K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 255: 2002. g. 12. - 18. jūlijs Streiko ārsti NRA 07/18/02 Ar trīs minūšu visu Latvijas ātrās palīdzības mašīnu signalizēšanu ceturtdien sākas mediķu streiks, kurā piedalās ap 5000 mediķu. Arodbiedrība streikotāju prasības par izpildītām atzīs tikai tad, kad mediķi reāli saņems lielākas algas un budžeta projektā būs ierakstīts 25,7 miljonu latu finansējuma pieaugums veselības aprūpei. Slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes turpināja sniegt neatliekamo palīdzību, taču plānveida palīdzības sniegšana uz astoņām stundām tika pārtraukta. Rīgā pie valdības ēkas piketēja ap 750 mediķi. Kā sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, šajā piketā solidarizējoties piedalās arī citu arodbiedrību pārstāvji, un savienība pilnībā atbalsta mediķu protesta akciju. Piketus pie pašvaldību ēkām rīko arī Cēsu, Valmieras un Limbažu rajona slimnīcu arodbiedrības. Tomēr ir veselības aprūpes iestādes, piemēram, Gulbenes slimnīca un dažas citas lauku rajonu slimnīcas, kas streiku atbalsta galvenokārt morāli, jo tās ikdienā jau tāpat strādā streika režīmā. Vasarā, ārstu atvaļinājumu laikā, kad arī iedzīvotāji mazāk slimo, katrā nodaļā dežurējot tikai viens speciālists. Arī otra mediķu arodbiedrība, proti, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrība (LĀADA), pret valdības solījumiem izturas skeptiski. "Ļoti iespējams, ka vajadzēs streikot arī septembrī, jo uzskatām, ka mūsu prasības nav izpildītas, un neizskatās, ka valdība dara kaut ko nopietnu situācijas uzlabošanā," BNS atzina LĀADA priekšsēdētājas vietniece Antra Līne. LVSDA padomes paziņojumā uzskaitītas būtiskākās veselības aprūpes problēmas un jomas, kurās dziļa krīze vēl tikai draud rasties. "Pacientiem bīstamas situācijas var radīt kvalificētu speciālistu trūkums. Jau tagad zemā atalgojuma, lielās spriedzes un riska dēļ trūkst speciālistu slimnīcu reanimācijas nodaļās, Katastrofu medicīnas centrā, Rīgas neatliekamās palīdzības stacijā un citur. Daudzās lauku teritorijās nestrādā ģimenes ārsti, medicīnas māsu skaits ir trīs līdz četras reizes mazāks nekā nepieciešams, atlikušās māsas strādā ar pārslodzi. Uz citām nozarēm ik gadu aiziet pieci procenti mediķu. Medicīnas augstskolās nav konkursa, medicīnas skolas nespēj nokomplektēt audzēkņu skaitu. Rindas pie ģimenes ārstiem, uz speciālistu konsultācijām, uz plānveida operācijām izraisa cilvēku neapmierinātību, smagu un ielaistu slimību skaita pieaugumu un augstu mirstību. Vidējais mirušo skaits gadā līdzinās vienas mazpilsētas iedzīvotāju skaitam. Katru gadu speciālais veselības budžets nesaņem apmaksu par pakalpojumiem, ja nav plānoto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Veselības aprūpes iestāžu parāds sasniedzis 23,3 miljonus latu," teikts paziņojumā. Kā atzina V. Grigale, jau tagad vērojams katastrofāls mediķu trūkums neatliekamajā palīdzībā, šogad uz deviņām rezidentūras vietām pretendējis tikai viens augstskolas beidzējs. Savukārt tiem ārstiem, kas rezidentūru beiguši, par tālāko izglītību jāmaksā no savas kabatas, lai gan par klerku un ierēdņu izglītošanu maksā valsts. Reanimatoloģijas un anestezioloģijas asociācijas prezidente Antoņina Sondore minēja arī citas svarīgas ārstu, īpaši lielākam riskam pakļauto anestezioloģijas un reanimatoloģijas ārstu, prasības, piemēram, obligātas ārstu civilapdrošināšanas ieviešanu. Lai kaut daļēji mēģinātu atlīdzināt streika radītos algas zaudējumus streikojošajiem mediķiem, arodbiedrība atvērusi arī kontu streika atbalsta fondam Unibankas Rīdzenes filiālē Rīgā, konts numur 50001582696 ar kodu UNLALV2X. Latvija - viena no labākajām ES kandidātvalstīm LETA 07/16/02 Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektoru valdes sēdē atzinīgi novērtēta Latvijas attīstība, atzīstot Latviju par vienu no labākajām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, aģentūru LETA informēja Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. SVF izpilddirektoru valde izskatīja ziņojumu par sadarbību ar Latviju, valsts attīstību un Latvijas valdības un SVF ekonomiskās sadarbības memoranda apņemšanos izpildi. SVF atzīmē, ka Latvija pēdējo divu gadu laikā ir sasniegusi progresu makroekonomiskajā attīstībā, to veicinājusi stabila ekonomikas un strukturālās politikas īstenošana. Ticis izcelts arī zemais inflācijas līmenis valstī. Kā ļoti pozitīvi tikuši novērtēti Latvijas budžeta pirmā pusgada izpildes dati - valsts budžets 2002.gada pirmo pusgadu beidzis bez fiskālā deficīta un, iespējams pat ar nelielu fiskālo pārpalikumu. SVF uzskata, ka Latvijai ir palīdzējusi valūtas piesaiste SDR valūtu grozam un vēl joprojām tas ir noderīgi pašreizējā ārējā vidē. Tādēļ apsveicama ir valdības monetārā programma, kas atbalsta šo piesaisti, jo tā ir balstīta uz tālāku ekonomikas attīstību un drošību finansu sistēmā. Atzīmēts, ka pāreja uz vienotu finansu sektora uzraudzību ir notikusi ļoti sekmīgi un Latvija ir ceļā uz labu uzraudzības struktūras ieviešanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Latvijas valdība ir daudz darījusi, lai radītu juridisku struktūru cīņai ar naudas atmazgāšanu un finansu terorismu. SVF uzteic arī antikorupcijas sistēmas stiprināšanu. SVF norāda, ka vienīgais ekonomiskais rādītājs, kas var būt risks Latvijas ekonomikas stabilitātei, ir tekošā konta deficīts. SVF atgādina, ka Latvijā nepieciešams stiprināt pašvaldību finansiālās aizņemšanās uzraudzību, lai nodrošinātu drošu finansu kontroli un noturētu zemu budžeta deficīta līmeni. Finansu ministrs Gundars Bērziņš SVF vērtējumu Latvijai apsveicis, norādot: "Šis ir augsts vērtējums mūsu sasniegumiem - straujai ekonomikas attīstībai, par spīti lēnajiem pasaules pieauguma tempiem, stabilai finansu un monetārajai politikai." Ministrs atzīmē, ka ziņojumā tiek atgādināts par vienu neizpildītu darbu, kas veicinātu budžeta stabilitāti, - par nepieciešamību stiprināt pašvaldību aizņemšanās pārraudzību, ko Saeima vēlējās izdarīt, pieņemot grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem. Valsts