K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 232: 2002. g. 2. - 7. februāris Zemniekiem draud katastrofa NRA 02/05/02 Samazinātās ražošanas kvotas un tikai daļēja tiešo maksājumu saņemšana no Eiropas Savienības (ES) neiznīcinās Latvijas lauksaimniecības nozares, izņemot piensaimniecību, tomēr to izaugsmes iespējas būs ierobežotas. Piena ražotājiem un pārstrādātājiem ar šādu lauksaimniecības politiku draud katastrofa, – domā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs. "Tas, ka Eiropas Savienībā mūs neviens negaida, bija zināms sen. Un pēdējā laika notikumi to netieši apliecina. Latvijai noteiktā piena ražošanas kvota, kas ir smieklīgi maza, ir apliecinājums tam, ka mūs cenšas izslēgt no tirgus," sacīja Rīgas piena kombināta ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs. Graudaugu ražošanā lielākās bažas ir par tiešo maksājumu nesaņemšanu pilnā apmērā. "Taisnības labad jāmin, ka mūsu liellopu gaļas ražotāji un daļēji arī piensaimnieki iegūtu no cenu pieauguma, ja Latvijas cenas pielīdzinātu ES esošajām," teica A. Miglavs. Pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālistu aptuvenām aplēsēm (precīzu aprēķinu vēl nav), ja Latvijas lauksaimniecība saņems tikai 25 procentus no tiešajiem maksājumiem, gadā tā zaudētu aptuveni 30 miljonu latu. Savukārt ierobežotās ražošanas kvotas draud ar katastrofu ne tikai piensaimniecībai, bet arī ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārvēršanos par krūmājiem. Ja būs šāda ražošanas kvota, no kādreiz lauksaimniecībā izmantojamiem 2,5 miljoniem hektāru zemes tiks apstrādāti tikai 500 000 hektāru. Pēc A. Miglava domām, EK paziņojums ir izlūkošanas pasākums, tāpēc Latvijai, iespējams, nav izdevīgi atklāt, kuru variantu tā aizstāvēs – kvotas vai maksājumu līmeni, jo abas pozīcijas ir svarīgas. Pārstrādātāji prasa piemērot intervenci piena tirgū NRA 02/06/02 Jau rudenī visu trīs Baltijas valstu piena pārstrādātāji ziņoja par izmaiņām Eiropas piena tirgū, kad pazeminājās piena produktu, arī Latvijas galveno eksporta produktu sviesta un sausā piena, cena. Situācija nav mainījusies, tāpēc, lai zemnieki arī turpmāk varētu saņemt līdzšinējo samaksu par saražoto pienu, Latvijā nekavējoties jāizstrādā un jāsāk piemērot intervence piena produktiem, Neatkarīgajai sacīja akciju sabiedrības Rīgas piena kombināts ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta nozaru atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Inga Jēkabsone Neatkarīgo informēja, ka tuvākajā laikā gaidāms rīkojums par darba grupas izveidi piena intervences noteikumu izstrādei, tāpēc pagaidām runāt par intervences principiem ir pāragri. Tomēr piena intervence jau ir minēta pērn ZM izstrādātajā attīstības programmā šim gadam. Tajā teikts, ka piena un piena produktu intervences mehānisms jāiedarbina gadījumā, ja ir iespējama piena iepirkuma cenu krišanās lielāka saražotā piena apjoma dēļ. Intervenci piena tirgū var realizēt divos veidos – kā intervences iepirkumu un intervences uzglabāšanu. Intervences iepirkums tiek piemērots sviestam un sausajam vājpienam, ja piena produktu cenas tirgū divas nedēļas saglabājas zemākas par 92 procentiem no intervences cenas (produkta ražotājam jāgarantē vismaz minimāla iepirkuma cena, intervences iepirkšana jāveic intervences aģentūrai, izsludinot atklātu konkursu). Savukārt intervences uzglabāšana tiek piemērota sviestam, sausajam vājpienam un ilgi uzglabājamiem sieriem, lai mazinātu piedāvājuma sezonālo svārstību ietekmi uz tirgus cenu. Realizējot intervences pasākumus, produkts uz laiku tiek izņemts no tirgus aprites un uzglabāts ražotāja noliktavā. Uzglabāšanas periodam beidzoties, produkts tiek laists tirgus apritē. Intervences aģentūra slēdz glabāšanas līgumu ar noliktavas īpašnieku, par privāto uzglabāšanu tiek maksāta atlīdzība. Saeimas ES informācijas biroja projektu vadītājs Ivars Bušmanis Neatkarīgajai apliecināja, ka arī ES ir līdzīgs mehānisms intervencei piena produktu tirgū. Arī J. Skvarnovičs atzina, ka intervence ir viens no legālajiem principiem, kad pieprasītās un saražotās produkcijas starpība tiek izņemta no tirgus un realizēta vēlāk. Tādējādi tiek nodrošināta iespēja valstij pārdot saražoto par izdevīgāko cenu. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs Neatkarīgajai atzina, ka intervence piena tirgū ļaus saglabāt piena iepirkuma cenu, bet tikai tāpēc, ka tiks iedarbināta intervence, nepieaugs piena iepirkuma cena. "Piena produktu tirgus Latvijā ir samērā ierobežots, un tas, ka valsts izpirks daļu no piena kombinātu saražotās liekās produkcijas, tomēr pasargās no piena iepirkuma cenas samazinājuma un būs reāls piena ražotāju ieguvums. Piena intervence ir valsts finansēts atbalsts šai nozarei," skaidroja A. Miglavs. Paideru šokē Delnas bezkaunība NRA 02/05/02 Dienas biznesa galveno redaktoru Juri Paideru aizvadītajā nedēļā visvairāk pārsteidza Sabiedrības par atklātību Delna kārtējais sabiedrības sirdsapziņas uzurpācijas mēģinājums: "Līdzīgi kā pērn, pagājušonedēļ avīze saņēma Delnas aicinājumu sniegt informāciju par partiju priekšvēlēšanu tēriņiem. Mūsdienās ir normāli pelnīt naudu, spekulējot biržā, valūtas tirgos, tāpēc nav nekā nosodāma, ja cilvēks ir finansu spekulants. Arī viena no Džordža Sorosa naudas pelnīšanas formām ir dažādu palīgorganizāciju dibināšana. Bet mani pārsteidz, ka starptautiska valūtas spekulanta nodibinātas organizācijas uzmetas par šīs valsts sirdsapziņu, par valsts tirdzniecības ar akcijām kontrolētāju. Un tas man rada pārsteigumu – uz kāda pamata? Es ticu, ka tie cilvēki, kas darbojas Delnā, ir ļoti naivi un labticīgi un nesaprot, ka caur viņiem lielās biznesa haizivis veic savu biznesu un nodrošina maksājumus investoriem. Pat Sorosa fonds maksāja ļoti lielus procentus saviem investoriem. Veicot spekulācijas, visvērtīgākais ir informācija. Pieredze biznesa avīzes vadībā liek domāt, ka Delna ir sastāvdaļa lielā mārketinga procesā, kura mērķis ir pelnīt uz akciju pirkšanu un tālākpārdošanu, un Delnas ambīcijas saņemt