K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 238: 2002. g. 15. - 21. marts Satversmes tiesa atceļ pensiju ierobežojumus Diena 03/20/02 Ierobežojums strādājošiem pensionāriem saņemt pensiju pilnā apmērā neatbilst Satversmei un tādēļ ir atceļams, otrdien atzinusi Satversmes tiesa (ST). Spriedums, kas stāsies spēkā no tā publicēšanas dienas Latvijas Vēstnesī, skars aptuveni 9000 strādājošo pensionāru, kuriem pienāktos pensija, kas lielāka par 90 latiem. ST spriedumam ir likuma spēks, tādēļ apstrīdētā norma pensiju likumā savu spēku zaudēs bez grozījumu izdarīšanas. Sprieduma izpildei šogad būs nepieciešami 4,6 miljoni latu, Dienai pastāstīja labklājības ministra Andreja Požarnova preses sekretāre Inga Priževaite. Tie tiks izmantoti, lai strādājošajiem pensionāriem, kuri līdz šim saņēma nepilnu pensiju, turpmāk to izmaksātu pilnā apmērā, bet iepriekšējos gados neizmaksātā nauda netiks kompensēta. Par budžeta grozījumiem, kas nepieciešami sprieduma izpildei, lems valdība. 1999.gadā, cīnoties ar sociālā budžeta deficītu, Saeima pensiju likuma pārejas noteikumos iekļāva 26.punktu, kas paredzēja līdzekļu ietaupīšanu uz strādājošo pensionāru rēķina — sākotnēji ierobežojums saņemt pilnu pensiju attiecās uz strādājošajiem pensionāriem, kuru pensijas pārsniedza Ls 60. Pagājušajā gadā ierobežojumi tika mīkstināti, tos attiecinot tikai uz strādājošajiem pensionāriem, kuru pensijas bija lielākas par Ls 90. Pērn pensionāri Mārtiņš Draudiņš, Viktors Purmalis un Valdis Eglītis iesniedza sūdzību ST, lūdzot strīdīgo punktu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91. un 109.pantam. 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas, bet 109.pants paredz ikviena tiesības uz sociālo palīdzību vecuma gadījumā. Cilvēktiesībās nav progresa NRA 03/19/02 Lielais neizskatīto lietu skaits tiesās un ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi ir aktuālākās problēmas cilvēktiesību jomā, secināts ikgadējā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) pārskatā par cilvēktiesībām Latvijā 2001. gadā. Diemžēl šīs problēmas pārskatā tiek minētas gadu no gada, bet uzlabojumi ir niecīgi. Pašlaik cietumos atrodas vairāk nekā 8000 personas, no kurām 43 procenti – izmeklēšanas cietumos, bet 57 procenti ir notiesātas personas. Dati par nepilngadīgajiem ir vēl satraucošāki – bez tiesas sprieduma apcietinājumā atrodas 62 procenti nepilngadīgo likumpārkāpēju. Šogad pārskatā norādīts uz vairākām tām pašām problēmām, kādas bijušas cilvēktiesību jomā arī iepriekšējos gados, atzina LCESC direktors Nils Muižnieks. Bez lielā neizskatīto lietu skaita tiesās un ilgajiem pirmstiesas apcietinājuma termiņiem, kas kā cilvēktiesību problēma uzsvērta jau visos iepriekšējos pārskatos, N. Muižnieks norādīja, ka bažas 2001. gadā turpināja izraisīt valodas politika un tās sekas mazākumtautību tiesību jomā, kā arī tiesību uz privāto dzīvi un vārda brīvības jomā. Kā galvenie panākumi pārskatā minēta jaunā Darba likuma pieņemšana un pasākumu īstenošana, lai veicinātu Latvijas nepilsoņu naturalizāciju. 