāra paskaidrojumus par "bezatbildīgo rīcību", kas vērtējama kā "impēriski noskaņoto personu interešu un ietekmes uz Latvijas politisko un ekonomisko varu apliecinājums". Lai vai kā, bet attiecīgie spēki savu ir panākuši – pilsētas 800 gadu svētkos pie Pētera I pieminekļa pulcējās krietni vien vairāk interesentu nekā pie skulptūrām citviet pilsētā. Sestdien pie pieminekļa ieradās arī Sanktpēterburgas delegācija ar gubernatoru Vladimiru Jakovļevu priekšgalā. Viņus sagaidīja Rīgas domes deputāti Ivans Ivanovs, Mihails Gavrilovs, a/s Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Andris Zorgevics u. c. V. Jakovļevs ieinteresēti apstaigāja statuju, paplikšķināja ar roku pa bronzas zirga kāju un bilda, ka tas esot īsts brīnums. Pēc gubernatora teiktā, šim piemineklim joprojām vajadzētu palikt Rīgā, bet uz pilsētu pie Ņevas dāvinājumā vajadzētu sūtīt Pētera I statujas kopiju. Bojārs-tēvs: Labējie mums ir pieteikuši karu BNS. Visi pēdējā laika skandāli ap Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) un arī pārmetumi par Pētera I skulptūras eksponēšanu, pēc partijas līdera Jura Bojāra domām, ir labējo spēku provokācijas, jo labējās partijas pieteikušas "īstu karu" LSDSP. Bojārs stāstīja, ka labējie spēki "pieteikuši karu", kura laikā apmelos sociāldemokrātus un arī mēģinās panākt Bojāra neievēlēšanu par partijas vadītāju. Viņš pauda, ka "Latvijas Ceļš" un Tautas partija dara visu, lai grautu sociāldemokrātu un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK koalīciju Rīgas domē. Bojārs gan nekomentēja "tēvzemiešu" paziņojumu, ka valdē plāno vērtēt iespēju turpmāk sadarboties ar LSDSP, vienīgi piebilstot, ka "brīnumu lietas notiek". Bojārs klāstīja, ka viņu mēģinās novājināt ar tiesu procesiem, mēģinās viņu pārvēlēt un pat attiecības ar Maskavu tika upurētas, lai traucētu sociāldemokrātiem. Bojārs arī uzsvēra, ka gadījumā, ja mēģinās izraisīt starptautisko skandālu, LSDSP lūgs citu valstu sociāldemokrātisko partiju palīdzību, neprecizējot kādu tieši. Jāatgādina, ka saistībā ar sociāldmeokrātiem pēdējā laikā bijuši vairāki skandāli - Latvijā netika ielaists sociāldemokrātu aicinātās Maskavas delegācijas pārstāvis Aleksandrs Pereligins, kura dēļ neatbrauca visa delegācija; pēc koncerta Doma laukumā "tēvzemieši" lūguši izvērtēt Rīgas izpilddirektora sociāldemokrāta Māra Tralmaka atbilstību amatam, bet Tautas partija pieprasīja viņa demisiju. Ģenerālprokuratūra pēc Bojāra iesnieguma un preses ziņām ierosinājusi krimināllietu par sociāldemokrātu Saeimas deputāta Imanta Burvja un firmas "Woodison Terminal" darījumu. Savukārt piektdien, kad negaidīti Kronvalda parkā uzstādīja Pētera I skulptūru, premjers pauda, ka tā ir domes totalitārā darba izpausme, bet "tēvzemieši" pauduši sašutumu un plāno vērtēt iespēju turpināt sadarbību ar LSDSP Rīgas domē. Radio SWH izsmej LSDSP paziņojumu Diena. Piektdien daudzus radio SWH klausītājus pārsteidza reklāmai līdzīgs džingls, kurā reizi stundā lauzītā latviešu valodā tika paziņots par "labējo uzsākto totālo karu pret LSDSP". Radio SWH prezidents Zigmars Liepiņš Dienai sacīja, ka tas ir paša radio izdomāts noformējums daļai no partijas izplatītā paziņojuma, savukārt sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs to uzskata par veidu, kā konkrētais radio tiek izmantots pret partiju, turklāt ne pirmo reizi. Visu piektdienu reizi stundā pēc galveno ziņu pārraides padomju komponista Aleksandra Aleksandrova patriotiskās dziesmas Svētais karš pavadījumā tika nolasīts sekojošs teksts: "LSDSP paziņojums. Sakarā ar smago