K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 254: 2002. g. 4. - 11. jūlijs Eirobirokrāti pieviļ ražotājus NRA 07/08/02 Lai gan no 1. jūlija stājās spēkā likums, kas paredz samazināt lauksaimniecības preču tirdzniecības barjeras starp Latviju un ES, mūsu ražotāji vēl nevar izmantot šī likuma priekšrocības, savukārt ES ražotājiem jau ir dota zaļā gaisma. Šis likums pieņemts, pamatojoties uz 4. aprīlī panākto vienošanos starp Zemkopības ministriju un Eiropas Komisiju. Līdz ar likuma stāšanos spēkā Latvijas ražotājiem un eksportētājiem bija jābūt nodrošinātai labvēlīgākai pieejai ES tirgum, kur līdz šim vairāku Latvijas jutīgo lauksaimniecības sektoru produktu eksportu ierobežoja augstais muitas tarifu aizsardzības līmenis. Likums nosaka ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmes un muitas tarifu kvotas, ko Latvija piemēro EK izcelsmes lauksaimniecības precēm, kā arī papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama noteiktām EK izcelsmes lauksaimniecības precēm, kuras tiek izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijā. Latvija ir izpildījusi Latvijas un Eiropas Komisijas vienošanās protokola saistības, un Saeima pieņēmusi likumu, kas paredz noteiktiem EK izcelsmes lauksaimniecības produktiem no Latvijas autonomi un kā pārejošu pasākumu ieviest vienošanās protokolā noteiktos tirdzniecības atvieglojumus, kā arī papildu importa kontroles kārtību. Savukārt no ES puses Eiropas Padomes lēmums par tirdzniecības atvieglojumiem Latvijai aizkavējies, jo apstiprināšanas procedūra paredzēta vienota visām kandidātvalstīm, kuras pabeigušas tirdzniecības liberalizācijas sarunas. Tā kā sarunas pabeigusi arī viena no lielajām kandidātvalstīm un tai paredzēts piešķirt ievērojami lielākas muitas tarifu kvotas, ES trīs dalībvalstīm radās papildu jautājumi un iebildes, un tādējādi tika aizkavēta kopējā procedūra. Lai gan Latvijas pārtikas produktu eksports uz ES pērn, salīdzinot ar 1999. gadu, ir gandrīz divkāršojies (naudas izteiksmē), jo tad uz ES tika aizvestas lauksaimniecības preces par 14 miljoniem latu, bet pērn jau par 25 miljoniem latu, tomēr imports no šīs valstu savienības joprojām ir ļoti liels. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe minēja, ka Latvijas pārtikas tirgus ir aptuveni 1 miljardu ASV dolāru liels. 1994. gadā imports aizņēma tikai 8 procentus, bet tagad vairāk nekā 30 procentus. Ekonomiskie konflikti ar ASV apdraud ES lauksaimniecības reformas Leta-BBC 07/08/02 Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītājs Maiks Mūrs izteicis brīdinājumu, ka ASV nesenais lēmums ieviest importa tarifus tēraudam un palielināt palīdzību lauksaimniecībai var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības subsīdiju programmas reformu. "Ja jums gadītos būt reformu ministram un ja jūs vēlētos kaut ko darīt ar Eiropas lauksaimniecību, tagad būtu daudz grūtāk pārliecināt savus kolēģus," sacīja Mūrs. Brīdinājums tika izteikts dažas dienas pirms tam, kad Eiropas Komisija atklās plānus par kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) reformām. CAP ES dalībvalstu fermeriem subsīdijās tiek izmaksāti 40 miljardi eiro (23,8 miljardi latu) gadā. Reforma ir paredzēta subsīdiju pārdalīšanai jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienosies dažu gadu laikā. ES bankrotētu, ja tai vajadzētu paplašināt pašreizējo subsīdiju programmu kandidātvalstīm, kurām daudzām ir lieli un mazefektīvi lauksaimniecības sektori. Mūrs sacīja, ka ASV nostāja par tērauda importu un debates izraisījušais lēmums krasi palielināt subsīdijas par 180 miljardiem dolāru (111,6 miljardi latu) nākamajos 10 gados lauksaimniecības sektoram varētu palielināt opozīciju subsīdiju pazemināšanai ES. ES dalībvalstis ar lielu lauksaimniecību un ietekmīgu lobiju sektoru, it īpaši Francija, Spānija un Nīderlande, cīnījušās pret lauksaimniecības palīdzības reformēšanu. Mūrs arīdzan pauda atbalstu ES paplašināšanai. "Es domāju, ka tas ir ļoti veselīgi. Tas uz Briseles budžetu noteikti radīs spiedienu," viņš sacīja. Eiropas Komisija šonedēļ izdos savu jaunāko lauksaimniecības reformu projektu. Tas būs ES trešais mēģinājums desmit gados ierobežot CAP, kas paņem apmēram pusi ES budžeta. Divas iepriekšējās programmas, kas tika sāktas 1992. un 1997.gadā, spēja samazināt ES fermeru saražoto pārprodukciju, taču abos gadījumos radikālas reformas priekšlikumi cieta neveiksmi Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu asās diskusijās. Eiropas Savienības augļi jau ir noplūkti NRA 07/08/02 Lielākā daļa ieguvumu, ko Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikām varētu dot iekļaušanās Eiropas Savienībā, jau ir noplūkti iepriekšējos desmit gados. Bet uz ilgtermiņa ieguvumiem jāgaida vēl vismaz pieci gadi, ziņojumā Iekļaušanās Eiropas Savienībā: praktiskā nozīme biznesam Centrālajā Eiropā konstatē Economist Conferences un auditorfirma Ernst&Young. Ārējās tirdzniecības un investīciju apjomi Centrālās un Austrumeiropas valstīs jau ir strauji palielinājušies, un būtisku pieaugumu nav vērts gaidīt. Ziņojuma autori atgādina arī, ka Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas pieredze liecina – iekļaušanās ES palielina ekonomikas izaugsmi tikai un vienīgi tad, ja valsts pati uztur stabilu makroekonomisko politiku un investē ievērojamus līdzekļus izglītībā. Taču, par spīti visam, lielāko ieguvumu no iekļaušanās ES gūs ES bāzētās multinacionālās korporācijas, bet kandidātvalstu vietējiem uzņēmumiem tā nesīs vairāk draudu, nekā izdevību. Šie un citi secinājumi ir krasā pretrunā ar pierastajiem priekšstatiem par eirointegrācijas labumiem. Iespējams, ka šis ziņojums, kas sagatavots šopavasar un sākotnēji adresēts šauram personu lokam, nonācis atklātībā gluži nejauši – to savā mājaslapā internetā publicējusi līdzautoru Ernst&Young Polijas filiāle. Economist Conferences – kompānija, kas ietilpst vienā grupā ar pazīstamo žurnālu The Economist un nodarbojas ar to, ka organizē augsta līmeņa vadītāju un menedžeru tikšanās stratēģisku jautājumu analīzei, savā interneta lapā šāda ziņojuma eksistenci pat nepiemin. Ziņojuma ievadā teikts, ka tas gatavots kā darba materiāls pieciem "brīfingiem", kas paredzēti šā gada maijā un jūnijā Austrumeiropas valstu galvaspilsētās, arī Rīgā. Zīmīgi, ka Latvijas masu saziņas līdzekļos nav bijis pilnīgi nekādu ziņu, ka šāda tikšanās vispār būtu notikusi un kas būtu bijuši tās dalībnieki. "Milzīgas investīciju plūsmas uz Austrumeiropu iekļaušanās rezultātā nebūs. Lielākā daļa kompāniju, kuras interesējās par [ES] paplašināšanās potenciālu, tur jau ir – un tās dažas, kas būtu nogaidījušas, izvēlējušās izmantot dāsnās nodokļu atlaides, kas kritīs par upuri ES noteikumiem iestāšanās brīdī," uzskata ziņojuma autore, bijusī žurnāla Business Central Europe redaktore Dalija Meta-Kona. Viņa atgādina, ka jau 2000. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, tiešo ārvalstu investīciju plūsma uz Austrumeiropu bija palielinājusies vairāk nekā divkārt, pārsniedzot 22 miljardus eiro. Arī vairāk nekā četras piektdaļas tirdzniecības starp ES un kandidātvalstīm ir brīva no muitas tarifiem, līdz ar ko iekļaušanās ES to maz ietekmēšot, izņemot pakalpojumu un lauksaimniecības preču tirdzniecību. Ziņojumā skeptiski vērtēta Austrumeiropas valstu spēja izmantot ES fondu līdzekļus, paredzot, ka paies vismaz pieci gadi, līdz ES likumdošanu pilnībā ieviesīs un īstenos dzīvē. Iekļaušanās tūlītējo efektu mazināšot arī dažādi pārejas periodi – brīvai personu un darbaspēka kustībai, lauksaimniecības politikai un tamlīdzīgi, vairākus gadus būs jāgaida arī vienotas valūtas ieviešana. Autore analizē arī Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas pieredzi, uzsverot, ka Īrijas piemērs nebūtu vērtīgs pašreizējām kandidātvalstīm, jo tās panākumus noteikusi veiksme ASV augsto tehnoloģiju kompāniju investīciju piesaistē. Turpretī Grieķijas piemērs parāda, ka bez stabilas makroekonomiskās vides un ieguldījumiem izglītībā un infrastruktūrā ārvalstu investīciju piesaiste neizdodas, līdz ar to Grieķija piedzīvojusi ekonomikas izaugsmes palēnināšanos tūlīt pēc iekļaušanās ES un vēl tagad ir nabadzīgākā ES valsts. Arī pašreizējo kandidātvalstu ieguvumi no iekļaušanās ES nebūs vienādi: bagātākajām integrācija būs vienkāršāka, bet nabadzīgākās (īpaši pieminētas Latvija un Lietuva) šajā procesā sastapšoties ar "ievērojamām grūtībām", arī strauju bezdarba pieaugumu. Latvijai veltītajā ziņojuma sadaļā prognozēts – lai arī iekļaušanās ES varētu samazināt politisko risku un uzlabot biznesa vidi, būtisks neskaidrs jautājums ir tās ietekme uz attiecībām ar Krieviju. Atgādināts arī, ka rudenī gaidāmās vēlēšanas var iespaidot pašreizējo iestāšanās sarunu tempu, bet strīdīgo jautājumu aktualizēšanās – pavērst sabiedrības viedokli pret ES. "Latvija traucās uz priekšu iestāšanās sarunās, piekāpjoties lielākajā daļā sarunu punktu – tagad šī taktika būs pretrunīgāka," konstatēts ziņojumā. Zūd viens no ES pamatmērķiem NRA 07/11/02 Eiropas Komisija trešdien apstiprināja priekšlikumus kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanai. Tie paredz samazināt tiešo maksājumu daļu dalībvalstu zemniekiem, bet palielināt atbalstu lauku attīstībai. Tā kā lauku attīstība tiek finansēta gan no ES, gan dalībvalsts budžeta, tad, pieņemot šos priekšlikumus, palielināsies katras valsts ieguldāmā daļa. Ar to būs jārēķinās arī Latvijai, iestājoties ES. Ik gadu lauksaimniecības attīstībai Eiropas Savienība tērē apmēram 40 miljardus eiro (23,8 miljardi latu), kas ir gandrīz puse no visa ES budžeta. Pēc ES paplašināšanās šī summa vēl palielināsies. Tas ir viens no iemesliem, kas liek Briseles ierēdņiem meklēt racionālāku atbalsta veidu lauksaimniecības attīstībai. Eiropas Komisija ierosina intervences cenu 2004. gada ražai samazināt par 5 procentiem. Tā kā Eiropā ir radusies rudzu pārprodukcija, kurus nav kur realizēt, ir ieteikts pārtraukt intervences iepirkumus rudziem. Lai gan zemkopības ministrs Atis Slakteris vēl pirms vakardienas paziņojama Neatkarīgajai apgalvoja, ka rudzu intervences pārtraukšanas dēļ Latvijas iedzīvotāji nepaliks bez rupjmaizes, tomēr vairāki speciālisti Neatkarīgajai ir teikuši, ka tik vienkāršs šis jautājums nav. Ja rudziem nebūs atbalsta, tie būs dārgi, un kukulītis rupjmaizes maksās divas reizes, ja ne vairāk, dārgāk. Intervences cenu pazeminājums paredzēts arī sviestam un piena pulverim – par 15 procentiem. Samazinoties intervences cenai, kritīsies arī piena iepirkuma cena. Piena sektora reformai Eiropas Komisija piedāvā 4 variantus: pirmais – turpināt esošo sistēmu līdz 2015. gadam; otrais – samazināt kvotas par 3 procentiem gadā; trešais – ieviest A kvotas (iekšzemes patēriņam) un C kvotas (eksportam) pienu; ceturtais – ražošanas kvotu atcelšana no 2008. gada. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka ietaupītie līdzekļi no tiešā atbalsta samazinājuma 2005. gadā varētu sasniegt 500 līdz 600 miljonus eiro. Tos dalībvalstīs saņemtu caur lauku attīstības projektiem. Šie priekšlikumi tiks iesniegti ES Lauksaimniecības padomei 15. jūlijā. Pret šādiem priekšlikumiem kategoriski iestājas Francija, Spānija, Itālija un Īrija – tās ir valstis, kuras subsīdijās saņem visvairāk. Vakar 250 fermeri bija sarīkojuši demonstrāciju pie EK galvenās mītnes, protestējot pret gaidāmajām izmaiņām lauksaimniecībā. Nesaskaņas ar LK var būt oligarhu vienošanās pārkāpšana Apollo 07/04/02 AS "Latvijas kuģniecība" (LK) akciju izsolē, iespējams, viens no pretendentiem nav ievērojis iepriekšējo vienošanos par akciju līdzīgu sadali un, piedāvājot vairākkārt augstāku cenu, iegādājies papildu akcijas, nodrošinot LK iegūšanu īpašumā, - šādu pieļāvumu ceturtdien, 4. jūlijā, izsaka laikraksts "Biznes&Baltija" ("B&B"). "B&B" izsaka minējumu, ka LK privatizācijas procesā sarežģījumus radījis vēl kāds apstāklis - domstarpības starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Tautas partijas līderi Andri Šķēli. Kā ziņots, 25. jūnijā notikušajā LK akciju izsolē par lielākās akciju paketes īpašnieku kļuva AS "Ventspils nafta" (VN). Taču kompānijas "Beacon Shipping" uzņēmums "Fernadero", uzskatot, ka tam neobjektīvi liegta līdzdalība izsolē, Centra rajona tiesā iesniedza pieteikumu un panāca izsolīto akciju arestu. "Beacon" vienlaikus paziņoja, ka par LK akcijām kompānija piedāvājusi daudz augstāku cenu. Līdz šim tiesas lēmums nav noprotestēts. Atgādinot par abu Latvijas ekonomikas flagmaņu Lemberga un Šķēles pagājušā gada nogalē aizsākušos tuvināšanos, "B&B" pieļauj, ka 25. jūnijā notikusī LK pārdošana atkal ir novedusi abus līdz domstarpībām. Pēc neoficiālām "B&B" ziņām, lielāko daļu no 32% LK akciju publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem sadalījušas ekonomiskās grupas. Izsoles galvenie dalībnieki bija "Hansabanka" un "Latvijas Krājbanka". Katra no tām savu klientu interesēs iegādājās pa divām vienādām akciju paketēm - viena 17,657 miljonus akciju, otra - 8,892 miljonus. Visas četras paketes veidoja 83% no publiski piedāvātā LK kopējā akciju daudzuma jeb 26,56% no LK pamatkapitāla. Kā raksta "B&B", tiek pieļauts, ka Latvijas banku galvenie klienti bija ārzonu uzņēmumi, kas pieder "pazīstamiem ļaudīm Ventspilī ("Krājbankas" klienti), kā arī Tautas partijas cilvēkiem ("Hansabankas" klienti)". Problēma esot tā, norāda biznesa laikraksts, ka viens no izsoles dalībniekiem, kas, kā apgalvojot "B&B" avoti, esot saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu, nav izpildījis norunu un iesniedzis papildu akciju pirkšanas piedāvājumu par cenu, kas vairākkārt pārsniedza minimālo. Tādejādi saskaņā ar izsoles noteikumiem "norunas pārkāpējs" piepircis klāt papildu akcijas. Biznesa laikraksts norādot uz politisko notikumu secību - Tautas partiju pārstāvošais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis sācis runāt par VN valsts akciju pārdošanu par naudu, bet ne vairs par agrāk solītajiem sertifikātiem. Koalīcijas padome pirmdien apstiprināja šo lēmumu. Savukārt "naftas tranzīta biznesa interešu rupors" - apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierosināja privatizācijas procesu pārtraukt vispār un atcelt ekonomikas ministru Kalvīti. Kehri turpina saudzēt NRA 07/11/02 Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis trešdien neapstiprināja paša izveidotās izmeklēšanas komisijas Latvenergo valsts pilnvarnieka Ojāra Kehra interešu konflikta izvērtēšanai ziņojumu. Ministrs uzskata, ka komisija nav analizējusi visu nepieciešamo informāciju, lai pilnīgi izvērtētu iespējamo interešu konfliktu un pilnvarojuma līguma pārkāpumus. Ministrs uzdevis komisijai lūgt papildu informāciju no a/s Baltijas tranzītu banka (BTB) un valsts a/s Latvenergo. Atzinuma iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 19. jūlijam. Tā kā komisijas atzinums ir balstīts uz nepilnīgu informāciju, tas netiks publiskots, Neatkarīgo informēja Ekonomikas ministrijas (EM) sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kaspars Paupe. Neatkarīgā jau rakstīja, ka atklājusi vairākus jaunus faktus, kas varētu apliecināt O. Kehra iespējamo interešu konfliktu, vienlaikus darbojoties Latvenergo pilnvarnieka un BTB padomes locekļa amatā. BTB vēl šā gada 4. jūnijā (gandrīz mēnesi pēc jaunā likuma stāšanās spēkā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā) atradās 1,84 miljoni latu un 28 tūkstoši eiro Latvenergo naudas. Turklāt par šīs summas turēšanu BTB, iespējams, Latvenergo saņem