K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 234: 2002. g. 15. - 21. februāris Importa apjomi turpina atrauties no eksporta apjomiem BNS 02/18/02 Pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms palielinājās - Latvijas preču eksporta apjoms pieauga par 11,1%, bet importa apjoms palielinās par 13,8%, salīdzinot ar 2000.gadu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksports 2001.gadā faktiskajās cenās sasniedza 1256,4 miljonus latu, bet importa apjoms - 2201,6 miljonus latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. Ja 2000.gadā imports pārsniedza eksportu par 70,9%, tad pērn šī starpība bija 75,2%. Noslēdzas Latvijas gāzes privatizācija NRA 02/19/02 A/s Latvijas gāze valstij piederošo triju procentu akciju publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem Rīgas Fondu biržas izsolē vienas akcijas cena noteikta 10,85 lati jeb 2,58 akcijas par vienu sertifikātu. Līdz ar to noslēgusies uzņēmuma privatizācija, kuras īstenošanai akciju iegādes limita dēļ bija vajadzīgi vismaz 6000 sertifikātu īpašnieku. Sākas kuģniecības privatizācija Rīgas balss 02/19/02 Pirmdien tika uzsākts PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) akciju publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem, kas ilgs līdz šī gada 22.martam. LK akciju publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem iedzīvotājiem tiek piedāvāts iegādāties 64 miljonus LK akciju, kas ir 32% uzņēmuma pamatkapitāla. Piedāvājumā pārdodamas vienas akcijas nosacītā cena ir 1 lats, kas ir arī minimālā pārdošanas cena. Pēc publiskā piedāvājuma par naudu Rīgas Fondu biržā paredzēts realizēt 51% jeb 102 miljonus LK akciju. ES direktīvas mazinās iespēju nostiprināt vēlēšanu tiesības Satversmē Diena 02/21/02 Latvija saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām ir apsolījusi līdz iestāšanās brīdim ES, kas sarunu dokumentos ir noteikts 2003.gada 1.janvārī, paredzēt tiesības vēlēt pašvaldības un kandidēt pašvaldību vēlēšanās ES dalībvalstu pilsoņiem. Tajā pašā laikā valdības partijas līdz ar valsts valodas statusu nostiprinošiem grozījumiem četros Satversmes pantos apspriež arī TB/LNNK ierosinājumu pamatlikuma 101.pantā paredzēt, ka pašvaldības ir pilsoņu vēlētas. Par šo priekšlikumu gan nav vēl panākta visu partiju vienošanās, taču, ja šī norma tiks pieņemta, tad pēc nepilna gada jau būs jāmaina. Valdības partijas saskaņā ar koalīcijas līgumu var atbalstīt tikai tādus grozījumus Satversmē, kas ir pieņemti pēc vienprātības principa. Likums jau paredz, ka pašvaldības vēl tikai pilsoņi, taču priekšlikuma iniciatori vēlas šo normu nostiprināt Satversmē, kuru nevar tik viegli mainīt kā likumu, jo tam vajadzīgas 67 deputātu balsis, nevis vienkāršs vairākums. Lai gan nākamās pašvaldību vēlēšanas būs tikai pēc vairāk nekā trim gadiem un līdz tam jau būs jāparedz vēlēšanu tiesības ES valstu pilsoņiem, TB/LNNK tomēr uzskata, ka šī norma Satversmē ir nepieciešama. Pēc ES direktīvas par pašvaldību vēlēšanām ES dalībvalstu pilsoņiem likumā jāparedz tiesības vēlēt pašvaldības un kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Uz viņiem attiecina tos pašus vēlēšanu likuma nosacījumus, kādi ir Latvijas pilsoņiem, izņemot to, ka citu ES valstu pilsoņi nevar būt vadošā amatā Latvijas pašvaldībā. Šos grozījumus likumā Latvija sola pieņemt līdz iestāšanās brīdim - 2003.gada 1.janvārim. Latviju un Krieviju nešķirs mūris NRA 02/19/02 Latvijas iestāšanās ES