K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 245: 2002. g. 3. - 9. maijs Par LTV ģenerāldirektoru ieceļ Uldi Gravu BNS 05/03/02 Par Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) piektdien iecēla radio "Brīvā Eiropa" pārstāvi Uldi Gravu, kurš par iespējamo šā amata kandidātu tika minēts jau nākamajā dienā pēc iepriekšējā ģenerāldirektora Rolanda Tjarves atlaišanas. Par Gravu balsoja astoņi no deviņiem padomes pārstāvjiem, savukārt viens bija pret, BNS uzzināja padomē. Gravas kandidatūra LTV vadītāja amatam izskanēja jau nākamajā dienā pēc iepriekšēja LTV ģenerāldirektora Rolanda Tjarves atbrīvošanas no amata. Grava ilgi nekomentēja, vai piedalīsies konkursā, bet pēc LTV kolektīva iniciatīvas marta sākumā tikās ar televīzijas darbiniekiem, vēl pirms iesniegt pieteikumu konkursā uz LTV vadītāja amatu. Grava arī bija pirmais, kas iesniedza pieteikumu. Viņš pēc pieteikuma iesniegšanas apgalvoja, ka nav "spēris nevienu soli, lai pavirzītu šo lietu uz priekšu", bet LTV darbinieki, tiekoties ar Gravu, "mudināja" viņu pieteikties konkursā un tas bija "pietiekams aicinājums". Grava veiksmīgi iekļuva konkursa otrajā kārtā un LTV darbinieku balsojumā ieguva otro vietu ar 100 balsīm par un 89 pret, pēc kā LTV darba grupa padomei arī piedāvāja balsot par viņu vai otro kandidātu - LTV ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Gundaru Rēderu. Iepriekšējo LTV vadītāju Rolandu Tjarvi padome no amata atbrīvoja 14.februārī par valsts uzņēmuma vadītāja rīcību, kas bijusi apzināti pretēja likumos noteiktajām valsts interesēm, jo viņš pērnā gada nogalē noslēdza reklāmas laika pārdošanas līgumus, kurus padome uzskatīja par televīzijai neizdevīgiem un neatbilstošiem likumiem. Valdība turējusies jau divus gadus TVNET 05/05/02 Svētdien, 5.maijā, aprit divi gadi, kopš strādā Andra Bērziņa vadītais Ministru kabinets. Latvijas politiskajos apstākļos tik ilga noturēšanās pie varas tiešām ir rets gadījums. Turklāt joprojām ir lielas izredzes, ka, neraugoties uz pēdējā laika skandāliem ap aizdomīgajiem Saulesdārza privatizācijas un hokeja halles celtniecības projektiem, kā arī labklājības ministra padzīšanu no amata, Bērziņa valdībai izdosies nostrādāt līdz pat rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Vērtējot valdības veikumu kopumā, var atkārtot tieši to pašu, ko pirms gada – premjera paredzējums, ka uz trim Bērziņiem balstītā valdība būs stabils veidojums, ir piepildījies. Premjeram ir ārkārtīgi stabils reitings, un viņš ir pratis palikt viens no vispopulārākajiem politiķiem paša vadītajā kabinetā. Līdz šim nepieredzētā stabilitā te un panākumi ES un NATO integrācijā arī ir galvenais veikums, par ko valdību ir gatava paslavēt pat opozīcija. Pie Uzvaras pieminekļa svin 9.maiju TVNET/LETA 05/09/02 Vairāki tūkstoši cilvēku, tai skaitā arī nedaudzie Otrā pasaules kara veterāni un daži politiķi, ar emocionālām runām šodien pieminēja Uzvaras dienu mītiņā pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa. Daudzi cilvēki pie pieminekļa ieradās ar ziediem, pārsvarā bija atnākuši vecāka gadu gājuma ļaudis, no kuriem gan tikai daži ir piedzīvojuši Otrā pasaules kara notikumus. Laukumā tika vākti ziedojumi Otrā pasaules kara apbedījumu vietu meklēšanai, ir izstādīti dažādi ieroči, kas tika izmantoti kara darbībās pirms vairāk nekā 50 gadiem, sapulcējušies cilvēki tur dažādus lozungus, paužot pateicību cilvēkiem, kuri uzvarēja fašistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Liela daļa sanākušo pulcējas pie apkārt piemineklim esošajiem soliņiem, dziedot kara laika dziesmas un baudot līdzpaņemtās uzkodas un dzērienus. Ar runām pasākumā uzstājās Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks, partijas "Līdztiesība" vadītāja Tatjana Ždanoka, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns, kā arī citu organizāciju pārstāvji. Mītiņā runas skanēja gan krieviski, gan latviski, turklāt politiķi teikto krievu valodā tulkoja valsts valodā. Savas uzrunas kara veterāniem un citiem mītiņa dalībniekiem teica arī "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jaunatnes organizācijas dalībnieki, Rīgas domes deputāti, Otrajā pasaules karā cietušie. Mītiņā pulcējās arī samērā daudz jauniešu. 