K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 235: 2002. g. 22. - 28. februāris Vienosies kopīgā nostājā pret ES NRA 02/27/02 Trešdien Latvijā pēc zemkopības ministra Ata Slaktera iniciatīvas ieradās Baltijas valstu lauksaimniecības ministri, lai kopīgi apspriestu Eiropas Savienības (ES) piedāvāto lauksaimniecības politiku. Nedēļas beigās Siguldā uz tikšanos solījuši ierasties ne tikai Baltijas, bet arī citu ES kandidātvalstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Jau rakstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) 30. janvāra paziņojumā teikts - kandidātvalstis, iestājoties ES, sākumā saņemtu tikai 25 procentus no tiešajiem maksājumiem. Ražošanas kvotu un references rādītāju aprēķināšanai bija izvēlēti gadi, kas Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir visneizdevīgākie. Pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālistu aptuvenām aplēsēm, ja Latvijas lauksaimniecība saņems tikai 25 procentus no tiešajiem maksājumiem, gadā tā zaudētu aptuveni 30 miljonus latu. Savukārt ierobežotās ražošanas kvotas draud ar katastrofu ne tikai piensaimniecībai, bet arī ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārvēršanos par krūmājiem. Ja būs šāda ražošanas kvota, no kādreiz lauksaimniecībā izmantojamiem 2,5 miljoniem hektāru zemes tiks apstrādāti tikai 500 000 hektāru. Ja ES nostāja lauksaimniecības politikā pret nākamajām ES dalībvalstīm nemainīsies un netiks ņemti vērā Baltijas lauksaimnieku priekšlikumi, šo valstu lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas neizslēdz iespēju, ka aicinās valstu zemniekus referendumā balsot pret iestāšanos ES. Robertsons strikti prasa vēlēšanu likumu maiņu NRA 02/22/02 Vēlēšanu likumu atbilstība demokrātiskiem standartiem būs ļoti nozīmīgs fakts lēmuma pieņemšanā par Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO šā gada novembrī Prāgā, - vizītes laikā Latvijā, tiekoties ar valsts augstākajām amatpersonām un uzrunājot Saeimas deputātus, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Lords Dzordžs Robertsons. Viņš noraidīja izskanējušās spekulācijas, ka lēmums par to, kuras kandidātvalstis Prāgas sammitā uzaicināt pievienoties aliansei, jau ir pieņemts, uzsverot, ka līdz pat novembrim NATO rūpīgi sekos līdzi visam, kas notiek kandidātvalstīs, un lēmumu pieņems tikai un vienīgi pašas dalībvalstis. Dž. Robertsons pauda stingru atbalstu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvai par vēlēšanu likumu grozījumu nepieciešamību un izteica cerību, ka parlaments atbalstīs prezidenti šā svarīgā lēmuma īstenošanā. Arī prezidente ļoti cer, ka politiķi sāks saprast, cik svarīgi ir šie grozījumi, un tiem piekritīs. Kā zināms, vēlēšanu likumu karstais punkts ir priekšlikums atcelt prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Augstā amatpersona atzina, ka, iestājoties NATO, Latvija kļūs par “visveiksmīgākās drošības alianses daļu”. Premjers apsola grozīt vēlēšanu likumu līdz NATO sanāksmei BNS 02/27/02 Premjers Andris Bērziņš otrdien paziņojis, ka valdošās koalīcijas partneri ir nolēmuši turpināt skatīt Saeimā jautājumu par grozījumiem vēlēšanu likumā, par ko ir neizpratnē koalīcijas partneri, tostarp premjera pārstāvētā savienība "Latvijas ceļš". Politiķi pieļauj, ka šāds premjera paziņojums ir pārpratums. Pēc tikšanās ar ASV vēstnieku NATO Nikolasu Bērnsu premjers angļu valodā žurnālistiem sacīja, ka ir pārliecināts, ka Latvija izpildīs šo prasību jau pirms novembrī paredzētās NATO galotņu sanāksmes Prāgā, norādot, ka šādu lēmumu koalīcija pieņēmusi pagājušajā piektdienā. Premjers teica, ka likums tiks mainīts, norādot, ka "mēs saprotam, cik svarīgi ir izpildīt visus starptautiskās demokrātijas principus". Neizpratnē par to ir koalīcijas partneri, tostarp "Latvijas ceļš", kura priekšsēdētājs ir pats premjers. Savienības "Latvijas ceļš" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane premjera izteikumus par koalīcijas partiju vienošanos grozīt vēlēšanu likumu nosauca, "visticamāk, par pārpratumu", jo šāds jautājums ar koalīcijas partneriem neesot pārrunāts. "Visticamāk, ka ir noticis pārpratums un premjers, iespējams, bija domājis par koalīcijas vienošanos par Satversmes grozījumiem valodas nostiprināšanas jautājumā," teica Lībane. Dānijas premjera vizīte Latvijā Latvijas vēstnesis 02/28/02 27. februārī Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Dānijas karalistes premjērministru Andersu Fugu Rasmusenu (Anders Fogh Rasmussen). Sarunā ar A. Bērziņu, A.F. Rasmusens atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ceļā uz Eiropas Savienību. No šā gada jūlija Dānija būs ES prezidējošā valsts, un A. F. Rasmusens norādīja, ka prezidentūras prioritātes būs ES paplašināšanās, cīņa pret terorismu, nodokļu jautājumi, zivsaimniecības politikas pārskatīšana un ES lauksaimniecības politika. Runājot par lauksaimniecības jautājumu, Dānijas Ministru prezidents norādīja, ka Eiropas Komisijas piedāvājums kandidātvalstīm ir atbilstošs pašreizējām ES iespējām. Viņš pastāstīja, kā Dānijas valdība izvērtē ārvalstīm sniegto palīdzibu - plānots, ka nākotnē uzsvars tiks likts uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm vides sakārtošanai. A. F. Rasmusens sarunā ar ministru prezidentu uzsvēra, ka būtu vēlams, lai līdz rudenim Latvija grozītu vēlēšanu likumu un atceltu valodas ierobežojumus deputātu kandidātiem. Salīdzinoši nelielā Dānija ir otrajā vietā pēc Latvijai sniegtās neatmaksājamās materiālās palīdzības dažādu nozaru attīstībai. Laikā no 1990. gada lidz 2000. gadam šis atbalsts bijis 80,2 miljoni latu. Silārs uzvar cīņā par atklātību Diena 02/23/02 Satversmes tiesa, izskatot bijušā Latvijas vēstnieka Izraēlā Ivara Silāra sūdzību, piektdien kā neatbilstošus Satversmei atzina Saeimas prezidija 2000.gada 28.februārī pieņemtos noteikumus par kārtību, kādā no Saeimas budžeta kompensējami izdevumi, kas deputātam radušies, realizējot savas pilnvaras. Šie noteikumi tiek atzīti par spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas dienas, kas varētu būt nākamnedēļ. I.Silārs vislielāko uzmanību bija vērsis tieši uz dzīvojamās telpas īrei piešķirtajām kompensācijām, kas netiek apliktas ar nodokļiem, bet kuru pamatotība un izlietojums nav kontrolējami. Saeimas prezidijs nākamajā sēdē lems par jaunas kārtības noteikšanu, kādā kompensēt deputātu izdevumus. I.Silārs par spriedumu bija gandarīts: “Es noņemu cepuri Satversmes tiesas priekšā, jo ir tomēr viena tiesu iestāde, kur var atrast taisnību ierindas pilsonis un uzvarēt, neraugoties uz to, ka pretim ir simts Saeimas deputātu ar Juridisko biroju.” I.Silārs neapstrīd nepieciešamību deputātiem izmaksāt kompensācijas, taču viņš ir pret papildu ienākumiem, par kuriem nav jāatskaitās un nav arī jāmaksā nodokļi. Līdz šim prezidijs bija noteicis deputātiem kompensācijas dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai līdz 200 latiem mēnesī, neprasot nekādus apliecinošus dokumentus. Deputāti uzņēmās atbildību par ziņu patiesumu, parakstot pieprasījumu. Spriedumā norādīts, ka prezidija noteiktā kārtība ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kā arī ar Satversmes 91.pantu. Tas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Satversmes tiesa uzskata, ka deputātu atlīdzībai un darbības garantijām jābūt noteiktām vismaz likumā, ja ne konstitucionāli, kā tas ir demokrātiskās valstīs. Pieņemot noteikumus par kompensācijām, prezidijam bija jādara viss iespējamais, lai kliedētu to caurskatāmības deficītu, ko radījusi šā jautājuma deleģēšana prezidijam. Deputāta amats nevar būt pamats nodokļu atlaidēm vai papildu maksājumiem. Noteiktajai kārtībai ir jābūt tādai, lai kompensētu izdevumus, kas patiešām radušies, pildot deputātu pienākumus, uzsver tiesa. Pieaug Jaunā laika popularitāte NRA 02/28/02 Pēc nodibināšanas februārī Jaunais laiks (JL) popularitātes ziņā vēl vairāk attālinājies no konkurentiem: janvārī tuvākajam sekotājam – Latvijas ceļam (LC) – bija par 6,9% atbalstītāju mazāk, februārī otrajai populārākajai partijai – PCTVL – ir jau par 9,6% atbalstītāju mazāk nekā JL. Salīdzinoši būtiskākais popularitātes kritums, pēc Latvijas fakti datiem, ir TB/LNNK (-2%) un LC (-1,3%). Neraugoties uz šomēnes notikušo kongresu un cīņu pret ES nevienlīdzīgajiem nosacījumiem kandidātvalstu lauksaimniekiem, samazinājies atbalsts arī Zemnieku savienībai (-1,2%). Mazāk populāro partiju reitinga mērījumos sociologi gan pieļauj lielākas kļūdas iespējas. Samazinājies Ārlietu ministrijas (no 39,5 uz 31,9 procenta punktiem) un Zemkopības ministrijas (no mīnus 37,1 uz mīnus 31,4) reitings, kas gan nav vairojis to vadītāju Induļa Bērziņa un Ata Slaktera kritiķu pulku. Kritiskāk nekā janvārī iedzīvotāji vērtējuši arī Aizsardzības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministriju. Saglabājot pārsvarā negatīvu novērtējumu, savas pozīcijas būtiski uzlabojusi Iekšlietu un Tieslietu ministrija, bet gluži pretēji – ministri Mareks Segliņš un Ingrīda Labucka. Par nemīlamāko ministru iedzīvotāji atzinuši ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, bet politiķi – Tatjanu Ždanoku. Šomēnes samazinājies Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas atbalstītāju skaits galvenokārt nepilsoņu vidū, JL līdera Einara Repšes reitings nedaudz pieaudzis, savukārt Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Ingrīdai Ūdrei atkarojis trešo vietu. Lai gan Sociāldemokrātu savienības potenciālo atbalstītāju kļuvis mazāk, tās līdera Egila Baldzēna reitings mēneša laikā pieaudzis par 3,2 punktiem. Mīnusos iekļuvis Rīgas mērs Gundars Bojārs, bet vēl dziļāk ieslīdzis LSDSP šefs Juris Bojārs – pilsoņu kritiskāka vērtējuma dēļ. Nepilsoņi atšķirībā no pilsoņiem PCTVL frakcijas vadītāja Jāņa Jurkāna, G. Bojāra, J. Bojāra un kreiso spēku līderu Alfrēda Rubika un Tatjanas Ždanokas darbu nevērtē tik kritiski, neitrālāk izturas arī pret mazāk pazīstamiem politiķiem. Abortu aizlieguma aktīva aizstāvēšana baznīcai nav nesusi popularitāti, lai gan uzticēšanās reitings tai ir viens no augstākajiem. Visbūtiskāko uzticības reitinga kāpumu mēneša laikā sasniegušas vietējās pašvaldības, bet kritumu – policija, Privatizācijas aģentūra un tiesa. Bagātās partijas nesteidz atklāt finanses NRA 02/26/02 Lai gan nebūtu problēmas partiju gada finansu atskaites sagatavot pāris dienās, bagātākās partijas deklarāciju iesniegšanu stratēģisku apsvērumu dēļ parasti atliek uz pēdējo brīdi. Arī šis gads nebūs izņēmums, īpaši tādēļ, ka deklarācijas būs zināms biznesmeņu politisko simpātiju spogulis aizvadītajā - pašvaldību - un šajā - Saeimas - vēlēšanu gadā. Finansu deklarācijas par 2001. gadu Uzņēmumu reģistrā visām partijām jāiesniedz līdz piektdienai, 1. martam. Kā informēja reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Maija Celmiņa, to līdz vakardienai bija izdarījušas tikai četras no 52 Latvijā reģistrētajām partijām un to apvienībām - Latvijas Konservatīvā savienība un Pretkomunistu apvienība, kurām pērn nebija ne ieņēmumu, ne izdevumu, kā arī Latviešu Zemnieku savienība un Krievu partija. Krievu partijas līdzpriekšsēdētājs norādījis, ka iemaksas bijušas lielākas nekā gadu iepriekš, jo “tie bija domāti vēlēšanu kompānijai”. Krievu partija pērn iekasējusi tieši 1000, iztērējusi - 720 latu. Latviešu Zemnieku savienības izdevumi - 698 lati, kas par 98 latiem pārsnieguši ienākumus, ko veidoja tikai biedru un iestāšanās naudas. Arī pērn deklarācijas pirmās iesniedza tās partijas, kurām nebija daudz ko skaitīt, savukārt uz pēdējo dienu to atlika visas lielās un bagātākās Saeimā pārstāvētās partijas, kuras apliecināja: kā vienmēr, deklarācijas arī šogad tiks iesniegtas laikā. 2000. gadā visturīgākā partija bija Latvijas ceļš (ieņēmumi - 616 427 lati), par 38 000 mazāk bija Tautas partijai (TP). Ievērojami mazāki ieņēmumi - 232 426 lati - bija tēvzemiešiem, bet par ceturto bagātāko partiju samērā negaidīti kļuva Jaunā partija ar 84 500 latu, par nepilniem trīsdesmit tūkstošiem latu ienākumu ziņā pārspējot sociāldemokrātus. No minēto partiju pārstāvjiem tikai Jaunās kristīgās partijas līderis Ainārs Šlesers prognozēja salīdzinošu ienākumu kritumu. TP preses sekretārs Arno Pjatkins bilda, ka pērn partijai bijis kupls ziedotāju pulks un ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs lielāki. TP priekšsēdis Andris Šķēle atzinis, ka vēlēšanās partija gatavojas tērēt miljonu latu, bet nav zināms, kāda daļa no tā iekļausies 2001. gada deklarācijā. Arī TB/LNNK preses sekretārs Jānis Ķuzulis sacīja, ka ienākumi būs lielāki, galvenokārt pašvaldību vēlēšanu dēļ. Lai arī LSDSP ieņēmumi būšot lielāki, TP un LC tā nepārspēšot, - lēsa LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs. LC partijas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Godmanis partijas finansu dinamiku atturējās prognozēt. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds krīt parādos Rīgas balss 02/22/02 Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds jau vairākus mēnešus palicis parādā firmai "AKM" par pieminekļa restaurācijas darbiem, jo pašlaik tā rīcībā nav tik daudz naudas. Kritiskā situācijā savu palīdzību solījušas ārzemju latviešu organizācijas, tomēr firmas "AKM" vadība ir ar mieru gaidīt, kamēr tiks saziedoti vairāki desmiti tūkstoši latu. Taču ziedotāji kļuvuši pavisam neaktīvi. Fonda vadība šonedēļ skaidroja, ka pagaidām nav apkopoti visi ziedojumos savāktie līdzekļi, un solīja to izdarīt marta sākumā, tāpēc šobrīd pieejami tikai aptuveni skaitļi. Decembrī pēc BPAF sniegtās informācijas, pietrūkst apmēram 50 tūkstošu