K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 243: 2002. g. 19. - 25. aprīlis Mediķi gatavi streikam NRA 04/19/02 Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēmusi gatavoties medicīnas darbinieku streikam, protestējot pret zemo atalgojumu. Lai gan katra slimnīca varēs izvēlēties veidu, kā streikot, padomē pieņemti divi varianti - trīs dienu vai regulārs streiks katru mēnesi. Ja mediķi izvēlēsies regulāro streika formu, tad katru mēnesi divas vai trīs stundas no jūnija līdz Saeimas vēlēšanām ārsti nestrādās. Arodbiedrība pieļauj, ka trīs dienu streika dēļ varētu ciest sekundārā palīdzība. Neatliekamo palīdzību sniegs. Regulārā streika gadījumā pacienti vispār neciestu. Galvenais medicīnas darbinieku neapmierinātības iemesls ir nepietiekamais finansējums veselībai un katastrofāli zemās algas. Lai gan jau pērn par streiku sprieda medicīnas māsas, pieprasot algas palielinājumu par 25 latiem, papildus atradās tikai puse. Pēc Labklājības ministrijas datiem, pērn viņu algas pieauga vidēji par 16 latiem. Naudas problēma veselības aprūpē joprojām nav atrisināta, tāpēc arodbiedrības padome nolēmusi prasīt, lai medicīnas darbiniekiem ar augstāko izglītību samaksu noteiktu ne mazāku par 180 latiem, bet ar vidējo speciālo izglītību - ne mazāku par 120 latiem. Šādai darba samaksai būtu jābūt jau no 1. jūlija. Saeima paver ceļu KNAB darbībai Diena 04/19/02 Iztiekot bez garām debatēm, Saeima ceturtdien vienbalsīgi galīgajā lasījumā pieņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, un tas varēs stāties spēkā, kā iepriekš paredzēts - 1.maijā. Tagad valdība var ķerties pie biroja izveides, lai 1.jūlijā, kā to likuma pārejas noteikumos paredzējis parlaments, tas varētu sākt darbu. Ministru prezidents Andris Bērziņš ir gandarīts par likuma pieņemšanu, jo līdz ar biroja izveidošanu Latvijai ir iespēja apliecināt starptautiskām organizācijām, jo īpaši NATO, savu politisko gribu cīnīties ar korupciju, Dienai teica premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš. Iecerēts, ka jaunajam birojam būs galvenā loma valsts cīņā ar korupciju, pārņemot šīs funkcijas no vairākām institūcijām, kas to veica līdz šim. KNAB uzticēts izstrādāt un koordinēt valsts programmu un stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai. Jaunā biroja pamatfunkciju vidū būs arī valsts un pašvaldību amatpersonu deklarāciju kontrole, ko līdz šim veica Valsts ieņēmumu dienests (VID), kā arī uzdevums kontrolēt, kā tiek ievērota politisko organizāciju finansēšanas kārtība, ko līdz šim reāli nav darījusi neviena institūcija. KNAB darbības nodrošināšanai tam paredzētas plašas pilnvaras, tādēļ birojā varēs strādāt tikai personas, kurām nav liegts saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumiem. Savas kompetences ietvaros, lai atklātu ar korupciju saistītos kriminālnoziegumus, KNAB varēs ierosināt krimināllietas, veikt izziņu un operatīvo darbību. Birojs būs tiesīgs no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām bez maksas pieprasīt informāciju un dokumentus neatkarīgi no to slepenības režīma. Savukārt no kredītiestādēm informāciju, kas nepieciešama krimināllietā, birojs varēs pieprasīt ar ģenerālprokurora starpniecību. Likums paredz, ka KNAB būs tieši pakļauts Ministru kabinetam, bet tā direktoru pēc valdības ieteikuma apstiprinās Saeima. Tieslietu ministrijas budžetā KNAB izveidošanai ir paredzēti Ls 370 000. Valsts valodai augsts prestižs NRA 04/24/02 Latviešu valodai ir augsts prestižs sabiedrībā – 96% latviešu, 87% krievu un citu mazākumtautību pārstāvju uzskata, ka ir svarīgi, lai visi Latvijas iedzīvotāji brīvi prastu latviešu valodu. Kaut gan kopš 1996. gada valsts valodas nepratēju skaits ir samazinājies par 10%, tomēr kopumā latviešu valodas zināšanu līmenis pieaudzis lēni, – liecina Baltijas Sociālo zinātņu institūta pērnā gada nogalē un šā gada sākumā veiktais pētījums par valsts valodas zināšanu un lietošanu. Jaunākā aptauja rāda: krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir ļoti draudzīga attieksme pret latviešu valodu, tāpat daudzi aptaujātie (69%) izteikuši pārliecību, ka vēlas uzlabot savas latviešu valodas zināšanas. Starp citu, 56% latviešu un 83% krievu uzskata, ka brīvi jāprot arī krievu valoda, savukārt 80% latviešu, 64% krievu un 65% mazākumtautību piederīgo uzsvēruši angļu valodas zināšanu nepieciešamību. Pētījums rāda, ka latviešu valodas zināšanu līmenis joprojām ir samērā zems: 12% nelatviešu valsts valodu nezina vispār, gandrīz puse (48%) to prot tikai elementārā līmenī, ceturtā daļa (27%) savas zināšanas novērtē kā vidējas, un tikai 13% valodas prasme atbilst augstākās pakāpes prasībām. Cittautieši latviski visbiežāk runā divās situācijās – ja tos uzrunā latviešu valodā (65%) un ja sarunu biedrs neprot krieviski (62%). Tikai 21% cittautiešu pāriet uz latviešu valodu, ja kāds no klātesošajiem ir latvietis, un 33% to dara, ja latvieši ir vairākumā. Pētījuma autori secina: latviešu pieradums runāt ar cittautiešiem krievu valodā kavē valsts valodas lietošanu (un tātad arī apguvi). Gatavi grozījumi Satversmē NRA 04/25/02 Pēc garām debatēm Saeimas Juridiskā komisija vakar izstrādāja Satversmes papildinājumu galīgo redakciju, nostiprinot latviešu valodas juridiskās pozīcijas. Satversmes grozījumus plānots pieņemt ārkārtas plenārsēdē 