K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 247: 2002. g. 17. - 23. maijs ASV Senāts apstiprina atbalstu NATO paplašināšanai Diena 05/18/02 ASV Senāts piektdien ar lielu balsu pārsvaru izteicis atbalstu NATO paplašināšanai, ar īpašu lēmumu piešķirot septiņām kandidātvalstīm 55,5 miljonu dolāru militāro palīdzību. Latvija saņems septiņus miljonus dolāru. Senāta lēmums vairāk bija simbolisks žests, kas apliecina ASV vēlēšanos palielināt NATO dalībvalstu skaitu, jo līdzekļi kandidātvalstīm jau tika piešķirti agrāk, norādīja Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džozefs Baidens. Savukārt augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona žurnālistiem Stokholmā piektdien sacīja, ka Baltijas valstu iespējamā uzņemšana NATO vairs nav jautājums, kura dēļ Maskava justos apdraudēta. Viktors iecelts par labklājības ministru LETA 05/23/02 Trešdien Saeima par labklājības ministru apstiprināja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) izvirzīto Viktoru. Jaksons bija demisionējušā labklājības ministra Požarnova padomnieks. Jaksonam jau ir ministra darba pieredze - Guntara Krasta un Viļa Krištopana vadītajās valdībās viņš bija veselības valsts ministrs. Jaunajam labklājības ministram Viktoram Jaksonam būs jārisina tie jautājumu, ar kuriem iepriekšējais labklājības ministrs Andrejs Požarnovs netika galā - jāatrisina mediķu algu jautājums un jāsakārto veselības aprūpes sistēma, šodien, 23. maijā, intervijā Latvijas Radio atzina Ministru prezidents Andris Bērziņš. Kā atzina premjers, šogad veselības aprūpei netiks atvēlēti vēl papildu līdzekļi pie jau atvēlētā finansējuma, jo valdībai izdodas diezgan sekmīgi "turēties budžeta rāmjos". "Mums nebūs nekādas citas naudas, izņemot tos 21,4 miljonus latu, kas šogad salīdzinot ar 2001. gada finansējumu papildus ir iedoti veselības aprūpei. Jaunajam ministram ir jādomā, kā pārstrukturēt šos izdevumus, kā sakārtot sistēmu tā, lai būtu vairāk apmierināto," skaidroja valdības vadītājs. Kā atzina Bērziņš, noteikumi par valsts iestādēs strādājošo darba samaksu, kas tostarp paredzēja medmāsām noteikt minimālo atalgojumu par slodzi 84 latu apmērā, valdībā šonedēļ netika pieņemti, jo Finansu ministrija nebija pienācīgi sagatavojusi dokumentu, nebija arī norādīti algu palielinājuma finansu avoti. Pie šī jautājuma Ministru kabinets atgriezīsies pēc nedēļas, solīja premjers. Komentējot iecerēto veselības aprūpes darbinieku streiku, Bērziņš atzina, ka viņš ir pret streikiem, un šajā gadījumā labklājības ministram būs jāsēžas pie sarunu galda ar slimnīcu biedrībām, arodbiedrību, lai rastu risinājumu. "Prasības vienmēr ir lielākas nekā iespējas šīs prasības apmierināt. Taču, protams, mediķu neapmierinātība ar sistēmu ir saprotama," uzsvēra valdības vadītājs. Uz KNAB vadītāja amatu sludinās atklātu konkursu NRA 05/22/02 Valdošā koalīcija nolēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja izraudzīšanai tomēr izsludināt atklātu konkursu. Sākotnēji premjers tikai dažas valsts un nevalstiskās institūcijas bija aicinājis izvirzīt kandidātus šim amatam, bet pēc šādas kārtības kritizēšanas presē, arī atsevišķu politiķu un juristu vidū koalīcijas padome pirmdienas vakarā nolēma izsludināt atklātu konkursu šim amatam. Izsludinātais konkurss, pretendentus aicina pieteikties 20 dienu laikā, - Neatkarīgo informēja Korupcijas novēršanas padomē. Gandarīta par KNAB vadītāja izraudzīšanas kārtību, kas "ļautu visplašākajam iespējamo kandidātu lokam apsvērt iespēju pieteikties uz šo ļoti nozīmīgo posteni", pauda arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā V. Vīķe- Freiberga minējusi, ka konkursa rīkošana ļaus paplašināt kandidātu loku, ļaujot kandidēt arī, piemēram, ārzemju latviešiem. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga uzsvēra, ka prezidente neizvirza nevienu savu kandidātu, bet tikai vēlējusies ilustrēt konkursa rīkošanas priekšrocības. Deputātiem atkal būs kompensācijas NRA 05/17/02 Veicot izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, deputāti vienojušies par jaunu izdevumu kompensēšanas kārtību, labojot nelikumības, uz kurām norādīja Satversmes tiesa. Tādējādi visi deputāti atkal saņems kompensācijas, kuru izmaksu apturēja martā. Lai saņemtu kompensācijas, deputātiem turpmāk būs jāuzrāda izdevumus apliecinoši dokumenti. Tikai nelielu atlīdzības summu 24 latus - par transporta izdevumiem, piemēram, izmantojot taksometru vai personīgo automašīnu - deputāti varēs saņemt bez atskaites dokumentu uzrādīšanas. Deputāti vienojušies saglabāt kompensācijas līdzšinējā apmērā - līdz 55 latiem reprezentācijas