K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 225: 2001. g. 15. - 21. decembris EDSO misiju slēdz Diena 12/19/01 EDSO Pastāvīgā padome (dalībvalstu vēstnieki) otrdien Vīnē ir pieņēmusi Latvijas misijas vadītāja Pētera Semnebija ziņojumu par to, ka misija desmit gados savu mandātu ir izpildījusi. Līdz ar to nedēļu vēlāk par Igauniju arī Latvija, gan ne bez stresa un bažām par dalībvalstu viedokli šajā jautājumā, var atviegloti uzelpot un atvadīties no EDSO misijas Rīgā, kas kopš neatkarības atjaunošanas sekoja pilsonības un valodas politikas norisēm valstī. Starptautisko organizāciju pārstāvji un Latvijas amatpersonas atzīst, ka EDSO lēmums vērtējams kā atestāts valsts briedumam - otrdien starptautiski atzīts, ka Latvijai vairs nav nepieciešama speciāla novērošana un turpmāk mazākumtautību un cilvēktiesību jautājumus mēs varam atrisināt paši. Tomēr ar misijas slēgšanu Latvija no savām saistībām cilvēktiesību jomā netiek atbrīvota, un jau tuvākajos mēnešos starptautiskā sabiedrība tomēr sagaida, ka tiks izdarītas vairākkārt ieteiktās izmaiņas Vēlēšanu likumā. Šādu vēlmi izteikušas arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un līdzīgu viedokli NATO paplašināšanās kontekstā telefonsarunā Dienai otrdien pauda arī ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons. Latvijas misijas vadītājs vēstnieks P.Semnebijs, otrdien prezentējot ziņojumu, paudis gandarījumu par prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvu šajā jomā un izteicis cerību, ka tuvāko mēnešu laikā likumā tiks izdarītas izmaiņas, kas atcels valsts valodas zināšanas augstākajā pakāpē kā priekšnoteikumu kandidēšanai vēlēšanās. Arī organizācijas dalībvalstis, kā sacīja P.Semnebijs, šajā jautājumā paudušas tādas pašas cerības kā Latvijas misijas vadītājs. Aptiekas pārtrauc valsts kompensējamo zāļu izsniegšanu NRA 12/15/01 Vairāk nekā 20 Rīgas aptiekas paziņojušas, ka 700 000 latus lielā Rīgas novada slimokases (RNSK) parāda dēļ ar pirmdienu, 17. decembri, pārtrauc izsniegt valsts apmaksātos medikamentus. Kā skaidro Latvijas Aptieku savienības prezidente Dina Kurzemniece, tas ir aptieku izmisuma solis, jo neviens joprojām nav garantējis, ka aptiekām šie mēnešiem krātie parādi tiks samaksāti. RNSK pati faktiski jau zaudējusi nākamā gada pasūtījumu rīdzinieku veselības aprūpei, tāpēc nevar cerēt uz parāda apmaksu no veselības aprūpes budžeta. Arī Rīgas dome, kas gatavojās vajadzīgos līdzekļus piešķirt no budžeta grozījumiem, sākusi svārstīties. Turklāt kopā ar kārtējiem nenomaksātajiem rēķiniem parādi aptiekām par valsts apmaksāto zāļu izsniegšanu sasniedz jau 1,2 miljonus latu. Kā informējis CNS aptiekas direktors Bils Strupulis, aptiekas negatavojas lauzt līgumu, bet tikai pārtrauks izsniegt zāles, lai nepalielinātu savus parādus zāļu lieltirgotavām un lai nepalielinātu slimokases finansiālās saistības pret aptiekām. RNSK ar juridiskām sankcijām pret protestējošām aptiekām vērsties negrasās. Taču izšķirošais būs Rīgas domes lēmums - otrdien paredzēts izskatīt iespēju aptiekām paredzēto naudu no budžeta grozījumiem tomēr piešķirt. Rīgas dome noraida finansu palīdzību slimokasei BNS 12/19/01 Rīgas dome otrdien noraidīja priekšlikumu piešķirt 1,18 miljonus latu Rīgas novada slimokasei (RNSK) kompensējamo zāļu un veselības aprūpes iestāžu parādu apmaksai un novirzīja gandrīz 4 miljonus latu no papildu budžeta ieņēmumiem dažādu domes aizņēmumu procentu apmaksai. Novirzīt 1,18 miljonus latu veselības aprūpes sfērai ierosināja "Latvijas Ceļa" deputāts un 1.slimnīcas direktors Jānis Ozols. Savukārt finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš, kas ziņoja par grozījumiem šā gada budžetā, norādīja, ka parādi veselības aprūpes sfērai ir mākslīgi uzkrāti. "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA) īsteno reketa politiku attiecībā pret pašvaldību slimokasēm, parādi mākslīgi uzkrāti, un pēc pāris gadiem arī pati VOVAA tiks amputēta, ja netiks izveidota saprātīga veselības aprūpes sistēma." Slimnīcas ne tikai slēdz, bet ver vaļā arī jaunas Diena 12/17/01 Slimnīcas Latvijā šodien ne tikai slēdz vai pārveido par sociālās aprūpes iestādēm. Janvāra vidū durvis vērs Ādažu privātslimnīca, kas piedāvās oriģinālu pieeju ārstēšanai - pacients pats pēc cenrāža varēs izvēlēties sev tīkamāko ārstu no pazīstamu speciālistu vidus. Slimnīcas dibinātāji ir Veselības centrs 4, ārsts Jānis Zaržeckis, kas kopuzņēmumā ieguldījuši līdzekļus un aparatūru, un Ādažu pagasta padome, kas piedāvājusi telpas Ādažu slimnīcas trešajā stāvā. Pēc remonta nolaistā ēkas daļa 500 metru platībā pārveidota par modernu slimnīcu ar operāciju zāli un vietām 17 pacientiem, kas piedāvās plašas ārstēšanās iespējas, Dienai pastāstīja slimnīcas virsārsts J.Zaržeckis. No citiem Latvijas stacionāriem Ādažu slimnīca atšķirsies ar to, ka pacients pēc skaidri noteikta cenrāža varēs izvēlēties sev tīkamu ķirurgu, ginekologu, urologu, traumatologu, plastikas ķirurgu vai citus speciālistus, kas tiks pieaicināti uz operācijām vai ārstēšanu. Sadarboties ar slimnīcu piekrituši ap 60 Latvijā pazīstamu ārstu. Līdzīga prakse pastāv arī ASV. “Ārstus varēs izvēlēties kā no ēdienkartes - būs lētāki, dārgāki, atbilstoši katra rocībai,” stāsta J.Zaržeckis. Pacienta vajadzībām slimnīcā veltīs īpašu vērību - sākot ar speciālu ēdienkarti līdz iespējām izvēlēties nomierinošu mūziku operācijas laikā. Virsārsts neslēpj, ka noslēgt līgumus ar slimokasēm, lai ārstēšanos šajā slimnīcā kaut daļēji pacientam apmaksātu valsts, diez vai izdosies. Tāpēc jāmaksā būs pacientam no saviem iekrājumiem vai izmantojot līzinga iespējas vai apdrošinātājus, ar kuriem tiks meklētas sadarbības iespējas. Cenas būs nedaudz augstākas nekā maksas pakalpojumi citās slimnīcās, taču ne tādas, ka būs pa kabatai tikai lielu ienākumu saņēmējiem. “Ja cilvēks var atļauties saremontēt mašīnu, varēs atļauties ārstēties pie mums,” salīdzina J.Zaržeckis. Vienu slimnīcā pavadīta diena maksās Ls 35, par