K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 218: 2001. G. 27. oktobris - 2. novembris Rīgu tiranizē vētra un plūdi BNS 11/01/01 Stiprs vējš Latvijā plosās no trešdienas vakara. Tādēļ ir slēgta Rīgas osta, bojātas elektrolīnijas. Stiprais vējš prasījis arī kādas jaunas sievietes dzīvību, kurai virsū uzkritis vējā lūzis koks. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde prognozē, ka Rīgā ceturtdien vēja stiprums palielināsies līdz 25 - 27 metriem sekundē, ūdens līmenis Rīgas jūras līcī var celties pat par 140 - 160 centimetriem. Aizvadītajā naktī vēja ātrums Rīgā bija 16 - 19 metri sekundē, citviet Latvijā, īpaši jūras piekrastē, vēja stiprums sasniedza pat 29 metrus sekundē. Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks draudīgo laika apstākļu un to iespējamās pasliktināšanās dēļ devis rīkojumu Skolu valdei nekavējoties pārtraukt skolās mācības un iecerētos pasākumus, informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa. Savukārt Rīgas pilsētas Skolu valde lūdz vecākus parūpēties, lai bērni atrastos telpās, nevis uz ielas. Tāpat lūgums rūpēties par bērnu drošību izteikts pedagogiem. Viņiem lūgts tos bērnus, kas tomēr ir ieradušies uz vakara maiņu skolā un arī ārpusskolas nodarbībām, paturēt telpās un neļaut tiem doties uz ielas. Vecāki aicināti vairāk pieskatīt bērnus līdz vētras norimšanai. LETA 11/01/01 Bolderājā plūdu dēļ no mājām tiek evakuēti un glābti cilvēki, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene. Notikuma vietā - Birzes ielas rajonā - strādājot glābšanas dienesta darbinieki, kas aizņemtības dēļ centrālajam sakaru punktam vēl nav snieguši papildu informāciju, tādēļ sīkākas ziņas par evakuējamo cilvēku skaitu vēl nav. Savukārt, Zvejas ielā, Vecdaugavā, applūduši māju pirmie stāvi un pagrabi, un ūdens turpina celties, informēja kāda iedzīvotāja. Kā stāstīja Vecdaugavas iemītniece, stundas laikā ūdens cēlies par vairākiem decimetriem, tas nāk iekšā pa pirmā stāva grīdas spraugām un durvīm. Pilnīgi pārplūdis pagrabs, jo kanalizācijas kolektori nevar uzņemt tādu ūdens daudzumu. Latvijas tehnoloģijas konkurētspējīgas NRA 11/02/01 Lai gan pēdējos desmit gados Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības nozarēs notikušas nozīmīgas pārmaiņas, būtiski samazinot ražotās produkcijas apjomus, jau tuvākās nākotnes perspektīvas uzņēmēji saista ar oriģinālas produkcijas ražošanu, izmantojot valstī esošo zinātnisko potenciālu. Pasaules tirgu sācis iekarot Latvijā izgudrotais "elektroniskais deguns", bet kosmosa pētniecības centrs NASA pētniecības ierīču izgatavošanai, iespējams, varētu izmantot arī Latvijā ražotos optiskos kabeļu kūļus. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Inārs Kļaviņš Neatkarīgajai sacīja, ka pretēji vispārpieņemtajam priekšstatam par elektrotehnikas un elektronikas nozaru pagrimumu šo nozaru uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījušies un Latvijā ražotā elektronikas produkcija, it īpaši augsto tehnoloģiju produkti, ir konkurētspējīgi pasaules tirgū. To apliecinot arī citu valstu interese par Latvijas produkciju, piedāvājumi startēt starptautiskās izstādēs un piedalīties konkursos, kā arī katru gadu pieaugošie uzņēmumu produkcijas eksporta apjomi. LETERA apkopotā informācija liecina, ka pērn elektronikas un elektrotehnikas nozaru kopējais apgrozījums pieaudzis par 18% salīdzinājumā ar 1999. gadu. Šogad asociācijas biedri plānojuši vēl lielāku apgrozījuma pieaugumu - par 19%. Pateicoties produkcijas noieta tirgus paplašināšanai Eiropā un Āzijā atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Vadu elektrosakaru firma, komutācijas tehnikas ražošana jeb VEF- KTR šogad plānots pat trīskāršs apgrozījuma pieaugums. Latvijā, radot mazai un vidējai uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi elektrotehnikas, telekomunikāciju un elektronikas nozarē, jau tuvāko gadu laikā uzņēmumu kopējais gada apgrozījums varētu sasniegt aptuveni 150 līdz 200 miljonus latu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus un spētu konkurēt ar tādiem elektronikas un elektrotehnikas gigantiem kā Ericsson, Philips, Siemens un citiem, Latvijas uzņēmumi dodot priekšroku zinātnes jaunumu ieviešanai un augsto tehnoloģiju ražošanai, tā piesaistot jaunus klientus un sākot sadarbību ar nozares līderiem. Veiksmīgi šajā ziņā darbojusies SIA Anda Optec, un SIA Vermerk, kuru spuldzīšu ražošanā izmantoto krāsošanas tehniku