izdevumiem, līdz 200 latiem īres kompensācijas ārpus Rīgas dzīvojošajiem deputātiem un transporta izdevumu kompensācijas, kuru apmērs atkarīgs no deputāta pastāvīgās dzīvesvietas attāluma no Rīgas, bet ne vairāk kā 169 latus mēnesī. Ja īres līgumā noteiktajā maksā būs iekļauta arī maksa par komunālajiem izdevumiem, kompensēs arī to, lai gan likumdošanā komunālie maksājumi netiek uzskatīti par īres izdevumiem. Atskaites dokumenti būs nepieciešami arī par komandējumu tēriņiem. Informācija par deputātu saņemtajām kompensācijām būs publiski pieejama. Reizē ar kompensāciju izmaksas kārtības maiņu no nākamā gada 1. janvāra paredzēta deputātu un Saeimas darbinieku dzīvības apdrošināšana, sociālie pabalsti, paaugstināta samaksa par deputātu piedalīšanos komisiju un apakškomisiju sēdēs, kas no Saeimas budžeta prasīs 16 tūkstošus latu. Saeima noraida TB/LNNK valodas priekšlikumus Diena 05/23/02 Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcijas mēģinājums nostiprināt vairākos likumos valsts valodas lietošanas nosacījumus trešdien neguva Saeimas atbalstu un frakcijas iesniegto likumprojektu nodošana komisijām tika noraidīta. TB/LNNK priekšsēdis Māris Grīnblats Dienai atzina, ka bez koalīcijas partneru atbalsta neesot nozīmes iesniegt priekšlikumus atkārtoti, taču frakcija vēl lemšot par šādu iespēju. Pirmdien premjers Andris Bērziņš aicināja tēvzemiešus projektus atsaukt, jo jaunu ar valsts valodas lietošanu saistītu izmaiņu ierosināšana varot ietekmēt Latvijas iespējas iestāties NATO, turklāt Saeima jau esot darījusi pietiekami daudz, Satversmē nostiprinot valsts valodas statusu. M.Grīnblats sacīja, ka frakcija ierosinājusi likumos izmaiņas, kas saskan ar Satversmē noteikto. Ierosinātie grozījumi pašvaldību likumā paredzēja pašvaldības domes vai padomes atlaišanu, ja tā nepilda Satversmē un likumos noteiktās prasības par pašvaldību darba valodu. Jau tagad likums dod tiesības Saeimai pēc valdības ierosinājuma atlaist domi vai padomi, ja netiek ievērots likums. Taču M.Grīnblats norādīja, ka tagad valdība var ierosināt domes vai padomes atlaišanu, bet frakcijas piedāvājumā tas "ir jādara". Grozījumos likumā par pašvaldību deputāta statusu bija noteikts, ka dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja pēc to apstiprināšanas tiek konstatēts, ka deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Frakcijai esot zināms, ka Latgalē ir pašvaldības, kurās sēdes notiekot krievu valodā. Labklājības ministrija atdod pelnošu īpašumu Diena 05/23/02 Sūdzoties par telpu trūkumu un nepietiekamajiem līdzekļiem esošo īpašumu uzturēšanai, Labklājības ministrija (LM) bez ierunām piekritusi atdot privatizācijai piecstāvu mūra ēku Rīgas centrā, lai gan tā valstij deva gandrīz 37 000 latu gadā. LM īpašumu apsaimniekošanai raksturīgo konsekvences trūkumu arī šajā gadījumā daļēji izskaidro valsts sekretāres Maijas Poršņovas teiktais, ka nesenais lēmums par ēkas nodošanu privatizācijai bijis politisks. Dienas sarunas ar dažādām amatpersonām un LM ēku nomniekiem ne tikai liecina par vienotas nostājas trūkumu, bet arī ļāvušas secināt, ka vairāku īpašumu apsaimniekošanā krasi atšķirīgi bijuši ministra, valsts sekretāres un citu ierēdņu viedokļi par lēmumu atbilstību valsts interesēm. Pirms pāris mēnešiem ar valdības lēmumu privatizācijai tika nodota LM nekustamo īpašumu uzņēmums Šampētera nams (ŠN) apsaimniekotā ēka Skolas ielā 5, kuru no valsts nomā medicīnas sabiedrība ARS. "Šī māja mums bija kā vista, kas dēja oliņas," Dienai atzina ministrijas Administratīvā departamenta direktors Norberts Romanovskis, norādot, ka nomas maksas no ARS veidojušas ievērojamu daļu ŠN ieņēmumu, ko uzņēmums tālāk iegulda citu ministrijas īpašumu remontos. ŠN valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Lagzdons teica, ka ŠN ik mēnesi no ARS saņēma 3079 latus, bet uzņēmuma kopējie ieņēmumi, apsaimniekojot visus ministrijas īpašumus (pašlaik to ir 15), pēc viņa iepriekš teiktā, ir aptuveni 140 000 latu gadā. Šajā mājā vēsturiski bijusi poliklīnika, ARS tur strādā jau sen, tāpēc viņiem bija tiesības māju privatizēt, Dienai skaidroja M.Poršņova. Norādot, ka "zināmā mērā tas neapšaubāmi bija politisks lēmums" un LM tam devusi tikai saskaņojumu, jo lūgums privatizēt valdībā iesniegts ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, valsts sekretāre tomēr neuzskata, ka valstij tas būtu zaudējums. "Cilvēkiem, kuri šajā medicīnas iestādē saņems pakalpojumus, tie būs lētāki, tātad labums būs diezgan lielam iedzīvotāju pulkam," teica M.Poršņova. Jāpiebilst, ka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons ir Tautas partijas