30. aprīlī, bet to spēkā stāšanās iecerēta 5. novembrī – mēnesi pēc 8. Saeimas vēlēšanām. Deputāti vienojās Satversmes 18. pantā iekļaut papildinājumu: "Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu solījumu: 'Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.'" Vairāk nekā stundu deputāti debatēja par to, vai tautas priekšstāvjiem jādod zvērests vai solījums. Komisijas vadītājs Linards Muciņš argumentēja, ka rietumvalstīs praktizē zvēresta došanu, kā to dara arī Valsts prezidents Latvijā. Lai arī solījuma došana pieļauta galvenokārt tāpēc, ka dot zvērestu liegts vecticībniekiem, kā arī citu valstu, piemēram, ASV pilsoņiem, kuri pilsonību ieguvuši naturalizācijas ceļā, deputāti atzina, ka Satversme un demokrātijas prakse liedz no deputāta prasīt pamatojumu, kāpēc viņš izvēlējies dot solījumu, nevis zvērestu. 101. panta papildinājumi paredz, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda. 104. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības un «ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā». Satversmes grozījumi tika izstrādāti, reaģējot uz NATO un EDSO prasību no vēlēšanu likumiem svītrot latviešu valodas prasības deputātu kandidātiem. Paustā frakciju pārstāvju nostāja liecina, ka nebūs problēmu Satversmes grozīšanai savākt nepieciešamās 68 deputātu balsis, bet jautājumā par vēlēšanu likumu grozīšanu šādas pārliecības nav, jo pret to iebilst viena no koalīcijas frakcijām – TB/LNNK. SKDS iedzīvotāju aptauja liecina, ka latviešu valodu par apdraudētu uzskata 44,4% Latvijas iedzīvotāju, bet 48% tā nedomā. Bojārs Satversmi laiž tautās Diena 04/19/02 Līdz 1.maijam sociāldemokrāti nolēmuši savākt notariāli apstiprinātus 10 000 pilsoņu parakstu, lai ierosinātu sava līdera Jura Bojāra vadībā izstrādāto jauno Latvijas Republikas Satversmes projektu. LSDSP jeb tās līdera Jura Bojāra un viņa domubiedru sarakstītais Satversmes projekts savā tapšanas gaitā jau ir piedzīvojis neskaitāmus variantus, līdz piektdien daži preses izdevumi saņēma tā galīgo redakciju, par kuru arī parakstīsies Latvijas pilsoņi. Jaunās Satversmes projekts ir 100 lappušu garš un nedēļas nogalē tiks izplatīts 350 000 eksemplāru kā pielikums vairākām avīzēm. Projektu vēl tulkos arī krieviski, un tas, vai pilsoņi to izlasīs vai parakstīsies, neiepazīstoties ar projekta saturu, jau esot katra paša ziņā, uzskata LSDSP vadība. LSDSP cer pievilināt vēlētājus ar projektā iekļauto ideju par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tai varētu būt atbalsts sabiedrībā, jo ļaudis ir vīlušies varā un cer, ka atnāks kāds labais cilvēks un visu atrisinās, pieļauj J.Ikstens. Viņš atgādina, ka jau tagad Satversme ļauj prezidentam sasaukt valdības un Saeimas sēdes, ierosināt likumprojektus. Prezidenta iespējas esošajā Satversmē un tajā, ko piedāvā J.Bojārs, daudz neatšķiroties. Taču projektā ietverto valsts pārvaldes modeli vairs nevar attiecināt uz parlamentāru republiku, kurā vienīgā tautas vēlētā institūcija ir parlaments. Tomēr tas neesot arī prezidentālas un pusprezidentālas valsts modelis, kur savukārt prezidents aktīvāk iesaistās valdības darbā. "Tas ir mistrojums, ar kura palīdzību partija cer atrisināt dažas savas politiskās problēmas," atzina politologs, piemēram minot ierobežojumu atcelšanu kandidēt vēlēšanās ar VDK saistītām personām. Kā zināms, J.Bojārs šā iemesla dēļ nav varējis kandidēt vēlēšanās. Dokumentā ir arī sarežģītāka vēlēšanu sistēma, kur pusi deputātu ievēl pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, bet pusi - pēc mažoritārās. Deputātiem paredzēti arī aizvietotāji, kas strādās Saeimā, ja tautas kalps būs izbraucis vai sasirdzis. Projekts ļauj vēlēšanās piedalīties tikai tām partijām, kurās ir vairāk nekā 2000 biedru - tik pašlaik ir pašiem sociāldemokrātiem un Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Par prezidentu varēs kļūt nevis no 40 gadu vecuma, kā tagad, bet tikai tikai pēc 50 gadu sasniegšanas, par premjeru - ne jaunāki par 40 gadiem, bet par ministru - no 30 gadiem. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Rasnačs kā bīstamu novērtēja projekta 41.pantu, kas nosaka, ka "mazākumtautību tiesības valsts aizsargā atbilstoši likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, ievērojot tautību savstarpējās līdztiesības principu". Viņaprāt, tas nozīmējot, ka starptautiskie tiesību akti ir prioritāri pār Satversmi, un līdz ar to pilsētās, kurās latviešu īpatsvars procentuāli ir mazāks, varot ieviest divas valsts valodas. Ir satraucoši, ka pētījumā, kuru pēc LSDSP pasūtījuma veica Baltijas sociālo zinātņu institūts, vairāk nekā 50% aptaujāto atbalsta Satversmes projektu. Taču tikai 3% no aptaujātajiem ir lasījuši dokumentu - tas nozīmē, ka pārējie ir gatavi balsot par projektu, ar to neiepazīstoties, domā institūta analītiķis J.Ikstens. "Sabiedrībai tomēr ir kaut kas jādara un jārīkojas atbildīgi. Iet parakstīties, neizvērtējot dokumentu un nesaprotot, par ko viņš parakstās, ir absolūti bezatbildīgi," Dienai atzina J.Ikstens. Koalīcijas partijas kritizē Bojāra Satversmi BNS 04/25/02 Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji asi kritizē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jura Bojāra izstrādātos Satversmes grozījumus, norādot, ka tie pilnībā izmaina un sagrauj līdzšinējo valsts iekārtu. SavienībaS "Latvijas Ceļš" (LC) frakcijas vadītājas vietnieks Romualds Ražuks pēc frakcijas sēdes trešdien žurnālistiem pauda, ka "LC kategoriski iestājas pret "Bojāra izstrādātajiem grozījumiem". Ražuks uzsvēra, ka konstitūcija ir valsts pamatvērtība un partijai nav pieņemams, ka "mūsu pamatvērtība tiek izmantota tā, lai viena partija būvētu uz tās savu kampaņu". Arī Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle žurnālistiem uzsvēra, ka partija asi kritizē izstrādātos Bojāra grozījumus, un norādīja, ka ar šiem Satversmes grozījumiem "Bojārs acīmredzot cer šo valsti likvidēt". Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka apvienība neatbalsta Bojāra izstrādātos Satversmes grozījumus. "Mēs esam konservatīva partija," sacīja Grīnblats, papildinot, ka esošā Satversme lieliski sabalansē attiecības starp visām valsts institūcijām un pat nelieli grozījumi Satversmē var tik pieņemti pēc ilgām un izsvērtām diskusijām. Taču Bojārs nāk klajā ar "90% jaunu Satversmi". Grīnblats arī pauda, ka partijas pārstāvji centīsies sabiedrībai skaidrot, kādas sekas varētu iestāties, ja grozījumus pieņemtu, uzsverot, ka grozījumi "destabilizētu valsti". Tajā pašā laikā Grīnblats atzina, ka apvienība "nevēlas izrādīt pārāk lielu uzmanību un godu Bojāra Satversmei", jo pauda pārliecību, ka lielākā daļa sabiedrības tomēr saprot, ka šādi grozījumi ir nevēlami un pat bīstami. SVF Baltijai prognozē strauju attīstību Diena 04/22/02 Latvija un pārējās Baltijas valstis joprojām saglabā labākās ekonomikas attīstības perspektīvas starp Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, tomēr problēma ir augstais kārtējo maksājumu konta deficīts. Tā atzīts kārtējā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārskatā par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām. Saskaņā ar SVF prognozēm gan šogad, gan nākamgad augstākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp ES kandidātvalstīm būs Latvijai - šogad Latvijas IKP palielināsies par 4,5%, bet 2003.gadā - par 6%. Lietuvai IKP pieaugums šogad tiek prognozēts 4% apjomā, nākamgad - 4,8%, bet Igaunijā - attiecīgi 3,7% un 5,5%. Kopumā Baltijas valstīs šogad IKP pieaugums tiek prognozēts 4,1% apjomā, ko apsteidz tikai vidējais Dienvideiropas kandidātvalstīm paredzētais pieaugums - 4,3%, bet nākamgad Baltijai prognozēts IKP pieaugums 5,3% apjomā, kas ir visaugstākais starp kandidātvalstīm. SVF pārskatā norāda, ka Baltijas valstu attīstības tempi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr samazinās. Latvijā un Igaunijā to skaidro ar eksporta samazināšanos uz ES, kur jūtams ekonomiskās attīstības kritums. Turklāt Igauniju negatīvi ietekmējis arī informācijas tehnoloģiju nozares kritums Zviedrijā un Somijā. Savukārt Lietuvas eksports pat ir pieaudzis, ko var skaidrot ar plašiem eksporta tirgiem ārpus ES. ES neiebildīs pret SEZ Diena 04/21/02 Valdībai izpildot Eiropas Komisijai doto solījumu un grozot likumu par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un ar to saistītajos ostu likumus, jau jūnijā varētu tikt slēgta ES iestāšanas sarunu sadaļa par nodokļiem, Diena atzina ES iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris. Grozījumi paredz mazākas pievienotās vērtības un degvielas akcīzes nodokļa atlaides brīvostās un SEZ un no brīvo zonu darbības režīma izslēdz finansu pakalpojumus, kā arī precizē nodokļu atlaižu piemērošanas laikus. Tos sagatavojusi Finansu ministrija (FM) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Pēc A.Ķestera sacītā, apstiprinot FM sagatavotos un precizētos grozījumus, brīvostas un SEZ tikšot akceptētas ES iestāšanās līgumā kā leģitīms, likumīgs valsts atbalsta instruments Latvijā. Tiek plānots, ka nodokļu atvieglojumi brīvostās un SEZ būs spēkā līdz brīdim, kamēr Latvijā iedzīvotāju vidējais dzīves līmenis būs zemāks par 75% no ES valstu vidējā. Pēc optimistiskām prognozēm Latvija to varētu sasniegt 10—15 gadu laikā. Sagatavotos grozījumus atbalstījusi Ostu padome un premjers Andris Bērziņš. Savukārt kritiku tiem, sakot, ka FM ierēdņi "slimīgajā pārcentībā" savos priekšlikumos darbībām SEZ un brīvostās uzlikuši lielākus ierobežojumus, nekā noteikusi ES, izteicis Ventspils ostas valdes priekšsēdis Aivars Lembergs. Savulaik uz to, ka Latvijas brīvostu un SEZ likumi neatbilst ES normām un, ka jaunu SEZ radīšana nebūtu atbalstāma, asi norādīja Starptautiskais Valūtas fonds. Tāpēc valdība apņēmās vienkāršot nodokļu administrēšanu brīvostās un SEZ. Liepājas metalurgs noskaņots optimistiski NRA 04/22/02 A/s Liepājas metalurgs (LM) šogad plāno sasniegt 1 780 904 latu peļņu, un tas būtu krietns izrāviens, salīdzinot ar pērno gadu, kad uzņēmums nopelnīja 429 851 latu. Tiesa, arī pērnā gada peļņa bija daudzreiz lielāka, nekā uzņēmums bija plānojis, rēķinoties ar ASV antidempinga nodevas ieviešanu. Pirms ASV antidempinga pasākumiem - 2000. gadā - uzņēmuma peļņa sasniedza 1,5 miljonus latu. Visi uzņēmuma mēģinājumi vērsties ASV administrācijā, lai panāktu antidempinga nodevas atcelšanu, diemžēl, izrādījās neveiksmīgi. LM prezidents Valerijs Terentjevs šogad plānoto peļņas palielinājumu skaidroja ar to, ka patlaban mainās metālu tirgus un uzņēmuma darbības apstākļi. Viņš pieļāva iespēju, ka tad, ja šogad izdosies izpildīt plānoto peļņu, iespējams, uzņēmums nākamajā gadā