krietni mazākus procentus nekā no citām bankām. A/s Latvenergo 2001. gadā esot arī ņēmusi 1,5 miljonu latu kredītu no BTB, lai gan Hansabanka un Eiropas Investīciju banka piedāvāja izdevīgākus ilgtermiņa kredīta noteikumus. EM izmeklēšanas komisija iepriekš apstiprināja, ka "šie fakti tiek pārbaudīti". Tāpat komisija pārbaudot informāciju, ka viena no lielākajiem Latvenergo klientiem – a/s Rīgas siltums – maksājumi Latvenergo, kas gadā ir aptuveni 20 miljoni latu, tiek pārskaitīti caur BTB. Masu mediji gan ziņo, ka, neskatoties uz acīm redzamo BTB saistību ar Latvenergo, izmeklēšanas komisija esot A. Kalvītim piedāvājusi O. Kehrim labvēlīgu ziņojumu. Tajā esot atzīts: O. Kehris nav varējis ietekmēt lēmumu pieņemšanu Latvenergo par labu BTB un nav guvis no tā materiālu labumu. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, A. Kalvīša vilcināšanās saistīta ar to, ka valdības apritē šobrīd nodots dokuments par atļauju savienot likumā liegtus amatus daudziem valsts pilnvarniekiem un padomju locekļiem. To skaitā varētu būt iekļauts arī O. Kehris. Valsts turpina gremdēt rūpniecību NRA 07/06/02 Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz nodokļu parādu, iesniedzis maksātnespējas pieteikumu rūpnīcai Acot Technologies, kas ražo presformas galvenokārt starptautiskām automašīnu ražotājkompānijām. Uzņēmuma direktors Greiams Raits uzskata, ka valstij vajadzētu atbalstīt šāda mēroga ražotņu attīstību Latvijā. Uzņēmuma direktors ir neizpratnē par VID rīcību un uzskata, ka valdības interesēs ir atbalstīt Acot Technologies, nevis to nogremdēt, jo šāda mēroga ražošanas kompleksu Latvijā atjaunot vairs nebūs iespējams. Acot Technologies vadība jau vērsusies VID ar lūgumu pārskatīt iesniegto prasību pret uzņēmumu, bet, atsaucoties uz nodokļu likumdošanu, saņemta negatīva atbilde. VID Rīgas reģionālās iestādes juridisko jautājumu daļas priekšniece Santa Garanča informēja, ka brīdī, kad iesniegta prasība tiesā, Acot Technologies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds bijis aptuveni 1,4 miljoni latu. "Parāds ir graujošs un tas turpina palielināties", tāpēc VID uzskata, ka nav iespējams nerīkoties, uzsvēra S. Garanča, piebilstot, ka par uzņēmuma nākotni jālemj tiesai. Acot Technologies ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas pēc privatizācijas nav izlaupīts – tajā pašlaik ir liela mēroga ražotne ar izaugsmes perspektīvām nākotnē, uzsvēra uzņēmuma direktors. Aptuveni puse Acot Technologies ražotās produkcijas ir presformu pasūtījumi no starptautiskām automašīnu ražotājkompānijām. Uzņēmums ražo arī presformas dažādām biroju iekārtām, mājsaimniecības un dārza piederumiem. Visa Acot Technologies saražotā produkcija tiek eksportēta uz ārzemēm, stāstīja G. Raits. Ražotnes kopējā vērtība ir aptuveni septiņi miljoni latu, rūpnīcas platība – 28 000 kvadrātmetri. 1996. gadā iegādājoties toreizējo Rīgas Tehnoloģisko rīku rūpnīcu, Singapūras uzņēmums Acma Group Company pārņēma aptuveni divu miljonu latu nodokļu parādus. Acot Technologies vadība uzskata, ka maksātnespējas pieteikums nav pamatots, jo līdz šim nav bijuši mēģinājumi piedzīt naudu, kuru uzņēmums ir parādā valstij. Turklāt pēc tam, kad VID aprakstījis uzņēmumam piederošo mantu, nav bijis iespējams to pārdot, lai parādu nomaksātu. Uzņēmuma vadība uzskata – ja ražotne tiks atzīta par maksātnespējīgu, tad nākotnē uzņēmums tiks izlaupīts. Kā uzsvēra G. Raits, jāņem vērā, ka nevienam uzņēmuma darbiniekam alga netiek maksāta aploksnē. Nodokļos valstij Acot Technologies kopumā gadā samaksā aptuveni 500 līdz 600 tūkstošus latu. Sāpīgākais ir tas, ka kopš šī uzņēmuma pārņemšanas apmācīti darbinieki, veiktas lielas investīcijas tehnoloģiskajās iekārtās – uzņēmums varētu sākt normāli strādāt. Maksātnespējas pieteikums nāca negaidīti. Noslēdzas pieteikšanās uz KNAB vadītāja amatu – 14 kandidāti LETA 07/11/02 Patlaban Tieslietu ministrijā (TM) saņemti jau 14 pretendentu pieteikumi konkursā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam, pastāstīja uzzināja TM Personālvadības departamentā. Pieteikumi konkursam tika gaidīti līdz trešdienas plkst.17, taču nav izslēgts, ka rīt vēl kāds pieteikums varētu tikt saņemts pa pastu. Kā ziņots, konkursa komisija pretendentus izvērtēs sēdē pirmdien, 15.jūlijā. Savukārt intervijas ar komisijas izvēlētajiem kandidātiem notiks 17.jūlijā un 18.jūlijā. Atkārtots konkurss šim amatam tika izsludināts pēc tam, kad valdība noraidīja visus iepriekš izvirzītos kandidātus. Amata pretendentiem jāatbilst KNAB likuma 4.panta un likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta prasībām, kandidātiem jābūt augstākajai izglītībai, vismaz divu gadu pieredzei vadošā darbā, prasmei strādāt ar datoru, teicamām latviešu valodas zināšanām, kā arī jāspēj sarunāties par profesionālās darbības jautājumiem vismaz divās svešvalodās. Kā prasības KNAB vadītāja amata kandidātiem izvirzītas arī prasme objektīvi un patstāvīgi pieņemt lēmumus, izpratne par korupcijas novēršanu un apkarošanu, laba reputācija, bet par priekšrocībām tiks uzskatīta arī pieredze jaunu struktūru veidošanā un attīstībā, vismaz trīs gadu pieredze operatīvajā