biedrs un pērn kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. Jautāts, vai ministrijai kādreiz ir konceptuāli lēmumi, kurus īpašumus jāapsaimnieko pašu spēkiem, no kuriem pelnīt, bet kurus atdot privatizācijai, N.Romanovskis sacīja, ka jau sen bijusi vienošanās paturēt tikai īpašumus, kas vajadzīgi pašu iestādēm, bet no pārējiem pamazām atbrīvoties. Dienas aprakstītās vasarnīcu tipa mājas Jūrmalā, kas ministrijas vajadzībām nez vai varētu būt vajadzīgas, tomēr par visai zemu cenu iznomātas privātfirmai Vaivari, daļēji esot uzskatāms par izņēmumu. Ministrija esot cerējusi, ka ar tām varēs nopelnīt citu īpašumu uzturēšanai, taču tas neesot izdevies. Pilnīgi pretēju nostāju apliecina arī Dienas jau aprakstītā LM rīcība ar citu tās īpašumu prestižajā vēstniecību rajonā Rēriha ielā 3. Tur ar bijušā ministra Andreja Požarnova atbalstu pēc kādas privātpersonas iniciatīvas jau sākti kārtot privatizācijas dokumenti, lai gan ēka nepieciešama Medicīnas muzejam un pēc remonta būtu izmantojama arī citu valsts institūciju vajadzībām. A.Požarnova skaidrojumu par Skolas ielas 5.nama atdošanu privatizācijai un tik atšķirīgu rīcību pārējo īpašumu apsaimniekošanā Dienai iegūt neizdevās, jo viņš devies atvaļinājumā un nebija sazvanāms. Kā ziņots, viens no iemesliem A.Požarnova atbrīvošanai tika minēta rīcība ar ēku Jūras ielā 5 Jūrmalā, kas tika iznomāta SIA Vaivari. Nesaskaņojot ar ministriju, uzņēmums ēku nojauca, bet tās vietā no jauna uzcelto reģistrēja kā savu īpašumu. SIA Vaivari vadītājs Elmārs Brunovskis savulaik kandidējis pašvaldību vēlēšanās no TB/LNNK, kuras biedrs ir A.Požarnovs. Šo gadījumu pārbauda Ģenerālprokuratūra. Mediķi piecas dienas streikos Diena 05/22/02 Medicīnas darbinieki, uzskatot, ka valdība nav pildījusi savus pagājušajā gadā dotos solījumus, šogad nolēmuši piecas dienas streikot. Streiku galvenais mērķis būs panākt grozījumus Ministru kabineta veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, kuri ļautu palielināt darbinieku algas. Streiki paredzēti 20.jūnijā, 18.jūlijā, kā arī 18., 19. un 20.septembrī no plkst.8 līdz 16. Streikos nepiedalīsies tie mediķi, kuri sniedz neatliekamo palīdzību. Lai gan pēc pērn rīkotā piketa amatpersonas solīja, ka pakalpojumu cenā iekļaušot vidējo veselības aprūpē strādājošo algu - Ls 140,99, taču tā palikusi esošajā līmenī - Ls 130,24, Dienai sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības direktora vietniece Vija Rudzīte. Patlaban medmāsa Latvijā vidēji pelna aptuveni 80 latu, bet ārsts saņem aptuveni 130 latu uz papīra. No valsts budžeta šogad būtu nepieciešams 4,7 miljonu latu papildu finansējums, kuru mediķi pieprasa līdz 1.jūlijam. Arodbiedrība vēlas ārstu darba algas pieaugumu līdz Ls 180-190, bet medmāsu līdz Ls 120-130 mēnesī. Labklājības ministrijas (LM) Veselības departamenta direktora vietnieks Ainārs Čivčs Dienai stāstīja, ka šogad pakalpojumu cenā iekļauts samaksas paaugstinājums medicīnas māsām par Ls 25, kas kopumā būtu 109 lati, taču itin bieži nauda paliekot pie darba devēja - slimnīcām - un līdz darba ņēmējam nemaz nenonāk. Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Prolis izteicās, ka slimnīcas jau tagad maksā algās un nodokļos 60% no visiem līdzekļiem un vairāk nav spējīgas atļauties, ja vien valsts budžeta līdzekļi netiek mērķtiecīgi novirzīti algām. Ogres komercbanka ziedo 'Jaunajam laikam' 25 tūkstošus latu BNS 05/22/02 "Ogres komercbanka" partijai "Jaunais laiks" ziedojusi 25 000 latu, bet partijas līderis Einars Repše ziedojuma saņemšanu neuzskata par interešu konfliktu, jo viņš kā bijušais Latvijas Bankas vadītājs personīgi no šī ziedojuma nesaņemšot "ne santīma." Repše norādīja, ka ziedojums ieskaitīts partijas kontā un tāpēc "interešu konflikts ir izslēgts". Runājot par "Ogres komercbankas" prāvo ziedojumu, kas ir maksimālā likumā pieļaujamā ziedojamā summa politiskajai organizācijai, Repše atzina, ka "šādi ziedojumi apliecina partijas popularitāti un uzticību "Jaunajam laikam"". Viņš arī pastāstīja, ka nav ticies ar "Ogres komercbankas" vadību, norādot, ka "varbūt kāds no bankas pārstāvjiem piedalījies mūsu partijas kodolsēdēs, kad šeit ir ļoti daudz cilvēku". BNS neizdevās sazināties ar "Ogres komercbankas" vadītāju Voldemāru Eihi. Partijas "Jaunais laiks" kontā šobrīd ieskaitīti 113 524,6 lati, 7400 dolāru un 7 eiro. Savukārt partijas līdera kontā ir 84 664,66 lati, 16 900 dolāri, 2045,17 eiro, 3449 spāņu peso un 3000 vācu marku. "Ogres komercbanka" marta beigās bija desmitā lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma. Bankas peļņa 2001.gadā bija 599 tūkstoši latu, aktīvi un