sakāvi pašvaldību vēlēšanās un īpaši Rīgā, kā arī viņu provokatoru atmaskošanu sociāldemokrātu rindās labējie uzsākuši totālu karu pret LSDSP." "Atskaņotais teksts ir pašu sociāldemokrātu izplatītā paziņojuma pirmais teikums. Lasot šo tekstu, mums radās pārliecība, ka trūkst tikai muzikālā noformējuma, un mēs to ātri atradām," sacīja Z.Liepiņš, uzsverot, ka tā nav neviena apmaksāta reklāma. Paziņojumu piektdien nebija dzirdējis pats LSDSP priekšsēdētājs J.Bojārs, taču sacīja, ka nemaz par to pārsteigts neesot, jo "šis radio tiek izmantots pret mums, ko izjutām jau pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā, bet tagad tas varētu atbalstīt arī jaunveidojamo labējo partiju". Z.Liepiņš uzsvēra, ka neviens viņa vadīto radio neizmanto un tas neatbalsta nevienu politisko spēku. Z.Liepiņš paziņojuma atskaņošanu nodēvēja par vienas dienas akciju, un turpmākajās dienās radio tas vairs nebūšot dzirdams. Tēvzemieši atstāj koalīciju domē NRA. Rīgas 800 gadu svinības pilsētas vadībai beigušās letāli – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pēc aptuveni četru mēnešu ilgas saimniekošanas Rīgas domes koalīcijā nolēmusi pamest partnerus. TB/LNNK valde un Rīgas domes frakcija ārkārtas sēdē vakar nolēma vairs nesadarboties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) koalīcijā un atsaukt savus pārstāvjus no koalīcijas koordinācijas padomes, taču ne no tik sīvi izcīnītajiem amatiem.Kā skaidroja partijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats, reāli koalīcijas vietā darbojas sociāldemokrātu un Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) cieša sadarbība. Uzskaitot koalīcijas līguma laušanas iemeslus un sociāldemokrātu grēkus, M. Grīnblats nosauca tieši izdarības, kas saistītas ar Rīgas 800 gadu svinībām – komsomoļcu avīzes koncerts un ar to saistītās nekārtības Doma laukumā, sociāldemokrātu centieni dabūt uz svētkiem Maskavas mēra padomnieku, nevēlamo personu Aleksandru Pereliginu. Tomēr izšķirošo punktu neapmierinātībai ar LSDSP manevriem starp koalīcijas partneriem un PCTVL, kā arī ar "iepriekš panākto vienošanos un solījumu pārkāpšanu" pielikusi jezga ap Pētera I pieminekli. Kā jau ziņots, tēvzemieši tāpat kā domes opozīcijas partijas Latvijas ceļš (LC) un Tautas partija (TP) nosodīja sociāldemokrātus par "latviešu tautas paverdzināšanas simboliskā atgādinājuma" slepenu uzstādīšanu Kronvalda parkā. Nepieņemama tēvzemiešiem ir arī "uz Krieviju vienpusēji orientētā ārpolitika, kas ir asā pretrunā ar latviešu tautas interesēm un Latvijas valsts ārpolitiku". TB/LNNK uzskata, ka šāda atšķirīga "galvaspilsētas ārpolitika" var būt kavēklis Latvijas uzaicināšanai NATO. Par to, ka uz papīra eksistējošā LSDSP, TB/LNNK un mazo partiju koalīcija nespēj darboties, liecinot arī koordinācijas padomes nespēja īstenot pieņemtos lēmumus. Savukārt LC Rīgas nodaļas valde un frakcija vakar nosūtījusi atklātu vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram, kurā viņš tiek aicināts atkāpties no amata. LC domes frakcijas priekšsēdētāja Aija Poča Neatkarīgajai teica, ka šis paziņojums ir aicinājums LSDSP koalīcijas partneriem uz diskusiju, jo sociāldemokrātu darba stils jau ir skaidrs. "Tas ir ierosinājums uzsākt diskusiju par Rīgas domes vadīšanu un tās stilu," teica A. Poča. "Šī vēstule tiek nosūtīta arī pārējiem domē pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, taču acīmredzot arī pārējiem koalīcijas partneriem vajadzētu padomāt par domē notiekošo," teica ceļiniece. LC vēstulē vaicā, kur ir garantija, ka cilvēks, kurš nakts melnumā