un izziņas darbā, prokurora vai tiesneša amatā. Jūnijā Latvijā deflācija – 0,6% BNS 07/08/02 Jūnijā patēriņa cenas Latvijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 0,6%, informēja Centrālās statistikas pārvaldē. Tostarp precēm cenas samazinājās par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,8%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 0,9% (precēm - par 0,9%, pakalpojumiem - par 0,8%). Jūnijā vislielākais cenu kritums bija vērojams sakaru nozarē, jo samazinājās mobilo sarunu tarifi. Kopējo patēriņa cenu līmeni pazemināja arī cenu kritums pārtikai par 0,8% un apaviem par 2,3%. Savukārt cenas pieauga jaunās ražas dārzeņiem - burkāniem, kartupeļiem, bietēm, kā arī cukuram, degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un atsevišķiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. 2002.gada sešos mēnešos kopā patēriņa cenas ir pieaugušas par 0,7%. Pagājušajā gadā cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija 2,9%. Vidējo cenu līmeni šā gada sešos mēnešos visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums apģērbam un apaviem, mobilajiem telefoniem un sarunu tarifiem, bet cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem, lietotām automašīnām, degvielai, medikamentiem un dažiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Igaunijā 2002.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1%. Salīdzinot ar 2001.gada jūniju, patēriņa cenas Igaunijā pieauga par 3,8%. Vidējais patēriņa cenu līmenis Lietuvā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 0,3%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas Lietuvā samazinājās par 0,5%. Piešķirs 3,2 miljonus mediķu algām NRA 07/10/02 Valdība otrdien nolēma piešķirt 3,2 miljonus latu mediķu algu palielināšanai, lai no 1. oktobra vidējā mediķu alga būtu 140 latu, ziņo BNS. Labklājības ministrs Viktors Jaksons stāstīja, ka par viena miljona latu piešķiršanu un līdzekļu avotu jālemj Finansu ministrijai, bet pārējo naudu ņems no speciālā veselības aprūpes budžeta rezerves fonda. Labklājības ministrija arī pieprasījusi 2003. gada budžetā palielināt finansējumu veselības aprūpes sistēmai par 25,7 miljoniem latu. Šajā summā iekļauti gan 5,7 miljoni latu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mediķu algu palielinājumu, gan arī 20 miljoni latu, kas nepieciešami kopējai veselības aprūpes sistēmas uzturēšanai. Černajs iesaka veidot ierēdņu melno sarakstu NRA 07/08/02 Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) 2001. gada pārskatu, pērn VK veikusi 288 revīzijas, 30 revīziju lietu dokumenti nodoti Ģenerālprokuratūrai. Valsts un pašvaldību iestāžu gada pārskatu bilance ir šāda: negatīvs atzinums sniegts par 29 pašvaldību gada pārskatiem, piecām pašvaldībām pat atteikts sniegt atzinumu par gada pārskatu. Atzinums ar piezīmi sniegts par piecu ministriju, centrālo valsts iestāžu un lielāko daļu (334) pašvaldību gada pārskatiem. VK iebildes nav bijušas tikai par 209 pašvaldību un 22 ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskatiem. Pašvaldībām noteiktie uzrēķini 280 030 latu apmērā arī veido lielāko daļu no kopējiem VK noteiktajiem uzrēķiniem, kas ir 351 043 lati. Daudzās pašvaldībās trūkst kvalificētu speciālistu, secinājis valsts kontrolieris Raits Černajs. Tāpēc VK kopā ar Grāmatvežu asociāciju ir sākusi izstrādāt grozījumus likumā, lai ieviestu sertificēta grāmatveža statusu. Viena no joprojām nepietiekami kontrolētākajām jomām ir valsts un pašvaldību pasūtījumu īstenošana, kur tiek tērēta vairāk nekā trešdaļa no valsts budžeta. VK konstatēja likuma pārkāpumus 29 gadījumos, bet to nebija tikai 16 gadījumos, kad pērn tika veiktas valsts un pašvaldību iepirkuma procedūru pārbaudes. Lai gan šajā jomā bijuši uzlabojumi likumos, tie, pēc R. Černaja domām, netiks efektīvi iedarbināti, ja nebūs skaidri noteikta amatpersonu atbildība. Likumdošana gan nenosaka, ka VK atzinumi ir saistoši un negodīga konkursa rezultāti jāanulē. Lai VK slēdzieni iegūtu lielāku nozīmi, VK ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju privatizācijas jautājumos konceptuāli vienojusies par sabiedrisko norēķinu komisijas izveidi. Tādējādi VK slēdzieni netiktu tikai vienvirzienā sūtīti uz Saeimu, bet būtu cerība, ka tie tiek ņemti vērā un kādam par pārkāpumiem iestājas atbildība. Līdzšinējā prakse liecina, ka, atbrīvojot darbinieku par procedūras pārkāpumu vienā institūcijā, viņš pēc laika parādās citā iestādē līdzīgā vai pat augstākā amatā. Pēc R.