K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 230: 2002. g. 19. - 25. janvāris Premjers optimistisks par tautas vēlmi iestāties ES BNS 01/19/02 Premjerministrs Andris Bērziņš ir "vairāk nekā pārliecināts", ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju referendumā atbalstīs valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Premjers piektdien žurnālistiem sacīja, ka diskusija starp ES atbalstītājiem un pretiniekiem ir normāla parādība, bet visām ministrijām un valdībai līdz referendumam jāskaidro iedzīvotājiem ES normas un to ieviešana Latvijā. "Ir jābūt plašam izskaidrošanas darbam, piesaistot dažādas sabiedriskās organizācijas, un valdības institūcijām precīzi paužot un skaidrojot savu viedokli, un tas tiks darīts," teica premjers. Bērziņš pauda, ka ir "vairāk nekā pārliecināts", ka referenduma rezultāti par iestāšanos ES būs pozitīvi. "Kurš gan Latvijas cilvēks negrib dzīvot drošā un stabilā ekonomiskā vidē un panākt tādu valsts attīstību, straujāku valsts attīstību nekā tas būtu iespējams, ja mēs būtu tikai vieni paši," sacīja premjers. Latvija cer līdz 2002.gadam pabeigt ES iestāšanās sarunas un 2004.gadā kā pilntiesīga savienības locekle piedalīties Eiropas parlamenta vēlēšanās. Līdz šim Latvija slēgusi 23 no 29 atvērtajām sarunu sadaļām. Premjers pērn ierosināja referendumu par iestāšanos ES rīkot visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi - 2003.gada 23.augustā. Šo ideju atbalsta arī Baltijas asambleja. Piektdien intervijā "Jaunajai Avīzei" Latvijas iespējamo iestāšanos ES asi kritizēja Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs. Valsts valodas komisija sāk darbu NRA 01/24/02 Uz pirmo sēdi pilnā sastāvā vakar Rīgas pilī bija ieradusies pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas izveidotā Valsts valodas komisija. Eksperti darbu sākuši raiti, jau pirmajā tikšanās reizē izveidojot vairākas apakškomisijas. Nolemts, ka divu nedēļu laikā līdz nākamajai sanāksmei ir jāizstrādā iespējamo apakškomisiju uzdevumi, darba plāns un sastāvs. Plānots, ka apakškomisijas varētu darboties valsts valodas situācijas izpētē, valsts valodas izglītības jomā, juridisko aspektu izpētē. Tāpat svarīga būs valsts valodas iedzīvināšana modernajās tehnoloģijās un sabiedrības iesaiste valsts valodas jautājumos. Prezidente atzina, ka uz ekspertu pleciem gulstas smaga atbildība. Komisijai būs jāsniedz regulāri ziņojumi prezidentei, jāizsaka priekšlikumi valsts valodas politikas jautājumos, kas būtu virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā vai Saeimā. V. Vīķe-Freiberga atgādināja ekspertiem, ka Saeimas frakcijām bijusi noraidoša attieksme pret viņas priekšlikumiem grozīt vēlēšanu likumus. «Izņemot Latvijas ceļu, visi pārējie bija klaji negatīvi. Viņi teica, ka tas ir tāpēc, ka viņi esot ļoti noraizējušies par latviešu valodas statusu. Cienītie komisijas locekļi, jūs esat nākuši īstajā brīdī, lai ātri un operatīvi izstrādātu priekšlikumus parlamentāriešiem, kuri publiski ir deklarējuši, ka viņiem ļoti rūp latviešu valoda. Viņi par to ir ļoti noraizējušies, kaut mēs riskējam netikt ES un NATO. Tad laipni lūdzu, šis ir tas īstais brīdis - stāstiet viņiem, ko viņi konkrēti var darīt valodas labā, un tad lai viņi saviem vēlētājiem parāda, cik ļoti mīl latviešu valodu un cik ļoti ir gatavi darbam,» sacīja prezidente. Premjers Andris Bērziņš paziņoja, ka Latvijas ceļš iestājas par to, ka latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai un tai jābūt aizsargātai, taču, ja vēlēšanu likumos iekļautās normas varētu kavēt iestāšanos ES un NATO, varētu arī papildināt Satversmes 4. pantu, nosakot, ka lietvedības valoda valsts un pašvaldību iestādēs ir vienīgi latviešu valoda. Piedāvātais Valsts valodas komisijas pamatsastāvs: Ludmila Azarova-Vāciete, rakstniece, LZA goda locekle Maija Baltiņa, Dr. philol., Ventspils augstskolas asociētā profesore Māris Birzgalis, Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs, jurists Roalds Dobrovenskis, rakstnieks Ina Druviete, Dr. habil. philol., LU profesore, LZA korespondētājlocekle, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dzintra Hirša, Dr. philol., LR TM Valsts valodas centra direktore Nora Ikstena, rakstniece Ivars Kalviņš, Dr. habil. chem., LZA akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Lidija Kravčenko, Rīgas Ukraiņu skolas direktore, IZM konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētāja Janīna Kursīte, Dr. habil. philol., LU profesore, LU Filoloģijas fakultātes dekāne Ilmārs Mežs, Dr. hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Valdis Rūmnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs Valentīna Skujiņa, Dr. habil. philol., LZA īstenā locekle, LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas PA profesore Jānis Stradiņš, Dr. habil. chem., LZA prezidents, LU profesors Jānis Valdmanis, Dr. habil. philol., LU profesors, LZA korespondētājloceklis, LU LVI direktors Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde programmu institūta direktors Andrejs Veisbergs, Dr. habil. philol., LU profesors, LU Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs, Eiropas Savienības sertificēts tulks Māra Zālīte, rakstniece, LZA goda locekle, Latvijas Autoru apvienības prezidente Prezidente vērtēs iebildes vēlēšanu likumu grozījumiem NRA 01/22/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc konsultācijām ar partiju deputātiem tomēr nav guvusi atbalstu ierosinājumam – atcelt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos normu, kas deputātu kandidātam prasa zināt valsts valodu augstākajā pakāpē. Stingru nē prezidentes priekšlikumam pēc tikšanās pauda Tautas partija, apvienība TB/ LNNK, LSDSP un Sociāldemokrātiskās savienības (SDS) frakciju pārstāvji, par nodomu atturēties paziņoja PCTVL, savukārt LC, kam lielākās diskusijas par šo jautājumu vēl tikai būšot, no konkrētas viedokļa izteikšanas atturējās, solot konstruktīvu attieksmi. Atvērti lietišķām diskusijām bija arī Jaunās frakcijas deputāti, turpretim vienota viedokļa pagaidām nav Jaunajai kristīgajai partijai. Pašreizējās valdošās koalīcijas līgumā ir noteikts, ka tikai pēc vienprātības principa Koalīcijas padomē var izlemt par grozījumiem vairākos likumos, to vidū – arī Saeimas vēlēšanu likumā, – par šo līdz šim neuzsvērto niansi informēja TB/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis. Prezidente kritizē deputātu attieksmi pret izmaiņām vēlēšanu likumā BNS 01/23/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga politiķu rezervēto attieksmi pret viņas ierosinātajiem vēlēšanu likuma grozījumiem saista ar deputātu koncentrēšanos uz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un nevēlēšanos domāt par tālākiem notikumiem, tostarp Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Savukārt pasaules mediju atreferētos Nīderlandes ārlietu ministra izteikumus par iespēju nosūtīt uz Latviju EDSO augsto komisāru, kas sekotu attieksmei pret krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem, Vīķe- Freiberga saista ar deputātu pirmdien pausto attieksmi pret vēlēšanu likuma grozījumiem. "Viņu termiņš un mērķdatums ir oktobris un gaidāmās vēlēšanas, un tas, kas notiek vēlāk, un būtībā pat mūsu liktenis virzībā uz NATO un Eiropas Savienību viņiem ir katrā ziņā otrā plānā," otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja prezidente. Tāpēc Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka vēlēšanu likuma grozījumu veicināšanai būtiska ir visu Latvijas iedzīvotāju attieksme, jo "patlaban politiķi jūtas savā ziņā ķīlnieki šo vēlēšanu priekšā, publikas priekšā". Prezidente uzsvēra, ka augstākā līmeņa valsts valodas zināšanu prasību atcelšana deputātu amatu kandidātiem nenozīmē divvalodību Latvijā vai darbu Saeimā kādā citā valodā. Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka pagaidām nav domājusi par vēršanos Satversmes tiesā, lai panāktu viņas ierosinātos likumu grozījumus. "Tas prasītu ārkārtīgi ilgu laiku, un es uzskatu, ka šajā jautājumā būtiska būs mūsu Saeimā pārstāvēto partiju un frakciju attieksme tieši nākamo četru mēnešu laikā, līdz Reikjavīkā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā tiks jau sniegts vērtējums par kandidātvalstu gatavību," pauda prezidente. PCTVL tomēr atbalstīs prezidentes iniciatīvu Lauku Avīze 01/24/02 Kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Saeimas frakcija tomēr atbalsta prezidentes iniciatīvu svītrot no vēlēšanu likuma normu, kas paredz, ka deputātu amatu kandidātiem nepieciešams zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Taču frakcija nepiekrīt, ka grozījumus skatīs vienotā paketē ar citiem likumiem, kuri nodrošinās valsts valodas statusu un, pēc PCTVL domām, vēl vairāk ierobežos mazākumtautību pārstāvjus. To pēc frakcijas sēdes pauda PCTVL Saeimas deputāts Aleksandrs Bartašēvics. Viņš arī norādīja, ka, pieņemot prezidentes