un NATO nenesīs īpašas izmaiņas Latvijas un Krievijas robežsargu līdz šim veiksmīgajā sadarbībā. Latvijas austrumu robeža kļūs arī par ES ārējo robežu, tāpēc tā tiks stiprināta, lai cīnītos ar nelegālo migrāciju un noziedzību. "Robeža tiks stiprināta, jo pēc iestāšanās ES Latvija kļūs pievilcīgāka nelegālajiem imigrantiem," atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš. Krievijas Federālā robežapsardzības dienesta direktoram Konstantīnam Tockim viņš solīja, ka robeža tiks stiprināta ar civilizētām metodēm. G. Dāboliņš solīja, ka uz abu valstu robežas nekādu militāru objektu vai Berlīnes mūru nebūs. K. Tockis apliecināja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES būs izmaiņas robežas šķērsošanā un līdz šim diezgan liberālie nosacījumi tiks pastiprināti. Robežsargi bija vienisprātis, ka NATO un valsts robežas apsardze ir "divas dažādas lietas" un ka Latvijas dalība NATO vairāk attiecas uz citām jomām, nevis valsts robežu. Vai Latvijas televīziju vadīs Uldis Grava? PBLA 02/18/02 Patlaban neoficiāli izskanējuši trīs iespējamo Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora amata kandidātu vārdi - Uldis Grava, Jānis Holsteins un Harijs Lavkinaitis, taču iespējams, ka politiskajām partijām ir padomā citas iespējas. Uldi Gravu, starptautiskās radiostacijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" plānošanas un attīstības departamenta direktoru un bijušo PBLA valdes priekšsēdi ieteicis žurnālists Jānis Domburs, kas savulaik strādāja RBE Rīgas birojā. U.Gravu ka iespējamo LTV ģenerāldirektora amata kandidātu ar NRTP saistītas personas aģentūrai LETA neoficiāli minējušas vēl pirms līdzšinējā LTV ģenerāldirektora Rolanda Tjarves atbrīvošanas no amata. Pats Uldis Grava aģentūrai LETA atzinis, ka, ja saņemtu šādu piedāvājumu, tad to nopietni apsvērtu. Viņš plāno nākamgad beigt darbu RBE un doties pensijā. Padomes locekļi atzīst, ka uz šo amatu demokrātiskāk būtu rīkot konkursu, tomēr pieļauj iespēju, ka varētu konkursu arī nerīkot, ja tiks atrasta tāda kandidatūra, kas būs pieņemama un ko par vislabāko atzīs visi NRTP locekļi. Lavkinaitis ir ilggadējs LTV darbinieks un jau iepriekš kandidējis uz LTV ģenerāldirektora amatu. Savukārt, Holsteins bijis LTV producēšanas direktors un patlaban ir LTV valdes loceklis. Pagājušo ceturtdienu par pārkāpumiem finansēs no amata tika atcelts līdzšinējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve. Pats Tjarve uzskata, ka visus līgumus par reklāmas laika pārdošanu slēdzis LTV interesēs un cīnās par tās nākotni un attīstības iespējām. Tjarve ir pārliecināts, ka, slēdzot līgumus, neko nav pārkāpis, un apsvērs iespēju NRTP lēmumu pārsūdzēt tiesā. Naturalizēti 50 000 pilsoni DELFI 02/19/02 20.februārī, plkst. 14.oo Naturalizācijas pārvaldes (NP) apspriežu zālē notiks svinīga izrakstu no Ministru kabineta rīkojuma par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā izsniegšanas ceremonija, paziņoja NP preses sekretāre Jolanta Vaļēviča. Svinīgā ceremonija zīmīga ar to, ka izrakstu saņēmēju vidū ir arī piecdesmittūkstošais naturalizācijas kārtībā pilsonību ieguvušais Latvijas iedzīvotājs. Tā ir 1975.gadā dzimusī Jeļena Kurenkova, kura šobrīd strādā akciju sabiedrībā “Dzintars” par Standartizācijas nodaļas vadītāju Kvalitātes dienestā. Jeļena praktiski visu dzīvi dzīvojusi Latvijā, šeit arī mācījusies un studējusi, jo kopā ar vecākiem ieradusies Latvijā, kad viņai bijis nepilns gads. Pavisam