kopbudžeta izpilde labāka, nekā prognozēts LETA 07/17/02 Valsts konsolidētā kopbudžeta izpilde šā gada pirmajā pusē ir 12 reizes labāka nekā deficīta līmenis, kas tika prognozēts un ko valdība bija apņēmusies ievērot ekonomiskās sadarbības memorandā ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), informēja Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Valsts konsolidētajā kopbudžetā, kuru veido valsts pamatbudžets, valsts speciālie budžeti un pašvaldību budžeti, kopējais fiskālais deficīts pēc pirmajiem sešiem mēnešiem ir tikai 3,82 miljoni latu, liecina Valsts kases oficiālais pārskats. Šo deficītu veidojis tikai pašvaldību finansu deficīts, jo valsts budžetā pusgadā ir 2,25 miljonu latu fiskālais pārpalikums, savukārt pašvaldību budžetos - 8,9 miljonu latu deficīts. Turklāt pamatā tas ir veidojies tikai no Rīgas budžeta deficīta, kas gada pirmajā pusē sasniedzis 13 miljonus latu. Valsts kopbudžeta bruto ieņēmumi šā gada pirmajā pusē ir 1,007 miljardi latu, kas ir par 96 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Kopbudžeta izdevumi bijuši 1,029 miljoni latu. Jūnijā ieņēmumi kopbudžetā bijuši 188,4 miljoni latu, kas ir par 20,4 miljoniem latu vairāk nekā 2001.gada jūlijā. Kopbudžeta jūnija izdevumi bijuši 187,4 miljoni latu, un ir veidojies fiskālais pārpalikums - 6,4 miljoni latu. Lielākus līdzekļus nekā plānots saņēmuši vairāki nozīmīgi valsts speciālie budžeti. Tā veselības speciālajā budžetā pirmajā pusgadā ieskaitīti 79,1 miljons latu, kas ir par 500 000 latu vairāk, nekā bija plānots, un par 10 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Sociālās apdrošināšanas budžets pirmajos sešos mēnešos šogad saņēmis 259,8 miljonus latu, kas ir par 10 miljoniem vairāk, nekā bija plānots, un par 20 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Turklāt sociālajā budžetā pirmajā pusgadā veidojies tikai 872 000 latu liels fiskālais deficīts, kas liecina, ka veiksmīgi ieņēmumi jau gandrīz nodrošina sabalansētu sociālo budžetu. Autoceļu fonds šogad jau saņēmis 34,7 miljonus latu, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk nekā plānots un par 10 miljoniem latu jeb par trešdaļu vairāk nekā pērn. Finansu ministrs Gundars Bērziņš ir iepriecināts par budžeta rādītājiem. "Budžeta izpilde ir ļoti laba. Tā ļauj ar paļāvību raudzīties uz valsts ekonomikas attīstību un arī uz budžeta likuma gada izpildi," sacījis ministrs. Bērziņš uzsvēris, ka atzinību ir pelnījuši daudzie Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kas godprātīgi pilda savus pienākumus un ir spējuši nodrošināt nodokļu iekasēšanu un cīnīties ar kontrabandu. Pirmajā pusgadā budžeta ieņēmumi gandrīz par 100 miljoniem pārsniedz pērnā gada līmeni. "Taču mani uztrauc jau pērn sākusies negatīva tendence budžetā, kas turpinās arī šogad - viena Latvijas pilsēta, Rīga, veido lielāku budžeta deficītu nekā visa pārējā valsts kopā, tādējādi gan samazinot pārējo pašvaldību iespējas aizņemties līdzekļus attīstībai, gan arī pasliktinot kopējos budžeta rādītājus," sacījis finansu ministrs. Pašvaldību budžeta likuma grozījumi, kas sakārtotu šo situāciju un veicinātu pašvaldību aizņemšanās pārraudzību, tikuši noraidīti, neraugoties uz Finansu ministrijas un Saeimas argumentiem. "Rīgas deficīts rāda mums šādas rīcības sekas," norāda finansu ministrs. Mazumtirdzniecības attīstību virza būvniecība NRA 07/18/02 Lai arī gada pirmais ceturksnis Latvijas ekonomikai nebija īpaši labvēlīgs, valsts iekšējais patēriņš nav samazinājies, atspoguļojoties galvu reibinošā mazumtirdzniecības apjomu pieaugumā, ko ekonomisti saista gan ar iedzīvotāju kredītspējas palielināšanos, gan lielveikalu skaita pieaugumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem maijā, salīdzinot ar analogu laika periodu iepriekšējā gadā, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā palielinājies par 16 procentiem, bet gada piecos mēnešos kopumā– par 14 procentiem, salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn. Iespaidīgais pieaugums tirdzniecībā turpinās jau vairākus gadus, turklāt tas allaž bijis augstāks nekā pārējās ekonomikas nozarēs, turklāt, neatkarīgi no tā, vai ekonomikas tempi valstī palielinās vai samazinās. Latvijas Ekonomikas attīstības fonda prezidente Inese Vaidere uzskata – neraugoties uz salīdzinoši lielo piesātinājumu, tirgotājiem vēl joprojām ir kur izvērsties, tiesa, tas vairāk attiecināms nevis uz Rīgas centru, kur koncentrējas liels cilvēku skaits, bet gan perifērijā – gar automaģistrālēm, kas ved ārā no pilsētas. Ekonomiste pieļauj, ka mazumtirdzniecības apjomu pieaugums varētu būt izskaidrojams ar lielveikalu skaita palielināšanos, kas pēdējos gados saradušies kā sēnes pēc lietus. Pieaugot lielveikalu skaitam, loģiska ir mazo veikalu skaita samazināšanās. Viņa uzskata, ka līdz ar to mazumtirdzniecības apjomu uzskaite var būt precīzāka, jo lielajos uzņēmumos tā varētu būt daudz vienkāršotāka, un pastāv iespēja, ka legalizējušies jau agrāk neuzskaitītie tirdzniecības apjomi. Pēc ekonomikas zinātņu doktora Ulda Oša domām, nepārtrauktais kāpums mazumtirdzniecībā varētu būt saistīts ar iedzīvotāju kredītspējas un būvniecības apjomu palielināšanos. Pieaugot valsts ekonomiskajai stabilitātei, arvien lielāka iedzīvotāju daļa atļaujas ņemt kredītus, lai iegādātos ilgtermiņa lietošanas preces, ko apliecina arī banku izsniegto kredītu pieaugums privātpersonām, kas gada pirmajā ceturksnī bija par 17% lielāks nekā pērn tajā pašā laikā. Pēc U. Oša domām, viens no būtiskākajiem mazumtirdzniecības pieaugumu virzošajiem faktoriem ir būvniecība, tās apjomi iepriekšējos gados palielinājās par 6–8 procentiem. Ekonomists to skaidro ar plašo nepieciešamo preču klāstu, lai šī nozare varētu veiksmīgi attīstīties, jo, lai uzbūvētu māju, vajadzīgi gan būvmateriāli, gan elektriskās lampiņas. U. Osis sacīja, ka patlaban kredītspējas palielināšanos nodrošinājis valsts ekonomikas pieaugums iepriekšējos gados. Lai arī ekonomikas atveseļošanās Eiropā notiek ļoti lēni, ekonomiskā situācija Krievijā ir uzlabojusies, un tas veicinājis