K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 242: 2002. g. 12. - 18. aprīlis NATO noslēdz vēsturisku vienošanos ar Krieviju LETA--REUTERS 04/13/02 NATO un Krievija panākušas "vēsturisku vienošanos" par jaunas padomes izveidi, kas dos Maskavai lēmējas tiesības svarīgos NATO drošības jautājumos, paziņojis Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. Itālijas premjers informēja, ka vienošanās panākta piektdienas telefonsarunās starp viņu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ASV prezidentu Džordžu Bušu un NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu. Viņš sacīja, ka vienošanās tiks oficiāli noslēgta NATO plānotajā ārlietu ministru apspriedē Islandē 14.-15.maijā, bet pēc tam valstu vadītāji to parakstīs mēneša beigās Itālijā. Paredzams, ka šajā ceremonijā piedalīsies arī Putins un Bušs. "Šī notikuma vēsturiskā nozīme ir tā, ka sperts pirmais solis uz Krievijas pilnīgu integrāciju atlantiskajā aliansē," Berluskoni paziņoja preses konferencē. Jaunā padome ļaus Krievijai būt līdzvērtīgam partnerim kopā ar 19 NATO dalībvalstīm un palīdzēs formulēt politiku specifiskos drošības jautājumos. "Vairs nebūs 19+1, kā agrāk, kad NATO 19 dalībvalstis pieņēma lēmumu un par to paziņoja Krievijai. Mēs veidosim organismu, kas kopā ar citām valstīm iekļaus arī Krieviju," piebilda Berluskoni. Berluskoni par NATO un Krievijas vienošanos paziņojis pārsteidzīgi Diena 04/16/02 Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni paziņojums, ka Krievijai un NATO jau izdevies sasniegt vienošanos par sadarbības padomes izveidošanu, kas tai sniegs līdzvērtīgas iespējas atsevišķu drošības politikas lēmumu pieņemšanā, pārsteidzis Ziemeļatlantijas alianses amatpersonas. NATO pārstāvis aģentūrai Reuters norādīja, ka galīgā vienošanās starp aliansi un Krieviju vēl nav panākta un vēl ir jāiegulda liels darbs, lai tas notiktu. "Ir bijušas dažādas tikšanās, un panākts liels progress, taču atsevišķi jautājumi vēl jāsakārto," S.Berluskoni paziņojumu komentēja NATO mītnē Briselē. Arī ASV valsts sekretāra vietnieks politikas jautājumos Marks Grosmans pirmdien paziņoja, ka alianses dalībvalstis vēl apspriež, vai maijā sarīkot sammitu ar Krieviju, lai noslēgtu NATO un Krievijas jauno līgumu. Taču viņš apstiprināja, ka Vašingtona atbalsta šo ideju, raksta Reuters. AP vēsta, ka pirmdien NATO mītnē ieradās Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs, lai stiprinātu attiecības starp Maskavu un aliansi. Sarunas par NATO un Krievijas attiecību intensifikāciju un padomes izveidošanu ar 20 valstīm nav nekas jauns, atgādina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). Ziņas, kas ir ministrijas rīcībā, liecina, ka sarunas par abu pušu attiecību nostiprināšanu turpinās un vienošanās līdz galam nav panākta, Dienu informēja ĀM preses sekretārs Vilmārs Heniņš. Viņš norādīja, ka S.Berluskoni teiktais varētu liecināt — sarunas notiek konstruktīvi un ir izredzes tās noslēgt līdz NATO galotņu sanāksmei maijā Reikjavīkā. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš norādījis, ka S.Berluskoni nav īpašas ietekmes aliansē un ar saviem paziņojumiem viņš cenšas pievērst sev uzmanību. Lakučs atkal nonāk uzmanības lokā Diena 04/16/02 Privatizācijas aģentūras veidotā konkursa komisija kā kandidātu vienīgā Latvijas kuģniecības (LK) valsts pilnvarnieka amatam no 13 pretendentiem par atbilstošāko izvēlējusies skandalozo uzņēmēju, ar TB/LNNK saistīto Normundu Lakuču. [Lakučs bija tas, kas 2001. g. janvārī valsts pilnvarniekam Eiženam Cepurniekam stāstījis, ka bijis klāt sapulcē, kurā Andris Šķēle piedāvājis 1 miljonu ASV dolāru Rīgas mēram Andrim Ārgalim un parlamenta priekšsēdētājam Jānim Straumem, lai nodrošinātu atbalstu vienai solīšanai. J.