K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 236: 2002. g. 1. - 7. marts Pirmo reizi vizītē Latvijā - Spānijas premjers NRA 03/04/02 Darba vizītē Latvijā pirmdien ieradās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Spānijas ministru prezidents Hosē Maria Asnars. Viņš ir pirmais Spānijas valdības vadītājs, kurš Latviju apmeklējis pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Spānijas premjers Latviju bija paredzējis apmeklēt jau pagājušā gada 12. septembrī, bet sakarā ar traģiskajiem notikumiem ASV viņa vizīte tika atcelta. Ņemot vērā Spānijas prezidentūru ES, Latvijas un Spānijas valdību vadītāju sarunu galvenie temati bija saistīti tieši ar ES jautājumiem, - Neatkarīgo informēja valdības komunikācijas departaments. Latvijas premjers Andris Bērziņš tikšanās laikā informēja H. M. Asnaru par Latvijas plāniem iestāšanās sarunās ES Spānijas prezidentūras laikā. Latvija augsti vērtē ES prezidentūras iniciatīvu iesaistīt kandidātvalstis ES ekonomiskās un sociālās politikas apspriešanā. Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka savstarpēju ieinteresētību divpusējās sadarbības padziļināšanā veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas ES un NATO. ASV Valsts departaments velta skarbus vārdus Latvijai Diena 03/06/02 Pirmdien ASV Valsts departamenta izplatītajā gadskārtējā ziņojumā par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā skarbi vārdi veltīti tiesām, nodēvējot tiesnešus par vāji izglītotiem neefektīviem un uzpērkamiem. Trūkumi tieslietu sistēmā un problēmas ieslodzījuma vietās pievērsusi īpašu ziņojuma autoru uzmanību. Cilvēktiesību problēmas Latvijā pērn saskaņā ar šo ziņojumu bijušas arī spēka struktūru darbība. Ka problēma minēta arī bērnu prostitūcija un cilvēku tirdzniecība, tāpat vardarbība pret sievietēm un diskriminēšana darbavietās. Ziņojumā arī uzsvērts, ka valstij jāturpina veicināt sociālo integrāciju un naturalizācijas procesu. Pieaug noguldījumi bankās Lauku avīze 03/07/01 Šī gada janvārī strauji pieauguši noguldījumi bankās - kopējie noguldījumi mēnesī pieauguši par 2,5%, kas parasti nav raksturīgi janvāra mēnesim. Kopumā, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, kopējie noguldījumi bankās pieauguši par 28,3%, bet privātpersonu noguldījumi pat par 40,4%, sasniedzot 582,1 miljonu latu. No šīs summas 55% veido noguldījumi latos, noguldījumi latos pieauguši straujāk (par 36,8%) nekā noguldījumi citās valūtās (par 19,5%). Šajā gadā paredzama tālāka likmju krišanās aizdevumiem latos - līdz 7%. Hipotekāro kredītu pieaugums ekonomikas stabilitāti neapdraud NRA 03/04/02 Pašlaik nav pamata uztraukumam par to, ka privātpersonām izsniegto kredītu pieaugums apdraudētu Latvijas ekonomisko stabilitāti, jo tuvākajā nākotnē valsts attīstībā nav sagaidāma stagnācija, lejupslīde vai nodokļu politikas izmaiņas. Tā uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finansu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps. FKTK informācija liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2000. gadu, privātpersonām un uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms ir palielinājies par 52,2 procentiem, ieskaitot hipotekāro kredītu apjoma palielinājumu par 112 procentiem. I. Rimšēvičs intervijā ziņu aģentūrai LETA atzinis, ka privātpersonām izsniegto hipotekāro kredītu pieauguma temps pagājušajā gadā bijis augsts, tomēr tas bijis ievērojami zemāks nekā hipotekārajiem kredītiem kopumā, un to atlikums