latu, bet pašlaik tiek minēts, ka restauratoriem jāsamaksā vairāk nekā 70 tūkstošu latu. Darbu veicējas firmas "AKM" vadītājs Pēteris Zvaunis RB sacīja, ka notikušajā nesaskata nekādu traģēdiju. "Tas nekas, ticu, ka fonds vēlāk norēķināsies. Galu galā fonds nevienu mirkli nav noliedzis savas saistības. Nevar taču tauta vienmēr būt vilnī - barikādes, atmoda, Brīvības piemineklis. Saprotu, ka cilvēkiem šķiet - restaurācijas brīdī rezultāts ir redzams, tāpēc jāziedo. Tiklīdz noņemam sastatnes, visi domā, ka nekas vairs nenotiek un naudu nevajag," viņš teica. Jauno bibliotēkas ēku varētu pabeigt 2007.gadā BNS 02/27/02 Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību varētu pabeigt līdz 2007.gadam, bet līdz šim inženiertehniskiem un projektēšanas darbiem iztērēti 904 tūkstoši latu, sacīja LNB direktors Andris Vilks. Viņš norādīja, ka līdz 2003.gada beigām varētu saskaņot visus jautājumus, lai sāktu izsoli par bibliotēkas ēkas celtniecības veicēju. Ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu un iespējamās plašās diskusijas, izsole varētu ievilkties un celtniecību varētu sākt 2005.gada sākumā, pabeidzot to divarpus gadu laikā. Vilks informēja, ka pašlaik dažādiem inženiertehniskiem projektēšanas darbiem iztērēti aptuveni 904 tūkstoši latu, bet pavisam projektēšanai jāiztērē aptuveni 3,1% no projekta kopējām izmaksām - 75 miljoniem latu. Viņš uzsvēra, ka analogu objektu projektēšanā pasaulē tiek iztērēts līdz pat 10% no kopējām izmaksām, taču šajā gadījumā projektēšanas izmaksas samazina arhitekta Gunāra Birkerta dāvinājums, izstrādājot projektu par velti, tāpēc nav nepieciešams tērēt naudu ēkas kreatīvajam projektam. Tāpat ir izdevies samazināt bibliotēkas celtniecības plānotās izmaksas, jo mazāk pieprasītas literatūras krātuve ir izvietota ārpus Rīgas un ir izdevies samazināt plānoto darba vietu skaitu no 800 līdz 400. Par konkrētiem priekšlikumiem LNB jaunās ēkas celtniecības finansēšanai valdība varētu lemt nākamnedēļ, izvērtējot Saeimas Budžeta un finansu komisijas ierosinājumus un papildinājumus likumprojektā par Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību, ko, pēc Vilka rīcībā esošās informācijas, valdība skatīs nākamnedēļ. Jau ziņots, ka pēc ilgstošām sabiedriskām un politiskām diskusijām Saeima pagājušā gada rudenī otrajā lasījumā nolēma, ka LNB celtniecības galvenie finansēšanas avoti ir no uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas un trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Paredzēts arī no katras elektroenerģijas kilovatstundas noteikt mērķmaksājumu 0,001 lata apjomā. Papildu finansējuma iegūšanai paredzēts aplikt ar mērķmaksājumu 500 latu apjomā arī Latvijā ievestās vieglās automašīnas, kuru muitas vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Miljons latviešu valodai Diena 02/28/02 Pie Valsts prezidentes kancelejas dibinātā Valsts valodas komisija izšķīrusies par plašu darbības amplitūdu trīs gadu garumā, rosinot un veicot pasākumus, kas nostiprinātu latviešu valodas statusu. Katra no sešām apakškomisijām izstrādājusi konkrētus darbības priekšlikumus un nepieciešamo izdevumu tāmi, kas trešdien tika apkopoti kārtējā komisijas darba sēdē, bet jau ceturtdien komisijas darba plānu, tā izpildes termiņus un budžeta pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte iesniegs Ministru prezidentam. Trešdienas vakarā pēc komisijas sēdē izskatītajiem apakškomisiju priekšlikumiem vēl nebija apkopota galīgā summa, ko komisija varētu lūgt no valsts budžeta, taču valodnieki lēsa, ka kopumā šim gadam valodas aizsardzības un stiprināšanas darbi valstij varētu izmaksāt ne mazāk kā vienu miljonu latu. Komisijas pārstāvji saka: valodas statusa nostiprināšana ir dārga lieta, ko nevarot panākt tikai ar klaju patriotismu. Šo gadu komisija nolēmusi veltīt neatliekamo valodas statusa stiprināšanas uzdevumu veikšanai, galvenokārt koncentrējoties uz valodas juridiskā statusa nostiprināšanu, pedagoģiskā darba izvēršanu un valodas lingvistisko izpēti. Juridiskā apakškomisija jau tuvākajā laikā apņēmusies sagatavot priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kā arī pārskatīt Valsts valodas likumu, valdības normatīvos aktus un citus likumus, kur, iespējams, nepieciešami grozījumi valodas juridiskā statusa stiprināšanai. Izglītības apakškomisija īpašu uzmanību sola pievērst latviešu valodas mācīšanai skolās, sākot veidot jaunus mācību līdzekļus un metodiku, un izstrādāt konkrētu plānu, kā mazākumtautību skolas sagatavot pārejai uz mācībām