šīs ceremonijas laikā izraksti par Latvijas pilsonības piešķiršanu tiks izsniegti 24 naturalizētajām personām, no kurām četri ir bērni. Jaunākās pilsonības ieguvējas ir 1998.gadā dzimušās māsas Inga un Ina Jajus, kuras naturalizējušās kopā ar mammu Tatjanu Jajus. Uz svinīgo izrakstu izsniegšanu ieradīsies arī Šimkeviču ģimene no Ogres. Vaļēviča uzsver, ka pēdējā laikā naturalizējas arvien vairāk cilvēku vecumā no 30 –50 gadiem, kuriem ir vidējā vai augstākā izglītība. Svinīgajā pasākumā pulcēsies jaunie pilsoņi no Bauskas, Ogres un Rīgas. 50 000. pilsoni un pārējos jaunos pilsoņus sveiks LR Tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un citas amatpersonas. Iedzīvotāju skaits sarūk BNS 02/15/02 Dabiskās kustības un migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pērn turpinājis samazināties un šā gada sākumā bija 2,351 miljons - par 15 tūkstošiem cilvēku jeb 0,6% mazāks nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. CSP informēja, ka dzimušo skaits pērn bija 19,7 tūkstoši, kas ir par apmēram 500 jaundzimušajiem jeb 2,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Dzimstība 2001.gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, bija 8,3 jaundzimušie salīdzinājumā ar 8,5 dzimušajiem 2000.gadā. Eiropas Savienības statistikas biroja "Eirostat" publicētie provizoriskie dati par situāciju demogrāfijas jomā ES valstīs un kandidātvalstīs liecina, ka 2001.gadā Latvijā dzimstība bijusi viszemākā. 1999.gadā Latvijā pēc 11 gadu ilguša dzimstības krituma perioda bija vērojamas nelielas pozitīvas tendences demogrāfiskajā situācijā. Šīs pozitīvās jaundzimušo skaita pieauguma un mirušo skaita samazināšanās tendences turpinājās arī 2000.gadā, taču 2001.gada provizoriskie dati šo tendenču turpināšanos vairs neapliecina. Arī mirstības līmeņa samazināšanās 2001.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav bijusi vērojama. Mirušo skaits bija 33 tūkstoši jeb par 700 cilvēkiem lielāks nekā 2000.gadā. Mirstības rādītāji - 13,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem - ir augstākie salīdzinājumā ar ES valstīm un pārējām ES kandidātvalstīm. Iedzīvotāju starpvalstu migrācijas dēļ valsts iedzīvotāju skaits 2001.gadā samazinājās vairāk nekā par 1500 cilvēkiem. Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā 2001.gadā samazinājās par 6 tūkstošiem, tajā skaitā dabiskās kustības dēļ - par 4,7 tūkstošiem cilvēku un gada sākumā tas bija 753 tūkstoši cilvēku. 2001.gadā pieaugusi zīdaiņu mirstība. Pērn pieaudzis viena gada vecumu nesasniegušo mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem. 2001.gadā tas bija 10,9 jeb par 4,8% augstāks nekā 2000.gadā, kad šis rādītājs bija 10,4 bērni uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Pērn nedaudz pieaudzis reģistrēto laulību absolūtais skaits - 9258 (2000.gadā - 9211). Relatīvais rādītājs - reģistrētās laulības uz 1000 cilvēkiem - iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ palielinājies no 3,88 laulībām 2000.gadā līdz 3,92 laulībām 2001. gadā. Visvairāk jaunu ģimeņu tiek dibināts no jūnija līdz septembrim. Kristīgā mācība izvēlei, ētika visiem Diena 02/19/02 Rūpēs par Rīgas jauniešu garīgo audzināšanu galvaspilsētas mērs Gundars Bojārs sācis sarunas ar lielāko baznīcu arhibīskapiem par iespējamo kristīgās mācības ieviešanu izglītības iestādēs. Rīgas skolu valde mēra nodomus komentē atturīgi — izglītības programmas un likums jau pašreiz tiem, kuri vēlas, piedāvā