K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 216: 13. - 19. 0ktobris Tiesnesi nogalina Rīgas centrā Diena 10/16/01 Netālu no savas mājas galvaspilsētas centrā pirmdien neilgi pēc pulksten sešiem pievakarē nogalināts Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Šis ir pirmais gadījums Latvijas neatkarības 10 gados, kad noslepkavots tiesnesis. Valsts augstākās amatpersonas šo noziegumu vērtē kā uzbrukumu tiesu sistēmai un valstij kopumā. Policija pirmdienas vakarā vēl neatklāja iespējamās nozieguma versijas. 2001. gada maijā tiesa J.Laukrozes vadībā piesprieda bargus sodus trim Krievijas nacionālboļševikiem - Sergejam Solovejam, Maksimam Žurkinam, Dmitrijam Gafarovam un Vladimiram Moskovcevam, kuri tika apsūdzēti terorismā. Notiesātie pēc sprieduma pasludināšanas draudēja atgriezties un atriebties. LETA 10/16/01 Valdība šodien nolēmusi izmaksāt 10 000 latu atlīdzību personai, kura sniegs informāciju, kas palīdzēs atklāt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes slepkavību Kā šodien preses brīfingā informēja tieslietu ministre Ingrīda Labucka, šai personai nepieciešamības gadījumā varēs piemērot liecinieku aizsardzības programmu. Vienlaikus valdība nolēmusi bojāgājušā tiesneša ģimenei izmaksāt kompensāciju 50 000 latu apmērā. LETA 10/17/01 Aizvakar notikušās tiesneša slepkavības izmeklēšanai ir izveidota speciāla darba grupa, kura pakļauta tieši ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. BNS, LETA 10/18/01 Latvijā esošie nacionālboļševiki diez vai spētu spert tādu radikālu soli kā tiesneša nogalināšana, uzskata nacionālboļševika Vladimira Moskovceva advokāts Valters Jakobijs. Moskovcevs bija viens no četriem nacionālboļševikiem, kuru krimināllietu šā gada aprīlī izskatīja tiesnesis Jānis Laukroze. Kā sacīja advokāts, Augstākā tiesa arī trim Krievijas nacionālboļševikiem krietni samazināja sodu - pārkvalificējot apsūdzību terorismā pret huligānismu, tādēļ viņš neredzot iemeslu, kādēļ šo notiesāto atbalstītāji varētu uzbrukt tiesnesim, kurš iepriekš izskatījis lietu. Paredz stabilu Latvijas ekonomiku Dienas bizness 10/17/01 Latvijas Bankas un Hansabank Markets analītiķu izdotajā Baltijas makroekonomiskajā apskatā analizēta pasaules ekonomikas stagnācijas ietekme uz Latvijas ekonomiku. Šī gada nogalē un nākošā gada sākumā gaidāmā ekonomikas tempu palēnināšanās Eiropas Savienības valstīs atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas preču eksportu un cenām. Tomēr daļēji to kompensēs pieaugošais eksports uz NVS valstīm, kas turpināšot strauji palielināties. "Ir skaidrs, ka Latvija nepaliks kā droša saliņa, kuru neskars globālā ekonomikas attīstības tempu samazināšanās", uzsvēris Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimševics, tomēr viņaprāt šie procesi neskars Latviju tik dziļi kā to izdarīja Krievijas ekonomiskā krīze. I. Rimševics norādīja arī, ka Latvijas ekonomikas tempi - tāpat kā visas Eiropas - ir atkarīgi no tā, cik ātri atveseļosies Amerikas ekonomika. Šajā gadā Latvijas eksporta precēm noiets bijis - 62,5% (pērn 64,6%) Eiropas Savienības valstīs; 9,5% (pērn 8,7%) NVS valstīs; 2,7% (pērn 5,1%) Amerikā un citās valstīs 25,3% (pērn 21,6%). Latvijas konkurētspēju vērtē kā zemāko Baltijā BNS 10/18/01 Pasaules Ekonomikas foruma eksperti Latviju sagaidāmās konkurētspējas ziņā ierindojuši 47.vietā pasaulē, kas ir zemākā vieta starp Baltijas valstīm. Pasaules Ekonomikas foruma ekspertu un Harvardas universitātes profesoru Džefrija Saksa un Maikla Portera sagatavotajā sarakstā Lietuva ieguvusi 43.vietu, bet Igaunijai piešķirta 29. pozīcija. Baltijas valstis šajā sarakstā šogad ir iekļautas pirmo reizi. Eksperti izveidojuši arī pašreizējās konkurētspējas sarakstu, kurā Latvija apsteidz Lietuvu - Latvijai šajā sarakstā piešķirta 42.vieta un Lietuvai - tikai 49.vieta. Pozīciju maiņa nozīmē, ka eksperti saskata vairāk perspektīvu Lietuvas ekonomikā nākotnē nekā Latvijas. Igaunija šajā sarakstā ieņem 27.pozīciju. Pirmajā vietā sagaidāmās konkurētspējas sarakstā ir Somija, kura šo pozīciju ieņem pirmo reizi. Savukārt pērnā gada līdere ASV ir noslīdējusi uz otro vietu. Singapūra, kas četrus gadus bija pirmajā pozīcijā sarakstā un pērn noslīdēja līdz otrajai vietai, šogad ierindota ceturtajā pozīcijā. Starp pirmajām desmit valstīm sarakstā ir arī Kanāda (3.vieta), Austrālija (5.vieta), Taivāna (7.vieta), Nīderlande (8.vieta), Zviedrija (9.vieta) un Jaunzēlande (10.vieta). Sarakstā pēdējā vietā ir Zimbavbe. Sarakstā ir salīdzināti 75 valstu ekonomiskie indeksi un 4600 kompāniju vadītāju aptauju rezultāti. Sarakstā šogad iekļautas 17 jaunas valstis, starp tām Baltijas valstis. Dolārs spēcīgs, lats - vēl spēcīgāks NRA 10/19/01 ASV dolāra vērtība pasaules valūtu tirgos pēdējo divu nedēļu laikā ir stabilizējusies, līdz ar to arī pret latu tā atkal ir ap 62 santīmiem. Tomēr pieprasījums pēc latiem starpbanku valūtas tirgū ir tik liels, ka Latvijas Banka jau otro nedēļu veic intervences valūtu tirgū, lai nepieļautu lata vērtības palielināšanos ārpus noteiktā "koridora" robežām. Šāds lata stiprums nav pieredzēts kopš Krievijas finansu krīzes laikiem - pēdējo reizi Latvijas Banka intervences ietvaros pirkusi ārvalstu valūtas 1998. gada vasarā. Arī pretējā virzienā - pārdodot ārvalstu valūtas - intervence pēdējo reizi veikta pagājušā gada nogalē. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijas Banka starpbanku tirgū nopirkusi 9,35 miljonus ASV dolāru, informēja Latvijas Bankas valūtu dīleris Kārlis Bauze. "Nevar teikt, ka tas būtu ārkārtējs gadījums," viņš sacīja. Neatkarīgās aptaujātie komercbanku dīleri dolāra un lata tālākās perspektīvas vērtē visai piesardzīgi. "Valūtu tirgus ir ļoti svārstīgs, jo katra jauna ziņa saistībā ar konfliktu Afganistānā rada spekulācijas vienā vai otrā virzienā," konstatē A. Lāriņš. "Tirgus dalībnieki mazāku vērību pievērš ekonomikas datiem, jo tie pagaidām ir pieejami tikai par septembri; reālākus secinājumus par ASV notikumu iespaidu varēs izdarīt pēc oktobra datu saņemšanas," uzskata Merita Bank Rīgas filiāles galvenais dīleris Juris Rutkis. Valsts prezidente dodas uz Ungāriju NRA 10/16/01 Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga un Imants Freibergs šodien dodas trīs dienu valsts vizītē uz Ungāriju. Budapeštā Latvijas valsts galva tiksies ar Ungārijas prezidentu Ferencu Madlu un citām augstām amatpersonām, apmeklēs turienes Zinātņu akadēmiju, kurā tiks atklāta mūsu Okupācijas muzeja izstāde, un piedalīsies Latvijas goda konsulāta atklāšanā. Prezidente apmeklēs arī Ungārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, turklāt valsts vadītājai līdzi dosies arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kurā būs pārstāvji no elektronikas, informācijas tehnoloģiju, tekstila, ķīmiskās industrijas, tūrisma, lauksaimniecības, pārtikas produktu pārstrādes jomas. Savukārt abu valstu līgumtiesisko bāzi papildinās readmisijas līgums un sadarbības plāns izglītībā 2002. - 2005. gadam. Vērtē sociālās reformas valstī NRA 10/13/01 Jau ceturto gadu pēc kārtas Labklājības ministrija (LM) izdevusi sociālo ziņojumu, kurā analizēta valsts sociālā politika valstī. Tas sniedz pārskatu par sociāli ekonomisko situāciju, norisēm darba, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Šā gada ziņojumā pirmo reizi aplūkotas pēdējos desmit gados veiktās reformas, arī viena no pašlaik sabiedrībā aktuālākajām - veselības aprūpes reforma. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs atzina, ka ziņojumā atainota reālā situācija valstī. Par to varēs pārliecināties arī ikviens iedzīvotājs, jo ziņojums būs pieejams bibliotēkās, pašvaldībās un internetā. Latvijā salīdzinājumā ar ES valstīm ir zema minimālā mēnešalga, turklāt tā netiek pārskatīta atbilstoši cenu indeksa pieaugumam, līdz ar to darbinieks nav ieinteresēts uzlabot sava darba rezultātus un strādāt efektīvāk. Pētot nodarbinātības jomu, ziņojumā uzsvērts, ka ne spēkā esošajā likumā par nodarbinātību, ne citos normatīvajos aktos nav paredzēta vienota bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstīšanas sistēma, kurā būtu iekļautas valsts institūcijas, pašvaldības, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas. Turklāt vairākas normas spēkā esošajos normatīvajos aktos ir novecojušas. Sociālās apdrošināšanas jomā minēta virkne problēmu: lielai daļai pensionāru ir apdrošināšanas stāžam neatbilstoši zemas pensijas; pensiju politika atrodas sabiedrības interešu konfliktā; vidējais bezdarbnieka pabalsts ir zems; nav darba devēju ieinteresētības uzlabot strādājošo darba apstākļus. Sociālās palīdzības jomā uzvērts tas, ka nav efektīvas pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmas un arvien vairāk trūcīgo iedzīvotāju nesaņem nepieciešamo atbalstu. Necilais finansējums ir svarīgākā problēma veselības aprūpē. Pētnieki uzsver, ka ar katru gadu samazinās valsts investīcijas veselības aprūpē un pasliktinās veselības pakalpojumu pieejamība. Veselības aprūpes reforma iekļauta arī jaunajā ziņojuma sadaļā Reformas 10 gadi. Lai izveidotu sabalansētu un finansiāli līdzsvarotu veselības aprūpes sistēmu, kuras pamatā būtu veselības aprūpe un profilakse, tika sākta veselības aprūpes reforma. Tajā pašā laikā sabiedrība arvien saskaras ar dažādām negācijām veselības aprūpē. Arī pētnieki uzskata, ka galvenais šķērslis veselības aprūpes sekmīgai attīstībai ir finansējuma nepietiekamība. Finansējums jau vairākus gadus ir nemainīgs, kas faktiski nozīmē tā samazināšanos. LM Sociālās politikas attīstības departamenta direktores vietniece Taņa Lāce sacīja, ka cilvēki vēlas dzīvot kā attīstītajās rietumvalstīs, taču aizmirst, ka Latvijā sociālajā un veselības aizsardzības jomā reformas notiek tikai desmit gadus, pat mazāk, savukārt ES valstīs tam veltīti gadu desmiti. Latvijā - augstākās pensijas un zemākās algas Baltijā BNS 10/15/01 Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir visaugstākās vidējās pensijas 2001.gada otrajā pusgadā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotā informācija. Latvijā vidējā vecuma pensija ir 91,77 ASV dolāri, Igaunijā - 81,6 dolāri, Lietuvā - 76,39 dolāri. Savukārt sociālā nodokļa likme Igaunijā ir 33% (no tiem 13% ir veselības apdrošināšana), Latvijā - 35,09%, Lietuvā - 34%. Bezdarba līmenis 2001.gada septembrī Igaunijā ir bijis 6,2%, Latvijā - 7,6%, Lietuvā - 12%. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Igaunijā ir 300,90 dolāri, Latvijā - 241,58 dolāri, Lietuvā - 260,27 dolāri. Minimālā darba samaksa šā gada jūlijā Igaunijā bija 87,96 dolāri, Latvijā - 93,90 dolāri, Lietuvā - 107,50 dolāri. Dati tika sagatavoti, ņemot vērā, ka Igaunijā ir 1 miljons 366 tūkstoši iedzīvotāju, Latvijā - 2 miljoni 366 tūkstoši, Lietuvā - 3 miljoni 692 tūkstoši iedzīvotāju. Savukārt, strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija mazākā starp Baltijas valstīm, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 248,06 ASV dolāri, Lietuvā - 266,68 ASV dolāri, bet Igaunijā - 322 ASV dolāri (datos par Igauniju nav ietverti slimības pabalsti). Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī visās trijās Baltijas valstīs strādājošo vidējā bruto darba samaksa ir palielinājusies. Latvijā pieaugums bijis par 5,2%, Lietuvā - par 2,5%, bet Igaunijā - par 13,1%. Savukārt, salīdzinot ar 2000.gada otro ceturksni, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa palielinājusies par 5,3%, Lietuvā - par 0,1%, bet Igaunijā - par 14,6%. Šā gada augustā Latvijā minimālā darba samaksa bija 95,54 ASV dolāri, Lietuvā - 107,5 ASV dolāri, bet Igaunijā - 92,03 ASV dolāri. Statistika - iedzīvotāji nespēj kontrolēt politiķu darbu NRA 10/16/01 Kārtējais pētījums pierāda, ka pretēji demokrātijas kā tautvaldības izpratnei iedzīvotāji nespēj kontrolēt politiķu darbību. Saskaņā ar SKDS datiem, 2001. gada septembrī 79% aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka "iedzīvotājiem Latvijā ir maz iespējas kontrolēt politiķu darbību". Kritiski noskaņoto cilvēku īpatsvars, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies par 5,4% un par 3,6%, salīdzinot ar 1998. gadu. Mazāk politiķu kontroles iespējas saskata laukos dzīvojošie un cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni. Kā pietiekamas tās vērtē 26,7% iedzīvotāju ar ienākumu līmeni virs 127 latiem un tikai 16,5% ar ienākumu līmeni līdz 42 latiem. Rīgā optimistu ir par 6,5% vairāk nekā laukos, bet par nepilniem 10% mazāk nekā citās pilsētās. Lai gan kreisie politiskie spēki pastāvīgi apgalvo, ka nepilsoņi ir izstumti no politiskā procesa, interesanti, ka viņu vidū ir mazāks īpatsvars to, kuri apgalvo, ka politiķus kontrolēt ir grūti (76,1%), nekā pilsoņu vidū (79,8%). Valdība investē miljonus propagandā NRA 10/17/01 Izpildvaras gadā tērētie 1,8 miljoni latu it kā sabiedrības informēšanai būtībā vairāk vērsti uz pašu politiķu apkalpošanu, un vēl nav zināms, vai arī nupat uzsāktā reforma valdības komunikāciju jomā šo profilu mainīs vai gluži otrādi - pastiprinās. No šīs summas komunikācijas darba nodrošināšanai ministrijās un Valsts kancelejā darbinieku algās un komunikācijas budžetos tiek tērēts 271 191 lats, ministriju padotībā esošajās institūcijās - 1 526 375 lati. Vidēji mēnesī komunikācijas izmaksā 150 tūkstošus. Papildus, pēc valdības pasūtījuma, tiek veiktas sabiedriskās domas aptaujas par politiķu, valsts varas iestāžu, nevalstisko institūciju un partiju popularitāti, kas ik mēnesi izmaksā 3347 latus. Pat Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane aptaujai nesaskata citu jēgu kā pašu politiķu ziņkāres apmierināšanu, turklāt no šiem datiem netiek izdarīti secinājumi par sabiedrības vajadzībām un to, kā tās apmierināt. Par spīti sabiedrības informēšanai tērētajām astronomiskajām summām, vairāki pētījumi apstiprina to, ka naudas izlietošanas efektivitāte ir zema. Sabiedrības atstumtība no lēmumu pieņemšanas, informācijas nepieejamība rada nepieciešamību reorganizēt komunikācijas sistēmu ar sabiedrību, ko arī ir uzsākusi Valsts kanceleja. Par spīti iecerēm, kas vērstas uz informācijas pieejamības paplašināšanu un sabiedrības lielāku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, bažas rada reformas attiecināšana tikai uz ierēdņiem, viņu atbildības palielināšana, kad teorētiski var veidoties vai nu no politiķiem samērā neatkarīga birokrātiskā aparāta informācijas kontroles vienība, vai arī gluži otrādi - kāda vai kādu politisko spēku marionete. Priekšvēlēšanu dārdzības bezjēdzīgums NRA 10/13/01 Partiju pašvaldības vēlēšanu kampaņu izmaksu precizētie dati rāda, ka viena vēlētāja balss Rīgā vairāk nekā desmit latos mērāma Latvijas ceļa (LC), Tautas partijas (TP) un Jaunās kristīgās partijas (JKP) atbalstītājiem. Astronomiskas ir arī viena deputāta izmaksas Rīgas domē: LC - 91 662 lati, TP - 67 939, JKP - 50 000, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 29 090 lati. Arī mazās partijas par savu vienīgo vai diviem deputātiem samaksājušas vairākus desmitus tūkstošus latu. Aprēķinus Neatkarīgā veica, balstoties uz partiju sniegtajiem datiem, uz Rīgas auditoriju vērstos priekšvēlēšanu tēriņus patvaļīgi lēšot 80% apmērā no kopējās summas. Dažas partijas uzrādīja Rīgas kampaņā iztērētos līdzekļus, dažas sniedza aptuvenus datus, bet TP, LC, Latvijas Zemnieku savienība (LZS), Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Demokrātiskā partija (LDP) un Kristīgi demokrātiskā savienība kampaņas izmaksas bija uzrādījušas sabiedrībai par atklātību Delna tās partiju finansēšanas atklātības projektā. Arī partiju reitingi rāda, ka intensīvo reklāmas kampaņu laikā tieši lielo, turīgāko partiju - TP, LC, TB/LNNK - rādītāji šā gada vēlēšanu mēnešos ir pat pasliktinājušies, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn, kad tūkstoši reklāmas renē netika lieti. Priekšvēlēšanu laikā nav ievērojami uzlaboti arī gada nogales reitingi. Nav veicies arī Jaunajai partijai un LZS. Par salīdzinoši maziem izdevumiem labus rezultātus guvusi Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), un zaļie, kuru reklāmas kampaņas bija pieticīgākas, bet acīmredzot mērķtiecīgākas. Delna aprēķinājusi, ka visas partijas kopā no šā gada sākuma līdz 11. martam reklāmām iztērējušas vismaz 1,05 miljonus latu. Lai gan partiju finansēšanas likumprojekts paredz finansu pārskatu sniegšanu atbildīgajai institūcijai (pagaidu projektā - Centrālajai vēlēšanu komisijai), šādus pašus datus, atkārtojot šā gada projektu, pieprasīs arī Delna. Pēc iespējas sīkāks pārskats nepieciešams arī par reklāmu katrā medijā. Vairāki mediji argumentēja, ka izpaust datus par reklāmdevējiem liedz komercnoslēpums. Žurnālists Kārlis Streips ir pārliecināts, ka šāda pieeja jāizskauž, jo - ja uz politisko reklāmu raugās kā uz komercpreci, tad visi politiķi ir komersanti un politiskais process ir komercprocess. Dibināta republikāņu partija Diena 10/15/01 Svētdien dibinātā Latvijas Apvienotā republikāņu partija (LARP) Latvijas politikā pieteikusies negaidīti un bez sabiedrībā pazīstamām personībām, lai gan viena no trijām līdzpriekšsēdētāja vietām vēl tiekot rezervēta kādam populāram cilvēkam. Kongresā tika ievēlēti tikai divi līdzpriekšsēdētāji - SIA Hoetika ATU komercdirektors Ēriks Sauļūns un SIA Mežsaimnieks EG direktora vietnieks Ginters Grunckis. Partija apzinoties sekmīgas darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apjomu - ja nebūtu pārliecības par iespējām tādu nodrošināt, tad tā nebūtu dibināta, sacīja partijas jaunie līderi. Finansējumu nodrošināšot gan partijas biedri, gan sponsori Latvijā un arī ASV. Ārvalstu ziedojumus gan Latvijas likumdošana liedz pieņemt. LARP ir izveidota uz 2001.gada vasarā dibinātās sabiedriskās organizācijas Republika bāzes. Tās dibināšanas mērķis esot panākt, lai valsts vara strādātu tautas interesēs pretēji tagadējai praksei, kad tās darbība esot orientēta uz atsevišķu ekonomisko grupējumu interesēm, sacīja Ē.Sauļūns. LARP esot centriski labēja partija, un tā iestājas par visas tautas vēlēta prezidenta institūciju, mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kā arī piedāvā liberalizēt naturalizācijas nosacījumus un dot iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās iedzīvotājiem, kas vismaz trīs gadus nodzīvojuši Latvijā. Debatēs arī tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Kongresā piedalījās 229 delegāti un partijai līdz ar to ir dibināšanai nepieciešamais biedru skaits. Kongresā izsniegti dokumenti gan ir ar īsāku partijas nosaukumu - Latvijas Republikāņu partija, kas ir līdzīgs jau agrāk reģistrētai Republikāņu partijai. Iespējams, tas bija īstais iemesls nosaukuma papildināšanai, kas oficiāli tiek skaidrota ar vēlmi apvienot organizācijas, kuras atbalsta LARP mērķus. Kongress rīkošanai bija izraudzītas telpas viesnīcā Maritim Park Hotel Riga, kur sanākušos delegātus varētu vērtēt kā turīgus. Vairāki no viņiem atteicās nosaukt savas darbavietas, norādot, ka esot uzņēmēji. Delegātu vidū bija arī diezgan daudz jauniešu. Aptaujātie iestāšanos partijā pamatoja ar to, ka tajā ir draugi un draugu vecāki. Kongresā uzstājās Latvijas Demokrātiskās partijas biedre Sarmīte Jēgere, kas bija vienīgā pieteiktā kongresa viešņa. Delegāti savā starpā sarunājās gan latviski, gan krieviski. Arī dokumenti bija sagatavoti ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Statūtos ierakstīto, ka par partijas biedriem var būt arī citu partiju biedri, LARP vadība nodēvēja par "drukas kļūdu, kas neatbilstot patiesībai". Taču kuluāros bija dzirdams, ka populārā persona, kurai tiek rezervēta vieta vadībā, tagad vēl ir citas partijas rindās. Uz jautājumiem par pazīstamu un politikā pieredzējušu cilvēku piesaistīšanu vadība neatbildēja. Repšes prioritāte - sakārtota labklājības valsts BNS 10/13/01 Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše pēc partijas "Jaunais laiks" nākšanas pie varas solās samazināt