informāciju par partiju tēriņiem vai vēl kaut ko ir tikai šā procesa sastāvdaļa. Runājot par Latvijas kuģniecības privatizācijas uzraudzību, jāatzīst, ka Delna nav iestāde, kurai būtu jāuztic kaut kā kontrolēšana. Latvijā ir Satversme, likumi, organizācijas, kurām jākontrolē, kas notiek ar valsts mantu. Dīvaini, ka tiek slēgti kaut kādi līgumi ar Privatizācijas aģentūru, jo Delna ir jāuztver kā biznesa sastāvdaļa, kas spekulē ar akciju un valūtas svārstībām." "Presē daudz tika apspriesta Eiropas Savienības paplašināšanās. Manuprāt, Latvija jau ir faktiski integrējusies ES un uzņemšana ir tikai formāls akts, kurš varētu arī nenotikt no mums neatkarīgu apstākļu, piemēram, ES iekšējo pretrunu, dēļ. Skumjākais, ka Latvijai nav nekādu ārpolitisku alternatīvu, ja netiekam uzņemti ES. Man ir aizdomas, ka šis pēkšņais paziņojums par paplašināšanās izdevumu samazināšanu, nevienādajiem apstākļiem lauksaimniekiem ir mēģinājums pateikt nē nevis ar ES dalībvalstu, bet kandidātvalstu muti. Spriežot pēc Polijas reakcijas, tas jau ir panākts. " "Atkal aktualizējās arī partiju finansēšanas jautājums, bet nedomāju, ka pašreizējo partiju vadība ir ārkārtīgi ieinteresēta to finansu caurskatāmībā. No sabiedrības viedokļa tās ir caurskatāmas, ja ir zināms, kuros uzņēmumos strādā un ar kuriem uzņēmumiem sadarbojas politiķi. Ja tas tā nav, tad korupcijas novēršanas likums patiesībā ir korupcijas slēpšanas likums. " Atsākas naudas jukas medicīnā NRA 02/04/02 Smagajiem slimniekiem nevar likt gaidīt rindā, un pērn slimnīcām nācies pārsniegt dārgajām terciārās aprūpes programmām atvēlēto naudu par 164 636 latiem, taču vēl nav zināms, kā to atmaksās. Vairākas programmas šogad no centralizētās Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) finansēšanas nodotas reģionālajām slimokasēm, un jau sākušās nemaksāšanas jukas. Terciāro programmu nodošana jau radījusi ārkārtas situāciju – par apdegumu slimnieku ārstēšanu Dzelzceļa slimnīcai Biķernieki janvārī reģionālās slimokases 40 000 latu vietā janvārī pārskaitījušas tikai divarpus tūkstošus, bet nesamaksāto siltuma un elektrības rēķinu dēļ slimnīcai draudēts atslēgt siltumu un elektrību. Kā pastāstīja slimnīcas direktors Gundars Prolis, no astoņām reģionālajām kasēm nelielu summu bija samaksājušas tikai divas – Dienvidlatgales un Pierīgas slimokases. Slimnīca nevar atteikt neatliekami ārstējamiem apdegumu slimniekiem, taču, ja tiek atslēgts siltums un elektrība, šos slimniekus ārstēt vienkārši nav iespējams. VOVAA preses sekretāre Egita Pole to izskaidroja ar Finansu ministrijas nepārskaitītās naudas radītām problēmām, solot, ka februāra pirmajās dienās aģentūras nesamaksātie 700 000 lati jau pārskaitīti reģionālajām slimokasēm. Reģionālo kasu pārziņā šogad tiek atdota kardioķirurģija bērniem un pieaugušajiem, kardioloģija bērniem, apdegumu ārstēšana, surdoloģija bērniem, medicīniskā ģenētika un diabēta slimnieku apmācības programma. Par spīti pārtēriņiem, šogad nevienai no šīm programmām nav iedalīts vairāk naudas. VOVAA dati rāda, ka pērn jūtami, par 55 538 latiem, nācies pārtērēt pieaugušo apdegumu ārstēšanai atvēlētos 668 858 latus, bērnu dzirdes problēmu ambulatorajai ārstēšanai atvēlētie 116 392 lati pārtērēti par 8156, bērnu kardioloģijai un kardioloģisko slimnieku reanimācijai bērnu slimnīcā Gaiļezers atvēlētie 232 390 lati pārtērēti par 9074, vēl papildus 17 991 lats iztērēts šo slimnieku rehabilitācijai. Vēl pamatīgāks pārtēriņš – 55 796 lati – radies par P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā sniegto kardioķirurģisko palīdzību īpaši smagajiem slimniekiem, kam bija iedalīti 1,3 miljoni latu. Tikai viena programma, diabēta slimnieku ārstēšana un apmācība ārstniecības centrā Rīgas Jūrmala, atvēlētajā naudā iekļāvusies, pārtērējot tikai 100 latu, bet 5000 latu neizmantoti palikuši bērnu dzirdes problēmu stacionārās ārstēšanas programmā. Gaiļezera bērnu slimnīcas direktors Sandris Kaidaks uztraucies par naudas sadrumstalošanu pa reģioniem. Pat ja gadā konkrēto slimnieku skaits būtiski nemainās, nevar prognozēt, cik šādu slimnieku būs no katra reģiona – ja vienu gadu Daugavpilī atklāj divus bērnus ar sirdskaiti, bet Ventspilī astoņus, tad nākamajā gadā šī proporcija var izrādīties pretēja. Līdz šim naudu varēja izmantot elastīgi, tieši tiem slimniekiem, kam tā vajadzīga. Tagad maz ticams, ka kāda slimokase sev oficiāli pienākošos naudu labprātīgi atvēlēs citai. Jau pērn pierādījās, ka beigu beigās nekāda pārpalikušās naudas pārdale starp slimokasēm nenotika. Kā skaidroja E. Pole, programmu nodošanu reģionālajām kasēm paredz Pasaules Bankas kreditētais veselības aprūpes reformu projekts. VOVAA tikai pilda ministrijas rīkojumus, lai realizētu pāreju uz vienas plūsmas finansēšanas sistēmu. Arī aģentūrai vieglāk būtu turpināt centralizētu finansēšanu. ASV valsts departaments lūdz izvairīties no Latvijas slimnīcām NRA 02/05/02 Amerikas Savienoto Valstu departaments, informējot ASV pilsoņus par ceļošanas iespējām Latvijā, aicina izvairīties no operācijām un nopietnām medicīniskām procedūrām. ASV Valsts departamenta mājaslapā internetā teikts, ka Latvijā ir vairākas privātas klīnikas, kuras tehniskais nodrošinājums un speciālisti atbilst ASV un Rietumu standartiem, taču vairākumā Latvijas slimnīcu ir slikts aprīkojums un nepietiekami resursi, turklāt ārpus pilsētām medicīniskā palīdzība var kavēties. Mājaslapā teikts, ka lielākā daļa Latvijā pieejamo medikamentu atbilst pasaules standartiem, tomēr tie ražoti galvenokārt Eiropā un Krievijā un uz iepakojuma var nebūt instrukcijas angļu valodā. Modernizē sirds ķirurģijas centru NRA 02/05/02 P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā par pašu mediķu līdzekļiem rekonstruēts un modernizēts Sirds ķirurģijas centrs. Prieku aptumšo tikai vārgais finansējums: valsts apmaksā tikai 30 procentu nepieciešamo sirds operāciju. Diemžēl daudzi pacienti vai nu vispār nenonāk līdz ārstiem un iet bojā, vai slimības dēļ kļūst par invalīdiem, vai, operācijai sagatavoti, mirst garajā