iespējas apgūt kristīgo mācību, ētiku vai ticības stundas. Savukārt pēdējā pirms trim gadiem par šo tēmu veiktajā pētījumā 42% vecāku atzinuši, ka kristīgā vai ticības mācība skolās vispār nav vajadzīga, kopā ar aptaujātajiem pedagogiem vairāk sliecoties domāt par skolēniem nepieciešamo ētikas mācību. Diskusijas par teju obligāti nepieciešamo starpkonfesionālu kristīgo mācību skolās sāktas jau pirms gadiem pieciem sešiem. Pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns ar arhibīskapiem tikās 2001.gada augustā, vienojoties par baznīcu pārstāvju darba grupu kristīgās mācības ieviešanas priekšlikumu izstrādei. "Līdz šim nevienu priekšlikumu no konfesijām ministrija nav saņēmusi," informē IZM preses sekretārs Artis Jurkevics. Pretēji domā LELB izpilddirektore Helēna Andersone, sakot: "Līdz šim neviens mūsu piedāvātais variants ministriju nav apmierinājis." Garīgo lietu padome valdībai un IZM izvērtēšanai nodevusi divus risinājuma variantus. Pirmais — pabeigt pieminēto pirmo līdz ceturto klašu programmas projektu un ieviest to kā obligātu mācību priekšmetu. Otrs — 2004.gada izglītības satura reformai jaunveidojamo sociālo zinību bloku pirmajai līdz sestajai klasei papildināt ar vēl vienu komponentu — kristīgo mācību. Izglītības sistēmas attīstības projekta mācību priekšmetu standarta komponenta vadītāja Anna Rāta stāsta, ka, konsultējoties ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, tiek veidots tāds zinību bloka ētikas komponents, kurš būtu pieņemams un saprotams kā laicīgi, tā kristīgi domājošam. Starp tēmām par cilvēka dzīves vērtībām — labestības, godīguma, uzticības u.tml.— plānotas sarunas arī par ekstremālām parādībām, tostarp sektām. Reģistrēta jauna partija Dienas bizness 02/20/02 Gatavojoties 8. Saeimas vēlēšanām, reģistrējusies vēl viena jauna partija - politiskā apvienība Centrs, kas izveidota, apvienojoties Latvijas Darba partijai un Latvijas Demokrātiskajai partijai. Viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem Aivars Kreituss pieļauj, ka līdz vēlēšanām partijai varētu pievienoties vēl citi centriski orientēti spēki. Kā iespējamie sadarbības partneri tiek minēti - Latvijas Zemnieku savienība, Zaļā partija un Jaunā kristīgā partija. Jaunizveidotās partijas līdzpriekšsēdētāji - Andris Ameriks un Aivars Kreituss (abi šobrīd Rīgas domes komiteju vadītāji) neizslēdz iespēju, ka paši kandidēs Saeimas vēlēšanās. Rīdzinieki atzinīgi vērtē Bojāru NRA 02/15/02 Šogad paaugstinājies Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra reitings, un arī visas pašvaldības darbu kopumā rīdzinieki vērtē pozitīvi. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, janvārī pozitīvi Rīgas mēra G. Bojāra darbību vērtējuši 53,5% respondenti, negatīvi - 34,6%, bet konkrēta viedokļa nav bijis 11,5% aptaujāto. Interesanti, ka tikai 0,4% rīdzinieku G. Bojāra vārds nebija pazīstams. Pagājušā gada novembrī mēra reitings bija +17,1, bet tagad tas pieaudzis jau līdz +18,9 punktiem. Arī visas domes darbība kopumā vērtēta pozitīvi - tās reitings ir +3,7. Pārējās domes vadošās amatpersonas gan piedzīvojušas katastrofālu reitinga kritumu. Laikam jau nekonkrētā nostāja jautājumā par Tatjanas Ždanokas iespējamo iecelšanu Rīgas pilsētas Valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (RDzMPK) vadītājas amatā, iesākumā pret to strikti iebilstot, bet pēc tam pašam aizejot atvaļinājumā, ietekmējusi līdz šim populārākā domnieka Daiņa Īvāna