operācijām - no pāris simtiem latu un vairāk. Ņemot vērā plašo praksi maksāt ārstiem aploksnēs, J.Zaržeckis uzskata, ka daudziem pacientiem būs pa prātam ar jaunās slimnīcas palīdzību atteikties no šīs pazemojošās procedūras un maksājumus veikt oficiāli. Projekta izmaksas J.Zaržeckis nevēlējās atklāt. Latvija aizvien ostu virsotnē NRA 12/15/01 Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Andrejs Vjaters apstiprināja, ka šis gads Latvijas ostām ir bijis lielisks, jo gan lielajām, gan mazajām ostām šogad ir izdevies sasniegt labākus rezultātus nekā pagājušajā gadā. Latvijas ostās kravu apgrozījuma būtisks pieaugums šogad galvenokārt panākts, palielinot pārkrauto lejamkravu - naftas un naftas produktu - apjomu. Straujākais pieaugums bijis Rīgas brīvostai. Šā gada 11 mēnešos tajā ir pārkrauti 13,663 miljoni tonnu kravu, kas ir par 13,1% vairāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Ventspilī, kas joprojām ir lielākā no visām Baltijas jūras ostām, pārkrauto kravu apjoms ir palielinājies par 10,9%, un tajā šogad ir pārkrauti 35,238 miljoni tonnu kravas. Savukārt Liepājas ostā šogad pārkrauto kravu apjoms sasniedzis 2,979 miljonus tonnu, un tas ir par 9,7% vairāk. Būtiski apjomu pieaugumi šogad vērojami arī Krievijas ostās, kas aizvien vairāk sāk apdraudēt Latvijas ostu līderpozīcijas. Piemēram, no Ventspils ostas vairs tālu neatpaliek Sanktpēterburgas osta, kur šā gada desmit mēnešos ir pārkrauti 31,354 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Kaļiņingradas ostā apgrozījums ir palielinājies par 25%, sasniedzot 4,582 miljonus tonnu. A. Vjaters uzskata, ka noteikti ir jāpievērš uzmanība faktam, ka Krievijas ostas ievērojami kāpina apjomus, tomēr viņš domā, ka šī straujā attīstība nav likumsakarīga. Piemēram, Sanktpēterburgā pārkrauto kravu apjomu straujš pieaugums ir tādēļ, ka tarifu politika nav veidota, balstoties uz tirgus ekonomiku, bet gan uz maksimālu tarifu pazemināšanu. Viņš ir pārliecināts, ka šī veiksme Krievijai nebūs pārāk ilgstoša, tādēļ pagaidām Latvijas ostām ļoti straujā Krievijas ostu apgrozījuma pieaugums pagaidām vēl nav draudīgs. Strauji kāpj importa apjomi Diena 12/18/01 Šogad desmit mēnešos valsts ārējās tirdzniecības apjomi kopumā saglabājuši dinamiski uzņemto tempu, tomēr straujāk nekā iepriekšējos mēnešos palielinājies importēto preču daudzums. Līdz ar to palielinājies arī ārējās tirdzniecības deficīts - starpība starp preču importa un eksporta apjomu pieaugusi līdz 70,7%, kas salīdzinoši ir ļoti liela. Tiesa, importa struktūrā aizvien dominē ražošanas līdzekļi, nevis patēriņa preces, kas savukārt vedina spriest, ka tiek ieguldīts ražotnēs, lai tās nākotnē darītu konkurētspējīgākas. Pavisam, kā liecina Centrālās statiskas pārvaldes (CSP) dati, gada desmit mēnešos valstī ievestas preces par 1,8 miljardiem latu, un tas ir par 15,4% vairāk nekā šajā laikā pērn. Pēc CSP datiem, pamatā tas saistīts ar mašīnu, mehānisku un elektrisko iekārtu, transporta līdzekļu, ķīmiskas rūpniecības, metālu un to izstrādājumu importa būtisku palielināšanos. Eksporta apjomu pieaugums gada desmit mēnešos saglabājies iepriekšējā līmenī un bijis 12,3%. Tas ļauj spriest, ka ekonomikas lejupslīde pasaulē Latvijas preču eksportu negatīvi vēl nav skārusi. Iespējams, tas saistīts ar jau iepriekš noslēgtiem preču piegādes ilgtermiņa līgumiem. Kopumā Latvijas ražotāji desmit mēnešos bija eksportējuši preces par 1,057 miljardiem latu. Aizvien dominējošais eksporta tirgus bija ES valstis - uz tām nosūtīts 61,8% produkcijas. Pamazām palielinājusies arī Krievijas un NVS eksporta tirgus daļa - desmit mēnešos tā bijusi 9,9% no kopējā apjoma. Deviņos mēnešos IKP paaugstinājās par 7,9% LETA 12/20/01 Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 7,9%, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde. Latvijas IKP gada deviņos mēnešos bija 3,452 miljardi latu, tajā skaitā trešajā ceturksnī - 1,18 miljardi latu. IKP pieaugums šā gada trešajā ceturksnī bijis 6,3%. Šā gada deviņos mēnešos IKP pieaugumu veicinājis apjomu pieaugums tirdzniecībā par 9,8%, transporta, noliktavu un sakaru jomā - par 12%, apstrādes rūpniecībā - par 10,2%, komercpakalpojumos - par 13,5%. IKP uz vienu iedzīvotāju šā gada trešajā ceturksnī bija 794 ASV dolāri, kas ir par 3 ASV dolāriem mazāk nekā gada otrajā ceturksnī. Pieaug nefinansu investīcijas privātajā sektorā NRA 12/20/01 Nefinansu investīcijas šā gada deviņos mēnešos Latvijā bija 603,5 miljoni latu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā laikā. Lielākos ieguldījumus 41% jeb 246,8 miljonus latu no kopējā nefinansu investīciju apjoma veido tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 42% no kopējā nefinansu investīciju apjoma veido investīcijas sabiedriskajā sektorā, kur investēti 254,5 miljoni latu, un tas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Savukārt privātajā sektorā tika investēti 349 miljoni latu, kas ir 58% no investīciju kopapjoma. Šīs investīcijas šogad ir palielinājušās par 15%. 41% jeb 246,8 miljoni latu no nefinansu investīcijām veidoja tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, bet 10% jeb 61,5 miljoni latu ieguldīti transporta līdzekļu iegādē. Nedaudz mazāk par trešo daļu no visām nefinansu investīcijām ieguldītas rūpniecībā. No kopējiem 157,5 miljoniem latu visvairāk - 25,3 miljoni latu - ieguldīti pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 21,9 miljoni - koksnes, koka un korķa, izņemot mēbeļu, ražošanā, pa pieciem miljoniem - tekstilizstrādājumu, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā. Tāpat 4,8 miljoni latu ieguldīti pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, savukārt izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā ieguldīti 4,5 miljoni latu. Gandrīz tāda pati summa kā rūpniecībā investēta arī transporta, uzglabāšanas un sakaru nozarē. Nefinansu investīcijas šajā nozarē šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ir palielinājušās par 27%. Par 33% vairāk nekā pērn šogad ir ieguldīts vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remontā. Šeit kopumā ieguldīti 86,4 miljoni latu. Bezdarbnieku skaits nemainās NRA 12/20/01 Līdz šā gada decembrim valstī reģistrēti 93,5 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, - liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Par bezdarbniekiem atzīti 91 tūkstotis cilvēku jeb 7,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 2000. gada 1. decembrī valstī bija reģistrēti 95,2 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 92,9 tūkstoši cilvēku. Visaugstākais bezdarba līmenis 2001. gada decembra sākumā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 26,8%, Balvu - 21,6%, Kraslavas - 20,4%, Ludzas - 19,8%, Preiļu - 20,1%, Daugavpils - 16,6%. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2001. gada novembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bijušas 37,7 tūkstošiem cilvēku jeb 42% no bezdarbnieku kopskaita. Lauki provizoriski saskaitīti NRA 12/21/01 Latvijā pašlaik galvenais saimniekošanas veids ir nelielas zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības, kuras apsaimnieko aptuveni 13 hektārus zemes. Lopi ir tikai pusē saimniecību, – liecina Lauksaimniecības skaitīšanā iegūtā provizoriskā informācija. Lauksaimniecības skaitīšanas laikā apmeklētas 194 100 lauku saimniecības, kas ir 96 procenti no sarakstos iekļautajām saimniecībām, kuru īpašumā vai lietošanā ir vairāk nekā hektārs zemes vai kuras gada laikā saražo lauksaimniecības produkciju pārdošanai vismaz 1000 latu apmērā. 512 lauku sētās skaitītājiem tika liegta informācija. Lauksaimniecības skaitīšanā iegūtā provizoriskā informācija (galaziņojumam jābūt gatavam janvārī) liecina, ka Latvijā pašlaik galvenais saimniekošanas veids ir nelielas zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Vidēji vienas saimniecības rīcībā ir 13 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 68 procenti apzināto saimniecību produkciju ražo nevis pārdošanai, bet pašpatēriņam. Kaut gan kopš zemes reformas sākuma pagājuši gandrīz desmit gadi, vēl daudzi zemes saņēmēji nav noformējuši atgūtās zemes īpašumā, bet pagaidām izmanto zemes lietošanas tiesības. Galvenokārt lauku saimniecības vada paši īpašnieki bez speciālas izglītības. 74 procenti lauku saimnieku savu saimniecību vada, pamatojoties uz pieredzi, nevis uz izglītības iestādē iegūtām zināšanām, un tikai 3,8 procentiem ir augstākā lauksaimnieciskā izglītība. Apzinātajās lauku saimniecībās kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība ir 2 267 900 hektāru, tas ir, 92 procenti no visas lauksaimniecības un mežsaimniecības mērķiem piešķirtās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Lielas zemes platības, ko zemes reformā atguvuši bijušie īpašnieki vai to mantinieki, lauksaimniecībā netiek izmantotas. Lauksaimniecības skaitīšanā konstatēts, ka 46 procentos apzināto saimniecību vispār nav nekādu mājlopu vai mājputnu. Liellopi, arī slaucamas govis, nav pat pusei lauku saimniecību. Cūkas tur trešdaļa lauku sētu, aitas ir tikai katrā divdesmit piektajā, kazas – katrā trīsdesmitajā saimniecībā. Mājputnus tur gandrīz pusē lauku māju, bet trušus – desmitajā daļā. Visvairāk liellopu un aitu ir Liepājas rajonā, cūku – Jēkabpils rajonā, zirgu – Krāslavas rajonā, kazu – Daugavpils rajonā, putnu – Bauskas rajonā. Latvijā vasaras vidū bija 365 600 liellopu, tajā skaitā 193 900 slaucamu govju. Šī informācija gan nedaudz atšķiras no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) septembrī sagatavotās informācijas, kas liecināja, ka 2001. gada 1. jūlijā, pēc provizoriskiem datiem, Latvijā bijis 419 600 liellopu, tajā skaitā slaucamas govis – 207 400. Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) lauksaimniecības gada ziņojumā par 2000. gadu (un tas ir identisks CSP datiem par 2001. gada 1.janvāri) minēti 366 700 liellopu, tajā skaitā 204 500 slaucamu govju. Pēc lauku skaitīšanas rezultātiem, vasaras vidū ir bijis 369 600 cūku, un tas ir mazāk nekā CSP pieļāva pirms tam – 414 200. ZM informācija ir bijusi tuvāka – 393 500. Visvairāk atšķiras dažādu institūciju informācija par mājputniem. Lauksaimniecības skaitīšanā saskaitīti 3 581 300 putni, pirms tam to skaits tika prognozēts 3 317 000, bet ZM gada ziņojumā mājputnu kopskaits minēts 3 104 600, tomēr jāņem vērā, ka ZM sniegtā informācija ir par 2000. gadu. Lauksaimniecības skaitītāju iegūtā informācija liecina, ka kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība bija aizņēmusi tikai 38 procentus no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vispār netiek izmantota piektā daļa – 468 100 hektāru – izmantojamās zemes. No kopējās graudaugu sējumu platības lielāko daļu – 38 procentus – aizņēma kvieši, trešo daļu – mieži, 13 procentus – rudzi, 12 procentus – auzas, 2,3 procentus – griķi. Analizējot audzēto dārzeņu struktūru, CSP secinājusi, ka atklātā laukā Latvijā visvairāk audzēti kāpostus un burkānus. Bietes, gurķus, sīpolus, ziedkāpostus un ķiplokus audzē mazāk. Arī augkopības sektorā informācija nav bijusi pilnīgi precīza. Lauksaimniecības skaitīšanas dati liecina, ka šāgada ražai bijuši apsēti 862 000 hektāri, bet pirms tam sējumu kopplatība šim gadam tika norādīta – 837 600 hektāru. Graudaugu kopplatība bijusi 445 500 hektāru, septembra provizoriskie dati – 420 200 hektāru. Gandrīz tikpat lielu graudaugu sējumu platību ZM uzrāda gada ziņojumā. Kartupeļu platības norādītas gandrīz vai identiskas – 52 600 hektāru. Ilmārs Rimšēvičs - jaunais Latvijas Bankas prezidents BNS 12/20/01 Saeima ceturtdien par Latvijas Bankas (LB) prezidentu ievēlēja Ilmāru Rimšēviču, kas līdz šim bija bankas viceprezidenta amatā. Par viņu nobalsoja 68 deputāti, pret - viens, bet atturējās - 17. Rimšēvičs jaunajā amatā stāsies jau 21.decembrī un viņa pilnvaru termiņš ir seši gadi. Jauns bankas prezidents tiek vēlēts, jo līdzšinējais LB vadītājs Einars Repše no sava amata ir