latviešu valodā. Tāpat iecerēts kā obligātu kursu augstākajās mācību iestādēs ieviest latviešu valodas kultūru. Lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas sabiedrībā, plānots izveidot konsultantu grupas skolās Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā. Izglītības apakškomisijas vadītāja Janīna Kursīte uzskata, ka nepieciešams panākt, lai Kultūrkapitāla fondā varētu iesniegt projektus valodas aizsardzībai. Apakškomisija, kas nolēmusi rūpēties par latviešu valodu jaunajās tehnoloģijās, piedāvā izveidot latviešu valodas terminoloģijas datu bāzi. Savukārt latviešu valodas attīstības apakškomisija nolēmusi pievērsties regulārai valodas sociolingvistiskajai analīzei, kā vienu no gada prioritātēm izvirzot sociolingvistisko pētījumu, lai beidzot konstatētu, kā notikumi sabiedrībā ietekmē valodas attīstību. Rakstnieces Noras Ikstenas vadītā apakškomisija darbam ar sabiedrību plāno veidot īpašu valodas aģentūru, kas veicinātu dažādus latviešu valodu popularizējošus pasākumus. Slimnīcas saņem medicīnisko aprīkojumu Dienas bizness 02/27/02 Vairākas Latvijas slimnīcas saņēmušas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamu aparatūru, ko dāvinājusi Zviedrijas valdība. Lai gan aparatūra nākusi no zviedru valsts rezervēm, tā ir nelietota un pilnā lietošanas gatavībā. Kopējā tehnikas vērtība ir vairāk nekā 82 000 latu. Kopumā dāvinājums satur 91 medicīniskā aprīkojuma vienību, tai skaitā operāciju galdus un lampas, ķirurģiskos sūkņus un pārvietojamus rentgena aparātus, kā arī lielu daudzumu vienreiz lietojamo medicīnisko materiālu - ģipša saites, operāciju halātus u.tmldz. Dāvanu slimnīcām sarūpēt palīdzēja Katastrofu medicīnas centrs (KMC), kam ar Zviedrijas valdību jau ir ilgstoša sadarbība. KMC speciālisti lēš, ka patlaban Latvijas slimnīcās ar medicīniskajām iekārtām ir apgādātas tikai par 20 - 50% no nepieciešamā apjoma. Gandrīz 80% no Latvijas slimnīcas lietošanā esošās rentgena aparatūras ražota pirms 10 gadiem. Visnepatīkamākā situācija ir laukos. Finiera Ulmanis izraisa sašutumu un tiek aizvākts Diena 02/22/02 Uz pāris stundām ceturtdien pretī Rīgas domei uzstādītais bijušā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa pieminekļa makets neiepatikās pat pārstāvjiem no Pieminekļu padomes, kas pati apstiprināja šā pieminekļa ideju. Lai gan Pieminekļu padomes pārstāvji no pilsētas izpilddirektora Māra Tralmaka jau bija saņēmuši atļauju maketa atstāšanai vietā līdz pirmdienas rītam, ļaujot arī iedzīvotājiem paust savu viedokli, pēc neilga laika to savāca un mašīnas piekabē iekrāmēja paši uzstādītāji. Pēc padomes dalībnieces Ilgas Kreituses vārdiem, iespējams, varētu izsludināt jaunu konkursu, kurā tēlnieki piedāvātu idejas, bet varbūt pietiktu arī ar esošā projekta uzlabošanu. “Jāsaprot, ka makets ir vēl negatavs darbs, tāpēc tam nebūtu jāpievērš šāda vērība,” skaidroja Centriskās partijas Latvijas zemnieku savienība (CPLZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Nepilnības proporcijās un citas kļūdas esot labojamas, bet neizpratni radot Pieminekļu padomes nostāja, kura akceptējusi šo ideju. Uzstādītu K.Ulmaņa pieminekli CPLZS cer redzēt 4.septembrī - valstvīra 125 gadu jubilejā vai, iespējams, 18.novembrī. Tāpēc neesot tiesa, ka pieminekli partija par katru cenu vēlas uzstādīt pirms vēlēšanām, sacīja CPLZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Pašlaik piemineklim Latvijā saziedots aptuveni 20 000 latu, bet ārzemēs - 30 000. Saskaņā ar projektu pieminekļa izmaksas varētu būt ap 50 000 latu, taču summa var mainīties atkarībā no tā, cik lielu uzmanību iniciatori pievērsīs apkārtnes iekārtošanai. Lielākais vadu zagšanas gadījums ‘Latvenergo’ vēsturē LETA 02/23/02 20.februārī Madonas rajonā, Ošupes pagastā, VAS "Latvenergo" elektrotīkliem nozagti vadi 30 starpbalstu posmos 2,291 kilometra garumā, kopumā nozogot 6,873 kilometrus vadu, kas esot lielākā zādzība uzņēmuma vēsturē. Kā informēja uzņēmuma Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis, nozagto vadu kopējais svars bijis aptuveni viena tonna. Siksnis stāstīja, ka šajā nedēļā kopumā 20 gadījumos nozagtas 5 tonnas vadu. Šajā nedēļā ir ievērojami postījumi arī citās filiālēs Rietumu elektriskajos tīklos, kur trīs zādzību gadījumos nozagti 760 kilogrami vadu, Austrumu elektriskajos tīklos četros zādzību gadījumos nozagti 783 kilogrami vadu. Ziemeļu elektriskajos tīklos nozagti 896 kilogrami vadu, Dienvidu elektriskajos tīklos - 388 kilogrami vadu, bet Centrālajos elektriskajos tīklos - divas tonnas vadu. Siksnis uzsvēra, ka šīsnedēļas zādzību nodarīto postījumu novēršanai uzņēmumam vajadzēs iztērēt aptuveni 10 000 latu. 16. marta gājiens uz Brīvības pieminekli nebūs Lauku avīze 02/28/02 Tuvojās 16. marts, kad notiek latviešu leģionāru atceres pasākumi. Lai izvairītos no dažādām provokācijām, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība šogad nerīkos gājienu uz Brīvības pieminekli. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis pastāstīja, ka viņa vadītā organizācija nepiedalīsies un nerīkos gājienu. Nacionālie karavīri iecerējuši apmeklēt dievkalpojumu Doma baznīcā, tad doties nolikt ziedus uz Brāļu kapiem, aizbraukt uz Lestenes brāļu kapiem un Rumbulā pie piemiņas akmens kavēties atmiņās. ‘Kluba 415’ konferencē kritizē iestāšanos ES un NATO BNS 02/25/02 Patriotiski noskaņotā organizācija "Klubs 415" konferencē sestdien kārtējo reizi pauda negatīvu nostāju pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Sils pēc konferences "Vienoti Latvijai" pauda, ka "Klubs 415" uzskata - iestājoties dažādās starptautiskajās aliansēs, tiks tīšuprāt grauta valsts saimnieciskā iekārta. Klubs ir arī pret Latvijas iestāju NATO, jo Krievijas iespējamā piesliešanās NATO varētu kļūt nevis par drošības, bet gan "nedrošības garantu". "Kluba 415" biedri uzskata, ka ES ir vistiešākā līdzība ar PSRS, tikai ar atšķirību, ka PSRS draudēja Latviju iznīcināt ar militārām sankcijām, turpretī, bet ES - ar finansiālām. Tādēļ organizācija uzskata, ka Latvijas lauku rajoniem un mazpilsētām jāapvieno patriotiski noskaņotus latviešus, arodgrupas un citus aktīvistus, kuri iestātos pret nevajadzīgu iekļaušanos ES un cīnītos ar " Latvijas varasvīru bezatbildību, nelikvidētajām okupācijas sekām un starptautisko spiedienu." Konferencē sestdien piedalījās aptuveni 50, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku un vairāki jaunieši. Ņujorkas pirmizrāde filmai par Latvijas jauniešiem Diena 02/28/02 Ņujorkā ASV pirmizrādi nelielā aicinātu viesu lokā otrdien vakarā piedzīvoja dokumentāla īsfilma Viegls lidojums (Smooth Flight) par Latvijas jauniešu dažādu pieredzi darbā ārzemēs. Filma, kas tapusi ar starptautiskās organizācijas pusaudžiem IOFA un ANO sieviešu attīstības fonda UNIFEM atbalstu, saskaņā ar izglītojošu projektu par cilvēku tirdzniecību drīzumā tiks rādīta Latvijas jaunatnes veselības centros. Filmā vairāki jaunieši stāsta par dažādo pieredzi ārzemēs — tur ir gan divu puišu piedzīvojumi Ņujorkā, gan divu meiteņu, ko filmā atveido aktrises, patiesie un baismīgie stāsti par Dānijā un Vācijā pieredzēto, arī stāsts par ASV aukles darbu strādājušu latvieti. Domas filmā izsaka arī citi jaunieši. Domājot par pusaudžu auditoriju, filmā iesaistīti mūziķi Agnese un Gustavs, Linda Leen, Rolands Ūdris. Filmas režisore ir Amala Leina no ASV, un filma uzņemta Latvijā 2001.gada vasarā. Režisore ar Dienu dalījās iespaidos, ka filmas tapšanā intervētie Latvijas jaunieši nav īpaši daudz zinājuši par cilvēku tirdzniecības problēmām, kas esot bīstami un satraucoši. Lai īsfilma labāk uzrunātu auditoriju, A.Leina tajā izmantojusi dažādus Latvijai svarīgus simbolus un mūziku. IOFA izpilddirektore, savulaik Latvijā ASV Miera korpusā strādājusī Alisona Bouka filmas mērķi raksturoja kā vēlēšanos līdzsvarotā veidā jauniešiem parādīt, kas viņus var sagaidīt darbā ārzemēs un kādi cilvēktiesību pārkāpumi viņus var skart. Tā ir centrālā sastāvdaļa IOFA atbalstītajā kampaņā Latvijā par cilvēku tirdzniecības novēršanu. 'Kremerata Baltica' saņem 'Grammy' LETA 02/28/02 Slavenais vijolnieks un mūziķis Gidons Krēmers un viņa vadītais Baltijas valstu jauno mūziķu klasiskās mūzikas ansamblis "Kremerata Baltica" ir saņēmuši šī gada "Grammy" mūzikas balvu kategorijā par labāko mazu muzikālo ansambļu sniegumu ar vai bez diriģenta. Atzinība izteikta par projektu "After Mozart". Gidons Krēmers dzimis Rīgā un jau četru gadu vecumā uzsācis vijoļspēles apguvi tēva un vectēva - izcilā vijolnieka Karla Briknera vadībā. Sekoja mācības Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie profesora V.Stūrestepa. Jau 16 gadu vecumā G. Krēmeram tika piešķirta pirmā Latvijas mūzikas balva. Divus gadus vēlāk mūziķis uzsāka studijas Maskavas konservatorijā Dāvida Oistraha vijoles klasē, drīz gūstot starptautisku atzinību - pirmās godalgas Paganīni un Čaikovska starptautiskajos konkursos, kā arī Karalienes Elizabetes konkursa balvu 1967. gadā. Šīs uzvaras atvēra viņam pasaules slavenāko koncertzāļu durvis un sniedza iespēju uzstāties daudzās pasaules valstīs kopā ar izcilākajiem Eiropas un Amerikas orķestriem un diriģentiem. Lai veicinātu jaunu, izcilu Baltijas valstu mūziķu karjeru, Gidons Krēmers 1997.gadā izveidoja jauniešu kamerorķestri "Kremerata Baltica", kas kopš tā dibināšanas koncertē uz pasaules labākajām skatuvēm. Baltijas kamerorķestrī spēlē jauni mūziķi no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Orķestris debitēja Gidona Krēmera dzimtajā pilsētā Rīgā 1997.gada februārī viņa 50 gadu jubilejas koncertā. 