varētu pārņemt arī Philips, stāstīja I. Kļaviņš. No 50 LETERA kompānijām aptuveni 60% ir augsto tehnoloģiju produktu ražotāji. Kā viens no nākotnē ienesīgākajiem Latvijas zinātnieku darbiem jāmin Rīgas Tehniskās universitātes Cietvielu fizikas institūta doktora Andreja Lūša pagaidām laboratorijas apstākļos radītais "elektroniskais deguns", par kura patentu jau interesējas Japānas augsto informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji. Kā Neatkarīgajai sacīja A. Lūsis, "elektroniskais deguns" ir informācijas tehnoloģiju intelektuāls sensoru instruments, kas vienotā informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju sistēmā ir kā starpposms dažādu darījumu kontrolei, spējot pārbaudīt preču, to skaitā pārtikas un nepārtikas, sastāvu, kā arī izanalizējot un nosakot finansu aprites risku un pat iespējamo naudas atmazgāšanu vai kontrabandu. Lai gan izgudrojumi, kas nākotnē varētu nest ievērojamu peļņu tā patenta īpašniekam, ir tapuši daļēji arī no valsts niecīgajiem zinātnei atvēlētajiem līdzekļiem, A. Lūsis nenoliedz, ka patents varētu tikt pārdots japāņu augsto tehnoloģiju nozares uzņēmumiem. Latvijai patlaban neesot ne vēlēšanās, ne arī finansiālu iespēju ieviest praksē "elektronisko degunu", jo vienas šādas vienības ražošanas izmaksas sasniedz 25 000 līdz 30 000 latu, stāstīja A. Lūsis. Kaut gan Latvijas elektronikas un elektrotehnikas firmu skaits mērojams vairākos desmitos un, pēc LETERA datiem, to produkcija veidojot 2,95% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, augsto tehnoloģiju produkcijas ražotāju neesot nemaz tik daudz. Kā viens no veiksmīgākajiem šīs nozares uzņēmumiem tiek minēts SIA Anda Optec, kura ražotos optiskos kabeļus izmanto jaunākajās medicīniskajās iekārtās. Tos var izmantot arī kosmosa izpētes iekārtu ražošanā. Kā Neatkarīgajai pastāstīja Anda Optec inženieris tehnologs Māris Stafeckis, uzņēmums eksportē 99% saražotās produkcijas. Patlaban lielākoties tā tiek realizēta sadarbības partneru Ceram Optec tirdzniecības tīklos Vācijā un ASV. Šogad un arī nākamajos gados uzņēmums plāno ne vien palielināt ražošanas apjomus, bet arī meklēt pats produkcijas noieta tirgu. Patlaban tiešā veidā optiskie kabeļi tiekot eksportēti uz Itāliju un Zviedriju. M. Stafeckis apstiprināja, ka uzņēmumam piedāvāts ražot specifiskajām NASA kosmosa izpētes vajadzībām atbilstošus optiskos kabeļu kūļus, taču sarunas ir pārtrūkušas. Iespējams, ka laika gaitā šo jautājumu varētu atkārtoti pārskatīt. Anda Optec ir starp retajiem valsts uzņēmumu veiksmīgas reorganizācijas piemēriem - firma pašreizējā statusā darbojas jau desmit gadus, kopš tika reorganizēts valsts uzņēmums Anda jeb kādreizējā Līvānu eksperimentālā fabrika. Salīdzinoši veiksmīga valsts uzņēmuma reorganizācija notikusi arī kādreizējā Valsts elektrotehniskajā fabrikā - lai gan uzņēmuma ražotās produkcijas klāsts pēdējo desmit gadu laikā krietni sarucis, tomēr ar katru gadu tiek paplašināts VEF-KTR ražoto publisko tīklu un ciparu automātiskās telefonu centrāļu noieta tirgus, un nesen uzņēmums ir uzvarējis Indijas valsts uzņēmuma TCIL organizētajā konkursā par tiesībām piegādāt centrāles. Daudzsološas nākotnes perspektīvas tiek prognozētas arī kādreizējam valsts uzņēmumam, tagadējam VEF Radiotehnika RRR, kas pasaules tirgu varētu iekarot ar datoru akustiskajām sistēmām. Latvijā ražotā augsto tehnoloģiju produkcija: integrālās shēmas, medicīnas iekārtas; optisko vadu šķiedras, industriālā elektronika; automašīnu elektriskais un elektroniskais aprīkojums; radiācijas mēraparāti, telekomunikāciju iekārtas; programmas un sistēmas automatizētai projektēšanai; robotizēti testi, perforatori, celtniecības elektroinstrumenti; ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu programmvadības iekārtas; elektrosadales iekārtas un apakšstacijas, akustiskās sistēmas; elektroiekārtas vilcieniem, drukātas shēmu plāksnes; starppilsētu telefonu centrāles u.c. Valdības/SVF sarunas pagaidām strupceļā Diena 11/01/01 Nedēļu ilgušie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Latvijas valdības mēģinājumi vienoties par nākamā gada budžeta deficīta līmeni līdz šim palikuši bez risinājuma. Uzstādams, ka deficīts nedrīkst pārsniegt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IK), SVF nepiekrīt nevienam no valdības piedāvātajiem modeļiem tā samazināšanai, savukārt fonda ierosinātos mehānismus - investīciju samazināšanu