K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 257: 2002. g. 25. jūlijs - 1. augusts KNAB priekšnieka izvēle nonākusi strupceļā Diena 07/29/02 Jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem patlaban nonācis strupceļā, jo konkursa komisijas izvirzīto pretendentu biogrāfijas liek šaubīties par viņu reputācijas nevainojamību. Valdība otrdien gatavojas apsvērt iespēju iecelt KNAB priekšnieka vietas izpildītāju, taču izskanējis arī ieteikums rīkot jaunu konkursu. No Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieka Didža Šmitiņa - viena no tieslietu ministres vadītās konkursa komisijas par piemērotākajiem atzītajiem pretendentiem - valdība jau gandrīz atteikusies. Teorētiski esot iespējams, ka par priekšnieku tiek apstiprināts kāds no pašreizējiem kandidātiem, taču, "protams, ka ne Šmitiņš", jo viņa vārds saistīts ar "ētiskas dabas pietiekami nopietniem jautājumiem". Tā par Ministru prezidenta Andra Bērziņa nostāju Dienai pastāstīja viņa preses sekretārs Arnis Lapiņš. Diena jau vairākkārt vēstījusi, ka neilgi pēc D.Šmitiņa pieteikšanās konkursā uz KNAB vadītāja amatu Jaunās partijas līderis Einars Repše paziņoja - DP šefa vietnieks darbojoties kā kontrabandas piesedzējs, turklāt nonācis interešu konfliktā. E.Repše izplatīja fotogrāfijas, kurās redzams, ka D.Šmitiņš izkāpj no automašīnas, kas pieder uzņēmumam Spektrs K (firma nodarbojas ar atsavināto preču uzglabāšanu un iznīcināšanu un savulaik ir pārbaudīta kā iespējamais nelikumīgu darījumu aizsegs saistībā ar gaļas kontrabandu). D.Šmitiņš aizdomas noraidīja, apgalvodams, ka transportlīdzeklis nodots lietošanā uzņēmumam AB Datori, kur strādā viņa sieva - automašīnu izmantojot viņa, bet viņš pats tikai reizēm to aizņemoties. Vienlaikus D.Šmitiņš nenoliedza, ka labi pazīst Spektrs K vadītāju Guntaru Kalniņu, turklāt šajā uzņēmumā strādā arī D.Šmitiņa tēvs. Arī otra KNAB vadītāja amata pretendenta - Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (Kontroles) dienesta vadītāja vietnieka Alda Lieljukša karjeras laikā bijuši pārmetumi gan par interešu konfliktu, gan arī par nepilnībām darbā. Konkursa komisija cerēja, ka KNAB priekšnieku varēs atrast ar ikdienišķām metodēm, taču patlaban notiekošais liecina, ka tas nav izdevies, Dienai pauda sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Inese Voika. Viņasprāt, arī pašai komisijai bija aktīvi jāmeklē kandidāti, nevis tikai jāgaida, kad tie pieteiksies paši. I.Voika norādīja, ka tas nav pirmais gadījums, kad, saskaroties ar "reālo korupciju", rodas sarežģījumi - līdz šim šajā jomā izdevies padarīt tikai vienkāršas lietas, ko var paveikt "strukturāli, bez asinīm". Arī MK ir grūtības uzņemties atbildību, pieņemot darbā biroja vadītāju, jo būtībā šī valdība ir aizejoša, atzina I.Voika, piebilstot - ja viņai uzticētu izvēlēties KNAB priekšnieku, viņa zinātu, kā, taču ar padomu došanu viņa vairs nenodarbošoties - tas darīts jau vairāk nekā trīs mēnešus visu konkursa laiku, taču ieteikumi adresātus tā arī neesot sasnieguši. Patlaban svarīgi esot nesasteigt, bet gan izvēlēties kārtīgu vadītāju. Izgāžas jau otrais KNAB priekšnieka konkurss LETA 07/30/02 Otrdien Ministru kabinets