reitingu. Ja vēl novembrī Kultūras, mākslas un reliģijas komitejas priekšsēdētāja reitings bija +27,5, tad janvārī vairs tikai +15,9 punkti. Joprojām tautā cienīts ir domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, kura reitings janvārī bijis +10,9 (novembrī +16,0), un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks ar reitingu +5,6 (novembrī +14,6). No vadošajiem domniekiem plusos vēl ir tikai Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Guntis Pilsums, kura reitings gan no +10,5 novembrī nokrities līdz +0,6 punktiem janvārī. Nemainīgi nemīlētākā galvaspilsētas tautas kalpa statusā palicis Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs, kura reitings nokrities jau līdz -15,1 punktam (novembrī -10,7). Ar kaut ko rīdzinieku acīs pēdējā laikā nogrēkojušies arī Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks (no +4,6 novembrī uz -9,8 janvārī), Vides komitejas vadītājs Valdis Kalnozols (novembrī +6,6, janvārī -5,3) un Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājs Jānis Karpovičs (+3,9 novembrī, -5,8 janvārī). No -0,3 punktiem novembrī uz -4,7 janvārī nokrities Izglītības jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāja Guntara Jirgensona reitings, bet no -5,8 līdz -8,8 savu reitingu mazinājis Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs. Pilsētas izpilddirektora Māra Tralmaka reitings pērn novembrī bija -0,3, bet šā gada janvārī noslīdējis līdz - 1,9 punktiem. Mīnusos ieticis arī domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss, kura reitings vēl novembrī bija +8,0, bet janvārī jau bija -0,2. Pensionāri Satversmes tiesā cīnās par iespēju strādāt NRA 02/20/02 Satversmes tiesa sākusi izskatīt trīs pensionāru Mārtiņa Draudiņa, Viktora Purmaļa un Valda Eglīša iesniegto sūdzību par Pensiju likuma pārejas noteikumu 26. punkta atbilstību Satversmei. Šis punkts liedz strādājošiem pensionāriem līdz ar algu saņemt pilnu pensiju. M. Draudiņš atzina, ka likumdevēji izdarījuši vairākus rupjus pārkāpumus pret pensionāriem un tautu kopumā. Pārkāpumi saistīti ar nihilistisku attieksmi pret Satversmi, starptautiskiem dokumentiem un Pensiju likumu, kura vienā punktā noteikta pensiju aprēķināšanas formula, bet pārejas noteikumos noteikts ierobežojums šo aprēķināto pensiju saņemt. Kā pārkāpumu pensionārs min sistemātisku un atklātu tautas krāpšanu - jau vairākas reizes tika solīta ierobežojuma atcelšana strādājošajiem pensionāriem, bet tas nav izdarīts. “Pensionāriem tiek atņemts viņu nopelnītais,” uzskata M. Draudiņš. “Cilvēks strādā un no saviem ienākumiem maksā nodokļus, ne Saeima, ne valdība par cilvēkiem nevienu santīmu neiemaksā, taču - kad tas ir nepieciešams, tad noņem kādu daļu nost. Ja negodīgs baņķieris neatdotu bankā noguldīto naudu, viņu par to liktu cietumā. Taču Saeimas deputāti, atņemot pensionāriem viņu nopelnīto, uz tā rēķina vēl var palielināt sev algas.” Saeimas juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Satversmes tiesai sacīja, ka lēmumu par pensiju izmaksas ierobežošanu strādājošiem pensionāriem Saeima pieņēma tādēļ, lai glābtu pensiju sistēmu no sabrukuma. G. Kusiņš tiesā uzrādīja datus par sociālā budžeta deficītu, kas radies populistisku politisku lēmumu dēļ. Tomēr viņš nevarēja atbildēt uz tiesnešu jautājumu - kāpēc par šādiem politiķu lēmumiem ir jāatbild pensionāriem? Nevarēja arī pateikt, cik liels ir ieguvums budžetā no neizmaksātā pensionāriem. Pensionārus interesē, vai