nodokļus uzņēmējiem, tikt galā ar likumpārkāpējiem un uzlabot situāciju veselības aprūpē. Sarunā ar žurnālistiem Repše sacīja, ka viņa prioritāte ir Latvija kā sakārtota labklājības valsts. "Pašlaik valsts atgādina televizoru vai radioaparātu, kas nestrādā un kurš tiek labots ar dažādām metodēm, te viens viņu nokrāso zaļā krāsā, te pieslēdz lielākam spriegumam, te izurbj caurumu," teica Repše. Lai to sasniegtu, Repše plāno samazināt nodokļus godīgiem uzņēmējiem, jo pašreizējais nodokļu slogs aptuveni 95% uzņēmēju liek kļūt par pelēkās ekonomikas sastāvdaļu, jo viņi nevar atļauties maksāt visus nodokļus. "Mums ir nepieciešams visu pelēko ekonomiku aplikt ar nodokļiem un aicināt visus uzņēmējus aiziet no pelēkās ekonomikas zonas, lai palielinātu Valsts kases ieņēmumus," klāstīja Repše. Viņš sacīja, ka viņa vadītā partija aicinās uzņēmējus atteikties no dubultās grāmatvedības, pretī paredzot nodokļu samazināšanu un arī daļu jau samaksāto nodokļu atmasku jeb regresa mehānisma ieviešanu. Savukārt ar negodīgiem likumpārkāpējiem, tajā skaitā nodokļu nemaksātājiem, Repše ir gatavs uzsākt karu. "Ja tagad nodokļus nemaksātu kādi pieci uzņēmumi, tad varētu runāt, ka viņi ir negodīgi, bet tā kā ir tagad, ir skaidrs, ka problēma ir pašā likumdošanā un uzņēmējiem ir jāsargā sevi no valsts patvaļas un idiotisma," sacīja Repše. Runājot par veselības aprūpi, topošās partijas līderis teica, ka noteikti ir jāpalielina valsts budžeta daļa, kas tiek atvēlēta veselības aprūpei. Tai būtu jāpieaug no 3,23% pašlaik līdz 7% no IKP. To varētu izdarīt, panākot visu nodokļu iekasēšanu un neefektīvas valsts pārvaldes izmaksu samazināšanu. Viņš arī uzskata, ka valstī ir jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, kas nomainītu neefektīvo Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras darbu. Latvijas iedzīvotāji netic iespējām ietekmēt politiķu darbību LETA 10/15/01 79% Latvijas iedzīvotāju piekrīt izteikumam, ka viņiem ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra "SKDS" septembra veiktās aptaujas dati. 17% Latvijas iedzīvotāju neuzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību, savukārt 3,6% respondentu nav varējuši paust savu viedokli par minēto jautājumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par 5,4 procentu punktiem samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka iedzīvotājiem Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Savukārt par 4,3 procentu punktiem palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas nepiekrīt izteikumam, ka iedzīvotājiem Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Aptaujas dati liecina, ka līdzīgi domā gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi. 79,8% Latvijas pilsoņi un 76,1% nepilsoņu piekrīt izteikumam, ka iedzīvotājiem Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Aptaujā ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Eksporta pieaugums nespēj noķert importu NRA 10/18/01 Šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, Latvijas preču eksports palielinājies par 12,4 procentiem, bet imports - par 14,3 procentiem. Vienlaikus joprojām turpina palielināties importa pārsvars pār eksportu. Kopumā Latvijas uzņēmumi šā gada astoņos mēnešos eksportējuši preces 845,8 miljonu latu vērtībā, bet valstī ievestas preces par 1,41 miljardu latu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies - ja 2000. gada astoņos mēnešos imports pārsniedza eksportu par 63,8 procentiem, tad šogad starpība bija jau 66,6 procenti. Šī tendence jau saglabājas vairākus gadus, un grūti prognozēt, kad importa apjoms varētu augt lēnāk par eksportu. Joprojām nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņem koksne un tās izstrādājumi. Tās īpatsvars eksporta kopvērtībā astoņos mēnešos bija 35%. 14% no kopējās eksporta vērtības bijuši tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, 13,4% - metāli un to izstrādājumi, 6,4% - mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, bet 6,3% - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija. Lielākais eksporta apjoma pieaugums šā gada astoņos mēnešos bijis pārtikas precēm. Tās šogad eksportētas par 18,4 miljoniem latu jeb par 79% vairāk, nekā pirms gada. Eksporta apjomus palielinājuši arī tekstilizstrādājumu un tekstilmateriālu ražotāji, mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu, kā arī metālu un to izstrādājumu ražotāji. Savukārt gandrīz trīs reizes samazinājies minerālo produktu eksports. Šogad tie eksportēti par 7,5 miljoniem latu mazāk nekā pērn. Gandrīz tikpat reižu mazāk ārvalstīs esam pārdevuši arī Latvijā ražotās optiskās ierīces un aparātus, pulksteņus un mūzikas instrumentus. Importā nozīmīgāko vietu ieņem mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, par kurām maksāts 20 procentu no kopējās importa summas. 