un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes nemainīšanu - par nepieņemamiem uzskata valdība. Ja abas puses nespēs vienoties, un šāda iespēja tiek apsvērta arvien biežāk, memorands var tikt lauzts, kas savukārt negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas starptautisko prestižu. SVF nav gatavs atbalstīt nākamā gada budžeta projektā paredzēto deficīta līmeni 2,46% no IK, trešdien presei norādīja SVF Eiropas otrā departamenta direktors Džons Odlings-Smī. Lai gan Dž.Odlings-Smī uzsvēra, ka vienošanās nepanākšana šajās sarunās vēl nenozīmē "pasaules galu", jo viedokļu pilnīgai saskaņošanai vēl ir vairāki mēneši laika. Vienojas slēpt advokātu izmaksas Lattelekom lietā NRA 10/31/01 Lai arī plašākai sabiedrībai jau izskanējusi informācija par Latvijas izdevumiem starptautiskās arbitrāžas procesā ar SIA Lattelekom akcionāru Tilts Communications (TC), pretēji ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ierosinājumam atcelt konfidencialitātes statusu visiem Privatizācijas aģentūras (PA) maksājumiem, valdība to noraidīja pat nebalsojot. Pēc valdības sēdes A. Kalvītis pauda nožēlu par valdības lēmumu, taču atzina, ka pašreiz ir izstrādātas jaunas procedūras, kādā veidā notiek informācijas aprite, un tiek pieņemti lēmumi saistībā ar starptautiskās arbitrāžas procesu. Līdz šim pilnīga informācija par šo lietu bija pieejama praktiski tikai PA ģenerāldirektoram Jānim Naglim, bet tagad notiekot nepieciešamās darbības, lai par atbildīgiem tiktu noteikts plašāks personu loks, proti, premjera Andra Bērziņa vadītā darba grupa. Jau iepriekš Neatkarīgās rīcībā bija neoficiāla informācija, ka Latvijas ceļš un Tautas partija, mēģinājušas panākt kādu vienošanos, iespējams, par pārmaksāto līdzekļu sadali. Valdība galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņems tikai pēc mēneša - 30. novembrī. Juris Bojārs arī turpmāk sociāldemokrātu priekšgalā Diena 10/29/01 LSDSP līdzšinējais līderis Juris Bojārs sestdien partijas kongresā pārliecinoši uzvarēja priekšsēdētāja vēlēšanās, apsteidzot savus konkurentus Egilu Baldzēnu un Pēteri Salkazanovu, kas neieņems arī vietnieka amatus - tajos kongress ievēlēja Valdi Lauski un Jāni Ādamsonu. Tas, ka Saeimas frakcijas un Rīgas domes frakciju vadītāji atteicās strādāt kopā ar priekšsēdētāju, liecina par nopietnu krīzi partijā. Vairāki delegāti pieļāva nepieciešamību sasaukt ārkārtas kongresu, kaut gan vēlēšanu tuvums varot arī mudināt no tā atteikties. Neviens no priekšsēdētāja oponentiem pagaidām nav izteicies par vēlmi aiziet no partijas. Bojārs ar jauno Satversmi grasās iepazīstināt visus Diena 10/29/01 LSDSP līdera Jura Bojāra vadībā izstrādātos Satversmes labojumus, kas faktiski ir jauna valsts pamatlikuma redakcija, sestdien partijas kongresā delegāti nolēma nodot apspriešanai sabiedrībā. Tā notikšot vairākās konferencēs, pieaicinot atzītus ekspertus, kā arī nosūtot projektu Valsts prezidentei, Tieslietu ministrijai un citām institūcijām un politiskajām partijām, presi informēja J. Bojārs. Viņš paredz, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai varētu sākties nākamā gada pavasarī. Kuģu būve izvēršas Latvijā Diena 10/31/01 Pirms trim gadiem no nulles sāktā kuģu būve ļāvusi bijušajai Rīgas kuģu remonta rūpnīcai, kas pēc privatizācijas pārtapusi par Rīgas kuģu būvētavu (RKB), ne tikai izvairīties no krīzes nozarē, kas saistīta ar sīvu starptautisku konkurenci kuģu remonta jomā, bet arī izvirzīties par lielāko un perspektīvāko kuģu būves un remonta uzņēmumu Baltijā. Pēdējos gados kuģu remonta apjomiem ir tendence samazināties, jo arvien nopietnāku konkurenci izrāda Krievijas un Āzijas valstis, savukārt uzņēmuma apgrozījums no kuģu būves pieaudzis vairākkārtīgi, Dienai stāstīja uzņēmumu grupas Baltijas holdings (tajā ietilpst RKB) ģenerāldirektors Jānis Davidovičs. Viņš norāda - lai gan kuģu būvētavā ik gadu tiek izremontēti ap 130 kuģu, to skaitā arī lielie okeāna milzeņi, rūpnīcas kuģu remonta jaudas tiek noslogotas labi ja par 50%. Savukārt ar jaunu kuģu korpusu būves pasūtījumiem uzņēmums ir pilnībā noslogots līdz 2003.gada beigām. "Tā ir tirgus niša, kurā mēs patlaban jūtamies ļoti labi," gandarīts J.Davidovičs. Publiskās akciju sabiedrības Rīgas kuģu būvētava akciju kontrolpaketi privatizācijas ceļā 1995.gadā iegādājās Rīgas ostas uzņēmums Remars-Rīga, kas ietilpst uzņēmumu grupā Baltijas holdings (BH). Plašākai publikai BH saistās ar uzņēmējiem Vasiliju Meļņiku