pilnīgi spēs segt iepriekšējo gadu zaudējumus. Būtiski, ka šā gada otrajā pusē Liepājas metalurgs plāno atgriezties sev ierastajā ASV tirgū, lai gan šī valsts nav lēmusi par atteikšanos no 17,2% antidempinga nodevas. Šogad LM plāno realizēt produkciju arī tādās valstīs, kur līdz šim to nav darījis. Šopavasar produkcijas eksports sākts uz Skandināvijas valstīm, kurās līdz šim uzņēmums nebija saņēmis atbilstošu sertifikātu. Plāno uzņēmumu attīstības nacionālo programmu LETA 04/22/02 Ekonomikas ministrijā (EM) notikušajā seminārā "Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu politika pirmspievienošanās ES priekšvakarā" piektdien, 19.aprīlī, tika diskutēts par aktualizētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības nacionālās programmas struktūru, principiem un galvenajām vadlīnijām, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi MVU politikas veidošanā. Paredzēts, ka, aktualizējot MVU attīstības nacionālo programmu, tiks ņemtas vērā Mazo uzņēmumu Eiropas hartas principi un vadlīnijas. 16.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Latvijas pievienošanos šim dokumentam, kurā noteikti mazo uzņēmumu atbalsta principi un kuru izpilde tiks nodrošināta ar līdzdalību ES uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadējā programmā. Seminārā piedalījās eksperti no EM, Tautsaimniecības padomes, Rīgas Tehniskās universitātes, Stokholmas Biznesa skolas Rīgā, Biznesa Konsultantu asociācijas, MVU konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Elektroniskās industrijas biznesa inovāciju centra. EM atzīst, ka seminārā apspriestie jautājumi un gūtās atziņas atvieglos MVU attīstības nacionālās programmas aktualizēšanu 2002.-2006.gadam. Celulozes projektā saredz tikai labumus Diena 04/20/02 Latvija būtu ļoti ieinteresēta celulozes projekta īstenošanā — tā ceturtdien, rādot kārtējo, nu jau sesto, pētījumu par celulozes rūpnīcas iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, secinājuši pētījuma autori Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) un Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Henns Tuherms. Patlaban vēl notiek Latvijas un ārvalstu investoru sarunas par investīciju nosacījumiem. Taču tās ir kļuvušas mazāk intensīvas. Investoru pārstāvis Latvijā Uldis Osis pat pieļāva, ka projekta realizācija varētu ieilgt un neiekļauties agrāk noteiktajos termiņos. Viņš minēja, ka investoriem nav īstas skaidrības par to, kur Latvijas valdība ņems līdzekļus, lai piedalītos projektā. Pēc iepazīšanās ar pētījuma daļu par ieguvumiem tautsaimniecībā LAA uzskata, ka 18 gadu laikā valsts varētu nopelnīt ap 315 miljonu eiro (176 miljoni latu). Kā svarīgi ieguvumi tiek vērtēti ieguldījumi infrastruktūrā, tiešo un pastarpināto darbavietu rašanās un citi labumi. H.Tuherms, prognozējot celulozes rūpnīcas ietekmi uz situāciju meža nozarē, secina, ka perspektīvā celulozes rūpnīca pozitīvi ietekmēs Latvijas meža nozari, veicinot tās sakārtošanu, tehnoloģisko progresu un koksnes racionālāku izmantošanu, jo pašreiz valstī nav ražošanas jaudu papīrmalkas pārstrādei. Tāpat tiek prognozēts papīrmalkas cenas pieaugums, kas varētu nest lielākus ienākumus privātajiem meža īpašniekiem. Profesors uzskata, ka celulozes rūpnīcai būs nepieciešams liels resursu apjoms. Lai īpašniekus ieinteresētu koksni neeksportēt, tā būs spiesta maksāt vairāk. Meža nozares pētītājs H.Tuherms gan atzina, ka mazajām un vidējām kokzāģētavām varētu rasties sarežģījumi, ja tās laikus nespēs pielāgoties tirgus izmaiņām, kuras varētu notikt līdz ar celulozes rūpnīcas darbību. Taču viņš arī bilda, ka neatkarīgi no tā, vai Latvijā šī rūpnīca tiks uzcelta vai ne, kokzāģētavas būs jāmodernizē. Projekta ekonomiskie vērtētāji lēš, Latvijā līdz ar rūpnīcas celtniecību tiktu radītas iespējas attīstīties arī papīrrūpniecībai. Mācību satura reforma likšot skolēniem aizmirst iekalšanu Diena 04/21/02 Nopietni izmēģinājuma trusīši, paši to īsti nemaz neapjaušot, šā mācību gada garumā ir 27 Latvijas skolu skolēni — no 2004.gada izsludinātās pamatskolas mācību satura reformas pirmie pārbaudītāji. Skolēnus pēc diviem gadiem gaida līdz šim nebijušas sociālo zinību stundas, būtiski izmainīta dzimtās valodas apguve, solīts jauns saturs arī pārējiem mācību priekšmetiem. Reformas izstrādātāji sauc divus tās stūrakmeņus: pāreju no tradicionālo zināšanu apguves uz dažādu prasmju mācīšanos, atbrīvojoties no pārāk lielās faktu iekalšanas, un pāreju uz līdz šim skolā maz mācītām tēmām — vērtībizglītību, vides, veselības izglītību, profesionālo orientāciju un citām. Pirms pāris nedēļām Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) publiskai apspriešanai nodeva 16 pamatskolas obligātajos mācību priekšmetos izstrādātos jaunos standartus — biezus A4 formāta izdevumus ar obligātajām katra priekšmeta satura prasībām un vēlamajiem skolēnu sasniegumiem, kā arī tiem atbilstošas mācību programmas. "Līdz 90.gadiem esam piederējuši pie valstīm ar klasisku mācību satura izpratni, kas stingri nosaka, kas un par kādām tēmām skolēnam jāiemāca," stāsta Pasaules Bankas kreditētā Izglītības sistēmas attīstības projekta (ISAP) Mācību priekšmetu standartu komponenta vadītāja Anna Rāta. Ar 2004./2005. gadu mācību saturam tiek solīta akcentu maiņa. A.Rāta uzsver četras būtiskākās pārmaiņas. Pirmkārt, paralēli