2001. gadā svarīgāki kļuvuši arī juridiskie mehānismi cilvēktiesību aizsardzībā, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa sāka izskatīt no Latvijas iedzīvotājiem iesniegtās sūdzības, kā arī Latvijas Satversmes tiesa sāka izskatīt indivīdu iesniegtās sūdzības. EDSO aicina piešķirt oficiālas valodas statusu krievu valodai BNS/AFP 03/20/02 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktors Žerārs Studmans trešdien aicinājis Latviju mainīt vēlēšanu likumu pirms pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai, kā arī apsvērt iespēju krievu valodai piešķirt oficiālas valodas statusu. "Es aicinu spert tūlītējus soļus - piemēram, mainīt vēlēšanu likumu tuvākajos mēnešos un, no otras puses, sākt domāt pa jaunam, kas radītu jaunu izpratni un mazinātu politikas dramatismu," paziņoja EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktors Žerārs Studmans. Viņš aicināja paātrināt nepilsoņu naturalizāciju, tajā skaitā atceļot obligātās valodas un vēstures zināšanu pārbaudes gados vecajiem pilsonības pretendentiem. "Nevar prasīt, lai 70 un 80 gadus vecie saprastu, kas notiek, lai viņi iemācītos svešvalodu. Būtu cēlsirdīgi ieviest īpašus noteikumus," norādīja EDSO amatpersona žurnālistiem EDSO dalībvalstu sadarbības konferences laikā. Lai gan Studmans atzina vairāku Latvijas politiķu rūpes par nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu un kultūru pēc pusgadsimtu ilgas padomju okupācijas un rusifikācijas, viņš uzsvēra, ka risku nedrīkstot pārspīlēt. EDSO pārstāvis aicināja Latvijas valdību apsvērt iespēju noteikt krievu valodai oficiālu statusu. "Divas valsts valodas atspoguļotu "de facto" esošo realitāti - paskatieties uz avīžu kioskiem un plakātiem ielās, kur jūs varat redzēt tekstus kirilicā, - kāpēc to neapstiprināt "de iure"? Šajā ziņā nevienam nevajadzētu kļūt paranoiskam," žurnālistiem uzsvēra Studmans. Rīgā notiek Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra konference, kurā piedalās vairākas augstas EDSO amatpersonas, Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, kā arī citas augstas ārvalstu amatpersonas. 25. Martam pieteikti jau divi gājieni Lauku avīze 03/21/02 Uz pirmdienu, 25. martu, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu Rīgas domē pieteikti divi gājieni - viens pusdienas laikā, otrs vakarā ar lāpām. Latvijas Politiski represēto apvienība pieteikusi gājienu no Okupācijas muzeja, pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim, lai godinātu komunistiskā terora upuru piemiņu. Iecerēts, ka gājienā piedalīsies 250 cilvēki. Šim gājienam saskaņojums jau ir. Attiecīgo izziņu jau pagājušajā nedēļā aprakstījusi Rīgas pilsētas izpilddirektora vietniece Vita Zablovska. Lāpu gājienu no Torņakalna stacijas līdz Brīvības piemineklim pieteikusi jauniešu apvienība "Visu Latvijai". Par to atbildīgais ir apvienības vadītājs Raivis Dzintars. Viņš esot jau brīdināts, ka ar lāpām pa Rīgu staigāt neļaušot. Tādēļ jaunieši cer, ka lāpas ļaus iedegt pie Brīvības pieminekļa. IKP pērn palielinājies par 7,6% LETA 03/15/02 Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms Latvijā 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, pieaudzis par 7,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī IKP pieaugums bijis 6,3%. IKP apjoma izmaiņas pērn veicinājis apjomu kāpums tirdzniecībā - par 10,6%, transporta, noliktavu saimniecības un sakaru jomā - par 9,5%, apstrādes rūpniecībā - par 9,5% un komercpakalpojumos - par 13,9%. IKP kopapjoms pagājušā gadā bijis 4 740 800 000 latu. IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis 3210 ASV dolāru (aptuveni 2048 lati). 2000.