nolēma, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam tiks rīkots jauns konkurss. Valdība secināja, ka atkārtotais KNAB priekšnieka amata konkurss nav izdevies un izsludināma jauna pretendentu pieteikšanās līdz 12.augustam. Pretendentus vērtēs iepriekšējā konkursa komisija, žurnālistus informēja tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Tieslietu ministre atzina, ka gadījumā, ja KNAB priekšnieka izvēle noslēgsies nesekmīgi, trešajā konkursā acīmredzot būs jāpārskata kandidātiem izvirzāmie kritēriji. Tajā pašā laikā kritērijiem esot jāsaglabājas pietiekami stingriem, lai konkursā varētu izvēlēties spējīgu cilvēku, uzsvēra amatpersonas. Repšes ziņojumos par Šmitiņu - sagrozīta slepena informācija BNS 08/01/02 Partijas "Jaunais laiks" līdera Einara Repšes rīcībā esošā informācija par Drošības policijas priekšnieka vietnieka Didža Šmitiņa iespējamo iesaisti kontrabandas darījumos, visticamāk, ir sagrozīta slepena operatīvā informācija. Tās noplūdi pašlaik pārbauda Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Pēteris Salkazanovs informēja, ka par notikušo ierosināta operatīvā lieta, tāpēc komisija, kas pēta amatpersonu iespējamo iesaisti kontrabandā, nav varējusi saņemt informāciju par visiem apstākļiem, taču, "pēc visa spriežot, tā ir slepena informācija, kas sagrozītā veidā parādījusies Repšes rīcībā un publiskota". SAB priekšnieka vietnieks Uldis Dzenītis apliecināja, ka birojs Ģenerālprokuratūras uzdevumā veic pārbaudi par iespējamo informācijas noplūdi, kuras gaitā iegūtos materiālus pēc tam vērtēs prokuratūra. "SAB nav pilnvarots šajā lietā pieņemt lēmumus," sacīja Dzenītis. Viņš atturējās informēt par pārbaudes norisi un apstākļiem, kā arī nevēlējās prognozēt, kad to varētu pabeigt. Dzenītis tomēr atzina, ka SAB centīsies materiālu vākšanu paveikt iespējami ātri, ko varētu veicināt fakts, ka "iztaujājamo personu loks ir ierobežots un viņi visi atrodas tepat Latvijā". Repše savukārt uzsvēra, ka viņam nav pieejas operatīvajai informācijai un jautājums varētu būt tikai par to, vai operatīvo iestāžu rīcībā esošā informācija ir līdzīga Repšes rīcībā esošajai informācijai. Repše arī pauda savu sašutumu par to, ka "tiesībsargājošās iestādes tagad nodarbojas ar raganu medībām, noskaidrojot, kā viņu, iespējams, cītīgi glabātie noslēpumi nonākuši atklātībā, nevis mēģina noskaidrot lietas apstākļus". Viņš norādīja, ka šāda rīcība liecina par specdienestu pakļautību un darbošanos savtīgās, nevis sabiedrības interesēs. "Tas tikai apliecina specdienestu vai to daļu saistību ar kontrabandu," sacīja Repše. Jaunie akcionāri pilnībā nomaina LK vadību Diena 07/27/02 Privatizētās Latvijas kuģniecības (LK) jaunie akcionāri piektdien pilnsapulcē pilnībā nomainīja uzņēmuma valdi un padomi. Lielāko akcionāru pārstāvji pilnsapulcē balsoja lielā vienprātībā, savukārt viņu ieteiktie valdes un padomes locekļi lielākoties ir saistīti ar ietekmīgām biznesa struktūrām vai politiskajām partijām. Tas ļauj secināt, ka pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem LK privatizācijas mēģinājumiem šoreiz to izdevās pārdot, jo ietekmīgi biznesa un politiskie spēki spēja saskaņot un apmierināt savas intereses. Par LK prezidentu tika ievēlēts