bija 123,8 miljonus latu jeb puse no hipotekāro kredītu kopapjoma. Pieņemot, ka mājokļa iegādei vai uzlabošanai ņemtā kredīta lielums vidēji ir vismaz pieci līdz desmit tūkstoši latu, kredīta ņēmēju loks nevarētu būtiski pārsniegt 15 līdz 20 000 cilvēku jeb 1,4 procentus no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ar stabiliem ienākumiem, skaidroja Latvijas Bankas prezidents. Savukārt, kā norādīja U. Cērps, ja pasliktinātos privātpersonu ienākumi, tas neietekmētu Latvijas banku sistēmu, bet gan drīzāk nekustamā īpašuma tirgu un privāto patēriņu. Bankas izsniedz hipotekārajos kredītos tikai daļu no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Hipotekārajā kreditēšanā gandrīz puse kredītu ir izsniegti uz vairāk nekā pieciem gadiem, līdz ar to faktiski kredīta atlikums ir vēl mazāks attiecībā pret nekustamā īpašuma vērtību, kas pēdējos gados ir pieaugusi. Turklāt, kā uzskata speciālisti, nekustamā īpašuma cena vismaz vidējā termiņā turpinās pieaugt, iespējams, pat daudzkārt. U. Cērps uzsvēra, ka Latvijā - atšķirībā, piemēram, no Dānijas, kur ir ļoti aktīva un ilga hipotekārās kreditēšanas pieredze,- par primāro kredīta atmaksas avotu tiek uzskatīti kredītņēmēja ienākumi, nevis hipotēkas vērtība. Arī relatīvais hipotekāro kredītu īpatsvars kopējā kreditēšanā, kā arī relatīvi mazais hipotekāro kredītu apjoms pret IKP salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju ir ievērojami zemāks. Tas liecina, ka hipotekārā tirgus izaugsmes potenciāls vēl ne tuvu nav izsmelts, uzskata FKTK priekšsēdētājs. Nevienojas par bibliotēkas celtniecību Diena 03/06/02 Nespējot vienoties par finansēšanas avotiem, valdība otrdien nolēmusi nevirzīt izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimā likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecību. Tas nozīmē, ka par bibliotēkas likteni, visticamāk, būs jālemj nākamajai Saeimai un valdībai. Kultūras ministre Karina Pētersone pēc sēdes sacīja, ka valdība nespēja nonākt pie kopīga viedokļa par LNB celtniecības finansēšanas avotiem, jo uzskata, ka "pirms vēlēšanām būtu nekorekti uzkraut to nākamajai valdībai". Savukārt LNB direktors Andris Vilks sacīja, ka šāds valdības lēmums rada lielu nedrošību par nākotni, jo "mēs nezinām, kāda būs nākamā Saeima", turklāt objektīvu iemeslu dēļ droši vien būs nepieciešams ilgs laiks, kamēr parlamenta jaunais sastāvs varētu likumprojektu skatīt. Viņš arī ar nožēlu atgādināja, ka ar šo Saeimu un valdību aktīvi strādāts jau kopš tās pirmās dienas, tāpēc jo nepatīkamāk, ka pēdējā brīdī atbalsta nav. Vēl neziņa par jauno Satversmi NRA 03/04/02 Lai arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) jauno Satversmes projektu atzīst par partijas spožāko kampaņas elementu, partijas vadībā nav nedalītas pārliecības par šā dokumenta veiksmīgu virzību. Pēc partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra vadībā izstrādātās Satversmes apstiprināšanas 23. martā LSDSP konferencē plānota plašāka kampaņa iedzīvotāju iepazīstināšanai ar to, jo šo dokumentu iecerēts nodot tautas nobalsošanai. Tomēr rēķinoties ar to, ka iedzīvotāji varētu neizprast tik apjomīgu, sarežģītu juridisku dokumentu, tiek apsvērta arī iespēja tautas nobalsošanai piedāvāt tikai atsevišķus priekšlikumus. LSDSP ģenerālsekretārs, vēlēšanu kampaņas plānotājs Jānis Dinēvičs pats pret visas Satversmes virzīšanu izturas skeptiski, bet, lai pārliecinātos par sabiedrības attieksmi, ir pasūtītas divas neatkarīgu ekspertu