un Ēriku Kažu. Jauni kuģi Latvijā nav būvēti kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem. PSRS laikos Baltijas valstīs kuģi tika vienīgi remontēti. Kuģu būve bijušajā Rīgas kuģu remonta rūpnīcā tika sākta faktiski no nulles. Kuģu būve prasa lielu precizitāti, tā diezgan stipri atšķiras no kuģu remonta, tādēļ sākumā trūka gan izglītotu darbinieku, gan iekārtu, atceras J.Davidovičs. Viņš saka - bijām spiesti aicināt speciālistus no ārvalstīm - inženierus, metinātājus, plazmas griezējus. Pirmajā gadā tika uzbūvēts viens vienīgs kuģa korpuss, nākamajā gadā - jau deviņi. Pērn Rīgas kuģu būvētava izgatavoja 12 jaunus kuģu korpusus, aptuveni tikpat plānots izgatavot arī šogad. Pašlaik RKB ir nolaidusi ūdenī vairāk nekā 30 nelielu zvejas kuģu un hidrogrāfijas kuģu korpusu. Prokuratūra: Repše nav pārkāpis likumu Diena 10/31/01 Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, paziņojot par jaunas partijas izveidi un vēloties par to saņemt atalgojumu, nav pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, uzskata Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments. Savukārt Saeimas deputāts un pretkorupcijas likuma autors Jānis Lagzdiņš uzskata, ka nepieciešamas steidzamas izmaiņas likumdošanā, kas aizliegtu šādu naudas vākšanu amatpersonu vajadzībām. Prokuratūra norāda, ka arī naudas vākšana kontā, kas faktiski atvērts jaunveidojamās partijas vajadzībām, bet kurā faktiski tiek ziedoti līdzekļi E.Repšes honorāram, šobrīd nav uzskatāms par likuma pārkāpumu. Tomēr prokuratūra atgādina, ka pēc tam, kad E.Repše atstās amatu, viņam būs jāievēro likuma noteiktie ierobežojumi ienākumu gūšanai no uzņēmumiem, kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti atklāta konkursa rezultātā. Savukārt J.Lagzdiņš aģentūru BNS informējis, ka jau pirmdien tiks sasaukta ārkārtas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēde, kurā lems par grozījumiem Korupcijas novēršanas likumā. J.Lagzdiņš iecerējis uz šo komisijas sēdi aicināt gan ģenerālprokuroru, gan Tieslietu ministrijas pārstāvjus. Šobrīd E.Repšes honorāram saziedoti vairāk kā 60 000 latu, bet jaunajai partijai - ap Ls 14 000. Priesteris pret Repšes partiju TVNET 10/29/01 Protestējot pret Eināra Repšes partijas "Jaunais laiks" dibināšanu, priesteris Sergijs jeb Vilis Bāliņš sācis jaunas partijas veidošanu. Laikrakstā "Lauku Avīze" publicēts sludinājums, kurā garīgās varas pārstāvis norāda uz pretrunām starp profesionalitāti un godīgumu Repšes darbībās. "Aicinu visus Latvijā dzīvojošos - pilsoņus un nepilsoņus, studentus, ārstus, pensionārus, skolotājus, uzņēmējus, juristus, žurnālistus, baņķierus, ierēdņus, mācītājus, politiķus, Saeimas deputātus - ņemt aktīvu dalību darbos, dzīves kompromisos godīgas un profesionālas "bezmiljona" jaunās partijas izveidošanā," teikts priestera Sergija aicinājumā. Priesteris norāda, ka līdz vēlēšanām tie, kuri atsauksies, saņems rakstisku atbildi vai notiks "jauncelsme". Pieteikties jaunā politiskā spēka veidošanā gan tikai var, sūtot vēstules uz kādu anonīmu pasta adresi Rīgā. Lielās folkloras gada balvas laureāti NRA 10/31/01 Par tradīciju kļuvusi gadskārtējā Krišjāņa Barona dienas konference, kas jau 20 gadus notiek 31. oktobrī, un par tradīciju top Lielās folkloras gada balvas pasniegšana šajā dienā - šogad otro reizi. Pasākumus rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Lielās folkloras gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks šovakar pulksten 18 Rīgas latviešu biedrības nama Lielajā zālē, vienlaik būs arī laureātu koncerts. No deviņām nominācijām ekspertu komisija, ko vadīja folkloras speciālists un ansambļa Grodi vadītājs Andris Kapusts, ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu balvas piešķīrusi septiņās. Nominācijā Novadu savdabības aizsardzība un kopšana balvas saņems Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieks, tautas muzikants, vijolnieks Andrejs Rancāns; Sakstagala F. Trasuna muzeja Kolnasāta vadītāja Valentīna Bruzgule; Druvienas folkloras kopa Pērlis; Svitenes tautas nama folkloras kopas un Bauskas Dreņģeru vadītāja Skaidrīte Kuķalka; Mālpils kultūras nama lietišķās mākslas pulciņa vadītāja, māksliniece Lauma Krastiņa. Nominācijā Izglītības veicināšana - Upītes pamatskolas skolotāja, Upītes etnogrāfiskā ansambļa bērnu folkloras kopas vadītāja Irēna Slišāne; Bulduru kultūras nama folkloras ansambļa Mare vadītāja Mārīte Ose. Nominācijā Tradicionālās