akadēmiskajām zināšanām būtiskāk būs apgūt dažādas prasmes — mācēt mācīties, sadarboties un pieņemt lēmumu, valodas kultūras prasmes un citas. Otrkārt, teorētiskās zināšanas tiks līdzsvarotas ar praktiskajām, "uz dzīvi vērstām zināšanām". Treškārt, uzmanības centrā būs skolēna socializācija — gatavība dzīvei. Ceturtkārt, mācību priekšmetos integrēs mūsdienīgākas tēmas: profesionālā izglītība, drošības, veselības, vides izglītība, vērtībizglītība. Pirmklasniekam jaunais mācību priekšmets sāksies ar četrām tēmām. Es skolā palīdzēs viņam iejusties izglītības iestādē un pierast pie mācību ritma, kas nozīmēs gan mācīties sakārtot savu skolas somu, gan izzināt riska situācijas ceļā uz skolu, runāt par personīgo higiēnu un tamlīdzīgi. Nākamā tēma Kas dzīvo šajā "namiņā"? domāta, lai iepazītu savus klases biedrus, skolu, līdz pat Latvijas simboliem un latviešu kultūras tradīcijām. Tālāk seko Kā mācīties ar prieku?, bet ceturtā tēma — Vai visu var nopirkt par naudu? Sākotnējs "šoks" varētu sagaidīt latviešu valodas skolotājus, bet vecāko klašu skolēnus pārsteigt sajūta, ka viņi dzimto valodu vispār vairs nemācās, pārmaiņas latviešu valodas mācīšanā raksturo Tīnūžu skolotājas Gunda Latiša un Iveta Rancāne. Pirmkārt, valodas stundas plānots samazināt, jo pirmajām sešām klasēm tās daļēji būs integrētas sociālo zinību stundās. Otrkārt, mācību programmā vairs neatrast gadu desmitiem ierastās valodas mācīšanas pamatus. Tradicionālā gramatikas mācīšanās tiks sākta no "otra gala", kad skolēnam nevis jāatver grāmata un jāizlasa, kas ir darbības vārds, bet tiek iedotas lapas ar tekstu un jāmēģina pašiem tos sameklēt. "Piemēram, stundā par partikulu mācīšanos skolēni saņēma uzdevumu organizēt piketu par vai pret partikulām, reizē arī izpētot, kas tās vispār ir," stāsta ISAP dzimtās valodas standartu un mācību programmas izstrādes darba grupas dalībniece Sandra Zusina. Jauns saturs paredzēts arī citos priekšmetos. Par diviem gadiem pagarinot dabaszinību apguvei atvēlēto laiku (no 2004.gada to mācīs līdz 6.klasei divas stundas nedēļā), saturiski atslogota ir vecākajās klasēs plānotā bioloģija, ģeogrāfija, fizika un ķīmija, stāsta ISEC vadītāja vietniece Zinta Valdmane. 2004.gada jaunumus pašlaik plānots sākt ar 1., 4. un 7.klasi, pārējās reformai pakļaujot pakāpeniski. Visgrūtāk varētu būt septītklasniekiem, īpaši, ja skolēni nebūs radināti pie jaunākajām metodēm — lomu spēlēm, grupu darba, diskusijām, teic Tīnūžu skolotājas. "Pie tradicionālām mācību metodēm pieraduši vecāko klašu skolēni jauno mācīšanos varētu arī uztvert kā tādu parunāšanos," domā I.Rancāne. "Skolotāju problēma ir sāpīgs jautājums," atzīst A.Rāta. Ja no 2004.gada, kā pašlaik paredzēts, šo mācību priekšmetu ļaus mācīt tikai tiem skolotājiem, kuri ieguvuši attiecīgo izglītību, tad, piemēram, sociālajās zinībās "skolotāju faktiski nebūs". Pēc ISEC vadītāja Māra Krastiņa domām, IZM atlikušo divu gadu laikā skolotāju tālākizglītības sistēmu šim nolūkam pagūs sakārtot, bet sociālo zinību skolotājiem paredzēs pārejas periodu. ISEC pabeidzis izvērtēt esošo mācību grāmatu atbilstību gaidāmajām pārmaiņām, secinot, ka aptuveni trešdaļa jaunajam saturam neatbilst. Finansu ministrs neizpratnē par ordeņu nepiešķiršanu BNS 04/20/02 Finansu ministrs Gundars Bērziņš piektdien Gulbenē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas zāles atklāšanā pauda nožēlu par Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu apbalvot tikai divus uzņēmējus, lai gan ministrs bija ieteicis vairākas lauku rajonu uzņēmēju kandidatūras. Toties neesot žēloti apbalvojumi "karaļnamu kambarsulaiņiem". Finansu ministrs apgalvoja, ka desmit brīvvalsts gados no visiem ar Triju Zvaigžņu ordeņa vai tā Goda zīmes apbalvotajiem 1400 cilvēkiem tikai 27 ir uzņēmēji: "Šādu apbalvojumu desmit gadu laikā nav saņēmis neviens brīvais zemnieks. Un tas ir tagad, kad 70% visas lauksaimniecības produkcijas saražojuši tieši viņi." Finansu ministrs valsts ordeņus gribējis partijas sponsoriem NRA 04/23/02 Finansu ministrs Gundars Bērziņš gribējis panākt augstākā valsts apbalvojuma - Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu viņa pārstāvētās Tautas partijas (TP) sponsoriem. G. Bērziņa kritiku par ordeņu nepiešķiršanu finansu ministra lobētajiem uzņēmējiem ordeņa domes pārstāvji uzskata par spiediena izdarīšanu uz to. Saskaņā ar likumu un Ministru kabineta nolikumu par Triju zvaigžņu ordeņa domi kandidātu izvirzīšana un izvērtēšanas procedūra apbalvojuma saņemšanai ir konfidenciāla, tāpēc gan Finansu ministrija, gan ordeņa dome attiecās nosaukt to uzņēmēju vārdus, kurus izvirzījis G. Bērziņš. Iespējams, ka tieši šīs ierobežotās atklātības procedūra ministram ļāva cerēt, ka viņa priekšlikumi netiks saistīti ar politekonomiskajām interesēm. Taču, neizpaužot konkrētu uzņēmēju vārdus, domes pārstāvji atzina TP un ordeņa kandidātu saistību. Ordeņa domes locekle, publiciste Māra Zālīte uz jautājumu, vai G. Bērziņa iesniegtajā augstā valsts apbalvojuma kandidātu sarakstā ir bijuši kādi TP tuvu stāvoši uzņēmēji vai sponsori, atbildēja apstiprinoši: “Jā, tur nepārprotami bija jūtama TP sponsoru klātbūtne.” Publiciste bija spiesta atzīt, ka neviena cita amatpersona tik uzkrītošā veidā kā G. Bērziņš neesot lobējusi savus kandidātus. Turklāt ministrs jau iepriekš esot solījis