rindā. Pērn rindu nesagaidot, nomiruši 11 operācijai sagatavoti slimnieki. Turklāt reaģējusi neesot neviena no daudzajām valsts instancēm, kurām pērn sūtītas vēstules ar lūgumu pēc papildu finansējuma. Pēc slimnīcas direktora Māra Pļaviņa sacītā, centra rekonstrukcijā ieguldīti 350 000 latu slimnīcas naudas, radot drošu sterilizācijas, skābekļa piegādes, mikroklimata un komunikāciju sistēmu, iespēju saglabāt visu informāciju par operācijām. Radīta arī iespēja nodrošināt neatliekamo sirds ķirurģisko palīdzību visu diennakti. Tagad centrā var veikt 1500 sirds operāciju gadā, taču valsts apmaksā tikai 750 no tām. Latvija saņem ASV atbalstu NRA 02/06/02 ASV viceprezidents Ričards Čeinijs Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai apliecinājis, ka ASV ir gatavas sadarboties ar Latviju demokrātisko institūciju nostiprināšanā un tieslietu sistēmas stiprināšanā. ASV nav mainījusi attieksmi pret NATO paplašināšanos. ASV atzīst katras kandidātvalsts tiesības kļūt par alianses dalībvalsti, pamatojoties uz individuālajiem sasniegumiem; veto tiesības par NATO lēmumiem nebūs nevienai valstij ārpus šīs organizācijas. To, vai sarunās ar ASV viceprezidentu apspriests arī Latvijā aktuālais jautājums par iespējamiem grozījumiem vēlēšanu likumdošanā, kas arī saistīta ar Latvijas virzību uz dalību NATO, Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot. Jau rakstījām, ka ārlietu ministrs Indulis Bērziņš saņēma ASV valsts sekretāra vietnieka Ričarda Armitedža vēstuli, kurā izteikta cerība, ka Latvijā veiks izmaiņas vēlēšanu likumos. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga LNT sacīja, ka tik augsta līmeņa sarunās tiek runāts "atslēgvārdos" un "formulās", kur arī izteikts ASV nemainīgais atbalsts NATO paplašināšanai. Sarunā pausta vēlme turpināt sadarbību ar Latviju tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšanā. Prezidentes preses dienesta paziņojumā teikts, ka R. Čeinijs paudis atzinību par sasniegto Latvijas attīstībā un uzsvēris ASV gatavību sadarbībai ar Latviju demokrātisko institūciju nostiprināšanā un tieslietu sistēmas stiprināšanā, tai skaitā cīņā ar korupciju. V. Vīķe-Freiberga un R. Čeinijs pārrunājuši NATO paplašināšanās procesu. ASV viceprezidents teicis, ka alianse jaunajā situācijā pasaulē neesot zaudējusi nozīmību. R. Čeinijs atkārtoti uzsvēra pamatprincipus, uz kuriem balstās ASV: "Ārpus NATO dalībvalstīm esošajām zemēm nav veto tiesību par NATO lēmumiem. ASV atzīst katras kandidātvalsts tiesības iekļūt organizācijā, pamatojoties uz to sasniegumiem." Pārrunāta arī situācija pasaulē un ASV pēc 11. septembra notikumiem. Prezidente augstu novērtēja Dž. Buša un R. Čeinija lomu situācijas noregulējumā pēc notikušās traģēdijas. "Mēs esam maza valsts, bet stiprs sabiedrotais," teica V. Vīķe-Freiberga, vēlreiz savā un Latvijas iedzīvotāju vārdā paužot līdzjūtību sakarā ar traģiskajiem notikumiem. Latvija - viena no pasaules līderēm vides aizsardzībā LETA 02/05/02 Latvija atrodas pirmajā desmitniekā 142 pasaules valstu sarakstā pēc ekoloģiskā stāvokļa un apkārtējās vides saglabāšanā paveiktā, teikts Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem izplatītajā ziņojumā "Ekoloģiskās stabilitātes indekss 2002". Visaugstāk ekoloģijas un vides aizsardzības jomā novērtēta Somija, pirmajā desmitniekā ietilpst arī Norvēģija, Zviedrija, Kanāda, Šveice, Urugvaja, Islande, Austrija, Kostarika. Sarakstu noslēdz noslēdz Apvienotie Arābu Emirāti. Ziņojumu sagatavoja Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētījumu grupas un Pasaules ekonomikas foruma apkārtējās vides aizsardzības darba grupa. No Baltijas valstīm Latvija ir ieguvusi visaugstāko vietu. Igaunija ir ierindota 19.vietā, savukārt Lietuva - 28.vietā. Krievija sarakstā ieņēmusi 74.vietu, apsteidzot attīstītās valstis: Itāliju - 86.vieta, Lielbritāniju - 98.vieta, Dienvidkoreju - 136.vieta). ASV sarakstā atrodas 51.pozīcijā. Līdzīgs ziņojums pirmo reizi tika sagatavots Davosas forumam 2000.gadā. Par pētījuma mērķi kļuva "dabas aizsardzības" indeksa izstrāde, kas skaitļos ļauj novērtēt stāvokli ekoloģijas jomā un dabas aizsargāšanai veiktos pasākumus konkrētās valstīs. Katras valsts vietu nosaka pēc 20 rādītājiem, ieskaitot ekosistēmu stāvokli, iedzīvotāju pakļautību ekoloģiskiem draudiem, valsts spēju pretoties krīzēm šajā jomā, iedzīvotāju ienākumu līmeni, ekonomikas attīstību, kā arī citiem kritērijiem. Šos rādītājus veido, balstoties uz atklāti pieejamu datu analīzi. Pats reitings tiek izteikts 100 ballu skalā. Raksturīgi, ka nevienā ziņojumā minētajā valstī šis rādītājs nesasniedz maksimālo, un pirmās vietas ieguvējai Somijai tas ir 73,7 balles. Kā atzīmē pētnieki, "nav nevienas valsts, kas varētu lepoties ar patiesi stabilu ekoloģiju, un katrai ir rādītāji, ar kuriem tā atrodas zemāk par vidējo atzīmi". Cits svarīgs ziņojuma secinājums ir šāds: nav tiešas saistības starp ekonomisko attīstību un apkārtējās vides stāvokli, kas, pēc pētnieku domām, ļauj atsevišķi risināt ekonomikas un dabas aizsardzības jautājumus. Atšķirīgi vērtē Bojāra Satversmi NRA 02/07/02 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētāja Jura Bojāra vadībā izstrādātā Satversmes projekta plaša apspriešana vēl nav izdevusies, bet zināma opozīcija vērojama arī pašā dokumenta izstrādes grupā. Uz diskusiju par Satversmes projektu vakar tika aicināti gan juristi, gan jebkurš interesents. Apmēram 30 dalībnieku auditoriju veidoja sociāldemokrāti, tiesību speciālisti un pensionāri. J. Bojāram nācās atzīt, ka plašu, augsti kvalificētu juristu auditoriju nav izdevies piesaistīt, jo šis pasākums noticis vienlaikus ar citiem semināriem. Tāpēc pirms dokumenta nodošanas tautas nobalsošanai Policijas akadēmijā tiks rīkota vēl viena speciālistu diskusija. Lai ar Satversmes projektu iepazīstinātu tautu, iecerēts izdot vairākus desmitus tūkstošus brošūru. Klātesošie izteica galvenokārt sīkas piezīmes un papildinājumus, juristi – vēlmi koncentrēt dokumentu. Iepriekš J. Bojārs atzina, ka Satversme būšot "visnotaļ sociāldemokrātiska". Atšķirībā no iepriekšējiem vakar prezentētais projekts ir nedaudz attālināts no šīs ideoloģijas. Latvija vairs netiek definēta kā sociālā taisnīguma valsts – pēc J. Bojāra teiktā, tas būtu mērķis, uz ko tiekties, tajā pašā laikā sociālā aizsardzība, vienādu iespēju garantēšana atrunāta citos pantos un nav vērojama abstrahēšanās no politiskās pārliecības. Dokumentā reglamentētas veco cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu, "nopelnītā pensija jāizmaksā pilnā apjomā", cilvēka cienīgas un neatkarīgas dzīves nodrošināšana sev pierastajā vidē, īpaši izdalītas invalīdu tiesības, valsts nodrošināta bezmaksas augstākā izglītība talantīgajiem, noteiktas arodbiedrību dibināšanas tiesības, iekļautas vairākas darba likumdošanas normas. Tautsaimniecības valsts regulējumam un dabas resursu izmantošanai veltīta vesela nodaļa. Satversmes projekta līdzautors Valdis Cielava atzina, ka neatbalstot šo sociāldemokrātisko ievirzi un pārlieku sīko reglamentāciju. Arī otrs darba grupas eksperts Gvido Zemribo, kā arī daži klātesošie juristi piedāvāja koncentrēt dokumentu. V. Cielava arī šaubās, vai viena juridiska dokumenta labošana dos reālus dzīves uzlabojumus – nepieciešami līdzekļi un griba to iedzīvināšanai. "Arī Latīņamerikas valstīs ir vislabākās konstitūcijas, bet tās nestrādā," argumentēja tiesību zinātņu doktors. Satversmē plānota tautas vēlēta prezidenta institūcijas un jauktās vēlēšanu sistēmas ieviešana, kas, pēc politologa Jāņa Ikstena domām, būtībā ir paralēlā balsošana, kad valstī vienlaikus notiek vēlēšanas pēc proporcionālās un pēc vienmandāta apgabalu sistēmas. Tā dotu milzīgas priekšrocības lielajām partijām. Arī V. Cielava piekrita, ka tādējādi mazināsies mazo partiju loma un tiks stabilizēta partiju sistēma, ko nodrošinās vēlēšanu sistēmas maiņa un nosacījums, ka prezidenta kandidātu drīkstēs izvirzīt tikai tās partijas, kurās ir 2000 biedru, kā arī 10 000 vēlētāju un Pašvaldību savienība. J. Bojārs gan atzina, ka partijas biedru skaits nav rēķināts pēc kaut kādiem kritērijiem, bet ierobežojums nepieciešams, "lai nebūtu tūkstoš prezidentu kandidātu". Pēc V. Cielava domām, Valsts prezidenta ievēlēšana tautas nobalsošanā būs dārgs process, tautas gaidas ir lielas, bet Valsts prezidents nevarēs attaisnot cerības, jo viņa pilnvaras nav būtiski palielinātas. Jautāts par prognozēm, kā apjomīgo pamatlikuma projektu varētu uztvert tauta, V. Cielava izteica bažas, ka "cilvēki nesapratīs, par ko ir runa, un neies balsot". Lai arī viņa attieksme pret projektu esot samērā skeptiska un darba grupā viņš piedalās tikai kā LSDSP algots speciālists, viņaprāt, bērnišķīga esot citu juristu un politiķu attieksme, izliekoties, ka Satversmes projekta vispār nav. Jaunajam laikam ambīciju netrūkst NRA 02/04/02 Partijas Jaunais laiks dibinātāji pauda ne tikai vienbalsīgu atbalstu tās veidotājam Einaram Repšem un viņa izmeklētajiem pieciem valdes locekļiem, bet arī bez īpašām diskusijām pieņēma partijas pamatdokumentus. E. Repše savu runu kongresā sāka ar “godīgas un sakārtotas, drošas un stabilas” valsts vīzijas iezīmēšanu, solījumiem par to, ko partija panāks; kāda izskatīsies “valsts rītdiena”, aicināja dzīvi sākt ar jaunu domāšanu, pat citēja Raiņa “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs...”. Partijas ideoloģiskā līnija tika pieteikta kodolīgi – “partija ir labēja, tā atbalsta privātu iniciatīvu, uzņēmējdarbību un brīvu konkurenci”, tūliņ atgriežoties pie vispārīgām frāzēm un varas kritikas: “Valsts rekets izskaužams. Uzņēmējiem jāļauj strādāt, valstij jākalpo cilvēkam. (..) Patriotismam jāatdzimst.” Arī citu idejisko pīlāru uzstāšanās bija līdzīga. E. Repše kongresa norisi vērtēja kā “ātru un lietišķu”, vienīgā aizķeršanās bijusi garā rinda pie notāra, bet tajā vainīgs esot pats notārs. “Kongress ir labi iestudēts, visas diskusijas – veiksmīgi atbīdītas. Ir ļoti daudz frāžu, tukša runāšana par augstām, skaistām lietām, par jaunajiem laikiem, bet ļoti maz reālu priekšlikumu, nav atvēlēts laiks partijas būtiskākā dokumenta – programmas apspriešanai. Ir kaut kādu mazu darba grupiņu vadītāju ziņojumi par savstarpēji nesaistītām programmas sadaļām. Tiek daudz runāts par partijas ētikas kodeksu, kas liek domāt, ka partijas šķīstums tiks izmantots par kampaņas motīvu, lai pretstatītu sevi konkurentiem,” vērtēja Jānis Ikstens, kurš, kā ierasts, vienīgais no politologu saimes kongresā notiekošo vēroja klātienē. Atšķirībā no atklātajiem, vienprātīgajiem balsojumiem aizklātajā balsojumā par partijas valdi bija arī minimāla opozīcija. Par saviem satelītiem valdē E. Repše izvēlējās bijušo Latvijas Bankas kolēģi Valdi Dombrovski, aktrisi Ausmu Kantāni, uzņēmēju, Rīgas ebreju kopienas vadītāju Grigoriju Krupņikovu, Rīgas Tehniskās universitātes docētāju Kārli Šadurski un jaunatnes organizācijas veidotāju, juristu Edgaru Jaunupu. “Apgalvojums, ka Jaunais laiks ir demokrātiska partija, rada šaubas. Partijas vadītājam ir milzīga vara – tikai viņš var izvirzīt valdes kandidātus; valde ir neliela un pieņem visus lēmumus, partijas vadītājs var rīkoties ar līdzekļiem līdz 50 000 latu. Tās organizatoriskā struktūra neliecina par partijas vadības ieinteresētību informācijas plūsmā no apakšas,” sacīja J. Ikstens. Centralizētā pārvalde veidota ar nolūku nodrošināt maksimāli ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu – tā, kā tas ir biznesā. Bet atšķirībā no bankas, kur spriež par relatīvi šauru jautājumu loku, partijai ir jānoklāj visas dzīves sfēras, un seši cilvēki nevar būt tik kompetenti, īpaši tad, ja viņi strādā savos pamatdarbos. “Nešaubos, ka šāda struktūra dos ātrus panākumus, bet diez vai tā varēs darboties ilgtermiņā. Pirmās domstarpības varētu rasties ar deputātiem, kuri kā personības vairs nevēlēsies apteksnēt partijas vadību,” prognozēja J. Ikstens. Ambīciju JL cilvēkiem netrūkstot, bet valdībā, pretēji E. Repšes vīzijai, viņi tomēr nebūšot vienīgie. Vidējā alga Latvijā – 162 lati BNS 02/02/02 Oktobrī Latvijā darbiniekiem aprēķinātā