Ž] Par pārsteidzošu un neizprotāmu konkursa komisijas izvēli “Dienai” pirmdien nosauca ekonomikas ministrs, Privatizācijas aģentūras (PA) valsts pilnvarnieks Aigars Kalvītis. Viņš atzina, ka pieprasīs no konkursa komisijas balsojuma protokolu un motivāciju. Konkursa komisijas lēmums vēl nenozīmējot, ka N.Lakučs tiks apstiprināts par LK pilnvarnieku. "Kā PA pilnvarnieks varu lūgt atlikt lemšanu par LK pilnvarnieku vai pārskatīt konkursa rezultātus," teica ministrs. Lakuča ievēlēšana rada politiskās kaislības NRA 04/17/02 Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļa Normunda Lakuča izvirzīšana PVAS Latvijas kuģniecība (LK) valsts pilnvarnieka amatā otrdien izraisīja sen neredzētu vētru valdošajā koalīcijā – TP un LC pārstāvji ar premjeru Andri Bērziņu un ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti visu dienu pavadīja savstarpējos apvainojumos. Pats notikumu vaininieks N. Lakučs angļu džentlmeņa mierā paziņoja, ka LK valsts pilnvarnieka izvēlē balstās vienīgi uz PA konkursa komisijas profesionalitāti. Tas izraisīja kategoriskus ekonomikas ministra A. Kalvīša (TP) iebildumus. Argumentācija tika sniegta augstos toņos – N.Lakuča ievēlēšana esot saistīta ar LC un N. Lakuču atbalstošās TB/LNNK sazvērestību pret TP, kuras nolūks esot gāzt TP atbalstīto PA ģenerāldirektoru Arni Ozolnieku, viņa vietā atkal ieceļot kādu LC pārstāvi. A. Kalvītis arī paziņoja: "Ja tas tā nav, premjeram Andrim Bērziņam jānodrošina LC pārstāvju PA valdē balsojums pret Lakuča apstiprināšanu amatā." Miris diplomāts Imants Daudišs NRA 04/15/02 Svētdien Rīgā miris Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Imants Daudišs, informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Vilmārs Heniņš. Kā zināms, tikai piektdien I. Daudišs no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas saņēma akreditācijas vēstuli vēstnieka pienākumu pildīšanai arī Īrijā, taču tā arī nepaspēja to iesniegt. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, kā arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš izteikuši līdzjūtību vēstnieka piederīgajiem. "Imants Daudišs ir viens no tiem stiprajiem cilvēkiem, uz kuru balstījās Latvijas valstiskuma atjaunošana, kura nesavtīgās pūles nodrošināja to, ka valsts droši spēra savus soļus pretim toreiz vēl neskaidrajai nākotnei," pausts prezidentes līdzjūtībā I. Daudiša tuviniekiem. I. Daudišs dzimis 1945. gada 15. augustā. Viņš bijis LPSR Augstākās padomes deputāts un Saeimas deputāts, bet 1997. gadā tika akreditēts par Latvijas vēstnieku Krievijā. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance pasliktinās NRA 04/17/02 Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējos mēnešos jūtami pasliktinājusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance. Tādējādi draud strauji palielināties valsts tekošā konta deficīts. Šā gada divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada periodu ir palielinājies, taču, pēc CSP datiem, ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir jūtami samazinājies. Ekonomisti to saista gan ar neseno pasaules ekonomikas pieauguma tempu samazināšanos, līdz ar to Latvijas preču nokļūšana galvenā tirdzniecības partnera – Eiropas Savienības (ES) – tirgū kļūst aizvien apgrūtinošāka. Preču eksports šāgada divos mēnešos sasniedza 202,2 miljonus latu, un tas ir par 4,2% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Importa kopapjoms pieaudzis daudz straujāk – tas palielinājies par 9,8%, un divos mēnešos tā vērtība bija 329,5 miljoni latu. Ārējās tirdzniecības bilances skaitļi ir satraucoši, jo pagājušajā gadā importa un eksporta izaugsme bija gandrīz vienāda, taču tagad importa pieaugums ir gandrīz divas reizes lielāks, turklāt pagājušā gada janvārī eksports palielinājās par 20%. Turpinājusi palielināties arī starpība starp eksporta un importa kopvērtību. Gada divos mēnešos tā bija 63%, taču pērn tajā pašā laikā – 54,6%. Ekonomisti aizvien lielāku satraukumu izrāda par tirdzniecības bilanci ar ES valstīm, jo skaitļi liecina, ka importa apjoms turpina strauji palielināties. Taču tajā pašā laikā eksporta apjomi uz šo valstu grupu izrāda tendenci sarukt. Aizvien lielākas bažas izraisa ES tirdzniecības politika, kas rada lielākus ierobežojumus Latvijas preču nokļūšanai Eiropas tirgū, kur kā uzskatāmu piemēru var minēt tēraudu, pārtiku un nākotnē arī citas preces, kas var izrādīties šo valstu