K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 217: 2001. g. 20. - 26. Oktobris Jauns skandāls sakarā ar "Lattelekom" lietu TVNET 10/24/01 Šodien ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis izdevis rīkojumu apturot Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Jāņa Nagļa tiesības parakstīt finansu dokumentus. Ekonomikas ministrs uzsver, ka šādas viņa darbības ir saistītas vienīgi ar PA līdzekļu izlietojumu, apmaksājot Latvijas puses juridisko pakalpojumu izdevumus saistībā ar tiesvedību "Lattelekom" lietā. Tāpat ministrs uzdevis PA valdes loceklim Viktoram Šadinovam nodrošināt, lai līdz dienesta izmeklēšanas beigām visi Privatizācijas aģentūras maksājumi, kas pārsniedz piecpadsmit tūkstošus latu, tiktu saskaņoti ar ministru. "Lattelekom" līdzīpašnieks "Tilts Communications" (TC) vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā, jo Latvija gatavojas par desmit gadiem - līdz 2003.gadam - samazināt 1994.gada jumta līgumā paredzēto "Lattelekom" monopoldarbības termiņu, iepriekš nepanākot vienošanos ar līdzīpašniekiem par kompensāciju. Latvija TC savukārt pārmet modernizācijas plānu savlaicīgu nepildīšanu. Valstij pieder 51%, bet TC - 49% "Lattelekom" akciju. Valsti prāvā kā konsultants pārstāv britu advokātu birojs "Clifford Chance". Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle par galveno iemeslu ekonomikas ministra vēlmei pārbaudīt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa veiktos finansu darījumus uzskata pārāk lielās naudas summas, kas tiek maksātas Latvijas puses advokātiem "Lattelekom" lietā, kā arī bez ministra ziņas notikušo kuģu iegādi. Sarunā ar žurnālistiem Šķēle sacīja, ka summas, kas bez valdības locekļu ziņas un arī bez ekonomikas ministra Aigara Kalvīša informēšanas tiek maksātas Latvijas puses advokātiem "Lattelekom" tiesas procesā, ir "šokējoši lielas". Konkrētu skaitli viņš atteicās nosaukt, jo tā ir konfidenciāla informācija. Arī citi aptaujātie politiķi oficiāli atteicās nosaukt izdevumus šajā lietā, aizbildinoties ar jautājuma konfidencialitāti. Neoficiāli tiek minēta summa līdz 9 miljoniem ASV dolāru. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs sarunā ar aģentūru LETA pieļāva iespēju, ka dienesta pārbaude un lēmums apturēt Jāņa Nagļa tiesības parakstīt finansu dokumentus ir saistīts ar Nagļa vakar valdībai sniegto informāciju par PA darbībām starptautiskās arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un SIA "Lattelekom" akcionāru - konsorciju "Tilts Communications", ko ministri iepriekš neesot zinājuši un par ko bijuši šokēti. Naglis advokātiem samaksāto summu uzskata par adekvātu LETA 10/24/01 Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis uzskata, ka starptautiskās šķīrējtiesas procesā starp Latvijas valsti un SIA "Lattelekom" akcionāru - konsorciju "Tilts Communications" (TC) advokātiem samaksātie līdzekļi ir samērojami ar procesa prasījumu summu un Latvijas puses pretprasības summu, un pauda viedokli, ka ekonomikas ministra Aigara Kalvīša lēmums kalpojis Tautas partijas (TP) sabiedrisko attiecību interesēm. Naglis atzina, ka TC prasījuma summa un Latvijas puses pretprasības summa kopumā veido ap 1 miljardu ASV dolāru. Līdz ar to ekspertiem, kas sagatavo Latvijas puses aizstāvību, samaksātie līdzekļi nav mazi. Arī tiesu prakse paredzot, ka advokātiem tiekot maksāts noteikts procents no prasījuma summas. Komentējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles izteikumu, ka advokātu birojam "Clifford Chance" par Latvijas pārstāvēšanu "Lattelekom" lietā bez valdības locekļu ziņas ir samaksātas pārmērīgi lielas summas, Naglis norādīja, ka Šķēlem kā uzņēmējam būtu jāsaprot: lai sagatavotu un noturētu aizstāvību lietā, kur prasījumu kopējā summa ir ap 1 miljardu ASV dolāru, advokātiem ir attiecīgi arī jāmaksā. Piedāvā samazināt budžeta deficītu līdz 1,7% no IKP LETA 10/25/01 Vakar, 24. oktobrī, tiekoties ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misiju, finansu ministrs Gundars Bērziņš piedāvājis risinājumu, kā nākamā gada valsts budžeta fiskālā deficīta līmeni varētu samazināt līdz 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūru LETA informēja Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Finansu ministra piedāvātajā risinājumā norādīts, ka vairākus no valsts pamatbudžeta finansējamus vienreizējus investīciju projektus varētu finansēt no vienreizējiem ieņēmumiem. Kā norādīja Melnace, nākamā gada valsts pamatbudžetā plānotais vienreizējo investīciju apjoms ir 90 miljonu latu. Finansu ministrs prognozēja, ka vienošanos ar SVF izdosies panākt, abām pusēm piekāpjoties. Bērziņš ar SVF misijas pārstāvjiem esot pārrunājis arī šā gada Latvijas