ierosinātos grozījumus, nepieciešams grozīt arī Saeimas Kārtības rulli, jo, ja deputātam nav nepieciešamā apliecība par valsts valodas zināšanām, Saeima nevar anulēt mandātu deputātam, kurš neprot valsts valodu. Bartašēvics arī uzskata, ka Valsts valodas likums, kas nosaka, ka visām sēdēm Saeimā un pašvaldībām jānotiek valsts valodā, netiks pārkāpts, jo "viņš [valodu neprotošs deputāts] jau arī var klusēt un tikai parakstīt dokumentus. Neviens viņu nedrīkst izslēgt no Saeimas tikai tāpēc, ka viņš nezina valsts valodu". Valsts bremzē dzimstību NRA 01/23/02 Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra speciālists Aigars Greitāns atzīst, ka demogrāfiskie procesi, par spīti pēdējo divu gadu laikā pavīdējušām cerībām, atkal nopietni pasliktinājušies un draud ar visbēdīgākajām sekām visas tautas nākotnei. Pēc provizoriskajiem statistikas datiem, 2002. gadu Latvija sagaidīja vairs tikai ar 2 350 000 iedzīvotāju. Optimistiski gaidītais jaundzimušo skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu nav noticis, dabiskais pieaugums atkal bijis negatīvs, un kopumā iedzīvotāju skaits dažādu iemeslu, arī migrācijas procesu, dēļ sarucis par 14 000 cilvēku. Demogrāfijas speciālisti uzskata, ka neauglības ārstēšanā un reproduktīvās veselības veicināšanā ieguldītie līdzekļi vistiešāk ietekmē demogrāfiskos procesus. Taču Latvijā trūkst ticamu datu par neauglību, seksuālās un reproduktīvās veselības problēmām. Līdzšinējās iedzīvotāju aptaujas devušas tikai vāji ticamus datus. Labklājības ministrijai līdzekļi neauglības ārstēšanas programmām un tehnoloģiju iegādei lūgti vairākkārt, taču bez rezultātiem. Spermas donoru bankas uzturēšana ir ļoti dārga, ļoti dārgi ir donoru izmeklējumi. Taču lielākā problēma ir nespēja palīdzēt ģimenēm, kas nevar atļauties dārgās procedūras. Pēc Latvijas Dzimstības veicināšanas fonda priekšsēža, ginekologa Voldemāra Lejiņa aprēķina, vajadzīgā summa nav astronomiska. Lai palīdzētu visām neauglīgajām ģimenēm, kas vēlas tikt pie mazuļa un kam iespējams palīdzēt ar dārgajām un sarežģītajām metodēm, gadā vajadzīgi aptuveni 200 000 latu. Rindā uz cerību pašlaik gaida 220 ģimeņu, turklāt pacientu vidū vairākums ir Latvijas inteliģence – ārsti, skolotāji, daudzi no laukiem, ar nelieliem ienākumiem. Seksopatologs Artūrs Šulcs pauda, ka pašreizējo problēmu cēloņi meklējami arī vairākās valsts un profesionālo organizāciju kļūdās. "Labklājības ministrija (LM) praktiski izgāza 1997. un 1998. gadā ar ANO atbalstu realizēto projektu par reproduktīvo veselību Latvijā. Tam bija ļoti bagātīgs finansējums, 97 000 latu, pētnieciskajam un izglītojošajam darbam. Tika iegūts ļoti maz informācijas, nauda izlietota nelietderīgi, rīkojot milzīgus rautus un nepieaicinot visus speciālistus. LM neveica koordinējošās funkcijas, rezultātā nav izstrādāta ne nopietna analīze par reproduktīvo veselību, ne stratēģija." A. Šulcs vaino arī destruktīvo kampaņu pret Reproduktīvās veselības likumu, tāpat profesionālo mediķu organizāciju kūtrumu. Pēc statsitikas, citur pasaulē vidējais neauglības rādītājs ir 10–15 procentu. Tā kā Latvijā ir ļoti augsts abortu skaits, bet aborti ir viens no biežākajiem neauglības cēloņiem, speciālisti lēš, ka Latvijā pat 19 procenti ģimeņu ir neauglīgas. Deputāti uz Satversmes tiesas sola NRA 01/21/02 Satversmes tiesa trešdien skatīs lietu par deputātu pašrocīgi piešķirto dzīvokļu īres un transporta izdevumu kompensāciju likumību. Par to ierosināt krimināllietu iepriekš atteikusi Ģenerālprokuratūra, kas gan ir secinājusi, ka lēmums par kompensācijām ir pretrunā ar vairākiem pašu deputātu pieņemtiem likumiem. Neatkarīgā jau pērn rakstīja par 2000. gada 28. februārī Saeimas Prezidija pieņemto kārtību, "kādā no Saeimas budžeta kompensējami izdevumi, kas radušies deputātam, realizējot savas pilnvaras". Lielākās interpretācijas iespējas dod nosacījumi vai pareizāk – to trūkums dzīvokļa īres izdevumu segšanai. To atmaksas apmērs nav piesaistīts fiksētam kritērijam vai īres dokumentiem, bet tikai deputāta sirdsapziņai. Lai gan lēmums noteic, ka dzīvokļa kompensācija tiek segta deputātam, kuram nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu, naudu saņēmuši arī tie, kuri amatpersonas deklarācijā norādījuši tiem piederošas dzīvojamās platības Rīgā. Saimnieciskās komisijas dati liecināja, ka īres kompensācijas, visbiežāk 170–200 latu, saņem gandrīz puse deputātu. 