ekonomikām sociāli jutīgas. Straujais preču un pakalpojuma importa pieaugums pār to eksportu pasliktinājis Latvijas tekošā konta stāvokli. Pagājušā gada beigās Latvijas tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 10,1% no valsts IKP, lai gan iepriekšējā gadā tas bija 6,9% no IKP. Plašākas iespējas siera eksportam uz ES NRA 04/15/02 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi uz Eiropas Savienību (ES) varēs eksportēt vairāk siera - 5000 tonnu gadā. To paredz tikko panāktā vienošanās par Latvijas un ES lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju. Uz ES ar atvieglotiem noteikumiem kvotas ietvaros varēs eksportēt arī 48 000 tonnu graudu, 900 tonnu auzu pārslu, 500 tonnu kartupeļu cietes, 1000 tonnu ābolu sulas un 1000 tonnu ābolu sulas koncentrāta. ES Latvijai piešķīrusi papildu tirdzniecības atvieglojumus arī kartupeļu cietes, graudaugu pārslu, medus, dārzeņu, atsevišķu ogu un citu produktu eksportam, atceļot ievedmuitas tarifu kvotu ietvaros vai neierobežotam daudzumam. "Vienošanās gaita nebija vienkārša. Esmu gandarīts par mūsu argumentācijas spēju un stingrību, lai šo rezultātu panāktu," rezumēja zemkopības ministrs Atis Slakteris. "Latvijas būtiskākais sasniegums ir siera kvota. Šāds apjoms nepieciešams Latvijas piena produktu pašreizējai ražošanai un piensaimniecības attīstībai nākotnē." Dzimst netradicionālā saimniekošana Diena 04/15/02 Pēdējo gadu teju vai par modes lietu kļuvusī veselīga dzīvesveida kopšana rada arvien augošu pieprasījumu pēc pārtikas, kas tiek audzēta dabīgos apstākļos un izmantojot vienīgi dabīgos stimulus, tas ir — bez ķīmiskiem palīglīdzekļiem, ķīmiskiem kaitēkļu un augu slimību apkarotājiem. Ņemot vērā to, ka Latvijā vēl joprojām bioloģiskās produkcijas cenas vairumā gadījumu neko daudz neatšķiras no ierasti audzētu produktu cenām un līdz ar to par krietnu peļņu patlaban nevar būt ne runa, lauksaimnieku skaits, kas gatavi nodarboties ar šo specifisko saimniekošanu, aug. Interesi par bioloģisko lauksaimniecību Latvijā veicinājusi gan pērn pirmo reizi piešķirtās valsts subsīdijas, gan arī patērētāju augošā interese par šiem produktiem, uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. I.Gulbe minēja, ka pērn lauksaimnieku skaits, kuri saņēmuši sertifikātu (tas apliecina, ka tiek izmantotas bioloģiskās saimniekošanas metodes) ir trīskāršojies. Pagājušā gada beigās ar to nodarbojās jau 219 sertificētu saimniecību 10 500 hektāros. Taču pagaidām runāt par šādas produkcijas vērā ņemamu tirgus daļu kopējā pārtikas tirgū ir pāragri, jo tās apjoms nesasniedz pat 1%. Kā Dienai atzina Zemkopības ministrijas par valsts politikas izstrādi šajā nozarē atbildīgā vecākā referente Līga Drozdovska, šogad jau tiek plānots, ka sertificēto saimniecību skaits varētu sasniegt 400. Viņa arī uzsvēra, ka līdztekus zemnieku saimniecībām attīstās arī tur saražotās produkcijas pārstrāde. Maizes cepšanas uzņēmums Zelta kliņģeris arī ir saņēmis sertifikātu, ka līdztekus ierastai precei, tiek cepti arī izstrādājumi no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas. "Piena ražotāji ir sākuši kooperēties un izveidojuši uzņēmumu Ogrē, kur pudelēs tiek pildīts piens, kas nācis no bioloģiskās saimniekošanās saimniecībām," stāstīja L.Drozdovska. Arī lopu audzētāji vēlas izveidot savu pārstrādes uzņēmumu. "Saimniecības, kuras uzsāk bioloģisko saimniekošanu, nebūt nav mazas. Lielākā šāda veida saimniecība Latvijā apsaimnieko 700 hektāru," uzsvēra L.Drozdovska. Latvija bija viena no tām valstīm, kas, rakstot Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda SAPARD līdzekļu saņemšanai nepieciešamo lauku un lauksaimniecības plānu, kā vienu no atbalsta virzieniem minēja arī bioloģisko lauksaimniecību. Taču ar pirmo piegājienu apakšprogramma netika apstiprināta. Kā Dienai atzina Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš, iemesli bija gan nesakārtotā likumdošana, gan neskaidrie nosacījumi, uz kādiem SAPARD atbalstu varētu saņemt šīs saimniekošanas piekritēji, kā arī, cik lielam tam vajadzētu būt. A.Lapiņš pauda pārliecību, ka