vienpersoniski pārvieto pieminekļus, Hanzas dienās pamet savu pilsētu, bet svētku uguņošanu vēro kazahu tautas tērpā, nav sagatavojis rīdziniekiem vēl kādu dāvaniņu. Gatavi atbalstīt G. Bojāra demisiju arī tēvzemieši. M. Grīnblats paziņoja, ka "Bojāram ir pašam jāmeklē atbalstītāji, jo valdes lēmums neuzliek pienākumu viņu atbalstīt TB/LNNK Rīgas domes deputātiem". Gundars Bojārs gan pats uz visu notiekošo skatījās pārliecinoši. Kā zināms, skandāls sākās pēc Pētera I statujas novietošanas pie Brīvostas pārvaldes. Pēc G. Bojāra teiktā, par pieminekļa parādīšanos Kronvalda parkā tikpat labi varētu prasīt atbildību no tēvzemietes, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Ineses Vaideres, kuras pārraudzībā esot pilsētas attīstības sfēra. Savukārt I. Vaidere piektdien vēstulē mēram norādīja: "Tā kā jūsu pārraudzībā ir pilsētas pašvaldības policija, lūdzu, dodiet uzdevumu, lai nekavējoties tiktu aizvests no Kronvalda parka tur nelikumīgi uzstādītais Pētera I piemineklis." I. Vaideres rīcībā neesot bijis informācijas, ka piemineklis minētajā vietā tiks uzstādīts, taču vēstulē G. Bojāram viņa raksta: "Man ir neoficiāla informācija, ka par aktivitātēm ar Pētera I pieminekli bijāt informēts Jūs un otrs Jūsu vietnieks, S.Dolgopolovs, kā arī tas, ka esat devis atļauju izgatavot pieminekļa kopiju, kaut gan piemineklis ir domes īpašums un par to var lemt tikai dome." G. Bojārs gan klāstīja, ka pieminekļa lieta esot "darījums starp [Teikas namu prezidentu Jevgeņiju] Gombergu un brīvostas pārvaldes šefu Loginovu (brīvostas pārvaldes priekšnieku Leonīdu Loginovu – S.V.)", tāpēc mēram ar to neesot nekāda sakara. L. Loginovs amatā iecelts pēc toreiz valdošo partiju – TB/LNNK, LC un Demokrātiskās partijas Saimnieks – vienošanās, tāpēc arī no šīm partijām vajagot prasīt atbildību par notikušo. Pētera I pieminekli esot domāts transportēt prom jau naktī uz svētdienu, taču to neesot pieļāvis Rīgas Brīvostas pārvaldes apsardzes dienesta priekšnieks Mārtiņš Andersons (slavenais krievu ģenerāļu gūstītājs un navigatora pircējs), kas, starp citu, esot tēvzemietis, klāstīja G. Bojārs. Tēvzemiešus izbalso no Rīgas domes amatiem NRA. Rīgas dome ceturtdien atbrīvoja no amata domes priekšsēdētāja vietnieci, tēvzemieti Inesi Vaideri, viņas vietā ieceļot Darba partijas priekšsēdētāju Aivaru Kreitusu. Par domes priekššēdētāja vietnieces I. Vaideres atbrīvošanu no amata tika lemts ārkārtas sēdē pēc 33 domnieku iesnieguma. Šo dokumentu bija parakstījuši Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) un septiņu deputātu bloka Centra apvienība pārstāvji. Kā zināms, šīs nedēļas sākumā tēvzemiešu valde pieņēma lēmumu par izstāšanos no valdošās koalīcijas domē. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Jānis Birks norādīja, ka šā jautājuma izskatīšana ir klajā pretrunā ar pašvaldības nolikumu, jo mēra vietnieces atbrīvošanai nav uzrādīta motivācija. J. Birks teica, ka faktiski šis ir "1917. gada apvērsums, kad bez likumīga pamata notiek izrēķināšanās ar politiskajiem pretiniekiem". Latvijas ceļa domes frakcijas vadītāja Aija Poča bilda, ka lēmumprojekts par I. Vaideres atbrīvošanu no ieņemamā amata ir nelikumīgs, jo mēra vietniece nav pārkāpusi nevienu likuma burtu, tāpēc LC balsojumā nepiedalīsies. Tautas partijas deputāts Juris Dalbiņš teica, ka nevar kopā strādāt cilvēki ar atšķirīgu politisko pārliecību. Tēvzemieši atstāja domes sēdi pirms balsojuma par I. Vaideres atstādināšanu, taču tas nelīdzēja – par to nobalsoja 34 deputāti no LSDSP, PCTVL un centristiem. Piedaloties