2000. gadā deputātiem kompensācijās izmaksāti 42 917,96 lati, tajā skaitā kompensācijās transporta izdevumiem15 953,51 lats un kompensācijās īres izdevumu apmaksai 18 071,48 lati. Bijušais Augstākās padomes deputāts un vēstnieks Izraēlā Ivars Silārs Ģenerālprokuratūrā pirms pusgada lūdza ierosināt krimināllietu par, viņaprāt, nelikumīgu dzīvokļa un transporta kompensāciju izmaksu 15 deputātiem. Pirms mēneša saņemta Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Ērika Zvejnieka atbilde par atteikšanos ierosināt krimināllietu, nesaskatot kompensāciju izmaksas faktā noziedzīga nodarījuma saturu. Tajā pašā laikā, pēc I. Silāra teiktā, izdarīti "šausminoši atklājumi" un konstatēts, ka lēmums par kompensācijām ir pretrunā ar virkni likumu, kurus savukārt Saeimas Juridiskā komisija atzinusi par Saeimas Prezidijam nesaistošiem. Kompensāciju izmaksa nav atkarīga no deputāta dzīvesvietas, par izdevumiem nav nepieciešams iesniegt attaisnojuma dokumentus, un tas neatbilst likumam Par grāmatvedību un Ministru kabineta izdotajiem Kases operāciju uzskaites noteikumiem. Saeimas Revīzijas komisija daļēji atzinusi šīs nepilnības: 2001. gada aprīlī Saeimas Prezidijam iesniegtajā Saeimas kancelejas un tās autobāzes revīzijas atzinumā norādīts, ka kompensāciju kārtība neparedz kontroles un izdevumu lieluma noteikšanas mehānismu. Taču prokuratūrai iesniegtajā atzinumā gan Revīzijas komisija, gan Juridiskā komisija pieprasījumu deputātiem iesniegt izdevumus attaisnojošus dokumentus atzinusi par nepamatotu, jo to neparedz Saeimas Prezidija apstiprinātie noteikumi. I. Silārs vērsies ne tikai Satversmes tiesā, bet arī lēmumu par krimināllietas atteikšanu pārsūdzējis ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Jautāts, vai nav iespējams ļaunprātīgi izmantot sistēmu, kurā netiek prasītas atskaites par izdevumiem, Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņš sāka kaunināt žurnālistus, kas jau iepriekš prezumē, ka deputāti ir zagļi. Arī I. Silāram esot vecā komunistiskā domāšana, ka visi ir zagļi un ka par visu ir jāatskaitās. Tā kā Saeimas komisiju materiālus prokuratūra uzskatījusi par nepietiekamiem lietas izskatīšanai, paskaidrojumi lūgti pašiem deputātiem. Uz lūgumu uzrādīt dzīvokļa īres dokumentus, biežākās atbildes ir, ka šādu dokumentu nav. Valsts parāds pērn pieaug uz eiroobligāciju rēķina BNS 01/21/02 Valsts parāds pagājušā gada beigās ir sasniedzis 712,684 miljonus latu, gada laikā pieaugot par 141,796 miljoniem latu, liecina Valsts kases dati. Galvenokārt valsts parāda pieaugumu pērn ir radījusi novembrī notikusī septiņu gadu eiroobligāciju emisija 200 miljonu eiro apjomā. Tomēr decembrī valsts parāds ir samazinājies par 9,271 miljonu latu. Lielāko daļu valsts parāda veido ārējais - 456,681 miljons latu. Gada laikā parāds audzis par 108,69 miljoniem latu, bet decembrī samazinājies par 1,396 miljoniem latu. Aizņēmumos no ārvalstu finansu institūcijām Latvija ņēmusi 222,217 miljonus latu, gada laikā ārējo parādu palielinot par 489 tūkstošiem latu. Savukārt, emitējot eiroobligācijas, iegūti 234,464 miljoni latu, kas ir par 108,201 miljonu latu vairāk nekā pirms gada. Savukārt valsts iekšējais parāds ir 256,003 miljoni latu - par 33,106 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada sākumā, bet decembrī iekšējais parāds samazinājies par 7,875 miljoniem latu. Parādu veido pārdotās valsts parādzīmes un obligācijas. Sociālā nodokļa parāds pērn samazinājies LETA 01/21/02 2002.gada sākumā, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, par Ls 20,6 miljoniem samazinājusies sociālā nodokļa parādu summa, tostarp par Ls 3,9 miljoniem samazinājušies parādi, kuriem izsniegti samaksas pagarinājumi, bet apturētie parādi samazinājušies par Ls 14,3 miljoniem. Kā informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikāciju daļas vadītāja Dita Kļaviņa, arī sociālā nodokļa aktuālā parādu summa - bez apturētiem parādiem un termiņa pagarinājumiem - samazinājusies no Ls 18,1 miljona 2001.gada 1.janvārī līdz 15,8 miljoniem šā gada 1.janvārī jeb par Ls 2,3 miljoniem. Šī tendence rāda, ka sociālā nodokļa parādi tiek samaksāti, dzēsti vai veiktas darbības, lai saņemtu nodokļu parādu samaksas pagarinājumu vai apturētu nodokļu parādu pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas aprēķinu. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds kopš pērnā gada 1.janvāra palielinājies par Ls 6,5 miljoniem, tostarp parādi, kuriem izsniegti samaksas pagarinājumi, palielinājušies par Ls 0,2 miljoniem, bet apturētie parādi pieauguši par Ls 2,8 miljoniem. 