visdrīzāk šī gada beigās ES akreditēs bioloģiskās produkcijas ražošanas atbalsta programmu un lauksaimnieki jau nākamgad varēs pretendēt uz SAPARD. Patlaban lauksaimnieki var pretendēt uz Latvijas subsīdijām. Par 12% palielinās apgrozībā esošā skaidrā nauda LETA 04/12/02 Gada laikā - no 2001.gada 1.aprīļa līdz šā gada 1.aprīlim - apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 12% un šā gada 1.aprīlī bija 532,8 miljoni latu, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš. Privatizēti 65% valsts dzīvokļu LETA 04/17/02 Kopumā kopš dzīvojamo māju privatizācijas procesa sākuma līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām privatizēti 36 278 valsts dzīvokļi, kas ir 64,82% no kopējā valsts dzīvokļu skaita. Kā šodien žurnālistus informēja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš, šā gada pirmajā ceturksnī ir privatizēti 576 valsts dzīvokļi. Līdz šā gada 31.martam CDzMPK pieņēmusi lēmumu par 4318 dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai, kas ir 80,92% no valsts dzīvojamo māju skaita. Privatizācijai piedāvātas 4277 dzīvojamās mājas, privatizācijas paziņojumi izsūtīti 24 110 valsts dzīvokļu īrniekiem, bet 19 510 paziņojumi par pirkuma līguma slēgšanu izsūtīti personām, kuras dzīvokļus ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Šā gada pirmajā ceturksnī privatizācijai piedāvātas 155 dzīvojamās mājas ar 1185 dzīvokļiem, no tiem 757 dzīvokļi bijuši īpašumā jau pirms dzīvojamās mājas privatizācijas. Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar CDzMPK lēmumu īpašumā nodoti 23 859 dzīvokļi, tai skaitā 2002.gada pirmajā ceturksnī - 32 dzīvokļi. Valdība skatīs Latvijas e-pārvaldes koncepciju BNS 04/15/02 Valdība otrdien skatīs Latvijas e-pārvaldes koncepciju, kas paredz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizāciju līdz 2007.gadam, bet līdz 2006.gadam - nodrošināt iespēju internetā rīkot vēlēšanas un referendumus. Koncepcijas darba grupa uzskata, ka e-pārvaldes izveidei jākļūst par nacionālo prioritāti, tikpat svarīgu uzdevumu kā iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās NATO, jāizveido arī e-ministra amats, BNS uzzināja valdības Komunikāciju departamentā. Tiek uzsvērts, ka e-pārvaldes izveide prasīs piecus sešus gadus, kā arī lielus finansu un cilvēku resursus, un tās izveide ir jāīsteno secīgi pa posmiem, demonstrējot konkrētus rezultātus ik pa sešiem līdz deviņiem mēnešiem un koriģējot e-pārvaldes izveides uzdevumus, darba plānus un, iespējams, arī pamatnostādnes atkarībā no izpildīto darbu rezultātiem un pieredzes. Būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides programmas uzsākšanu, sīka rīcības plāna izstrāde, e-likumdošanas izstrāde, elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana, iestāžu mājas lapu sakārtošana, centrālais valdības portāls, dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē. Koncepcijas autori norāda, ka šobrīd būtu svarīgi pieņemt lēmumu par 600 000 latu piešķiršanu tuvākā laika uzdevumu īstenošanai - e-pārvaldes sīka rīcības plāna izstrādei - 200 000 latu, e-likumdošanas izstrādei - 100 000 latu, valdības centrālā portāla izveidei - 100 000 latu, dokumentu aprites elektronizācijai valsts pārvaldē - 200 000 latu. Koncepcijas autori norāda, ka interneta pieejamība Latvijā ir ļoti zema un tas var kļūt par būtisku šķērsli e-pārvaldes izveidošanā, ja valdība šajā jomā neko nedarīs. Dators jāiemāca strādāt latviski NRA 04/15/02 Latviešu valodas dzīvotspēja un attīstība ir atkarīga ne tikai no tās lietošanas un aizsardzības publiskajā un privātajā sfērā - valsts iestādēs, masu saziņas līdzekļos un ikdienas sarunās. To, ka informācijas tehnoloģiju jomā arvien vairāk jāizmanto nacionālās valodas, starptautiskās informācijas tehnoloģiju konferences Baltic IT&T 2002 laikā uzsvēra Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Endrū Rasbašs. Viņaprāt, iespēja izmantot informācijas tehnoloģijas nacionālajā valodā veicina to pieejamību daudz plašākam iedzīvotāju lokam. Pētījuma autori norāda, ka strauji palielinās informācijas