Jaunās kristīgās partijas un Kristīgo demokrātu savienības abiem domniekiem, vēlāk tika nobalsots par Aivara Kreitusa ievēlēšanu mēra vietnieka amatā. Ārkārtas sēdes laikā no brīvostas valdes locekļa amata tika atbrīvots arī Andris Ārgalis. Rīgas mēra ārštata padomnieks Jānis Dinēvičs Neatkarīgajai skaidroja, ka neuzticības izteikšana I. Vaiderei esot bijusi 33 deputātu vēlme. "Ja cilvēki ir aizgājuši no koalīcijas, tad viņiem ir jārēķinās ar sekām," teica J. Dinēvičs. Pēc viņa teiktā TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Makarovs bildis, ka no amatiem jāaiziet tiem, kas krēslos nokļuvuši pēc koalīcijas līguma noslēgšanas. TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats teicis, ka Gundaram Bojāram nepieciešams pārliecināties par atbalstu domē. "Lūdzu, – te tas notiek!" teica J. Dinēvičs. PCTVL deputāts Genādijs Kotovs atzina, ka "notikusi šķiršanās un nav godīgi, ja pēc šķiršanās bijušais vīrs ar sievu guļ vienā gultā". Savukārt tēvzemieši bija neizpratnē par notikumiem domē, jo, ja kāds arī ir vainīgs nepareizā pašvaldības saimnieciskajā darbībā, tad ne jau I. Vaidere, norādīja deputāts Vilnis Zariņš. "Sociāldemokrātu priekšvēlēšanu sauklis bija: Mēs ticam, mums izdosies! Vai tas tiešām ir tas, kas viņiem ir izdevies?" vaicāja A. Ārgalis. I. Vaidere izteicās, ka galvenais klupšanas akmens TB/LNNK sadarbībā ar sociāldemokrātiem bijis, ka pirms jautājumu saskaņošanas LSDSP konsultējušies ar kreisajiem, kas tēvzemiešiem nav bijis pieņemams. Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka par I. Vaideres demisiju iestājušies tieši sīkpartijnieki, un tagad viņi varētu pieprasīt sev atbilstošus labumus. Pilnīgi droši, ka A. Kreitusa vietā par Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju kļūs Latvijas Demokrātiskās partijas līderis Andris Ameriks. Sīkpartijnieki pieprasīšot sev kādu no izpilddirekcijas vadībām (Latgales priekšpilsētas izpilddirektors ceļinieks Guntis Grīnbergs jau izteicis vēlmi iestāties LSDSP) un šajā amatā varētu parādīties bēdīgi slavenais Labklājības partijas pārstāvis Leonīds Lasmanis. Acīmredzot savā amatā paliks Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs (TB/LNNK), kas vakardienas balsojumā nepiedalījās, jo viņam sēdes laikā nācās doties uz Jelgavu pie slimās sievas. Viņš, visticamāk, kļūs par neatkarīgo deputātu, taču vēl viens tēvzemietis, Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols, droši vien savu krēslu pametīs. Tiesa, vēl vakar viņš Neatkarīgajai klāstīja, ka šajā amatā viņu atbalstot pat Vides aizsardzības klubs. Iespējams, ka jau tuvākajā laikā varētu mainīties vēl kādas domes pastāvīgās komitejas vadība, jo par to spices vīriem lemj pašas komitejas deputāti, bet, tikko kādā no komitejas sēdēm vairākumā nebūs diezgan nestabilās koalīcijas pārstāvju, opozīcija varētu mēģināt veikt lokālu apvērsumu. I. Vaidere pauda, ka vakardienas notikumi nenozīmē, ka TB/LNNK ies vienotā solī ar LC un TP – tēvzemieši plāno vēl paskatīties, kā darbs ritēs turpmāk. Neoficiāli zināms, ka tēvzemiešu tīrīšana no pašvaldības vadošajām struktūrām turpināsies. Kā pirmā kritīšot Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija (tā jau apsolīta PCTVL). Pēc tam notikšot arī mazāku gariņu atlaišana, kas varētu skart pat Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieci, deputāti Anitu Gaigalu. Tomēr nav izslēgts pavisam radikāls pavērsiens galvaspilsētas dzīvē. Proti, īpašu lietu ministram pašvaldību jautājumos Jānim Krūmiņam jau tuvākajā laikā uz galda gulēšot daudz protestu (I. Vaideres