9.maijs tiek atzīmēts par godu fašistiskās Vācijas pirms 57 gadiem parakstītajai kapitulācijai, atzīstot PSRS un rietumvalstu antihitleriskās koalīcijas uzvaru Otrajā pasaules karā. Mītiņa laikā pie Uzvaras pieminekļa Īvāns makšķerē LETA 05/09/02 Kamēr Uzvaras laukumā šodien notiek pasākums par godu fašistiskās Vācijas sakāvei Otrajā pasaules karā, Rīgas domes Kultūras un reliģijas lietu komitejas vadītājs, bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns kopā ar draugiem tuvējā ūdenskrātuvē makšķerē zivis. Kā paskaidroja Dainis Īvāns, Uzvaras laukuma rajonā dzīvojošie cilvēki viņam ieteikuši šo vietu kā labu makšķerēšanai. Ūdenskrātuvē, kas atrodas tā dēvētā uzvaras pieminekļa pakājē, esot daudz zivju, piemēram, līdakas un līņi. Uz jautājumi, kāpēc tieši šodien, darba dienā, Īvāns ar draugiem ir izdomājis atnākt pamakšķerēt, domnieks skaidroja, ka "ir brīva, demokrātiska valsts, cilvēki ir savākušies Uzvaras laukumā atpūsties, pasēdēt, iemalkot kādu dzērienu, pamakšķerēt un pie reizes arī paskatīties Uzvaras dienai veltīto pasākumu". Kaut gan garāmgājēji piedāvāja Īvānam un kompānijai naudu, lai zivis iegādātos veikalā, politiķis no piedāvājumiem atteicās, tā vietā no ūdens izvelkot gan tikai divas zivis - līni sprīža lielumā un nedaudz lielāku līdaku. Komentējot Uzvaras dienai veltīto pasākumu, Īvans atzina, ka šī atceres diena ir samērā mierīga. Kaut arī Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks sola tautai, ka "vecie tēvi" atkal nāks pie varas, cilvēki, mierīgi atpūšoties, staigā, vērodami notiekošo un noliekot ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Kā novēroja aģentūra LETA, mītiņa dalībnieki īpašu uzmanību Īvānam nepievērsa. Kāds no kara veterāniem norādīja, ka šajā ūdenskrātuvē tiešām esot zivis - karūsas, taču tās neesot ekoloģiski tīras. Sagrieztā kuģa lieta turpinās NRA 05/06/02 Sagrieztā zviedru kuģa lieta turpinās, neraugoties uz Latvijas valdības optimistiskajiem paziņojumiem presei, radot iespaidu, ka jaunajā procesā Dānijas tiesā Latvija it kā varot panākt sev labvēlīgu iznākumu. Apelācijas tiesas padomnieks Mons Edlings piektdien Neatkarīgajai apstiprināja, ka spriedums pagaidām vēl nav skaidrs, taču vēlākais līdz jūnija beigām mēs jau zināšot, vai Zviedrijas Apelācijas tiesa atbalsta prasību un nodod to tālāk Zviedrijas Parādu piedzīšanas pārvaldei. Tas nozīmē – ja starptautiskās šķīrējtiesas spriedums tiks akceptēts arī Zviedrijā, tiks apķīlāta Latvijas Republikas manta, īpašumi. SwemBalt AB jaunais advokāts tieši šķīrējtiesas sprieduma izpildes jautājumā Klarencs Krofords no Zviedrijas advokātu biroja Bratt&Feinsilber AB Stokholmā uzsvēra, ka pozitīva Apelācijas tiesas sprieduma gadījumā advokāti likšot lietā Briseles un Lugāno konvenciju, kas paredz Latvijas parāda piedzīšanu ne tikai Zviedrijā, bet arī visās Eiropas Savienības valstīs un arī Norvēģijā, Šveicē un Islandē. Latvijas vēstniecību telpām nedraudot ūtrupes āmurs, taču valsts naudas kontus ārzemēs Parādu piedzīšanas pārvalde spējot aizsniegt, likvidējot banku slepenības nosacījumu. Visi izvaicātie Zviedrijas eksperti, ieskaitot Zviedrijas valdības Ārlietu departamenta tieslietu kancelejas padomnieci Annu Maiju Hultgordu, netic, ka Latvijas iesāktais pārsūdzības process Dānijas tiesā spēs pagriezt šo lietu par labu Latvijai. Advokāts K. Krofords uzsvēra, ka tas esot iespējams vienīgi tādā gadījumā, ja izdošoties konstatēt nopietnas "procesa formas kļūdas", taču spriedumu šajā lietā esot izstrādājuši trīs visnopietnākie tiesneši, tāpēc viņš uzskatot, ka Latvijas puse, vilcinoties samaksāt trīs miljonus zviedru uzņēmumam par sagriezto kuģi tikai velkot laiku un tērējot naudu. Dānijā iesniegtā Latvijas pārsūdzība arī prasot laiku un naudu, un dāņu spriedums būšot zināms ne ātrāk kā šā gada decembrī. Atklāts joprojām ir jautājums, kurš saņēma naudu par sazāģētā kuģa lūžņiem Latvijā. Ja ticam 1997. gada 27. janvāra Dagens Industri (skat. arī 1997. gada 28. janvāra Neatkarīgo), Rīgas ostas iestādes šo kuģi esot konfiscējušas un ar viltotu nosaukumu pārdevušas metāllūžņu firmai Mērsrags. Partiju skandāli ietekmē reitingus NRA 05/09/02 Lielāko potenciālo vēlētāju īpatsvara kritumu pēdējā mēnesī piedzīvojusi PCTVL Partiju reitingu dinamika rāda, ka to būtiskas izmaiņas galvenokārt ietekmējusi nevis jaunu konkurentu parādīšanās, bet gan pašu partiju skandāli. Pēc Einara Repšes vadītā Jaunā laika ienākšanas politikā labējo partiju popularitāte, par spīti pašu politiķu iepriekšējām prognozēm, mainījusies minimāli. Pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veiktā