2001.gada decembrī, salīdzinot mēneša sākumu un beigas, sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu summa samazinājusies par Ls 7,5 miljoniem, tostarp sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds palicis gandrīz nemainīgs, bet sociālā nodokļa parāds samazinājies par Ls 7,5 miljoniem. Būtiņģe apdraud Baltijas ekosistēmu NRA 01/19/02 Pagājušā gada nogalē Būtiņģes naftas terminālā noplūdusī nafta vēja ietekmē līdz šim izskalota tikai Lietuvas piekrastē. Taču nu vēja virziens mainījies, un Kurzemes piekrastes iedzīvotāji ar bažām gaida, kas būs. Naftas produktu piesārņojums piekrastē, kā arī ķīmiskās vielas, kas tiek izkaisītas jūrā, lai naftu izšķīdinātu, grauj Baltijas jūras ekosistēmu. Iet bojā zivis, un arī cilvēki var tikt apdraudēti. Patlaban notiek pastiprināta Latvijas piekrastes apsekošana. Jūras vides pārvaldes Liepājas jūras kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens atzīst: "Ir gandarījums, ka pēc pēdējās avārijas ir mainījusies gan Lietuvas valdības, gan Lietuvas sabiedrības attieksme pret mums. Tas gan varētu būt izskaidrojams ar apstākli, ka pirmo reizi ar naftas piesārņojumu vajadzēja cīnīties viņiem pašiem." Rucavas un Nīcas piekrastē ievērojami naftas izskalojumi bija 2001. gada pavasarī - atzina Liepājas rajona Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bārdulis un Nīcas pagasta padomes izpilddirektors Andris Maisiņš. Arī vēl pavisam nesen jūra metusi krastā ar naftu aplipušus baļķus. "Kāds taisa šmuci, bet mēs, to likvidējot, izlietojam valsts naudu," sacīja Rucavas pagastvecis. Viņaprāt, jābūt striktam starpvalstu līgumam, kur šīs lietas būtu ietvertas. J. Bārdulis uzskata, ka Lietuvai ir trīs, viņaprāt, bīstami uzņēmumi - Mažeiķu nafta, Akmenes cementa rūpnīca un Būtiņģes termināls. Tie visi atrodas Latvijas pierobežā. "Var jau teikt, ka tā ir tikai sagadīšanās. Taču valdošie dienvidrietumu vēji visas indes pūš tieši Latvijas virzienā," sprieda J. Bārdulis. Viņa vērojumiem pievienojās arī Liepājas zaļā centra vadītāja Inese Eistere, piebilstot, ka Lietuva visus bīstamos objektus "liek pa vējam". I. Eistere uzsvēra, ka naftas piesārņojums Baltijas jūrā var izraisīt ne tikai masveida zivju bojāeju, bet arī izpostīt pārējo ekosistēmu - piesārņojuma dēļ iet bojā putni, tiek izjaukta piekrastes flora. Arī cilvēki ir apdraudēti, lietojot uzturā piesārņotā vidē dzīvojušas zivis. Eiropas zaļie iesaistās cīņā pret Būtiņģi NRA 01/19/02 Eiropas Zaļo partiju federācijas (EZPF) komiteja nolēmusi atbalstīt Latvijas zaļos cīņā pret Būtiņģes naftas termināla radītajiem ekoloģiskajiem draudiem. Latvijas zaļie savukārt jau tuvākajā laikā Eiropas parlamentam nosūtīs ziņojumu par Būtiņģes termināla destruktīvo darbību. Kā skaidroja Latvijas zaļo pārstāvis Viesturs Silenieks, sākotnējais termināla projekts paredzēja, ka naftas pārkraušana ir pieļaujama apstākļos, kad vēja ātrums nepārsniedz 20 metrus sekundē, viļņi nav augstāki par 2 metriem un tankkuģu kravnesība nav lielāka par 80 tūkstošiem tonnu. Taču vides aizsardzības organizācijas novērojušas, ka Būtiņģes terminālam vētras laikā bija pietauvojušies kuģi, kuru kravnesība ir 150 tūkstoši tonnas. Zaļie ir nobažījušies, jo Lietuvas valdība devusi atļauju Būtiņģes terminālam pēc pagājušā gada 23. novembra avārijas atsākt darbus, gandrīz divas reizes pazeminot sākotnējos drošības standartus. Termināls, kurš naftas pārkraušanu gatavojas atsākt jau tuvākajās dienās, saskaņā ar drošības noteikumiem turpmāk drīkstēs pārkraut naftu, ja vēja ātrums nav lielāks par 35 metriem sekundē, viļņu augstums nav lielāks par 3 metriem un tankkuģu kravnesība ir 150 tūkstoši tonnu. Zaļie prognozēja, ka pie pazeminātiem drošības standartiem terminālā naftas noplūdes būs regulāras. Kritizējama, pēc zaļo ieskatiem, ir arī tehnoloģija, kuru avāriju likvidēšanai izmantoja lietuvieši, proti, jūrā noplūdušās naftas plankuma apsmidzināšana ar ķimikālijām. Tādā veidā naftas produkti tiek nevis izšķīdināti, bet tikai sadalīti sīkās daļiņās. Armijai noderīgi ļoti maz jauniesaucamo BNS 01/21/02 Pagājušajā gadā Militārā dienesta iesaukšanas centrs par derīgiem obligātajam militārajam dienestam atzinis 2773 jauniešus, kas ir 37% no visiem centrā veselības pārbaudi izgājušajiem jauniešiem. Centra vadītājs Juris Mačis norādīja, ka, "virspusēji vērtējot datus, var likties, ka tie ir šokējoši", taču, paraugoties objektīvi, tie "atspoguļo sabiedrības veselības stāvokli kopumā". No visiem dienestam par derīgiem atzītajiem jauniešiem 33% veselība bijusi visaugstākajā kategorijā, 60% vērtējama kā ļoti laba, bet pārējiem 7% - kā vāja. No visiem pērn obligātajā dienestā iesauktajiem 60% dienēs Nacionālajos bruņotajos spēkos, savukārt 40% - Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā. No visiem iesauktajiem 35% jauniešu ir bijusi pamatizglītība, tikpat - vidējā, 5% jauniešu pabeiguši tikai astoņas klases, savukārt 7% nav pabeiguši vidusskolu. 