kultūras dzīves organizēšana - Talsu folkloras kopas Talsi vadītāja Zigrīda Brāle; Tautas lietišķās mākslas studijas Rīdze vadītājs, audējs, Tautas daiļamata meistars Māris Maniņš. Nominācijā Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade - keramiķis, kopas Pūdnīku skūla dibinātājs un vadītājs Evalds Vasiļevskis; filmas Godi. Krustabas radošā grupa (Aīda Rancāne, Andris Kapusts, Agita Cāne, Ieva Rozentāle). Nominācijā Tradicionālās kultūras vērtību popularizēšana Latvijā un ārzemēs - Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis; autentiskās folkloras studijas Iļjinskaja pjatņica vadītājs, Tradīcijas prezidents Sergejs Oļenkins; Līvānu ģimnāzijas folkloras kopa Ceiruleits. Nominācijā Tradicionālās kultūras materiālu vai to radošo pārveidojumu publicēšana - LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošais pētnieks Guntis Pakalns. Atzinība par mūža ieguldījumu piešķirta sešiem tradicionālo vērtību glabātājiem - folkloristiem Borisam Infantjevam, Elzai Kokarei, teicējām Margaritai Šakinai (Latgale), Almai Makovskai (Kurzeme), Dainu projekta vadītājai, folkloras pētniecei Kristīnei Konradei no Bostonas ASV, kā arī Tautas daiļamata meistarei, TLMS Atspole vadītājai Ilgai Madrei. Konkursam bija pieteikti 38 pretendenti, piešķirta 21 balva. Šogad nebalvos nominācijas Tradicionālās kultūras mantojuma glabāšana un aizsardzība un Zinātniskā izpēte. KKF Lielās folkloras gada balvas ceremonijai piešķīris 15 000 latu, lielākā daļa izlietoti laureātu naudas prēmijām (400 un 600 latu). Bet šodien pulksten deviņos Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē sāksies K. Barona dienai veltīta konference. Tās tēma ir Folkloras vākšana, darbs ar teicēju - pieredze, metodes un interpretācija. Būs referāti par folkloras ekspedīciju vēsturi Latvijā, padomju folkloras vākšanas metodēm, folkloras vākšanu virtuālajā vidē, bērnu folkloras apzināšanu, muzikālās folkloras vērtību uzkrāšanu un citi. Konferences starplaikā pulksten 10. 30 paredzēti atvēršanas svētki apgādā Atēna izdotajam A. Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teiku un pasaku 7. daļas 2. sējumam. Apcietina aizdomās par sprādzienu universālveikalā NRA 10/27/01 Rīgas Centra rajona tiesa vakar piemērojusi apcietinājumu Leonardam Butelim, kuru tur aizdomās par līdzdalību sprādzienu universālveikalā Centrs izpildīšanā. Trešdien L. Butelis tika aizturēts, iebraucot Latvijā caur Grenctāles robežkontroles punktu. 1972. gadā dzimušais L. Butelis gan ir agrāk nesodīts, tomēr D. Šmitiņš atzina, ka Drošības policijai ir ziņas par šā cilvēka saistību ar kriminālo pasauli. Neatkarīgās informāciju, ka L. Butelis saistīts ar kriminālajās aprindās pazīstamo cilvēku ar iesauku Sančo Drošības policijas priekšnieka vietnieks ne apstiprināja, ne noliedza. Drošības policijas amatpersona bija atturīga arī komentāros par iespējamajiem sprādziena motīviem. D. Šmitiņš nekomentēja iespējamo sprādziena saistību ar ietekmes sfēru sadali azartspēļu biznesā un kādas zināmas uzņēmuma Varner amatpersonas vēlmi iespraukties Latvijas azartspēļu biznesā. Pēc sprādziena universālveikalā Centrs aizvadītā gada 17. augustā tika ierosināta krimināllieta par terorismu. Toreiz universālveikala pirmajā stāvā notika divi sprādzieni. Sprādzienā tika savainoti 28 cilvēki, vēlāk viens no smagajām traumām mira. Piketē par tiesībām mācīties dzimtajā valodā NRA 11/27/01 Pie Saeimas notikušais jauniešu kustības Solidaritāte pārstāvja Ivana Staļnoja rīkotais pikets vakar pulcēja krievu jauniešus, kuri pieprasīja tiesības mācīties dzimtajā valodā valsts vidusskolās. I. Staļnojs paziņoja, ka pārstāv tos jauniešus, kuri atbalsta izglītošanos dzimtajā valodā, taču latviski gribētu apgūt trīs priekšmetus - latviešu valodu, literatūru un vēsturi. "Vēlme 2004. gadā pāriet tikai uz latviešu valodas lietošanu skolās pazeminās mācību priekšmetu pasniegšanas kvalitāti," sacīja I. Staļnojs. Viņš atzina - pikets daļēji saistīts ar to, ka kādā no Latvijas skolām piekauti trīs jaunieši, kuri no krievu skolas pārgāja uz latviešu skolu. Neraugoties uz to, ka netika saņemta atļauja pulcēties pie Strēlnieku pieminekļa, jaunieši sanāca tieši te un tikai vēlāk pārvietojās pie Saeimas. ASV ziņojums vāji pārrakstīts iepriekšējais Rīgas balss 10/31/01 ASV Valsts departaments ikgadējā ziņojumā par reliģijas brīvību pasaulē vairākkārt izkropļojis Latvijas valsts nosaukumu, to nodēvējot gan par "Lativa", gan par "Lativia". Par šādu amerikāņu ierēdņu izrīcību sašutuši gan latviešu garīdznieki, gan reliģijas pētnieki. ASV Valsts departamenta ziņojumā sastopamas arī vairākas faktoloģiskas kļūdas. Mācītāju Edgaru Maži, piemēram, izbrīna vairākas nekonsekvences ziņojuma tekstā. Piemēram, pirms pāris gadiem pareizticīgo skaits Latvijā bija 100 000 bet šāgada ziņojumā to lēsa ap 250 000. "Liekas dīvaini, ka tik neilgā laikā pareizticīgo skaits mūsu valstī spējis pieaugt vairākkārt." Ziņojumā minēts, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji sevi uzskata par ateistiem. Šo apgalvojumu apgāž pats dokuments, kurā minēti skaitļi, ka 1 191 400 Latvijas iedzīvotāji sevi uzskata par kādas reliģiskas kopienas piederīgajiem, bet statistikas liecina, ka Latvijā dzīvo 2 375 300 iedzīvotāju. Reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns uzskata, ka "ziņojums kopumā Latvijai ir labvēlīgs" un kritiku drīzāk ir pelnījusi Latvijas birokrātiskā sistēma, savukārt Tieslietu ministrija Reliģijas lietu pārvaldes vadītājs Ringolds Balodis uzsvēra, ka ASV Valsts departamenta ziņojumā nekas nav minēts par konkrētiem trūkumiem Latvijas likumdošanā un tas ir "vājā formā pārrakstīts pagājušā gada ziņojums". Jaunu fraku budžets kultūrai NRA 11/27/01 Kultūras ministrijai (KM) budžets kopā ar investīcijām nākamajā gadā ir paredzēts 21 403 783 lati. Turklāt Kultūrkapitāla fondam (KKF) paredzēti 4 533 030 lati. Salīdzinot ar šo gadu, nākamgad budžeta pieaugums ir 15,8 %. Tā palielinājums visciešāk saistāms ar lēmumu kultūrai piešķirt 50% no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas iekasētajiem līdzekļiem. Kā būtisku ieguvumu KM Finansu un ekonomikas departamenta direktore Asja Lunga min valsts pamatbudžeta dotācijas palielinājumu, kas paliks KM budžeta bāzē. KM iestāžu budžets pamatā sastāv no trim galvenajām izdevumu pozīcijām: atalgojuma, nodokļu maksājumiem, komunālajiem pakalpojumiem nepieciešamajiem līdzekļiem. Nākamajā gada budžetā ir iestrādāts arī pedagogu algas palielinājums kultūrizglītības iestādēs: gan 13 latu palielinājums katram pedagogam nākamā gada 12 mēnešiem, gan 17 latu palielinājums no 2002. gada 1. septembra, kas gan vēl nav sadalīts par nozaru ministrijām, bet iekļauts IZM budžetā. A. Lunga uzskata, ka īpašs ieguvums ir arī nākamajam gadam budžetā papildus iestrādātie 142 805 lati pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju algām un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tas nodrošinās radošo kolektīvu vadītāju atalgojumu atbilstoši speciālistu atalgojumam, proti, 89 latus. Līdz šim pietika tikai minimālajai algai. Pašlaik vismazākā KM strādājošo alga ir muzeju darbiniekiem - vidēji 72 lati. Pēdējā budžeta projekta sagatavošanas posmā valdībā, pamatojoties uz trīs jaunā standarta UMTS mobilo telekomunikāciju licenču izsoļu ieņēmumiem, KM ieguva papildu līdzekļus vienreizējiem projektiem, tai skaitā investīcijām. Šis finansējums nodrošinās ilgi neatrisinātu vienreizēju vajadzību apmierināšanu: Valmieras teātrim pirks kravas automašīnu, Neredzīgo bibliotēkai - mikroautobusu, bet Valsts akadēmiskajam korim Latvija un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim gādās jaunus koncerttērpus. Valsts akadēmiskā kora Latvija vadītājs Māris Sirmais stāstīja, ka ar tērpiem līdz šim tiešām bijis bēdīgi. "Sieviešu jaunākos tērpus izdevās sagādāt ar sponsoru atbalstu. Taču vīriem frakas ir nodilušas," stāsta diriģents, minot, ka dziedātāju tērpi ir arī stilistiski novecojuši un slikti pašūti, tāpēc dziedātāji tos koncertos velk ar piespiešanos. Par Latvijas pagastiem pirmoreiz enciklopēdija NRA 10/30/01 Pirmoreiz Latvijas vēsturē iznāk enciklopēdija Latvijas pagasti. Akciju sabiedrības Preses nams grāmatu apgāda izdotā unikālā grāmata vienlaikus sniedz gan vēsturisku informāciju par pagastu viedošanos, gan ataino mūsdienas - tā stāsta gan par seniem kapiem un aizaugošiem pagasta ceļiem, gan par jaunām tūristu mītnēm, viesu namiem un kempingiem. Enciklopēdija, kas veltīta tieši pagastiem, Latvijas vēsturē iznāk pirmo reizi. "Galvaspilsētu Rīgu ne tikai pasaulē zina un zināja vairāk nekā Latviju - arī pašā Latvijā par Rīgu ir ievērojami vairāk informācijas nekā par to, kas notiek kaimiņu pilsētā, kaimiņu pagastā. Valsts attīstības disharmonija, šķirtne starp vairāk un mazāk pārtikušiem reģioniem nav tikai materiāla - tā izpaužas kā plaisa informācijas līmenī, kā nezināšana