aptaujas, lai izpētītu sabiedrības attieksmi pret Satversmes grozījumiem. Rezultāti būs zināmi 21. martā, divas dienas pirms konferences, kad plānots pieņemt galīgo lēmumu par Satversmes projekta nākotni. Klātesošie gan izteica bažas par to, cik kvalitatīvs var būt pētījums, iztaujājot cilvēkus par viņu attieksmi par dokumentu, ar ko viņi nav iepazinušies. J. Bojārs ir pārliecināts par visas Satversmes virzīšanas nepieciešamību, jo tās normas ir savstarpēji saistītas un nevar piedāvāt atrauti citu no citas. Mērķis esot “atdot nozagto valsti tautai”. Paredzēts nodrukāt simtiem tūkstošu projekta īsā un pilnā varianta brošūru. Kontroles komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Kozurs brīdināja, ka likmes ir augstas: “Ja mēs izgāzīsimies parakstu vākšanas otrajā posmā un vajadzīgais atbalsts Satversmes referendumam netiks iegūts, nopietni cietīs LSDSP reputācija un negatīvi ietekmēs Saeimas vēlēšanu rezultātus. Atzīst likuma vājumu, bet steidzina tā pieņemšanu Lauku avīze 03/07/02 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija trešdien atbalstīja Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likuma izskatīšanu pirmajā lasījumā un pieņemšanu steidzamības kārtībā. Komisijas sēdē izvērtās aktīva domu izmaiņa par to, cik reāli likums mazinās iespējas legalizēt nelikumīgus līdzekļus. Daži deputāti teica, ka likumu vajadzējis pieņemt pirms privatizācijas uzsākšanas valstī, tagad tas drīzāk esot kā "korumpantu amnestijas likums". Pēc komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa teiktā, likums nekādi neskars arī tās amatpersonas, kuras, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā būs deklarējušas legālus ienākumus par 100 000 latiem, bet uzcēlušas miljonus vērtas savrupmājas. Šīs amatpersonas tāpat kā līdz šim varēšot aizbildināties, ka tās celtas par padomju laiku puķu audzēšanas naudu, vai vecmāmiņas ietaupījumiem. Tika izteikts arī pieļāvums, ka potenciālie kukuļņēmēji uzreiz deklarēs lielākus ienākumus - ar rezervi. Haoss Rīgas veselības aprūpes sistēmā? LETA 03/01/02 Rīgas dome vērsīsies pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu uzdot labklājības ministram Andrejam Požarnovam atcelt Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) lēmumu nepagarināt līgumu ar Rīgas novada slimokasi. Kā teikts domes šodien izplatītajā paziņojumā presei, dome šādi rīkosies, lai neradītu haosu visā Rīgas veselības aprūpes sistēmā. Rīgas dome uzskata, ka, pieņemot jebkuru lēmumu, kas skars simtiem tūkstošu cilvēku intereses, nedrīkst ignorēt viņas pārstāvošās pašvaldības pozīciju un vēlmi darīt visu, lai veselības aprūpe būtu kvalitatīva un pieejama ikvienam. Ja Rīgas pašvaldības viedoklis tiks ignorēts arī turpmāk, Rīgas dome nopietni apsvēršot iespēju nodot visas tai piederošās ārstniecības iestādes valstij. Cūkkopībai draud jauna krīze NRA 03/02/02 Gada laikā cūkgaļas imports dubultojies, iepirkuma cena sešos mēnešos ir samazinājusies par 28 procentiem un noslīdējusi jau zem pašizmaksas. Daudzi cūku audzētāji ir paņēmuši kredītus modernizācijai, kurus atdot pie zemās produkcijas cenas nevar, jo katrs gaļas kilograms rada 6–7 santīmu zaudējumu. Ja situācija nemainīsies, desmitā daļā saimniecību bankrotēs. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktore Rigonda Lerhe minēja, ka cūku audzētājiem kā ražotājiem ir iespēja vērsties Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojā. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija liecina, ka janvārī ievesti 918 712 kilogrami cūkgaļas no Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas un Dānijas. Ļoti lēta cūkgaļa – 50 santīmu kilogramā – janvārī vesta, piemēram, no Vācijas. Pērn visa gada laikā importēti 8 070 303 kilogrami cūkgaļas, visvairāk – 3 713 199 kilogrami – no Igaunijas, 2 649 911 kilogramu no Vācijas. PVD direktors Vinets Veldre uzsvēra, ka būtiska nozīme ir arī nezināmas izcelsmes gaļai. Ik gadu aptuveni 15 000 tonnu gaļas tiek pārdotas caur tirgiem un izmantotas sabiedriskajā ēdināšanā. Šis gaļas daudzums netiek uzskaitīts. Visvilinošākais - normāla alga Diena 03/01/02 Norvēģu firmas Radmann Gruppen grandiozie plāni par simtiem Latvijas medmāsu sūtīšanu darbā uz fjordu un kalnu zemi izgāzušies, sagraujot daudzu māsu cerību uz labāku atalgojumu un dzīves apstākļiem. Taču Norvēģijas interese par Latvijas medmāsām nav apsīkusi. Sestdien ar prāmi Liepājas krastu atstās astoņi jauni profesionāli slimnieku kopēji vecumā no 22 līdz 29 gadiem - sešas medicīnas māsas un divi “brāļi”, kuri pēc līguma sāks trīs gadu darbu Norvēģijas slimnīcās un veco ļaužu pansionātos. Norvēģijā autobuss viņus atstās katru savā pilsētiņā - jaunajā dzīves un darba vietā. Darbu viņiem atrast palīdzējusi Latvijā un Norvēģijā pārstāvētā firma Nordbalt. Līgums ar māsām slēgts uz diviem gadiem, taču darba atļaujas viņām Norvēģijā ļaus strādāt arī ilgāk. Divām māsām jaunā darba vieta būs Fredrikstādes slimnīca Norvēģijas dienvidos, kādus 60 kilometrus no Oslo, pārējām - veco ļaužu aprūpes iestādēs mazākās pilsētiņās Norvēģijas rietumos. Latvijas māsām sola tādu pašu algu kā norvēģu kolēģēm - ap 15- 20 tūkstoši kronu mēnesī (Ls 1034-1379). Norvēģijā māsas gaidot labiekārtoti dzīvokļi, par kuru īri būs jāmaksā ap 3-4 tūkstoši kronu mēnesī. “Ar atlikušo naudu pietiek normālai vidusmēra dzīvei, kā dzīvo daudzi norvēģi,” atzīst I. Asbjornsens. Ar ģimenēm uz Norvēģiju dosies vairākas māsas. Bērniem tiks nodrošināta iespēja mācīties skolā un visas sociālās garantijas, ģimenes locekļiem - bezmaksas norvēģu valodas kursi un pēcāk darba iespējas. Latvija nepilda tai piešķirtās eksporta kvotas LETA 03/04/02 Laika posmā no 2000.gada 1.jūlija līdz aizvadītā gada 30.jūnijam Latvijas piena pārstrādātāji tikai daļēji izpildījuši tiem piešķirtās piena eksporta uz Eiropas Savienību (ES) kvotas. Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Ziedone Bērziņa, minētajā laika posmā Latvijai uz ES kvotu ietvaros bija ļauts eksportēt 4000 tonnu piena pulvera, taču uz ES tika izvesti vien 43% no šī apjoma. No 1875 tonnām siera, ko drīkstēja eksportēt uz ES, tika eksportēti 57%, bet no 3000 tonnām sviesta - 63%. Valdība aicina uz interaktivitāti jaunajā mājas lapā LETA 03/01/02 Ar jaunās Ministru kabineta (MK) un Valsts kancelejas interneta mājas lapas starpniecību ikviens iedzīvotājs varēs paust savu viedokli par valdības aktualitātēm, nosūtīt savu viedokli gan Ministru prezidentam, gan Valsts kancelejas direktoram. Kā šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Mairita Brice, jaunajā MK interneta mājas lapā ir piedāvāta ne tikai plašāka informācija par valdību, premjeru, Valsts kanceleju, bet arī nodrošinātas diskusijas iespējas ar iedzīvotājiem. Ikviens interesents savu viedokli varēs paust, nosūtot vēstuli premjeram, Valsts kancelejas direktoram, turklāt šīs vēstules tiks reģistrētas kā parastas vēstules un uz tām tiks sniegtas atbildes. Paredzēts, ka elektroniskā formā