aptauja aprīlī liecina, ka tikai aprīlī PCTVL popularitāte ievērojami samazinājusies, taču balsis atdotas nevis kādai citai partijai, bet iekonservētas svārstīgo vēlētāju kategorijā, kas atzīst, ka vēl nezina, par ko balsos 8. Saeimas vēlēšanās. Nezinātāju īpatsvars aprīlī, salīdzinot ar martu, pieaudzis par 5,7%. Nevienai no partijām popularitāte aprīlī nav būtiski augusi. Toties pēc skaļākā ar Tautas partiju (TP) saistītā skandāla pagājušajā mēnesī par aizdomīgiem, ar kontrabandu saistītiem lielajiem ziedotājiem, TP bīstami pietuvojusies kritiskajai 5% vēlēšanu barjerai, gūstot tikai 5,7% pilsoņu atbalsta, kas, pēc SKDS datiem, ir zemākais TP reitings tās vēsturē. TP popularitāte pastāvīgi kritusies kopš gada sākuma. Lielāko potenciālo vēlētāju īpatsvara kritumu – par 4,2% – piedzīvojusi PCTVL. Kopš nodibināšanas un konkurentu parādīšanās jauno partiju vidū nedaudz krities Jaunā laika reitings, kas gan iekļaujas iespējamās mērījuma kļūdas robežās un ļauj JL saglabāt pārliecinoši populārākās partijas titulu. Ik mēnesi, bet lēnāk nekā TP, samazinās arī LC atbalstītāju pulks (10,4% janvārī, 8,3% aprīlī), bet LC reitingi liecina par apmēram 8% stabilu šīs partijas elektorāta bāzi. Stabils reitings ir TB/LNNK, bet LSDSP pēc ziedu laikiem pagājušajā gada sākumā aprīlī vairs spēja savākt tikai 7,7% atbalstītāju. Ārpus parlamenta vēlēšanās šobrīd paliktu Zaļā partija (3,5%), Sociāldemokrātu savienība (2,8%), Zemnieku savienība (2,7%), Latgales gaisma (2%), Kristīgi demokrātiskā savienība (1,1%), Jaunā kristīgā partija (0,9%), apvienība Centrs (0,3%). Kopīga vēlēšanu saraksta veidošanas gadījumā būtisku labumu gūtu vienīgi Zemnieku savienība un Zaļā partija, kuras gan nolēmušas iet katra savu ceļu. Iespēju balsot par abu partiju kopīgo sarakstu pieļauj 9,9%, bet atbildei "varētu balsot, ja partijas kandidēs atsevišķi" piekrituši tikai 4,9%. Par kristīgo partiju un mācītāju partijas apvienību varētu nobalsot 3,5%, par kādu no tām atsevišķi – 4,6%, par Darba un Demokrātiskās partijas apvienību Centrs – 2,4%, par tām atsevišķi – 3,8% aptaujāto. Krievija nosoda Latvijā pieņemtos Satversmes grozījumus BNS/INTERFAX 05/07/02 Pēc valsts valodas statusu stiprinošu Satversmes grozījumu pieņemšanas Krievija brīdina Latviju, ka nelabvēlīga situācija nacionālajā jautājumā Latvijā ir "nopietns šķērslis Krievijas un Latvijas divpusējo attiecību uzlabošanai, to pārveidošanai par patiesi labām kaimiņattiecībām". Šāda nostāja pausta Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) oficiālā pārstāvja Aleksandra Jakovenko paziņojumā. Tajā atgādināts, ka Latvijas Saeima 30.aprīlī pirmajā lasījumā pieņēmusi Satversmes grozījumus, "kuri izslēdz jebkādu iespēju izmantot krievu valodu, kas ir dzimtā valoda trešdaļai valsts iedzīvotāju, visu līmeņu likumdošanas un izpildvaras institūcijās un pat vietās, kur kompakti dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji". "Eiropas sabiedriskajai domai tiek sūtīts skaidrs signāls par to, ka nacionālo minoritāšu tiesību jomā Latvija negrasās dzīvot pēc Eiropas demokrātijas normām. Pašiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem liek saprast, ka aiz valdības apgalvojumiem par tiekšanos uz daudznacionālās Latvijas sabiedrības integrāciju ir acīmredzams kurss uz nelatviešu iedzīvotāju asimilāciju," uzsvēra Krievijas ĀM pārstāvis. Kā jau ziņots, grozījumi paredz - deputātiem pirms savu amata pienākumu pildīšanas jādod svinīgs solījums. Grozījumi arī paredz, ka darba valoda Saeimā un pašvaldībās ir latviešu. Atbalstīta arī iecere Satversmē nostiprināt normu, ka pašvaldību deputātus ievēlē Latvijas pilsoņi un ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties valsts iestādēs ar jautājumu un saņemt atbildi latviešu valodā. Valdību veidojošās partijas par nepieciešamību grozīt Satversmi sāka diskutēt pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas ierosinājuma no Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem svītrot normu, kas paredz deputātu amatu kandidātiem uzrādīt valodas apliecības par valodas zināšanām augstākajā līmenī. No Saeimas izraida Nacionālas frontes pārstāves LETA 05/09/02 Pēc Saeimas kancelejas direktora Māra Steina rīkojuma šodien no parlamenta ēkas tika izraidītas Latvijas Nacionālās frontes (LNF) laikraksta "DDD" žurnālistes Līga Muzikante, Ilze Liepa, Līga Krieviņa un Vita Ņikitina. Kā