par visu Latviju," uzskata a/s Preses nams viceprezidente Lilita Seimuškāne. Pirmie šo enciklopēdiju saņems pasūtītāji, kuri jau laikus izteikuši vēlmi iegādāties topošo enciklopēdiju. "Mūsu draudzīgais aicinājums ir šo grāmatu dāvināt savam pagastam, skolai un bibliotēkai," sacīja A. Iltnere. Pašlaik izdota enciklopēdijas pirmā daļa (no A līdz Ļ), otrā daļa klajā nāks jūlijā. "Joprojām gaidām ziņas no daudziem pagastiem," atgādina A. Iltnere. Izdevēji aicina sūtīt arī papildinājumus un precizējumus, kas tiks publicēti otrajā sējumā. Cēsis stiprinās ordeņpils mūrus Diena 10/30/01 Paredzams, ka jau nākamvasar tūristiem Cēsīs atkal būs iespējams pamatīgāk iepazīt vienu no visskaistākajām un vislabāk saglabātajām Livonijas perioda būvēm Baltijā - no XIII līdz XVI gadsimtam celto ordeņa pili, ko cēsnieki pelnīti uzskata par vienu no savas pilsētas atpazīstamības simboliem. To apskatei slēdza pavasarī saskaņā ar muzeju akreditācijas komisijas brīdinājumu par iespējamo bīstamību cilvēkiem tehniskā stāvokļa dēļ. Kā Dienai teica darba grupas koordinators Cēsu būvvaldes vadītāja vietnieks Jānis Zlaugotnis, viņš nešaubās, ka topošajā domes budžetā tiks atvēlēti nepieciešamie 14 tūkstoši latu pils iekšpagalma sienu un Rietumu torņa konservācijas darbiem, lai maršruts būtu drošs apmeklētājiem. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Vija Rozentāle Dienai pastāstīja, ka patlaban jau vecajā ordeņpilī raiti rit mūru izpēte un uzmērīšana, ko veic Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti, kā arī citi restaurācijai nepieciešamie priekšdarbi. Viņa pauda pārliecību, ka nākošvasar atkal interesentiem būs iespēja viduslaiku tērpos ģērbtu gidu pavadībā doties gan teiksmainajā lukturīšu ekskursijā, gan piedalīties teatralizētajā uzvedumā Ielūdz Valters fon Pletenbergs Rietumu torņa mestru zālē, kā arī iepazīt citus šās senās celtnes noslēpumus un vērot lielisko pilsētas panorāmu no pils torņa. Ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspertīzes speciālistiem cēsnieki ir vienojušies par visu senās ordeņpils pilsdrupu un iekšpiļu nocietinājumu konstrukciju vizuālo apsekošanu. Tad tiks izstrādāts tehniskais slēdziens, kā arī veikta projektēšanas un tāmju dokumentācijas izstrādāšana. Pēc informācijas apkopošanas Cēsu dome gatavojas iesniegt pieteikumu finansējuma saņemšanai un mecenātu piesaistei gan no valsts, gan sabiedriskajām organizācijām un privātstruktūrām. J.Zlaugotnis cer, ka politisko un valdības atbalstu varētu iegūt, vēršoties Ministru kabinetā ar pamatotu dokumentu paketi. Viņaprāt, sagatavojot projektus, sakarā ar 2006.gadā gaidāmo Cēsu 800.jubileju varētu cerēt arī uz starptautisko fondu atbalstu. Baiba Bičole: "Latvijā jūtos kā mājās" Diena 10/31/01 Šajās dienās Rīgā no Ņujorkas bija ieradusies viena no talantīgākajām trimdas dzejniecēm Baiba Bičole, kas savulaik kopā ar Gunāru Saliņu veidoja spēcīgu Amerikas dzejnieku kopu. Vairākus gadu desmitus Baiba Bičole strādāja Amerikas latviešu laikrakstā Laiks - gatavoja publicēšanai tekstus un rakstīja pati. Pēdējos gadus viņa bija arī šī laikraksta galvenā redaktore. "Turpmāk laikraksta galvenā redakcija atradīsies Rīgā, izdevniecības Elpa pārziņā. Galvenie redaktori būs divi - Ligita Kovtuna, kas dzimusi un augusi Latvijā, un Ojārs Celle, kas 1995.gadā atgriezās Latvijā no ASV. Es būšu Laika pārstāve ASV austrumu krastā, bet rietumu krastā - Astra Mora. Mēs saņemsim materiālus, vēstules no autoriem Amerikā, bet laikraksta korektūra, salikšana un rediģēšana notiks Rīgā. Salikto laikrakstu - 32 lappuses - elektroniski pārsūtīs uz spiestuvi Ņujorkā, kur to pavairos un izsūtīs abonentiem Amerikā un citur pasaulē." Baiba Bičole stāsta, ka laikraksta tirāža, kas pašlaik ir 6500 eksemplāru, ar katru gadu krītas un tas arī saprotams - Laiku abonē galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki, bet viņu paliek arvien mazāk. Jaunie ziņas par Latviju gūst starptautiskajā tīmeklī. Agrāk Laiks iznāca divas, tagad tikai vienu reizi nedēļā, un Baiba atzīst, ka šis fakts vieš skumjas, taču ir tik pašsaprotams - jebkura minoritāte citā zemē ar laiku mainās, valodas un kultūras ziņā tā nevar būt tik spēcīga kā agrāk, kad asinis bija svaigas. "Man nekad nav bijusi sajūta, ka Amerikā mūsu tautas aktivitātes turpināsies mūžīgi, un tas arvien biežāk vērš mani uz domām par pārcelšanos uz dzīvi Latvijā." Baiba Bičole no Latvijas aizbrauca 1944.gadā, kad