Latvijas preču, īpaši pārtikas eksportu uz šo valsti. Tas rada jaunas darba vietas, līdz ar to arī ienākumu palielināšanos, veicinot patēriņa pieaugumu, kas summējas tirdzniecības apjomu pieaugumā. ‘Jukos’ taisoties pārņemt ‘Ventspils naftu’ DELFI 07/12/02 Krievijas naftas kompānijas plāno pārņemt kontroli pār Latvijas un Igaunijas ostām – raksta radio “Brīvā Eiropa” korespondents Valentinas Mite portālā http://www.rferl.org. Kā “Ventspils naftas” potenciālais saimnieks tiek minēta kompānija “Jukos”. "Jukos" nesen iegādājās daļu Lietuvas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, izkonkurējot "Lukoil", kas savukārt paziņoja par atkāpšanos no Baltijas valstu virziena un eksporta orientēšanu caur jaunuzbūvēto Krievijas ostu pie Sanktpēterburgas, raksta “Brīvā Eiropa”. Taču Latvijas un Igaunijas tranzīta ostas Krievijas investoriem joprojām šķiet pievilcīgas. Krievijas kompānijas izrāda arvien lielāku interesi par iespēju iegūt kontroli pār naftas pārstrādes un eksporta ostām Baltijas valstīs. Tiek ziņots par "Jukos" vēlmi ieguldīt līdzekļus, vai arī pārņemt savā kontrolē "Ventspils naftu", kas ir lielākais naftas termināls Baltijas valstīs, tālāk norādīts rakstā. Tālāk raksta autors atgādina, ka jūlija sākumā "Jukos" iegādājās 27 procentus "Mažeiķu naftas". ASV kompānijai "Williams" pieder 27 procenti, bet Lietuvas valdībai - 41 procents uzņēmuma daļu. "Jukos" ir garantējis 10 gadus piegādāt 4,8 miljonu tonnu jēlnaftas gadā, un pārstrādes process notiks Mažeiķu rūpnīcā. "Mažeiķu naftas" kopējā jauda ir 8 miljoni tonnu gadā. Papildus "Jukos" caur Mažeiķu naftas kompleksā ietilpstošo Butiņģes terminālu eksportēs 4 miljonus tonnu Krievijas jēlnaftas. Darījums paver iespēju četros gados realizēt modernizācijas programmu par 400 miljoniem dolāru. "Ventspils nafta" ir lielākais naftas termināls Baltijas valstīs, kam pieder 22% tirgus Baltijas jūrā, norāda raksta autors. Nesen "Ventspils nafta” iegādājusies 31% privatizējamās “Latvijas Kuģniecības” (patiesībā ap 49% - “Brīvā Eiropa” kļūdās). "Jukos" neesot komentējis izskanējušos pieņēmumus par savu saistību ar šo darījumu. Aprīlī Viļņā "Jukos" viceprezidents Brjūss Misamors norādīja, ka uzņēmumam Baltijas valstīs vēl nav noteiktu investīciju plānu. Krievijas profesors Aleksejs Kuzmins, kas Maskavā strādā Politisko un humanitāro pētījumu institūtā, "Radio Brīvā Eiropa" norādīja, ka Krievijas lielās naftas kompānijas jau ir sadalījušas postpadomju telpu, un "Jukos" konkurence ar "Lukoil" Baltijas valstīs drīz beigsies. "Praktiski jau funkcionē postpadomju telpas sadalījums starp "Jukos" un "Lukoil". "Jukos" pārņēma ziemeļrietumu virzienu. Tādēļ viņi ir iesaistīti "Mažeiķu naftā" Viņi ir ļoti aktīvi Ventspilī un aktīvi veido attiecības ar Somijas kompānijām," teicis Kuzmins. Lēmums būvēt jaunas ostas pie Baltijas jūras liecina par Krievijas varas struktūru centieniem ietekmēt Baltijas valstis, it īpaši Latviju un Igauniju, ko Krievija bieži vaino krievvalodīgo tiesību ierobežošanā. "Krievijas varasvīri uzskata, ka Latvija un Igaunija zaudēs savu nozīmi Krievijas naftas tranzītā. Tādēļ piegādēm uz Primorsku ir valsts garantijas," sacījis Kuzmins. LK izsoli nokavēja divi pretendenti Diena 07/18/02 Latvijas kuģniecības 102 miljonu akciju izsoli, par kuras uzvarētāju un 49,96% uzņēmuma īpašnieci kļuva a/s Ventspils nafta (VN), starptautiskajā tirgū nokavēja divi, nevis viens pretendents, kā tika ziņots līdz šim. Atšķirība tā, ka otrs izsoli nokavējušais akciju gribētājs, kas arī pieteicās uz visiem 51%, nav to apstrīdējis tiesā, kā to darījusi Kiprā reģistrētās Beacon Shipping (BS) māsasfirma, dalībai izsolē izveidotā Fernadero. Tā, kā zināms, uzskata, ka ir uzvarētāja, jo solīja augstāko cenu un bija maksātspējīga. Turpretim izsoles organizētāja Rīgas Fondu birža (RFB) norāda, ka tā nav taisnība, jo firma noteiktā laikā nespēja apliecināt maksātspēju. Kā liecina Dienas rīcībā esošais Privatizācijas aģentūras (PA) ārkārtas valdes sēdes par LK izsoles rezultātu apstiprināšanu protokols, RFB prezidents Guntars Kokorevičs sēdē informējis, ka "uz starptautiskā laidiena akcijām pieteicās trīs subjekti. Taču divi no tiem nokavēja naudas rezervēšanu vai bankas maksājumu garantiju iesniegšanas termiņu." Tad viņš arī ziņojis, ka rakstiskas pretenzijas no abiem minētājiem subjektiem RFB līdz šim nav saņēmusi. Tādējādi par vienīgo LK izsoles starptautiskā tirgus dalībnieci kļuva Igaunijas Hansapank, kas, kā atklājās pēc izsoles, akcijas bija pirkusi VN uzdevumā. Protokolā nav minēts, kas bijis otrs LK akciju gribētājs starptautiskajā tirgū, kas arī izsoli nokavēja maksātspējas apliecinājumu problēmu dēļ. Firma Fernadero, pēc tās jurista Ginta Vilgerta Dienai teiktā, tiesvedību turpināšot. Prasību pēc būtības pret RFB un PA, kuru ar Centra rajona tiesas lēmumu par akciju aresta atcelšanu tai uzdots iesniegt līdz 20.jūlijam, tā neiesniegšot. Tas tāpēc, ka tikai 25.jūlijā Rīgas apgabaltiesā (dienu pirms LK akcionāru sapulces) izskatīs tās sūdzību par šo Centra rajona tiesas lēmumu. Aicina attīstīt ražošanu un eksportu BNS 07/18/02 Četras Latvijas lielākās augstskolas, Latvijas attīstības aģentūra (LAA), Rīgas reģiona attīstības aģentūra, kā arī Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijas uzsver nepieciešamību attīstīt produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu. Par to institūciju pārstāvji vienojās, parakstot nodomu protokolu par sadarbību Zinātnes un Tehnoloģijas parka izveidošanā (ZTP), kura mērķis būs sekmēt Latvijas ekonomisko attīstību, veicinot augstajās tehnoloģijās balstītu uzņēmējdarbību un modernu augstāko izglītību. LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts uzsvēra, ka vidēji ilgā termiņā būtiski ir palielināt uz izglītību balstītu, kā arī uz augstajām tehnoloģijām balstītu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā (IKP), tāpēc, viņaprāt, svarīga ir ražošanas bāzēšana tieši uz zinātni. Pēc LAA sniegtās informācijas, augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars IKP attīstītajās valstīs veido 30-50%, kamēr Latvija šobrīd nepārsniedz 6%. Zinātnes un tehnoloģiju centru izveidošana ZTP projekta ietvaros savukārt palīdzētu risināt pastāvošas problēmas, ieviešot jaunas tehnoloģijas un produktus. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pēc nodoma protokola parakstīšanas īpaši uzsvēra valsts, augstākās izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības pozitīvo nozīmi, ko arī paredz veicināt minētais projekts. Arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra augstākās izglītības iestāžu vārdā norādīja, ka ZTP projekta īstenošana neatrisinās visas augstskolu problēmas, tomēr vairos uzticību starp augstākās izglītības iestādēm, valdību un sabiedrību. Sadarbības noslēgšana, viņaprāt, arī iezīmē valsts attieksmes maiņu pret universitātēm - tās ir ne tikai izglītības iestādes, bet cieši saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns kā svarīgākos minētā projekta mērķus izcēla kvalificēta un konkurētspējīga darbaspēka attīstības veicināšanu, vienlaikus atzīmējot, ka "diemžēl līdz šim izglītībai Latvijas Nacionālajā attīstības plānā nav bijusi ierādīta pienācīga vieta", lai gan valsts tautsaimniecības ilglaicīga attīstība nav iedomājama bez augstākās izglītības kvalitātes pieauguma. Eiropas Savienības (ES) delegācijas Latvijā pārstāvis Bernārs Sordē (Bernard Sordet), vēršot uzmanību uz ES valstu pozitīvo pieredzi šādu zinātnes un tehnoloģisko parku veidošanā, pauda pārliecību, ka "Latvija virzās pareizajā virzienā". Starp potenciāli perspektīvākajām nozarēm, kas varētu nodrošināt būtisku IKP pieaugumu Latvijai, Sordē nosauca cietvielu fiziku un imunobioloģiju, pieļaujot iespēju, ka Latvija pat varētu izveidoties par šo nozaru centru visas Eiropas mērogā. Neapmierina politiskās aģitācijas uzraudzība medijos NRA 07/16/02 Sabiedrības par atklātību Delna kārtējais priekšvēlēšanu kampaņas novērošanas projekts un jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums pirms Saeimas vēlēšanām neatrisinās partiju finansu plūsmas nepietiekamās uzraudzības problēmu, bet vairāk vērsīsies tieši pret medijiem, uzskata raidorganizāciju pārstāvji un eksperti. Maijā pieņemtais likums paredz, ka pirms vai uzreiz pēc katras reklāmas pārraidīšanas televīzijā un radio ir jāpaziņo, kura partija vai deputātu kandidāts to tieši vai ar trešās personas starpniecību ir apmaksājis. Vairāku mediju pārstāvji iebilst, ka atbildība par paziņošanu tiek uzkrauta medijiem, nevis reklāmdevējiem. Joprojām pastāv atšķirīgi nosacījumi politiskās aģitācijas jomā sabiedriskajos un komercraidītājos, likumdošana nedod alternatīvus risinājumus slēptās reklāmas aizstāšanai ar legāliem. Vēl asāk tika kritizēts Delnas pieteikums atkārtoti meklēt slēpto reklāmu medijos projektā Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Partiju finansu plūsmas mērīšanas punkts būs mediji un reklāmas aģentūras, kas arī dabūs pa kaklu, prognozēja Latvijas Universitātes Komunikāciju studiju nodaļas docents Ojārs Skudra. Slēptās politiskās reklāmas nepilnīgais definējums Delnas projektā pieļauj ārkārtīgi plašas mērījumu interpretācijas iespējas, kas varētu pārvērsties par partiju cīņas līdzekli. “Pētījums atgādina mediju trenkāšanu, un tas neatrisinās problēmu, kas saistīta ar partiju finansēm,” uzskata TV Rīga programmu direktore Gunta Līdaka. Līdzīgus viedokļus pauž arī radio Super FM prezidents Uģis Polis, Radio SWH prezidents Zigmars Liepiņš un Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Delnas projekta direktore Lolita Čigāne apgalvo, ka projekta mērķis nav kārt medijus pie lielā zvana, bet gan sākt diskusiju par slēpto reklāmu. Līdzīga nostāju Delna pauda arī, uzsākot pašvaldību priekšvēlēšanu monitoringu, bet gandrīz nonāca līdz tiesu darbiem, kad LNT pieprasīja pētījuma veicējiem atsaukt pētījuma rezultātus kā nepatiesus un telekompānijas godu un cieņu aizskarošus. Pretēji mērķim, virkni pārkāpumu Delna konstatēja medijos - 447 publikācijās un sižetos, bet nenoteica partiju uzrādīto ciparu atbilstību patiesībai. LTV Informatīvo raidījumu direktors Jānis Domburs sarunā ar Neatkarīgo pieļāva, ka viens no neveiksmju iemesliem abiem Delnas slēptās reklāmas monitoringiem ir nepareiza darba organizācija, reklāmas vērtētāju padomē neiesaistot pašus žurnālistus. Monitoringa projekta direktore Lolita Čigāne bilda, ka projekta autori vēlējušies sadarboties ar žurnālistu organizāciju, taču tādas Latvijā neesot. Tā vietā Delna 8. jūlijā ar raidorganizāciju pārstāvjiem rīkojusi diskusiju, kas kalpojusi par pamatu slēptās reklāmas kritēriju noteikšanai. J. Domburs iebilda, ka projekts, kas pretēji solītajam vakar tika izsniegts tikai piecas minūtes pirms tā prezentācijas, nevis pagājušajā nedēļā, nav diskusijas rezultāts. “Mūsu viedoklis daudzos jautājumos nav ņemts vērā, un es zem šiem kritērijiem nevaru parakstīties,” sacīja J. Domburs, atzīstot, ka par līdzdarbošanos šajā projektā LTV valde lēmumu vēl nav pieņēmusi. Par slēptās reklāmas pazīmi Delna uzskatīs, piemēram, deputāta kandidāta iztaujāšanu par jautājumiem, ar kuriem tas nestrādā, bet, pēc žurnālista domām, kandidāti tieši jāiztaujā par tām sfērām, par kurām viņi paši parasti nerunā. G. Līdaka un Dz. Kolāts pieļāva, ka praktiski neizpildāms būs gan aizliegums atkārtoti pārraidīt kādu sižetu pirmsvēlēšanu periodā, gan arī citi kritēriji. Jau pirms vairāk kā gada pirms pašvaldību vēlēšanām veiktajā pētījumā tā autori lielīja savu izvēlēto slēptās reklāmas monitoringu kā “neatkarīgu novērošanas sistēmu, kas veiksmīgi izmantota vairākās starptautiskās pretkorupcijas organizācijās” . L. Čigāne atzina, ka kopš iepriekšējā projekta “ir daudz strādāts, lai slēptās reklāmas mērīšanas metodi padarītu objektīvu”, savukārt O. Skudra kritizēja, ka metodoloģijas problēmas pētījumu var veidot tendenciozu. Slēptās reklāmas kritērijus kā “ļoti labus” savukārt novērtēja viens no iepriekšējā projekta līdzautoriem - Vidzemes augstskolas docētājs Rihards Berugs. Šoreiz Delna savu pētījumu rezultātus ik pa laikam piedāvās NRTP, kura par katru gadījumu atsevišķi