daudzums, ko Latvijā izmanto angļu valodā. Šī tendence latviešu valodai rada jaunas problēmas, jo tajā vēl nav izveidojusies pietiekami plaša un elastīga terminu sistēma. Pārskatā norādīts, ka latviešu valodai nepieciešams izstrādāt pilnvērtīgu datoratbalstu. Valsts valodas komisijas pārstāvis, sabiedrības Tilde programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs Neatkarīgajai atzina, ka latviešu valodas attīstības jautājumi ir īpaši aktuāli. Savu artavu valodas nostiprināšanā devusi Tilde: divu gadu laikā ir tapis programmkomplekts Tildes birojs 2002, kas ietver līdz šim nepieredzētas iespējas latviešu valodā, piemēram, teikumu pareizrakstības pārbaudi, informācijas meklēšanu latviešu valodā, automatizētu tipveida dokumentu sagatavošanu u. c. Profesore Ina Druviete, taujāta par latviešu valodas vietu datorvidē, kā galveno min to, ka valoda jaunajās tehnoloģijās ir jālieto un jācenšas, lai tā atbilstu prasībām, kādas tiek izvirzītas pareizai latviešu valodai. "Nepieciešama jaunu terminu popularizēšana, taču neieslīgstot galējībās - ne pilnīgi visu latviskojot, ne arī pilnībā visu aizgūstot," saka profesore. Viņasprāt, nevar ieviest jaunus terminus, ja sabiedrība nav tam sagatavota. Šis process ir saistīts arī ar Valsts valodas komisijas virsuzdevumu - paaugstināt sabiedrības zināšanas, izpratni par valodu, tās attīstību un nākotni. "Mums ir jāiegūst pārliecība, ka latviešu valoda ir nākotnes valoda, ka tā nav maza valoda," uzsver I. Druviete. Pārskatā par tautas attīstību minēts, ka 1998. gada beigās Latvijā bija 180 000 datoru jeb 7,5 datori katriem 100 iedzīvotājiem (salīdzinājumam: ASV jau 1996. gadā uz 100 iedzīvotājiem bija 36,2 datori). Šajā laikā uzņēmumu un iestāžu rīcībā bija 156 000 datoru. Arī I. Druviete atzīst, ka bez pienācīga finansējuma valodas attīstība nevar notikt. Galvenais ir mainīt sabiedrības attieksmi, ka valoda ir debesu dāvana, par ko nekas nav jāmaksā." Latvijā pārstādīta pirmā sirds Diena 04/12/02 Lai gan līdzīgas operācijas redzējis un teorētiski visu zinājis, pirmā sirds transplantācija bijusi grūta, taču rokas netrīcējušas, cilvēciskās emocijas neslēpa ķirurgs Romāns Lācis Kāda 49 gadus veca sieviete, kura citādi būtu neglābjami nolemta nāvei, trešdien P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centrā ieguva jaunu sirdi. Tā tika paņemta no donora, kuram konstatēta smadzeņu nāve un 5,5 stundas ilgā operācijā pārstādīta pacientei. Latvijā pirmā sirds transplantācija noritēja veiksmīgi, un slimnieces stāvoklis no rīta bija labs. Ceturtdien žurnālistiem to priecīgi stāstīja Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Romāns Lācis, kurš veica Latvijai pagaidām unikālo operāciju. “Pavisam pasaulē ir 251 centrs, kurš veic šādas operācijas, un mēs esam kļuvuši par 252.,” viņš pauda. Sabiedriskie ēdinātāji neievēro higiēnu NRA 04/16/02 Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka higiēnas prasībām neatbilst 85,5 procenti no pārbaudītajām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un 64,9 procenti no tirdzniecības uzņēmumiem, liecina pirmajos trīs mēnešos veiktās pārbaudes. Sākot pārtikas aprites uzraudzību valstī, Pārtikas un veterinārais dienests lielāko uzmanību pievērsa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri ir izglītības un audzināšanas iestāžu sastāvā. Pirmajos trīs mēnešos pārbaudīti 477 šādi objekti. Kopumā šā gada trīs mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis 1530 pārtikas izplatīšanas uzņēmumu, tas ir, gandrīz piekto daļu no visiem valstī esošajiem. 