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, IKP pieauga par 6,8%, 1999.gadā - par 1,1%, 1998.gadā - par 3,9%. EK sola: Zemnieku ienākumi pieaugs par 30% BNS 03/19/02 Zemnieku ienākumi Austrumu un Centrāleiropā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pieaugs par 30% pat bez tiešām ES subsīdijām, pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji. Pētījumā par ES paplašināšanās ietekmi uz lauksaimniecību EK norāda, ka astoņās kandidātvalstīs lauksaimniecības ienākumi no 2007.gada palielināsies vidēji par 30%, pateicoties ES lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas politikai, pat bez tiešiem maksājumiem no Briseles. "Secinājums ir skaidrs - būt ES ir labāk nekā būt ārpusē. Dalība ES dos lielus ieguvumus zemniekiem kandidātvalstīs," paziņoja EK lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers. Tomēr visas kandidātvalstis ir paudušas negatīvu viedokli par EK priekšlikumu tiešos maksājumus kandidātvalstu zemniekiem pēc iestāšanās ES piešķirt tikai 25% apjomā no tā, ko saņems "veco" dalībvalstu lauksaimnieki. Minētais apjoms pakāpeniski pieaugs un izlīdzināsies pēc desmit gadiem. Fišers norāda, ka, piešķirot maksājumus pilnā apjomā, lauksaimnieks Ungārijā vai Čehijā saņems "vairāk nekā dubultīgu vidējo algu, kāda ir viņa valstī". "Tas sadragās stimulu šajās valstīs restrukturizēt mazo fermu struktūru un radīs sociālu nevienlīdzību," atzīst Fišers. Savukārt kandidātvalstu lauksaimnieki pauž, ka viņi nebūs spējīgi konkurēt vienotā tirgū, ja veco dalībvalstu zemnieki saņems lielāku atbalstu nekā jauno dalībvalstu lauksaimnieki. Tādēļ izskanējuši aizcinājumi, ja ES nevar atļauties arī jauno dalībvalstu lauksaimniekiem maksāt tikpat lielas subsīdijas kā veco dalībvalstu zemniekiem, tad samazināt subsīdiju apjomu visiem, taču, lai tas būtu vienāds. Daļa Tautas partijas naudas – apšaubāmas izcelsmes NRA 03/18/02 Pērn Tautas partijai (TP) vairākus tūkstošus latu ziedojušas firmas, kuru naudas izcelsmes legalitāte tiek apšaubīta un saistīta ar kontrabandu, taču kontroles iestādes nesteidz šīs firmas pārbaudīt. SIA Lamoss, kas TP ziedojusi 25 000 latu, ir fiktīva, dzīvoklī reģistrēta firma. Tās īpašniekam un direktoram Aleksandram Kuzņecovam pieder arī firma Atikons, kas saistīta ar līdz šim lielāko gaļas kontrabandas skandālu Latvijā, firmas kontrabandā apgrozītā summa ir 11 miljoni latu, bet nodokļi samaksāti tikai 154 latu apmērā. Interesi izraisa arī Voldis A 20 000 latu ziedojums, ņemot vērā, ka tās pagājušā gada peļņa bijusi tikai 22 lati. Kā noskaidrojis LTV raidījums Tādi esam, arī i/u Varavīksne Plus (ziedojusi 25 000 latu) ir dzīvoklī reģistrēta firma. Tās bijušais īpašnieks Aleksandrs Veismans pērn firmu pārdevis un TP neesot ziedojis. Riekstu tirdzniecības kompānijas (ziedojusi 25 000 latu) juridiskajā adresē mītošā tantiņa par ziedojumu TP neko nezināja un minēja, ka to varbūt veicis iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks. TP lielziedotāju vidū atrastas kopumā sešas fiktīvas firmas. Komentējot atradumus, TP priekšsēdētājs Andris Šķēle raidījumam sacīja, ka "tie droši vien ir cienījami cilvēki, uzņēmēji, kas savu izvēli izdarījuši apzināti. Lielākā daļa ziedotāju man nav personīgi pazīstami, bet ar daļu noteikti būtu vērts iepazīties". Savukārt dienu vēlāk TP izplatīja paziņojumu, kurā minētos ziedojumus nosauca par provokāciju, lai apslāpētu TP aktīvo rīcību melnā biznesa apkarošanā. Tajā pašā laikā TP atzīst, ka tā nav "padziļināti pētījusi ziedotājus" – tas ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevums, ko TP arī lūdzot veikt. Nelegālo naudu TP esot gatava ziedot labdarībai. Krasi pieaug eiroskeptiķu skaits BNS 03/15/02 Latvijas iedzīvotāju vidū februārī būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) balsotu negatīvi. Šis ir lielākais eiroskepticisma