diskutēšot ar raidorganizācijas pārstāvjiem. NRTP gan nav sodīšanas iespēju likuma pārkāpuma gadījumos - ar to jānodarbojas prokuratūrai. Sarūk studētgribētāju skaits BNS 07/15/02 Latvijas lielākajā augstskolā - Latvijas Universitātē - šogad iestājeksāmenus sākuši kārtot 10 658 reflektanti, kas ir par 1160 mazāk nekā pērn. Šodien sākušies pirmie eksāmeni. Augstskolas Studiju informācijas centra direktors Jānis Saulītis skaidroja, ka mazāk studentu šogad ir rūkošā dzimstības līmeņa dēļ un tādēļ mazāks skaits vidusskolēnu pieteikušies studijām. Tādēļ ka augstskola būtiski samazinājusi budžeta vietu skaitu juristiem un vadības zinībām, šogad uz vienu budžeta vietu vadības zinībās pretendē 41 reflektants, bet uz maksas vietu - 2,2 cilvēki. Juridiskajā fakultātē uz vienu budžeta vietu pretendē 12,1 cilvēks, bet uz maksas vietu - 4,5 cilvēki. Jau vairākus gadus ļoti populāra ir psiholoģija, tādēļ šogad konkurss uz budžeta vietu šajā specialitātē ir 14,1, bet par maksu - 6,02. Vidusskolas angļu valodas skolotāja amata iegūšanai reflektantiem arī vajadzēs pierādīt savas zināšanas, jo konkurss uz vienu budžeta vietu ir 10,4. Interesanti, ka uz vienu vietu vidusskolas veselības mācības un fiziskās audzināšanas skolotāja specialitātē par valsts līdzekļiem pretendē 14,1 reflektants. Uz vienu no 25 programmētāja specialitātes budžeta vietām pretendē 7,27 topošie studenti, bet uz vienu no 23 ģeogrāfijas speciālista vietām pretendē 11,4 reflekanti. Šogad LU bakalaura un profesionālās izglītības iegūšanai par valsts budžetu ir 1055 vietas, bet maģistra grāda iegūšanai - 705. Uz pilna laika studijām bakalaura grāda iegūšanai pieteikušies 8815 reflektanti, uz nepilna laika klātienes studijām - 1163, bet uz nepilna laika neklātienes studijām - 680 studētgribētāji. Līdzīgi kā pērn, arī šajā gadā līdz 18.jūlijam būs papildu uzņemšana tajās specialitātēs, kurās palikušas brīvas vietas. Tās varētu būt dažādās specialitātēs pedagoģijā. Tā kā reflektantiem, reģistrējoties augstskolā, bija jāmaksā 10 latu, šogad augstskola saņēmusi 10,6 tūkstošus latu, no kuriem lielākā daļa tikšot atdota par reģistrācijas un iestājeksāmenu organizēšanu, bet pāri palikusī nauda tiks tērēta mācību organizēšanai, stāstīja Saulītis. Rīgas Tehniskajā universitātē tikai pirmdien sākās reflektantu reģistrācija un eksāmeni sāksies 29.jūlijā. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē reģistrācija sākusies no 1.jūlija un ilgs līdz 23.jūlijam, bet eksāmeni sāksies 24.jūlijā. Internetu Latvijā lieto maz NRA 07/12/02 Straujāku interneta lietotāju skaita pieaugumu kavē salīdzinoši augstā maksa par interneta pieslēgumu un tā izmantošanu, kā arī fakts, ka tikai trešdaļai uzņēmumu ir pieejams internets, liecina TNS Interactive pētījums. Pētījuma autori atzīmē, ka tikai trīs procentiem Latvijas iedzīvotāju internets ir pieejams mājās. Visvairāk to lieto darbā – astoņi procenti. Skolās un universitātēs pasaules tīmekli izmanto pieci procenti. Tikpat kā nemaz internets netiek izmantots ar mobilo telefonu. Kopumā interneta lietotāju skaits Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par četriem procentiem. Pērn vismaz reizi mēnesi internetu lietoja 13 procenti, bet šogad – 17. Tas nozīmē, ka joprojām lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju internetu neizmanto un droši vien neuzskata par vajadzīgu dažādu e-pilsētu un e-Latvijas ieviešanu. Vēl lēnāk pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas iepērkas internetā. Pagājušajā gadā ar interneta starpniecību no kopējā tā lietotāju skaita iepirkās trīs procenti, bet šogad – četri. Attiecīgi no visiem iedzīvotājiem kopumā internetā iepērkas tikai viens procents. TNS Interactive pētījumā norāda, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju internetu lieto kā informācijas avotu, lai arī neiepērkas tajā. Galvenais iemesls, kāpēc pārsvarā latvieši neizmanto internetu kā iepirkšanās vietu, ir tas, ka viņi nezina, kāda būs piegādātās preces kvalitāte un vai internetā nopirktā prece būs tieši tāda, kādu to vēlējušies. Svarīgs iemesls ir arī drošības problēmas un tradicionālie iepirkšanās paradumi, ko kā šķērsli ir minējusi trešā daļa no Latvijas interneta lietotājiem. Pētījuma dati nevieš cerības straujai e-komercijas attīstībai Latvijā, – ziņojumā presei norādījis Baltijas Datu nams/TNS Interactive. Joprojām Latvija nevar lepoties ar spīdošiem panākumiem interneta izmantošanā salīdzinājumā ar citām valstīm. No TNS Interactive pētījumā iekļauto valstu rādītājiem mūsu valsts gan interneta lietošanā, gan arī e-komercijas izmantošanā ir zemāk par kopējiem vidējiem rādītājiem. Pētījums liecina, ka vidēji pasaulē internetu lieto 34 procenti iedzīvotāju, bet internetā iepērkas aptuveni 11 procenti. Skatoties kopējos rādītājus, kopumā no TNS Interactive pētījumā iekļautajām valstīm visvairāk iedzīvotāji internetu izmanto mājās – 24 procenti. Darbā internetu izmanto 13 procenti, bet skolās un universitātēs tikai pieci procenti. Kā interesantu faktu pētījuma autori min to, ka seši procenti iedzīvotāju internetu izmanto publiskajos pieejas punktos – interneta kafejnīcās un bibliotēkās. Latvijā publiskajos pieejas punktos internetu izmanto pieci procenti iedzīvotāju. Jau otro gadu Skandināvijas valstis ir līderes interneta lietotāju skaita ziņā. Vislabākie rādītāji ir Dānijai, kur internetu izmanto 63 procenti iedzīvotāju. Tā aiz sevis atstājusi ASV, kur internetu lieto 62 procenti. Arī pasaulē kopumā interneta lietotāju skaita pieaugums ir salīdzinoši mazs – tikai 3 procenti. Dažās valstīs lietotāju skaits pat ir krities. Piemēram, Norvēģija, kas pagājušajā gadā ar 63 procentiem interneta lietotāju ierindojās pirmajā vietā, tagad ir tikai sestajā vietā ar 58 procentiem lietotāju. Čigāni vēlas lauzt stereotipus par savu tautu LETA 07/16/02 Atklājot Latvijā pirmo reģionālo čigānu organizācijas biroju, sperts solis pretī diskriminējošo stereotipu laušanai par čigānu tautu, turklāt jaunā iestāde ļaus čigāniem veiksmīgāk risināt sociālās palīdzības, izglītības un citus jautājumus, šodien