atkāpies, lai pievērstos politikai. Repše Rimšēviču ir minējis arī kā vēlamāko savu pēcteci, jo tādējādi centrālās bankas pārvaldē tiek nodrošināta pēctecība. Pēc tam kad savu kandidatūru atsauca opozīcijā esošās Jaunās frakcijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Rimšēvičs palika vienīgais kandidāts uz centrālās bankas vadītāja posteni. Ķemeru privatizētājus tiesā nesūdzēs NRA 12/15/01 Lai arī sanatorijas Ķemeri privatizētājs SIA Ominasis Latvija joprojām nav investējis dziednīcā līgumā paredzēto naudas summu, Privatizācijas aģentūras (PA) valde ir nolēmusi neuzsākt tiesas procesu Starptautiskajā šķīrējtiesā par šo faktu. Šāds lēmums tiek argumentēts ar to, ka Ominasis esot daļēji uzlabojis stāvokli sanatorijā, samaksājot līgumsodu par termiņā neveiktajām investīcijām 20 891,56 latu apmērā un palielinot paša uzņēmuma pamatkapitālu par 152 200 latiem. Turklāt PA valde arī nolēma izdarīt grozījumus valsts uzņēmuma sanatorijas Ķemeri privatizācijas noteikumos, paredzot, ka pircējam objektā sešu gadu laikā jāiegulda 10 miljonu latu investīcijas tādos apjomos, termiņos un kārtībā, kādu nosaka vienošanās, kuru noslēdz ar pircēju, kā arī nosakot, ka Privatizācijas aģentūrai līdz šajos noteikumos noteikto apgrūtinājumu izpildei ir atpakaļpirkuma tiesības attiecībā uz sanatoriju, ja pircējs to neizmanto noteikumos un nomaksas pirkuma līgumā noteiktajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā. Situāciju Ķemeros 13. decembrī bija devušies pārbaudīt arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un jaunais PA vadītājs Arnis Ozolnieks. Taču, lai arī Jūrmalas iedzīvotāji apgalvo, ka apstākļi agrāk vienā no prestižākajām Latvijas dziedinātavām pašreiz ir briesmīgi un nekas acīm redzams tur darīts netiek, A. Ozolnieks pēc vizītes atzina, ka ir “gandarīts par redzēto”. Tankkuģu kredītlīgumi izraisa jaunu skandālu NRA 12/18/01 Latvijas kuģniecības (LK) noslēgtie kredītlīgumi triju tankkuģu iegādei var sarežģīt uzņēmuma privatizāciju, jo bankām ir tiesības pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa apmaksu, ja tās nepiekrīt kontrolpaketes īpašnieka maiņai. Lai iegūtu 70% no 125 miljoniem ASV dolāru, kas tika samaksāti par trim tankkuģiem, LK ņēma kredītus trijās bankās: Hamburgische Landesbank- Girozentrale, Nedship Bank N.V. un Skandinaviska Enskilda Banken AB. Noslēgtie kredītlīgumi ietver nosacījumu, ka “bankas patur tiesības pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa apmaksu, ja tās neapmierina jaunais akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju kontrolpaketes vai balsstiesību īpašnieks”, teikts Privatizācijas aģentūras (PA) vēstulē Valsts kontrolei. Tas nozīmē, ka kredītdevējiem ir milzīgas iespējas ietekmēt LK privatizācijas gaitu. LK amatpersonas un PA gan apgalvo, ka šis nosacījums neierobežo LK privatizāciju. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pauda satraukumu par šo faktu. Viņš arī atgādināja, ka iepriekš LK vadītāji kredītlīgumos vienmēr iestrādājuši apgrūtinājumus, lai LK vadības maiņa nedrīkstētu notikt bez banku ziņas. A. Kalvītis uzsvēra, ka viņš PA ģenerāldirektoram Jānim Naglim iepriekš īpaši norādījis rūpēties, lai kredītlīgumos netiktu iestrādāti nekādi apgrūtinājumi. “Kad es pēc tam viņam par to pārvaicāju, Naglis dievojās, ka nekādu apgrūtinājumu līgumos nav.” Vaicāts, kā ekonomikas ministrs rīkosies, ja izrādīsies, ka Naglis nav izpildījis viņa norādes, A. Kalvītis nopūtās: “Man negribētos tam ticēt. Bet, ja tomēr tas izrādīsies taisnība, tad mēs Nagli varēsim vienīgi nolādēt.” Atklājas meli par tankkuģiem NRA 12/20/01 Valsts kontrole (VK) oficiāli slēgusi revīziju lietā par PVAS Latvijas kuģniecība (LK) tankkuģu iegādes darījumu, atzīstot, ka trīs jauno tankkuģu iegāde nav bijusi ekonomiski izdevīga, kā arī uzdodot Privatizācijas aģentūras (PA) valdei, padomei un pilnvarniekiem izvērtēt LK padomes un valdes rīcību. Saskaņā ar VK lēmumu pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas tas tiks nosūtīts arī Ģenerālprokuratūrai. Savukārt LK vadības vēstulē Valsts kontrolei, kurā apstrīdēts VK revidentu atzinums, tiek apgalvots, ka arī PA ģenerāldirektors Jānis Naglis un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis tomēr ir bijuši detalizēti informēti par tankkuģu iegādes darījumu. Kā norāda Valsts kontrole, LK, noslēdzot darījumu ar Tsakos, uzņēmusies saistības pirkt trīs tankkuģus, un neatsaucams avansa maksājums 10% apmērā no kopējās darījuma vērtības bijis aptuveni 12 miljoni ASV dolāru. “Jau pirms darījuma noslēgšanas LK nevarēja nezināt, ka uzņēmumam nav pietiekošu pašu finansu resursu šī darījuma īstenošanai un uzņēmumam būs nepieciešams piesaistīt papildu svešu kapitālu,” norādīts VK secinājumos. Skandāls par triju tankkuģu iegādes darījumu aizsākās pēc tam, kad respektablais izdevums Loyd's List publiskoja informāciju, ka LK no grieķu kompānijas Tsakos iegādājusies tankkuģus par “elektrizējoši augstu” cenu. Neatkarīgā izpētīja internetā pieejamās datu bāzes par tankkuģu cenām un frakts likmēm un bija spiesta atzīt, ka Loyd's List apskatnieka secinājumi ir pamatoti. Trīs LK valsts pilnvarnieki - Druvis Skulte, Māris Kaijaks un Ivars Kalvišķis - tika padzīti no amata tāpēc, ka nebija informējuši valsts augstākās amatpersonas par tankkuģu darījumu un 12 miljonu dolāru drošības naudas pārskaitīšanu. LK prezidenta Andra Kļaviņa parakstītajā vēstulē Valsts kontrolei turpretī teikts, ka gan A. Kalvītis, gan J. Naglis saņēmuši precīzu informāciju par paredzēto darījumu. “15. jūnijā valsts pilnvarnieks V. Vasiļjevs ir iesniedzis detalizētu ziņojumu ar pielikumiem uz 25 lapām PA ģenerāldirektoram J. Nagļa kungam un ekonomikas ministram A. Kalvīša kungam ar informāciju par akcionāru pilnsapulcē izskatāmajiem jautājumiem, tai skaitā par trīs Panamax tipa tankkuģu pirkšanu. V. Vasiļjevs savā ziņojumā ir norādījis, ka pievienotie materiāli ir uzskatāmi par komercnoslēpumu. Tieši šie ziņojumam pievienotie materiāli saturēja detalizētu informāciju par trīs tankkuģu pirkšanu, ieskaitot kuģu nosaukumus un pirkuma cenu,” teikts A. Kļaviņa vēstulē. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības departamenta Privatizācijas un restrukturizācijas nodaļas vadītāja vietnieks V. Vasiļjevs atzina, ka šā gada jūnijā ekonomikas ministram ir ziņojis par to, ka LK sāk tankkuģu flotes atjaunošana. “Ziņojumā norādīju, ka Kuģniecības pilnvarnieki uzdeva uzņēmuma valdei sagatavot alternatīvus variantus kuģu pirkšanas finansēšanai un uzdeva aktualizēt statistiku par kuģu cenām,” atcerējās V. Vasiļjevs. Viņš noliedza, ka būtu informējis A. Kalvīti par konkrēto triju tankkuģu iegādi, kā arī par gaidāmo 12 miljonu dolāru drošības naudas pārskaitījumu, kas faktiski darījumu padarīja par neatsaucamu. “Es par to nemaz nevarēju informēt, jo jau 19. jūnijā beidzu pildīt pilnvarnieka funkcijas,” stāstīja V. Vasiļjevs. Amatpersona atcerējās, ka viņa sniegtais ziņojums saturējis informāciju gan par trim jau nopirktajiem tankkuģiem Maya, Aztec un Inca, gan arī par citiem tankkuģiem, kuri pagaidām vēl nav nopirkti. Jaunais RD tehnoloģiju centrs iecerējis vērienīgus tēriņus Diena 12/15/01 Saskaņā ar Rīgas domes budžeta projektu 2002.gadam no nākamā gada paredzēts izveidot jaunu domes struktūru - Informatīvo tehnoloģiju centru, kas nodarbotos ar informācijas tehnoloģiju ieviešanu un uzturēšanu pašvaldībā. Centra darbībai paredzēti 1,1 miljoni latu gadā. Publisku informāciju par šo jauno struktūru pēc tās nolikuma apstiprināšanas domes darbinieki nav snieguši. Taču skopie dati, kas pieejami budžeta projektā, liecina, ka šis centrs iecerējis vērienīgus tēriņus - komandējumiem atvēlēta salīdzinoši trīs reizes lielāka nauda nekā citām domes struktūrām un centra 45 darbinieku vidējā alga ir vairāk nekā divas reizes lielāka par citu budžeta iestāžu darbinieku algām. Turklāt, ar ko īsti viņi nodarbosies, nav skaidrs, jo no investīciju programmas papildus vēl iecerēts tērēt trīs miljonus latu dažādiem pakalpojumiem, kas dokumentu līmenī sakrīt ar šī centra darbinieku funkcijām. Šogad 21.novembrī Rīgas domes priekšsēdētājs apstiprinājis Informatīvo tehnoloģiju centra nolikumu. Saskaņā ar to centram turpmāk būs jāiegādājas datori domes struktūrvienībām, jānodrošina to apkope, interneta pieslēgumi un jārūpējas par datu pārraidi starp pašvaldības iestādēm. Iecerēts, ka šis centrs izstrādās arī programmas domes struktūrvienībām un ieviesīs elektronisko pārvaldi Rīgas pašvaldībā. Līdz šim par to rūpējās informātikas un tehnikas pārvalde, kas bija domes finansu departamenta paspārnē. Lai gan centrs savu darbību paredzējis sākt jau no nākamā gada 1.janvāra, publiski pieejamā informācija par to ir skopa. Kopš nolikuma apstiprināšanas Rīgas domes interneta mājas lapā par to nav ne vārda, paziņojumi presei nav bijuši un par tās tapšanu liecina tikai nedaudzie skaitļi 2002.gada budžeta projektā. Pieci piedāvājumi prāmju satiksmei ar Stokholmu Diena 12/18/01 Rīgas domē (RD) ar mēru Gundaru Bojāru priekšgalā patlaban tiekot izvērtēti vairāki dažādu firmu vai personu iesniegti projekti par pasažieru prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu. Varot gandrīz droši teikt, ka nākamajā pavasarī Rīga bez prāmju satiksmes ar Zviedrijas galvaspilsētu nepalikšot. RD un Rīgas brīvosta esot saņēmusi piecus dažādus pieteikumus - to vidū esot gan igauņu, dāņu, divu grieķu sabiedrību, gan vietējo firmu kopīgi ar Zviedrijas uzņēmumu Baltic Ferry Line iesniegti projekti Līdz šim prāmju satiksmi ar Stokholmu nodrošinājušas trīs firmas - divas no tām savu pastāvēšanu beidza ar bankrotu, pāradu saistībām un kuģu (Iļjicš, Rusj) arestiem Stokholmas ostā. Trešā - Mono veidotā Mono līnijas - prāmju satiksmi nodrošināja aptuveni astoņus mēnešus (sāka 2000.gada maijā) un šā gada sākumā paziņoja, ka ar šo biznesu vairāk nenodarbosies, jo tas neatmaksājas. Kā risinājums, lai satiksme tomēr tiktu nodrošināta, ir atzīta nepieciešamība valstij un pašvaldībai šos pārvadājumus dotēt. Līdz šim ne RD, ne valdība šādam mērķim naudu nav atradusi. Zviedriem netīk prāmis uz Rīgu NRA 12/20/01 Lai gan vēl šīs nedēļas sākumā no Rīgas domes vadības pienāca cerīgas vēstis par to, ka prāmju satiksmi līnijā Rīga-Stokholma varētu atjaunot jau pavasarī, izskatās, ka zviedri par šādu iespējamību pat dzirdēt negrib. Jēdziens prāmja līnija Rīga-Stokholma ir ieguvis ļoti slikta brenda slavu, laikrakstā Dienas Bizness atzīst Stokholmas mērijas padomnieks Latvijas jautājumos Georgs Thars. Ar Rīgu neesot iespējams sadarboties kuģu līniju jomā, jo desmit gadu laikā šī līnija esot ieguvusi pārāk sliktu vārdu. Rīgas domes un ostas amatpersonas vakar bija visai izvairīgas komentāru sniegšanā, paziņojot, ka zviedra izteiktie pārmetumi neatbilst patiesībai. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš kategoriski noraida Stokholmas mērijas padomnieka pārmetumus. Kā sacīja viņa preses sekretārs Arnis Lapiņš, G. Thara apgalvojumi neesot nekas jauns - līdzīgi viņš runājis arī pirms četriem gadiem. Jau toreiz no padomnieka prasīts sniegt konkrētus faktus par apgalvojumiem saistībā ar it kā mafijas darbošanos Rīgas ostā, bet atbildes netika saņemtas. A. Lapiņš atgādināja, ka, ieņemot Rīgas mēra amatu, A. Bērziņš ticies ar lielo prāmju kompāniju Viking Line un Silja Line vadītājiem, pārrunājot iespējas sākt prāmju satiksmi ar Rīgu, taču rēdereju vadītāji runājuši tikai par ekonomiskiem apsvērumiem - attālumu starp Rīgu un Stokholmu. Sāk lasīt spriedumu Bankas Baltija lietā Diena 12/20/01 Rosība Rīgas apgabaltiesas vestibilā trešdienas pusdienlaikā sita augstu vilni. Noklausīties spriedumu vairāk nekā četrus gadus ilgušajā tiesas procesā Bankas Baltija (BB) krimināllietā bija ieradies gan neredzēti liels žurnālistu pulks, gan daudzi citi interesenti, kuri vēlējās dzirdēt tiesas vērtējumu smagos finansu noziegumos apsūdzētā bijušā BB uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa un bijušā BB prezidenta Tāļa Freimaņa darbībām. Pirmajā sprieduma lasīšanas dienā tiesa atzina A.Laventa un T.Freimaņa vainu pirmajā no 78 apsūdzības punktiem. Pirmais apsūdzības punkts uzskatāms par krimināllietas stūrakmeni, jo tajā izklāstīti pierādījumi eksbaņķieru vainai BB nekontrolēšanā, valsts naudas sistēmas graušanā un citās nelikumībās. Paredzams, ka sakarā ar daudzām brivdienām, sprieduma lasīšana ievilksies līdz nākamam gadam, jo spriedums aizņem vairāk kā 1000 lapaspuses. A. Lavents uz sprieduma nolasīšanu veselības stāvokļa dēļ, nav ieradies, bet T. Freimanis visu tiesas sprieduma lasīšanas laiku klausījies radio. Ārgalis neredz sev pielietojumu TB/LNNK NRA 12/17/01 Bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis neredz sev pielietojumu savas partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK rindās un, iespējams, kopā ar Saeimas sociāldemokrātu līderi Egilu Baldzēnu varētu veidot jaunu partiju. Pirms sestdien notikušā TB/LNNK kongresa politologs Jānis Ikstens pieļāva, ka kongress varbūt pamudinās A. Ārgali izšķirties par aiziešanu no partijas, lai veidotu jaunu politisko spēku. Ka A. Ārgalis varētu iesaistīties jaunā politiskā spēkā, par ko daļēji liecināja arī viņa aiziešana no vadošajiem amatiem TB/LNNK, Neatkarīgā rakstīja jau pavasarī. Saskaņā ar neoficiālu informāciju nākamā gada pirmajos mēnešos A. Ārgalis kopā ar E. Baldzēnu un viņa atbalstītājiem, iespējams, arī jaunās frakcijas deputātiem un dažiem pārbēdzējiem no Latvijas ceļa, varētu izveidot jaunu partiju, tādējādi īstenojot neizdevušos plānu par jauno partiju kopā ar Einaru Repši. Palielinās kukuļņemšanas gadījumi NRA 12/17/01 Šā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos policija reģistrējusi 57 kukuļņemšanas gadījumus, kas ir par 12 gadījumiem vairāk nekā pērn. Rīgā reģistrēti 29 kukuļņemšanas gadījumi, kas ir par deviņiem gadījumiem vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Pavisam šogad ekonomisko noziegumu sfērā reģistrēti 2056 noziegumi, kas ir par 0,8% vairāk nekā pagājušajā gadā. Savukārt mantas piesavināšanos policija šogad Latvijā reģistrējusi 518 gadījumos, bet pērn - 704. Rīgā šogad reģistrēti 44 mantas piesavināšanās gadījumi, kas ir par deviņiem gadījumiem mazāk nekā pērn. Krāpšanu policijas darbinieki šogad reģistrējuši 449 gadījumos, kas ir par 77 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Policija reģistrējusi arī 53 kontrabandas gadījumus, kas ir par deviņiem gadījumiem vairāk nekā pērn. Rīgā policija pirmajos vienpadsmit mēnešos reģistrējusi 15 kontrabandas gadījumu, kas ir par vienu gadījumu vairāk nekā pagājušā gada vienpadsmit mēnešos. 23 no reģistrētajiem likuma pārkāpumiem bijuši spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgu laika periodu, ir par četrām nelikumīgām darbībām vairāk. 113 gadījumos policija atklājusi izvairīšanos no nodokļu maksājumiem, pērn šādu noziegumu bija 281. Latviju ar Eiropu vieno ģimene un baznīca Diena 12/18/01 Savā vērtību sistēmā Latvijas iedzīvotāji ir pārsteidzoši tuvu “Eiropas domai”, lai arī nereti kopumā tai sajūtas kā pārāk tāli, vērtējot nule Briselē publiskoto trešo Eiropas vērtību pētījumu, uzskata Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa. Eiropā, tostarp Latvijā, viena no vienojošajām vērtībām ir ģimene, garīgums kā priekšnosacījums veiksmīgai laulībai un ticība. Pārsteidzošs esot latviešu kategorisms salīdzinājumā ar citu valstu iedzīvotājiem. “Mums ir raksturīga normatīva domāšana. Piemēram, latvieši ir vieni no tiem, kuri kategoriski negatīvi vērtē atkritumu izmešanu sabiedriskās vietās situācijā, kad tas notiek ik uz soļa,” analizē B.Zepa, kuras vadītais institūts piedalījās šai pētījumā. Latvijas iedzīvotāji teju visnoliedzošāk Eiropā arī nosodot abortus, braukšanu alkohola reibumā, smēķēšanu. Kopumā lielus pārsteigumus pētniekiem jaunie dati nav nesuši. Apstiprinājies tas, kas jaunai valstij esot likumsakarīgs. Kopumā turpat 60% latviešu sevi uzskata par ļoti vai diezgan laimīgiem, bet, analizējot datus sīkāk, redzams, ka attīstītākajās valstīs teju puse sevi uzskata par ļoti laimīgiem, kamēr Latvijā tikai 6,8%. “Satraucoši, bet savā ziņā arī likumsakarīgi, ka katrs desmitais Krievijas un Ukrainas, līdzīgi Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotājs sevi uzskata par pavisam nelaimīgu,” uzskata pētniece. Stipri viduvēji visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji raksturo apmierinātību ar savu dzīvi un darbu. Vērtējot to skaitļos no viens līdz desmit, Baltijā vidējais rādītājs ir nedaudz virs pieciem punktiem, kamēr attīstītākajās valstīs, īpaši Skandināvijā, - virs astoņi. Latvijas sociologus iepriecina doma par ģimenes vērtību Latvijā, tāpat fakts, ka veiksmīga laulība balstās uz savstarpēju cieņu, sapratni, iecietību, otrajā plāksnē atstājot materiālās vērtības. No otras puses, pētījums lieku reizi apstiprinājis faktu, ka sabiedrība kopumā vairāk uzticas baznīcai, nevis valsts augstākajai varai, piemēram, parlamentam. Visai liela uzticība pausta presei, kas vērojams arī attīstītākajās Eiropas valstīs. Latvijā vērojama pārsvarā ekonomiskās situācijas noteikta maza solidaritātes sajūta, jaunas valsts neapmierinātība ar demokrātijas attīstības gaitu. Sociologu satraukumu rada arī dati, kas liecina, ka latviešiem ir pārāk vājš sociālais kapitāls. Tas nozīmē, ka cilvēki pārāk maz iesaistās sabiedriskajās organizācijās, apmeklē un dibina sabiedriskos klubus. “Tas cilvēku dara nedrošāku, neuzņēmīgāku, ar viņu vieglāk manipulēt,” uzskata B.Zepa. Eiropas valstīs šis ir jau trešais pētījums divdesmit gadu laikā. Pirmais tika veikts 1980.gadā, otrais 1990.gadā un trešais šogad. Latvijā daļēji iedzīvotāji aptaujāti jau pirms desmit gadiem. Lielos vilcienos izmaiņu neesot daudz, bet toreiz visas jautājumu grupas, ņemot vērā tikko sāktās valsts pārmaiņas, anketās nav varēts iekļaut. Šogad pētījums veikts 32 Eiropas valstīs. Krievijā radusies interese par latviešu valodu