un SVF sadarbības memoranda izpildi. SVF ir pozitīvi novērtējis Latvijas paveikto. Melnace norādīja, ka SVF misija darbu Latvijā sākusi tikai vakar un tai plānota virkne tikšanos arī ar citām Latvijas amatpersonām. Nākamnedēļ finansu ministrs atkārtoti tiksies ar SVF misijas pārstāvjiem, lai pārrunātu galīgo Latvijas vienošanos ar SVF. Jau ziņots, ka SVF nebija apmierināta ar Latvijas plānoto budžeta deficītu 2,46 % apmērā no IKP. SVF uzskata, ka tik liels budžeta deficīts neatbilst Latvijas makroekonomiskajai attīstībai un Latvijas valdības agrākajiem solījumiem SVF. Prezidente sāk darba vizīti Spānijā BNS 10/25/01 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien oficiāli sāk savu darba vizīti Spānijā, lai pēc Spānijas karaļa Huana Karlosa I ielūguma 26. un 27. oktobrī Madridē piedalītos starptautiskajā konferencē "Demokrātijas pārveide un konsolidācija". Ceturtdien prezidente sniegs intervijas laikrakstam "La Razon", Spānijas TV un TV kanālam "Antena". Pēc tam prezidente viesosies Hosē Ortegas i Gaseta fondā, kur viņai plānota tikšanās ar fonda prezidentu. Fondā prezidente uzstāsies ar runu par Latvijas ārpolitikas prioritātēm eiroatlantiskās integrācijas perspektīvā. Ortegas i Gaseta fonds ir privāts fonds, kas nodarbojas ar pētījumiem sociālajā jomā, tā ietvaros darbojas arī starptautisko studiju centrs. Vīķe-Freiberga konferencē uzstāsies ar uzrunu un piedalīsies konferences darba grupu sesijās un debatēs. Piektdien Vīķe-Freiberga tiksies ar Spānijas premjeru Hosē Maria Aznaru (Jose Maria Aznar). Sestdienas plenārsēdi Spānijas karaļa vadībā uzrunās PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova un 8 valstu vadītāji. Svētdien prezidente atgriezīsies Latvijā. Paredzēts, ka pasākumu apmeklēs bijušais ASV prezidents Bils Klintons, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ungārijas prezidents Ferencs Madls, Mihails Gorbačovs, kā arī Rumānijas, Brazīlijas, Albānijas, Bosnijas un Horvātijas prezidents. Konferencē plānots apskatīt plašu jautājumu loku, piemēram, demokrātija politiskā un sociālā plurālisma veidošanā, izpildvaras, likumdevējvaras un tiesu varas principu ievērošana demokrātijas pārveides laikā, demokrātijas un konstitucionalitātes pamati, valsts birokrātijas reforma, kā arī pretkorupcijas pasākumi. Celulozes projektā neņemot vērā sabiedrības viedokli BNS 10/20/01 Vides aizsardzības klubs (VAK) uzskata, ka valdības un ārvalstu investoru "Metsaliitto" un "Sodra" sarunās par celulozes rūpnīcas projektu neņem vērā sabiedrības viedokli un apkārtējās vides intereses un lēmuma pieņemšana tiek nepamatoti steidzināta. Piektdien izplatītajā paziņojumā VAK norāda, ka starptautiskās finansu institūcijas - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un arī Starptautiskā finansu korporācija - ir atklāti paziņojušas par savu vēlmi iesaistīties celulozes rūpnīcas projekta finansēšanā, tādējādi netieši atbalstot firmu "Metsaliitto" un "Sodra" prasības nodot koncesijā Latvijas mežus. VAK atgādina, ka celulozes rūpnīcas projektam pašlaik veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), kura ietvaros izvērtēs gan ietekmi uz apkārtējo vidi, gan arī iespējamās alternatīvas pašreiz piedāvātajam projektam. "Diemžēl ERAB nesen paustā vēlme viennozīmīgi iesaistīties projekta finansēšanā var tikt uztverta kā signāls steidzināt lēmumu pieņemšanas procesu. Tomēr nav korekti ultimātu uzstādīšanu valdībai dēvēt par dialogu, jo šajā "dialogā" sabiedrības viedoklis netiek uzklausīts," raksta VAK. Klubs uzskata, ka jābūt dialogam nevis par mežu nodošanu ārvalstu investoriem, bet par to, vai šāds projekts Latvijai ir nepieciešams. VAK pauž, ka projekts ietekmētu arī Latvijas mežsaimniecību un apkārtējo vidi, palielinot piesārņojumu Daugavā, kura ir dzeramā ūdens avots apmēram 40% rīdzinieku. Turklāt atbilstoši nevalstiskās organizācijas "Vidusdaugavas kustība" veiktās aptaujas rezultātiem lielākā daļa vietējo iedzīvotāju ir pauduši negatīvu attieksmi. Klubs arī apšauba projekta viennozīmīgi pozitīvo ietekmi uz sociāli ekonomisko attīstību. Celulozes projektā mainīs spēles vadītāju NRA 10/24/01 Jau drīzumā Zemkopības ministrija iecerējusi līdzšinējo Latvijas puses sarunu vadītāju celulozes projektā Arvīdu Ozolu aizstāt ar citu valsts sekretāra vietnieku Marģeri Kramu. A. Ozols savu atstādināšanu no amata skaidro pavisam vienkārši: "Viens cilvēks nevar visu izdarīt,"piebilstot, ka mežu nozarē ir ļoti daudz darāmā. Jāpiebilst, ka A. Ozols arī turpmāk pildīs valsts sekretāra vietnieka amatu meža jautājumos un turpinās līdzdarboties projektā kā Baltic Pulp valsts pilnvarnieks, aizstāvot Latvijas intereses. Līdz šim valsts sekretāra vietnieks