Latvijas čigānu organizācijas Jelgavas biroja atklāšanā atzina organizācijas vadītājs Normunds Rudēvičs. Kā norādīja Rudēvičs, čigānu tautas spēks ir vienotībā, kas ļautu uzlabot tautas sociālos apstākļus un panākt valstī esošo negatīvo stereotipu laušanu par tautu. Plānots, ka čigānu organizācijas birojs Jelgavā veicinās sociālās palīdzības, izglītības un nodarbinātības problēmu risināšanu. Tas iecerēts arī kā simbolisks kultūras centrs. Kā biroja atklāšanā sacīja savienības "Latvijas ceļš" priekšsēdētāja vietnieks Ivars Godmanis, Čigānu biedrība pirmo reizi uzņemas šāda veida funkcijas, kas nav darīts organizācijas pastāvēšanas pēdējo desmit gadu laikā. Arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš atzina, ka iepriekš bija pazaudēta savstarpējā uzticība, taču "Jelgavā ir aptuveni 3000 čigānu, kas ir būtiska pilsētas iedzīvotāju daļa, tādēļ mūsu uzdevums ir iekļaut čigānus pilsētas dzīvē". Latvijas čigānu organizācijas Jelgavas biroju vadīs organizācijas biedrs Edgars Palačs, kurš aģentūrai LETA skaidroja, ka organizācijas "Jelgavas nodaļā būs daudz biedru pēc Zemgales čigānu organizācijas pārveidošanās - Jelgavas biedrības izveides un apvienošanās ar mūsu organizāciju". Šajā gadā no valsts budžeta Čigānu biedrībai atvēlēti līdzekļi reģionālo atbalsta centru atvēršanai. Pēc Rudēviča teiktā, par Ls 30 000 tiks veidoti 12 reģionālie koordinācijas centri plānoto 10 vietā. Pirmais centrs tiek veidots Jelgavā. Latvijā notiek starptautiska geju jauniešu nometne LETA 07/12/02 Šajās nedēļās klusā vietā Latvijas laukos notiek starptautiskā jauniešu geju nometne, kurā pulcējušies četri desmiti jauniešu no Zviedrijas, Itālijas, Anglijas un arī Latvijas. Nometni kopīgi organizējuši Latvijas un Zviedrijas geju kustības aktīvisti. Kā informēja mācītājs Māris Sants, nometnes dzīve rit pozitīvā gaisotnē, daudziem jauniešiem tā ir pirmā reize, kad viņi nokļuvuši plašākā sabiedriskā pasākumā un tiekas ar citiem vienaudžiem. Jaunieši ir noklausījušies vairākas lekcijas. Sants ir uzstājies ar priekšlasījumu par tēmu - kristīga holistiska pieeja seksualitātei. Šīs lekcijas pamatā bijusi doma, ka cilvēka seksualitāte izpaužas jebkurā dzīves jomā un nosaka cilvēka uzvedības modeli un tās noliegšana būtu pielīdzināma sevis noliegšanai. Savukārt Kārlis Streips lasījis lekciju par geju kopienas būtību. Nometnē piedalās arī Zviedrijas geju kustības aktīvists Kjells Rindars (Kjell Rindar), kurš nometnes dalībniekus savā lekcijā iepazīstināja ar zviedru geju kustības vēsturi. Sants pastāstīja, ka nometnes dalībnieki ne tikai klausās lekcijas, bet arī dalās ar citiem jauniešiem savos dzīvesstāstos. Nometnē tiek spēlēts volejbols, notiek reliģiska satura filmu skatīšanās. Nometnes dalībnieki paši gatavo arī ēst. "Nometnē cilvēki praktiski nelieto alkoholu," sacīja Sants. Plašāka informācija par nometni netiek sniegta jauniešu fiziskās drošības interesēs. Krūmiņš aptur alkohola tirdzniecības ierobežojumus NRA 07/13/02 Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš apturējis Rīgas domes izdotos saistošos noteikumus, kas paredzēja noteikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojumus. Šie noteikumi ir pretrunā ar Alkohola aprites likumu un likuma par pašvaldībām 43. pantu, kas paredz, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos. Alkohola aprites likums konkrēti nosaka alkohola mazumtirdzniecības vietas un laika ierobežojumus. Līdz ar to pašvaldībai nav juridiska pamata izdot saistošos noteikumus par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas ierobežojumiem, uzskata J. Krūmiņš. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka Rīgas pilsētas teritorijas sadalīšana zonās un atkarībā no veikalu atrašanās vietas noteiktie ierobežojumi alkohola tirdzniecībai 50 un 100 metru attālumā no izglītības iestādēm neatbilst Teritorijas plānošanas likumā paustajiem principiem. Džeks Metloks - LZA goda doktors NRA 07/16/02 Pirmdien ar kuģi Sea Cloud no Tallinas Rīgā tikai uz dažām stundām ieradās Prinstonas universitātes ASV profesors Džeks Metloks ar savu kundzi Rebeku. Latvijā šī amerikāņa vārds ir labāk pazīstams saistībā ar 1986. gadā Jūrmalā notikušo Čatokvas konferenci, kurā viņš vadīja ASV delegāciju. Dž. Metloks vispirms ieradās Zinātņu akadēmijā. Tur viņš saņēma LZA goda doktora diplomu,- atzinība, kādu savulaik izpelnījušies norvēģis Tūrs Heijerdāls, fotoaparāta Minox izgudrotājs Valters Cafs un citi slaveni ārzemnieki. Akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, pasniedzot šo diplomu, uzsvēra Dž. Metloka lielo personīgo ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā. 1986. gada rudenī profesors Metloks bija viens no pirmajiem starptautiski pazīstamajiem diplomātiem, kas atklāti, turklāt skaidrā latviešu valodā paziņoja, ka ASV nekad nav atzinušās Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. “Tā ir latviešu tautas pateicības zīme par jūsu toreiz sniegto atbalstu un iedrošinājumu,” sacīja J. Stradiņš. Klātesošais ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons Dž. Metloku nosauca par vienu no lielākajiem amerikāņu valstsvīriem, kurš diplomātiskajam dienestam kopumā atdevis 35 gadus. Šis vīrs bija savas valsts vēstnieks Maskavā gados, kad tuvojās PSRS sabrukums, ko viņš dokumentējis 1995. gadā izdotā fundamentālā grāmatā. Tautas partija vilina tēvzemiešu vēlētājus Diena 07/15/02 Arī 8.Saeima būšot labēja un nākamajos četros gados turpinās nostiprināties pilsoniskas partijas, sestdien Tautas partijas konferences dalībniekus pārliecināts iedvesmoja TP līderis Andris Šķēle. Līdztekus TP sava vieta būs arī Latvijas ceļam, sacīja A.Šķēle, uzsverot, ka TP ir nacionāla partija. Šis nebija vienīgais mājiens vēlētājiem, ka nacionālu vērtību atbalstītāji varētu izvēlēties nevis Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet TP. A.