Diena 12/19/01 Vairākās Sanktpēterburgas augstskolās ir radusies vēlēšanās apgūt latviešu valodu, tāpēc Latgales pašvaldību pārstāvju nesenās vizītes laikā Sanktpēterburgā tika panākta konceptuāla vienošanās par to, ka nākamgad Latgales pasniedzēji varētu kādā no šīs pilsētas augstskolām organizēt latviešu valodas mācības topošajiem diplomātiem un biznesmeņiem, kuri, iespējams, savu karjeru saistīs ar Baltijas valstīm, Dienai pastāstīja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska. Par šādu sadarbību konceptuāla vienošanās tika noslēgta novembra beigās, kad Latgales pilsētu pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji pēc Petrogradas rajona pašvaldības ielūguma viesojās Sanktpēterburgā. Vizīti palīdzēja noorganizēt Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī, un tās laikā tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību izglītībā, kultūrā, medicīnā un ekonomikā starp Krāslavas, Daugavpils, Rēzeknes un Sanktpēterburgas pašvaldībām. Sadarbības ietvaros paredzēta izstādes Latgales preces rīkošana Sanktpēterburgā 2002.gada pavasarī, Latgales preču tirdzniecības nama atvēršana, delegāciju apmaiņa. Kā Dienai pastāstīja SIA Daugavpils centrālā slimnīca direktors Aivars Zdanovskis, sadarbība starp abām pilsētām jau ir sākusies - pašlaik 7 Daugavpils ārsti paaugstina kvalifikāciju Sanktpēterburgas klīnikās. Jau janvāra beigās Daugavpils dome gaida ierodamies Sanktpēterburgas pašvaldības darbinieku, uzņēmēju un augstskolu pārstāvju delegāciju, lai noslēgtu konkrētus līgumus. Savākti 15 tūkstoši parakstu pret lokatoru Rēzeknes rajonā BNS 12/18/01 Vairāk nekā 15 tūkstoši Rēzeknes pilsētas un rajona iedzīvotāju ar parakstiem pauduši protestu pret astoņu miljonu latu vērtā NATO prasībām atbilstošā radara uzstādīšanu Audriņu pagastā, jo uzskata, ka tas kaitēs cilvēku veselībai. Rēzeknes pašvaldība nosūtījusi domes priekšsēdētāja un deputātu parakstītu vēstuli premjeram, aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par radara uzstādīšanu Rēzeknes rajonā. Nekāds oficiāls skaidrojums Rēzeknes domē pagaidām nav saņemts. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs un speciālisti iepriekš norādīja, ka "šis ir ļoti moderns radars, ražots ASV, kur ir ļoti augstas vides aizsardzības prasības", un viņa rīcībā esošais zinātnieku atzinums apliecinot radara nekaitīgumu apkārtējai videi. Kolēģi godina fototēvu Mārtiņu Bucleru NRA 12/15/01 Uz Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 135. dzimšanas dienas atceri viņa dzimtajā pusē Saukā pulcējās vairāk nekā 100 fotodraugu. M. Buclers bija fotogrāfs, Latvijā pirmo fotopreču ražotājs, Latvijā pirmo grāmatu par fotogrāfiju izdevējs, pedagogs un Latviešu fotogrāfiskās biedrības dibinātājs. Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks kopā ar rakstnieci un novadpētnieci Lūciju Ķuzāni, kuras tēvs mācījies pie M. Buclera, fotogrāfiem Raimondu Renci, Valtu Kleinu, M. Buclera audzēkni Jāni Maizīti, saucieti Gunāru Spīdaini, Lukstenieku ģimeni un citiem atrada un atdeva tautas atmiņai fototēva dzimtās mājas Jučus. 1987. gada trijās jūlija dienās, kas ieguva Saukas fotovasaras nosaukumu, tikās ap 200 fotogrāfu. Pārsteigumu pilnu foto momentizstāžu ielenkumā, kapelas Kreicburgas ziķeri mūzikas pavadījumā vakar tikās foto profesionāļi un mīlētāji no Rīgas, Jēkabpils, Aizkraukles, Preiļiem, Neretas, Siguldas, Kokneses un citām vietām. Apbalvo starptautiskos konkursos uzvarējušos jauniešus BNS 12/15/01 Pilnā Vāgnera zālē piektdien kultūras ministre Karina Pētersone sveica gandrīz 100 audzēkņus, kā arī viņu skolotājus un koncertmeistarus, kuri saņēma Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas balvas par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs. Ministre pateicās gan pašiem laureātiem, gan viņu vecākiem un pasniedzējiem par pacietību un mīlestību, izaudzinot tādus jaunos cilvēkus, uz kuriem Latvijas sabiedrība liek lielas cerības par saviem tālākajiem sasniegumiem. "Es novēlu jums palikt uzticīgiem savai izvēlei un mākslai arī turpmāk," sacīja Pētersone. Labākie Latvijas mūzikas skolu skolēni laureātiem un viņu viesiem sniedza koncertu un izpelnījās lielas klausītāju ovācijas. Šogad starptautisku atzinību guva 96 skolēni, 57 viņu pedagogi un desmit koncertmeistari. Šogad četri Latvijas jaunieši saņēmuši pašu augstāko novērtējumu - "Grand Prix" starptautiskajos konkursos - Jelgavas mūzikas koledžas audzēknis Maksims Beitāns otrajā starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Itālijā, Pāvela Jurjāna mūzikas skolas audzēknis Jānis Tauriņš pianistu konkursā Francijā "Voccours Musical de France", Ogres mākslas skolas audzēkne Jekaterina Šikina 12.starptautiskajā bērnu mākslas konkursā Ungārijā "Rainbow 2000" un Jūrmalas mūzikas vidusskolas audzēkne Vineta Sareika starptautiskajā pianistu konkursā "Gradus ad Parnassm" Lietuvā. Šie četri izcilnieki saņems balvā 150 latu, bet Sareika saņems 170 latu, jo viņa jau atkārtoti ir uzvarējusi starptautiskos konkursos. Sanktpēterburgai gatavo Pētera I statujas kopiju Rīgas balss 12/19/01 Sanktpēterburgas gubernators Vladimirs Jakovļejvs izdevis rīkojumu par Latvijas SIA "Teikas nami" atjaunotā Pētera I pieminekļa kopijas izgatavošanu un uzstādīšanu Sanktpēterburgā, šodien raksta "Čas". Kopijas izgatavošanu materiāli atbalstīs Sanktpēterburgas valdība, Krievijas Kultūras ministrija, kā arī pilsētas uzņēmēji. Piemineklis tikšot atliets firmas "Teikas nami" ģipsa formās. Kā jau ziņots, Rīga Sanktpēterburgai dāvinās Pētera I pieminekļa kopiju, bet oriģināls, visticamāk, paliks Rīgā. Domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs jau iepriekš teica, ka vēlmi dāvanā saņemt pieminekļa kopiju izteikuši tieši Sanktpēterburgas pārstāvji. Pētera I statujas oriģinālam meklēs vietu Rīgā Diena 12/20/01 Rīgas mērs Gundars Bojārs BNS atzinis, ka Sanktpēterburgas lēmums par Pētera I skulptūras kopijas uzstādīšanu ir pretrunā ar Rīgas domes lēmumu, kas