celulozes projektu aizstāvēja ļoti dedzīgi. Iespējamo jauno sarunu vadītāju Marģeri Kramu A. Ozols vērtē kā "ļoti sakarīgu un loģisku cilvēku", kuram arī celulozes projekta jautājumi neesot sveši. Zemkopības ministrijas preses sekretāre Dagnija Muceniece paskaidrojusi, ka M. Krama kandidatūra izvēlēta tāpēc, ka viņam bijusi liela pieredze darbā ar ārvalstu projektiem - viņš pārstāvējis Latviju Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ozols netiekot atbrīvots tāpēc, ka bijis nekompetents, kā to viņam pārmetis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kas šovasar presei atzinis, ka "Ozols būtu jāmet nost par nedarīšanu un projekta nevirzīšanu uz priekšu". Presē izskanējuši pārmetumi gan Ozolam, gan citiem Latvijas pārstāvjiem par iespējamo interešu konfliktu sarunās ar investoriem, norādot, ka viņi saņēmuši augstus amatus projektā pret solījumiem nodot investoru rīcībā ievērojamas platības Latvijas mežu. Vairāki nozares pārstāvji izteica aizdomas, ka A. Ozols varētu būt ieinteresēts projektā, jo pārāk dedzīgi aizstāv ārvalstu investoru intereses. Tika pat izteikti minējumi, ka viņš varētu būt saņēmis zināmu naudas summu, līdz ar to arī A. Ozols nonācis zināmās grūtības, jo nespēj vairs nodrošināt, lai Latvijas valdība pieņemtu investoru spēles noteikumus. Projekta gaita ir nonākusi strupceļā, jo ārvalstu investori ir nolēmuši savās prasībās vairs nepiekāpties, savukārt Latvijas valdība īsti negrib un nevar šķirties no daļas mežu. Iespējams, ka arī šis fakts veicinājis sarunu vadītāju maiņu. Tiesa, Neatkarīgās rīcībā jau pirms kāda laika ir nonākusi neoficiāla informācija, ka Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks pēdējā laikā krietni esot aizrāvies ar alkohola lietošanu un azartspēlēm, tāpēc ieslīdzis pamatīgos parādos. Pats A. Ozols gan to noliedz: "Man nav problēmas ar azartspēlēm un arī ar alkoholu ne." Izmaiņas gaļas tirgū vēl gaida Diena 10/26/01 Pēc skaļajiem ar gaļas kontrabandu saistītajiem šārudens notikumiem būtiskas izmaiņas gaļas tirgū īsti vēl nejūt un vairums Dienas aptaujāto uzņēmēju atzīst, ka gaļas un desu ēdājs Latvijā savā makā tās arī nejutīs - cenas varētu nepieaugt. Iespējamo labumu varētu gūt legālie gaļas ražotāji un pārstrādāji - palielināsies produkcijas realizācijas iespējas un apjomi. Taču vietējie gaļas ražotāji būtiskas izmaiņas vismaz pagaidām neizjūt - pieprasījums pēc gaļas nav strauji palielinājies, arī iepirkuma cenas ne. Taču optimistiski noskaņotie uzņēmēji spriež, ka situācija tomēr ilgākā laikā varētu mainīties viņiem par labu un pieprasījums pieaugs. Tikai vislabāko nosacījumu gadījumā var optimistiski prognozēt, ka Latvijas gaļas tirgus, par kura ēnaino biznesu teju 50% apmērā runā jau vairākus gadus, varētu lēnām sakārtoties, kļūt caurskatāmāks un legāls. Iespējams, daļēji legalizēties tie, kas agrāk mēģināja gaļu Latvijā ievest, izmantojot tranzīta operācijas vai reeksportu. Taču, tiek lēsts, ka drīzāk tirgus pārdale varētu notikt par labu legālajam biznesam un savu tirgus potenciālu pieaudzēs patlaban strādājošās firmas, kas specializējas uz pārtikas produktu, to skaitā gaļas, importu. Tomēr Dienai, aptaujājot gaļas tirgus pārzinātājus, nācās uzklausīt arī pesimistiskas prognozes, ka viss "pēc klaigāšanas nostāsies vecajās vietās" un nekādu izmaiņu nebūs. Lembergs uzbrūk LC par situāciju valstī Diena 10/24/01 Asi negatīvu attieksmi pret premjera Andra Bērziņa vadīto partiju Latvijas ceļš otrdien paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs, intervijā Lauku Avīzē sakot, ka "tik tiešām Latvijas ceļš ir atbildīgs par to bedri, kurā pēc desmit neatkarības gadiem atrodas Latvija". LC nepalika atbildi parādā un paziņojumā presē aicināja Ventspils mēru būt korektam pret "Latviju ārpus Ventspils un nedēvēt to par bedri". Savu viedokli A.Lembergs pamato ar to, ka pēc desmit neatkarības gadiem Latvija esot bez rūpniecības, gandrīz bez lauksaimniecības un "esam izejvielu piedēklis zviedriem un angļiem ar saviem koku resursiem". A.Lembergs uzskata - kad Andrejs Panteļējevs vadījis partiju, tā vēl esot centusies turēties valstiskās pozīcijās, taču tagad "ir skaidri redzams, ka pelēkie kardināli vada valdību un Bērziņš ir tikai ekonomisko interešu izpildītājs". LC paziņojumā noraida A.Lemberga apgalvojumus un uzsver, ka Latvija šajos gados ir veikusi sarežģītas reformas, kuru rezultātā kļuvusi par reālu kandidāti uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā. LC arī tagad negrasoties atteikties no atbildības. Paziņojumā arī norādīts, ka Ventspils izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir arī pavēris tai plašākas finansiālās iespējas, tāpēc nebūtu korekti pārējo