pieaugums kopš 1998.gada novembra, kad tika sāktas iedzīvotāju aptaujas par atbalstu ES, pastāstīja Eiropas integrācijas birojā (EIB). Ja referendums par Latvijas iestāšanos ES notiktu februārī, par iestāšanos balsotu 36,3% (2001.gada novembrī 43,2%), pret balsotu 43% (31,2%), bet konkrēti nevarēja atbildēt 20,7% respondentu (25,6%), liecina sabiedriskās domas pētījumu firmas "Latvijas fakti" februārī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. EIB direktors Edvards Kušners žurnālistiem sacīja, ka Latvija šobrīd "var lepoties, vismaz uz zināmu laiku, ar eiroskeptiskākās valsts titulu", un negatīvo iedzīvotāju attieksmi pret ES viņš skaidroja ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto finansējumu lauksaimniecībai jaunajām ES dalībvalstīm - negatīvo reakciju izsaukusi vairāk "psiholoģiska barjera - 25% pret 100% [tiešie maksājumi jauno valstu lauksaimniekiem pret pašreizējo dalībvalstu zemniekiem pieejamo summu]". EIB direktors norādīja uz cilvēku nespēju saistīt EK piedāvāto finansējuma shēmu ar atbalstu lauku attīstībai. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka lielāks atbalsts nepieciešams lauku attīstībai, nevis lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, un šis viedoklis saskan ar EK piedāvājumu. Viņš arī atzīmēja, ka iedzīvotāju aptauja notikusi "pašā negatīvākajā brīdī", kad sabiedrībā bija sacelta ažiotāža par EK piedāvājumu, bet valdība vēl nebija nākusi klajā ar šā piedāvājuma izskaidrojumu un skaitļiem. Tā kā pret ES negatīvi noskaņoti gados vecāki iedzīvotāji ar maziem ienākumiem, zemu izglītības līmeni, kas nediskutē par ES un netic amatpersonām, tad ar šo grupu ir grūtāk panākt komunikāciju. Tādēļ turpmāk lielāka uzmanība sabiedrības informēšanā par ES būtu jāpievērš tieši jauniešiem, pauda EIB direktors. Jau vēstīts, ka Latvija cer līdz gada beigām pabeigt iestāšanās ES sarunas, lai jau 2004.gadā pievienotos ES. Tomēr pirms tam Latvijas pilsoņiem referendumā ir jānobalso par iestāšanos, un referendums varētu notikt 2003.gadā. Šobrīd Latvija ir slēgusi 23 sarunu sadaļas no 31. LC aicina sākt diskusiju par vēlēšanu likumu grozījumiem Diena 03/20/02 Apzinoties Latvijas valsts drošības prioritāti, vēsturisko iespēju iestāties NATO, Latvijas ceļa konference otrdien uzdeva partijas un Saeimas frakcijas vadībai sākt sarunas ar koalīcijas partneriem un citiem Saeimā pārstāvētiem politiskajiem spēkiem par nepieciešamajiem grozījumiem Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos. Konference aicināja Saeimas frakcijas vadību izstrādāt konkrētus priekšlikumus vēlēšanu likumos, atsakoties no obligātās valodas prasmes apliecinājuma deputātu kandidātiem. Premjers un Latvijas ceļa priekšsēdis Andris Bērziņš Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē pirms Prāgas sammita no vairākām NATO dalībvalstīm saņēma vēlējumu līdz NATO ārlietu ministru sanāksmei Reikjavīkā, kas notiks maija vidū, grozīt vēlēšanu likumus. Šis jautājums tika apspriests arī otrdien LC konferencē, kurā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sacīja, ka LC būs pirmā partija, kas pateiks, ka šādi grozījumi vēlēšanu likumā ir vajadzīgi. Premjers Andris Bērziņš atkārtoja, ka līdz sanāksmei Reikjavīkā "grozījumiem vēlēšanu likumā jābūt jau ieskicētiem", un tiem būtu jāstājas spēkā līdz 17.jūlijam, kad sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 8.Saeimas vēlēšanām. Konference tika sasaukta sakarā ar to, ka trešdien Saeima ārkārtas sēdē konceptuāli lems par Satversmes