17% ir pabeiguši arodskolu, bet tikai 1% bijusi augstākā izglītība. Tikai 1% no iesauktajiem jauniešiem pirms došanās armijā bija precējušies. Mazāk cērt Latvijas mežus Diena 01/19/02 Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā iezīmējusies tendence mazināties ciršanas intensitātei Latvijas mežos, jo pērn Valsts meža dienests izsniedzis ciršanas atļaujas 11,8 miljonu kubikmetru koksnes iegūšanai, kas ir par 9,3% mazāk nekā 2000.gadā. No 90.gadu vidus ciršanas apjomi Latvijā palielinājušies par teju 40%, viešot bažas par mežu izciršanu. Ciršanas intensitātes kritumu par 1,2 miljoniem kubikmetru izraisīja mežizstrādes apjomu samazināšanās privātajos mežīpašumos, jo valstij piederošajos mežos ciršanas apjomi jau vairākus gadus saglabājas nemainīgi - ap četriem miljoniem kubikmetru gadā. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Oto Žvagiņš ceturtdien presei pavēstīja, ka tendence kristies acīmredzot turpināsies arī šogad, jo privāto mežu īpašnieki iepriekš izcirstās meža platības nav atjaunojuši atbilstoši Meža likuma prasībām. Viņš teica, ka iepriekšējos gados privātīpašnieki nebija apstādījuši 17,9 tūkstošus hektāru izcirsto platību, bet pērn šim parādam nākuši klāt vēl 11,8 tūkstoši hektāru. Atbilstoši Meža likumam Valsts meža dienests neļauj cirst mežu, ja likumā noteiktajos termiņos īpašnieks nav apstādījis vismaz 80% iepriekš izcirsto platību. Pēc Valsts meža dienesta aplēsēm, pērn šāds aizliegums attiecās uz 11 573 meža īpašniekiem. Tādējādi galvenās cirtes vecumu sasniegušajās mežaudzēs patlaban "iesaldēti" aptuveni 22 miljoni kubikmetru koksnes. Latvijā – visdārgākie dzīvokļi Baltijā BNS 01/23/02 Janvārī no Baltijas valstu galvaspilsētām dārgākie vienistabas jaunie dzīvokļi bija Latvijas galvaspilsētā Rīgā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Ober Haus" dati. Rīgas centrā un vecpilsētā jaunu vienistabas dzīvokli janvārī var nopirkt par 1100 līdz 1600 ASV dolāriem par vienu kvadrātmetru, bet Igaunijas galvaspilsētas Tallinas centrā janvārī - par 740 līdz 1400 ASV dolāriem kvadrātmetrā. Savukārt Lietuvas galvaspilsētā Viļņā vienistabas dzīvokļiem ir cenas no 900 līdz 1200 dolāriem par vienu kvadrātmetru. Neremontētu vienistabas dzīvokli Rīgā janvārī var nopirkt par 450 līdz 500 ASV dolāriem par vienu kvadrātmetru, Tallinā par 450 līdz 550 dolāriem par kvadrātmetru, bet Lietuvā par 340 līdz 430 dolāriem. Divu, triju un četru istabu dzīvokļu cenas Baltijas pilsētu centros ir līdzīgas vienistabas dzīvokļu cenām par kvadrātmetru. Arī dzīvokļu īres maksa Latvijas galvaspilsētā ir vislielākā. Rīgas centrā janvārī vienistabas dzīvokli jaunā mājā var izīrēt par 300 līdz 400 dolāriem mēnesī, Tallinas centrā par 350 dolāriem, savukārt Viļņā par 200 līdz 300 dolāriem mēnesī. Ārpus pilsētas centriem dārgākie jauni vienistabas dzīvokļi ir Latvijā - sākot no 250 līdz pat 700 ASV dolāriem par vienu kvadrātmetru. Jūrmalā jaunu vienistabas dzīvokli var nopirkt par 550 līdz 700 dolāriem kvadrātmetrā. Savukārt Lietuvā jaunu dzīvokli ārpus centra var nopirkt sākot no 300 līdz 600 dolāriem par vienu kvadrātmetrum, bet Igaunijā - no 420 līdz 450 dolāriem par kvadrātmetru. Biroju komercplatību nomas maksas Baltijas valstīs ir samērā līdzīgas. Latvijā galvaspilsētas centrā janvārī nomas maksa ir 8 līdz 25 dolāri par vienu kvadrātmetru, Lietuvā - 9 līdz 20 dolāri par kvadrātmetru, bet Igaunijā cena ir viszemākā - 6 līdz 16 dolāri par kvadrātmetru. Ikarusi ved stenēdami NRA 01/21/02 Lai gan Rīgas pašvaldības autobusu parks pamazām atjauninās, ielās joprojām kursē vecumvecie ikarusi. Sabiedriskā transporta sektorā no nodarbināto autobusu skaita šobrīd veco autobusu īpatsvars ir nedaudz mazāk par pusi. Pasažieru plūsmas maksimumstundās ielās dodas 142 autobusu parka Imanta un 140 autobusu parka Tālava autobusi, no kuriem attiecīgi 