K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 251: 2002. g. 14. - 20. jūnijs Upurus pieminot, atdzīvojas atmiņas Diena 06/15/02 Līdz ar komunistiskā genocīda represijās cietušajiem piektdien pie Brīvības pieminekļa devās arī valsts augstākās amatpersonas. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume sacīja, ka "mūsu tautai vēl neviens nav atvainojies par ciešanām un pazemojumu, ko tā piedzīvoja represijās". Viņš, tāpat kā premjers Andris Bērziņš, uzsvēra, cik svarīgi valstij ir nodrošināt savu drošību. "Mana mammīte devās uz Gulbenes staciju, lai glābtu savu divus gadus veco krustdēliņu, viņa krita ceļos un lūdzās, bet kāds no ešelona priekšniekiem pateica, ka puisīti atdošot, ja viņa došot vietā meitu, un tad paspēra viņu ar kāju," Dienai stāstīja piemiņas brīdī sastaptā Vera Zēberga, kurai kā četrpadsmitgadīgai meitenei tie bijuši pirmie iespaidi, kas gūti par padomju varu un likuši iesaistīties jaunatnes pretošanās kustībā. Vēlāk viņa izsūtīta un pavadījusi Noriļskā desmit gadus. "Pasaulē nav neviena latvieša, kuru pašu vai viņa tuvākos nebūtu skārušas komunistiskā genocīda represijas. Latvijā nav neviena latvieša, kas spētu aizmirst šīs ciešanas," teica J.Straume. Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Pēteris Simsons atgādināja, ka daudzi joprojām nav atgriezušies tēva mājās, kurās "dzīvo citi cilvēki, kas kādreiz iegūla izsūtīto gultās". Represijās cietušos pieminēja arī ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens, Rīgas domes, represēto apvienības, Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji, politiķi no Tautas partijas, TB/LNNK, Sociāldemokrātu savienības, Jaunā laika, Latvijas Pirmās partijas. Mediķi streikos! LETA 06/17/02 Valdībai, darba devējiem un arodbiedrībām pirmdien neizdevās panākt mierizlīgumu, lai tiktu atsaukts ceturtdien, 20.jūnijā, paredzētais mediķu streiks, tāpēc tas tomēr notiks. Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) šodien pieņēma lēmumu, ka Ministru kabinetam līdz 13.jūlijam ir jāizstrādā un jāpauž skaidra attieksme par mediķu arodorganizāciju streika prasību izpildi. Pēc 13.jūlija mediķu arodorganizācijas lems, vai ir nepieciešams turpināt pieteikto streiku 18.jūlijā un no 18. līdz 20.septembrim. Mediķu arodorganizāciju lēmums būs atkarīgs no viņu pieteikto streiku prasību izpildes MK. Trīspušu padome arī konceptuāli vienojās atbalstīt mediķu izteiktās prasības. Jau ziņojām, ka LBAS un abas mediķu arodorganizācijas vienojās neatbalstīt NTSP iesniegto lēmumprojektu par mierizlīguma noslēgšanu starp mediķu arodbiedrībām un valdību, norādot, ka streikam 20.jūnijā ir jānotiek. Finansu ministrs paziņo par savu skepsi pret ES BNS 06/19/02 Finansu ministrs Gundars Bērziņš inteliģences konferences diskusijā otrdien paziņoja, ka pēc Eiropas Savienības paustās nostājas lauksaimniecības politikā arī viņam pašam ir zudusi ticība Eiropas Savienības godaprātam. Bērziņš diskusijā sacīja, ka Latvijas valdība ir precīzi deklarējusi savu nostāju lauksaimniecības jautājumā, taču Eiropas Savienība šo nostāju ir ignorējusi, tādēļ viņš retoriski vaicāja, vai divpusējs līgums ir saistošs tikai vienai pusei, proti, Latvijai. Viņš arī pieļāva: "Varbūt ES, jūtot, ka nevar uzņemt, dara to speciāli." Viņš pauda arī personīgo viedokli, ka Eiropas Savienība (ES) viena pati nevar garantēt drošību Eiropā, kā piemēru minot konfliktu Balkānos. "Ja ES nebūs vesela virkne nopietnu reformu, manuprāt, drīz sāksies norieta laiks," viņš teica, norādot uz līdzībām ar Romas un Acteku impērijām. Prezidente ASV rosina finansistu interesi par Latviju Diena 06/17/02 Sestdien sāktās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes ASV, kas ietver Ņujorkas un Čikāgas apmeklējumu, uzmanības lokā ir tikšanās ar biznesa un kultūras aprindu pārstāvjiem, kā arī interviju sniegšana virknei amerikāņu mediju. Ņujorkā prezidente tikusies ar vienas no ASV lielākajām apdrošināšanas un finansu pakalpojumu firmām MetLife, kas vienlaikus ir arī gaidāmās NATO sanāksmes Prāgā galvenā finansiālā atbalstītāja, prezidentu Robertu Benmoši, Dienu informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Sarunas laikā ar R.Benmoši pārrunātas investīciju iespējas Latvijā un NATO paplašināšana. MetLife interesējas par investīciju iespējām Austrumeiropā, un V.Vīķe-Freiberga firmas prezidentam stāstījusi par Latvijas politisko un ekonomisko situāciju. Līdzās apdrošināšanas biznesam firma MetLife iegulda naudu arī citās jomās, tāpēc izrādīja interesi par infrastruktūru Latvijā. R.Benmoše informējis par kompānijas pārstāvju gatavību ierasties Rīgā 5.