aktīvi pārvaldīšanā 2001.gada 31.decembrī bija 143,016 miljoni latu. Iesniedz priekšlikumus mazā biznesa atbalstam NRA 05/20/02 Lai veicinātu mazā biznesa un vietējo investīciju attīstību, pieņemta Mazo uzņēmumu atbalsta programma. Tajā apvienoti vairāk nekā 20 Latvijas nozaru asociāciju priekšlikumi, kas tiks iesniegti Ministru prezidentam un Valsts prezidentei. Mazo uzņēmumu atbalsta programma tika pieņemta foruma Zaļo gaismu mazajiem uzņēmumiem! Vietējiem investoriem - jā! laikā. Tāpat forumā pārstāvētās 24 asociācijas izveidoja sadarbības padomi, kuru lūgs ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim iekļaut Nacionālajā mazo uzņēmumu attīstības koordinācijas padomē. Kaut arī forumā tika atzīts, ka valdība pēdējā laikā ir veikusi dažus pasākumus mazo uzņēmumu atbalstam, tomēr tas vēl nav pietiekami. Piemēram, asociāciju pārstāvji norādīja uz likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kur joprojām mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties ir ļoti ierobežotas un notiek klaja lielo firmu interešu lobēšana. Īpaši tas esot jūtams celtniecības firmām. Uzņēmēji norādīja arī uz samērā biežajām izmaiņām likumdošanā. Piemēram, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis skaidroja, ka nozari likumdošanas izmaiņas skar reizi vai pat divas gadā. Līdz ar to uzņēmēji nevar plānot savu biznesu, un tiem nav nekādu ilgtermiņa garantiju milzīgajām investīcijām, kas ir nepieciešamas, lai attīstītu šo biznesu. To, ka pašreiz vietējiem uzņēmējiem ir pagrūti investēt uzņēmumu attīstībā, uzsvēra arī Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija. Kokapstrādē pašlaik galvenā problēma ir ražošanas koncentrācija, kas skar visu Eiropu. Tādējādi, lai izdzīvotu, vietējie mazie kokapstrādātāji ir spiesti pārkārtot savu ražošanu tā, lai spētu piedāvāt tādu specifisku preci, kādu nevar piedāvāt lielie uzņēmumi. Kokapstrādātāji uzsver, ka tāpēc viņiem ir ļoti svarīgi saņemt tādas pašas nodokļu atlaides investīcijām, kādas pašreiz saņem lielie uzņēmumi. Valmierā cīnās pret lielveikaliem NRA 05/20/02 Lielveikalu bums, kas pēdējos gados milzīgā ātrumā izplatās Rīgā, sasniedzis arī citas Latvijas pilsētas. Lielveikalu uzvaru diktē attīstības un brīvā tirgus principi, taču tam ir arī otra puse - mazie veikali bieži nespēj izturēt konkurenci un bankrotē, iznīkst mazais bizness, kas pastiprina iedzīvotāju noslāņošanos. Pēdējā laikā visskaļākās debates par šo jautājumu izskanējušas Valmierā - tur lielveikalu pretinieki ir vietējie uzņēmēji, kuru biznesu nomāc lielie ārvalstu uzņēmumi. Pilnīgi pretējs viedoklis ir Valmieras domei ar priekšsēdētāju Māri Kučinski priekšgalā. Vietējā avīzē viņš teicis: "Esmu bijis un būšu par Valmieras attīstību." Viņaprāt, nebūtu saprātīgi bremzēt vispārējās tendences dažu uzņēmēju dēļ, turklāt pieredze citur pasaulē par lielveikalu ienākšanu neesot nemaz tik slikta. Lielveikalu un ārzemju investīciju ieplūšana veicināšot pilsētas attīstību, skaidro M. Kučinskis. Turpretī uzņēmēji norāda, ka no lielveikaliem cietīs ne tikai mazie pārtikas veikali; apgrozījums samazināsies arī citu nozaru nelielajās firmās. Piemēram, Jānis Matisons no būvfirmas SCO centrs uzskata, ka cietīs arī viņa bizness, jo kritīsies būvdarbu un būvmateriālu piegādes apjoms - šobrīd būtiska daļa viņa firmas pastāvīgās klientūras ir mazo veikalu īpašnieki. Vēl viens strīdus ābols ir bezdarba līmeņa izmaiņas. Vieni uzskata, ka nodarbināto skaits nemainīsies, notikšot tikai tā pārdale; savukārt citi ir pilnīgi pārliecināti par bezdarbnieku skaita pieaugšanu reizē ar lielveikalu ienākšanu. Piemēram, Valmieras pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Leitis uzskata, ka darba vietu skaits līdz ar tirdzniecības centra izbūvi palielināsies, bet pilnīgi pretējās domās ir Valmieras privātuzņēmēju apvienības Ozols prezidents Normunds Grīva. Vidzemes Tirgotāju asociācijas prezidents Normunds Cercins par lielveikalu ienākšanu ir dalītās domās. No vienas puses, ir emocionāla nepatika, bailes zaudēt savus pašmāju mazos uzņēmumus, no otras puses, viņš atzīst arī to, ka attīstība nāk par labu visiem, jo konkurence liek iet uz priekšu, nepārtraukti uzlabot savu biznesu. Jautājums paliek tikai par to, vai mazie vispār pagūs kaut ko uzlabot, jo lielie veikali tos pārspēj ne tikai ar nesalīdzināmi plašāku izvēli un operatīvāku apkalpošanu, bet arī ar dempingu (tas gan esot ar likumu aizliegts), ko mazie veikali nevar atļauties. Turklāt vēl ir no Lietuvas ievestās preces, kas pašmāju ražošanu neveicina, toties ir lētas. Kā viens no argumentiem, kas tiek minēts par labu lielo ārvalstu