Černaja domām, ir jāveido nogrēkojušos ierēdņu melnais saraksts un likumdošanā jāparedz sankcijas, kas liedz tiem piedalīties administratīvā darbā, lēmumu pieņemšanā. Centrs cer ieinteresēt ar solījumu atjaunot rūpniecību Diena 07/10/02 Četru ārpusparlamenta partiju veidotā apvienība Centrs savā pirmajā kopīgajā konferencē otrdien pieņēma priekšvēlēšanu programmu, kuras prioritātes ir rūpniecības atjaunošana un izglītība. Programma arī paredz Rūpniecības ministrijas izveidošanu Ekonomikas ministrijas vietā, kā arī nosaka, ka eksporta preces ražojošajiem uzņēmumiem ar investīciju fonda palīdzību tiek nodrošinātas kredītprocentu likmes līdz 6% un paredzēts valsts galvojums. Partijas, kas ar kopīgu sarakstu startēs 8.Saeimas vēlēšanās, vēl neatklāja savus deputātu kandidātus. Apvienību Centrs veido Latvijas Demokrātiskā partija, Darba partija, Odiseja Kostandas izveidotā partija Latvijas brīvībai, kā arī Latviešu Zemnieku savienība, kas līdzīgo nosaukumu dēļ jau iepriekš vēlēšanās tika jaukta ar Latvijas Zemnieku savienību. Apvienības konferencē piedalījās arī nesen īsā laikā izveidotās Progresīvās centriskās partijas (PCP) delegācija, taču partijas priekšsēde Inta Štamgute, sveicot konferenci, vēl neatklāja, vai vēlēsies pievienoties apvienībai. Konferencē piedalījās 250 biedru no visām četrām partijām, un LDP priekšsēdis Andris Ameriks (viņš, tāpat kā A.Kreituss, vēlēšanās nekandidēs), uz apvienības izredzēm raugās cerīgi. Ziņojumos bija jūtams, ka arī jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO partijām nav pilnīgi vienota viedokļa - O.Kostanda par šiem ārpolitiskajiem mērķiem iestājās vispārliecinošāk, taču A.Kreituss domā, ka bez Latvijas valsts budžeta radikālas palielināšanas, kas iespējams, arī attīstot rūpniecību, “mēs nevienam ar plikiem dibeniem Eiropas Savienībā nebūsim vajadzīgi”. LSDSP sarakstā rezervē vietu Īvānam Diena 07/08/02 Jura Bojāra vadīto sociāldemokrātu dome sestdien nevarēja apstiprināt galīgo kandidātu sarakstu 8.Saeimas vēlēšanām, jo Rīgas domnieks Dainis Īvāns tikai pirmdien izlems, vai kandidēt vēlēšanās. Viņam saraksta galvgalī rezervēta vieta vairākos apgabalos. Trijos no tiem ar pirmo numuru startēs LSDSP priekšsēža vietnieks Jānis Ādamsons. Pirmo reizi uz Saeimu kandidē bijušais Augstākās padomes LTF frakcijas vadītājs, LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs. Viņš, tāpat kā Saeimas deputāti Valdis Lauskis, Viola Lāzo, Oskars Grīgs, Arnis Kalniņš un Aija Barča, veido LSDSP "vilcēju komandu" vēlēšanās. Sarakstā vieta rezervēta arī aktierim Eduardam Pāvulam, kas savulaik kandidējis no Latvijas Zemnieku savienības, bet tagad vēl apdomā, ko darīt šajās vēlēšanās. "Kārtību valstī, darbu, izglītību un labklājību katram," — ar šādu devīzi sociāldemokrāti piesaka vēlēšanu 4000 zīmju programmu, kurā arī paziņots, ka LSDSP atbalsta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu amatā. Programma beidzas ar vārdiem: "Kopā ar tautu mums izdosies." Pēc ilgām pārdomām Īvāns piekrīt kandidēt Diena 07/11/02 Rīgas domnieks Dainis Īvāns, kas ir arī viens no atmodas laika līderiem un viens no populārākajiem LSDSP politiķiem, tikai pēc ilgām pārdomām ir piekritis kandidēt Saeimas vēlēšanās. Jau ziņots, ka D.Īvāna vilcināšanās liedza LSDSP domei sestdien apstiprināt sarakstus, kas tika deleģēts valdei. Listē D.Īvānam bija rezervēts 1.numurs Zemgales apgabalā, 2.numurs — Vidzemē un Rīgā, 4.vieta — Kurzemē. Baldzēna partija sola celt dzīves līmeni Diena 07/08/02 Sociālā politika būs galvenā joma, kurai savā priekšvēlēšanu programmā sola pievērsties Sociāldemokrātu savienība (SDS) jeb tā sauktā Baldzēna partija. Sestdien notikušajā partijas domes sēdē tika apstiprināta īsā — 4000 zīmju — priekšvēlēšanu programma un deputātu kandidātu saraksts visos vēlēšanu apgabalos. Domes sēdē SDS rindās tika uzņemti arī jauni biedri, no kuriem lielākā daļa ir arī deputāta kandidāti SDS vēlēšanu sarakstā. Kordiriģents Edgars Račevskis, bijušais Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis, ekonomikas doktors Viktors Dinēvičs, hokejists Artis Ābols un Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras speciālists Mārtiņš Kaņepējs sestdien tika uzņemti partijā un arī apstiprināti vēlēšanu sarakstos. Vairāki no minētajiem pirms tam ir bijuši saistīti ar citām partijām. M.Kaņepējs pērn Rīgas domes (RD) vēlēšanās kandidējis no Darba partijas, bet V.Dinēvičs bijis Saeimas deputāts no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Pagaidām SDS vēlēšanu sarakstos deputāta kandidāti sarakstīti alfabētiskā secībā, bet jau nākamnedēļ partijas valdes sēdē tikšot izlemts, ar kādu kārtas numuru katrs no viņiem kandidēs. Kā vienu no partijas galvenajiem uzdevumiem SDS līderis Egils Baldzēns minēja dzīves līmeņa paaugstināšanu, jo cilvēkus neapmierinot pašreizējā sociālā politika. Tādēļ SDS sola uzmanību pievērst vidējiem un mazajiem uzņēmējiem un ieviest tiem labvēlīgu nodokļu politiku. Tāpat tiek solīts dubultot bērnu pabalstus, nodrošināt bezmaksas augstāko izglītību un ik gadu par 20 miljoniem latu palielināt veselības aprūpes budžetu. Finansējums radīšoties, apkarojot kontrabandu un ēnu ekonomiku, kā arī novēršot daudzu funkciju dublēšanos, kas prasot dubultu valsts naudas devu. Ārpolitikā SDS atbalsta Latvijas pievienošanos NATO, taču skeptiskāka ir pret Eiropas Savienību (ES). Latvijas iekļaušanos ES partija atbalstītu, tikai ja tā izvirzītu vienlīdz taisnīgus noteikumus gan pašreizējo, gan arī kandidātvalstu lauksaimniekiem. Repšes partijas kandidāti baznīcā solīs kalpot tautai Diena 07/08/02 Einara Repšes vadītās partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas deputātu kandidāti pirms sarakstu iesniegšanas 1.augustā dos zvērestu Doma baznīcā, solot savstarpēju uzticību komandā, kā arī strādāt