izkārtot ordeņus vairākiem uzņēmējiem, bet šīs ieceres neizdošanās izraisījusi viņa sašutumu par to, ka ordeņa dome nav gājusi viņa pavadā. Valdība beidzot atceļ Saules dārza privatizāciju Diena 04/24/02 Uzklausot izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna ierosinājumu, valdība otrdien vienojās atcelt decembra beigās pieņemto lēmumu un izslēgt Saules dārzu no privatizējamo objektu saraksta. Tas nozīmē, ka Saules dārzs paliek valsts īpašumā un tiek turpināts nomas līgums, kas noslēgts starp Izglītības un zinātnes ministriju un nomnieku — SIA Ķeizarmežs. “Būtu dīvaini, ja notiktu citādi. Tad tiešām vajadzētu domāt, kādā valstī mēs dzīvojam,” uzzinot par valdības lēmumu, Dienai sacīja Kristīne Āboliņa no Mežaparka attīstības biedrības — vienas no sabiedriskajām organizācijām, kas visaktīvāk iestājās pret Saules dārza privatizāciju. Taču viņa uzsvēra, ka svarīgi, kas notiks tālāk, jo Rīgas domei (RD) vēl būs jāskata pēc SIA Ķeizarmežs pasūtījuma izstrādātais Saules dārza detālplānojuma un zonējuma maiņas projekts, kas paredz lielākajā daļā tā teritorijas mazstāvu apbūvi. Kā ziņots, RD komitejas spriedušas, ka Saules dārzā saglabājama dabas pamatnes teritorija, taču domē izskanējuši arī viedokļi, ka apbūve būtu pieļaujama tikai daļā, kas nav vēsturiskā, par ziedojumiem pirktā Saules dārza teritorija. Ministru kabinets otrdien nelēma, vai Saules dārzu varētu nodot pilsētas īpašumā. Kā ziņots, šādu ierosinājumu vēstulē premjeram pauda Rīgas mērs Gundars Bojārs. RD Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks Dienai pastāstīja, ka premjers vēstuli atsūtījis atpakaļ, aicinot šo ierosinājumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām izteikt kā domes lēmumu, tāpēc jautājums, visticamāk, tikšot skatīts Attīstības komitejā un tad RD sēdē. Peters un Laksa izvēlas LPP Diena 04/24/02 Bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā, rakstnieks Jānis Peters un bijušais Latvijas krājbankas prezidents Arnolds Laksa izšķīrušies iesaistīties politikā, izvēloties mācītāja Ērika Jēkabsona veidoto Latvijas Pirmo partiju (LPP). Atbalstu tai J.Peters un A.Laksa skaidro ar secināto, ka topošā partija varētu būt cerīga ar gaišu un pozitīvu piedāvājumu; tās spēku viņi saskata nevis viena cilvēka personībā, bet komandas darbā. Ē.Jēkabsons Dienai atgādināja, ka J.Peters un A.Laksa bija arī preses konferencē 15.martā, kad viņš kopā ar mācītājiem Jāni Šmitu un Aināru Baštiku paziņoja par jaunas partijas veidošanu. “Jānis Peters un Arnolds Laksa ir augsti inteliģenti cilvēki, kuriem rūp, kas notiek Latvijā. Tiekoties mēs par to esam domājuši un jutušes kā domubiedri, te nav bijusi nekāda pierunāšana,” sacīja Ē.Jēkabsons. Otrdien lēmumu par pievienošanos LPP pieņēmusi arī Jaunās kristīgās partijas valde, kuru partijas kongress bija deleģējis veikt biedru aptauju. Pret “Viedu” ierosina krimināllietu LETA 04/23/02 Drošības policija (DP) ierosinājusi krimināllietu par grāmatas "Homoseksuālisms - cilvēces negods un posts" izdošanu Aivara Gardas vadītajā apgādā "Vieda". Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 271.pantā minētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm - varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana. Kā teikts Krimināllikuma 271.pantā, par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Drošības policijai grāmatas "Homoseksuālisms - cilvēces negods un posts" izdošanu izvērtēt lūgusi Ģenerālprokuratūra. Policija Gardu divas reizes iztaujāja par grāmatas izdošanu. 16.aprīlī DP saņēma papildu ekspertīžu rezultātus par grāmatas saturu. Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt "Viedas" izdoto grāmatu bija vērsies Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Ar DP lēmumu ierosināt krimināllietu par grāmatas izdošanu Kolāts ir apmierināts. "Acīmredzot mūsu un speciālistu domas sakrita," sacīja Latvijas Radio vadītājs. Miljonu projekts miglā Diena 04/19/02 Neredzēti vērienīgais solījums 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta vajadzībām Lucavsalā celt 400 miljonu dolāru vērtu hokeja halli un atpūtas kompleksu ir izraisījis šaubas par projekta dzīvotspēju. Tās nespēj kliedēt centieni uzzināt ko vairāk par investoru grupu, kas it kā esot gatava veikt lielāko ārzemju investīciju Latvijas vēsturē. Uz jautājumiem par Latvijas valdības potenciālām saistībām un investoru grupas pieredzi un pieejamiem naudas līdzekļiem Diena no dažādiem avotiem saņēmusi neskaidras vai pretrunīgas atbildes, bet investoru grupas publiskā seja, mārketinga firmas IMS Studio 6 vadītājs Gorans Takačs ir daudzās ārzemju publikācijās minēts sakarā ar pirms dažiem gadiem uzliesmojušo Starptautiskās Olimpiskās komitejas korupcijas skandālu. Lucavsalas projektā nepiedalās viena firma, bet gan trīs atsevišķas kompānijas: Šveices mārketinga firma IMS Studio 6, Francijas investīciju firma Southern Cross un ASV celtniecības firma NBBJ. Pēdējā ir pazīstams arhitektu birojs, kas realizējis daudzus lielus sporta kompleksu projektus visā pasaulē, arī Staples centru Losandželosā ar 20 000 vietu, kurā spēlē slavenie NBA Lakers. Tomēr finanses un organizāciju piedāvā pārējie partneri, un viņu teiktais par darbību šādu projektu realizācijā rada nopietnas pārdomas. Southern Cross pārstāvis Mišels Fradēns Dienai atteicās nosaukt