Saeima ir aprēķinājusi, cik daudz līdzekļu aiziet garām valsts budžetam no tā, ka strādājošie pensionāri saņem algas aploksnēs un nemaksā nodokļus. M. Draudiņš un V. Purmalis turpina strādāt (viņi savus zaudējumus lēš pāris tūkstošos latu). Savukārt V. Eglītis ir pārtraucis darbu, jo viņa pensija (ap 200 lati) ir lielāka nekā darba alga (120 lati), strādājot viņam būtu jāzaudē vairāk naudas, nekā viņš saņemtu algā. Pašlaik vidējā pensija strādājošajiem ir 75 lati. Neizmaksājot pilnas pensijas strādājošiem pensionāriem, gada laikā valsts ietaupa aptuveni 11 miljonus latu. Valstī, pēc Labklājības ministrijas (LM) aplēsēm, ir 26,7 tūkstoši strādājošo pensionāru. Spriedumu Satversmes tiesa pasludinās 19. martā. Valsts valodu Daugavpilī ignorē NRA 02/20/02 Daugavpilī tiek ignorēts Valsts valodas likums - uzskata vairāki pilsētas sabiedrības pārstāvji, kas uzrakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētājam Dzintaram Ābiķim un Valsts valodas komisijas priekšsēdētājai Mārai Zālītei. Vēstuli parakstījusi rakstniece Anita Liepa, diriģente Terēzija Broka, profesors Valfrīds Paškēvičs, Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Kokins un TB/LNNK Daugavpils nodaļas priekšsēdētājs Jānis Zviedris. “Kopš valodas likuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi, bet valsts valodas lietošanas stāvoklis Daugavpilī nav uzlabojies un joprojām nav apmierinošs,” teikts ievadā. Sabiedriskajā transportā pieturvietas gan tiek nosauktas latviešu valodā, bet sadzīves pakalpojumu jomā un tirdzniecībā iedzīvotājus apkalpo tikai krieviski. Arī vietējās radio un televīzijas kompānijas veido savus raidījumus galvenokārt krievu valodā. Pilsētas mērs Rihards Eigims un citi pašvaldības pārstāvji ignorējot Valsts valodas likumu. Piemēram, 2001. gada 18. novembra svinīgajā pasākumā Mutalas mēra J. Hjalmarsona runa tulkota nevis latviski, bet krieviski. Tā kā R. Eigims patlaban atrodas Soltleiksitijā, vēstules saturu komentēja viņa pirmā vietniece Līvija Jankovska. Viņa nenoliedz, ka valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments vēl nenozīmē spējas to brīvi lietot. Kas attiecas uz radio un televīziju, licences piešķir augstākas instances, un pašvaldībai tur nebūtu jāiejaucas, uzskata L. Jankovska. Bet, ja ir runa par pašvaldības iestādēm, valsts valodas lietošana tajās, viņasprāt, nodrošināta atbilstoši likumam. Iesniegumi tiek pieņemti tikai valsts valodā, un vajadzības gadījumos apmeklētājiem palīdz tulks. Dome sistemātiski organizējot valodas bezmaksas kursus bezdarbniekiem un maznodrošinātajiem. Tiekot darīts viss iespējamais, lai arī skolās īstenotos pāreja uz latviešu valodu. Daugavpils universitātes jubilejā domes priekšsēdētājs runāja krieviski, bet tāpēc, ka sarīkojumā bijuši arī viesi no Krievijas un citām bijušās PSRS republikām. Mutalas mēra runas tulkojums krievu valodā patiešām nebijis pieļaujams, atzina L. Jankovska. Tas gadījies nejauši. Domes sēdes Daugavpilī tiek vadītas valsts valodā. Daži ziņotāji gan runā krieviski. Taču tulkojumu neviens no sēdes dalībniekiem līdz šim nav pieprasījis. Tas pats sakāms par pilsētas preses konferencēm, kurās piedalās četru krieviski iznākošo un vienīgās latviešu avīzes korespondenti. Tāda esot pilsētas specifika. “Jau apnicis pastāvīgi runāt par latviešu valodu Daugavpilī,” saka J. Zviedris, “bet dzīve spiež to darīt, un nevajadzētu meklēt attaisnojumus specifiskajos apstākļos, jo likums attiecas uz