2000. gada martā "Kremerata Baltica" ieguva Latvijas valsts kamerorķestra statusu. To finansē visas trīs Baltijas valstis. Latvija — četrus soļus no medaļām Diena 02/25/02 Dopinga skandāla dēļ pazaudējuši vietu pirmajā starta grupā, pie olimpiskajām medaļām būtu varējuši tikt vienīgi ar filigrānu braukšanu, kāda Soltleiksitijas trasē neizdevās, — pēc olimpiskajām bobslejistu sacensībām atzina Latvijas pirmās četrinieka ekipāžas pilots Sandis Prūsis. Šoreiz viņam neizdevās atkārtot Nagano spēlēs gūto panākumu un iekļūt labāko sešniekā — četru braucienu summā mūsu kvartets ieņēma septīto vietu. "Īsti esmu apmierināts tikai ar vienu — otro braucienu. Citos traucēja dažādas kļūmes, kādu parasti mums nav bijis. Acīmredzot ilgais pārtraukums sacensību praksē nebija pagājis bez pēdām." Latvijas otrās ekipāžas pilots Gatis Gūts bija puslīdz apmierināts ar savu veikumu divos braucienos, tomēr, startējot kopā ar pastarīšiem, izdangātajā trasē viņam neizdevās tikt augstāk par 12.vietu. "Varbūt varējām būt mazliet ātrāki startā, taču olimpiskās debijas reizē gribējām izvairīties no rupjām kļūdām," Gūts komentēja iznākumu. Lieliski startēja latviešu trenera Jāņa Skrastiņa vadītie amerikāņi, kuru ekipāžas izcīnīja sudraba un bronzas medaļas. Spridzina ledu pie Pļaviņām LETA 02/26/02 Ledus sablīvējumu likvidēšanai Daugavā pie Pļaviņām ledu spridzinās vismaz trīs punktos, informēja Zemessardzes Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Ilze Vegnere. Viena lādiņa svars, kuru paredzēts novietot spridzināšanai izvēlētajā punktā, ir 7,5 kilogrami, bet minimālais sprāgstvielu svars katrā punktā būs 8 kilogrami un vairāk. Spridzināšana notiks Daugavas kreisajā pusē iepretim Pļaviņu Dolomīta karjerai, kur upes līkumā uz zemūdens klintīm aizķērušies monolīti ledus gabali 15 - 40 centimetru biezumā. Aizvadītajā naktī plūdu bīstamība Jēkabpils rajona Krustpils pagastā ir palielinājusies. Pirmajā sprādzienā atšķelts apmēram 0,5 hektāru liels ledus gabals, kas aizpeldējis Pļaviņu HES ūdenskrātuves virzienā, sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Aivars Straume. Kā informēja Zemessardzes 55.kājnieku bataljona komandieris Andris Bukovskis, otrā ledus spridzināšana tiks veikta 50 - 60 metrus tālāk upes augštecē no pirmās spridzināšanas vietas. Pēc Bukovska teiktā, pakāpeniski ledus tiks spridzināts vairākas reizes, kamēr ledus sablīvējums izkustēsies un ar ūdens plūsmu aizies Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Bastejkalnā svin Meteņus BNS 02/23/02 Senus latviešu gadskārtas svētkus Meteņus, kuros svin ziemas beigas, visus rīdziniekus un viesus aicina svinēt sestdien Bastejkalnā, kur notiks gan jautras atrakcijas, gan arī būs iespējams nobaudīt bioloģiski tīrus Latvijā audzētus produktus. Pasākuma organizētāji - folkloras draugu kopas vadītāja Helmī Stalte, domes Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols un citi - žurnālistiem norādīja, ka ziemas pavadīšanas dienā iecerēta vizināšanās vai ripošana no kalna, būs Meteņu mielasts ar šiem svētkiem tradicionāliem ēdieniem, būs dziedāšana, dejošana, masku gājiens un arī "Lielais Meteņu mīziens". Kalnozols norādīja, ka pēdējā laikā latviešiem iepaticies svinēt svešu tautu tradīcijas - helovīnus un Valentīna dienas, bet "mums, latviešiem, jāsvin savi svētki, piemēram, Meteņi, jo mums jākopj un jālepojas ar savām tradīcijām, kuras jāpopularizē". Pasākumā varēs nobaudīt Aizputē audzētu sivēnu gaļu, ar kuru cienājot augstus Latvijas viesus, kā arī izmanto pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, kā arī liellopu gaļu. Maizes ceptuve "Zelta kliņģeris" piedāvās ekskluzīvu ceptu maizīti, kas cepta no bioloģiskitīriem graudiem. Godalgotie ormaņi Diena 02/25/02 25.februāris bija nozīmīga diena Rīgas ormaņiem. 