tirdzniecības ķēžu ienākšanai, ir nodokļu ieņēmumu pieaugums. Pretarguments - lielākā nodokļu daļa aizies uz šā veikala dibinātāja valsti, izņemot zemes nodokli, kuru tāpat maksā arī mazie uzņēmumi. Tātad pašvaldība finansiāli neko būtisku neiegūs, tikai uz tās pleciem būs vairāk bez darba palikušo valmieriešu. Kopumā par tirdzniecību Valmierā ir ieinteresējušās jau piecas ārvalstu lielveikalu ķēdes. N. Cercins domā, ka visi šie interesenti ir pārvērtējuši iespējas šajā nelielajā 27 tūkstošu iedzīvotāju pilsētā. Vienīgais, kā pieaugumu tuvākajos gados Valmierā prognozē, ir bezdarba līmenis, un, kā zināms, bezdarbnieki nav tie aktīvākie pircēji. Stikla šķiedras ražotāju peļņa pārsniedz plānoto NRA 05/20/02 Valmieras stikla šķiedras peļņa šā gada pirmajos četros mēnešos jau ir pārsniegusi visu pagājušā gada laikā gūto peļņu. Uzņēmuma tīrā peļņa šā gada četros mēnešos ir 382 tūkstoši latu, un tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz peļņu pērn šajā pašā laikā. Uzņēmuma finansu direktors Imants Saulītis uzskata, ka tādējādi šogad tīrajai peļņai noteikti vajadzētu pārsniegt pusmiljonu latu, informē ziņu aģentūra BNS. Viņš atzinis, ka nedaudz grūtāk varētu klāties rudenī, taču pagaidām nekas neliecina, ka iecerēto neizdosies sasniegt. Lielo peļņu gan pērn, gan arī šogad uzņēmuma vadība izskaidro ar ražošanas izmaksu samazināšanu, un, kaut arī kopumā pasaulē situācija stikla šķiedru tirgū rūpniecības stagnācijas dēļ pasliktinājās, uzņēmumam ir izdevies palielināt produkcijas noietu. Agonizē izslavēts apavu ražotājs Diena 05/20/02 Ventspilī kopš janvāra agonizē pirms diviem gadiem Brīvostas teritorijā nodibinātais Kanādas-Latvijas apavu ražošanas kopuzņēmums Venttopaz, kuru īsi pirms tā darbības sākšanas Ventspils mērs Aivars Lembergs nosauca par pirmo pēcpadomju perioda vieglās rūpniecības nozarē jaunuzcelto, vismodernāko ražotni ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā. Uzņēmums bezalgas atvaļinājumā ir aizraidījis gandrīz visus strādājošos un faktiski pārtraucis ražošanu. Venttopaz vadības šajā sakarā paustais skaidrojums ir - gandrīz pilnīga ražošanas paralīze saistās ar kāda biznesa partnera un produkcijas pasūtītāja no Nīderlandes negodīgumu. Izrādās, šī firma par piegādātajiem apaviem nav samaksājusi ap 100 000 eiro (Ls 57 000). Tas radījis apgrozāmo līdzekļu deficītu, sabrukuši ar šiem partneriem noslēgtie līgumi. Nīderlandiešu skāvienos ventspilnieki nokļuvuši pret savu gribu. Kanādas firma Topaz Shoe Manufacturing Ltd. (apgrozījums 1997.gadā 6,5 miljoni Kanādas dolāru), kuras pārstāvjiem bijis 39,13 procentu Venttopaz akciju un kuri bijuši atbildīgi par mārketingu un produkcijas realizāciju, bankrotējusi. Mēģinājums viņus aizstāt ar nīderlandiešiem izrādījies nesekmīgs. Arī Diena, mēģinot sameklēt informāciju par firmu Topaz Shoe Manufacturing Limited, internetā nejauši atrada uzņēmuma Danbury sludinājumu par minētās firmas pārdošanu ūtrupē. Danbury birojā paskaidroja, ka Topaz Shoe Manufacturing Limited jau gandrīz pirms gada izūtrupēta un skaitās likvidēta. Pa Topaz Shoe Manufacturing Limited norādīto kontakttālruni Kanādā, Ziemeļjorkas pilsētā, Ontārio provincē, Diena sazvanīja jau citu kompāniju, kura par Topaz Shoe Manufacturing Limited teicās neko nezinām, izņemot to, ka jau pirms Dienas daudzi mēģinājuši šo firmu sazvanīt. Tiesā zemnieks uzvar banku Diena 05/20/02 Pagājušajā nedēļā Liepājas tiesā Medzes pagasta saimniecības Akmentiņi īpašnieks Leons Paura uzvarēja prasībā pret Hipotēku un zemes banku. Tiesa lēma, ka bankai jāatlīdzina zemniekam aptuveni Ls 12 000 zaudējumi. L.Paura, kurš bija ņēmis šajā bankā kredītu, uzskatīja, ka tā bija paralizējusi un faktiski iznīcinājusi viņa saimniecību. L.Paura bija ņēmis kredītu kombaina un kaltes iegādei aptuveni Ls 30 000. Ja viss būtu noticis, kā plānots, kredīta termiņš beigtos tikai 2001.gada rudenī. Bet 2000.gada vasarā, kad atmaksājamā summa bija vairs 12 000 latu, zemniekam radās grūtības segt kārtējo maksājumu, jo krasi kritās cūkgaļas cena. L.Paura lūdzis bankas pretimnākšanu - atlikt maksājuma termiņu, neatliekot galīgo atmaksas termiņu. Banka it kā piekritusi pārslēgt līgumu, taču noticis pretējais - bez brīdinājuma Akmentiņos ieradušies bankas pārstāvji un savākuši četrus traktorus. Dienu vēlāk aizvesti arī divus mēnešus vecie sivēni, kuri tikuši pārdoti par 3 latiem gabalā. Pēc dažiem mēnešiem cūkgaļas cenas atkal kāpa, un L.Paura ir pārliecināts - viņš būtu varējis atdot kredītu laikus, neizpostot saimniecību. Bet tā vietā L.Paura bijis spiests pārdot cūku kompleksu, lai norēķinātos ar banku. Traktorus, kurus