mēneša bruto darba samaksa bez visa veida neregulārām izmaksām bija vidēji 162 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Tajā skaitā sabiedriskajā sektorā aprēķinātā mēneša bruto darba samaksa bija 171 lats un privātajā sektorā - 155 lati. Savukārt budžeta iestādēs strādājošo mēneša darba samaksa bija 158 lati, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk (turpmāk uzņēmumos) - 189 lati. Uzskaites rezultāti liecina, ka 2001.gada oktobrī, salīdzinot ar 2000.gada oktobri, to darbinieku skaita īpatsvars, kam aprēķinātā alga nepārsniedza 100 latu, samazinājies no 46% līdz 42% jeb par 28 tūkstošiem darbinieku. Darba samaksa mazāka par valdības noteikto minimālo mēnešalgu 60 latiem valstī kopumā bija gandrīz 6 tūkstošiem cilvēku jeb 1% no darbinieku kopskaita. Pārsvarā tie bija apstrādes rūpniecībā un tirdzniecības sfērā strādājošie. Darba samaksa tikai valdības noteiktās minimālās mēnešalgas apjomā tika aprēķināta 94 tūkstošiem darbinieku jeb 16% no to kopskaita. Salīdzinot ar 2000.gada oktobri, kad minimālā mēnešalga bija 50 latu, šādu darbinieku skaits pieaudzis par 15 tūkstošiem jeb par 3 procentpunktiem. Pārējās algas sadalījuma grupās, salīdzinot ar 2000.gada oktobri, vērojams neliels darbinieku īpatsvara pieaugums (līdz 0,8 procentpunktiem). 2001.gada oktobrī 8% strādājošo bija aprēķināta darba samaksa 60,01-70 latu, 6% strādājošo - 70,01-80 latu, 10% strādājošo - 80,01-100 latu, 21% strādājošo - 100,01-150 latu, 14% strādājošo - 150,01-200 latu un 14% strādājošo - 200,01-300 latu. Savukārt darbinieku īpatsvars, kuri saņēma augstāku atalgojumu 300,01- 500 latu, bija 7%, bet virs - 500 latu tikai 3% no kopējā strādājošo skaita. Darba samaksa gan valdības noteiktās minimālās mēnešalgas apjomā, gan mazāka par to pārsvarā aprēķināta privātajā sektorā strādājošajiem, un to skaits bija septiņas reizes lielāks nekā sabiedriskajā sektorā (atbilstoši 87,5 tūkstošiem cilvēku un 12,3 tūkstošiem cilvēku jeb 26% un 5% no strādājošo kopskaita). Atšķīrās arī strādājošo īpatsvars, kam darba samaksa aprēķināta 60,01-300 latu apjomā. Sabiedriskajā sektorā tādu bija 87% no strādājošo kopskaita, bet privātajā sektora uzņēmumos - par trešdaļu mazāk, tas ir, 64%. Būtiskas atšķirības starp sektoriem nebija vērojamas samaksas grupā 300,01-500 latu. Sabiedriskajā sektorā šāda samaksa bija aprēķināta 6% no strādājošo kopskaita, bet privātajā - 7%. Savukārt samaksa, kas pārsniedz 500 latu privātajā sektorā, noteikta divas reizes lielākam skaitam darbinieku nekā sabiedriskajā sektorā - attiecīgi 3% un 2% no sektorā strādājošo skaita. Sabiedriskajā sektorā darbinieku, kuriem aprēķināta alga virs 300 latu, vislielākais īpatsvars bija finansu starpniecības (samaksas grupā 300,01-500 latu - 31% no strādājošo kopskaita, virs 500 latiem - 33%) un pasta un sakaru (attiecīgi pa grupām 20% un 8%) nozarē. Savukārt privātajā sektorā šādu strādājošo īpatsvars dominēja pastā un sakaros (abās samaksas grupās 27%) un finansu starpniecībā (27% un 18%). Sabiedriskajā sektorā samaksu līdz 100 latiem vairāk saņēma budžeta iestādēs strādājošie, bet samaksas grupās, kas pārsniedz minēto summu, bija lielāks uzņēmumos strādājošo īpatsvars. Līdzīga tendence iezīmējās arī iepriekšējos gados veikto apsekojumu rezultātos, taču, salīdzinot ar 2000.gadu, gan budžeta iestādēs, gan uzņēmumos ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri saņēma darba samaksu virs 100 latiem. Budžeta iestādēs šo cilvēku īpatsvars bija palielinājies par 8% un uzņēmumos attiecīgi par 5%. Salīdzinot vīriešu un sieviešu skaita sadalījumu pēc darba samaksas lieluma valstī kopā, CSP atzīmē, ka 44% strādājošo sieviešu un 39% vīriešu darba alga nepārsniedza 100 latu. Alga 100,01- 300 latu bija 48% vīriešu un 49% sieviešu. Darba samaksa 300,01 - 500 latu aprēķināta 8% vīriešu un 5% sieviešu, bet virs 500 latiem - attiecīgi 4% vīriešu un tikai 2% sieviešu. Sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita sadalījumā pēc darba samaksas lieluma pa rajoniem vērojams, ka darba samaksa valdības noteiktās minimālās mēnešalgas apjomā vai mazāka par to visvairāk aprēķināta strādājošajiem Rēzeknes (19% no strādājošo kopskaita), Krāslavas (17%) un Liepājas rajonā (15%). Savukārt lielākā daļa sabiedriskā sektora darbinieku, kuriem aprēķināts atalgojums virs 300 latu, strādā Ventspilī (19% no darbinieku kopskaita), Rīgā (13%) un Rīgas rajonā (11%). Sabiedriskais sektors statistikā ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk un sabiedriskās organizācijas. Diriģenti: nosauciet jel vienu dziesmu! NRA 02/05/02 Nākamajā gadā Latvijā būs vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Pašlaik, kad svētku plānošanai būtu jārit pilnā sparā, nav zināmas pat ne dažas dziesmas, kuras noteikti būs iekļautas repertuārā, – vakar bija spiesti atzīt Rīgas koru diriģentu sanāksmes dalībnieki. "Nekā nav. Ne repertuāra, ne koncepcijas," Kongresu namā Rīgā pēc Rīgas domes (RD) Kultūras pārvaldes priekšnieka Rolanda Juraševska un kultūras ministres Kārinas Pētersones uzrunas zālē sēdošo Rīgas koru diriģentu balsīs bija nogurums un īgnums. Par svētku norisi pie premjera Andra Bērziņa ceturtdien spriedīs dziesmu svētku rīcības komiteja; pagaidām gan izskatās, ka tai vēl nav, par ko spriest. Uz sanāksmi vakar bija aicināti 90 Rīgas koru diriģenti. Arī kultūras ministre ar nožēlu bija spiesta atzīt, ka "dziesmu svētki nāk ar joni, bet īstas skaidrības nav", lai gan vispārējie dziesmu svētki bija jāsāk plānot jau tūlīt pēc iepriekšējiem svētkiem. Ministres teiktajā bija jaušams pārmetums Valsts tautas mākslas centra (VTMC) darbiniekiem, kā vadībā svētki jāplāno. VTMC vecākā speciāliste Aira Birziņa vien varēja paskaidrot, ka atkārtotais konkurss par dziesmu svētku māksliniecisko, kā arī programmas, proti – repertuāra, koncepciju noslēdzies 1. februārī. Iesniegti seši pieteikumi; žūrijas komisija tos plānojusi izvērtēt un uzvarētājus paziņot 8. februārī. Tomēr, iespējams, lēmums tiks pieņemts agrāk, jo arī K. Pētersone, tāpat