Latvijas teritoriju nodēvēt par bedri. Piemin Gunāru Astru NRA 10/23/01 Lai pieminētu Latvijas leģendāro brīvības cīnītāju Gunāru Astru, kuram vakar būtu apritējuši 70 gadi, Lielajos Meža kapos Rīgā vakar pulcējās cilvēki, kuriem G. Astras paraugs palīdz dzīvot arī šodien. Latvijas vēsturē ir dienas un cilvēki, kas ir nesaraujami saistīti ar Latvijas cīņu par brīvību, un šāds cilvēks ir arī Gunārs Astra, - piemiņas brīdī atzina TB/LNNK Saeimas deputāts Juris Dobelis. G. Astra mīklainos apstākļos gāja bojā 1988. gadā, ieslodzījumā pavadījis 19,5 sava mūža gadus. Lestenē pārapbeda karavīru pīšļus Rīgas balss 10/23/01 Lestenē sestdien pārapbedīti Latvijas nacionālo karavīru pīšļi. Karavīru atceres pasākumu ievadīja garīgās mūzikas koncerts Lestenes baznīcā, ko sniedza Talsu baznīcas koris un filharmonijas solisti. Pēc tam Brāļu kapos notika svinīga pārapbedīšanas ceremonija ar Zemessardzes, garīdzniecības un Latvijas armijas pārstāvju piedalīšanos. Pasākums turpinājās ar atpūtas pasākumu Rumbu svētvietas parkā pie ugunskura. Plaisa starp nabagajiem un bagātajiem aug NRA 10/23/01 Nabadzīgie Latvijā kļuvuši nabadzīgāki, bet bagātie kļūst arvien bagātāki, - sociālo realitāti Latvijā raksturo Māstrihtas (Nīderlande) universitātes asociētā profesore Franciska Gasmane. Sešdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju ir ne bagāti, ne nabadzīgi, bet reformu periodā arī šī grupa tāpat kā trūcīgie tomēr nav izjutuši situācijas uzlabošanos. Ap 60% iedzīvotāju ir ar vidējiem ienākumiem, un viņi ekonomikas pieaugumu tikpat kā neizjūt, tas ir ļoti niecīgs un nav salīdzināms ar bagātāko sabiedrības locekļu ienākumu pieaugumu. 20% iedzīvotāju ir pavisam nabadzīgi, un viņi ir kļuvuši vēl nabadzīgāki. Tikai 20% iedzīvotāju - visbagātākajiem - pēdējos piecos gados palielinājušies gan ienākumi, gan tēriņi. "To var secināt, izmantojot jebkādus datus," atzina profesore. F. Gasmane uzsver, ka iekšzemes kopprodukts Latvijā pieaug ik gadu, bet tikai piektā daļa visbagātāko cilvēku Latvijā izjūt to reāli. Vidējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir stabili un nav īpaši mainījušies kopumā, tomēr nabadzīgākās ģimenes izjūt izdevumu pieaugumu, tas ir, šīm ģimenēm jāizdod arvien vairāk naudas, dzīve kļūst dārgāka, un, tā kā nabadzīgo ienākumi nepalielinās, viņi reāli kļūst nabadzīgāki. Pēdējo gadu laikā tikai 20% bagātāko cilvēku būtiski varējuši palielināt savus izdevumus. F. Gasmane secina: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pārejas periodā neko nav guvuši, piektajai daļai iedzīvotāju stāvoklis pasliktinājies, un nevienlīdzība gadu gaitā ir tikai palielinājusies. "Pārejas periodā palielinājies dažādu riska grupu skaits - agrāk runājām par veciem cilvēkiem, bet tagad vissliktākajā situācijā ir ģimenes ar bērniem, jaunieši. Pensionāri ir pesimistiskāk noskaņoti, lai gan pensijas atšķirībā no algām un bērnu pabalstiem ir aizsargātas pret inflāciju," sacīja F. Gasmane. Ģimenes ar bērniem ir pozitīvāk noskaņotas, lai gan nabadzība tās skar visvairāk. Pozitīvi ir noskaņoti arī cilvēki, kuriem pašreiz ir darbs, bet negatīvu domu pārņemti ir lauksaimniecībā nodarbinātie salīdzinājumā ar valsts iestādēs un privātajā sektorā strādājošajiem. Aptaujās cilvēki norāda, ka paši cenšas sev kaut ko saražot. Piemēram, 20% iedzīvotāju paši ražo sev pārtiku. Eksperte uzsver: veids, kā ģimenes Latvijā cīnās, piemēram, laukos paši visu ražojot, rāda, kāda situācija ir vispār Latvijā. Dzīves līmenis ir zems, un cilvēki meklē kādas iespējas, lai palielinātu savus ienākumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pauda viedokli, ka nozīmīgs faktors ir vidusšķiras veidošanās. "Jautājums, kas Latvijai ir aktuāls, - vai vidusšķiras nav vai vienkārši tā ir neoficiāla. Pēdējais laiks ir to legalizēt, valstī jāveido tāda situācija, lai cilvēki neslēptu savus ienākumus," teica I. Jaunzeme. Valsts neprotot tērēt naudu izglītībai Diena 10/25/01 Viena no galvenajām Latvijas izglītības sistēmas problēmām ir nevis naudas trūkums, bet gan neprasme efektīvi piešķirtos līdzekļus izlietot. Šāds secinājums radies Sorosa fonda-Latvija (SFL) programmas Pārmaiņa izglītībā izdotajā pārskatā par izglītību 2000.gadā Ceļā uz sociālo saliedētību un labklājību. Minētais pārskats ir pirmais sabiedriskās politikas analīzes dokumentu krājums, taču SFL iecerējis ik gadu izdot līdzīgu pārskatu par situāciju izglītībā. Trešdien prezentētajā pārskatā uzmanība pievērsta piecām izglītības jomām - augstākajai izglītībai, pētnieciskajai darbībai, pedagogu situācijai, mazākumtautību izglītībai un izglītības saiknei ar darba tirgu. Pārskats rāda - joprojām augstākajā izglītībā tiek finansētas mācību