kādu celtniecības projektu, kura finansēšanā būtu piedalījies kopā ar IMS, atzīstot tikai, ka tādi esot daudzās valstīs. Kur - tā esot konfidenciāla informācija. Ja šaubas rada organizētāju pieredze, tās nespēj mazināt arī pieejamā informācija par projekta finansējumu. Kā Dienai atzina M.Fradēns, nauda projektam vēl nav savākta. Viņa firma sāks meklēt resursus, kad būs skaidrs, kādas garantijas ir gatava sniegt Latvijas puse. Projektā izvirzītas arī prasības par infrastruktūras sagatavošanu un nodokļu atvieglojumiem, bet, kā Dienai teica 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas loceklis, finansu ministrs Gundars Bērziņš, ir "pilnīgi neskaidrs, vai neparādīsies prasības par papildu atvieglojumiem". Neapmierinātība ar rīcības komitejas darbu liek G.Bērziņam apsvērt iespēju lūgt tās vadītāju, premjeru Andri Bērziņu atbrīvot viņu no līdzdalības tajā. Pagaidām citi komitejas dalībnieki nav tik satraukti par projekta izredzēm. G.Bērziņš vienīgais pirmdien balsoja pret Lucavsalas projektu; premjers ceturtdien intervijā Latvijas radio izteicās labvēlīgi par solīto investīciju apjomu un atsaucās uz solījumu sniegt nepieciešamās garantijas halles celtniecībai. Iecerētā hokeja halle Latvijai var izrādīties par lielu Diena 04/23/02 Ja hokeja čempionāta rīkotāju izraudzītā kompānija IMS Studio 6 pildīs solīto un uzbūvēs Rīgā 40-50 miljonus latu vērtu multifunkcionālu halli ar 15-20 tūkstošu skatītāju vietām, tā būs ne vien lielākā Baltijā, bet arī viena no plašākajām un ietilpīgākajām visā Eiropā. Lai gan liela un moderna halle Rīgā ir vajadzīga gan sporta sacensību, gan starptautisku mūzikas zvaigžņu koncertu rīkošanai, speciālisti atzīst, ka nodrošināt tās rentablu noslogojumu būs grūti - skatītāju tūkstošus pulcējošas augsta līmeņa sacensības te notiek reti, bet koncerti, ar kuriem plānots nodrošināt lielākos ieņēmumus, joprojām tiek vāji apmeklēti, turklāt vērā jāņem iedzīvotāju nelielā pirktspēja. IMS Studio 6, kurai rīkošanas komisija uzticēja celt lielo halli 2006.gada hokeja čempionātam, vadītājs Gorans Takačs pagājušonedēļ Dienai stāstīja, ka halles celtniecība varētu maksāt ap 60-80 miljoniem dolāru (40-50 miljoni latu), savukārt visā atpūtas kompleksā plānots ieguldīt 300-400 miljonu dolāru jeb 190- 255 miljonus latu. Aptuvenie aprēķini rādot, ka šīs investīcijas varētu atgūt 7,5-10 gadu laikā, bet pēc tam sākt strādāt ar peļņu. Projekts paredz, ka hokeja spēles, kā prasa Starptautiskā Hokeja federācija, varēs apmeklēt 12 000, bet koncertus - pat līdz 20 000 skatītāju, kas pat Eiropas mērogā ir ļoti liels skaitlis. Ļoti aptuveni aprēķini rāda arī to, ka, lai atgūtu 400 miljonus dolāru 10 gados, kompleksa īpašniekiem šajā laikā katru dienu būtu jānopelna vairāk nekā 100 000 dolāru jeb aptuveni 65 000 latu. Tik lielu ieguldījumu rentabilitāti apšauba ne vien finansu ministrs Gundars Bērziņš, kurš vienīgais rīcības komitejā balsoja pret šo projektu, bet, kā informē ziņu aģentūras, arī cits komitejas loceklis Rīgas mērs Gundars Bojārs un viņa vietnieks Aivarss Kreituss. Iepazīstinās ar prāmi "Max Mols" BNS 04/21/02 Svētdien Rīgas pasažieru ostā prezentēs prāmi "Max Mols", kas jau nākamnedēļ sāks kursēt maršrutā Rīga - Stokholma. No Dānijas kompānijas "Mols Linien" nomātais prāmis "Max Mols" Rīgā ieradās sestdien, 20.aprīlī, vakarā, un līdz šā gada 25.aprīlim visi interesenti to varēs apskatīt Rīgas pasažieru ostā. Pirmais komercreiss no Rīgas uz Stokholmu paredzēts 25.aprīlī pulksten 21. Sākotnēji "Rīgas jūras līnijas" plānoja prāmja satiksmi organizēt no rīta, ceļā pavadot visu dienu, taču grafika saskaņošanas problēmu dēļ prāmis uz Stokholmu dosies vakarā un ceļā pavadīs nakti. Problēmas pasažieriem varētu radīt tas, ka uz minētā prāmja ir tikai sēdvietas un nav kajīšu, tādēļ nakts būs jāpavada krēslos. "Rīgas jūras līnijas" gan sola, ka situācija pēc 1.jūnija varētu mainīties un kustības grafiks būs tāds kā iecerēts sākumā. Prāmis "Maxi Mols" var uzņemt 800 pasažieru un 160 automašīnu. Prāmja satiksmi organizēs gada sākumā dibinātā a/s "Rīgas jūras līnijas", kuras 26% akciju pieder Rīgas domei, 25% - Rīgas brīvostas pārvaldei, 15% - SIA "Astramar", 5% - SIA "Unimars", bet atlikušo daļu, visticamāk, sadalīs viena juridiska un viena privātpersona, kuras pagaidām netiek atklātas. Darbu sāk portāls - "Latvijas reitingi" BNS 04/24/02 Trešdien darbu sāka jauns interneta portāls - "Latvijas reitingi" (www.reitingi.lv), žurnālistus preses konferencē informēja portāla galvenais redaktors Normunds Grostiņš. Viņš pastāstīja, ka portālā paredzēts veikt plašu sabiedrisko procesu analīzi un aptaujas, ieskaitot tirgus izpēti, vairāk uzmanības veltot ekonomikai, lai gan tāpat tiks pētīti arī politiskie notikumi. "Mēs vēlamies ar aptaujām aptvert plašu Latvijas iedzīvotāju loku, organizēt aptaujas ar desmitiem tūkstošiem dalībnieku. Interneta aptauju metodika dod iespēju saņemt ātras atbildes par aptaujās izvirzītiem jautājumiem," sacīja Grostiņš. portālā bez ekonomikas un politikas sadaļas ir arī izklaides, sporta, ziņu, sludinājumu un baumu sadaļas. Grostiņš pavēstīja, ka portāla izveidē kopumā ieguldīti aptuveni 50 tūkstoši latu. portāla līdzīpašnieks Viktors Siperkovskis žurnālistiem pauda, ka šobrīd portāls darbojas tikai latviešu valodā, bet perspektīvā tas būs pieejams