pastāstīja Muzikante, "DDD" žurnālistes šodien mēģināja izdalīt deputātiem individuālas vēstules ar ieteikumu balsot pret izmaiņām vēlēšanu likumos, no kuriem paredzēts svītrot prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Muzikante apgalvoja, ka lēmums par LNF pārstāvju, kuras bija tērpušās aizsardžu formas tērpos, izraidīšanu no Saeimas galvenās ēkas ticis pieņemts pēc trača, ko sacēlis deputāts Kārlis Leiškalns. Leiškalns, saņēmis LNF vēstuli, draudēja mums "sadot pa purnu", stāstīja Muzikante. Saeimas Preses dienesta vadītāja Inese Auniņa aģentūrai LETA paskaidroja, ka "DDD" ir likumīgi reģistrēts preses izdevums, tāpēc tā žurnālistēm ir izsniegta akreditācija Saeimā, kura nav anulēta. Saeima kancelejas direktors Steins paskaidroja, ka "akreditācijas noteikumi visiem žurnālistiem Saeimā ir vienādi, un tie liedz Saeimas ēkās nodarboties ar komerciālu un politisku reklāmu". Steins apgalvoja, ka "DDD" žurnālistes savu kļūdu esot sapratušas un varot turpināt veikt savus profesionālos pienākumus Saeimā. Vēlēšanu likums mainīts LETA 05/09/02 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, kas atceļ latviešu valodas prasmes ierobežojumus deputātu kandidātiem. Izslēgts punkts, kas paredz, ka vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai - trešajai - valsts valodas prasmes pakāpei. Saeimas deputātu kandidātiem turpmāk, līdztekus informācijai par kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, dzimumu, paša vēlēšanās gadījumā tautību, personas kodu, ārvalstu pilsonību, ja tāda ir, dzīvesvietu, ieņemamajiem amatiem, pabeigtajām mācību iestādēm, sadarbību ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestiem, īpašumiem un ģimenes stāvokli būs jāiesniedz pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi. Valsts valodas komisijai nepieciešams pusmiljons latu LETA 05/07/02 Valsts valodas komisijas programmu realizācijai un Valsts valodas centra jaudas palielināšanai šogad būtu nepieciešami 0,5 miljoni latu, žurnālistiem pēc tikšanās ar Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" (LC) deputātiem pavēstīja Valsts valodas komisijas vadītāja Māra Zālīte. Zālīte uzsvēra, ka ir nepieciešams palielināt terminoloģijas komisijas darba apjomu, jo tās darbs ietekmē Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Runājot par datorlingvistiku, Zālīte sacīja, ka ir nepieciešama valodas piemērošana elektroniskajai videi, taču diemžēl Latvijā līdz tam vēl esot ļoti tālu. Savukārt, runājot par valodas prestiža paaugstināšanu, Zālīte norādīja, ka ir nepieciešama pozitīvas motivācijas meklēšana, lai mazākumtautību cilvēkiem gribētos un lai viņi mācītos latviešu valodu. Pēc Zālītes teiktā, valodai jāpanāk tirgus, morāla vērtība, tāpēc nepieciešama kampaņa masu informācijas līdzekļos. Politiķi apsola naudu valodas komisijai Diena 05/09/02 Valdība atradīs nepieciešamo finansējumu Valsts valodas komisijai (VVK), lai īstenotu valsts valodas stāvokļa uzlabošanas pasākumus, trešdien presei pēc Tautas partijas (TP) frakcijas tikšanās ar VVK pārstāvjiem paziņoja finansu ministrs Gundars Bērziņš (TP). Kaut arī pēdējo nedēļu laikā parādījušies vairāki varianti par nepieciešamo finansējumu pasākumiem valsts valodas stiprināšanai, VVK vadītāja Māra Zālīte trešdien apliecināja, ka šim gadam valodas statusa stiprināšanas pasākumiem nepieciešami 500 000 latu. Taču neskaidrības radījuši daudzie finansējuma pieprasījuma varianti, kas gan valdībā, gan frakcijās parādījušies pirms tam. “Mēneša laikā nav iespējams veikt analīzi un sastādīt pilnīgu tāmi,” Dienai teica VVK izglītības apakškomisijas vadītāja profesore Janīna Kursīte. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule piekrīt, ka no ierēdņa pozīcijām līdzšinējais variants, par kuru ministrijai bija jāsniedz atzinums, var šķist nepilnīgs, tomēr komisijai pilnīga tāme neesot bijusi jāsastāda, un, ņemot to vērā, IZM atzinusi - VVK projekts kopumā akceptējams. “Mēs esam priecīgi par tikšanos ar Tautas partiju, kas Valsts valodas komisijas priekšlikumus novērtēja kā pieticīgus. Kā sacīja Andris Šķēle, tā summa, ko mēs vēloties, ir nieks,” gandarīta par tikšanos ar TP frakciju žurnālistiem sacīja M.Zālīte. Viņas teikto apstiprināja arī finansu ministrs G.Bērziņš (TP), kas jau nākamajā nedēļā solījis tikties ar M.Zālīti, lai vienotos par prioritātēm, kurām tuvākajā laikā varētu atrast 20 000 latu. G.Bērziņš teica, ka naudu sameklēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī no citiem avotiem, piemēram, Latvijas kuģniecības privatizācijas ieņēmumiem, negrozot budžeta likumu. Svin Neatkarības pasludināšanas dienu LETA 05/04/02 Sestdien pirmo reizi kā valsts svētki tika atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. 