73 procentos no tiem tika konstatēti pārkāpumi. Lielākoties tajos nebija nodrošināts atbilstošs tīrīšanas un dezinficēšanas režīms, personāls neievēroja higiēnas prasības, piemēram, nemazgāja rokas. Par konstatētajiem pārkāpumiem trīs mēnešu laikā sastādīti 155 administratīvo pārkāpumu protokoli, uzlikti 197 naudas sodi kopumā par 12 333 latiem, uz laiku apturēta 12 uzņēmumu darbība. No 3929 esošajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem pārbaudīti 164. Piecpadsmit uzņēmumu darbība uz laiku tika apturēta, izteikti 83 brīdinājumi un iekasēta 1545 latu soda nauda. Valsts prezidente lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt Saulesdārza lietu LETA 04/15/02 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleja pārsūtījusi Ģenerālprokuratūrai sabiedrības par atklātību "Delna" vēstuli, kurā lūgts izvērtēt Saulesdārza lietu, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidente Ģenerālprokuratūru lūdz iepazīties ar minētās lietas materiāliem un sniegt atbildi prezidentes kancelejai. "Delna" 9.aprīlī iesniedza vēstuli prezidentei, lūdzot sniegt atbalstu bijušā jauno dabas draugu centra "Saulesdārzs" iznomāšanas, privatizācijas un likvidācijas procesa izvērtēšanā pēc būtības. Vēstulē lūgts apsvērt iespējas iesniegt prasību Satversmes tiesā, ja netiks atcelts Ministru kabineta 2001.gada 28.decembra rīkojums par nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Ezermalas ielā 24/26, - bijušā Saulesdārza teritorijas daļas un ēku nodošanu privatizācijai. "Delna" uzsver, ka pieteikumu Satversmes tiesā, kurai piekritīgas lietas par Ministru kabineta dokumentu atbilstību likumam, var iesniegt Valsts prezidente, Saeima vai arī ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti un Ministru kabinets. "Delnai" nav šādu tiesību. Paziņojumā norādīts, ka Valsts prezidentes kanceleja jau 2000.gadā ir interesējusies par Saulesdārza likteni. Atklājies, ka prezidentes kanceleja saņēmusi melīgu toreizējā izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola atbildi šajā jautājumā. "Delna" norāda, ka izglītības un zinātnes ministra 2000.gada 5.aprīļa vēstulē Valsts prezidentes padomniecei Sandrai Kukulei teikts, ka ministrija negatavojas šo objektu nodot privatizācijai, lai arī vienlaikus tikusi apstiprināta SIA "Ķeizarmežs" attīstības koncepcija. Šajā koncepcijā norādīts, ka bijusī Saulesdārza zeme tiks realizēta par Ls 30 kvadrātmetrā. Pirmais saimnieks saņem SAPARD naudu NRA 04/15/02 Valkas rajona Variņu pagasta SIA Palsas saimnieks Jānis Krasņickis ir pirmais saimnieks Latvijā, kurš realizējis SAPARD projektu un viņam Lauku atbalsta dienests atmaksās 45 procentus no projekta vērtības. Tā kā SAPARD programmas darbības pamatprincips nosaka, ka vispirms jānoformē sniedzamie dokumenti un jāīsteno projekts par pašu līdzekļiem, saimniekam sākumā bija jāiegulda savi līdzekļi, lai nopirktu jaunu tehniku, un tikai tagad uz samaksu un darījumu apliecinošo dokumentu pamata Lauku atbalsta dienests segs 45 procentus no projekta attaisnotajiem izdevumiem. J. Krasņickis projektu Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldē iesniedza viens no pirmajiem. Palsās lielākoties nodarbojas ar piena lopkopību un vistkopību. Pirmo projektu SAPARD līdzekļu saņemšanai aizvadītā gada 22. decembrī Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālajā pārvaldē iesniedza Jelgavas rajona Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības Vilciņi zemnieks Arnis Burmistris, savukārt pirmo līgumu par SAPARD atbalsta līdzekļu piešķiršanu Lauku atbalsta dienests parakstīja 31. janvārī ar Talsu rajona Rojas pagasta zemnieku saimniecības Madaras saimnieku Juri Kokinu. Lauku atbalsta dienestā jau ir iesniegti projekti, kuru kopējā summa pārsniedz astoņus miljonus latu, no tiem lielākā daļa - jaunas tehnikas iegādei. Tomēr Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma Neatkarīgajai atzina, ka par atsevišķām programmām, piemēram, lauku infrastruktūras uzlabošanu, interese ir visai vāja. SAPARD programma ir paredzēta laukiem, tātad arī nelauksaimnieciskās darbības atbalstīšanai, atgādināja L. Straujuma. Kultūrvēstures materiālu dāvinājums NRA 04/15/02 Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitāte ir saņēmušas unikālu dāvanu - 23 kompaktdiskus ar lībiešu tekstu materiāliem, kurus vairāku gadu ekspedīcijās ieguvuši un ierakstījuši Tartu universitātes somugru valodu speciālisti. Šo projektu pirms pusgada uzsāka Latvijas vēstniecība Igaunijā kopā ar Igaunijas Valodas institūtu. Pašlaik Valodas institūts ierakstījis 23 kompaktdiskus ar kopējo ierakstu