-6.jūlijā - laikā, kad tur notiks NATO kandidātvalstu valdību vadītāju tikšanās, lai parādītu atbalstu NATO kandidātvalstīm un vienlaikus iepazītos ar situāciju Latvijā. R.Benmoše tikšanās laikā paudis atbalstu Latvijai un gandarījumu par izmaiņām vēlēšanu likumos, kā arī uzklausījis prezidentes stāstīto par valodas politiku Latvijā. Prezidente augsti novērtējusi šo tikšanos un uzskata par būtisku, ka uzņēmēji uzskata par svarīgu NATO paplašināšanu, jo tā rada drošāku Eiropu un pasauli, kā arī drošāku vidi investīcijām. Vēl Ņujorkā prezidentei paredzētas tikšanās ar apvienības Creative Coalition, kas apvieno ASV slavenus māksliniekus, pārstāvjiem, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību šajās aprindās. Pirmdien V.Vīķe-Freiberga dosies uz Čikāgu, kur paredzētas tikšanās pilsētas mērijā, ar biznesa aprindu pārstāvjiem, medijiem un vi9etējo latviešu kopienu. IKP bums Latvijā beidzies NRA 06/15/02 Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pieaudzis par 3,8 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieauguma pamatā bijis apjomu kāpums tirdzniecībā, būvniecībā, komercpakalpojumos un apstrādes rūpniecībā. Kaut arī šā gada pirmā ceturkšņa IKP pieaugums ir mazāks par prognozēto pieauguma tempu, periods, pret kuru salīdzina datus, ir pagājušā gada pirmais ceturksnis, kad bija ļoti straujš IKP kāpums – par 8,3 procentiem, paskaidroja finansu ministrs Gundars Bērziņš, piebilstot, ka salīdzinoši mazs pieaugums ir tikai vienā nozīmīgā sektorā – transports, noliktavu saimniecība un sakari. Ekonomikas ministrijas (EM) Informāciju tehnoloģiju un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kaspars Paupe uzskata, ka rezultāti nav pārsteidzoši un bija prognozējami, jo sakarā ar pasaules ekonomisko tempu samazināšanos tika prognozēts, ka palēnināsies arī Latvijas IKP pieauguma tempi. Prognozes par IKP pieaugumu šajā gadā – 5 procentu apmērā – EM nav mainījusi, jo tās speciālisti prognozē, ka nākamajos ceturkšņos IKP pieauguma temps palielināsies. Tirdzniecības apjoms gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājies par 8,9%. Mazumtirdzniecības apjomi salīdzināmajās cenās pieauguši par 12%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 16%, bet no nepārtikas precēm straujākais mazumtirdzniecības apjomu pieaugums bijis lietotām automašīnām – par 85%, jaunām automašīnām – par 31%, apaviem un ādas izstrādājumiem – par 38%, kā arī būvmateriāliem – par 18%. Vairumtirdzniecības apjomi faktiskajās cenās gada pirmā ceturkšņa laikā palielinājušies par 4%. Būvniecības nozarē pieaugums gada pirmajā ceturksnī bijis par 6,8%. Gada pirmajā ceturksnī ekspluatācijā tika nodoti vairāki valstij svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā – Latvijas Mobilā telefona administratīvā ēka, lielveikali: Maxima, Juglas centrs, Audi centrs, Liepājā – rekonstruēta Latvenergo apakšstacija, Daugavpilī – uzcelta jauna plastmasas logu, alumīnija un stikla konstrukciju ražotne. Komercpakalpojumu pieaugumu – par 4,1%, rēķinot faktiskajās cenās, veicinājis darījumu kāpums ar nekustamo īpašumu par 6%. Juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu pieaugums bijis par 29%, reklāmas pakalpojumu – par 12%, bet arhitektūras un projektēšanas darbu – par 61%. Kā galveno faktoru, kas ietekmējis IKP pieauguma tempus, Ekonomikas ministrija min ārējā pieprasījuma samazināšanos Eiropā, kura dēļ tika ietekmēta apstrādes rūpniecība un pieaugums šajā sfērā bija salīdzinoši mazs. Tāpat būtiski IKP pieauguma tempu ir ietekmējušas transporta un sakaru jomas, jo tika novērots kritums naftas tranzīta apjomā. Apstrādes rūpniecībā kopējais pieaugums pirmajā ceturksnī bijis 2,9%. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomi pieauguši par 2%, gumijas un plastmasu izstrādājumu – par 27%, citur neklasificētu elektrisko mašīnu un iekārtu – par 22%, papīra un papīra izstrādājumu – par 19%, mēbeļu par 16%, pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu, piemēram, celtniecības bloku, ķieģeļu, betona un javas – par 16%, savukārt ķīmisko vielu un šķiedru – par 9%. Samazinājušies zivju un zivju produktu, graudu, cietes un cietes produktu, dzērienu, izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas, kā arī apģērbu ražošanas apjomi. Valsts parāds sasniedzis 723 miljonus latu BNS 06/18/02 Valsts parāds gada pirmajos piecos mēnešos ir sasniedzis 723,143 miljonus latu, kas ir par 2,1 miljonu latu vairāk nekā aprīļa beigās, liecina Valsts kases dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, valsts parāds ir audzis par 10,204 miljoniem latu. Lielāko daļu valsts parāda veido ārējais - 460,873 miljonus latu. Salīdzinot ar pagājušā gada beigām, ārējais parāds ir audzis par 3,937 miljoniem latu, bet salīdzinājumā ar aprīļa beigām - par 5,015 miljoniem latu. Aizņēmumos no ārvalstu finansu institūcijām Latvija ņēmusi 217,726 miljonus latu, bet, emitējot eiroobligācijas, iegūti 243,147 miljoni latu. Savukārt valsts iekšējais parāds ir 262,27 miljoni latu - par 