1940.gadā šajā datumā notika pirmā un vienīgā ormaņu skate Rīgā. Tolaik pilsētā atkal bija nākuši modē ormaņi, jo Otrā pasaules kara sākšanās Eiropā radīja degvielas deficītu. Atgriešanos pie "bezdegvielas" transporta līdzekļiem veicināja arī Zemkopības ministrija un Darba kamera. Ormaņu godalgošanai tika atvēlēti Ls 2000 no zemkopības ministra J.Birznieka ziedotajiem Ls 10 000 ormaņu stāvokļa uzlabošanai. Parāde notika Vienības laukumā bargā ziemas salā. Ormaņi bija saposušies un uzposuši arī savus zirgus. Viņus uzrunāja Darba kameras priekšsēdētājs K.Egle, sakot, ka skati ierosinājis pats Valsts prezidents, kam rūpot, lai attīstītos visas arodu nozares. Pēc tam ormaņi rādīja braukšanas māku. Vakarā Darba kameras zālē lietpratēju komisija dalīja balvas. Katram godalgotajam ormanim izsniedza bronzas plāksnīti ar uzrakstu: Ormaņu ziemas skatē godalgots, ko varēja piesists pie pajūga. Balvas saņēma 88 ormaņi. Labākie bija trīs vīrieši un viena sieviete, kas tika pie Zemkopības ministrijas balvas Ls 100 un saņēma Rīgas prefektūras sudraba pulksteni. Otrās vietas ieguvējiem piešķīra 60 latu. Pa Ls 15 saņēma pat pēdējās — 5.vietas ieguvēji. Labākais pasaules makšķernieks - latvietis NRA 02/25/02 Svētdien, trīs minūtes pirms pulksten desmitiem rītā, kad Cēsu rajona Ungura ezera krasta alkšņos atsitās starta pistoles šāviens, kas atklāja pēdējo ziemas makšķerēšanas čempionāta dienu, tie zemledus makšķernieki, kuri bija izcīnījuši tiesības pārstāvēt savas valsts simbolu pasaules mērogā, stāvēja – visi kā lapsa pļavā pirms pelei liktenīgā lēciena. Pēc starta pusminūtes laikā trīsdesmit centimetru biezais ledus bija cīkstoņu saurbts. Finālā gan šīs spējas nebija svarīgākās. Somi – vidēji ar plānākiem torsiem nekā latviešiem – tomēr uzvarēja. Bet pasaules čempions zemledus makšķerēšanā ir gandrīz vienmēr smaidošais līgatnietis Pēteris Lideris. Amerikas latvietis loterijā laimē 64 miljonus dolāru BNS 02/22/02 Amerikas latvietis Andis Kampe loterijā laimējis 64,3 miljonus dolāru (41 miljonu latu) un tūlīt pat aizgājis no darba, lai visā pilnībā izbaudītu miljonāra dzīves labumus, vēstī ASV laikraksts "San Francisco Chronicle". Vēl līdz svētdienai Kampe vadīja savu celtniecības firmu netālu no mājām Halfmūnbejā, Kalifornijas štatā, bet viņa sieva Daiena strādāja par medmāsu slimnīcā. Kampes dzīve mainījās vienā acumirklī, kad viņš pie svētdienas pusdienu galda vietējā laikrakstā izlasīja sestdienas loterijas rezultātus un saprata, ka ir kļuvis par miljonāru. "Es tagad spēlēšos. Esmu smagi strādājis. Es ceļošu, pirkšu sev mantiņas, ziniet, par ko cilvēki sapņo. Es droši vien nopirkšu skaistu, ātru mašīnu," sacīja lielā laimesta ieguvējs, kura iecienītāko automobiļu saraksta pašā galvgalī esot daudzu autobraucēju sapnis "Porsche". Par veiksmi priecājas arī Kampes 27 gadus vecā meita Amanda Valerino, kurai tēvs gatavojas pirkt 57 tūkstošu dolāru (36,4 tūkstoši latu) vērtu "Toyota Land Cruiser". "Mans tētis ir jaukākais cilvēks, kādu es pazīstu. Es nezinu, ko darītu bez tēta. Viņam vajadzētu kļūt par prezidentu," stāstīja Valerino. Zīriņu kolonija piesaista Rīgas domes uzmanību Diena 02/25/02 Lai uz a/s "Preses nams" jumta atjaunotu zīriņu koloniju, Rīgas domes vides departamenta direktors Raimonds Janita nosūtījis vēstuli "Preses nama" vadībai, ziņo LETA, ka vides departaments ir gatavs finansēt putniem draudzīga jumta seguma materiālu iegādi. Uz Preses nama jumta līdz pagājušajai vasarai ligzdojušās septiņas putnu sugas - četras no tām ir īpaši aizsargājamo sarakstā. Lieta par zīriņu koloniju kļuva sevišķi populāra pēc tam, kad tika uzņemta Vides filmu studijas dokumentālā filma "Jumta likums", kas vēsta par Eiropa lielākās zīriņu kolonijas, kas ik gadu apmetusies uz Preses nama jumta, izmiršanu. Filmā divu vasaru garumā iemūžināta zīriņu kolonijas dzīve, kas tika traucēta ar jaunā Preses nama jumta seguma uzlikšanu. Jaunais segums ir īpaši nelabvēlīgs putniem un to skaits pagājušā vasarā strauji mazinājās. Laiks šonedēļ bija visai interesants... Patiesībā viss sākās jau aizvadītās nedēļas nogalē, proti, sestdien bija ļoti skaists cīruļputenis – pārsliņas virpuļoja aug- šā un lejā... uz visām pusēm, un pats interesan- tākais bija tas, ka puteņa laikā spīdēja saulīte! Taču tad sapratām, ka tas laikam nebija cīruļputenis, jo pu- tināja arī pirmdien, un tikpat skaisti. Arī otrdien no rīta vēl putināja, bet vakarā sāka snigt. Un tā sniga un sni- ga visu nakti... Un nākamā rītā viss bija balts. Bet treš- dien sniegs, tikpat ātri kā bija sasnidzis, atkal noku- sa. Un pēcpusdienā jau lija lietus, pie kam kopā ar spēcīgām vēja brāzmām. Bet stiprais vējš iz- dzenāja visus sniega un lietus māko- ņus un ceturtdien visu dienu spīdēja saulīte. Anda