banka bija novērtējusi tikai 150-200 latu vērtībā, zemnieks dabūja atpakaļ ar lielām grūtībām un bojātus. Tā kā pilns sprieduma teksts būs pieejams tikai 24.maijā, tiesnesis Ilgvars Jaunģelže pagaidām atturējās no komentāriem, tomēr viņš Dienai sacīja, ka zemnieka prasība tiesu pārliecinājusi. "Būtu cilvēcīgāk, ja banka būtu pagaidījusi. Mēs savu viedokli izteiksim spriedumā." Premjers aicina 'Brīvo Eiropu' pārcelties uz Rīgu BNS 05/17/02 Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš ierosinājis pašreiz Prāgā strādājošajam radio "Brīvā Eiropa" pārcelties uz Latviju. Šāds ierosinājums radies, ņemot vērā radio "problēmas ar ēkām" Čehijas galvaspilsētā Prāgā, sacīja premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš. Iepriekš ar šādu priekšlikumu jau nācis klajā jaunais Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava, kas līdz kļūšanai par LTV vadītāju strādājis radio "Brīvā Eiropa" par tirgzinību un attīstības direktoru. Šāds priekšlikums, pēc Lapiņa teiktā, Latvijai būšot ekonomiski izdevīgs un cels valsts prestižu. Tāpat kā būtisks arguments šādai iniciatīvai ir pašreiz pilnībā "neapdzīvotā" Latvijas Televīzijas daudzstāvu ēka Zaķusalā, "kas ir pārāk liela televīzijas kapacitātei". Radio pārcelšanās uz šo ēku atrisinātu "milzīgās" uzturēšanas izmaksas. Premjers vēstuli, kurā pausts ierosinājums, nodevis Gravam, lai viņš to savukārt nodotu radio prezidentam Tomam Dainam (Tom Dine). RBE/RB ir privāta starptautiska raidstacija, ko dibinājis ASV Kongress un kas raida austrumu un dienvidaustrumu Eiropā, Kaukāzā, Centrālāzijā un vidējos austrumos. Radio auditorija ir 35 miljoni klausītāju. Radio ik dienas piedāvā ziņu, analītiskos un citus raidījumus. Pēc atzīšanās radio atstādina mācītāju - geju LETA 05/23/02 Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Māris Sants trešdienas vakarā diskusijā "Radio Brīvā Eiropa" publiski atzina savu homoseksuālo orientāciju, ko par grēku pirms vairākiem gadiem pieņemtā rezolūcijā ir atzinusi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB). Tūlīt pēc raidījuma Sants saņēmis LELB Konsistorijas lēmumu, ka ir atcelts no mācītāja amata. Radioraidījumā Sants, atzīstot savu homoseksualitāti, izteicās par baznīcas nevēlēšanos saprast šo situāciju un vispār uzklausīt šādus cilvēkus, par baznīcas neiecietīgo attieksmi tieši Latvijā. Šorīt vaicāts, vai viņš apzinājās iespējamās sekas šādai vakardienas atklātībai, Sants sacīja, ka jau tūlīt pēc raidījuma ir saņēmis paziņojumu par atlaišanu no mācītāja amata. "Mani izslēdz par homoseksualitāti un viedokļa paušanu," sacīja Sants, piebilstot, ka Konsistorijas lēmumā nav formulēts, par ko īsti viņš tiek atlaists. Turklāt Konsistorija ne reizi nav aicinājusi viņu uz sarunu par šiem jautājumiem. Trešdienas radiosarunā, kurā piedalījās arī Jelgavas Svētās Annas luteriskās draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis, atbildot uz žurnālistes Ivetas Mediņas jautājumu: vai mācītāji ir dzirdējuši, ka no homoseksuālisma kāds ir izārstēts ar Dievvārdu, Sants uzsvēra, ka pasaulē nav bijis neviena gadījuma, ka homoseksualitāte ir izārstēta, par to liecinot pētījumi par tūkstošiem cilvēku gan ASV, gan Lielbritānijā, kaut gan daudzi, nosodot homoseksuāli orientētus cilvēkus, cenšas apgalvot, ka viņus var ārstēt. Sants arī sacīja, ka Latvijas baznīca maz klausās speciālistos - ārstos, psihologos, psihoterapeitos, lai izprastu šo cilvēku stāvokli. Un joprojām visā pasaulē nav neviena cilvēka, kas varētu pateikt, kā veidojas seksualitāte, piebilda mācītājs. Savukārt mācītājs Rēdmanis radioraidījumā citēja LELB rezolūciju, kurā Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca atzīst, ka Svētie Raksti un tajos pamatotā kristīgā morāle homoseksuālisma piekopšanu uzskata par grēku. Par grēku ir uzskatāma nevis cilvēka homoseksuāla nosliece, bet homoseksuālu aktu īstenošana - domās, vārdos vai darbos. Rezolūcijā LELB aizrāda, ka personas, kuras apzināti praktizē homoseksuālismu vai pasludina to par savu dzīvesveidu, ir atzīstamas par atklātiem grēciniekiem, un tām nav atļauts pildīt nekādus pienākumus draudzes dievkalpojumos un baznīcas hierarhijā. Mācītājs Sants radiodiskusijā sacīja, ka ir ļoti svarīgi runāt ar homoseksuāli orientētiem cilvēkiem un saprast, ko nozīmē viņu ciešanas diendienā daudzu gadu garumā lūdzot: "Dievs, ko lai es daru?". Runājot par homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, Sants uzsvēra, ka runa nav par seksuālo rīcību, bet gan par mīlestību un ka seksualitāte dota cilvēkam ne tikai bērnu radīšanai, bet tāpēc, lai mīlētu. Sants šorīt sacīja, ka jūtas