11,3% no importa sastāda minerālie produkti, 11% - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija, 9% - transporta līdzekļi, bet 8,2% - metāli un to izstrādājumi. Statistika liecina, ka šogad visvairāk ir palielinājies importēto transportlīdzekļu daudzums. Tie šogad ievesti par 33,3 miljoniem latu jeb par 35,7% vairāk, nekā pirms gada. Par 36,5 miljoniem latu jeb par 14,4% vairāk Latvijā ievestas mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Nabadzība vairo sociālo izolāciju NRA 10/18/01 Vakar, starptautiskajā nabadzības novēršanas dienā, ANO Attīstības programma rīkoja pētnieku un politisko partiju pārstāvju diskusiju Atklāti par nabadzību: no pētniecības uz rīcību, kurā no politiķu mutēm kā vienīgais arguments rīcības plāna nepieņemšanai Ministru kabinetā izskanēja - nav naudas. "Deviņdesmito gadu sākumā par nabadzību Latvijā vēl nerunāja un, ja kāds bija trūcīgs, tā skaitījās viņa problēma, kur valstij nevajag iejaukties," stāstīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Ilze Trapenciere. Kad Latvijā ar starptautisku organizāciju un ārvalstu pētnieku atbalstu parādījās pirmie pētījumi, tie apliecināja, ka Latvijā nabadzība ir problēma un ka daudzi iedzīvotāji nespēj paši cīnīties ar trūkumu. Nabadzības situācijas novērtēšanai lieto dažādus kritērijus, piemēram, pasaulē pēc ANO definīcijas par nabadzīgu uzskata personu, kuras ienākumi ir zemāki par ASV dolāru dienā. Latvijā valdība noteikusi, ka trūcīga persona ir tā, kuras ienākumi nepārsniedz 28,67 latus mēnesī, taču pastāv vēl citi neoficiāli rādītāji, kurus izmanto statistiķi, - krīzes iztikas minimums (55 lati) vai iztikas minimums (83 lati). "Parasti ar nabadzību saprotam tikai ekonomisko trūkumu, bet ekonomisko resursu trūkuma dēļ cilvēks tiek sociāli izolēts un izstumts no sabiedrības," sacīja I. Trapenciere. Ekonomiskais trūkums, norādīja pētniece, rada sociālu trūkumu un psiholoģiskas problēmas. "Cilvēks, kuram nav naudas vai apģērba, baidās tikt izsmiets. Trūcīgie cilvēki pazaudē draugus, neapmeklē pasākumus, neinteresējas par norisēm sabiedrībā," norāda I. Trapenciere. "Cilvēki neredz jēgu plānot nākotni, ir apātiski, depresīvi, jūtas lieki un nevajadzīgi. Ja nabadzība skar divas paaudzes - bērni pārmanto šādu dzīvi no vecākiem, kuri nav spējuši izrauties no nabadzības apburtā loka -, nabadzība pārmantojas no paaudzes paaudzē." Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis sacīja, ka pašlaik jāmēģina noskaidrot, cik lielā mērā elite ir ieinteresēta tautsaimniecības attīstībā un vai elitei ir izdevīgi mazināt nabadzību, novirzot līdzekļus trūcīgākajiem. "Nabadzība koncentrējas noteiktās vietās, ne tikai Latgalē, bet arī Rīgā - ne valsts, ne municipālā policija, ne politiķi nekavē veidoties izciliem nabadzības punktiem," teica P. Laķis. Viņaprāt, par nabadzību jārunā Rīgas Latgales priekšpilsētā, kur atrodas viņa vadītā Kultūras akadēmija. "Mazā Kalna iela ir narkotiku tirdzniecības punkts, Daugavpils iela - bijušo likumpārkāpēju pulcēšanās vieta, Jersikas iela - pritonu vieta, Ludzas iela - alkohola un drīzumā arī narkotisko vielu tirdzniecības vieta, bet tieši pretim Sv. Franciska baznīcai par 55 santīmiem var nopirkt puslitru, un visi to zina. Veidojas nabadzības un noziedzības kvadrāts, kur ģimenes atražo nabadzību un nodod to bērniem." Pērn augustā Latvijas valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto nabadzības novēršanas stratēģiju. Saskaņā ar to katrai ministrijai bija jāapkopo veicamie pasākumi šajā jomā un jāizveido nabadzības novēršanas rīcības plāns. Tomēr valdība šo plānu neapstiprināja un noraidīja. Kā pamatojums tam izskanēja līdzekļu trūkums plāna ieviešanai. Lai īstenotu rīcības plānu 2001. - 2003. gadā, no valsts budžeta kopā visām ministrijām būtu vajadzīgi 1,68 miljoni latu. Plāns paredz veikt pasākumus, gan palīdzot tiem, kas jau ir nabadzīgi (sociālā palīdzība u.c.), gan strādājot ar nabadzības cēloņu novēršanu (tautsaimniecības attīstība, jaunu darba vietu izveide, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība u.c.) Studenti nemierā ar studiju saturu Diena 10/15/01 Vairāk nekā puse studējošo uzskata, ka viņiem piedāvātajās studiju programmās nepieciešamas izmaiņas, liecina šogad veiktais augstākās izglītības kvalitātes pētījums. Studenti norāda, ka mācītais nereti konkrētajai programmai nav atbilstošs, dublējas, varētu būt vairāk saistīts ar apgūstamo profesiju un iemaņām, ko prasa reālais darba tirgus. Lielo universitāšu mācībspēki savukārt izteikuši šaubas, vai pētījums uzskatāms par pietiekami reprezentatīvu, ja no 100 000 studentiem aptaujāti tikai 500. Pētījums ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījums, lai izpētītu un atkarībā no rezultātiem pilnveidotu augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. To par 4300 latiem veica Sociālo tehnoloģiju augstskolas (STA) zinātniski - pētnieciskā darba grupa. Iegūtie dati abām universitātēm nav glaimojoši. Savu neapmierinātību ar bibliotēku resursiem izteikuši turpat 70% aptaujāto LU un 61% RTU studentu. Turpat puse no respondentiem atzinuši, ka Alma