kā koru diriģenti, lūdza VTMC nevilcināties un noteikt uzvarētāju vismaz dienu pirms noteiktā termiņa, tāpēc ka arī premjers rīcības komitejas sēdē ceturtdien gribēšot dzirdēt "vismaz sešas dziesmas, kuras būs koncertā". Diriģentu sanāksmē izskanēja priekšlikumi, ka svētku repertuāram par pamatu vajadzētu ņemt Rīgas 800 gadu dziesmu svētku repertuāru. Diriģenti kultūras ministrei ieteica, ka repertuāra veidošanā vajadzētu ņemt vērā arī sabiedrisko organizāciju – Koru asociācijas un Mūzikas pedagogu asociācijas – viedokli, kā arī izsludināt prēmijas komponistiem, lai viņi sasparotos piedāvāt svētkiem savas dziesmas. Rīgā līdz vēl līdz šim nav noteikti koru virsvadītāji. Citviet Latvijas rajonos tie jau sen ir zināmi. Domes Kultūras pārvaldes galvenais speciālists Ints Teterovskis sacīja, ka nedēļas laikā tiks paziņoti rezultāti. Triumfē Prāta vētra NRA 02/02/02 Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2001 pasniegšanas ceremonija piektdien noritēja Prāta vētras zīmē. Šī grupa ieguva balvas trešdaļā nomināciju. Gada balvas 2001 tika pasniegtas 15 nominācijās, bija arī viena speciālā balva, kas par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas ierakstu attīstībā šogad tika pasniegta komponistiem Imantam Kalniņam un Gunāram Freidenfeldam. Šogad ierakstu kompānijas pēc balvām bija tīkojušas īpaši, jo tika iesniegts vairāk nekā 60 albumu, kas krietni pārsniedza iepriekšējā gada pretendentu skaitu. Albumus un to dziesmas vērtēja trīsdesmit cilvēku žūrija (arī Neatkarīgās apskatnieks), un katram komisijas pārstāvim nācās noklausīties vairāk nekā 500 ierakstu. Lai gan parasti pēc Gada balvu ceremonijas skaņu ierakstu industrijā nodarbinātie cilvēki izteikuši aizdomas par neobjektivitāti vērtējumā, šis gads varētu būt izņēmums. Ja neņem vērā mazliet pārsteidzošo Ulda Marhilēviča projekta VIVO uzvaru instrumentālās mūzikas albuma kategorijā, visās pārējās nominācijās uzvarēja tie, kam šos laurus varēja prognozēt. Pēc vakardienas pasākuma grupas Prāta vētra mūziķiem laikam gan nāksies doties pie kurpnieka mainīt nodeldētās zoles – prātniekiem uz skatuves pēc Gada balvas nācās kāpt piecas (!) reizes. Grupas dziesma Maybe saņēma balvu gan par labāko videoklipu, gan kā labākā popdziesma un radiohīts, albums Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas tika pie labākā nosaukuma popalbumu nominācijā, bet šī paša albuma tituldziesma tika atzīta par labāko rokdziesmu kategorijā. Tagad Prāta vētrai iestājies tāds salīdzinoši klusais periods, jo mūziķi laiku pavada šeit pat Latvijā, studijā strādājot pie savām dziesmām un mēģinot, – stāstīja grupas menedžeris Aldis Hofmanis. Taču gads prātniekiem sācies diezgan trauksmaini. Proti, braucot atpakaļ no klipa filmēšanas dziesmai Waterfall Somijā, uz maģistrāles Via Baltica, pie Jelgavkrastiem grupas busiņš nenoturējies uz slidenā ceļa un apgāzies. Mūziķiem avārija beigusies laimīgi, un tikai ģitārists Jānis Jubalts bija noskrāpējis kāju. Savukārt pats Aldis šogad, slēpojot Cēsu pusē, bija lauzis kāju. Neraugoties uz vētraino gada sākumu, Prāta vētras mūziķi ir pārliecināti – viņus gaida ne mazums pozitīvu emociju, jo faktiski jau tikai šogad grupas albums Online (latviskajā versijā Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas) nonāks plašā ārzemju skaņu industrijas apritē. Jubileja vecākajai Latvijas iedzīvotājai NRA 02/02/02 Rīgas Latgales priekšpilsētā vakar 111 gadu jubileju svinēja Ksenija Kozlovska, kur patlaban uzskatāma par vecāko Latvijas iedzīvotāju. Ar ziediem un torti, uz kuras bija skaitlis 111, vakar ciemos pie gaviļnieces devās Latgales priekšpilsētas izpilddirektors Guntis Grīnbergs, bet priekšpilsētas sociālās palīdzības dienesta vadītāja Elza Avotiņa sirmajai kundzei pasniedza aploksni ar nelielu naudas summu. Lai gan gaviļnieces redze un dzirde pēdējos gados ievērojami pasliktinājusies, viņa vēl spēj pārvietoties saviem spēkiem. K. Kozlovska dzimusi 1891. gada 1. februārī Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, taču no 3 līdz 12 gadu vecumam mitinājusies Rīgā. Pēc tam viņas vecāki pārbraukuši uz Ļeņingradu, no kuras blokādes laikā K. Kozlovska nokļuvusi atpakaļ Baltkrievijā. No 1959. līdz 1993. gadam par savu dzīvesvietu viņa izvēlējusies Rīgu, taču tad atkal devusies uz Baltkrieviju pie vienas no meitām. Pēc viņas nāves K. Kozlovska nelegāli nonākusi Latvijā. Pirms dažiem gadiem večiņa uzstājās raidījumā Shock Show, kur klāstīja, kā savulaik redzējusi caru Nikolaju. Pēc raidījuma K. Kozlovska tikusi pie pases un 30 latu pensijas. Lai gan viņa pati nav Latvijas pilsone, pāris mazbērnu tikuši pie Latvijas pases, taču daudzus dzīve izkaisīja pa visu bijušās PSRS teritoriju. Šajās dienās bijušas un būs vēl dažas cienījamas jubilejas. Tā vakar savu 104 gadu dzimšanas dienu svinēja valmieriete Kristīne Reikmane-Reipmane, bet 29. janvārī svētki bija Balvu rajona Bērzpils pagasta iedzīvotājai Helēnai Galejai, kurai apritēja 106 gadi. Savukārt šodien simto dzimšanas dienu svin rīdziniece Helēna Karlsone. Japānā izdotā žurnālā — Vecrīgas karte Diena 02/04/02 Japānā izdotā žurnāla Junesko Pasaules Mantojums janvāra numurā, publicēta ekskluzīva trīsdimensiju Vecrīgas karte Old Riga Map. Tajā katrs Vecrīgas nams saskatāms tā patiesajā izskatā, kā arī trīsdimensiju formāts ļauj skatīt māju un ielu reālo izvietojumu. Vecrīgas karte ir mākslinieciski zīmēta, un tās veidotāji — firma Lataut Ko — uzskata, ka tā ir ne tikai ceļvedis pa Vecrīgas ieliņām, bet arī suvenīrs no Rīgas. Firmas Lataut Ko direktors Vitālijs Entins Dienai pastāstīja, ka žurnāla pārstāvji vasarā esot bijuši Rīgā un iegādājušies jau iepriekš iespiesto karti. Tā esot iepatikusies, un japāņi lūguši pārdot tiesības publicēt šo karti. Žurnāla janvāra numurs esot veltīts Baltijas valstīm, tomēr Rīga Tallinas un Viļņas fonā izceļas tieši ar kartes māksliniecisko noformējumu. V.Entins pastāstīja, ka pagaidām šādas kartes esot retums un viņam zināms, ka tādas ir tikai Londonai un kādai pilsētai Itālijā. Prūsis tomēr