grozījumiem, kas paredz nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Partijas konference uzdeva LC frakcijai balsot par valdības partiju sagatavotajiem grozījumiem Satversmē. Pirms balsojuma par izmaiņām pamatlikumā LC frakcijai saskaņā ar statūtiem ir jāsaņem konferences pilnvarojums. Sociāldemokrāti sāk šūpot Bojāra krēslu NRA 03/16/02 Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ir komandējumā Sanktpēterburgā. Tikmēr LSDSP Ziemeļu rajona organizācijā izsludināta ārkārtas sēde, kurā paredzēts apspriest mēra rīcību, norakstot Rīgas Centrālā Termināla (RCT) 1,2 miljonu dolāru parādu. Kā jau ziņots, RCT pazīstamākie īpašnieki ir Latvijas ceļa valdes loceklis Ojārs Kehris un viens no Latvijas oligarhiem Guntis Indriksons. LSDSP Rīgas Ziemeļu rajona organizācija vakar steidzīgi sasauca ārkārtas sēdi, lai izvērtētu 1,2 miljonu dolāru parāda norakstīšanu RCT. Kā zināms, šādi izlēma Rīgas brīvostas valde, kuras vadītājs ir G. Bojārs. Jau iepriekš LSDSP Saeimas frakcijas vadītājs Valdis Lauskis brīdināja, ka šis parādu norakstīšanas gadījums jau tuvākajā laikā tiks rūpīgi izvērtēts partijas vadībā. V. Lauskis atzina, ka parādu norakstīšana RCT ir nepieņemama gan no ekonomiskā viedokļa (konkurences izkropļošana), gan politiskā aspekta (nav ņemts vērā sociālais taisnīgums). Vakar V. Lauskis apstiprināja, ka Ziemeļu rajonā tiek sasaukta viņa partijas struktūrvienības ārkārtas sēde. Tomēr viņa rīcībā nebija informācijas, ka līdzīgas ārkārtas sēdes būtu izsludinātas arī citās LSDSP reģionālajās organizācijās. Vairākas personas, kuras vēlējās palikt neminētas, informēja, ka LSDSP pieaugusi neapmierinātība ar Rīga mēra un Brīvostas valdes priekšsēdētāja G.Bojāra rīcību. Citas informētas personas, kas arī vēlējās saglabāt anonimitāti, ziņoja, ka bijušajam Rīgas mēram Andrim Ārgalim jau notikušas sarunas ar Tautas partijas (TP) priekšēdētāju Andri Šķēli par varas maiņu Rīgas domē. Sarunās A. Ārgalim piedāvāts iestāties TP, kas apsolījusi viņam atgriešanos Rīgas domes priekšsēdētāja krēslā. A. Šķēle vairākkārt ir paudis, ka A. Ārgalis būtu labākais TP kandidāts šim amatam. Avots Saeimā norādīja, ka, pēc A. Šķēles domām, Edmunds Krastiņš neesot tik labs organizators, lai ieņemtu Rīgas mēra krēslu, savukārt Aija Poča esot "izdziedājusies". Ārgalis stājas Tautas partijā LETA 03/19/02 Bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis ir nolēmis iestāties Tautas partijā (TP), un viņa iesniegums tiks izskatīts nākamajā TP valdes sēdē. Ārgalis teica, ka cer TP rast domubiedrus, lai realizētu mērķus un ieceres, kas neguva vajadzīgo atbalstu viņa agrākajā partijā - apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). "Man ir simpātiska TP priekšsēdētāja Andra Šķēles stingrā nostāja valsts valodas jautājumā, TP piedāvātie konstruktīvie priekšlikumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības sakarā, kā arī TP frakcijas konsekventā darbība Rīgas domē," teica Ārgalis. Jau ziņots, ka Andris Ārgalis 2002.gada 1.janvārī izstājās no TB/LNNK, savā iesniegumā apgalvojot, ka TB/LNNK ir "nokļuvusi sponsoru un intrigantu grupējuma (Cepurnieks, Lakučs u.c.) ietekmē". "TB/LNNK nekalpo ne valsts, ne tautas labā, bet amorāli izmanto svēto "Tēvzemei un Brīvībai" vārdu, lai partijas birokrātijas spice iegūtu nelielu tautas atbalstu," uzskata Ārgalis. Gada laikā TP iestājušies 116 jauni biedri un 71 atbalstītājs. Patlaban TP rindās ir 1700 biedru un 3500 reģistrētu atbalstītāju. Leģionāru piemiņas diena — bez nopietniem