valsts un tautas labā, Dienu informēja priekšsēža palīgs Dans Titavs. JL līderis E.Repše ir nosūtījis apspriešanai partijā otro papildināto kandidātu saraksta projektu, kurā ir jau 70 uzvārdu. To vidū ir arī valodniece Ina Druviete, kuras nebija pirmajā listes projektā. Iespējams, ka no JL vēlēšanās startēs arī Uzņēmuma reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis, kas Dienai apstiprināja, ka ir uzrakstījis iesniegumu par iestāšanos E.Repšes vadītajā partijā, par ko JL valde lems trešdien. JL kandidātu saraksta otrajā variantā vairs nav Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāja Ilmāra Meža, bet redzams, ka vēlēšanās kandidēs arī Banku augstskolas rektore Baiba Brigmane, Basketbola senioru kluba viceprezidents Kārlis Strēlis un vēl aptuveni 20 iepriekš neminētu personu. Jau ziņots, ka Jaunā laika sarakstā ir bijusī aģentūras Rīga 800 vadītāja Ingūna Rībena, Latvijas Bankas pārvaldes vadītājs Uldis Klauss, kā arī aktrise Ausma Kantāne, kas listes projektā ir ar uzvārdu Ziedone. Pārsteidz Repšes partijas iecere zvērēt Diena 07/11/02 Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas deputātu kandidāti dos svinīgo solījumu Doma baznīcā, lai tautas priekšā apliecinātu gatavību strādāt valsts labā, apzinoties, kādus pienākumus viņi uzņemas, Dienai partijas kārtējo sabiedrības uzmanību saistošo iniciatīvu skaidroja JL vadītājs Einars Repše. Viņaprāt, zvērēšana baznīcā ir pati svinīgākā un atbildīgākā šāda solījuma došanas forma. Noraidoši JL ideju vērtē Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane, kā arī sākotnēji par mācītāju partiju dēvētās Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdis Ēriks Jēkabsons. Viņu izpratnē šai idejai ir politiska, ar vēlēšanām saistīta pieskaņa. LPP priekšsēdi kā mācītāju pārsteidz tas, ka solījumu baznīcā dos kandidāti, kas nav kristīti un iesvētīti. Ē.Jēkabsons arī atgādināja, ka savulaik tieši viņa vadītajai partijai pārmeta iespējamos nodomus satuvināt politiku ar baznīcu, ko tagad gatavojas darīt cits politiskais spēks. Kristīgās akadēmijas rektore S.Gūtmane, kas nav nevienā partijā, sarunā ar Dienu vispirms atsaucās uz Kalna sprediķi, kas esot augstākais ētiskais likums katram kristietim, un tajā esot teikts — tev nebūs zvērēt, bet gan savu solījumu apliecināt ar "jā", vai "nē". Viņasprāt, partijām neesot jāzvēr ne pie Dieva, ne pie citas autoritātes, taču kristiešu balsu iegūšanai vēlēšanās tas esot efektīvs solis. S.Gūtmani izbrīna, ka zvērināšanai ir piekrituši bīskapi, ko var uztvert kā liberālas baznīcas pazīmi. Komentējot S.Gūtmanes iebildes, evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja, ka 1900.gadā izdotajā Agendā, kurā ir noteikta baznīcas dievkalpojumu un ceremoniju norises kārtība, ir paredzētas vairāku veida zvērināšanas un JL ideja varētu būt "zvērests amatā". J.Vanags uzskata, ka pēc būtības tas iekļaujas solījumā, kuru apstiprina ar "jā", vai "nē", līdzīgi kā tas jau notiek laulību ceremonijā, un faktiski eksistējoša forma tiekot pielāgota jaunai idejai, bet kristīgie principi pārkāpti netikšot, jo tā nebūšot zvērēšana pie Dieva vai kādas citas autoritātes. Rīgas domnieku reitingi aug LETA 07/05/02 Pēdējā mēneša laikā lielākajai daļai Rīgas domes amatpersonu ir bijis pozitīvi pieaugošs reitings, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums: Rīgas mēram Gundaram Bojāram - plus 22 (pieaudzis par 6 punktiem). Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājam Dainim Īvānam - plus 17,1 (krities par 4 punktiem). Rīgas mēra vietniekam Sergejam Dolgopolovam - plus 12,4 punkti (nav mainījies). Rīgas domes izpilddirektoram Mārim Tralmakam - plus 9,2 (maijā - mīnus 5,5). Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Guntim Kreitusam - plus 7,9 (maijā - plus 1). Vides komitejas priekšsēdētājam Valdim Kalnozolam - mīnus 3,7 (maijā - mīnus 10,3). Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Sergejam Zaletajevam - mīnus 8,3 (maijā - mīnus 17). Jaunieši steidz studēt Diena 07/09/02 Latvijas Universitātē (LU) pirmdien sāka pieņemt dokumentus no topošajiem studentiem. Lai gan pēc pirmās dokumentu pieņemšanas dienas ir visai grūti noteikt, kāda būs konkurence uz vienu budžeta vietu, šogad jauniešu vidū populārākās pamatstudiju programmas jau pamazām sāk noskaidroties, pirmdienas pēcpusdienā Dienu informēja LU pirmsstudiju daļas vadītāja Austra Kravčenko. Pirmdien visvairāk (219) pieteikumu iesniegti tiesību zinātnes programmā. Šajā studiju programmā tiek piedāvātas 66 budžeta vietas, tādēļ pagaidām studentu skaits uz vienu budžeta vietu neesot pārāk liels, skaidro A.Kravčenko. Kopumā līdz pirmdienas vakaram dokumentus bija iesnieguši teju 2000 studēt gribētāju, kas ir neierasti daudz pirmajai dienai, atzīst A.Kravčenko. Viņa prognozē, ka šogad pieprasītāko bakalaura studiju — tiesību zinātnes, psiholoģijas, vadības zinību, politikas un komunikācijas zinātņu — piecnieka priekšgalā izvirzīties varētu tieši tiesību zinātnes. Kā Diena jau rakstīja, pērn lielākais reflektantu skaits uz vienu vietu LU bija psiholoģijas studijām. Šīsnedēļas laikā — līdz 13.jūlijam — dokumentus var iesniegt ne tikai