atlaišana, divu pilsētas izpilddirektora vietnieku pieņemšana darbā utt.), un ministrs var lemt arī par šā sasaukuma domes atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Krievija sašutusi par Pētera I aizvākšanu Diena. Rīgas domes (RD) vadība sākusi atzīt, ka par nakts melnumā notikušo Pētera I pieminekļa novietošanu pie Rīgas brīvostas pārvaldes tomēr nevarēja nezināt vairākas augstākas pašvaldības amatpersonas. Neievērojot pieminekļu novietošanas un saskaņošanas kārtību, novietotā bronzas jātnieka aizvākšana no Kronvalda parka jau izraisījusi asas atskaņas Krievijā. Krievijas Valsts domes ārlietu komitejas priekšsēdētājs Dmitrijs Rogožins paziņojis, ka pieminekļa demontēšanas fakts "visiem demonstrēja latviešu politiķu mentalitātes divas īpatnības - mazvalstniecisko šovinismu un aprobežotību". Krievijas ekstrēmiskie "ļimonoviesi" paziņojuši, ka, ja Rīgas mērs vai dome nolems pieminekli izvest no galvaspilsētas, šī rīcība "nepalikšot nesodīta". Krūmiņš neatbalsta tēvzemiešu prasību atstādināt Bojāru NRA. Rīgas domes Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) frakcija aicina īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu ierosināt izskatīt Rīgas domē jautājumu par mēra Gundara Bojāra atbrīvošanu no amata. Ministram adresētajā vēstulē frakcija vērš uzmanību, ka domes ārkārtas sēdē lēmumā par tēvzemietes Ineses Vaideres atcelšanu no domes priekšsēdētāja vietnieces amata ir atsauce uz likumu par pašvaldībām, taču konkrētā šā likuma norma, uz kuras pamata atcelšana notiek, nav norādīta. Minētais likums noteic, ka domes priekšsēdētāja vietniekus no amata var atbrīvot gadījumos, kad netiek pildīti likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktie pienākumi, pilsētas domes lēmumi, tiesas spriedumi, netiek ievēroti likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Pēc tēvzemiešu domām, no tā izriet, ka, lemjot par I. Vaideres atbrīvošanu, lēmumā vajadzēja norādīt, kurš no likumā vai nolikumā minētajiem atbrīvošanas iemesliem ir pamatā mēra vietnieces atbrīvošanai. Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J. Krūmiņam tomēr neesot juridiska pamatojuma, lai atbrīvotu no ieņemamā amata Rīgas domes priekšsēdētāju G. Bojāru, ziņo LETA. Kā izteicās Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece juridiskajos jautājumos Fatma Frīdenberga, I. Vaideri no amata atbrīvoja dome, nevis G. Bojārs. Pašvaldība ir politiska organizācija, kas balstīta uz demokrātijas principiem un līdz ar to vairākumā gadījumu lēmumi tiek pieņemti ar vairākuma atbalstu. "Šis bija politisks lēmums, un likums neparedz, ka ministrs varētu atcelt politisku lēmumu," teica F. Frīdenberga. Viņa uzsvēra, ka likumā par pašvaldībām nav teikts, kādā veidā no amata atstādināms pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, līdz ar to šajā gadījumā nav iespējams pārkāpt likumu, kā to savā paziņojumā norādījuši tēvzemieši. TB/LNNK domes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Birks Neatkarīgo informēja, ka pirmdien frakcijas sēdē tiks lemts par turpmāko rīcību. Pagaidām nav lemts, vai no amatiem atsaukt domes Vides komitejas priekšsēdētāju Valdi Kalnozolu un Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāju Jāni Karpoviču (abi TB/LNNK). "Tie ir saimnieciskas dabas jautājumi, jo, ja viņi guvuši deputātu uzticību, tad viņi arī turpina pildīt savus pienākumus," izteicās J. Birks. Opozīcija domē pagaidām ieņēmusi novērotāju statusu, turklāt TB/LNNK nesteidz pievienoties opozicionāriem. Latvijas ceļa (LC) domes frakcijas līdere Aija Poča