ilgumu 70 stundu. Diskos apkopoti Tartu universitātes somugru valodu profesora Tīta Reino Vītso savāktie materiāli. Diskos dzirdams Pētera Damberga, Paulīnas Kļaviņas, Alfona Bertholda, Augusta Freiberga u.c. stāstījums lībiešu valodā. Retie lībiešu kultūrvēstures materiāli līdz šim glabājušies nedrošās un vecās magnetofona lentēs. Pašlaik aizsāktā kompaktdisku sagatavošana turpinās, to finansē Igaunijas Hansapank un Latvijas vēstniecība Igaunijā. Šlesers - bagātākais deputāts NRA 04/13/02 Ieskatīšanās pie frakcijām nepiederošo deputātu Ainara Šlesera un Raimonda Paula amatpersonu deklarācijās varētu mazināt politologu un politisko komentētāju bažas par brīvo, pie partijām nepiederošo deputātu izraisīto palielināto risku sakarā ar to, ka viņu balsis lielās un bagātās partijas svarīgos balsojumos varētu piepirkt pēc vajadzības. Lielāki ieņēmumi nekā maestro R. Paulam pērn bija tikai tautpartijiešiem Vairai Paeglei (118 927 lati) un Jēkabam Sproģim (68 629 lati), bet Jaunās kristīgās partijas līdera A. Šlesera ieņemtajiem 665 064 latiem tuvumā nestāv neviena no augstajām amatpersonām. Vislielākos ienākumus A. Šlesers guvis, par 926 580 ASV dolāriem pārdodot a/s Tritan Group kādam Dānijā reģistrētam uzņēmumam un par 100 000 dolāru - SIA Real Invest akcijas Lihtenšteinā reģistrētam uzņēmumam Buna Invest Establishment. Regulārie ieņēmumi no uzņēmējdarbības A. Šleseram ļauj Saeimā atteikties no deputātu reizēm pārlieku mīlētās izdevumu kompensācijas. A. Šlesera 1 080 725 ASV dolāru aizdevums un 563 336 dolāru parādsaistības liecina par aktivitāti uzņēmējdarbības un finansu jomā, nevis par labu sirdi vai naudas grūtībām. Bez vērienīgajiem nekustamajiem īpašumiem A. Šleseram pieder arī firmu (SIA Varner & partneri, a/s Saliena Real, k/s Auseklis 2, SIA Jūras bērzs) akcijas 291 415 latu vērtībā. Ar 184,6 tūkstošu latu uzkrājumu A. Šlesers ierindojas bagātāko deputātu priekšpulkā. Atšķirībā no dažiem citiem bagātniekiem A. Šlesers nav skopojies ar ziedojumiem savai partijai, atvēlot tai maksimāli atļautos 25 000 latu. Otrs pie frakcijām nepiederošais bagātākais deputāts ir R. Pauls, kam mūzika gan iet vairāk pie sirds, gan vairāk pilda maku. Kā deputāts viņš pērn saņēmis 7996 latu algu un kompensāciju, bet kā mūziķis - 41 tūkstoti latu, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā 2000. gadā. Visvairāk R. Paulam samaksājusi autortiesību aģentūra AKKA/LAA - 18 953 latus. Maestro bankas konta stāvoklis, salīdzinot ar 2000. gadu, ir palicis praktiski nemainīgs, tajā ir ap 50 tūkstoši latu. Tikai no ienākumiem Saeimā gan pērn, gan 2000. gadā iztikuši kolēģi Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Palmira Lāce, praktiski arī Ingrīda Ūdre, kas papildus saņēmusi tikai 30 latu honorāru, Jevgēnija Stalidzāne, kas 170 latus saņēmusi par darbu Centrālajā zemes komisijā, un Romāns Mežeckis, kas ienākumus bez deputāta algas papildinājis ar 600 latiem, pārdodot žiguli. Šiem deputātiem nav arī vērienīgi nekustamie īpašumi un uzkrājumi. P. Lācei toties ir zirgs Fuksis, ko viņai 2000. gadā uzdāvinājis vīrs. Arī četru Sociāldemokrātu savienības deputātu rocība skaudību neizraisa. Šefa Egila Baldzēna ienākumus papildinājusi 707 latu alga Brīvo arodbiedrību savienībā, Rišarda Labanovska - 630 latu pensija. Pēteris Salkazanovs ar traktoru saimnieko Jelgavas rajonā, bet Imants Burvis slavens ar savu pirti Jūrmalas mājā. I. Burvim ir arī divas vairāk nekā desmit gadu vecas Volkswagen automašīnas. No šīs kompānijas materiālā nodrošinājuma ziņā atšķiras Jānis Leja, kas pērn gan saņēmis tikai algu, kompensāciju un pensiju, bet uzrādījis 264 151 lata uzkrājumus, 6154 latu kapitālu uzņēmumos un 46 000 ASV dolāru izsniegtu aizdevumu. Te jāatgādina, ka 2000. gadā J. Leja par 475 000 latu pārdeva sev piederošās SIA Rīgas neatkarīgais raidītājs, bet par 520 000 ASV dolāru - SIA NTV 5 kapitāla daļas. Arī 2000. gadā J. Leja bija aizdevis ievērojamu summu - 51 000 ASV dolāru. populārākais interneta medijs - 'DELFI' LETA 04/15/02 Populārākais interneta medijs Latvijā ir "Delfi", liecina "BMF Gallup Media" veiktais pētījums. Uz jautājumu, kuru no šīm interneta lapām esat apmeklējis pēdējo sešu mēnešu laikā, 17,4% pētījuma respondentu norādījuši "Delfi", 13,4% - "Apollo", 11,8% - "Tvnet" interneta portālu, informē pētījuma projekta vadītāja Ieva Miezīte. "Delfi" portāla krievu versija ar 10,8% popularitātes ziņā ir 4.vietā, interneta lapa "118" saņēmusi 10,7% respondentu atbalstu. Pēc pētījuma datiem, pēdējo sešu mēnešu laikā internetu izmantojuši 17% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā, kurš veikts no pagājušā gada 15. oktobra līdz šā gada 27.janvārim, kopumā aptaujāti 1 335 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma mērķa grupa bijuši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem - kopā 1 824 000 personu, norāda "BMF Gallup Media". Latvijas nacionālais mediju pētījums tiek veikts regulāri visu gadu. Tā mērķis ir iegūt informāciju par visu nacionālo drukāto mediju auditorijām, publisko, kabeļu un satelīta TV, radio, kino, telefonu katalogu un uzziņu dienestu, datoru un interneta izmantošanu. Ieriķos taps sporta lidmašīnas Diena 04/17/02 Šopavasar Cēsīs, uzņēmēja Egona Garklāva firmā Forma, ir izgatavota pirmā ultravieglā divvietīgā sporta lidmašīna, ar ko instruktora Māra Markova vadībā lidotprasmi jau apgūst pirmie seši entuziasti. Ja pircēju izrādīsies pietiekami, jau ap Jāņiem ziedošās pļavas no putna lidojuma varēs aplūkot ar pirmo speciāli pārdošanai radīto vienvietīgo lidaparātu, aizrautīgi prognozē E.Garklāvs. Ieriķu mašīnbūves cehā lidmašīnu tapšanai jau viss esot sagatavots — gan nepieciešamie speciālisti, gan darba apstākļi. Ir apzināti arī izejmateriālu ražotāji dažādās Eiropas valstīs. Lidošanas entuziastu apmācībai paredzētā divvietīgā sporta lidmašīna patlaban atrodas kādā zemnieksētā Raunas pagastā. Tai blakus ir neliela pļaviņa, kura kalpo pacelšanās un nolaišanās vajadzībām. Sporta lidmašīna neprasa ne asfaltētu skrejceļu, ne dārgu apkopi, un, kā piebilst instruktors, ja cilvēks prot braukt ar velosipēdu, tad viņu var iemācīt vadīt arī šo vieglo gaisa lidoni. Ja vien entuziasts nesirgst ar kādu nopietnu sirdskaiti, tad arī 65—70 gadi neesot nekāds šķērslis. Paraugam un nākamo lidotāju apmācībai tapusī pirmā ultravieglā divvietīgā lidmašīna pa skrūvītei vien ir salikta Ieriķu cehā no Itālijā ražotām detaļām un zīmējuma. Šo gaisa putnu E.Garklāvs pērn bija noskatījis Vācijā, lidmašīnu izstādē Fridrihshāfenē. Paraugs ir licencēts. Naudu visiem izdevumiem sametusi pati entuziastu grupiņa. Arī pārdošanai paredzētajai vienvietīgajai sporta lidmašīnai detaļu komplekts un rasējums drīzumā tiek gaidīts no ASV. Tur tas ir vispopulārākais modelis. Apmēram mēnesi prasīs tās salikšana Ieriķos. Tālāko ceļu E.Garklāvs redz šādu — izveidot patstāvīgu ražotni un radīt savu modeli, kura cena būtu pieejama plašākam pircēju lokam. Patlaban tāds gaisa putns atkarībā no komforta līmeņa varētu maksāt no 6000 līdz 10 000 latu. Būdams inženieris elektroniķis un mākslas dizainers, E.Garklāvs daudz ceļojis. Piemēram, vācieši no savas pārapdzīvotās zemes, lai netraucētu kaimiņus, speciāli braucot lidot uz Franciju, Itāliju un pat Āfriku. Varbūt viņi ar laiku izvēlēsies Latviju, spriež E.Garklāvs. Ar vienu nosēšanos, lai uzņemtu degvielu, varētu pārlidot visu Latviju. Nedēļas pirmās dienas bija lietainas un drū- mas. Līdz ar to laiks kļuva krietni vēsāks, bet no ielām vismaz nedaudz ti- ka noskaloti putekļi, kas pa sauso un saulai- no laiku bija sakrājušies krietnā kārtā. Trešdien laiks noskaidrojās – atkal spīdēja saulīte... un tad ieraudzījām, cik pēc lietus viss ir kļuvis košs – pir- mie zāles stiebriņi zaļāki, debesis zilākas, puķītes tik krāsainas... Bet, dīvaini ir tas, ka termometra stabiņš sāka slīdēt uz leju. Lietainajās dienās bija vēss, taču domājām, ka līdz ar saulīti atgriezīsies siltums, bet nekā. Tieši otrādi – temperatūra turpināja kris- ties. Laikam jau vainīgs bija spēcīgais zie- meļvējš, kas aizpūta gan lietus mākoņus, gan arī silto, jauko laiku... Šodien vējš vairs nepūš un paliek arvien siltāks. Anda