1990.gada 4. maijā 134 no 201 Augstākā Padomes deputātu kopskaita pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā Padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu. 1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm. 1990.gada 4.maijā Augstākās Padome priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūta vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tiek nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām. 1990.gada 4.maijā Augstākā Padome pieņēma arī deklarāciju par pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos - Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un vēl 27 dokumentiem. Lielveikali izspiež tirgotavas NRA 05/08/02 Saasinoties konkurencei lielveikalu vidū, cieš gan mazākie veikali, kuri tiek izspiesti no tirgus, gan nelielie ražotāji, kuriem tirgotājs var diktēt noteikumus. Zemnieku saimniecība Bumbieri ir paziņojusi par tirdzniecības darbības pārtraukšanu. Lielveikalu straujās attīstības dēļ no šā biznesa atsakās arī daudzi mazie veikali. SIA G-Vilks īpašnieks Gatis Vilks apsver iespēju aizvērt veikalu Jūrmalā, Dubultu prospektā. "Man nekas nav pret lielveikaliem. Tā ir pircējiem ērta iepirkšanās vieta. Taču mani neapmierina, ar kādām metodēm lielveikali strādā. Vai tiešām valsts neredz, ka notiek bezkaunīga dempingošana," nesaprašanā ir G. Vilks. Viņš stāstīja, ka RIMI ienākšanu Jūrmalā mazie veikali uzreiz izjutuši. Apgrozījums ir samazinājies par aptuveni 30 procentiem. "Tad, kad mazo veikalu vairs nebūs un tirgū valdīs tikai lielveikali, cenas tajos arī vairs nebūs tik zemas," prognozēja G. Vilks. Iepērkoties lielveikalā, cilvēki lielākoties ierauga tās preces, kas ir izvietotas acu augstuma plauktos, bet apakšējā plauktā noliktās preces daudzreiz pat nepamana. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc Talsu maiznīca Liepkalni lauza līgumu ar SIA RIMI Latvija un pārtrauca piegādāt produkciju. RIMI veikalā Talsos Liepkalnos ceptajai Kamas maizei (tā ir ekskluzīva maizes šķirne, jo tāda top vienīgi šajā ceptuvē), pēc ceptuves darbinieku stāstītā, ierādīja vietu pašā apakšējā plauktā. "Mums pārmeta, ka mūsu maizi negrib pirkt. Bet kā lai cilvēks to nopērk, ja to pat pamanīt nevar. Tajā pašā laikā blakus esošajos veikalos Elvi un Bumbieri mūsu maizīti pirka labi. Tajos dienas laikā izpirka tik, cik RIMI mēneša laikā," stāstīja Liepkalnu ceptuves darbinieki. Kā lielveikalu priekšrocību salīdzinājumā ar mazajiem veikaliņiem iedzīvotāji min plašāku preču piedāvājumu, iespēju pašiem aplūkot un izvēlēties preces, parasti arī zemākas cenas un ērtāku automašīnas novietošanu. Mazo veikaliņu cienītāji apgalvo, ka tie ir omulīgāki un mājīgāki, ka to pārdevēji ir pazīstami un dažos ir iespēja iepirkties uz krīta. Socioloģisko pētījumu firmas SKDS pētījums, kas veikts pēc uzņēmuma Kesko Food pasūtījuma, liecina, ka pagājušā gada nogalē puse Latvijas iedzīvotāju labprātāk iepirkās lielveikalos, nevis mazajos pārtikas veikalos. 37 procenti aptaujāto priekšroku dod mazajiem pārtikas veikaliem. Lielveikalu ienākšanu Latvijā par labvēlīgu atzina 56 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pretējās domās bija 23 procenti aptaujāto. 21 procents atbildēja, ka viņiem ir grūti izvērtēt šo procesu. Pretēji daļā sabiedrības valdošajam uzskatam, ka ārvalstu lielveikali iegūto peļņu izved uz ārzemēm un tirgo lētas importa preces, kas iznīcina vietējo ražotāju, sabiedriskajā apspriešanā par lielveikalu izbūves nepieciešamību un optimālu vietu noteikšanu Valmieras teritorijā 76 procenti no 500 aptaujātajiem iedzīvotājiem norādījuši, ka labāk Valmierā vēlētos redzēt ārvalstu kompāniju, nevis vietējo uzņēmēju lielveikalus. 