55% un 51% ir jauni transporta līdzekļi, informēja domes Satiksmes departamenta Sabiedriskā transporta vienības direktore Rudīte Reveliņa. Pārējie autobusi ir jau krietni gados esošie Ikarus, MAN un DAF autobusi. R. Reveliņa atzina, ka autobusu parku rīcībā ir arī "daudz tādu autobusu, kas vienkārši stāv pie sētas un gaida, kad to pamatvērtība būs nulle", taču visi autobusi, kas dodas līnijās, atbilstot drošības prasībām. Dažiem vecajiem ikarusiem noskrējiens jau pārsniedz miljonu kilometru. Līdz 2005. gadam plānots no visiem vecajiem autobusiem atbrīvoties. Jaunu busu izmantošana dod lielu ekonomisko efektu. Piemēram, Mercedes autobusu ekspluatācijas izdevumi uz katriem 1000 kilometriem ir 5,80 lati, bet Ikarus – 32,47 lati. Autobuss mēnesī nobrauc vidēji 6500 kilometru. Autobusu parkos šobrīd dīkstāvē atrodas 18 Mercedes Benz Citaro autobusu, kuri nav pieņemti ekspluatācijā, jo piegādātājs nav izpildījis visas līgumā noteiktās prasības, atzina Rīgas domes Satiksmes departaments. Nav piegādāta visa nepieciešamā tehniskā dokumentācija, specinstrumenti, kas bija jāpiegādā kopā ar autobusiem. Nav saņēmti specinstrumenti, bez kuriem būtu praktiski neiespējami remontēt jaunos autobusus, kuros ir daudz elektronikas. Tāpat atklāti defekti pārnesumkārbās. Šo iemeslu dēļ piegādātāji nevar autobusus nodot ekspluatācijā. Par radušos situāciju tiks nosūtīta oficiāla vēstule arī Rīgas domei. Problēmas radušās arī otriem jauno autobusu piegādātājiem – Neoplan Polska. Satiksmes ministrija poļiem izsniegusi tikai pagaidu tehniskās atbilstības sertifikātu, taču firmai joprojām nav izdevies nokārtot visu nepieciešamo dokumentāciju. Satiksmes departaments norāda, ka Neoplan Polska šobrīd kārto dokumentus, kas nepieciešami atbilstības sertifikāta saņemšanai. "Autobusi, kas ievesti un nodoti ekspluatācijā pagaidu atbilstības sertifikāta darbības laikā, var turpināt tikt ekspluatēti, bet jauni autobusi tiks piegādāti tikai pēc atbilstības sertifikāta saņemšanas," atzīst departaments. Krievu kopiena protestē Ārgaļa izteikumus LETA 01/19/02 Sabiedriskā organizācija "Krievu kopiena Latvijā" ģenerālprokuroram Jānim Maizītim piektdien nosūtījusi atklātu vēstuli, kurā lūdz pieņemt attiecīgus likumā paredzētus mērus par starpnacionālā naida kurināšanu saistībā ar bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa izteikumiem žurnālā "Rīgas Laiks". Žurnāla "Rīgas Laiks" pagājušā gada decembra numurā publicētajā intervijā Ārgalis bija izteicies, ka "latvietis struktūrā absolūti nebija piemērots padomju sistēmai. Ja krievs ģenētiski ir radīts zagšanai un slinkošanai, tad latvietis ir absolūti bailīgs zaglis." "Ja šoreiz tiesībsargājošās iestādes neko nepasāks, tas būs vēl viens pierādījums tam, ka krievus mūsu valstī var apvainot brīvi un nesodīti," "Krievu kopienas Latvijā rakstīto citē "Vesti Segodnja". Ārgalis aģentūrai LETA atzina, ka viņa izteiciens, iespējams, ir neveikls, bet viņš neesot vēlējies apvainot krievu tautu. Citātu Saeimas deputāts esot izrāvis no konteksta - Ārgaļa stāstījuma par studenta gados gaļas kombinātā novērotajiem oriģinālajiem zagšanas paņēmieniem. Izglītības sistēma nenodrošina latviešu valodas apguvi LETA 01/22/02 Latvijas izglītības sistēma 10 gadu laikā nav spējusi nodrošināt normālu latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolās,- šādu viedokli šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pauda apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" Saeimas deputāts Jakovs Pliners. Pliners uzsvēra, ka saskaņā ar 2000.gada datiem gandrīz puse mazākumtautību skolu absolventu latviešu valodu pārvalda vāji un tajā saskatāma izglītības sistēmas vaina, jo daudzi latviešu valodas skolotāji mazākumtautību skolās nav speciālisti. Kā norādīja PCTVL deputāts, nav šaubu par to, ka visiem Latvijā dzīvojošajiem ir jāzina latviešu valoda, taču valodas apguvi vajag nodrošināt ar pārdomātu izglītības sistēmu, nevis vardarbīgām metodēm. Kā piemēru nepārdomātai izglītības sistēmai valsts valodas jomā Pliners minēja plānoto izglītības reformu 2004.gadā, kad mazākumtautību skolu 10.klašu skolēniem mācības būs jāsāk pēc bilingvālās metodes. Nav saprotams, kā tiks nodrošināta bilingvālās mācību metodes ieviešana, ja valstī nav metodikas, mācību grāmatu un speciālistu, kas šo metodi ieviesīs, teica Pliners. Deputāts piebilda, ka daudz pārdomātāk šajā jautājumā rīkojusies Igaunija, nosakot, ka bilingvālā mācību sistēma