iestādes, nevis studenti un studiju programmas, tas ierobežo nodaļu iespējas pārdalīt resursus vairāk pieprasītām programmām. Resursu sadalījums arī balstās uz vēsturisko precedentu, tādēļ nereti tiek uzturētas programmas, pēc kurām ir mazs pieprasījums. Kopēja algu līmeņa saglabāšana traucē apmaksāt docētāju darbu atbilstoši to kvalifikācijai. Savukārt, analizējot situāciju pamata un vidējā izglītībā, interneta portālā Politika.lv G.Catlaks norāda, ka valstī saglabājies tradicionāli blīvs skolu tīkls ar novecojušu infrastruktūru, lieliem energoizdevumiem un relatīvi zemu klašu aizpildījumu. Latvijā ir arī viena no pasaulē augstākajām skolēnu un skolotāju skaita attiecībām - aptuveni viens skolotājs uz desmit audzēkņiem. Analizējot minoritāšu izglītību, pārskata autoriem bažas radījis veids, kā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie bilingvālās izglītības modeļi tiek piedāvāti skolām un ka tos piedāvā tikai nelatviešu skolām. Patlaban valsts skolas tiek sadalītas "latviešu" un "bilingvālajās", taču pārskata autori uzsver - bilingvālās izglītības mērķis ir plašāks. To varētu izmantot, lai visiem Latvijas skolēniem pavērtu iespējas apgūt divas vai vairākas valodas, kā arī lai iepazīstinātu ar Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu un kultūru. Bilingvālajai izglītībai vajadzētu pāraugt multikultūras izglītībā, kas būtu piemērojama visiem neatkarīgi no nacionalitātes. Pētījums atrodams SFL atbalstītajā interneta portālā Politika.lv, kurā no 24.oktobra atvērta jauna sadaļa Izglītība un nodarbinātība. Repše iestājas par maksas augstāko izglītību LETA 10/23/01 Einara Repšes dibināmā partija "Jaunais laiks" paredzējusi veikt pāreju uz maksas augstāko izglītību Latvijā. Valsts finansēta pamatizglītība tiek solīta ikvienam skolēnam. Pret tiem, kuri labprātīgi nemācīsies, "Jaunais laiks", nākot pie varas, sola pielietot "piespiedu metodes", respektīvi, ievietot viņus pašvaldību uzturētās internātskolās. Pirmdien preses konferencē, kurā tika prezentēta "Jaunā laika" programmas izglītības sadaļa, Repše uzsvēra, ka augstākā izglītība ir katra indivīda "personīga darīšana", valstij ir tikai jāgarantē studiju kredīta saņemšana kredītiestādēs, un tas segtu "valsts noteikto atbilstošās studiju programmas mācību maksu un ikmēneša sociālo kredītu, kura lielums saskaņots ar iztikas minimumu". Programmas izglītības sadaļas autors Rīgas Tehniskās universitātes docents Kārlis Šadurskis pauda viedokli, ka valstij nav jāmaksā tiem, kas ar labām sekmēm pabeiguši vidusskolu, bet gan jādzēš kredīts tiem, kas ieguvuši kvalitatīvu augstāko izglītību un ir "valstij vajadzīgi speciālisti noteiktā nozarē". Vispārējās izglītības skolās partija "Jaunais laiks" sola realizēt Andra Šķēles savulaik deklarēto principu - nauda seko skolēnam. "Jaunā laika" programmā arī teikts, ka "jāizstrādā skolotāju kvalifikācijas kategoriju sistēma, lai augstākās kategorijas skolotāji saņemtu līdz pat 100% piemaksu par likmi". Pēc IZM preses sekretāra sniegtās informācijas, patlaban augstākās kategorijas prasībām atbilst 8183 pirmsskolas pedagogi no 9964, 28 182 pamatskolas pedagogi no 30 898, savukārt no 17 469 vispārējās izglītības pedagogiem izvirzītajām prasībām atbilst 16 743. Pedagoga viena likme ir 21 stunda, par ko viņš saņem Ls 126. Programmā teikts, ka "līdz ar materiāliem darba stimuliem atjaunojamas nemateriālas atzinības formas par īpašiem nopelniem izglītības darbā". "Jaunais laiks" iestājas par visu mācību iestāžu pāreju Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, kā arī valodas mācības programmas izstrādāšanu, "lai veicinātu latviešu valodas apguvi mazākumtautību vecākiem, kuru bērni mācās latviešu valodu". "Jaunais laiks" iestājas arī par pirmsskolas izglītības sistēmas reformu, paredzot valsts finansējumu "daudzveidīgas pirmsskolas izglītības un audzināšanas sistēmas nodrošināšanai nepieciešamā apjomā un kvalitātē, vienlaikus atzīstot, ka bērna attīstībai šajā vecumā vislabvēlīgākos apstākļus var sagādāt ģimene". PCTVL grozījumi vēlēšanu likumos negūst atbalstu Diena 10/25/01 Saeima ceturtdien nenodeva izskatīšanai komisijās Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā iesniegtos grozījumus Saeimas vēlēšanu un pašvaldību vēlēšanu likumos, kas paredzēja atteikties no aizlieguma par deputātu kandidātiem pieteikt un ievēlēt personas, kas neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei. Par šiem grozījumiem nobalsoja tikai 14 deputāti. Valdības partijas iebilda pret šādiem grozījumiem, atsaucoties uz starptautiskiem normatīviem, kas katrai valstij dod tiesības noteikt ierobežojumus kandidēšanai vēlēšanās. Tāpat tiek atgādināts, ka savulaik, kad šīs normas