ilggadējs kuģniecības darbinieks Imants Vikmanis, kurš pēdējos gados gan uzņēmumā nestrādāja. Viņu, tāpat kā Valēriju Godunovu un Juri Kārli Viktoru Reinhardu, LK valdes locekļa amatam izvirzīja lielākais akcionārs Ventspils nafta (VN), savukārt pēc Hansabankas ierosinājuma valdē tika ievēlēti Jānis Rocēns, Gints Bukovskis un Ilmārs Krūms. Hansabanka ar 13,3% akciju pārstāv kādu klientu, kura ieteikto LK amatpersonu vārdi vedina domāt, ka šis klients, iespējams, saistīts ar Itera Latvija. Padomē VN intereses pārstāvēs bijušais VN prezidents Igors Skoks, Ģirts Rungainis, kurš pēc VN ietekmes nostiprināšanās Latvijas krājbankā kļuva par šīs bankas padomes priekšsēdi, kā arī Jānis Ādamsons, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis un Oļegs Stepanovs, kuri visi ieņem amatus firmās Ventspilī. Privatizācijas aģentūra darbam padomē deleģēja Tautas partijas biedru Māri Kaijaku, kuru ieteicis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un kurš vienīgais bija arī iepriekšējā padomē, un Egilu Kieti, kuru rekomendējis tēvzemietis, labklājības ministrs Viktors Jaksons kā pensiju fondam nododamo LK akciju pārstāvis. Hansabankas klienta intereses padomē nodrošinās Ivars Teišerskis (ir strādājis Lattelekom) un Ivars Muravskis, kurš kādreiz bija TB/LNNK biedrs, bet viņu no partijas izslēdza. Savukārt Lielbritānijā reģistrētā Ojay padomei ir deleģējusi Zigurdu Vaivodu, kurš pazīstams kā LC atbalstītājs, un Vladislavu Skrebeli, kurš ir Pareksa bankas valdes loceklis. Pēc Lursoft datiem, Z.Vaivodu, I.Krūmu un J.Rocēnu vieno kopējas intereses vairākos uzņēmumos, no kuriem dažos kā līdzīpašnieks figurē arī Itera Latvija prezidents Juris Savickis, kura pārstāvētais uzņēmums neoficiāli tika minēts kā viens no LK privatizācijas pretendentiem. Piemēram, Z.Vaivods, J.Rocēns, J.Savickis ir dalībnieki SIA SWH SETS, bet Z.Vaivods un J.Savickis vēl arī SIA AJURA. Savukārt I.Krūms, J.Savickis un J.Rocēns kopā dibinājuši tenisa klubu Altitūde. Līdz ar to Z.Vaivoda, I.Krūma un J.Rocēna ievēlēšana amatos LK varētu liecināt par J.Savicka vai Itera Latvija pastarpinātu līdzdalību LK kapitālā. Trīs minētos cilvēkus darbam LK izvirzījusi vai nu Hansabanka, vai Ojay, kura kopā ar Eastgate Properties Ltd. ar krājbankas palīdzību nopirka 13,3% LK akciju. Vēlāk abas firmas paziņoja, ka tās kopumā ir iegādājušās 26,5% LK akciju. Tas varētu nozīmēt, ka arī nezināmais Hansabank klients, kuram pieder ap 13% akciju, ir kāda no šīm Lielbritānijā reģistrētajām firmām. Zinošs jurists, kurš nevēlējās avīzē atklāt savu vārdu, Dienai norādīja, ka saskaņā ar koncernu likumu šim noslēpumainajam akciju īpašniekam ir jāatklāj sevi LK, jo tas pārstāv vairāk par 10% kapitāla. Saeima, pieņemot koncernu likumu, noraidīja sankciju piemērošanu par laicīgu nepaziņošanu, tāpēc patlaban pret nezināmo īpašnieku var vērsties vienīgi gadījumā, ja tas piedalās izšķirošu LK lēmumu pieņemšanā. LK privatizācija bija iespējama pēc tam, kad par vienošanos uzņēmējdarbības jautājumos paziņoja Ventspils mērs Aivars Lembergs un TP priekšsēdis Andris Šķēle, kuri līdzās Itera un Pareksa bankai agrāk neoficiāli visbiežāk minēti kā iespējamie LK akciju pircēji. VN kopā ar Ojay