incidentiem Diena 03/18/02 Drošības dienestu stingri uzraudzītie leģionāru piemiņas pasākumi Doma baznīcā, pie Brīvības pieminekļa, Brāļu kapos un Lestenes memoriālajā piemiņas vietā notika bez radikāļu izraisītām provokācijām un nopietniem incidentiem. Dienas aptaujātie leģionāri uzskata, ka nepamatotas ažiotāžas ap 16.martu joprojām ir par daudz, un sauc šo dienu par pārāk politizētu. Sestdienas rītā leģionāri un viņu atbalstītāji pulcējās dievkalpojumā Doma baznīcā, pēc tam devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Vairāk nekā tūkstoš sirmgalvju gandrīz stundu kavējās pieminekļa laukumā, sarunājoties un dziedot patriotiskas dziesmas, bet pēc tam liela daļa devās uz Brāļu kapiem un vēlāk — uz piemiņas vietu Tukuma rajona Lestenē. Visos pasākumos netrūka nedz privātā tērpušos drošības dienestu darbinieku, nedz politiķu, kas, pēc leģionāru domām, mainīja pašas piemiņas dienas jēgu. Latvijas Nacionālo karavīru biedrība šogad nepieteica tradicionālo atceres dienai veltīto gājienu, lai neveicinātu provokācijas un neapdraudētu Latvijas iestāšanos NATO, un šo nostāju atbalstīja arī vairākas citas veco karavīru organizācijas. Par nenotikušo gājienu aptaujātie leģionāri, kas pulcējās Lestenē, nejutās aizskarti, taču bija neapmierināti ar nostāju kopumā. Nopietnākais incidents notika pie Brīvības pieminekļa, kad vairāki sirmgalvji neļāva policijai aizturēt reģistrētā aizsargu formā tērpušos vīrieti un labprāt sēdās policijas auto viņa vietā. Aizsargs Aivars Linkevics paskaidrojumu sniegšanai gan nogādāts policijā, bet drīz atbrīvots. Drošības policijas vadība ziņas par citiem aizturētiem cilvēkiem neapstiprina. Incidentus neizraisīja arī vairāki desmiti nacionālradikāli noskaņotu jauniešu, kas stingrā policijas uzraudzībā rīta pusē pulcējās pie Torņakalna stacijas un vēlāk individuāli devās uz Brīvības pieminekli. Aģentūras informē, ka 16.martā uz vairākām stundām drošības policija aizturējusi arī apgāda Vieda vadītāju Aivaru Gardu, lai izjautātu viņu par grāmatu Latvija bez homoseksuālisma. Šogad nošauts jau ceturtais uzņēmējs NRA 03/19/02 Pirmdien no rīta Rīgā, Ulmaņa gatvē 2, firmas Ziedu nams teritorijā, tika atrasts nošauts biznesmenis Aivars Vents (1956) un firmas Ziedu nams menedžere Inguna M. (1962). Policija par notikušo noziegumu izvirzījusi divas versijas – uzņēmēji nogalināti saistībā ar savu uzņēmējdarbību, vai arī laupīšanas nolūkos. Notikuma vietā konstatēts, ka no firmas telpām ir pazuduši vairāki desmiti tūkstoši latu, tomēr precīzu summu varēs pateikt tikai pēc inventarizācijas uzņēmumā, pastāstīja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ints Ķuzis. Tieši naudas pazušanas dēļ par reālāko tiek uzskatīta laupīšanas versija. Uzreiz pēc slepkavības parādījās informācija, ka naktī uzņēmumā saņemta liela ziedu krava, taču dienas laikā noskaidrojās, ka nogalinātie naktī gatavojuši dokumentus jaunas ziedu kravas pasūtīšanai no Holandes. Pēdējā laikā ar biznesu saistīti cilvēki Latvijā tiek nošauti apbrīnojami regulāri. Janvārī nošauti uzņēmēji Eduards Baburgs un Andrejs Sīmanis, bet februārī slepkavas lode izdzēsa Edgara Čapus dzīvību. No visiem šiem noziegumiem policijai izdevies atklāt tikai A. Sīmaņa slepkavību. Izkustējies jaunās bibliotēkas finansēšanas jautājums TVNET 03/15/02 Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds uzskata, ka jaunie priekšlikumi par Nacionālās bibliotēkas projekta finansēšanu un sāktā politiskā diskusija ir izkustinājusi bibliotēkas projekta virzību no