6,267 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada beigās un par 2,89 miljoniem latu mazāk nekā aprīļa beigās. Rīkos jaunu konkursu uz KNAB vadītāja vietu Diena 06/19/02 Jaunveidojamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amata kandidāts, ko izvirzīt apstiprināšanai Saeimā, atklātajā konkursā nav atrasts — Ministru kabinets otrdien pēcpusdienā noraidīja visas konkursā pieteikušās kandidatūras un nolēma izsludināt jaunu konkursu ar pieteikšanās termiņu līdz 10.jūlijam. Dažas stundas iepriekš konkursa komisija tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas vadībā kā labāko kandidātu no četriem, kas piedalījās konkursa otrajā kārtā, valdībai rekomendēja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Apvienotā policijas pulka komandieri Visvaldi Puķīti, kā arī ieteica izvērtēt drošības policijas nodaļas priekšnieka Raimonda Mūrnieka kandidatūru. Ņemot vērā, ka valdība par komisijas izvirzītajiem pretendentiem bija paredzējusi lemt pēc nedēļas, komisijas ieteikto kandidatūru izskatīšana jau otrdien bija visai negaidīta. I.Labucka pauda, ka komisijai izdevies savu darbu pabeigt ātrāk nekā iecerēts. Tā kā jautājumu par KNAB direktora kandidātiem bijis iespējams iekļaut otrdienas sēdē, nolemts nekavēties. Kā pēc valdības sēdes informēja premjers Andris Bērziņš, ministri vienojušies, ka neviens no kandidātiem nav piemērots KNAB direktora amatam, turklāt visi pretendenti nav atbilduši arī vienai no likuma prasībām — jāzina vismaz divas svešvalodas. Var droši teikt, ka likuma noteiktajā termiņā — 1.jūlijā — KNAB darbu neuzsāks, atzina gan premjers, gan tieslietu ministre. Lembergs distancējas no Ventspils naftas Diena 06/18/02 Lai gan oficiāli vēl nav apstiprināts, ka Ventspils biznesa elitē notikušas spēku samēra izmaiņas, personas, kas pagaidām vēlas palikt anonīmas, Dienai apstiprināja, ka šķelšanās ir notikusi, bet tās iemesls ir A.Lemberga darbošanās stils un realizētā biznesa politika. Savukārt A.Lembergs no komentāriem šoreiz atturas, uzsverot, ka viņam kā pilsētas galvai nav jākomentē privātā struktūrā notiekošais. Līdz šim A.Lembergs regulāri izteicās par dažādiem ar VN darbību, privatizāciju, uzņēmuma vērtību un akciju cenu saistītiem jautājumiem. Vēl gada sākumā, kad ekonomikas ministram vajadzēja izšķirties par VN privatizāciju, kas paredzēja akciju pārdošana par naudu, A.Lembergs paziņoja, ka VN vērtība ir kritusies, akcijas būtu jāpārdod par sertifikātiem, bet to reālā cena ir zemāka nekā cena biržā. Top e-Rīga NRA 06/14/02 Īstenojot informācijas tehnoloģiju projektu e- Rīga, vakar Rīgas dome (RD) prezentēja jaunu interneta mājas lapu, kuru nākotnē plāno attīstīt kā interneta portālu. Tāpat pilnā sparā norit konkurss par to, kuram tad būs tiesības e-Rīgu celt. Jaunā mājaslapa nu būs www.riga.lv. Ieviešot e-Rīgu un līdz ar to elektronisko dokumentu apriti, RD sekojot mērķiem: paaugstināt apkalpošanas kvalitāti – ērtību, ātrumu, informētību; atbalstīt pilsētas mazā un vidējā biznesa attīstību, radot iespēju izmantot interneta tehnoloģijas; iesaistīt pilsētas iedzīvotājus un uzņēmējus sabiedriskajā dzīvē un kritisko lēmumu pieņemšanā. Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzskata, ka īstenojot šo projektu, "Rīgas pilsēta veicinās savu konkurētspēju arī Baltijas jūras reģionā, piesaistot pilsētai jaunas investīcijas". Kopumā e-Rīgas projekta īstenošanai paredzēts iztērēt 13,4 miljonus latu. Šogad šim mērķim esot atvēlēti trīs miljoni latu. Konkursā par tiesībām e-pilsētas izveidošanai esot pieteikušās trīs firmas. Kā ziņu aģentūru LETA informējuši RD Informācijas tehnoloģiju centrā (ITC) SIA Microsoft Latvia projektu piedāvājot realizēt par 1 791 594 latiem, SIA Price Waterhouse Coopers – par 3 297 499,38 latiem, bet SIA Fortech – par 2 197 455 latiem. Informācijas tehnoloģiju giganta IBM Latvijas pārstāvniecība norāda, ka uzvarētāji jau esot zināmi. Aizdomas viņi pamatoja ar G. Bojāra izteikumiem presē par to, ka, viņaprāt, uzvarējusi "varētu būt firma Microsoft, kas pasaulē jau realizējusi līdzīgus projektus. Formāli gan jārīko konkurss". Palielinās pieprasījums dzīvokļu, māju un zemju tirgū BNS 06/17/02 Šogad vasaras periodam nav raksturīga tradicionālā pircēju aktivitātes samazināšanās nekustamo īpašumu tirgū, jo īpaši nekomerciālajā sektorā valda paaugstināta aktivitāte - izteikts pieprasījuma pieaugums ir dzīvokļu, māju un zemju tirgū. Par to informēja nekustamā īpašuma kompānijas "Latio" savrupmāju un dzīvokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vita Gudkova. Vasaras sākumā būtiski ir pieaugušas nosacīti lēto, tipveida dzīvokļu cenas. Tie ir dzīvokļi mikrorajonos par cenu aptuveni 380 dolāri par vienu kvadrātmetru. "Šie sērijveida dzīvokļi tiek pārdoti zibenīgi, vienu dzīvokli bieži iekāro vienlaikus vairāki