paredz dāvināt Sanktpēterburgai statujas oriģinālu. Mērs neprognozēja, kura pilsēta piekāpsies un mainīs savu lēmumu, pieļaujot, ka radušos situāciju varētu risināt Pieminekļu padome. Tās vadītājs Ojārs Spārītis uzskata, ka tam būs jāmeklē vieta Rīgā, ja jau Sanktpēterburga oriģinālu pieklājīgi atraidījusi. O.Spārītis paredzēja, ka pats pieminekļa atjaunotājs SIA Teikas nami prezidents Jevgeņijs Gombergs ierosinās statuju uzstādīt pie Rīgas brīvostas pārvaldes, taču Pieminekļu padomes vadītājs pieļāva, ka šī ideja rīdziniekiem varētu nepatikt. Padome varētu ņemt vērā arī Dienā publicēto vēstuli, kuras autors Arvis Pope iesaka statuju novietot Daugavgrīvas cietoksnī, ko Pēteris I savulaik apmeklējis. Domes deputāte un Pieminekļu padomes locekle Inese Vaidere (TB/LNNK) norāda, ka pašlaik notiekošo nevarot vērtēt citādi kā par centieniem atgādināt, ka Rīga reiz bijusi Krievijas cariskās impērijas sastāvā, tomēr vajadzētu apzināties, ka Latvija ir neatkarīga, pašiem lemjot, kādi pieminekļi ir tie svarīgākie. Viņasprāt, par statujas uzstādīšanas plāniem nevajadzētu spriest, jo patlaban izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir apzināt atjaunojamos pieminekļus un to iespējamās atrašanās vietas. Pirms grupas darbības beigām pieņemt lēmumus būtu nepārdomāti, savukārt vēlāk varētu situāciju skatīt kopumā un izvēlēties prioritātes. Slēdz spēļu elli kazarmās NRA 12/19/01 Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raimonds Bluķis aizliedzis Sardzes pulka teritorijā (SP), kur dien arī obligātā militārā dienesta karavīri, izmantot un izvietot spēļu automātus. Pulka teritorijā pret reglamentu izvietotie azartspēļu automāti ir novākti, paziņoja IeM preses sekretārs Normunds Beļskis. Tiekoties ar SP komandieri Vjačeslavu Koržānovu, R. Bluķis iepazinies ar līgumu, kas noslēgts starp uzņēmumu un SP par automātu izvietošanu pulka teritorijā, un, izvērtējot līgumu un iespējas kontrolēt, vai obligātā dienesta karavīri spēļu automātus izmanto tikai brīvajā laikā, nolemts aizliegt to izmantošanu pulka teritorijā. “Jāņem vērā arī ētiskie principi un karavīriem jānodrošina vienāda dienesta situācija. Ja jau bruņotajos spēkos spēļu automāti nav atļauti, tad nav nekāda pamata tos atļaut Sardzes pulkā,” teica N. Beļskis. Sodīta tomēr neviena amatpersona netikšot. Šī nav pirmā reize, kad V. Koržānova darbība īsti nav atbildusi ministrijas prasībām - šā gada sākumā atklājās, ka SP dienošajiem nav pieejams vārīts dzeramais ūdens, un tas ļoti sadusmoja ministru Mareku Segliņu. Jāpieveic septītā virsotne Latvijai Rīgas balss 12/19/01 Otrdien trīs Latvijas alpīnisti - Teodors Ķirsis, Imants Zauls un Juris Ulmanis devās ceļā uz Antarktīdu, lai uzkāptu 4897 metrus augstajā Vinsona kalna virsotnē, kas ir pēdējais posms Latvijas Augstkalnu kluba (LAK) programmai "7 virsotnes Latvijai". Tās ietvaros Latvijas alpīnisti jau sasnieguši augstākās virsotnes sešās pasaules daļās. Programmas mērķis ir pievienot Latvijas alpīnistus tiem apmēram trīsdesmit pasaules augstkāpējiem, kuriem ir bijis pa spēkam uzkāpt visu septiņu pasaules kontinentu augstākajās virsotnēs. Veicot ekspedīciju uz Antarktīdu, pirmo reizi pasaulē programma tiks realizēta nacionālas komandas sastāvā, tādējādi pretendējot uz Ginesa rekordu grāmatas cienīgu sasniegumu. Stiprākās ģimenes prezidentes pilī Diena 12/15/01 Nedaudz samulsušas no uzslavām par krietnākajām un stiprākajām piektdien Rīgas pilī viesojās 28 Latvijas ģimenes, lai kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu aizdegtu Ziemassvētku egli. “Katrā mūža posmā ģimene ir tas stiprākais balsts, pie kura atgriežas,” kuplās ģimenes uzrunāja Valsts prezidente, vēlot tām gaišus Ziemassvētkus. Septiņām atvasēm bagātais Miķelsonu ģimenes tētis, neļaujoties apbrīnam, savukārt sacīja: “Mēs pavisam normāli dzīvojam. Cik sanāk, sasēžamies divās mašīnās, lai Latviju apceļotu. Pārējā laikā strādājam.” Valsts prezidente stipras un krietnas ģimenes klusajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā kopā aicina jau trešo gadu. Atsaucoties prezidentes aicinājumam, šogad rajonos un pašvaldības par tādām izvēlētas 28. “Pagasta priekšsēdētājs zvanīja, teica, ka mēs varētu būt atbilstoši un aicināja braukt,” lietišķi savu stiprās ģimenes godā tikšanu Dienai skaidro Miķelsonu pāris no Limbažu rajona Brīvzemnieku pagasta. Ģimenes galva sauc meiteņu vārdus un skaita: “Ir jau sešas?” Septītais ir dēliņš Āris. Miķelsonus stiprinot vecu vecā patiesība - jo kuplāks bērnu pulciņš, jo vieglāk ar visu tikt galā. Ziemā skola bērniem, darbs vecākiem, bet vasarā visi sasēžoties divās mašīnās un apceļojot Latviju. Izstaigājušas pili, noklausījušās nelielu svētku koncertu un iestiprinājušās ar pīrādziņiem, ģimenes tika aicinātas kopā ar prezidenti iedegt lielo Ziemassvētku egli pils laukumā. “Ja nebūs stipru ģimeņu, nebūs stipras valsts,” teic Valsts prezidente. Šogad kuplākā ģimene - desmit Āboliņi - bija ieradušies no tālās Barkavas Madonas rajonā. Interesanti, ka atšķirībā no citām reizēm, šogad katra ģimene saņēma arī kāda Latvijas iedzīvotāja personīgu dāvinājumu. Uzzinājis, ka pie prezidentes ciemosies 28 ģimenes, kāds vīrs uzadījis 28 šalles, čības, zeķes un grāmatzīmes, pastāstīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Līst un snieg, snieg un līst. Un tā visu nedēļu. Tiesa, lietus un slapjš sniegs bija vairāk. Viskrasākās pārmaiņas bija no trešdienas uz ceturtdienu - trešdien staigājot ar lietussargu, jo lija kā pa Jā- ņiem un temperatūra bija +1oC, pat prātā nenāca, ka ceturtdienas rītā viss izskatīsies kā Sūnu ciemā! Un ceturtdien vēl turpināja snigt visu dienu, pie tam kopā ar pamatīgu vēju, kas izraisīja tādu sniegputeni, ka nevarēja ceļu sa- skatīt! Un tas jau vēl nav viss – zem sniega kārtas bija ledus, jo termometra stabiņš jau bija nokrities līdz -7oC. Nu jau izskatās, ka Ziemassvētki to- mēr būs balti, ja vien ne- dēļas nogalē atkal nelīs lietus... JAUKUS UN GAIŠUS ZIEMASSVĒTKUS! Anda