viņai bija 13 gadi. Tagad viņai esot svarīgi būt jaunā vidē un vietā, un Latvija būs šī jaunā vieta. "Visu šo laiku Ņujorku izjutu kā savu pilsētu, bet 11.septembris visu sagandēja. To var lasīt katra ņujorkieša sejā - cilvēki kļuvuši tādi, kādi latvieši bija 80.gadu sākumā, kad šeit ciemojos pirmo reizi, - neuzticīgi, pelēki, nomākti, baiļu pilni. Amerikāņos zudis vieglums, brīvība un atraisītība. Iespējams, viņi atkal celsies, kā tas notiek ar samītu zāli, bet es tur vairs nejūtos labi." Dzejniece stāsta, ka agrāk pa Rīgu galvenokārt staigājusi meitas Laimas (vairākus gadus dzīvojusi Latvijā) pēdās, viesojusies mīļo ģimenē - tad skats uz Rīgu bijis citāds. "Tagad jūtos atvērta pilsētai un cilvēkiem, neesmu arī uzcēlusi sevī reālus vai izdomātus aizsprostus, kuru dēļ te negribētu dzīvot." Lai gan Baiba Bičole atzīst, ka Latvijā joprojām valda juceklis, neskaidrība, negodīgums un samaitātība, tomēr Rīgu viņa redz labā gaismā, jūtoties te kā mājās. "Kā lielu trūkumu izjūtu faktu, ka nevaru pilnībā sekot literārajam procesam Latvijā. Te tomēr ir vienīgā vieta, kur veidojas mūsu tautas literatūra un valoda. Ārzemēs esam kā mazi tievi zariņi, kā urdzītes vai peļķītes, kurām draud izsīkšana. Tagad man būs iespēja neziņas robu aizpildīt." Latvieši uz ASV brauc mazāk Diena 10/31/01 Pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem ASV ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc ASV iebraukšanas vīzām. Kā liecina ASV vēstniecības statistika, laikā no šā gada 11. septembra līdz 25. oktobrim ASV vīzas pieprasīja 855 cilvēki, savukārt pērn šajā laika posmā vīzas bija pieprasījuši 1 434 cilvēki, kas ir par 579 cilvēkiem vairāk nekā šogad. Pēc ASV vēstniecības Latvijā datiem, visievērojamākais pieprasījuma kritums pēc 11. septembra notikumiem ir tūrisma vīzām. Vieda izsludina konkursu pret homoseksuālismu BNS 11/01/01 Par nacionālistisku konkursu un grāmatas izdošanu Krievijas asi kritizētais skandalozais apgāds Vieda atkal izsludinājis kārtējo konkursu, šoreiz cīnoties pret homoseksuālismu. Konkursā "Latvija bez homoseksuālisma" Vieda aicina piedalīties skolēnus, studentus un jebkuru Latvijas iedzīvotāju un ārzemnieku, par labāko darbu solot 100 latu prēmiju. Otrās prēmijas apjoms būs 50 latu, bet trešās - 25 lati, un visi konkursa dalībnieki saņems piemiņas diplomus. Labākos darbus apgāds solās nosūtīt Romas pāvestam Jānim Pāvilam II, ANO, UNESCO, Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, kā arī publicēt atsevišķā grāmatā. Rīgā svin Helovīna dienu Diena 10/31/01 Šovakar Rīgas klubos notiks Helovīna dienai veltīti sarīkojumi. Mūzikas klubā Metro trešdienas vakars ar nosaukumu Halloween jazz notiks dzīvās džeza mūzikas pavadībā, bet spēlēs arī kluba dīdžeji. Visiem, kas tērpušies maskās - raganām, spokiem un citādiem mošķiem ieeja klubā Metro šajā vakarā bez maksas. Sagatavots arī īpašais šīs nakts dzēriens - Asiņainā mērija. Vecrīgas kafejnīcā Zeppelin plkst.19 sāksies pasākums Halloween Party, kurā piedalīsies Anša Rūtentāla kustību teātris un par mūziku gādās dīdžeji AG un Raitis. Kafejnīcā tiks ielaisti tikai tie apmeklētāji, kas būs tērpušies maskās vai grimēti. Labākās maskas tiks godalgotas. Paredzēts arī vakara īpašais dzēriens - Dūmu dzira. Savukārt Doma laukuma restorānā Casablanca Helovīna dienai veltīts pasākums Dead dolls present. Apmeklētāji, kas atsauksies uz lūgumu līdzi ņemt kādu lelli, šai vakarā varēs piedalīties bez ieejas maksas. Šodien no pulksten. 16 tirdzniecības centra Dole 2.stāvā būs aplūkojamas gan 25.vidusskolas audzēkņu darinātas maskas, zīmējumi, ķirbju galvas, gan arī kopā ar mākslinieci Ilzi Čecinu būs iespēja ievingrināt roku ķirbju grebšanas mākslā, piedalīties konkursos par interesantāko, smieklīgāko un neparastāko Helovīna rotājumu. Helovīna svētki īpaši populāri ir ASV un citās angliski runājošās zemēs, kur tiek gatavotas maskas, rīkoti karnevāli un grebti ķirbji. Pavisam negaidot atkal palika siltāks. No pagājušās nedēļas nakts salnām vairs nebija ne miņas. Nedēļas pirmajā pusē dienā termometra stabiņš turējās ap +10oC. Bet ceturtdien mūs pārsteidza negaidīta vētra - vēja brāzmas sasnie- dza ātrumu 25 -27 m/s... līdz ar to temperatūra sāka kristies, taču upēs sāka celties ūdens līme- nis... Visu dienu lija lietus, un vējš pūta tik ne- ganti, ka, šķita, tas pacels mūs gaisā ar visiem lietussargiem. Koki, no stipra- jām vēja brāzmām locījās līdz pat zemei... Anda