pircēji. Par kurioziem var uzskatīt gadījumus, kad pircēji gatavi iegādāties šos dzīvokļus pat bez iepriekšējas to apskates," pauda Gudkova. Viņa sacīja, ka gada sākumā šo dzīvokļu pieprasījums pārsniedza piedāvājumu aptuveni trīs reizes un cenas pieauga par 2-3% mēnesī, savukārt pašlaik cenu pieaugums mēnesī jau ir vidēji 4%, kas ir ļoti straujš. Cenu kritums tiek prognozēts tad, kad tiks īstenoti plānotie daudzdzīvokļu māju būvniecības projekti. Straujāks cenu pieaugums ir līdz šim mazāk iecienītajām un lētākajām dzīvokļu sērijām - "Hruščova", "lietuviešu" mājām un vienas līdz triju istabu dzīvokļiem, bet zemāks cenu pieauguma temps ir dārgākajām sērijām un četristabu dzīvokļiem. Gudkova pauda, ka šis straujais cenu kāpums neattiecas uz dzīvokļiem ar remontu un dzīvokļiem pilsētas centrālajā daļā. Šo īpašumu cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels. Tā kā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, pircējam ir pietiekami lielas izvēles iespējas. Vispieprasītākie ir dzīvokļi Purvciemā, Teikā, nedaudz mazāk Pļavniekos, kā arī Imantā, Zolitūdē un Ziepniekkalnā. Salīdzinot ar gada sākumu, pieaugusi ir interese par Ķengaragu. Tāpat Gudkova norādīja, ka vasaras sezona privātmāju tirdzniecībā, kā ierasts, ir augstas aktivitātes periods. Darījumu skaits šajā sektorā pēdējo mēnešu laikā pieaudzis, un pircēju interese par savrupmāju iegādi nezūd. "Lai gan jau divus gadus norit intensīva privātmāju būvniecība, to piedāvājums joprojām nesedz pieprasījumu, arī tādēļ, ka daļa no esošā piedāvājuma neatbilst pircēju prasībām," viņa sacīja. Pateicoties kredītu pieejamībai, priekšroka tiek dota jaunas mājas būvei vai nepabeigtas mājas, nevis vecu, remontējamu māju iegādei. Savrupmāju cenas ir stabilas, un cenu izmaiņas nav paredzamas. Vispieprasītākās ir vidējas platības, sākot no 130 līdz 200 kvadrātmetrus lielas mājas, kas tiek piedāvātas par apmēram 80 līdz 100 tūkstošiem ASV dolāru. Tāpat vasaras sezona zemes tirgū, kā parasti, ir augstas aktivitātes periods, pircēju interese par zemes iegādi ir stabila. Zemes cenas pakāpeniski pieaug jau attīstīto privātmāju rajonu tuvumā: gada sākumā zemes cena šajos rajonos bija 15 līdz 20 ASV dolāri par vienu kvadrātmetru, šobrīd cena ir 15 līdz 25 dolāri par kvadrātmetru. Vislielākais skaits darījumu notiek ar savrupmāju apbūves zemesgabaliem, jo īpaši tajos savrupmāju rajonos, kuriem ir iespēja paplašināties. Rīgas rajonā pieprasītākie zemesgabali ir Mārupē un tās apkārtnē, Mežaparkā, Baltezerā un Vecāķos. Savukārt pagaidām neattīstītajās vietās zemes cenas ir palikušas nemainīgas. Redzot ierobežoto iespēju iegādāties zemi jau esošajos privātmāju rajonos, pircēji meklē iespējas pirkt zemi mājas būvniecībai vietās, kur māju būvniecība vēl tikai sāk attīstīties. Tāpat kā gada sākumā, transformētas lauksaimniecības zemes pierīgā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, un to cenas pēdējā laikā ir nemainīgas, kas ir no diviem līdz četriem dolāriem par vienu kvadrātmetru. PCTVL apliecina orientāciju uz krievu vēlētāju Diena 06/17/02 Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) sestdien pieņemtā priekšvēlēšanu programma liecina, ka partiju apvienība arī turpmāk cīnīsies tieši par krieviski runājošā vēlētāja balsu neatdošanu citām partijām. Programmā nozīmīga loma atvēlēta etniskajiem jautājumiem, uzsvērtas arī kreisajam politiskajam spektram raksturīgas ekonomikas un sociālās politikas nostādnes. PCTVL konference atbalstījusi Līdztiesības aprīlī pieņemto priekšlikumu par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tajās pašvaldībās, kurās krievu ir dzimtā valoda vismaz 20 procentiem iedzīvotāju. Apvienība iestājas par visu pastāvīgo iedzīvotāju, ne tikai pilsoņu, tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās, par Latvijas pilsonības beznosacījumu piešķiršanu visiem nepilsoņiem, kas vien izteiks vēlēšanos to iegūt. Līdztiesības līderei Tatjanai Ždanokai, Latvijas Sociālistiskās partijas vadītājam Alfrēdam Rubikam un vairākiem citiem šo partiju biedriem likums liedz kandidēt vēlēšanās, PCTVL ierosina atcelt politiskos ierobežojumus, kas attiecas uz komunistisko aktīvistu līdzdalību pašvaldību un valsts pārvaldē. PCTVL turpina protestēt pret Izglītības likumā noteikto mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2004. gada, prasot saglabāt tiesības mācīties dzimtajā valodā un paaugstināt latviešu valodas apguves kvalitāti. Latvijai arī bez atrunām jāratificē Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencija. Ekonomikā PCTVL sola līdz desmit procentiem samazināt ienākuma nodokli mazajiem, vidējiem un augstu pievienoto vērtību radošiem uzņēmumiem, garantēt valsts iepirkumu zemnieku un paju sabiedrību ražotajai produkcijai ar iepriekšēju apmaksu 30 procentu apmērā, ieviest valsts