Šķēle paziņoja, ka TP grib pēc vēlēšanām uzņemties atbildību par tēvzemiešu ilgstoši pārraudzīto Labklājības ministriju, kritiski vērtējot TB/LNNK ministru līdzšinējo darbību: “Ir izdarīts vissliktākais, ko varēja - pazaudēta sajūta, ka veselības sistēma ir domāta cilvēkiem, kas ar savām veselības problēmām jūtas kā graudiņš stagnācijas un neprāta dārdzības dzirnavās.” Konferencē apstiprinātajā Saeimas deputātu kandidātu sarakstā ir visi tagadējie ministri un Saeimas deputāti, izņemot Helmutu Čibuli, kas ir pensijā, un Māri Vītolu, kurš saskaņā ar partijas vadības teikto esot atteicies personisku iemeslu dēļ, par kādiem līdz šim nebija runājis, un viņa agrākie izteikumi liecināja par vēlēšanos kandidēt. Savulaik viņš tika vērtēts kā viens no perspektīvākajiem jaunajiem politiķiem, kas uz TP pārnāca no kristīgajiem demokrātiem. Partija viņu arī bija deleģējusi izglītības un zinātnes ministra amatam. TP vēl neatklāja, vai labklājības ministra amatam tiks izvirzīts tagadējais finansu ministrs Gundars Bērziņš, kas konferencē uzstājās ar ziņojumu par kritisko situāciju veselības aprūpē. Valsts ekonomisko politiku analizēja Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, uzsverot, ka vairāk naudas ir jāatdod cilvēkiem. Veselība, algas un nodokļi ir tas, kam TP īpaši pievērsīsies un ko uzsver 4000 zīmju vēlēšanu programmā. Tajā solīts panākt, ka ģimenes ārsta alga sasniegs 250 latus, slimokasu sistēma tiks likvidēta, četros gados būs nodrošināts veselības aprūpes budžeta pieaugums par 10% katru gadu. TP arī apņemas uzņēmuma ienākuma nodokli samazināt līdz 10% 2004.gadā, kā arī panākt, lai ar nodokļiem neapliekamais minimums četros gados sasniegtu 60 latus. TP apstiprināja Saeimas deputātu kandidātu sarakstu alfabēta secībā, kurā ir 55 politiķi, no kuriem 32 ir ar parlamentāro pieredzi, 11 - ar pieredzi valdībā. Augstākā izglītība ir 98% sarakstā iekļauto. Tajā ir visi ministri, kā arī četri Rīgas domnieki, to vidū Juris Dalbiņš. No TP vēlēšanās startēs arī politikas zinātņu doktors Artis Pabriks, kā arī nesen uzņemtie biedri - bijušais tēvzemietis Andris Ārgalis un komponists Raimonds Pauls, kas pēc aiziešanas no paša vadītās Jaunās partijas ilgāku laiku nebija nevienā partijā. Abi jaunpienācēji arī konferencē turējās kopā, presei apgalvojot, ka jaunajā komandā jūtoties labi. Valdes loceklis Jānis Lagzdiņš uzskata, ka ar pirmo numuru jākandidē līderim A.Šķēlem, kas esot populārākais TP vēlētāju vidū, kā liecinot pasūtītie socioloģiskie pētījumi. Kristīgie demokrāti nosauc 28 deputātu kandidātus Diena 07/15/02 Kristīgi demokrātiskās savienības dome sestdien izvirzīja 28 Saeimas deputātu kandidātus iekļaušanai Latvijas Pirmās partijas sarakstā, Dienu informēja partijas priekšsēdis Juris Kokins, kas pats arī startēs vēlēšanās. Saskaņā ar LPP prasību visiem kandidātiem ir jāaptur darbība KDS un jāiestājas Pirmajā partijā, kas pieļauj šo specifisko situāciju, lai ļautu KDS saglabāt partijas nosaukumu. LPP valdes loceklis Ainārs Šlesers Dienu informēja, ka J.Kokins pēc darbības apturēšanas KDS tiks iekļauts LPP valdē, kurā ir viena vakanta vieta. Viņš arī pieļāva, ka no KDS piedāvātajiem kandidātiem kopīgajā sarakstā varētu būt nevis visi 28, bet aptuveni 15 cilvēki, ko J.Kokins vērtē ar izpratni, ja vien saraksta veidošanas process notiks demokrātiski. KDS izvirzīto kandidātu vidū ir arī bijušais Augstākās Padomes deputāts Pēteris Simsons, bijušais Saeimas deputāts Andrejs Naglis, astronoms Arturs Balklavs-Grīnhofs, Tukuma domes deputāts Jānis Kotāns, Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļas vadītājs Juris Āboliņš. Taču sarakstā nav bijušā Saeimas deputāta, Rīgas domnieka Kārļa Čerāna. Latgales gaismu vēl nepazīst Diena 07/16/02 Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima vadītā partija Latgales gaisma ir vienīgā reģionālā partija, kas 8.Saeimas vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu startēs visos vēlēšanu apgabalos. Partijas vēlēšanu saraksts tiks apstiprināts konferencē, kas otrdien notiks Daugavpilī, un, pēc partijas līdera R.Eigima sacītā, tajā būs iekļauti politikā vēl nebijuši, jauni cilvēki no visas Latgales. Kaut arī tieši Latgalē šī partija varētu cerēt uz vislielāko atbalstu, vēl joprojām tās aktivitātes novadā ir niecīgas un daudzviet, sevišķi laukos, par Latgales gaismu (LG) un tās līderi zina ļoti maz. Tomēr daudzi no vairākiem desmitiem Dienas aptaujāto cilvēku atzina, ka labprāt balsotu par kādu reģionālu partiju. Partija Latgales gaisma izveidojās Daugavpilī pirms pašvaldību vēlēšanām kā viena spēcīga līdera - uzņēmēja, a/s Stalkers prezidenta R.Eigima - partija, lai nostātos pretī Daugavpils domē vairāk nekā septiņus gadus valdījušajam bijušā komunista Alekseja Vidavska sarakstam. Lai gan pašvaldību vēlēšanās LG ar savu sarakstu piedalījās Daugavpilī, Balvos, Līvānos un Krāslavā, vislielāko atbalstu tā guva tieši dzimtenē, saņemot 18 746 vēlētāju balsis un septiņas vietas Daugavpils domē. Vēl vienīgi Krāslavas domē gaismieši ieguva vienu vietu. Patlaban partijas filiāles izveidotas arī Rēzeknē, Ludzā, Madonā un citās Latgales pilsētās, tomēr nodaļu vadītāji vai ar partiju saistītie cilvēki bija ļoti nerunīgi vai arī vispār atteicās Dienai pamatot savu izvēli, apgalvojot, ka pirms partijas konferences neesot gatavi par to runāt. R.Eigims sarunā ar Dienu piekrita, ka informācijas par LG novadā ir par maz, taču apgalvoja, ka balsotāja izvēli galvenokārt noteiks tie pazīstamie cilvēki, kuri būs iekļauti sarakstos. “Es nelieku visas cerības uz vienu cilvēku, piemēram, sevi. Mūsu sarakstos būs pārstāvēti labākie Latgales ļaudis, kurus šeit pazīst, par tiem arī ļaudis balsos.” R.Eigims izteica pārliecību, ka partijai ir iespēja pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā, lai strādātu tur pozīcijā. Optimismu viņā viešot arī nesen panāktā vienošanās ar Zemgales partiju par kopīgu startēšanu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Zemgales partijas priekšsēdētājs, Jelgavas domes deputāts Viktors Valainis atzina, ka viņa partiju ar LG vieno kopīga ideja par to, ka reģioniem jāgūst zināma patstāvība un vieta politiskajā dzīvē. Daudzi Dienas aptaujātie Latgales ļaudis atzina: reģionālās partijas rašanās vien jau liecina, ka Latvijā