nebija, Saeimā ievēlēti cilvēki, kas valodas nezināšanas dēļ nevarēja piedalīties parlamenta darbā, piemēram, 5.Saeimas deputāts Joahims Zīgerists. PCTVL līderis Jānis Jurkāns Dienai sacīja, ka runa esot par pilsoņu tiesībām tikt ievēlētiem, nevis par to, ka kāds varētu nerunāt valsts valodā. Vēlēšanu likuma grozīšana esot arī viens no EDSO misijas Latvijā ieteikumiem pirms misijas slēgšanas. Jau ziņots, ka ANO Cilvēktiesību komiteja izskatījusi Antoņinas Ignatānes lietu, viņas neiekļaušanu sarakstā nepietiekamu valodas zināšanu dēļ atzīstot par sievietei nodarītu kaitējumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi izskatīšanai Ingrīdas Podkolzinas lietu - viņa tika svītrota no Saeimas vēlēšanu saraksta nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ. Valdības partiju pārstāvji uzskata, ka likuma grozījumu pieņemšana pirms tiesas nebūtu vēlama, lai to neietekmētu. Saeima akceptē Elektronisko dokumentu likuma projektu LETA 10/25/01 Šodien Saeima pirmajā lasījumā akceptēja Elektronisko dokumentu likuma projektu, kas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Likumprojektā paredzēts piešķirt noteiktajā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam juridisko spēku. Lai nodrošinātu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību, izveidojama uzraudzības iestāde. Projekts nosaka, ka šo funkciju veiks Datu valsts inspekcija. Projekta pārējas noteikumi paredz pakāpenisku likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Elektronisko dokumentu apritē starp Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēm, starp Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēm un fiziskām un juridiskām personām likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā kā pilotprojekts elektronisko dokumentu ieviešanai Latvijā likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Elektronisko dokumentu izmantošana tiesisko jautājumu risināšanā dos iespēju uzņēmējiem iesniegt un saņemt dokumentus valsts un pašvaldību iestādēs elektroniskā veidā, tādējādi ietaupot uzņēmēju un attiecīgo iestāžu vadītāju laiku un līdzekļus. Tas ievērojami uzlabos uzņēmējdarbības vidi Latvijā un vienkāršos administratīvo procedūru kārtošanu. Māja. Dzīvoklis 2001 NRA 10/20/01 Lai vienkopus būtu iespējams iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām un materiāliem būvniecībā un rekonstrukcijā un arī aizgūt kādu ideju par darāmajiem darbiem sava mājokļa labiekārtošanai un drošības uzlabošanai, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā līdz svētdienas vakaram notiek izstāde Māja. Dzīvoklis 2001. Kopumā izstādē savas preces un pakalpojumus piedāvā 252 dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Turcijas un Taivānas. Izstāžu sabiedrības BT1 prezidents Viesturs Tīle informē, ka viens no izstādes jaunumiem ir viss, kas saistīts ar nekustamo īpašumu. Katrs interesents varēs saņemt pilnvērtīgu un profesionālu piedāvājumu, kas saistīts ar īpašuma mākleriem, vērtētājiem, apdrošinātājiem un finansētājiem, īpašu uzmanību veltot sertificēto mākleru popularizēšanai. Latvijas nekustamā īpašuma darījumu asociācijas LANĪDA izpilddirektore Santa Skadiņa skaidro, ka daudz biežāk cilvēkus dzird runājam par to, ka mākleris kādu ir apkrāpis, bet iedzīvotāji nav informēti par tām priekšrocībām, ko viņi var iegūt, strādājot ar sertificētu mākleri. Jaunums ir arī sadaļa, kas veltīta mājas apsardzei. Savukārt Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Žanis Šulcs teic, ka no būvmateriālu ražotājiem izstādē galvenokārt piedalās tie uzņēmumi, kas izstrādājuši kādu jaunu produktu vai pakalpojumu un tagad to vēlas parādīt plašākai sabiedrībai. Netradicionālo vārdu došana nav mazinājusies Rīgas balss 10/23/01 Latvijā vecāki saviem bērniem joprojām dod neparastus vārdus, piemēram, kāds zēns nosaukts par Ziemcieti, bet kāda meitene - par Lāsi, informēja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklava. Dažs labs zēns ticis pie tāda vārda ka Tarzāns, Vigijs vai Milēdijs, savukārt meitenes - pie vārdiem Jacinta, Siguta, Rainelde, Bertila un Hēlija. Aktīvākie netradicionālu vārdu došanā saviem bērniem ir latvieši, sacīja Iklava un piebilda, ka pēdējā laikā šajā jomā "aktivizējušies" esot arī citu tautību pārstāvji. Latvijā gan modē nākot arī "vecie" vārdi - Aina, Zenta, Dārta, Jānis, Pēteris, Paula u.c. No Daugavpils vēstulē uz Limbažiem sūta raugu LETA 10/25/01 Trešdien plkst.12.12 Daugavpils 3.pasta nodaļā tika atrasta vēstule, no kuras izbiris balts pulveris, kas vēlāk izrādījās raugs, informēja Daugavpils ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Notikuma vietā nekavējoties ieradās ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki īpašos aizsargtērpos, aizdomīgo vēstuli iesaiņoja hermētiskā iepakojumā un nogādāja Vides veselības centra reģionālajā nodaļā, kur aģentūrai LETA pastāstīja, ka aizdomīgā viela ir raugs. Vēstuli kāda privātpersona no Daugavpils sūtīja kādai citai privātpersonai Limbažos. Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Anna Znotiņa, ka policija pagaidām negatavojas ierosināt krimināllietu par iespējamo huligānismu. Versijas par Ulmani izsauc protestu Diena 10/23/01 Latvijas Mākslas akadēmijas aulā otrdienas vakarā tiek atklāta alternatīvā Kārļa Ulmaņa pieminekļa konkursa izstāde, kura ilgs līdz 2.novembrim. Izstādes laikā apmeklētāji varēs balsot par sev patīkamāko valstsvīra piemiņas iemūžinājumu, tādējādi nosakot konkursa uzvarētāju. Jauniešu apvienība Visu Latvijai! pirmdienas vakarā paziņojusi, ka gatavojas traucēt izstādes atklāšanu, jo pasākumu vērtē kā "nelietīgu un zaimojošu orģiju". Apvienības paziņojumā norādīts, ka, pēc viņu rīcībā esošajām ziņām, "vairāki nelieši veidos K.Ulmaņa "tēlu" tortes formā, lai maksimāli pazemotu latviešus kā nāciju". Tādēļ jauniešu apvienība Visu Latvijai! pasākumā piedalīšoties, aicinot to darīt arī citus ar līdzpaņemtiem valsts karogiem, lai "dotu pretsparu izdzimteņiem, kas ņirgājas par latviešu tautu". Alternatīvo valstsvīra pieminekļa konkursu saistībā ar Mākslas akadēmijas 80 gadu jubileju organizē trīs akadēmijas studenti. Konkursa idejas autors Ernests Kļaviņš skaidro, ka pasākuma mērķis ir noskaidrot, vai "latvieši "pārslimojuši" vajadzību pēc nācijas tēva". Studentu aicinājumam izveidot savu versiju par K.Ulmaņa pieminekli atsaukušies vairāk nekā 20 darbu autori. Čaks atgriežas ielās Diena 10/20/01 Visa, "kas mierīgs un lēns", nīdējs Aleksandrs Čaks pirmdien kāps uz 25 trīskājainiem reklāmu stabiem paša savulaik apdzejotajās Rīgas centra ielās. Tādējādi - ar dzejoļiem uz trakulīgi košiem plakātiem - ievadot savas 100.jubilejas svinības. Uz reklāmas stendiem, kas pārsvarā tiek izmantoti komerciālu, politisku vai sociālu idejas paušanai, pilsētvidē var parādīties arīdzan citas vērtības apliecinoša reklāma, uzskata idejas autore sabiedrisko attiecību biroja Idea Media direktore Rudīte Kalpiņa. Savukārt deviņu dažādo plakātu autors Egils Mednis Dienai sacīja, ka vēlējies Čaku pasniegt viegli uztverami un atraktīvi. "Skatījos vecās fotogrāfijas, tas tomēr nav tas," viņš stāsta. Plakātus esot veidojis reklāmas valodā, jo reklāmā ļaužu acu piesaistīšanai viss jau sen izdomāts. Čaks ir varbūt vispopulārākais latviešu dzejnieks, apgalvo muzeja vadītāja, to apliecinot divas nesen iznākušās un izpirktās grāmatas un tas, ka apmēram divas trešdaļas cilvēku, kad viņiem jautā par mīļāko dzejnieku, nosauc Čaku. Tomēr ir daudz tēmu, par kurām saistībā ar viņu līdz šim nav runāts. Uz dzejniekam veltīto konferenci pieteikts divreiz vairāk referātu, nekā bija cerēts, arī par ļoti dažādām un savdabīgām tēmām, gan klasiskām, gan, piemēram, par virsmas efektiem Čaka dzejā. More Group Baltic & Russia AB izpilddirektore Laine Zemīte stāsta: "Reklāmas stabi, tāpat kā Čaks, ir Rīgas sastāvdaļa." Kompānijas iesaistīšanās pasākumā neesot domāta kā reklāma Čakam, jo, cerams, viņam tā nav vajadzīga, taču varot arī gadīties, ka kāds par viņu ieinteresēsies, tieši ieraudzījis plakātus. Krievija spiež Pētera I pieminekli paturēt Latvijā Diena 10/24/01 Paredzamas jaunas politiskās kaislības ap Pētera I skulptūru, jo Pieminekļu padome ceturtdien iecerējusi pārskatīt iepriekšējās Rīgas domes šogad 13.februārī pieņemto lēmumu par Pētera I skulptūras dāvinājumu Sanktpēterburgai. Gada sākumā Sanktpēterburgas vadība atbildē domei vēstīja, ka pieņems šo dāvinājumu. Taču vēlāk savu viedokli koriģēja, piedāvājot restaurēto pieminekli atstāt Rīgā, bet Sanktpēterburgā uzstādīt tā kopiju. "Šo ideju atbalstīja Krievijas Federācijas kultūras ministrs Mihails Švidkijs, un Krievijas Kultūras ministrija ir gatava izskatīt jautājumu par projekta finansēšanu,"teikts Sanktpēterburgas gubernatora Vladimira Jakovļeva vēstulē Rīgas mēram Gundaram Bojāram. Vēstule ir rakstīta pirms Rīgas 800 gadu jubilejas, un tā ir viens no argumentiem, uz kā pamata ceturtdien Pieminekļu padome gatavojas pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu par skulptūras oriģināla dāvinājumu. Padomes rīcībā ir arī Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu padomes šā gada aprīlī pieņemtais lēmums, kurā Pētera I skulptūras vērtība ir noteikta 400 000 latu. Tā kā vairākums no ekspertu padomes locekļiem iebilduši pret izvešanas atļaujas izsniegšanu un skulptūras dāvināšanu Sanktpēterburgai, ekspertu padome rekomendē to pasludināt par jaunatklātu pieminekli un