Ltd., Eastgate Properties Ltd. un Hansabanku patlaban veido 76,4% LK akciju paketi. Tā kā citi akcionāri vairs nevar veidot lēmumu bloķējošos 25%, šī ir ļoti pievilcīga akciju pakete. Tās izveidošana un akciju īpašnieku kopīgā rīcība vedina domāt, ka jauno īpašnieku nolūks ir pārdot akcijas stratēģiskajam īpašniekam - kādam kuģošanas uzņēmumam. Tādā gadījumā LK privatizācijas mērķis ir bijis nopelnīt, par lētu cenu (daļēji - par sertifikātiem) dabūtās akcijas dārgāk pārdodot ārvalstu investoram, kuram līdzšinējos privatizācijas mēģinājumos tieši iegādāties LK nav izdevies. Uz Krievijas naftas tranzīta samazināšanās fona Ventspils ostā nav izslēgts, ka šis investors varētu būt no Krievijas un ka tas mērķē gan uz VN, gan LK. Par to, ka nodarbošanās ar kuģniecības biznesu nav jauno akcionāru ilgtermiņa mērķis, liecina arī tas, ka valdē netika atstāts neviens no pieredzējušajiem un LK biznesu pārzinošajiem locekļiem. Jānis Blaževičs, kurš kā VN pārstāvis vadīja pilnsapulci, LETA izteicies, ka VN neesot padziļināti apsvērusi, vai LK akcijas pārdot vai turēt, jo tās iegādātas ilgtermiņa nolūkos. Taču J.Blaževičs pieļāva, ka tās varētu pārdot, ja kāds piedāvātu iegādāties par augstāku cenu. Sorosa fonds - Latvija kļūst atklātāks NRA 07/27/02 Sorosa fonda - Latvija vadība piektdien atklāja lielāko daļu prasītās informācijas pēc četru dienu ilgas nevēlēšanās atklāt datus par savu pēdējo gadu lielāko finansētāju - Šveices ārzonas struktūru Open Society Institute - Zug. Open Society Institute - Zug pārstāvis vēl trešdien informēja, ka prasīto informāciju par šīs struktūras īpašniekiem, finansu plūsmām un attiecībām ar Šveices valsti varēs sniegt tikai pēc atbildīgās valdes amatpersonas atgriešanās no atvaļinājuma. Savukārt Sorosa fonda - Latvija izpilddirektore Vita Tērauda aicināja interesēties Atklātās (atvērtās) sabiedrības institūtā Ņujorkā, bet vēlāk - arī ārzonas struktūrā, taču pati uz jautājumiem par fonda lielāko finansētāju atteicās atbildēt. Tomēr ceturtdien vēlu vakarā V. Tērauda izsūtīja virkni dokumentu, kuru vidū bija gan Open Society Institute - Zug dibināšanas dokumenti un nepilnu gadu atpakaļ veikts izraksts no Šveices publiskajiem reģistriem, gan šīs struktūras auditētā 2001. gada finansu pārskata kopijas. Šie dokumenti ietver atbildes uz lielāko daļu V. Tēraudai nosūtīto jautājumu. Šīs kopijas liecina, ka Open Society Institute - Zug 1993. gada augustā ar finansista Džordža Sorosa pilnvarojumu kā organizāciju reģistrējusi advokāte Suzanna Vetenšvilere. Par tās prezidentu kļuvis V. Tēraudas jau iepriekš kā šīs struktūras vadītājs norādītais Arje Neiers, taču paraksta tiesības ir tikai S. Vetenšvilerei (otrs šīs struktūras vadītājs no reģistrācijas dokumentiem ir izsvītrots). Savukārt pats Dž. Soross Sorosa fonda - Latvija izpilddirektores piesūtītajā izrakstā no Šveices publiskajiem reģistriem neparādās vispār. Atbilstoši Sorosa fonda - Latvija izpilddirektores piesūtītajām dokumentu kopijām organizācijas deklarētais galvenais mērķis ir humanitāra, kā arī vispārēja sabiedrības atbalsta sniegšana Centrālajā un Austrumeiropā, īpaši tādās sfērās kā sociālās, tieslietu un ekonomiskās reformas. Savukārt no šīs organizācijas