LU, bet arī uz bakalaura un maģistra studiju programmām Kultūras akadēmijā. Arī turpmākās nedēļas solās būt ne mazāk saspringtas, jo LU sāksies iestāšanās pārbaudījumu eksāmeni, bet Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē — dokumentu pieņemšana no topošajiem studentiem. Piemin holokausta upurus LETA 07/04/02 1941. gadā nacistu nodedzinātās cilvēku pilnās ebreju sinagogas vietā, Dzirnavu ielā, Rīgā, ceturtdien notika piemiņas pasākums, kura dalībnieki izteica cerību, ka līdzīga traģēdija vairs nekad neatkārtosies. Ministru prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka valdība darīs visu, lai tiktu aizstāvētas demokrātiskās vērtības un galvenā no tām - cilvēks. "Mēs darīsim visu, lai līdzīgas traģēdijas nekad vairs neatkārtotos," sacīja premjers. Seru mītiņa dalībnieki nolika ziedus pie iznīcinātās sinagogas drupām. 4.jūlijs kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Latvijā oficiāli tiek atzīmēta kopš valsts neatkarības atgūšanas. Ar slepkavības mēģinājumu grib ietekmēt mediju un reklāmas tirgu NRA 07/11/02 Otrdienas vakarā Rīgā, Purvciemā, savas mājas kāpņutelpā sadurts sabiedriskās domas pētījumu centra Baltic Media Facts Latvia (BMF) direktors Kaspars Ulsts. Firmas mātesuzņēmuma Baltijas dati direktors Aldis Pauliņš ir pārliecināts, ka slepkavības mēģinājuma iemesls ir K. Ulsta un BMF profesionālā darbība, veicot mediju reitingu pētījumus. "BMF pētījumu dati ir zināms pamats norēķiniem nozarē. Spiediens tika izdarīts, lai datus mainītu par labu vienam no spēlētājiem reklāmas un mediju industrijā, jo no tā, iespējams, atkarīgas tā finanses," sprieda A. Pauliņš. Mēģinājums noslepkavot K. Ulstu bija pēdējais līdzeklis mainīt šos datus. Acīmredzot citi draudu un spiediena veidi, ko BMF un K. Ulsts saņēma jau apmēram gadu, nav izrādījušies efektīvi. Arī Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi paziņojumu, ka K. Ulsta slepkavības mēģinājums nav nejaušība un ir saistāms ar viņa profesionālo darbību. Uz K. Ulstu ticis izdarīts spiediens, lai mainītu mediju reitingu pētījumu rezultātus, –tam K. Ulsts nav pakļāvies. K. Ulsts sadurts ar vairākiem naža dūrieniem, un viņš zaudējis daudz asiņu. Atsaucoties uz viņa ģimenes aicinājumu, vairāki kolēģi vakar steidza nodot pārliešanai nepieciešamās asinis. Vakar K. Ulsta veselības stāvoklis bija stabilizējies. Imantdienas pulcē skatītāju tūkstošus NRA 07/08/02 Sestdien Cēsu pils parka estrādē ikgadējās Imantdienās Imants Kalniņš un Autobuss debesīs saņēma platīna diskus par 2001. gada kopdarbu Logs puspavērts. Gandrīz trīs stundu ilgajā koncertprogrammā piedalījās pats gaviļnieks Imants Kalniņš, grupas Autobuss debesīs, Menuets, Jumis, Turaidas Roze, kā arī Austra Pumpure, Uģis Roze un Marts Kristiāns Kalniņš. Muzejā virpuļo Sudmaliņas Diena 07/11/02 11 tautas deju grupas no Itālijas (attēlā), Kipras, Horvātijas, Krievijas, Meksikas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Šveices un Vācijas bija uzmanības centrā 5.starptautiskajā tautas deju festivāla Sudmaliņas ieskaņas koncertā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Gan viesus, gan pašmāju deju kolektīvus mīļi sagaidīja jau pie muzeja galvenajiem vārtiem. Ikviens, kas vien vēlējās, Latgales podnieka mājās meistara vadībā varēja izgatavot talismanu vai Mērsraga smēdē izkalt laimīgo skatuves naglu, bet vakarā jautri sadancot turpat ezermalā pie ugunskura. Laukos kaķi būs jāvadā saitītē NRA 07/06/02 Šāds secinājums izriet no Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projekta par mājas dzīvnieku aizsardzību, labturības prasībām šo dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai, dzīvnieku turētāja tiesībām un pienākumiem, kā arī suņu un kaķu reģistrācijas kārtību. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Kristīna Šteina Neatkarīgajai sacīja, ka tas ir mazliet pārspīlēti, lai gan jaunajā suņu un kaķu turēšanas noteikumu projektā tiešām ir teikts, ka nesterilizēti vai nekastrēti kaķi pastaigā jāvadā pavadā. Šāda prasība noteikumu projektā iekļauta, lai nepieļautu nekontrolētu kaķu vairošanos, kas neizbēgami noved pie kaķēnu slīcināšanas vai pie klejojošo kaķu armijas palielināšanās. Tomēr K. Šteina atzina: ja Latvijas Pašvaldību savienība iebildīs pret šādu prasību, tā tiks pārskatīta. Visticamāk, šāds lūgums tiešām sekos, jo ZM organizētajā konferencē Mūsdienu Latvija un zemnieks, kas notika Cēsu rajona Priekuļos izskanēja doma: ja kāds pagasta vadītājs izvedīs savu kaķīti pastaigāties saitītē, viņš ne tikai zaudēs vēlētāju uzticību nākamajās vēlēšanās, bet pat nenoturēsies līdz tām. Nedomājām, ka lietus tik drīz rimsies, bet nu jau vairākas dienas nav nokritusi ne pilīte. Ir ļoti karsts (+31oC!), esam pil- nīgi izžuvuši un gandrīz jau aizmirsuši par pa- gājušās nedēļas lietavām.Visi melnie mākoņi ir pazuduši, tagad tikai daži balti “pleķīši” manāmi blāvi zilajās debesīs . . .un cilvēki skriešiem vien bēg prom no pilsētas – cits uz laukiem, cits uz jūrmalu, galvenais, ka tikai kaut kur ūdens tu- vumā...Taču nav ne jausmas, cik ilgi šis kar- stums turēsies – jau šovakar pat tiek solīts pērkona negaiss ar pamatīgu vētru... Anda