83 procenti izteikušies, ka Valmierā ir nepieciešami lielveikali, bet 17 procenti ir pret lielveikalu celtniecību, jo uzskata, ka visas pircēju prasības apmierina vietējie tirgotāji. Atzīmē ģenerāļa Kureļa 120.dzimšanas dienu BNS 05/04/02 Lāčplēša ordeņa kavaliera ģenerāļa Jāņa Kureļa 120.dzimšanas dienai par godu 5.maijā Latvijas Kara muzejā notika pasākums "Ģenerālis Jānis Kurelis un kurelieši". Muzeja Zinātniski izglītojošās nodaļas vadītāja Ieva Kvāle informēja, ka Kureļa dzīve visu mūžu bija saistīta ar armiju - viņš piedalījās krievu japāņu karā, varonīgi cīnījās 5.Zemgales strēlnieku bataljonā Pirmajā pasaules karā, izpelnoties daudzus cariskās Krievijas apbalvojumus. Latvijas brīvvalsts laikā Kurelis paaugstināts par ģenerāli un ilgus gadus viņš bija Tehniskās divīzijas komandieris. 1940.gadā ģenerāli atvaļināja no armijas maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, taču pēc diviem gadiem Kurelis iestājas 5.Rīgas aizsargu pulkā, kas kļūst par pamatu militārai vienībai, kas bija pakļauta pretošanās organizācijai - Latvijas Centrālajai padomei, kuru vadīja Konstantīns Čakste. Pasākumā vēsturnieki stāstīja par Kureļa saistību ar padomes sastādīto memorandu, par kureliešu un padomes mērķiem, par kureliešu traģisko likteni. Piedalījās arī kurelieši un varēja noskatīties videofilmu par pieminekļu atklāšanu kureliešiem Kurzemē. Dailes teātris paliek bez galvenā režisora Diena 05/07/02 Pēc daudzu gadu darba Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja un galvenā režisora amatā atlūgumu iesniedzis Kārlis Auškāps. Tas darīts pēc tam, kad aktieru arodbiedrība, paužot krājušos neapmierinātību ar teātra mākslinieciskās pārvaldes sistēmu, lūgusi direktoru likvidēt galvenā režisora posteni, bet lemšanai par darba radošo pusi aicinājusi veidot īpašu repertuāra padomi jeb teātra valdi. K.Auškāps Dienai atteicās runāt par atlūguma iesniegšanas iemesliem, savukārt vairāki aktieri pastāstīja, ka ar lūgumu likvidēt galvenā režisora posteni pie direktora vērsusies aktieru arodbiedrība, kurā ir turpat 30 mākslinieku. “Runa nav par personālijām, taču pat profesionāli kritiķi raksta, ka pēdējos gados teātra mākslinieciskā kvalitāte krītas,” skaidroja aktrise Vita Vārpiņa. Kā Dienai pastāstīja arodbiedrības vadītāja Ilze Saulīte, aktieri, kas “grib strādāt labās izrādēs pie labiem režisoriem”, nav apmierināti arī ar faktu, ka teātrī nenotiek jau uzvesto izrāžu analīze. Tagad tiekot domāts par Dailes valdes jeb, kā norādīja B.Pizičs, repertuāra padomes izveidi. Pagaidām vēl nav izlemts, kas tajā strādās, bet tie varētu būt režisori, aktieri, kritiķi un arī mārketinga pārstāvji. K.Auškāps pārmaiņus galvenā režisora un mākslinieciskā vadītāja amatos bijis no 1987.gada. Viņa pēdējie ievērojamākie iestudējumi ir Blaumaņa Īsa pamācība mīlēšanā, Zīverta Āksts, Hašeka Šveiks un Šveika jaunās dēkas. Miera korpuss pametīs Latviju NRA 05/07/02 ASV Miera korpuss 2002. gada 30. septembrī beigs savu atbalsta programmu Latvijā, 3. maijā rīkotajā pasākumā, kurā tika pārspriests līdz šim sasniegtais, paziņoja tā pārstāvji. Īstenojot atbalstprogrammu, desmit gados 198 brīvprātīgie pavisam 67 Latvijas vietās mācīja angļu valodu un darbojās kā konsultanti reģionālajos uzņēmējdarbības centros. “Zinu, ka tas nav tikai Miera korpusa nopelns, bet Latvijas iedzīvotāji ir iemācījušies angļu valodu ļoti ātri,” Miera korpusa pasākumā sacīja ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons. Viņš piesauca statistiku, ka 25%Latvijas iedzīvotāju var sazināties angliski. Pēc vēstnieka domām, šis rādītājs Latviju dara līdzīgu kaimiņvalstīm, kas dzīvo ap Baltijas jūru, piemēram, Zviedrijai un Dānijai. Tas dara Latviju eiropeiskāku. Miera korpuss nav militāra organizācija, par ko vedina domāt organizācijas nosaukums. Brīvprātīgajiem to bieži nācies skaidrot Latvijas iedzīvotājiem. Miera korpusu 1961. gadā dibināja toreizējais ASV prezidents Džons Kenedijs, lai kvalificēti amerikāņu speciālisti brīvprātīgi varētu palīdzēt citām tautām to meklējumos pēc pašapliecināšanās. Pirms desmit gadiem Latvijā pastāvēja bažas, ka iedzīvotājiem, īpaši attālās vietās no galvaspilsētas, būs grūti apgūt angļu valodu. Tādēļ Miera korpusa brīvprātīgie ar savām zināšanām varēja būt noderīgi gan valodas mācīšanā, gan mazo uzņēmumu vadības prasmes veicināšanā. 