Neatkarīgajai teica, ka ceļinieki jau no sākuma vēlējušies, lai arī Rīgas domē kopā strādātu valdību veidojošās partijas – TB/LNNK, LC un Tautas partija (TP), taču tēvzemieši tam nav piekrituši. A. Poča norādīja uz kādu niansi – domes lielās partijas ir palikušas par ķīlniekiem sīkpartijnieku rokās. Proti, sociāldemokrātiem un kreisajiem domē ir 27 balsis, bet otram teorētiski koalīciju veidojošajam spārnam – TB/LNNK, LC un TP ir 22 deputātu mandāti. Līdz ar to noteikumus domē diktē septiņu deputātu bloks Centra apvienība. Studenti no visas Eiropas Rīgā mācīsies latviešu valodu LETA. Piektdien 17. augustā Rīgā sākās Eiropas studentu organizācijas AEGEE organizētā Vasaras universitāte, kurā 20 studenti no visas Eiropas līdz 31.augustam mācīsies latviešu valodu un klausīsies lekcijas par Latvijas kultūru un vēsturi. Kā informēja "AEGEE Rīga" pārstāvis Gints Turlajs, vasaras universitāte ir viena no galvenajām AEGEE aktivitātēm un katru gadu tiek realizēti aptuveni 90 šādi projekti dažādās Eiropas pilsētās. Universitātei Rīgā bija pieteikušies 34 studenti, bet piedalīsies 20 no Dānijas, Itālijas, Holandes, Polijas, Čehijas un citām valstīm. Notiekošās universitātes nosaukums ir "Neatklātā Latvija". Dalībnieki apgūs ne tikai latviešu valodu, bet arī piedalīsies podniecības nodarbībās, dosies izjādēs un braucienos uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām un citas aktivitātes. Tā kā universitāte norisinās Rīgas svinību laikā, dalībnieki paredzējuši piedalīties arī dažādos jubilejas pasākumos. AEGEE ir Eiropas studentu organizācija, kas darbojas jau 15 gadus 40 Eiropas valstīs, tajā ir 20 000 dalībnieku. Tās mērķis ir veidot vienotu Eiropu, savstarpēju sadarbību un sapratni gan kulturāli, gan politiski. Organizācija veicina studentu mobilitāti un atvērtību pret citām kultūrām, integrāciju un zināšanas. AEGEE galvenie darbības virzieni ir augstākā izglītība, miers Eiropas nestabilajos reģionos, kultūras apmaiņa un aktīva pilsoniskā sabiedrība. Filozofe norāda uz cieņas zudumu skolās BNS. Latvijas inteliģences 44.konferencē Vienota kvalitatīva izglītība — sabiedrības integrācijas pamats. Situācija. Risinājumi piektdien filozofe Maija Kūle norādīja uz cieņas zudumu pret skolu un izglītības ministru nespēju vērst šo situāciju par labu. "Skolas jāpavada autoritātes un cieņas izjūtai, bet bez cieņas tas ir cietums vai pat trakomāja," sacīja M.Kūle, norādot, ka skolotāji pārāk maz domā par savu misiju, paši par sevi. Skolotājs ir līdzcilvēks, varas nesējs, pat draugs skolā, bet tagad skolā daudz ir gadījuma cilvēku, kuru dēļ sabiedrībā rodas necieņa pret izglītības sistēmu, uzskata inteliģences apvienības prezidente M.Kūle. Turklāt no aptuveni 12 izglītības ministriem filozofe neatceras nevienu, kuru sabiedrībā cienīja, kurš prastu ieviest cieņu pret izglītību, skolotāju un ar savu darbu — pašam pret sevi. Skolās dominē pragmatiski, tehnoloģiski perfekti jēdzieni, nevis izjūtas, kuras ir pamatā cilvēka izaugsmei. "Izglītība ir cilvēka domas un dvēseles formas tapšana," sacīja M.Kūle. Izglītības ministrs Kārlis Greiškalns atzīmēja izglītības būtisko nozīmi, izglītības kvalitātes celšanu, informatizāciju un līdzīgas lietas. Būs kuģu satiksme ar Roņu salu Diena. Rojas pagasta padome gatavojas parakstīt līgumu ar Roņu salas pašvaldību Igaunijā par savstarpēju regulāru kuģa satiksmi. Kuģošanas sezonā no 1. jūnijā līdz 15. septembrim kuģis kursēs reizi nedēļā. Pasažieriem ceļojums izmaksās ap 10 latu un ceļojums uz 40 kilometru attālo Roņu salu varētu ilgt trīs stundas.