atviegloti, jo sevišķi tāpēc, ka vairs nebūs nevienam jāmelo. "Žēl vienīgi manas draudzes, baidos, ka tā cietīs visvairāk," sacīja Kristus draudzes nu jau bijušais mācītājs Sants, kurš vēl pagājušajā svētdienā vadīja Vasarsvētku dievkalpojumu ļaužu pilnajā baznīcā. Arhibīskaps Vanags gadiem ilgi zinājis par Santa homoseksualitāti BNS 05/23/02 Mācītājs Māris Sants, kuru Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorija pēc publiskas atzīšanās homoseksuālismā atbrīvoja no amata, apgalvo, ka arhibīskaps Jānis Vanags par Santa seksuālo orientāciju zinājis vairākus gadus, vēl pirms mācītāja ordinācijas. Viņš stāstīja, ka par savu seksuālo otrientāciju Vanagam pastāstījis jau 1993. gadā, bet par mācītāju Sants ordinēts gadu vēlāk. Rezolūciju "Par homoseksuālisma piekopšanu un propagandu" LELB konsistorija pieņēmusi 1993. gadā, bet sinode - 1996. Ar arhibīskapu Jāni Vanagu BNS pagaidām nav izdevies sazināties. Palielinās Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums BNS 05/20/02 Latvijā pēdējo gadu laikā pieaudzis gados vecāku cilvēku skaits un krasi samazinājies bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem. Iedzīvotāju vidējais vecums no 1989. līdz 2000.gadam pieaudzis par diviem gadiem, liecina 2000.gada Tautas skaitīšanas dati. Centrālajā statistikas pārvaldē pastāstīja, ka 2000.gadā, salīdzinot ar 1989.gadu, kad notika iepriekšējā tautas skaitīšana, par 24,6% samazinājies iedzīvotāju skaits vecumā līdz 14 gadiem, par 11,3% samazinājies iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 59 gadiem. Turpretī 60 gadu un vecāku iedzīvotāju 2000.gadā bija par 7,6% vairāk nekā 1989.gadā. Īpaši krasi samazinājies bērnu skaits vecumā līdz četriem gadiem - par 108 tūkstošiem cilvēku jeb par 52,3%. Vecuma grupā no pieciem līdz deviņiem gadiem samazinājums ir 43 tūkstoši cilvēku jeb 23,1%. Samazinājies arī jauno cilvēku skaits 25 - 29 gadu vecuma grupā - par 21,4% un 30 - 34 gadu grupā - par 20,8%. Turpretī pusaudžu skaits 10 - 14 gadu vecumā palielinājies par 11 tūkstošiem jeb par 6,7%. Tas izskaidrojams ar to, ka 1986. - 1990.gadā bija 202 tūkstoši jaundzimušo, bet 1991. - 1995.gadā - tikai 138 tūkstoši. Latvijas iedzīvotāju skaits 2000.gada 31.martā, pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, bija 2 miljoni 377 tūkstoši. Laika posmā starp pēdējām divām tautas skaitīšanām valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 289 tūkstošiem jeb par 10,8%. Vairākās augstskolās augs studiju maksa LETA 05/20/02 No nākamā mācību gada vairākas Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes ir iecerējušas palielināt studiju maksu, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja. Visvairāk studiju maksa palielināsies Latvijas Kultūras akadēmijā - par 40-50 latiem - līdz Ls 400 gadā. Banku augstskolā pērn studiju maksa bija 650 latu, bet šogad būs 685 lati. Savukārt Ventspils augstskolā studiju maksa pieaug par 20 latiem - līdz Ls 500 gadā, bet Baltijas Krievu institūtā - par 15 latiem - līdz Ls 475 gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā studiju maksa pieaugs par Ls 10 - līdz Ls 300-350. LLU vienīgā maksas programma ir Sociālo zinātņu fakultātes specialitātē Iestāžu darba organizācija un vadība, kur maksa par vienu studiju gadu ir 500 latu. Vairākās augstskolās maksa par bakalaura studijām netikšot mainīta. Rīgas Stradiņa universitātē/Latvijas Medicīnas akadēmijā saglabājas maksa Ls 300-1650 gadā, kas atkarīga no apgūstamās specialitātes. Rīgas Tehniskajā universitātē maksa ir 480-950 latu par vienu studiju gadu. Biznesa augstskolā Turība studiju maksa ir 680-880 latu, Ekonomikas un kultūras augstskolā - Ls 60- 70 mēnesī. Studiju maksa Policijas akadēmijā ir Ls 496 gadā. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā maksa par studiju gadu paliek nemainīga - 850-1000 ASV dolāri (Ls 530-630), tā nemainās arī Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas institūtā - 450-850 latu gadā, Sociālo tehnoloģiju augstskolā - 45-59 lati mēnesī, sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā Attīstība - 650-750 latu, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā - 898-925 lati gadā. Studiju maksa nemainās arī vairākās ārpus Rīgas izvietotās augstskolās. Rēzeknes augstskolā maksa saglabājas Ls 250-450 gadā, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē - Ls 300 gadā, Vidzemes augstskolā - 560 latu gadā. Vairākās augstskolās, arī Latvijas Universitātē, vēl nav pieņemts galīgais lēmums, cik maksās katras konkrētās studiju programmas apguve maksas grupās. Diennakts laikā novērotas 119 putnu sugas Diena 05/20/02 