mater nepietiek datornodrošinājuma, 60% neapmierina svešvalodu apguves iespējas. Latviešu un krievu skolēni mainās skolām Diena 10/15/01 Nedēļu garā Sorosa fonda-Latvija un Rīgas skolu valdes atbalstītā projektā ap 20 latviešu un krievu bērnu mēģinājuši iejusties cits cita skolā, ģimenē, dzīves vidē. Latviešu bērni no Dobeles pilsētas ģimnāzijas un krievu Rīgas 13.vidusskolas skolēni secina, ka par saspīlētu dēvētā integrācija, valodas problēmas un runas par divām šķirtām pasaulēm Latvijā reizēm ir pārspīlētas. "Mani pārsteidza, cik mums vienkārši saprasties, cik krievu skolēni labi prot latviešu valodu," Dienai sacīja Dobeles ģimnāziste Iveta Gintere. Latvieši savukārt, viesojoties krievu ģimenēs, ar vecākiem "nemaz ne tik slikti" runājuši krieviski, smaidīja 13.vidusskolas skolniece Alīna Zaiceva. Stundu laikā nav varēts atšķirt, kurš krievu, kurš latviešu skolas skolēns, atceras Dobeles skolotāja Mudīte Plaude. Projekta autore ir 13.vidusskolas zīmēšanas skolotāja Irēna Matuze. "Kāpēc mums jābrauc apmaiņas braucienos uz ārzemēm, ja mēs varam tepat draudzēties?" skan pretjautājums vaicājumam par projekta mērķi. Vēlāk izrādās, ka skolotājas mamma ir latviete, tēvs - krievs. "Man ļoti sāp, kas notiek Latvijā. Es ļoti mīlu krievu valodu un negribu to zaudēt, es mīlu latviešu valodu un saprotu, ka tā ir valsts valoda, kura ir jāprot," emocionāli skaidro skolotāja, priecādamās, ka skolēni cits citu sapratuši. Bērnus mudina lasīt grāmatas Diena 10/19/01 Ar īpašu mērķprogrammu Kultūras ministrija (KM) plānojusi veicināt bērnu un jauniešu grāmatu lasīšanu, izdodot informatīvus bukletus, plakātus, veidojot bērnu žūriju, dibinot pirmā bibliotēkas apmeklējuma tradīciju un tamlīdzīgi, kas kopā izmaksāšot teju 20 500 latu. KM mērķprogramma Lasīšanas veicināšana un bibliotēku pakalpojumu bērniem attīstīšana sadalīta trīs projektos: pirmā tikšanās ar bibliotēku, šeit arī bukletu un plakātu izdošana (nepieciešami 9280 latu), bērnu žūrijas izveide (nepieciešami 7200 latu), ielas bērnu iesaistīšana bibliotēku izmantošanā (nepieciešami 12 500 latu, vairāk domāti bibliotekāru izglītošanai, stratēģijas izstrādei). Lai valdībā aizstāvētu prasību, ka KM nākamgad nepieciešams lielāks budžets, tajā pašā laikā naudu neprasot abstraktiem mērķiem, ministrija izstrādājusi valdībai iesniedzamas vairākas mērķprogrammas, arī par lasīšanu, Dienai skaidroja KM preses sekretāre Jana Veinberga. Grāmatu lasīšanas projektu valdība nav akceptējusi, bet Kultūrkapitāla fonds izvēlējies divās bibliotēkās eksperimenta veidā atbalstīt bērnu grāmatu žūrijas izveidi. Plānots, ka Rojas bērnu bibliotēkā un Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā bērni lasīs apmēram 25 trim vecumgrupām domātas jaunākās grāmatas un aizpildīs anketas par, viņuprāt, trim labākajām. Bērnu vērtējumu plānots izziņot Grāmatu svētkos janvāra beigās, pastāstīja NB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Uzsverot, ka apsveicama ir jebkura lasīšanas veicināšanas aktivitāte, kā bērnu grāmatu autori Māris Rungulis, Māra Cielēna, tā Salaspilī satiktie bibliotekāri ir pārliecināti, ka lasītveicināšanas programma jāveido pārdomāti. Lai ieinteresētu bērnus un jauniešus paņemt rokās grāmatu, nepieciešami atraktīvi, interesanti, visbiežāk pat ar lasīšanu pastarpināti saistīti pasākumi. M.Rungulis novērojis, ka labi palīdz radošie konkursi, kad skolēni, pāris reižu paši sacerējuši pasaku, sāk šādas grāmatas meklēt bibliotēkā vai grāmatnīcā. Brīdinot no pārmērīgās konkursomānijas, M.Cielēna savukārt stāstīja par Vācijas kolēģu pieredzi darbā ar jauniešiem, kurus tāpat vien grāmatu palasīt nepiespiedīsi. Bērniem, kuri brauc divu dienu ekskursijā, ēdieniem un dzērieniem pārpilnā piknikgroza pašā apakšā ieliekot pa grāmatai. "Kad beidzot visi pārpārēm saēdušies un vairs nav spēka neko darīt, tad daudziem interesi sāk saistīt pašā apakšā noliktā grāmata," stāstīja M.Cielēna, priecājoties, ka tik ekstrēmas metodes Latvijā vēl nav vajadzīgas. Ar minimāliem līdzekļiem daudz interesantu lasīšanas veicināšanas projektu izdomājusi Salaspils bērnu un jauniešu bibliotēka Avotiņš. Turklāt arī šeit bibliotekāres ķeras pie nedaudz viltīgām metodēm, lai skolēnus, īpaši pusaudžus, ievilinātu bibliotēkā. Par pašvaldības lasīšanas projektam atvēlēto naudu nevis izdoti plakāti (bibliotēkas vadītāja Rita Germane nenoliedz, ka arī tādi ir vajadzīgi), bet nopirkti audio pleijeri, videokasetes un vasaras mēbeles. Paralēli tam salaspilieši iegādājušies vairākas galda spēles un tematiskās puzles, kurām blakus uz galda noliktas atbilstošas grāmatas. "Savus projektus mēs sākām 1999.gadā ar 800 lasītāju loku. Šogad varam lepoties jau ar 1200," sacīja R.Germane. Visgrūtāk bibliotēkai esot piesaistīt pusaudžus. Viņus bibliotekāres mēģina ieinteresēt ar tematiskajām ekskursijām, piemēram, No māla plāksnes līdz CD. Vēsturei vaskā draud iznīcība NRA 10/17/01 Augstās nomas maksas dēļ Vaska figūru muzejs no 1. novembra slēgs durvis apmeklētājiem Rīgā, Skārņu ielā 22. Ir iespējama arī muzeja pilnīga slēgšana. Vaska figūru muzejs Rīgā ir vienīgais Baltijā. Gadā to apmeklē aptuveni 30 000 cilvēku, šā gada 18. augustā tajā vienā dienā pabija 900 cilvēku. Pašlaik muzejs, kas apmeklētājiem māca Latvijas kultūras vēsturi un tagadni, gatavojas telpu slēgšanai. Formāli Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai (VNĪA) neko nevar pārmest, - saka muzeja direktore Inese Circene. 