drīkst startēt NRA 02/07/02 Sanda Prūša un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iesniegto apelāciju atzinusi par pamatotu Sporta arbitrāžas tiesa (SAT) un atļāvusi mūsu bobslejistam startēt Soltleiksitijas ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas vadošais bobslejists Sandis Prūsis par dopinga lietošanu tika diskvalificēts uz trim mēnešiem. Lai gan šis termiņš beidzas 9. februārī, kad bobsleja sacensības Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs vēl nebūs sākušās, Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) nolēma atņemt viņam olimpisko akreditāciju un aizliegt startēt. Mūsu puse apšaubīja šo juridiski nepareizo lēmumu un uzvarēja divās tiesas prāvās – vispirms Prūsim tika atjaunota akreditācija un iespēja atgriezties olimpiskajā ciematā, bet tagad viņš drīkst arī piedalīties sacensībās. SAT ir augstākā instance šādos jautājumos, tāpēc tās lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Einārs Fogelis apliecināja, ka Prūsim Soltleiksitijā dienas kārtība tika veidota nevis tā, lai būtu mierīgi jāsēž un jāgaida iznākums, bet gan ar treniņiem divreiz dienā. Šajā sakarā Prūsim atlika ironiski atcerēties: “Trenējos, cik vien bija iespēju, taču bija dienas, kad netiku nekur pielaists.” Kā zināms, vienubrīd advokāts ieteica Prūsim nebraukt uz vieglatlētikas manēžu, kas tika atrasta mūsu bobslejistu treniņiem, jo tādā gadījumā pastāvēja iespēja, ka viņu neielaidīs atpakaļ olimpiskajā ciematā. Tagad Prūsis beidzot var pilnvērtīgi gatavoties startam Soltleiksitijā, jo visi dopinga lietas pārdzīvojumi beigušies. Vienīgi ir jautājums, vai notikušais neatstās pēdas Prūša fiziskajā un psiholoģiskajā sagatavotībā. Bobslejists pagaidām to necenšas prognozēt: “To jau varēs redzēt vienīgi, kad sāksies sacensības. Tagad kaut ko grūti minēt.” Latvijas sportisti - Soltleiksitijas mīluļi Diena 02/04/02 Latvijas sportisti ziemas olimpisko spēļu norises pilsētā Solteliksitijā kļuvuši populāri vēl pirms to atklāšanas, jo vietējais televīzijas kanāls KSL katru vakaru stāsta par Latvijas vienību un Latviju. Latvijas sportisti par Solteiksitijas mīluļiem kļuva pēc tam, kad vietējais latvietis Pēteris Stāks KSL ziemas spēlēm veltītajā raidījumā aizrādīja par reklāmu raidīšanu populārajā TV kanālā NBC tieši tajā laikā, kad olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā redzami Latvijas sportisti. Raidījuma vadītājs Brūss Lindsejs ieinteresējās par Latviju un ik vakaru sāka sniegt dažādas ziņas par latviešiem un Latviju. Turklāt ceturtdienas raidījumā intervētais NBC sporta direktors Diks Ebersols ir apsolījis, ka Latvijas sportistu soļošanas laikā atklāšanas ceremonijā reklāmas netikšot rādītas. LI turpina sadarboties ar KSL-TV Soltleiksitijā LI ziņas 02/06/02 Latvijas institūts jau pagājušo nedēļu ir nosūtījis Brūsam Lindsejam uz Soltleiksitijas TV kanālu KSL plašu informācijas un materiālu klāstu par Latviju, kas tiks izmantoti veidojot ikvakara speciālo ziņu izlaidumu par Latviju. Šādi TV KSL mēģinās kompensēt Latvijai ASV TV kanāla NBC netaisnīgo rīcību, pēc tam, kad divi latvieši ar savām aktivitātēm aizrādīja NBC par reklāmu raidīšanu Olimpisko spēļu atklāšanas parādes laikā, kad stadionā iesoļo Latvijas komanda. NBC paziņoja, ka šoreiz Latvijas sportisti olimpiādes atklāšanas ceremonijā TV ekrānos būšot redzami. LI turpinās sekot KSL un NBC dotajiem solījumiem. Annas Žīgures grāmata raisa diskusiju Igaunijā Diena 02/06/02 Igauņu kultūras nedēļrakstā Sirp bija publicēts Veiko Merkas raksts Kur ir rijkura debesis? ar apakšvirsrakstu Par latvietības un igaunības pamatiezīmēm, vadoties no Annas Žīgures grāmatas “Latvijas zeme un debesis” un Andrusa Kivirehka romāna “Rijkuris”. Kivirehka romāns latviešu lasītājam nav zināms, tas ir milzu tirāžu sasniedzis un kritiķu augsti vērtēts satīrisks romāns, kas atklāj igauņa rakstura melnās puses. Veiko Merka konstatē, ka neviens igauņu rakstnieks gadu desmitiem par savu zemi nav runājis tik dvēseliski un gleznaini kā Anna Žīgure, iemesls tam varētu būt igauņu “pēcatmodas patriotiskās dzejas devalvācijas un pārprodukcijas brīdinošais piemērs”. Viena no Žīgures grāmatas funkcijām ir, izmantojot iespējamos tulkojumus, iepazīstināt ar Latviju augstākā un mākslinieciskākā līmenī nekā tūrisma bukletos un fotoalbumos. Raksta autors apbrīno Žīgures grāmatā minētos faktus par Melngalvju nama kompleksa atjaunošanu un secina, ka Igaunijā kāda objekta atjaunošana tikai skaistuma un greznuma dēļ nebūtu iespējama. Igauņi bieži latviešiem jautā, ko tie esot izdarījuši ar lībiešiem, un Žīgure savā grāmatā cenšas atbildēt, taču Merka uzskata, ka latviešiem nav pienākums to darīt, jo igauņiem nebūtu ko atbildēt, ja kādam ienāktu prātā pajautāt, ko tie izdarījuši ar piekrastes zviedriem. Merka izmanto Žīgures citēto Jāņa Akuratera salīdzinājumu, ka igauņi ir dzīves cilvēki un praktiķi, bet latvieši “izmirstoša veca nācija ar aristokrātisma smaržu” un ideālisti, un apgalvo, ka igauņi un latvieši gadu simtiem dzīvojuši ārēji vienādu dzīvi, taču latvieša skatiens nepārtraukti klejo debesu izplatījumā. Turklāt aristokrātisms ir kosmopolītismu pavadoša parādība. Tāpēc latvietis labprāt un ar entuziasmu dotos uz Eiropu un paņemtu līdzi arī igauni, kurš spurojas un tik domā, kā izkrāpt kādam eirofondam naudu. Taču latvietības un igaunības pretstats izteiksmīgi izpaužoties jau salīdzināto grāmatu nosaukumos. “Mēģiniet iztulkot krievu, vācu un angļu valodā Latvijas zeme un debesis. Bet pamēģiniet iztulkot Rijkuris!” Grupa no Krievijas dzied latviešu valodā LI ziņas 02/06/02 Latvijas Mūzikas gada balvu pasniegšanas koncerts bija īsta mūziķu meistarības pārbaude, kurā visiem par lielu pārsteigumu īpašie viesi no Krievijas grupa Mumi Troļļ savu kompozīciju “Meitene” dziedāja latviešu valodā. Ar to grupa Mumi Troļļ pierādīja visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri apgalvo, ka savas dzīves laikā nespēj iemācīties latviešu valodu, tas ir iespējams. Vilina dienēt franču ārzemnieku leģionā NRA 