sāks darboties no 2007.gada un ka vietējā pašvaldība var lūgt valdību pēc vajadzības pagarināt bilingvālās metodes ieviešanas laiku. Situācijas labošanai PCTVL atbalsta prezidentes izveidotās valsts valodas komisijas darbu un gatavojas piedalīties šīs komisijas darbā. Ar ugunskuru atceras barikāžu dienas Diena 01/21/02 Svētdienas pēcpusdienai pamazām krēslojot, Doma laukumā atkal kā pirms vienpadsmit gadiem sāka liesmot ugunskurs un, dūmiem kāpjot debesīs, atsauca atmiņā laiku, kad Rīgas centrā stratēģiski svarīgus objektus plecs pie pleca sargāja Latvijas iedzīvotāji. Atšķirībā no pērnā gada, kad, atceroties barikāžu laika desmitgadi, Vecrīgu pārpildīja cilvēki un atmiņas, šogad ap ugunskuru pulcējās aptuveni pussimts vēsturisko notikumu pieminētāju, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki. Svētdien, Barikāžu aizstāvju atceres dienā, bojāgājušo atdusas vietās un pie Brīvības pieminekļa tika godināta Latvijas neatkarības aizstāvju piemiņa Bastejkalnā, kur izdzisa četru no "omoniešu" lodes kritušo upuru dzīvība. ziedus nolika arī Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga. "Lattelekom" kompensēs zaudējumus LETA 01/19/02 SIA "Lattelekom" izskata iespēju pēc klientu pieprasījuma kompensēt viņiem radušos zaudējumus saistībā ar interneta darbības traucējumiem, informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļa. Šie zaudējumi tiks piedzīti no personām, kuru nelikumīgā darbība izraisījusi traucējumus tīklā. "Lattelekom" uzskata, ka pēdējās dienās novērotos interneta darbības traucējumus ir izraisījusi tīkla apzināta ļaunprātīga pārslogošana, ar ko dažkārt nākas saskarties arī interneta pakalpojumu sniedzējiem citās valstīs. Traucējumus izjūtot tie "Lattelekom" klienti, kas pastāvīgi lieto internetu, "DSL" pakalpojumu lietotāji, kā arī daži citu interneta pakalpojumu sniedzēju klienti. Ielu bērniem būs pieejams internets Rīgas Balss 01/21/02 Labdarības akcija "Aplaimo", kas aizsākās pērnā gada novembra vidū, noritējusi veiksmīgi, un tagad būs iespējams ne tikai iegādāt datorus ielas bērniem, bet arī pievienot datoriem internetu. Izveidotajā kontā ieskaitīti 6016 latu. Pirms divām dienām datoru jau saņēma vairāki aprūpes centri. Datorus ar interneta pieslēgumu paredzēts izvietot Rīgas Svētā Nikolaja kristīgajā bērnu patversmē, LELB Diakonijas dienas centrā, Pestīšanas armijas bērnu un jauniešu mājā un Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrā. Labdarības akcija "Aplaimo" tika organizēta, sadarbojoties "Asociācijai ielu bērniem", saldumu ražotājiem "Laima" un "Staburadze", lielveikaliem "Rimi" un laikrakstam "Rīgas Balss" un "Večernaja Riga". Apstiprina Latvijas olimpiskās vienības sastāvu Apollo 01/24/02 Trešdien, 23. janvārī, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sēdē tika apstiprināts Latvijas komandas sastāvs startam ziemas Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Sastāvā ir iekļauti 50 sportisti astoņos sporta veidos: ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, hokejā, kamaniņu sportā, skeletonā, distanču slēpošanā un kalnu slēpošanā. Delegācijas sastāvā iekļauti 22 treneri, četri mediķi un četri administratīvie darbinieki. Amatas novadā dzimst trakas idejas Lauku Avīze 01/24/02 Cēsu rajonā Amatas novadā uzņēmējs Edmunds Garklavs pavasarī plānojis sākt ultravieglo lidmašīnu ražošanu. Garklavs kopā ar partneriem, kuriem ir pieredze lidmašīnu montēšanā, jau pavasarī plāno samontēt pirmās lidmašīnas. Ar laiku plānots Amatā izveidot nelielu lidlauku, kur notiktu arī pilotu apmācība. "Tautas lidaparāti", kas piemēroti galvenokārt tūrismam un izklaidei, nepārsniegs 450 kilogramu svaru un būs nopērkami, sākot ar pieciem tūkstošiem latu. Garklavam piederošais individuālais uzņēmums "Forma" līdz šim nodarbojies ar dažādu iekārtu ražošanu kokapstrādes un citām rūpniecības nozarēm. Amatas novada domes priekšsēdētājs P. Ontuzāns norādīja, ka uzņēmēja iniciatīva noteikti saņemšot pašvaldības politisku un morālu atbalstu. "Trakām idejām šodien ir lielāka tendence piepildīties nekā reālām," piebilda Ontuzāns. Laika apstākļi ir tādi, ka tā vien šķiet – tuvojas pavasaris... Ir skaidrs, ka tas ir par ātru, bet nu arī sapro- tam, ka sniegu un aukstumu vairs nav ko gaidīt. Gandrīz ikdienas līst, uz ie- lām ir pamatīgas peļķes. Gaisa tempe- ratūra dienā ir +3 - +5oC.... vēl arvien ir apmācies un drūms... Saulīte savu jauko vaigu nav rādī- jusi arī šonedēļ. Anda