netiek īstenota reģionālā politika un novadi jūtas atstumti. “Es partiju listēs meklēšu savus cilvēkus, kas var aizstāvēt Latgales intereses,” Dienai teica rēzekniete Līga, kura nesen palikusi bez darba. “Ja tāda reģionāla partija rastos, varbūt es par to arī balsotu, jo līdz šim lielo partiju deputāti vairāk ir domājuši par savas partijas interesēm, nevis par reģioniem,” atzina SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale. Daugavpils vēsturnieks Sergejs Kuzņecovs, kas pētījis politisko sistēmu Latgalē pirms kara, uzskata, ka reģionālajām partijām Latgalē ir dziļas tradīcijas, jo pirmās Latvijas brīvvalsts laikā par tām balsoja divas trešdaļas latgaliešu, tomēr viņš šaubās par LG un tās līdera spēju risināt problēmas pašā partijā un apvienot savus vēlētājus. Portāls politika.lv atklāj vēlēšanu sadaļu LETA 07/17/02 Trešdien sabiedriskās politikas portāls "politika.lv" atklāja jaunu sadaļu, kas veltīta 8.Saeimas vēlēšanām. Kā informēja projekta producente Krista Baumane, līdz pat vēlēšanu dienai šajā sadaļā tiks publicēti analītiski raksti un ekspertu komentāri par partiju paveikto, vērtējot partiju solījumu izpildi, aptaujājot sabiedrisko organizāciju viedokļus. Tiks izsvērti partiju solījumi, sniegti atzinumi par partiju programmām, partiju atbildes uz iknedēļas jautājumu, partiju piedāvājuma analīze nākamajiem četriem gadiem. Sadaļā aprakstīs kandidātu personības, partiju naudas tēriņus un vēlēšanu kampaņas gaitu. Šajā sadaļā īpaša vieta būs veltīta mediju kritikai - debatēm par žurnālistikas standartiem un ētiku, kā arī slēpto reklāmu. Papildus analītiskajiem oriģinālmateriāliem "politika.lv" piedāvās informatīvus resursus - likumus un informāciju par vēlēšanu procedūru, kandidātu sarakstus, gan jaunās, gan pirms iepriekšējām vēlēšanām tapušās partiju programmas, pēdējo valdību deklarācijas, kā arī saites uz šai tēmai atbilstošiem interneta resursiem, tajā skaitā partiju mājas lapām. Vēlēšanu sadaļā tiks analizētas pašreiz Saeimā pārstāvētās partijas, kā arī tās, kurām saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām ir reālas cerības iekļūt nākamajā Saeimā. Portāla "politika.lv" vēlēšanu sadaļas redaktors žurnālists Ainārs Dimants aicina interneta lietotājus, mediju pārstāvjus un jo īpaši politiķus ielūkoties portālā ik trešdienu, kad tiek publicēts jaunais "politika.lv" izdevums - jauna informācija un analīze. TPVCK protestē pret nejēdzībām BNS 07/15/02 Kronvalda parkā pie lielās strūklakas savu politisko darbību pirmdien atraktīvi pieteica 5.Saeimas vēlēšanās startējušās Muļķu partijas ideju turpinātāja vēl nedibinātā partija "Tie paši vēži citā kulītē" (TPVCK). Iedzīvotāju atsaucība gan nebija visai liela - uzmanību notiekošajam pievērsa pārsvarā nejauši garāmgājēji. Lai kļūtu par TPVCK dibinātāju, kongresa rīkotāji aicināja cilvēkus izpildīt anketu un doties pie tuvākā notāra, lai notariāli apstiprinātu faktu, ka viņi vēlas kļūt par partijas dibinātājiem. Viens no jaunveidojamā spēka aktīvistiem Raimonds Brīvlauks interesentiem skaidroja, ka formalitāšu nokārtošana maksās tikai 79 santīmus, un aicināja visus līdz plkst.18, kad paredzēts dibināšanas kongresa sākums, ar notariāli apstiprinātajām anketām atgriezties, lai varētu dibināt partiju. Aktīvisti arī aicināja interesentus ziedot naudu partijas dibināšanas izdevumu segšanai. Nepilnas stundas laikā savu vēlēšanos kļūt par jaunveidojamā politiskā spēka dibinātājiem un kandidēt vēlēšanās apliecināja pieci cilvēki. "Savulaik es jau balsoju par partiju "Latvijas laime", un vēlēšanu rezultāti parādīja, ka daudzas partijas palika aiz šī saraksta. Muļķiem pieder pasaule," sacīja pensionārs Ivars Ore, kurš arī apliecināja savu vēlmi startēt TPVCK vēlēšanu sarakstā. Jānis Vilnītis, kurš pirms 5.Saeimas vēlēšanām bija uzņēmies Muļķu partijas līdera pienākumus, atgādināja, ka 5.Saeimas vēlēšanās Muļķu partija, sabiedriskā organizācija "Zvaigznīšu brīdis" un Latvijas ārstu biedrība startēja ar vienotu sarakstu "Latvijas Laime" un guva 2,4% vēlētāju atbalstu. "Tautas fronte toreiz guva 2,2%," piebilda Vilnītis. TPVCK aktīvisti uzsvēra, ka partijas darbības mērķis ir protests pret visām Latvijā notiekošajām nejedzībām. Vēl nedibinātās partijas programmā teikts, ka TPVCK ir pret Eiropas Savienību, jo "tur jau sen vēži nemājo", pret NATO, jo "viņi acīmredzot vēlas iegūt mūsu trīs tankus", pret Saeimas vēlētu Valsts prezidentu - "iesakām ieviest Virsķēniņa amatu - pagastu vadītājus pārsauc par ķēniņiem, tie notur ķēniņu sapulci un ievēlē Virsķēniņu". TPVCK programmā arī norādīts, ka viņi ir pret korupcijas slēpšanu un iesaka izveidot valsts un pašvaldību iestādēs lodziņus kukuļu saņemšanai (no kuriem tiek nomaksāti visi nodokļi). Tāpat viņi ir pret pastāvošo kārtību Ceļu satiksmes un drošības direkcijā un Ceļu policijā, iesakot pāriet uz pašfinansēšanos un visus sodus maksāt ceļu policistiem uz vietas, sarunājot summas un pieļaujot arī samaksu graudā. TPVCK ierosina veiksmīgāko pašvaldību vadītājus (ķēniņus) piespiedu kārtā ik pēc kāda laika nosūtīt iecelt saulītē atpalikušās pašvaldības. Viņi ir pret pašreizējo zemes tirdzniecības sistēmu ārzemju investoriem, piedāvājot viņiem iegādāties ar akcīzes markām apzīmogotas vēršādas par pieciem latiem gabalā turpmākiem zemes iemērīšanas darbiem. Savukārt tiesu sistēmā topošā partija ierosina vainu "pārbaudīt ar ordāliju palīdzību un pārdēvēt prokuratūru par inkvizīciju". Solītais pērkona negaiss un vētra pagājušonedēļ izpalika, tāpēc laiks vēl joprojām ir saulains un ļoti karsts. Arī lietus šonedēļ nav lijis, zeme ir pavisam sau- sa un zaļā zālīte pamazām atkal paliek arvien dzeltenāka.Vien puķītes dārzos, par spīti kars- tumam, turas tīri braši. Ūdens upēs un ezeros ir tik silts (+20 - +25oC), ka gribas visu laiku tajā vien plunčāties, jo tas, kaut arī silts, tomēr atvē- sina (gaisa temperatūra ir +30oC ēnā!). Beidzot arī jūrā ūdens ir pietiekami silts. Karstums ir tik neizturams, ka Rīgas ielas ir pavisam tukšas, toties pludmale gan ir pārpilna ar sauļoties un peldēties gribētājiem. Anda