02/07/02 Kādā Latvijas laikrakstā pagājušajā nedēļā Neatkarīgā pamanīja sludinājumu: "Iespēja dienēt franču ārzemnieku leģionā. Sodāmība netiek ņemta vērā. Labs atalgojums." Francijas vēstniecībā apgalvo: šādam sludinājumam nav oficiāla rakstura, un nekur Latvijā nav iespējams pieteikties dienestam ārzemnieku leģionā. Sludinājuma ievietotājs sola – var gan. Bez minētā teksta sludinājumā norādīts tikai mobilā tālruņa numurs. Neatkarīgā piezvanīja, jautāja par iespējām kādam radiniekam dienēt leģionā un uzzināja, ka "galvenais ir jābūt ideālam veselības stāvoklim, normālai fiziskai sagatavotībai". To skaidrā latviešu valodā klāstīja jauneklīga balss. Puisis dēvēja sevi par Normundu. Interesanti, jo Francijas vēstniecības preses sekretārs Aivars Vaivods apliecināja, ka ne vēstniecībā, ne arī kur citur Latvijā nevar pieteikties dienestam ārzemnieku leģionā. Normunds sacīja, ka vecuma ierobežojumu neesot, ar normālu fizisku sagatavotību leģionā varot iestāties pat četrdesmit gadu vecumā. Sākumā pietiekot ar krievu valodas zināšanām, pēc tam apmācot franču valodā. No dokumentiem nepieciešama pase – "lai pārbrauktu robežām pāri", citi dokumenti neesot nepieciešami. "Pirmās trīs nedēļas ir pārbaude – psiholoģiskā, fiziskā, veselības. Paralēli jau viņš [cilvēks, kas pieteicies dienestam] strādās un pelnīs – ja tiek izbrāķēts, lai varētu atbraukt atpakaļ uz Latviju. Ja tiek uzņemts, četrus mēnešus ilgst apmācības kurss, tad jau leģions pats nokārtos visus nepieciešamos papīrus," stāstīja Normunds. Četros mēnešos pelnīšot aptuveni 600 latus mēnesī, ja pretendents šo laiku izturēs, leģions piedāvās noslēgt līgumu uz pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem. Normunds nevarēja atbildēt, vai ārzemnieku leģionā dienējošos sūta arī, piemēram, uz karadarbības zonām. Viņš sacīja, ka, dienot ārpus Francijas, alga dubultojas. Ceļanauda uz Franciju gan esot jāgādā pašiem. Kopā izmaksas varētu būt ap 150 lati. Uz jautājumu, vai par pakalpojumu arī ir jāmaksā, Normunds, mirkli minstinājies, tomēr atbildēja, ka neesot jāmaksā. Grūti izprotama bija atbilde uz tincinājumu: "Vai pats arī tur esat dienējis?" Viņš noņurdēja: "Jā, tā varētu teikt." Jautāts, vai tomēr nav jāvēršas vēstniecībā, lai kārtotu dokumentus, viņš atbildēja noraidoši – pilsoņiem taču neesot nekādu problēmu, jo vīzas nav vajadzīgas un trīs mēnešus Francijā varot uzturēties. Ja pēc trīs nedēļām no Latvijas atbraukušais tiekot uzņemts leģionā, tad leģions nokārtojot dokumentus. Sludinājuma ievietotājs tuvāku informāciju par sevi nesniedz, taču viņš pats dodoties līdzi uz Franciju, kad ir sapulcināts pietiekami daudz interesentu. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados arī jauni puiši tika vervēti dienestam ārzemnieku leģionā Francijā, atminas pirmās Latvijas brīvvalsts laika robežsargs Roberts Goldbergs. Arī tolaik žurnālos bijuši sludinājumi, ka par labu samaksu – 300 latiem – varot dienēt franču leģionā. Taču peļņā ārzemnieku leģionā neesot varējuši "aizsprukt" puiši, kuri nebija dienējuši Latvijas armijā. Francijas vēstniecības mājaslapā Neatkarīgā neatrada informāciju par franču ārzemnieku leģionu. Savukārt Francijas vēstniecības ASV interneta mājaslapā iespējams iegūt gan informāciju par tradīcijām bagāto, 1831. gadā dibināto franču ārzemnieku leģionu, gan par prasībām, lai tajā pieteiktos, gan arī informācijas biroju adreses, kur iespējams to izdarīt. "Dienests ārzemnieku leģionā ir katra cilvēka brīva izvēle, ja vien tas nepārkāpj valstī noteiktos likumus," Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Preses un informācijas nodaļas vadītājs Uldis Davidovs atkārtoja NBS komandiera Raimonda Graubes teikto. Runājot par likumu ievērošanu, U. Davidovs atgādināja, ka obligātais dienests Latvijas armijā ir katra pilsoņa pienākums: pirms obligātā dienesta laika franču ārzemnieku leģionā neņem, tātad vispirms ir jāizpilda savs pilsoņa pienākums tepat Latvijā. Cīruļi atgriezušies LETA 02/05/02 Latvijā no "siltajām zemēm" atgriezušies pirmie lauku cīruļi, sasniedzot mājup atgriešanās rekordu, vēsta laikraksts "Diena". Svētdien, apskatot pārplūdušo Svētes upi tās grīvā pie Jelgavas, ornitologi Oskars Keišs un Aigars Kalvāns novērojuši lauku cīruļus - kopskaitā vairāk nekā piecus putnus. Putnu migrācijas pētnieks Ainārs Auniņš stāstījis, ka cīruļu atgriešanās ir neparasti agra, jo par 10 dienām apsteidz lapā "www.putni.lv" līdz šim reģistrēto cīruļu atgriešanās laiku un par sešām dienām - Auniņam zināmo. Tomēr, cīruļiem, kuri, tāpat kā, piemēram, ķīvītes un mājas strazdi, pieder pie tuvajiem jeb laika apstākļu migrantiem, esot raksturīgs nenoteikts mājup laišanās un aizceļošanas grafiks. Šie putni ziemo Viduseiropā un Rietumeiropā un, kļūstot siltākam, tūlīt pārvietojas tuvāk savai īstajai dzīvesvietai. Kad atkal uznāk sals, tie lido atpakaļ uz reģioniem, kur var atrast pārtiku. Ja uznāks sniegs un aukstums, daļa cīruļu var iet bojā, taču vairākums aizlidošot atpakaļ uz siltākām zemēm un uz pastāvīgu palikšanu atgriezīsies, kad to ļaus laika apstākļi. Auniņš stāstījis, ka jēdziens "cīruļputenis" nav radies tāpēc, ka tajā līdz ar sniegpārslām gāžas lejup nosaluši putni, bet drīzāk tādēļ, ka siltu laiku pavasarī izraisījis ciklons nes sev līdzi gan mājupceļojošus cīruļus, gan nokrišņus sniega veidā. Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldē noskaidrots, ka cīruļu atpakaļ došanās gaidāma drīz, jo jau 8.februārī būs sals, bet mēneša otrajā dekādē tas pieņemsies spēkā līdz pat mīnus 20 grādiem. . . . aizvadītās nedēļas nogalē palika arvien siltāks, un svētdien, 2.februārī, gaisa temperatūra jau bija +9oC. Visu dienu spīdēja saulīte un laiks bija pasakaini jauks... Un tā arī visu šo nedēļu pieturas silts laiks – gaisa temperatūra dienā ir ap +6o C, naktī – ap +2o C. Tā kā tik strauji palika silts, tad no rītiem un vakaros bija bieza migla. Nu jau tā ir pazudusi, jo temperatūra ir stabilizējusies... Šad tad nolīst lietutiņš, un arī saulīte ir re- dzama aiz mākoņa maliņas . . . Anda