sastinguma punkta, tā vēstīts fonda valdes priekšsēdētāja Arvila Ašeradena izplatītajā paziņojumā. Vairākas partijas ir paudušas savas idejas un atbalstu konkrētiem bibliotēkas finansēšanas modeļa variantiem. Fonds atzīst, ka Latvijas Bankas ierosinājums bibliotēkas projekta īstenošanai ņemt aizņēmumu ārējā tirgū ir guvis "Latvijas ceļa" valdes atbalstu. Arī šodien izziņotais Tautas partijas izstrādātais bibliotēkas projekta finansējuma modelis ir konstruktīvs priekšlikums, kurš ietver arī Latvijas Bankas un "Latvijas ceļa" atbalstītās pozīcijas. Fonds uzskata, ka TP jaunā ideja no nacionāla īpašuma (privatizācijas un valsts kapitāldaļu dividendēm) gūtos līdzekļus ieguldīt nacionāla projekta īstenošanā ir ekonomiski loģiska, jo LNB projekts būs svarīga izaugsmes iespēja visai Latvijas tautsaimniecībai (pirmkārt būvniecības un informācijas tehnoloģiju jomai). Paziņojuma nobeigumā teikts: "Ir ļoti svarīgi bibliotēkas celtniecības likumu pieņemt vistuvākajā laikā, lai LNB AF varētu nopietni strādāt pie nevalstisko un ārvalstu līdzekļu piesaistes. Gadu desmitus ilgušai neskaidrībai ir jāpieliek punkts. Mēs aicinām Koalīcijas padomi, valdību un Saeimu vienoties un pieņemt Latvijas nākotnei ļoti svarīgo lēmumu!" Jauniešu vārdam nākotnes spēks NRA 03/16/02 No 15. līdz 24. martam pirmo reizi Latvijā notiek Eiropas Jaunatnes parlamenta (EJP) sesija – jau trīsdesmit devītā. Jaunieši no 23 valstīm diskutēs par Eiropas nākotni, sesijas noslēgumā izstrādājot kopīgu rezolūciju, kuru iesniegs ES institūcijām. EJP dibināta 1987. gadā. Tās mērķis ir jaunatnes izglītošana un iesaistīšana Eiropas politikā. 19 reižu starptautiskajās sesijās piedalījušies delegāti arī no Latvijas. Latvijas jaunieši pirmie no Baltijas jaunajiem parlamentāriešiem sesiju rīko savās mājās. Eiropas Komisija šai EJP sesijai, tāpat kā iepriekšējām, piešķīra daļēju finansējumu, pārējo gādāja Ventspils dome, Rīgas dome un skolu valde, Sorosa fonds Latvija, Rīgas Ekonomikas augstskola un citi. EJP sesijai ir deviņu dienu programma. EJP 39. sesijas Latvijas nacionālās komitejas priekšsēdētāja Dzintra Lībane norāda – pirmajās dienās svarīgi, lai demokrātiskā un radošā gaisotnē jaunieši varētu iepazīties. Tāpēc komandu veidošanai izraudzīts Ventspils Olimpiskais sporta centrs, kurā jaunieši šodien un rīt iepazīs cits citu, strādājot profesionālu ārvalstu instruktoru vadībā. Visu nākamo nedēļu Rīgā notiks darbs komitejās, debates, tiks izstrādāta sesijas rezolūcija. Atklāšanas ceremonija notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, jauniešiem Melngalvju namā paredzēta pieņemšana pie Rīgas mēra Gundara Bojāra. Ministru kabinetā, Ārlietu ministrijā, citās institūcijās paredzētas tikšanās ar Latvijas politiķiem, būs arī diskusija ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Parlamentārieši piedalīsies arī izklaidējošos pasākumos. Ar Milvoki apvienības Daugavas vanagu un Daugavas vanadžu ziedojumu palīdzību uz EJP sesiju varēs ierasties arī Latvijas lauku jaunieši – pa diviem trim skolēniem no visiem Latvijas rajoniem. Viņi gan debatēs tieši nepiedalīsies, tajās darbosies tikai 15 cilvēku komanda. Visi ārvalstu skolēni dzīvos Latvijas ģimenēs. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studente Dace Neimane, kura pirms diviem gadiem, būdama Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece, piedalījās EJP jauniešu sesijā Veimārā, šogad rūpējas par ārzemju jauniešu izmitināšanu ģimenēs. D. Neimane, jautāta, vai jauniešu teiktais Briselē spēj arī ietekmēt ES politiku, atbild, ka ir reāliste: pašlaik būtiskas ietekmes konkrētu lēmumu pieņemšanā neesot, tomēr jauniešu teiktajam nākotnē būs daudz lielāks spēks. Arī Dz. Lībanes teiktais to apliecina: daudzi bijušie EJP dalībnieki jau tagad ieņem vadošus amatus, piedalās politiskajā dzīvē, darbojas ārpolitikā. Lībiešu teksti kompaktdiskos NRA 03/21/02 Latvijas vēstniecībā Igaunijā prezentēti lībiešu tekstu kompaktdiski, kas tapuši, sadarbojoties Latvijas vēstniecībai un Igaunijas Valodas institūtam. Šāds projekts sākts pirms pusgada, un līdz šim Igaunijas Valodas institūts ierakstījis 23 kompaktdiskus, kuru kopējais ierakstu ilgums ir 70 stundu. Lībiešu valodas unikālo materiālu ieraksti turpinās. Projekta konsultants ir Tartu universitātes Baltijas jūras somu valodu profesors Tīts Reins Vītso. VII starptautiskais kokļu mūzikas festivāls NRA 03/21/02 Šodien Rīgā turpinās VII starptautiskais kokļu mūzikas, kurā piedalās mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas, ziņo LETA. Šajās valstīs, tāpat kā Latvijā, tautas mūzikā paralēli pastāv divi virzieni: tradicionālais un profesionālais. Un tautas instrumenti brīvi attīstās un papildinās ar jaunām formām. Baltijā tie ir latviešu kokle, lietuviešu kankle, igauņu kannele un somu kantele. Tos izmanto koncertos savdabīgā skaņas tembra un jauno izpildījuma iespēju dēļ, taču to spēles apguve kļuvusi daudz sarežģītāka. Latvijā kokles spēli var apgūt mūzikas skolās, mūzikas koledžās un Mūzikas akadēmijā. Patlaban Latvijā aktīvi muzicē ap 500 koklētāju, lielākā daļa no tiem spēlē kādā no 65 koklētāju ansambļiem. Visos trīs festivāla koncertos skan modernizētie jeb koncertinstrumenti. Muzicē gan ansambļi, gan arī solisti – mūzikas augstskolu studenti un pasniedzēji. Rīgā redzēta no siltajām zemēm atgriezusies baltā cielava LETA 03/15/02 Par pavasara tuvošanos liecina Rīgā, Katlakalna rajonā ornitologu novērotā baltā cielava, kura atlidojusi no siltajām zemēm, informēja Bioloģijas institūta gredzenošanas centra vadītājs Juris Kazubiernis. Pēc ornitologa teiktā, parasti baltās cielavas pārziemojot Āfrikas ziemeļos ap Vidusjūras piekrasti, taču siltā laika dēļ visi tie putni, kuri uz Latviju atlidojuši pārāk agri, pārziemojuši tuvāk - Rietumeiropā. Parasti baltās cielavas no siltākām zemēm atlido marta beigās un aprīļa sākumā. Ornitologs pieļauj, ka nesen redzētie stārķi Liepājas apkārtnē netālu no Rīvas un Dobeles rajona Auces apkārtnē pārziemojuši Polijā, kur tos redzējuši šīs valsts ornitologi. Parasti stārķi no siltākām zemēm atlido marta beigās un aprīļa sākumā un ziemo Āfrikas ziemeļu daļā. Pēdējie ziemotāji - putni, kas atgriežas mājās, parasti ir bezdelīgas, vālodzes, dzeguzes un svīres. Pašas pēdējās no siltajām zemēm ierodas svīres. "Kad tās ir atlidojušas, tad var teikt, ka visi putni ir mājās," sacīja Kazubiernis. Kā ziņots, par februārī neraksturīgiem laika apstākļiem liecināja cīruļu atlidošana, sniegpulkstenīšu uzziedēšana, bišu īslaicīgā izlidošana no stropiem, kā arī dzērvju atlidošana. Nedēļas sākumā bija tikpat silts un saulains kā pagājušajā nedēļā, un domājām, ka pirmajā īsta- jā pavasara dienā būs vēl siltāks un jau- kāks, bet nekā – šodien jau no paša rīta līst lietus un ir diezgan auksts (tikai +4oC)... To- mēr zeme ar katru dienu paliek arvien zaļāka un krāsaināka, jo zied sniegpulkstenīši, kro- kusiņi un tūlīt jau ziedēs arī pārējās pava- sara puķītes. Putniņi, pēc atgriešanās no siltajām zemēm, meklē vietu, kur apmesties un vīt ligzdiņas... Anda