1999. gadā VNĪA toreizējais ģenerāldirektors Jānis Motte mutiski solījis, ka par ēkas remontā ieguldītajiem līdzekļiem muzejs saņemšot atlaides no nomas maksas. Tas gan palicis tikai solījumu līmenī. Tagad parāds ir 3017,67 lati. VNĪA preses sekretāre Inese Kreicberga apgalvo, ka aģentūra jau vairākkārt nākusi muzejam pretī parādu samaksas jautājumā. Ar VNĪA noslēgtajā līgumā norādīts, ka par 2. stāva telpām 111 kvadrātmetru platībā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir jāmaksā četri lati par kvadrātmetru, par 3. stāva telpām 116,7 kvadrātmetru platībā - 3,5 lati par kvadrātmetru. Muzeju piemeklējušas vairākas likstas: šogad un pērn tā fasāde bija apslēpta zem sastatnēm, tādēļ, pēc tā darbinieku domām, samazinājies apmeklētāju skaits. VNĪA pērn nomainīja jumtu, taču tas tek joprojām. Ik rīts jāsāk ar ūdens savākšanu no telpas, kur atrodas maestro Raimonda Paula un Ēvalda Valtera figūras. No valsts muzejam atbalsta nav bijis, bet Rīgas dome uzdāvinājusi 500 latu Ēvalda Valtera figūras izveidei. Finansiālu atbalstu sniedzis Kultūrkapitāla fonds, lai restaurētu senu sienas gleznojumu. "Tikai akreditēts privātais muzejs var cerēt uz valsts morālu vai materiālu atbalstu. Latvijā no privātajiem akreditēti ir muzejs Ebreji Latvijā un Latvijas ceļu muzejs. Vaska figūru muzejs par akreditāciju nav interesējies; viņi kā privāta iestāde var brīvi lemt, kā rīkoties," likuma burtu bezkaislīgi skaidro Muzeju pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns. Latvijas māksla internetā Diena 10/17/01 Izveidots jauns Latvijas mākslas interneta portāls - www.artgarden.lv vai www.eartgarden.com . Oficiāli tas tiks atklāts 19. oktobrī. Tajā būs iespējams apskatīt Latvijas profesionālo mākslinieku darbus, lasīt viņu biogrāfijas, intervijas un arī iegādāties mākslas darbus. Projektā piedalās jau vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieki, to vidū - Džemma Skulme, Kaspars Zariņš, Ivars Heinrihsons, Imants Vecozols un citi. Ulmanis katram un dažāds Diena 10/18/01 Triju Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu rīkotais alternatīvais Kārļa Ulmaņa pieminekļa konkurss patlaban radis atbalstu vismaz 18 projektos. Trešdien uz akadēmiju, atsaucoties uz septembrī izskanējušo aicinājumu radīt darbus ar devīzi Ulmanis mūsu sirdīs, tika nesti pavisam atšķirīgi ieceru īstenojumi - sākot ar granīta pieminekļa skici un beidzot ar mehānisku robotu un putuplasta kompozīciju. Šie darbi kopā ar vēl topošajiem izstādes organizatoru projektiem akadēmijas telpās tiks izstādīti 23.oktobrī, kad tiks atklāta alternatīvā konkursa darbu izstāde. Iecerēts, ka tieši izstādes apmeklētāji līdz izstādes beigām - 2.novembrim - paši varēs izraudzīties konkursa uzvarētāju, jo "citādi nebūs korekti - tauta taču ievēl Ulmani", stāsta viena no konkursa organizētājām Kristīne Bicāne. Latvijas video vizītkarte LI ziņas 10/16/01 Latvijas institūts sadarbībā ar Vides filmu studiju ir pabeidzis darbu pie Latvijas video vizītkartes Welcome to Latvia izveides, kura tiks prezentēta š.g. 18.oktobrī. Šī ir piecas minūtes gara videofilma, kuras muzikālo pavadījumu veido grupas "Prāta vētra" dziesma Welcome to My Country. Tās mērķis, radot pirmo informatīvo un pozitīvo iespaidu par Latviju, ir popularizēt ārvalstu publikai valsti kopumā. Šo vizītkarti īsa mūzikas klipa formā paredzēts izmantot valsts prezentācijas nolūkos. Video vizītkarte parāda saistošu, interesantu, pozitīvu un dziesmas noskaņai atbilstošu - nedaudz 'romantisku' pārskatu pār mūsdienīgo Latviju. Plašākai auditorijai videokasetes formātā šī filma būs pieejama Latvijas institūtā, Rīgas tūrisma informācijas centrā, kā arī būs apskatāma Latvijas institūta mājas lapā www.latinst.lv un demonstrēta televīzijā. Liepājas Ļeņins pārtaps zvaniņos Diena 10/19/01 No Liepājas Ļeņina statujas pārkausēto zvaniņu pārdošana Liepājā jau guvusi pirmo labumu - apmēram 4200 latu bērnu bāreņu centram un Liepājas speciālajai internātskolai un 15 000 marku veco ļaužu namam. Zvaniņi tiks pārdoti arī ar interneta starpniecību. Ir rudens... Dienas kļūst arvien īsākas. Saulīte uzspīd vairs tikai retu reizi.No rītiem ir migla - kas reizēm noturas gandrīz visu dienu... No gaisa krīt tāda kā rasiņa, ko par lietu nu nekādi nevar nosaukt, bet toties gaiss ir mitrs un drēgns.Un kaut arī tikai par dažiem grā- diem, tomēr ar katru dienu kļūst arvien aukstāks... Koku zaros neatlaidīgi vēl turas dažas dzelteni brūnas lapas, taču lielākā daļa jau ir nobirušas...