rīkot diskusiju par to, kāds varētu būt skulptūras tālākais liktenis. Solo lidojums no Čikāgas uz Latviju Diena 10/24/01 Lidotājs amatieris Gunārs Līcītis, kurš otrdienas pēcpusdienā ar nelielu personīgo lidmašīnu ielidoja Rīgas lidostā, septiņdesmit trīs gadu vecumā vienatnē veicis nedēļu ilgu avioceļojumu no Čikāgas uz Rīgu. Tā viņš piepildījis savu mūža sapni, kam iekšēji gatavojies jau daudzus gadus. Gunārs Līcītis sāka savu ceļojumu 4.oktobrī un lidoja pa tā saukto ziemeļu avioceļu no Čikāgas uz Kvebeku, tad caur vēl diviem punktiem Kanādā uz Grenlandi un Reikjavīku Islandē, bet Rīgā ieradās tiešā pārlidojumā no Bergenas. Viņš ceļo nelielā četrvietīgā lidmašīnā, kuru šovasar iegādājās un speciāli piemēroja tik gara ceļojuma vajadzībām, krēslu vietu salonā izbrīvējot palielinātai benzīna tvertnei, bet blakus krēslā, kā to prasa starptautiskie noteikumi, «nosēdinot» glābšanas laivu. Kanādā izrādījies, ka nosēsties atļauts tikai četrās lidostās, tādēļ jau ceļojuma gaitā steigšus mainīts maršruts. Lidojums ieildzis arī dažu muitas problēmu, benzīna trūkuma un slikto laika apstākļu dēļ, kuru rezultātā lidmašīna divas reizes bīstami apledojusi. Visgrūtākais, garākais un ilgākais ceļš bijis posmā no Reikjavīkas uz Bergenu: 800 jūdžu pretvējā cauri diviem cikloniem. Šis pārlidojums ildzis 7 stundas 45 minūtes. Lidostā G.Līcīti sagaidīja draugi un dzīvesbiedre Vija, ar kuru kopā kopš pārcelšanās dzīvot uz Latviju viņš izveidojis un vada parketa fabriku. G.Līcītis Dienai arī atklāja, ka lidošana ir viņa lielākā mūža aizraušanās, kurai viņš ir uzticīgs jau kopš 1963.gada. Viņš lēš, ka, vadot lidaparātus, gaisā pavadījis vairāk nekā 2300 stundu, un lidmašīnu uzskata par drošāko satiksmes līdzekli. Ventspilnieks Ventā noķer 20,5 kilogramus smagu karpu LETA 10/24/01 Ventspils iedzīvotājs, 18 gadus vecais Kaspars Tūls, trešdien ap plkst.10 Ventā pie "Dzīkļiem" noķēris 20,5 kilogramus smagu karpu. Viņam nācies pacīnīties apmēram 35 minūtes, lai lielo lomu izvilktu no ūdens. Tūlam ir bijusi makšķerēšanas atļauja, zivi viņš noķēris ar gruntsmakšķeri. Līdz šim viņa lielākais loms bijusi 7 kilogramus smaga līdaka. Tūls zivi nogādājis Jūras vides pārvaldes Ventspils nodaļā, kur veiktie pārmērījumi apstiprina, ka karpas svars ir 20,5 kilogrami, tā ir 1,07 metrus gara. Patlaban tiek formēti visi nepieciešamie dokumenti iesniegšanai Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrībā. Kā pauda laikraksta "Lauku Avīze" un Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības ikgadējā konkursa "Latvijas gada lielākā zivs" žūrijas komisijas loceklis Juris Robežnieks, Ventspils makšķernieka izvilktā zivs, neapšaubāmi, ir viens no Latvijas rekordiem. Robežnieks atzina, ka viņš nemaz nebrīnoties, ka makšķernieks zivi noķēris Ventā, jo tur esot lielas karpas. Deputāti pret vilku Diena 10/25/01 Liepāja. Vecpils pagasta padome apsolījusi 50 latu tam medniekam, kurš nošaus pirmo pelēci. Vienoties par prēmiju deputātiem bijis viegli, jo no septiņiem priekšstāvjiem pieci ir mednieki, ceturtdien Dienai pastāstīja pagasta padomes priekšsēdis un pagasta mednieku kopas priekšsēža vietnieks Mārtiņš Bite. Liepājas virsmežziņa vietniekam Andrim Džeriņam nebija informācijas, ka līdzīgi būtu nolēmusi vēl kāda pašvaldība. Vecpils pagastā vien šogad nokosti desmit teļi (kopējie zaudējumi saimniekiem 1000 latu), un šajā noziegumā tiek vainots vilks, domājams, vecs vai ievainots vientulis un savpatis, kuram trūkst spēka nomedīt sev vakariņas mežā. Visi uzbrukumi bijuši līdzīgi: teļam uzbrukts no mugurpuses un nokosta un aiznesta pakaļējā ciska. Pēdējais upuris bijis naktī uz 10.oktobri, kad vilks nogalējis teļu, kurš ganījies tikai 40 metru no mājas. Lai gan šovasar Vecpils mednieki rīkojuši vienas vilka medības, tās bijušas nesekmīgas, tagad esot jāgaida sniegs. Liepājas rajonā ir uzskaitīti 33 vilki, un tas ir vairāk, nekā nepieciešams dabas līdzsvaram. Šogad nomedīti četri vilki, iepriekšējā sezonā - 11. "50 latu - tas ir vairāk nekā nekas," sacīja A.Džeriņš, jo vilka medības, izsekošana, ielenkšana ir sarežģīts un dārgs process, jāiesaista daudz cilvēku, tehnikas, bet vilks ir gudrs un viltīgs īpatnis. Laiks ar katru dienu kļūst aukstāks. Naktīs ir salnas līdz -4oC Rīgā, bet lauku rajonos jau līdz pat -8oC. Zeme ir sasalusi, sasalušas arī lapas, kas pagājušonedēļ vēl tik jauki čaukstēja zem mūsu kājām... Ezeros uz ūdens virskārtas jau saskatāma plāna ledus kārtiņa. Dienā gaiss sasilst vairs tikai līdz +3-+5oC, bet, tā kā spīd saulīte, tad laiks nemaz nešķiet tik auksts. Nokrišņi tikpat kā nav... varbūt tas tāpēc, ka ir diezgan auksts, lai lītu lietus, bet tomēr vēl pietiekami silts, lai snigtu...