1992. gada jūlijā, uzsākot darbu Latvijā, Miera korpusa mērķis bija apmācīt 15 000 skolēnu. Līdz šim gadam brīvprātīgie darbinieki angļu valodu pasnieguši gandrīz 22 000 skolēnu, tādējādi Miera korpuss savu uzdevumu valodas mācīšanā ir izpildījis. Brīvprātīgie skolotāji ir sagatavojuši arī vairākus mācību līdzekļus, kas palīdzēs angļu valodas skolotājiem. Angļu valodas skolotāji īpaši pieprasīti bija Latvijas lauku rajonos, kur ne viens vien šodien viņiem lielu pateicību parādā. “Mēs viņu vinnējām loterijā,” ar humoru, kas izaudzis no īpašas sirsnības un pateicības, ka arī Ludzas pusē cilvēkiem bija brīnišķīga iespēja strādāt kopā ar Miera korpusa brīvprātīgo Salliju Lavioleti, sacīja Latvijas Sarkanā krusta Ludzas rajona komitejas priekšēdētāja Scholastika Maksimenkova. S. Laviolete, līdzīgi kā citi brīvprātīgie, ne tikai mācīja valodu, ko daudzi Latvijas iedzīvotāji par saviem līdzekļiem nevarētu atļauties, bet arī organizēja pasākumus, kuros kopīgi dziedāja, līksmoja, iepazinās ar amerikāņu kultūru. Par angļu valodas skolotājas Emīlijas Pīrsones darbu ļoti pateicīga ir arī Gaujienas ģimnāzijas direktore Ievas Zariņa, jo skolotāja no Amerikas palīdzējusi gan bērniem, gan pieaugušajiem lauzt psiholoģisko barjeru un sākt runāt angliski. Jūra izskalo beigtas zivis NRA 05/08/02 Jūra Kurzemes piekrastē skalo krastā beigtas butes. Speciālisti pieļauj, ka ūdens piesārņošanā varētu būt vainīga Būtiņģe, kas aizvadītā gada novembrī pēc terminālā notikušās naftas noplūdes jūrā kaisīja ķimikālijas naftas nogremdēšanai. Zvejnieki ir satraukušies – pēdējā laikā no parastajām zvejas vietām pazudušas arī mencas, bet turpat vai puse no tīklos notvertajām butēm esot beigtas vai ar jēliem plankumiem. Jūras vides pārvaldes (JVP) Liepājas jūras kontroles daļas vecākais inspektors Boļeslavs Mediņš atzina, ka zivju bojāejas cēloņus iespējams noteikt tikai ekspertīzē, taču viņš pieļauj, ka iemesls varētu būt vai nu kāda slimība, vai arī ķīmiskais piesārņojums. Sākoties peldēšanas sezonai, vienīgi Liepājas pludmalēs ūdens kvalitāte neatbilst noteiktajām prasībām – to pēc Baltijas jūras un Rīgas līča peldvietu pārbaudes paziņojusi Sabiedrības veselības aģentūra (SVA). Peldūdens analīžu rezultāti liecina, ka vēlamajam neatbilst ne fizikāli ķīmiskie, ne arī mikrobioloģiskie rādītāji. JVP Liepājas jūras kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens atzina, ka nevar izslēgt iespēju, ka peldūdens piesārņotājs varētu būt Lietuva. Viņš pieļāva, ka pēdējās vētras laikā tika uzskaloti jūras dibenā nogulsnējušies ķīmiskie savienojumi, kas tur nonāca pērnā gada nogalē pēc Būtiņģes naftas termināla avārijas. Tās laikā jūrā noplūda ievērojams daudzums naftas, un jūrā tika kaisītas ķimikālijas naftas produktu nogremdēšanai. Tāpat nevarot izslēgt iespēju, ka piesārņojums radies no Klaipēdas municipalitātes kanalizācijas ūdeņiem. "Tas nav nekas jauns, ka no Lietuvas puses, pateicoties valdošajiem vējiem un jūras straumēm, visas šmuces nāk uz mūsu pusi," atgādināja A. Priediens. Pagaidām neko uzsākt neesot iespējams – jāgaida nākamo analīžu rezultāti. Situāciju sarežģī arī tas apstāklis, ka ne SVA, ne JVP, ne arī Liepājas pašvaldības rīcībā nav informācijas par ūdens kvalitāti Lietuvas pierobežā un, piemēram, Palangas pludmalē. Taču, ja apstiprinātos, ka piesārņojums radies no minētajiem avotiem, situācija varētu vēl pasliktināties – vēja un straumju iedarbībā piesārņojums var turpināt izplatīties pa Kurzemes piekrasti uz ziemeļiem. SVA šosezon pirmie laboratoriskie izmeklējumi liecina par peldūdens neatbilstību noteiktajām normām tikai Liepājas peldvietās. Pārējās oficiāli reģistrētajās peldvietās Rīgā (Vakarbuļļi, Vecāķi), Rīgas rajonā (Kalngale, Pabaži, Zvejniekciems, Saulkrasti, Inčupe), kā arī Talsu rajona (Kolka, Roja, Upesgrīva, Mērsrags), Tukuma rajona Abragciems, Klapkalnciems, Ķesterciems, Ragaciems), Ventspils rajona (Jūrkalne, Staldzene) un Jūrmalas peldvietās ūdens kvalitāte ir laba. Pagājušā gada peldsezonā Baltijas jūras un Rīgas līča peldvietās tika izmeklēti 1466 peldūdens paraugi. Vērtējot peldūdens kvalitāti pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem, neatbilstība spēkā esošajām normām tika konstatēta 9,6% paraugu, savukārt vērtējot pēc ķīmiskajiem rādītājiem – 43,5% izmeklēto paraugu. No Baltijas jūras un Rīgas līča peldvietām lielākais piesārņojums tika konstatēts Rīgas un Rīgas rajona peldvietās, bet labākā peldūdens kvalitāte pagājušajā sezonā bija Ventspils pludmalēs. Rīgā noslēdzies spodrības mēnesis LETA 05/04/02 Piektdien Rīgā noslēdzās spodrības mēnesis. Tā laikā Rīgas pašvaldības institūcijas veica pilsētas sakopšanas darbus rajonu izpilddirekcijās. Savukārt iedzīvotājiem bija iespēja ar ievērojamu atlaidi nodot sadzīves atkritumus Getliņos. Saskaņā ar iepriekš izdoto Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra rīkojumu rajonu izpilddirekcijām tika uzdots sakopt dzīvojamo māju, pagalmu, ielu un tām blakus esošās teritorijas, ietves, kā arī pilsētas apstādījumus. Tomēr vairākās vietās vēl spodrības mēneša laikā izpilddirekciju darbinieku sakoptās teritorijas tika piegružotas. Spodrības mēneša laikā tika koptas gan pilsētas rajonu teritorijas, gan arī ielas un ceļi, tostarp pilsētā tika sākta ielu marķējuma atjaunošana, bet domes Vides komitejas pārstāvji kopā ar uzņēmuma "Rīgas dārzi un parki" darbiniekiem devās stādīt kokus. Kā skaidroja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā, spodrības mēneša laikā pilsētas rajonu izpilddirekcijas domes piešķirto līdzekļu ietvaros sakopušas savas teritorijas. Aizvadītajā mēnesī sakopti Daugavas abi krasti, pilsētas veloceliņš, Mārupītes krasti, Pārdaugas parki, kā arī pilsētas centrs. Gan pašvaldības institūcijas, gan arī privātpersonas aktīvi izmantojušas iespēju ar atlaidēm nogādāt sadzīves atkritumus Getliņos, kur tika nogādāti 8 000 kubikmetru pērno gružu. Kā piebilda domes pārstāvji, spodrības mēneša laikā lielākās problēmas bijušas pašvaldības institūciju un privātpersonu saskarsmē un vēlmēs, kas ne vienmēr bijušas līdzīgas. Piemēram, Latgales priekšpilsētā daļa sakopto teritoriju jau atkal ir piegružotas, savukārt citviet pilsētā problēmas radījuši zemju īpašnieki, kuri savu teritoriju sakopšanā nebija īpaši čakli. Turklāt domes amatpersonām turpmāk būs jādomā par to, kā domes noteikumus saskaņot ar Ministru kabineta noteikto par dzelzceļa malu sakopšanu. Patlaban spēkā esošie noteikumi pašvaldībai šādu pienākumu neuzliek, taču apkārtnes kopēji to veic pēc pašu iniciatīvas. TVNET atklāj ES veltītu sadaļu LETA 05/09/02 Eiropas dienā, 9.maijā, plkst. 11:00 Interneta portāls TVNET atklās jaunu Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību veltītu tematisku sadaļu, kur ik dienas tiks publicēta informācija par Latvijas ceļu uz ES. Ar šo jaunievedumu TVNET redakcija cer pilnvērtīgāk un vispusīgāk informēt savus lasītājus par šo jautājumu. Sadaļas adrese būs: . Plāno palielināt valsts institūciju interneta tīkla darbības ātrumu BNS 05/06/02 Valsts a/s "Valsts Informācijas tīkla aģentūra" (VITA) plāno palielināt valsts institūciju interneta tīkla darbības ātrumu no četriem līdz pieciem megabitiem sekundē, BNS pavēstīja aģentūrā. VITA tīkla departamenta direktors Pēteris Vizulis sacīja, ka tuvāko divu mēnešu laikā plānots arī rīkot konkursu par interneta pakalpojumu ātruma palielināšanu VITA, bet pašreiz atbilstoši likuma prasībām tiek plānots sākt sarunu procedūru ar pašreizējiem šā pakalpojuma nodrošinātājiem - SIA "Lattelekom" un Matemātikas un informātikas institūtu. Vizulis norādīja, ka konkursa rīkošana ir nedaudz aizkavējusies un tieši tamdēļ ir uzsākta sarunu procedūra ar jau esošajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem. VITA ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība, kuras pamatkapitāls pieder valstij un kuras uzdevums ir nodrošināt datu pārraides pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijām un reģistriem visā Latvijas teritorijā. Pasniedz gadskārtējās Cicerona un Mērfija balvas LETA 05/06/02 Kā otrdien balvu pasniegšanas ceremonijā norādīja balvas atbildīgais sekretārs Miervaldis Mozers, gan Cicerona, gan Mērfija balva ir sabiedrības diskusijas balva, lai rosinātu domāt gan par politiku, gan žurnālistiku, gan sabiedriskajām attiecībām un reklāmu. Balvas tiek pasniegtas jau ceturto gadu. Cicerona balvai tika nosaukti vairāk nekā 70 pretendenti par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā, sekmīgu darbību politikā, par emocionālāko reklāmu un labāko sabiedrisko attiecību kampaņu. Savukārt Mērfija balvai ir nominēti lielākie neveiksminieki šajās kategorijās. Cicerona balvu politikā internacionālā līmenī saņēma Čehijas prezidents Vāclavs Havels. Žurnālistikā Cicerona balvu ieguva Latvijas Radio pārstāve Tatjana Zanderone, bet sabiedriskajās attiecībās balvu saņēma laikraksts "Lauku Avīze" par latviešu mākslas filmu demonstrēšanas atbalstu Latvijas Televīzijā. Reklāmā Ciceronu ieguva "Bates ADM" un CSDD akcija "Neļauj draugam braukt reibumā". Goda Ciceronu šogad ieguva Jura Podnieka studijas režisore Vaira Strautniece par aktivitātēm Sibīrijas latviešu labā. Vienīgo Mērfija balvu šogad ieguva LM par neveiksmīgo veselības aprūpes sistēmu.