monopolu alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Nav izpalikusi arī aktuālā jājamzirdziņa izmantošana - cīņas pieteikums korupcijai augstākajā pārvaldes līmenī. PCTVL izvairījusies no vairāku jautājumu formulēšanas, kuros apvienību veidojošo triju partiju nostāja ir atšķirīga, arī attiecībā uz Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā - pret to pozitīvāk noskaņota ir Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, bet noraida - Līdztiesība un Sociālistiskā partija. Nedalīta ir pārliecība par sadarbības paplašināšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Nodibināta vēl viena pirmsvēlēšanu partija Diena 06/17/02 Sestdien dibinātā Progresīvā centriskā partija (PCP) par partijas priekšsēdētāju ievēlēja mākslas zinātnieci Intu Štamguti, bet par vietniekiem - Invalīdu biedrības priekšsēdētāja Lilitu Laubi un bijušo Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku Aivaru Zeļenko. Kongresā tika kritizētas varas partijas, bet par PCP darbības prioritātēm pasludinātas lauksaimniecība un zvejniecība, kā arī invalīdu tiesību aizsardzība. Kongress bija satraukuma caurvīts, jo tikai četros pēcpusdienā izdevās sasniegt dibināšanai nepieciešamo 200 reģistrēto biedru skaitu. Partija cer pievērst uzmanību, atbalstot Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tāpat kā Latvijas Pirmā partija, arī PCP nolēma, ka tās Saeimas deputātiem balsojums par V.Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu ir obligāts. Kongresā kā viesis uzturējās Valsts prezidentes kancelejas tulks Jānis Grigalis. Viesu vidū bija arī LUKoil Baltija valdes priekšsēdētājs Haims Kogans. Presei neizdevās uzzināt, vai PCP vēlēšanās startēs apvienības Centrs ietvaros, jo priekšsēde I.Štamgute, attaisnojoties ar nogurumu, nevēlējās atbildēt uz jautājumiem. Uzrunājot delegātus, viņa sacīja: "Mēs esam šeit, lai mūsu draugiem un domubiedriem būtu, par ko balsot vēlēšanās." Priekšsēdētāja atklātām vēlēšanām bija izvirzīti vairāki kandidāti. LU docents Aivars Straume atteicās kandidēt, jo viņam esot jāpabeidz grāmata Kā izvest Latviju no muklāja. Balsošanas laikā par I.Štamguti L.Laube izgāja zāles priekšā un, vicinot mandātu, sauca: "Visi, visi, visi par." Kongresā piedalījās arī bijušais Saeimas deputāts Jānis Lucāns. Politiķu reitingi jūnijā BNS 06/20/02 Jūnijā Latvijas iedzīvotāju visaugstāk vērtētie politiķi ir +1. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 67,8 (+4,5) +2. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume 23,5 (-1,5) +3. "Latvijas ceļš" Saeimas frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane 13,2 (+5.4) +4. Partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs Einars Repše 11,8 (-10,2) +5. Saeimas prezidija sekretāre Silvija Dreimane 11,6 (+3,7) +6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks 10,6 (-3) +7. "Tēvzemiešu" Saeimas frakcijas vadītājs Vents Balodis 10,5 (-0,1) +8. Saeimas priekšēdētāja biedrs Rihards Pīks 9,9 (+1,2) +9. Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece 8,8 (-1,3) +10. Sociāldemokrātu savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns 8,1 (+2,5) +11. Mācītājs Guntis Dišlers 7,5 (+3,4) +12. PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns 4,5 (+2,2) +13. LSDSP frakcijas vadītājs Valdis Lauskis 4,1 (+3,4) +14. Rīgas mērs sociāldemokrāts Gundars Bojārs 3,8 (-0,6) Latvijas visnepopulārākie politiķi ir -5. PCTVL Saeimas deputāts Aleksandrs Bartaševičs -6,5 (+3,3) -4. LSDSP priekšēdētājs Juris Bojārs -6,8 -3. Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks -20,6 -2. Tautas partijas līderis Andris Šķēle ar -20,9 -1. "Līdztiesība" priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka -31,2 Ap saules dārzu virmo jauns skandāls Diena 06/19/02 SIA Ķeizarmežs, kuram pēc sabiedrisko organizāciju protestiem valdība tomēr atteica Saules dārza privatizāciju, bet Rīgas domes komitejas — zaļās zonas apbūvi ar privātmājām, tagad tur plāno iekārtot "bērnu un jaunatnes sporta spēļu akadēmiju" ar sporta laukumiem, viesnīcām, rotaļu pilsētiņu bērniem un arī vietu mazstāvu apbūvei. Dienas rīcībā nonākušais koncepcijas projekts liecina, ka SIA Ķeizarmežs iecerējis par valsts un pašvaldības naudu ne vien segt pusi vēl neskaidrā statusa institūcijas ikgadējo izdevumu, bet arī uzbūvēt ēkas, sporta celtnes un pārējo infrastruktūru. Projektā aprēķināts, ka izpēte un projektēšana, ko paredzējusi segt pati SIA Ķeizarmežs, maksās 150 000 latu, bet visu objektu celtniecība, infrastruktūras izveide un teritorijas labiekārtošana — ap 1,905 miljoniem latu. Kā teikts projektā, celtniecība, tāpat kā puse pastāvīgo izdevumu (komunālo maksājumu, nekustamā īpašuma nodokļa, personāla atalgojuma), tiek apmaksāta no valsts un pašvaldību budžeta. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Dienai norādīja — projekts vēl nav saņemts, tāpēc nekādu vērtējumu ministrija sniegt nevarot. Arī Rīgas domes attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks sacīja, ka par jauno koncepciju neko nezina, taču skeptiski izteicās par iespēju ieguldīt pilsētas līdzekļus šādā projektā, kas plānots uz valstij piederošas zemes. Viņš norādīja — ja šis būs privāts objekts, vienīgais, ko saskaņā ar likumu dome var darīt, ir ieguldīt līdzekļus infrastruktūras izbūvē. Jāatgādina, ka dome nolēma lūgt valdībai Saules dārzu atdot pilsētas īpašumā, bet premjera preses sekretārs otrdien Dienai norādīja, ka, lai arī domes lēmums bijis, oficiālu lūgumu valdība nav saņēmusi. Diena jau rakstīja, ka pēc sabiedrisko organizāciju protestiem valdība atcēla lēmumu par puses Saules dārza privatizāciju. Aptuveni astoņu hektāru plašo teritoriju ar ēkām IZM Ķeizarmežam it kā pēc slēgta konkursa iznomāja uz 25 gadiem, līgumā arī paredzot, ka katra puse ir atbildīga par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti otrai. Tieslietu ministrija veica pārbaudi, konstatējot, ka juridisku pārkāpumu nav bijis. Rīgā vairāk nekā 700 balkonu apdraud gājējus BNS 06/17/02 Vairāk nekā 700 balkonu pie Rīgas namiem ir neapmierinošā stāvoklī, tādējādi apdraudot gājēju drošību, informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļā. Visvairāk bīstamu balkonu ir Latgales priekšpilsētā - ap 280 un Centra rajonā - ap 120. Aptuveni puse balkonu ir privātīpašnieku mājām. Tuvākajā laikā pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks plāno atrast līdzekļus balkonu tehniskai ekspertīzei, pēc kā lems par to remontu vai nojaukšanu. Pēc ekspertīzes un atzinumiem dome lems par savu īpašumu sakārtošanu, kā arī privāto īpašumu piespiedu remontu vai nojaukšanu. BNS jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā Čaka un Matīsa ielu stūrī avārijas stāvoklī esošai mājai nobruka balkons; neviens gan necieta. Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks pēc šā gadījuma uzdeva visām izpilddirekcijām iesniegt sarakstu ar apzinātajiem avārijas stāvoklī esošajiem balkoniem. Tralmaks plāno sagatavot domes lēmumu, kurā paredzētu, ka šie balkoni īpašniekiem jānojauc vai arī to darīs piespiedu kārtā. ASV Miera korpuss slēdz programmu Latvijā BNS 06/19/02 ASV Miera korpuss trešdien, piedaloties premjeram Andrim Bērziņam, ASV vēstniekam Latvijā Braienam Karlsonam un Miera korpusa reģionālajai direktorei Eiropā, Vidusjūras un Āzijas reģionā Džūdijai Vanrestai, atzīmēs savas programmas slēgšanu Latvijā, informēja ASV vēstniecībā. 2002.gada 30.septembrī ASV Miera korpuss slēgs tehniskās palīdzības programmu Latvijai. Līdz ar to beigsies 10 gadu ilgais Miera korpusa un Latvijas valdības veiksmīgās sadarbības periods, kura laikā 189 amerikāņu brīvprātīgie divus gadus katrs pasnieguši angļu valodu vai konsultējuši reģionālos biznesa attīstības centrus un nevalstiskās organizācijas. Brīvprātīgie strādājuši skolās un aģentūrās pavisam 67 Latvijas pilsētās. Desmit gadu ilgais Miera korpusa darbības laiks Latvijā sakritis ar periodu, kad valstī norisinājās pāreja uz demokrātiju un brīvo tirgu, norādīja vēstniecība. Saules smaids palīdzēs atgūt veselību NRA 06/14/02 Labdarības fonds Saules smaids sadarbībā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi sācis akciju Saules smaids. Tās laikā iedzīvotāji aicināti iegādāties Latvijas ražotāju pārtikas produktus, vienlaikus ziedojot līdzekļus trūcīgu cilvēku, īpaši bērnu, ārstēšanai. Šādu akciju Saules smaids un Neatkarīgā rīko jau otro gadu pēc kārtas. Fonda Saules smaids vadītāja Antra Puķīte uzsver, ka situācija veselības aprūpē ir kritiska – daudziem pacientiem palīdzība netiek sniegta laikus, cilvēku veselības stāvoklis pasliktinās, un slimnīcās pacienti nonāk jau akūtā stāvoklī. Tāpēc akcijas galvenais uzdevums ir palīdzēt nelaimē nonākušajiem trūcīgajiem iedzīvotājiem, īpaši bērniem. Šogad akcijā piedalās seši uzņēmumi: Gutta, Kaija, Vidzemes maiznīca, MVA Gaļas nams, Klubs L un Oriola Rīga. Divi no tiem – Kaija un MVA Gaļas nams – akcijā piedalās jau otro reizi. Akcija notiks lielveikalos RIMI un citos pārtikas veikalos līdz 20. septembrim. Katrs uzņēmums akcijā piedalās ar konkrētu produktu, ko atpazīt veikalos būs viegli, jo uz katra produkta būs uzlīme ar smaidošu saulīti. No katra nopirktā produkta labdarības fondā pārskaitīs vienu santīmu. Pērn labdarības akcijā tika savākti 4067 lati, un no šiem līdzekļiem medicīniskā palīdzība sniegta 22 pacientiem, arī deviņiem bērniem, un veiktas trīs ļaundabīgo audzēju operācijas. "Varbūt kādam šī naudas summa šķiet neliela, bet tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši palīdzību, tā ir bijusi praktiski vienīgā izeja no krīzes situācijas," sacīja Neatkarīgās mārketinga projektu vadītāja Sarmīte