arī krievu valodā. Tāpat nākotnē portāls paredz sadrboties ar dažādām firmām, kuras vēlēsies pētīt reitingus. "Visā pasaulē darbojas šādi reitinga portāli, uzskatu, ka tāda servisa līdz šim Latvijā nebija, un mēs nolēmām aizpildīt šo nišu," stāstīja Siperkovskis. Grostiņš paskaidroja, ka portāla lietotāji varēs balsot divējādi - gan anonīmi, gan atklāti, kad būs nepieciešams reģistrēt personas datus, tālruni u.c. informāciju par sevi. Tāpat portālā no vienas interneta adreses par kādu jautājumu tiks pieņemta tikai viena atbilde vai balsojums. Viņš klāstīja, ka tā arī būs atšķirība, piemēram, no portāla "Delfi", kur viens klients var balsot neierobežotu skaitu reižu. Portāla izveidotāji ir neatkarīgo ekspertu grupa "Latvijas reitingi". Portāla līdzīpašnieki ir sabiedriskā organizācija "Fakti", ASV firma "Stuart LLC", kā arī privātpersonas Normunds Grostiņš un Viktors Siperkovskis. Alusdzērāji līksmo pilsētas centrā Diena 04/22/02 Ja vien laiks nav pārlieku draņķīgs, Brīvības pieminekļa apkārtnē vienmēr var redzēt jauniešus ar alus pudelēm rokās. Pēc pašvaldības pārstāvju un atsevišķu iedzīvotāju domām, alus dzeršana, tāpat arī vizināšanās un gulšņāšana Brīvības pieminekļa apkārtnē būtu jāizbeidz Alus cienītāju parādīšanās Brīvības pieminekļa apkārtnē, pēc Dienas vērojumiem, visai precīzi sakrīt ar stundu beigām skolās. Īpaši daudz pēcpusdienās viņu ir pie Laimas pulksteņa, kas ir tradicionāla rīdzinieku satikšanās vieta, tikai kādreizējā ziedu pušķa vietā uz tikšanos biežāk tiek nesta pudele reibinoša dzēriena. Turpat pretim atrodas viesnīca Hotel de Rome, no kuras Rīgas viesi var vērot pie Laimas pulksteņa notiekošo, savukārt jaunieši ziņkārīgi nolūkojas uz tūristiem, kuri dodas aplūkot pieminekli. Pēc domes drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Andreja Vilka (LSDSP) teiktā, pašvaldība grasās pievilkt grožus Brīvības pieminekļa “tusētājiem”. Atbilstoši Rīgas domes saistošo sabiedriskās kārtības noteikumu projektam, kuru dome varētu apstiprināt pēc kādiem diviem mēnešiem, būs aizliegta ne tikai alus dzeršana, bet arī vizināšanās ar skrituļslidām, skrituļdēļiem, kājdēļiem, velosipēdiem un skūteriem pa pieminekļu apskates zonām. Tas attiecas gan uz Brīvības, gan arī citiem pieminekļiem. Noteikumu projekts paredz aizliegt atrasties uz ielas ar atvērtu alus vai cita alkoholiska dzēriena iepakojumu, izņemot vietās, kas ir ierīkotas speciāli šim nolūkam - vasaras kafejnīcās. Arī zālājos Rīgas centra parkos un skvēros atrasties būs aizliegts, jo tiem esot jāpriecē acis un sirdis. “Tiem jāsniedz estētiskais baudījums, nevis jākalpo par sauļošanās vietu. Pret ļaudīm, kas vēlēsies centrā rādīt savus plikumus, lai arī cik tie būtu pievilcīgi, būs sankcijas,” stingri noteica deputāts. Gulbenē salido putnu pilsētas NRA 04/22/02 Latvijā ir desmit pilsētas, kuru ģerbonī ir putni. Pirmajā salidojumā Gulbenē piedalījās pārstāvji no Līvāniem, Lubānas, Madonas, Preiļiem un Staiceles. Salidojuma norises vietas simbols - sudrabots gulbis. Gulbene ir vienīgā pilsēta Latvijā, kas nodēvēta putna vārdā. “Mūs vieno spārni, ieceres, sapņi. Un tas ir vēl viens iemesls, lai satiktos, iepazītu cits citu, dalītos pieredzē,” saka Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs. Septiņdesmit četrus gadus vecā Gulbene ir zaļa pilsēta. Vizuāli to mēdz salīdzināt ar Mežaparku. Taču saka arī, ka Gulbene ir purvainā vietā. Tāpēc te ātrāk bojājas asfaltseguma ceļi, tāpēc jaunuzceltās ēkas sēžas un tām ātri vajadzīgs remonts. Tomēr varbūt tieši purvainā vide agrāk šai vietai piesaistījusi gulbjus. Un no tiem atvasināts arī pilsētas vārds. Pirmajā putnu pilsētu salidojumā piedalījās pašvaldības, kuru ģerbonī ir gulbis, peļu vanags, mežapīle, gailis, krauklis un stārķis. Nākamgad Latvijas putnu pilsētu salidojums notiks Madonā. Cerams, tad kopējā pulciņā būs arī kaija (Jūrmala), trīs sudrabvanagi (Smiltene), dzērve (Grobiņa) un fēnikss (Dagda). Latvijā sākas hokeja kaislības PBLA 04/25/02 Sākusi darboties jauna lapa, veltīta pasaules čempionātam hokejā - http://www.ihwc.net. Aicinām visus apmeklēt ziņojumu dēli (message board): http://www.ihwc.net/bbs/ jeb http://212.185.76.113/bbs/ un atbalstīt Latviju un Latvijas hokeja izlasi. Ielūkojieties Latvijas Hokeja oficiālajā http://www.hockey.lv un neoficiālajā http://www.lathockey.lv mājas lapā. Daudzi Latvijas hokejfani jau piedalās IIHF diskusiju lapā: http://www.iihf.com/fancorner/fancorner.htm. Tīmeklī ir vēl kāda hokeja fanu pulcēšanās vieta, kurā var atrast arī šādu tekstu: "The following poll was removed after abuse by Latvian fans: Which team will win the 2002 men's Olympic hockey tournament?" http://www.eurohockey.net/fans/ Latvijas līdzjutēji ir un būs labākie pasaulē! Sarauj, Latvija! Jāsaka, ka šonedēļ ar laiku viss kārtībā – pa dienu spīdēja sau- līte, lietus lija pa naktīm un arī tikai atsevišķos lauku rajonos. Rīgā šonedēļ nav nokritusi ne pilīte, un laiks ir ļoti silts. Bet pēc pagājušās nedēļas lietainajām dienām kokiem iz- plaukušas skaistas lapiņas – un, šķiet, ka pavisam drīz sāks ziedēt krāšņie kastaņkoki. Savukārt dār- zus, kā dzeltenas saulītes, rotā smaržīgās narci- ses un tos vēl skaistākus padara daudzkrā- sainās tulpes... Šodien gan mūs apcie- mojis aukstais ziemeļvējš un zila- jās debesīs sāk parādī- ties mākoņi... Anda