paustais viedoklis tiks publicēts arī interneta mājas lapā. Iedzīvotāji ar MK interneta mājas lapas starpniecību iegūs iespēju piedalīties diskusijās, aktuālu jautājumu apspriešanā. Kā informēja Brice, šobrīd sākta idejas par interneta pieejas punkta izvietošanu MK ēkā apspriešana. Šādā pieejas punktā iedzīvotāji, kuriem ikdienā jaunās tehnoloģijas nav pieejamas, gūtu iespēju elektroniskā formā paust savu viedokli valdībai, kā arī iegūtu iemaņas interneta lietošanā. Kā atzina MK interneta mājas lapas izstrādātāju SIA "Vide Infra Grupa" interneta produktu izstrādes direktors Mairis Nuķis, viens no grūtākajiem uzdevumiem mājas lapas veidošanā bija tiesību aktu projektu tabulas izveide. Ar šīs tabulas starpniecību varēs sekot līdzi ikviena valdībā skatāmā jautājuma izskatīšanas gaitai. Jaunā MK interneta mājas lapa sāka darboties piektdien 1. martā, tās adrese bir līdzšinējā - "www.mk.gov.lv". Nederīga informācijas sistēma par divarpus miljoniem NRA 03/01/02 Gandrīz divarpus miljonu latu no Veselības aprūpes reformai paredzētās Pasaules bankas (PB) aizdevuma iztērēts informācijas tehnoloģiju projektam, no kura gūto labumu pacientam neviens nespēj pamatot. Neviens nevar prognozēt arī to, kādu ekonomiju veselības budžetam dos šīs sistēmas izmantošana un cik dārgi turpmāk izmaksās tās uzturēšana. Ar divu gadu kavēšanos Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai (VOVAA) izdevies pabeigt konkursu par slimokasu menedžmenta informācijas sistēmas uzstādīšanu, un līgums par 2,4 miljoniem latu noslēgts ar Latvijas un Beļģijas kopuzņēmumu, SIA Fortech un Sema grupa. Kā informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Tālis Talents, plānots izveidot operatīvu veselības aprūpes un statistikas sistēmu, novēršot vajadzību datus ievadīt trijās dažādās sistēmās, uzskaitot slimokasu un mediķu savstarpējos norēķinus, mazinot birokrātiju un radot datu bāzi efektīvākai lēmumu pieņemšanai veselības budžeta sadalīšanā. Sistēma tiks ieviesta līdz 2003. gada rudenim. Nauda domāta datortehnikas iegādei, programmatūras izstrādei, lietotāju apmācībai un sistēmas uzstādīšanai. Taču ne ārstiem, ne slimnīcām datoru nodrošināšana nav paredzēta, atzina VOVAA direktore Ināra Bluķe. Pat slimokasēm domātie tīkli būs jāpērk atsevišķi. Lai gan informācijas trūkums ļoti traucē ierindas ārstu darbu, it īpaši laukos, ir radīta tikai šauri funkcionāla sistēma, pārsvarā aģentūras iekšējās grāmatvedības vajadzībām. Primārās aprūpes un lielākās daļas ārstniecības iestāžu ārsti no papīru birokrātijas nebūs atbrīvoti. Lai gan T. Talents apgalvoja, ka ārsti jaunu informāciju kopējai sistēmai nodos tūlīt, tiklīdz būs to ieguvuši, tas nav iespējams, jo datori ir tikai nelielai daļai ārstu. Informāciju tāpat kā līdz šim vajadzēs vien rakstīt uz papīra un sūtīt slimokasēm. Ne plānoto līdzekļu ekonomiju, ne sistēmas uzturēšanas izmaksas ierēdņi nosaukt nevarēja - tas būšot zināms tikai ar laiku. T. Talents situāciju tēlaini salīdzināja ar vizīti pie ārsta, kad pacients vispirms samaksā par konsultāciju un tikai tad sarunā ar ārstu noskaidro, kādi tēriņi citiem izmeklējumiem vēl būs nepieciešami. Taču atšķirība ir tā, ka pacients iepriekš neiemaksā divarpus miljonus PB kredīta naudas. Valdība pieņem noteikumus par citvalodu personvārdu rakstību LETA 03/05/02 Valdība otrdien pieņēma noteikumus, kas nosaka latviešu literārās valodas normas citvalodu personvārdu rakstībā un lietošanā. Noteikumos teikts, ka dokumentos personvārdus