Grase. Agrāk pacientam grūtības sagādāja ārvalstīs nepieciešamās operācijas izmaksas, šobrīd ar veselības aprūpes problēmām saskaras gandrīz katrs iedzīvotājs tepat Latvijā, tāpēc jāmeklē iespējas gūt līdzekļus un palīdzētu tiem, kam tas šobrīd ir visvairāk vajadzīgs. "Mēs nerēķinājām, kāds no tā būs mūsu ieguvums, ko nopelnīsim, bet uzreiz atsaucāmies akcijai problēmas aktualitātes dēļ," teica Vidzemes maiznīcas mārketinga direktors Jānis Martinsons. Cēsu pilsdrupās šķind zobeni Diena 06/17/02 Sestdien un svētdien Cēsu pilsdrupās skatītāji savā iztēlē varēja iedomāties, ka siltā vasaras dienā no trūdaini miklas nebūtības materializējušies rēgi, kas, atminoties savas bijušās dzīves slavu un paradumus, vēlreiz mēģina darīt galu kādam senam sāncensim - bruņiniekam Hlodvikam vai Modrim, vai kādam no daudzajiem, kurš to bija pelnījis jau pirms gadsimtiem. Taču patiesībā uz 2.Baltijas viduslaiku festivālu bija pulcējušies ap 250 dalībnieku ar miesu un asinīm no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Baltkrievijas. Viņi dejoja senas dejas, centās iemīt no vietējiem dzintaru un vienkārši atpūtās. Savukārt apmeklētāji varēja nopirkt amatnieku darinājumus, šaut ar senu loku, izglītoties vēsturē vai tāpat vien ļauties krāšņās izrādes baudīšanai. Arī pie jauniem spokiem pilsdrupas netika. Organizatori pirms festivāla paziņoja, ka īpaša uzmanība būšot pievērsta dalībnieku drošībai un bruņojumam. Dežurējošais mediķis veiksmīgi palicis bez darba, Dienai pēc festivāla pastāstīja viena no organizatorēm Ieva Pīgozne-Brinkmane. Nekādus izsaukumus nav saņēmusi arī Cēsu ātrā palīdzība. Šādas sacensības ieguva nelāgu skanējumu, kad līdzīga pasākuma laikā Cēsīs 1998.gadā tika savainots 18 gadus vecs jaunietis, jo viņa pretinieks cīņas laikā bija licis lietā nevis neasu kaujas ieroci, bet gan saimniecības vajadzībām paša izgatavotu nazi. Spriežot pēc vairogu brīkšķēšanas, turnīrā netrūka arī niknuma, taču kādā sīvā cīņā starp igauni un latvieti varēja novērot gan bruņiniecisku žestu, kad igauņu cīnītājs ļāva mūsējam pacelt nokritušo zobenu, gan sportisku rokasspiedienu pēc cīņas. Speciālu kroni kā uzvarētājs saņēma igauņu bruņinieks Lennarts, kurš sīvā cīņā uzveica pērno sacensību uzvarētāju Hlodviku no Baltkrievijas. Viens no organizatoriem Uldis Brinkmanis atzīst, ka sagatavotībai ir liela nozīme: “Bruņās, ar ķiverēm galvā un truliem ieročiem sacensības nav bīstamākas kā iešana pa ielu.” Līgo svētkos un Jāņos policija sola būt visur LETA 06/19/02 Līgo svētku laikā un Jāņos Ceļu policija nepārtraukti mainīs ekipāžu atrašanās vietu, ņemot vērā transporta plūsmas intensitāti uz noteiktiem ceļiem. "Mēs būsim visur, mēs būsim mobili, pārvietosimies no vienas vietas uz citu," preses konferencē sacīja Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Alnis Jirgens. Svētku laikā uzsvars tikšot likts uz atklātu ekipāžu stāvēšanu, un paredzams, ka katrā maiņā strādās 250 līdz 300 cilvēki. Jirgens arī norādīja, ka ir iegādāts krietns daudzums alkohola testu "caurulīšu". Ja pērn svētku laikā pārbaudīti aptuveni 21 000 vadītāju, tad šogad viņu skaits nebūs mazāks. Pastiprinātas pārbaudes uz ceļiem ir sāktas jau otrdien un turpināsies līdz 25.jūnijam. Jirgens pastāstīja, ka pēdējo četru piecu dienu laikā ik dienu tiek aizturēti 31 līdz pat 60 autovadītāju, kuri bijuši alkohola reibumā. Turklāt laikā no 13. līdz 16.jūnijam iereibuši vadītāji izraisījuši 26 avārijas. Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Ivars Stūrainis vērsa uzmanību uz faktu, ka pērn notikušas 396 slepkavības, bet uz ceļiem gājuši bojā vairāk nekā 500 cilvēki. Policijas pārstāvji uzsvēra, ka viņu reidu mērķis nebūs sodīšana, bet gan rezultāts - lai pēc iespējas mazāk ciestu cilvēki. Policija ir sastādījusi darba plānus, iesaistot lielu daļu darbinieku. Pastiprināti vakara un nakts maiņās strādās arī apvienības "Apsardze" darbinieki. Stūrainis aicināja pievērst uzmanību ne tikai ceļu satiksmes kustības drošībai. Kā sacīja Kārtības policijas priekšnieks, būtu jāielāgo arī tas, ka reibumā nevajadzētu iet peldēties, jo ik gadu Jāņos reģistrēti trīs līdz pieci noslīkšanas gadījumi. Jāņu naktī Pedvālē radīs Dzelzs ezeru LETA 06/17/02 Jāņu naktī Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja parkā notiks skulptūras "Dzelzs ezers" veidošana. Kā informēja muzeja direktors Ojārs Feldbergs, dzelzs kausēšanas un skulptūras liešanas norisi brīvā dabā vadīs amerikāņu mākslinieki Karls Bilingslijs un Kenets Peins, kuri jau ceturto gadu Pedvālē organizē čuguna skulptūru liešanas darbnīcas un interesentiem demonstrē sarežģīto un vizuāli iespaidīgo dzelzs mākslas darbu tapšanas procesu. 