visiem.” Bērni - precīzāki par satelītiem Diena 02/20/02 Iesaistoties starptautiskā projektā Globe (G), kura centrs atrodas Vašingtonā, jau ceturto gadu Limbažu l.vidusskolas audzēkņi novēro izmaiņas dabā un pētījumu rezultātus pa internetu dara zināmus interesentiem visā pasaulē. Iegūtos datus viņi var salīdzināt ar 11 000 skolu pētījumiem 90 valstīs, kas iekļaujas vides kvalitātes novērojumos, un gūt ieskatu par to, kas notiek dabā visā pasaulē. Vēl vairāk - pētījumu rezultātus izmanto zinātnieki ASV, atzīstot, ka šī informācija par dabas norisēm papildina satelītu iegūto. Grupiņa trešklasnieku ik dienas nosaka mākoņu daudzumu un veidu, 5.klases skolnieces Rita Krastiņa un Laine Daktere atzīmē gaisa temperatūru un nokrišņus. Dati tiek ievadīti projekta G serverī. Pavasarī un rudenī vecāko klašu bērni ar vienkāršiem instrumentiem pēta augsni, lapotnes blīvumu, ūdens kvalitāti. Skola iesaistās arī Dabas vērotāju projekta trīs apakšprogrammās un Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektā - 500. Jau vairākus gadus, lai taupītu materiālos resursus, pēc audzēkņu ierosmes te savāc un otrreizējai pārstrādei nodod izlietoto makulatūru. Projekta koordinatore no Bērnu Vides skolas Inese Liepiņa pastāstīja, ka projektā G iesaistījušās arī Dundagas vidusskola un Talsu ģimnāzija. “Projekts ir unikāls ar to, ka tajā iesaistās tik daudz skolu no dažādām valstīm, un patīkami, ka arī Latvija ir starp tām. Tas ir atbildīgi, jo pētījumi jāveic pēc ļoti precīzas metodikas. Satelīti nevar aptvert tik daudzas vietas kā bērni, un zinātniekiem šie dati ir svarīgi,” lepni stāsta I.Liepiņa. Latvijā atrasta retas sugas vabole LETA 02/20/02 Daugavpils rajona Silenes dabas parkā un Jēkabpils rajonā pie Dignājas pils Latvijas entomologiem ir izdevies atrast retu šaurspārnu krāšņvaboļu sugu. Daugavpils universitātes Bioloģijas katedras vadītājs vaboļu pētnieks Arvīds Barševskis pastāstīja, ka līdz šim pasaulē šīs vaboles bija reģistrētas tikai 15 eksemplāros Kalugas un Voroņežas apgabalos Krievijā. Vaboļu sugas nosaukums ir atvasināts no vārda "krāšņs". Reto šaurspārnu krāšņvaboļu vaboļu sugu atrada Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs un Arvīds Barševskis. Par šo atradumu top raksts, kuru plānots izsūtīt arī vairākiem specializētajiem ārzemju izdevumiem. Biatlonisti Olimpiādi beidz ar izgāšanos Diena 02/21/02 Pēc olimpiskās biatlona stafetes trešā posmā Gundars Upenieks Latvijas komandas dalībnieku Ilmāru Brici trasē sūtīja tikai sešpadsmito. Ceturtajā posmā Bricis slēpoja divus soda apļus un 19 komandu konkurencē Latvijas kvartets ieņēma 17. vietu - zemāko, kopš mūsu sportisti 90. gadu sākumā izgāja starptautiskajā arēnā. Latvijas ātrslidotāja Ilonda Lūse 1500 metru distancē izcīnīja 35. vietu 39 sportistu konkurencē, bet skeletonists Tomass Dukurs ieņēma 21. vietu 26 sportistu konkurencē. 21. februārī no Latvijas sportistiem startēs tikai kalnu slēpotājs Ivars Ciaguns. Nedēļas sākumā bija ļoti jauks un saulains laiks, bet tad trešdien temperatūra pēkšņi nokritās līdz -4oC, un naktī pat uzsniga sniegs! Ceturtdien dienā bija -7oC, naktī – vietām pat -12oC. Šķiet, ka sniegu un aukstumu mums sagādāja stip- rais ziemeļvējš, kas tik cītīgi pūta visu pagāju- šo nedēļu. Bet, neskatoties uz to, ka laiks ir auksts, sniegs tik un tā nokusa, taču le- dus gan ir un slidināties var arī uz ielas. Bet jādomā, ka šis nu ir pēdējais aukstums, tā teikt, atvadas no ziemas... Anda