raksta atbilstoši latviešu literārās valodas ortogrāfijas normām un gramatikas prasībām, savukārt norakstos un izrakstos no dokumentiem oriģinālvalodā personvārdus saglabā oriģinālrakstībā. Personvārdiem, tāpat kā citām lokāmajām vārdu šķirām gramatiskās nozīmes - dzimti, skaitli, locījumu - izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne atkarībā no konteksta ir mainīga. Vārda un uzvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos, izņemot nelokāmos personvārdus, norāda vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes. Citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai, nevis rakstībai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Vienas un tās pašas personas dažādi rakstīta vārda un uzvārda identitāti apstiprina personvārda celms - vārda daļa bez galotnes. Arī viena un tā paša celma personvārdiem, īpaši uzvārdiem, latviešu valodā pieļaujami varianti, piemēram, Ābelīte un Ābelītis, Alksnis un Elksnis, Puķīte, Puķītis, Puķīts un Pukite; Bērzzariņš un Berzarins. Atšķirības personvārdu rakstībā dažādos dokumentos, kas saistītas ar rakstības un ortogrāfijas normu maiņu, nav pamats personvārdu juridiskās identitātes apstrīdēšanai. Ja dažādu valodu atšķirīgās rakstības un izrunas dēļ latviešu valodā pasē atveidotā citvalodu personvārda forma neļauj identificēt oriģinālformu, norāda personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā rakstībā, piemēram, Džons Raits (John Wright), Sjū Ellena Bogrāna (Sue Ellen Beaugrande). Citvalodu cilmes latviešu uzvārdos, kas nav atveidoti saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem atveides principiem, piemēram, Drupass, Jegermanis, Kārlsons, Lurie, var saglabāt līdzšinējo rakstību, izņemot gadījumus, ja uzvārda īpašnieks vēlas to mainīt vai līdzšinējā rakstība ir pretrunā ar šajos noteikumos noteiktajām latviešu literārās valodas normām. Citvalodu cilmes latviešu priekšvārdi rakstāmi tā, kā tie saskaņā ar vecāku gribu ierakstīti vārda īpašnieka dzimšanas apliecībā, ja šis ieraksts nav pretrunā ar šajos noteikumos noteiktajām latviešu literārās valodas normām. Ja iespējami varianti, izvēli izdara vārda īpašnieks. Dažādos dokumentos rakstītos atšķirīgos uzvārda variantus var atzīt par viena un tā paša uzvārda formām, ja uzvārda rakstībā ir ievērotas attiecīgajā laikposmā pieņemtās latviešu literārās valodas normas. Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus. Atveidojot krievu, baltkrievu un ukraiņu personvārdus, ierakstus attiecīgo personu dokumentos veic latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši vārda rakstībai oriģinālvalodā. Saeima liegs naktī tirgot alkoholu Diena 03/01/02 Saeima, izskatot 2.lasījumā grozījumus Alkohola aprites likumā, ceturtdien ar 52 balsīm atbalstīja alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu no plkst.22 līdz 8. Alkohola pārdošana lietošanai uz vietas naktīs būs atļauta bāros, restorānos, kafejnīcās un klubos. Likums vēl jāpieņem 3.lasījumā. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdis Kārlis Leiškalns (LC) jau norādījis, ka atbalstītais priekšlikums vēl jāprecizē, piemēram, nosakot, ka bāros un citās atļautās vietās dzērienus varēs pārdot tikai izlejamā veidā. Kopumā K.Leiškalns pieņemto likumprojektu vērtē kā racionālu. Atceras pulkvedi Oskaru Kalpaku NRA 03/07/02 Daudzviet Latvijā vakar notika pasākumi, kas tika veltīti Latvijas armijas pirmajam virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam, kam šajā datumā apritētu 120 gadi. No rīta Doma baznīcā notika pulkvedim veltīts piemiņas dievkalpojums, bet vēlāk svinīgs pasākums risinājās pie Brīvības pieminekļa. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga viesojās arī Saldus rajona Zirņu pamatskolā, kur piedalījās Kalpakam veltītā vēstures stundā. “Latvijas valsts atceras Oskaru Kalpaku tāpēc, ka viņš palīdzēja Latvijai izcīnīt neatkarību skarbā dzīves īstenībā, kad valsts bija deklarēta, taču vēl nebija atguvusi savu zemi un vēl nevaldīja pār to,” teica prezidente. Daugavpilī organizē 'Jauno dzeju' BNS 03/05/02 Daugavpils Latgales centrālajā bibliotēkā 20. un 21.aprīlī notiks jauno autoru radošais seminārs "Jaunā dzeja - 2002", informēja Daugavpils domē. Semināru organizē Daugavpils domes kultūras nodaļa, Latgales centrālā bibliotēka un Daugavpils Literātu apvienības jaunatnes sekcija. Uz semināru aicina visus, kas raksta dzeju latviešu, krievu un latgaliešu valodā un vēlas pilnveidot savu literāro meistarību, kā arī līdz 25.martam Latgales centrālajā bibliotēkā iesniegt savus darbus atlases konkursam, kurā uzvarējušos darbus vēlāk publicēs pilsētas un valsts periodiskajos izdevumos. Konkursa komisijā būs Daugavpils literātu apvienības jaunatnes sekcijas, Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji, filoloģijas maģistri, doktori un augstskolu pasniedzēji. Konkurss notiks divās vecuma grupās - no 14 līdz 18 gadiem un no 18 līdz 25 gadiem, kā arī divās sekcijās - latviešu un latgaliešu dzeja (vadītāja Linda Kilevica) un krievu dzeja (vadītājs Ruslans Sokolovs). Semināra dalībniekiem būs iespēja rast nepieciešamos radošos kontaktus, uzklausīt savu darbu kvalificētu analīzi un piedalīties visu iesniegto tekstu izvērtēšanā. Vēl varēs noklausīties īsu lekciju kursu par 20.gadsimta kultūru, dzejas attīstības pamattendencēm un mākslinieciskā teksta izveides principiem. Semināra noslēgumā būs "Jaunās dzejas" vakars. 'Čikāgas piecīši' atkal Rīgā BNS 03/06/02 Lai arī iepriekš tika paziņots, ka savulaik Latvijā pazīstamā ārvalstīs dzīvojošo latviešu grupa "Čikāgas piecīši" ieradīsies 10.martā, viņi Rīgā ielidos 11.martā, bet solītā svinīgā sagaidīšana tomēr notikšot. Franču un citu tautu autoru dziesmu izpildītājus uz Latviju aicinājis muzikāli literārais klubs "Četri balti krekli", kas 15. un 16.martā kopā ar šiem dziedātājiem svinēs divu gadu pastāvēšanas dzimšanas dienu. Klubā BNS informēja, ka ierašanās laika pārpratums radies saistībā ar divu kontinetu dažādajām laika skaitīšanas sistēmām. "Čikāgas piecīšu" fani var sagaidīt savus elkus 11.martā lidostā "Rīga" plkst.11.20., kur notiks "svinīga sagaidīšanas ceremonija ar baltu limuzīnu, ziediem un pārsteiguma elementiem". Kluba "Četri balti krekli" dzimšanas dienas svinībās uzstāsies ne tikai jau minētā klaida latviešu grupa, bet arī piedalīsies kluba labvēļi un atbalstītāji. Klubs pazīstams ar savu konsekvento nostāju - atskaņot un aicināt koncertēt tikai un vienīgi latviešu mūziķus. Vēji pūš un laiks mainās nemitīgi – stiprais ziemeļvējš atpūš lietus mākoņus, un maigais dienvidvējš tos ātri vien atkal aizpūš prom. Un tā katru dienu - gan līst lietus, gan spīd saulīte - līst gan pārsvarā tikai vakarpusē un arī pa nakti, bet saulīte gaišzilajās debesīs gozējas pa die- nu – visu dienu jau ne, bet tieši tik daudz, lai kaut uz brīdi rastos pavasarīgs noskaņojums... Sniegs ir nokusis pilnībā, zeme ik dienas kļūst jo zaļāka un pumpuri koku zaros gata- vojas vērties vaļā... Anda