23.jūnija vakarā plkst.22, piedaloties jauktajam korim "Kandava", Pedvālē ar īpašu rituālu tiks iededzināts Jāņu ugunskurs un sāksies "Dzelzs ezera" veidošana, ko varēs vērot līdz pat rītam. No plkst.23 muzeja krodziņa "Dāre" zaļumballē spēlēs šlāgerkapella "SBL". Jau tradicionāli 24.jūnija saullēktu Pedvālē sagaidīs ar Jāņu rīta vīru skrējienu, kam dalībnieki tiks pulcināti plkst.4. Jāņu nakts un dienas pastaigās muzeja parkā aicina brīvdabas mākslas objektu ekspozīcija "Ūdensapgāds". Trīs Jāņu saules līgo kanālā Diena 06/19/02 Kopš pirmdienas rīta Liepājā, Tirdzniecības kanālā, starp abiem tiltiem šūpojas sarkana, dzeltena un balta saule — rotājums, kuru pēc tautasdziesmas Es redzēju Jāņu nakti trīs saulītes uzlecam motīviem izgatavojuši SIA Liepzars 2 floristi. Vainagi simbolizē gada garākās dienas ceļu — rīta saule ir baltā ūdensrožu, pusdienas saule ir saulespuķu vainags, bet vakara saule ir sarkanā magoņu, Dienai pastāstīja floriste Vaira Kārkliņa. Starp vainagiem peldinās simboliskas Jāņu pūdeles, kas tiks aizdegtas Līgodienā. Greznuma izgatavošanā piedalījušies 30 cilvēku, kas vainagus un sauļu stariņus pinuši apmēram mēnesi. Katrā saulē ir 5000 ziedu, katra saule — 18 metru diametrā. Lai mainīgās straumes neaiznestu saules jūrā vai ezerā, rotājumi ir noenkuroti, floristiem līdz ar to nācies apgūt dažus fizikas likumus. Šie rotājumi ir radīti pēc pašvaldības pasūtījuma. Savukārt līdzīgi kā pērn, pēc domes mākslinieces Guntas Šnipkes aicinājuma uzņēmēji un iedzīvotāji visur Liepājā zālienos izliek simboliskus dzeltenus "saules zārdus", kuriem pilsēta būtu jāmirdzina visu siena laiku. Dedzinās 12.gadsimta podnieku cepli LETA 06/17/02 21.jūnijā Lielvārdes rekonstruētajā senlatviešu pilī tiks dedzināts 12.gadsimta podnieku ceplis. Kā informēja pasākuma rīkotāji, dienas gaitā podnieki Baiba un Einārs Dumpji, rekonstruējot vēlā dzelzs laikmeta podnieku darbnīcu, izdedzinās nedēļas laikā izgatavotos traukus. Cepļa dedzināšanas laikā podniece Baiba Dumpe vadīs semināru par podnieka amatu senajā Latvijā. 11. - 12.gadsimtā šādi podnieku cepļi darbojās senās Latvijas pilīs un ciemos. 22.jūnijā Lielvārdes pilī darbosies senās vides darbnīca. Lielvārde ir izsenis apdzīvota vieta. Tur atjaunotā "Uldevena" pils nav konkrēta pilskalna rekonstrukcija. Aizsargsienas un dzīvojamās mājas veidojot, izmantoti dažādās apdzīvotās vietās Mežotnes, Talsu, Raunas, Jersikas, Piziču pilskalnos un Rīgas ciemā atrasto būvju paraugi, veidojot kopēju baltu virsaišu pilskalnu ideālrekonstrukciju. Latvijā ir ap 70 tūkstošiem Jāņu BNS 06/18/02 Šogad Latvijā Līgo svētkos līgos 69 401 Latvijā dzīvojošais Jānis un 10 580 Līgas, no kuriem šogad dzimuši 106 Jāņi un 25 Līgas, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāre Inga Saleniece. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad tomēr būs mazāk Līgo svētku gaviļnieku - pērn Līgo svētku laikā Latvijā bija 69 600 iedzīvotāji ar vārdu Jānis. Savukārt Līgu ir vairāk - pērn bija 10 000 iedzīvotāju ar vārdu Līga. Rīgā un Rīgas rajonā tradicionāli ir visvairāk Jāņu - 17 854, kā arī 2528 Līgu. Bez Rīgas un tās rajona Jāņu visvairāk ir Madonas rajonā - 2324, bet Līgas populārākas ir Cēsu rajonā - 373. Saeimā ielīgo Jāņus BNS 06/20/02 Meijām un Jāņu zālēm rotātā Saeimas ēdnīcas zālē ceturtdien plenārsēdes pārtraukumā pulcējās deputāti, lai kopā ar tautas kopu "Skandinieki" ielīgotu Jāņus. Deputātiem bija iespēja baudīt "Siera kluba 2002" sagatavoto cienastu - neskaitāmas siera šķirnes, kā arī iebaudīt alus malku. Uz pasākumu atnākušie deputāti labprāt baudīja alu un degustēja sieru, kā arī klausījās "Skandinieku" līgodziesmas. "Skandinieku" vadītāja Helmī Stalte pēc tam zāles vidū aicināja visus Saeimas Jāņus, kurus "Skandinieki" apdziedāja skanīgās līgodziesmās, un pēc tam katram Jānim galvā tika likts kupls ozollapu vainags. Saeimas priekšsēdētājs Jānus Straume ar vainagu galvā un alus kausu rokā BNS atzina, ka pēc šādas Jāņu ielīgošanas deputāti tomēr nekāps tribīnēs un nesāks dziedāt līgodziesmas, jo "tā jau ir tikai degustācija". Pēc pagājušās nedēļas lielajām lietavām, kad pat pamatīgi izkaltusī zālīte atkal kļuva zaļa,šonedēļ ir ļoti, ļoti karsts – termometra sta- biņš kāpj uz augšu acīmredzami... Viskarstākā, škiet, bija trešdiena, kad ēnā bija +32oC!!! Tāpēc ūdens eze- ros, upēs un pat jūrā beidzot ir pietiekami silts! Beidzot visi var baudīt silto ūdentiņu pēc sirds patikas - var pel- dēties vai tikai paplunčāties, kas nu kuram labāk tīk . . . Bet nu jau jāsāk domāt arī par Jāņu vainagu vīšanu, jo teju, teju klāt būs Līgo vakars!!! Pļavas ir pilnas dažne- dažādām skaistām jāņuzālēm... Neiztikt bez margrie- tiņām, rudzupuķēm, taču Jāņu vainagos labi izskatās ar jasmīni, kuri, par spīti lielajam karstumam, vēl negrib šķirties no saviem baltajiem, smaržīgajiem ziediņiem... Līgo lauki, līgo pļavas, Savas dienas gaidīdami, Kad atnāca Jāņu diena, Visiem ziedu seģenītes. LĪKSMU LĪGOŠANU! Anda