Svētdien, noslēdzoties pirmajām Latvijā rīkotajām putnu vērošanas sacensībām no putnu torņiem, sacensību dalībnieki un organizatori varēja būt apmierināti - diennakts laikā no sestdienas līdz svētdienas pusdienlaikam Engures, Papes un Gomeļa torņa apkārtnē kopumā novērotas 119 putnu sugas. Tas Latvijas apstākļiem, ņemot vērā lidoņu vērošanas "stacionāro" dabu, ir labs rādītājs, kas būtu vēl labāks, ja vien vērotājiem netraucētu stiprais vējš, uzskata viens no sacensību organizatoriem biologs Arnis Zacmanis. Šo sacensību lielākais sasniegums, ko putnu vērotāji pielīdzināja pat mašīnas laimēšanai loterijā, izrādījās iespēja novērot baltkakla mušķērāju Papes ezera torņa tuvumā. Šis putns Latvijā redzēts tikai otro reizi. Kopumā par lielāko novēroto putnu sugu skaitu nedēļas nogalē sacentās trīs jau pieredzējušu putnu vērotāju komandas. Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, stiprajam vējam un lietum vislabāk veicās Lubānas ezera tuvumā esošā Gomeļa torņa komandai, kura saskatīja un sadzirdēja pavisam 77 sugas. Pie Papes ezera tika novērotas 74, bet pie Engures ezera - 67 putnu sugas. Sacensības tika rīkotas, lai pārbaudītu gan to, cik daudz putnu sugu var saskaitīt vienuviet, gan lai popularizētu putniem un dabai draudzīgo lidspārņu vērošanu no torņiem. Novēroto putnu sugu sarakstus sacensību dalībnieki nodos pašvaldībām, kuru teritorijā uzcelti putnu torņi, lai tās varētu informēt viesus, kad un kādi sugas putni redzēti torņu tuvumā. Lai novērotu klātienē, kā ar putnu saskatīšanu un sadzirdēšanu veicas sacensību dalībniekiem, Diena svētdienas rītā dažas stundas pirms sacensību noslēguma devās uz Rīgai tuvāko putnu novērošanas torni pie Engures ezera. Pēc organizatoru ieteikuma līdzpaņemtie gumijnieki noderēja, jo pusotrs kilometrs līdz tornim no Engures ornitoloģisko pētījumu centra, kas ezera krastā bija viegli sasniedzams ar auto, bija jāmēro kājām. Vispirms gan pārvarot nelielu purvainu meža nostūri. Pašā ezera krastā uzceltais koka tornis, kas drīzāk likās atrodamies aizaugušas pļavas vidū, kļuva par pārbaudījumu apģērba izturībai. Pāris metru virs zemes, jūtot vēja pluinīšanu, sevišķi aktuāli kļuva mājās atstātie cimdi un kāds biezāks apģērba gabals. Tornī saimniekojošie sacensību dalībnieki - Latvijas loto viceprezidents Edgars Lediņš un Impro ceļojumi darbinieks Andris Kleperis - gan pārāk nesūrojās. Tik pa reizei pacēla vēja apgāzto un pie teleskopiem novietoto saliekamo sēdekli. Vai arī noskrēja lejā pa kāpnēm, lai paņemtu zemē nopūsto cepuri. Ap plkst.8 no rīta pēc kādām četrām naktī gulētām stundām Edgara, Andra un viņu trešā komandas biedra gredzenošanas centra vadītāja Jura Kazubierņa veikums bija novērojumu veidlapā atzīmēta 61 putnu suga. Par nr.62 pēc plkst.9 kļuva krasta čurkste, diemžēl rezervistos atstājot, iespējams, saskatīto un pārāk tālu aizlidojušo peļu klijānu, kas bija jāsaredz vēl vienam komandas dalībniekam. Taču jebkurā gadījumā komanda varēja lepoties ar lielo balto gārni, ko sacensību laikā novēroja arī Gomeļa torņa apkārtnē. Šis putns, vēl nesen pieskaitāms pie reti novērotajiem, pēdējā laikā Latvijā redzēts arvien biežāk. Svētdienas rītā īpašs prieks bijis arī par parasto pelēko vārnu, kas Engures ezera apkārtnei nav īpaši raksturīga, kā arī par iepriekšējā vakarā ieraudzīto mazo ormanīti. Šis putns gan vēlāk traucējis naktsmieru. Uz naktī tornī atskaņotajiem pūču balss ierakstiem pūces gan diemžēl nav reaģējušas, taču atsaucīgi uz savu sugas brāļu balsīm bijuši ķauķi. Viens no viņiem pat mēģinājis putnu vērotājiem uzbrukt. Vislabāk sacensību laikā ar laika apstākļiem putnu novērošanai paveicās Papes ezera torņa komandai. Kurzemē bijis diezgan silts, turklāt sestdienas naktī vējš pavisam norimis. Tas palīdzējis saklausīt putnus, tāpēc atšķirībā no Engures ezera apkārtnes šeit pūces naktī dzirdētas, Dienai pastāstīja sacensību dalībniece Maija Sidorenko. Viņai bijis prieks par redzēto melno zīriņu un zosi ar mazuļiem. Dabā gan vislabāk patīkot vērot avozeti - bridējputnu, kurš ar savu knābīti, eleganti "ķemmējot" ūdeni, gādā sev barību. Dabā viss ir zaļš, bet nav vairs tik ļoti ziedošs - nezied vairs ievas, skaistās svecītes kastaņkoku zaros ir tikpat kā "izdegušas". Un par to, ka pagājušonedēļ tik skaisti ziedēja ceriņi, liecina vairs tikai zemē nobirušie ziediņi. Taču dārzos gan zied daudz raiburaibas puķītes. Un stāsta, ka pļavās jau manītas pirmās margrie- tiņas un pat jau pa kādai rudzupuķei!... Lietus šonedēļ nav lijis, visu nedēļu spīd saulīte un laiks atkal ir pietiekami silts - ap +20oC. Un ar katru dienu paliek arvien jaukāks, vasarīgāks... Anda