gada pārskata, ko atbilstoši Šveices likumdošanai auditējusi kompānija PricewaterhouseCoopers, izriet, ka šīs ārzonas struktūras ieņēmumi pērn divkāršojušies salīdzinājumā ar 2000. gadu (attiecīgi 852 miljoni un nepilni 427 miljoni Šveices franku - aptuveni 351 un 176 miljoni latu). Savukārt Open Society Institute - Zug aktīvi 2001. gada beigās bijuši gandrīz 516 miljoni Šveices franku, kaut gan gadu iepriekš bijuši tikai 58 miljoni franku. Gada pārskatā nav atšifrējuma, kā bijis iespējams šāds aktīvu pieaugums, ja ieņēmumi 2001. gadā bijuši identiski izdevumiem. Tāpat V. Tēraudas sagatavotajos dokumentos nebija norādīts, no kādiem avotiem šī ārzonas struktūra saņem finansējumu (vienīgā norāde bija, ka avoti atradušies ārpus Šveices), un vakar viņa neatbildēja uz jautājumiem ne par šo neskaidrību, ne par organizācijas aktīvu pieauguma izcelsmi. Sorosa fonda - Latvija izpilddirektore sniedza arī informāciju par to, kādu finansējumu no fonda saņēmusi fonda valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, kā arī šīs amatpersonas vadītā laikraksta Diena izdevēja - akciju sabiedrība Diena, kuras akcionāre ir S. Ēlerte. Saskaņā ar fonda uzziņu S. Ēlerte kopš 1998. gada kopā kā valdes locekļa kompensāciju saņēmusi 5525 ASV dolārus, viņai apmaksātas arī komandējumu izmaksas kopā 9104 ASV dolāru un 324,70 latu apmērā. Savukārt Diena par reklāmas izvietošanu 2000. un 2001. gadā kopā saņēmusi visvairāk no visiem Latvijas laikrakstiem - kopā Ls 15 500 (nākamais ir laikraksts Čas ar Ls 4153). Kopējā summa, ko Sorosa fonds - Latvija 2000. un 2001. gadā atvēlējis reklāmai, bijusi Ls 35 539. Valdība netiek galā ar mediķu kukuļiem NRA 07/25/02 Nespējot ilgstoši sakārtot medicīnas darbinieku, īpaši medicīnas māsu darba samaksas sistēmu, Labklājības ministrija nonākusi situācijā, kad tai jāsāk risināt nelegālas algas paaugstināšanas problēmas. Uzmanību mediķu korupcijai piesaistīja pensionāra Viļņa Birziņa protests mediķu streikā pret to, ka, ārstējoties Paula Stradiņa slimnīcā, par plānveida operāciju ārsts Sergejs Kovaļovs viņam nelikumīgi pieprasījis 200 latu. Labklājības ministrs Viktors Jaksons pēc sarunas ar slimnīcas vadību atzina, viņš saņēmis informāciju arī par kādu citu konkrētu gadījumu, kad no pacienta pieprasīta nauda. Ministrs pieļāva, ka šādā situācijā nokļuvuši vairāki pacienti. "Šīs lietas ir sarežģīti pierādāmas, kur nepieciešami konkrēti fakti, nevis vienkārši apgalvojumi," teica V. Jaksons. Arī viņa ārsta praksē bijuši gadījumi, kad pacienti devuši pateicības dāvanas, bet no pacientiem viņš nekad nav prasījis samaksu. Slimnīcas direktors Māris Pļaviņš uzsvēra Civillikumā rakstīto – ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem, tā atsaukšana nav pieļaujama. Tas, vai ārsti pieņem dāvinājumus, ir ārstu ētikas jautājums. M. Pļaviņš aizstāvēja S. Kovaļovu, ko V. Birziņš vainoja kukuļa pieprasīšanā – ārsts strādājis godprātīgi, neesot pamata viņam neticēt. Šis gadījums nedodot iespējas kaut ko mainīt, jo nav pierādījumu, kas liecinātu par ārsta iespējamu negodīgo rīcību. Turklāt bijušais pacients jaucis faktus – 24. nodaļas vietā minējis 28. nodaļu. Pēc V. Jaksona teiktā, pašreiz V. Birziņš nevēlas vērsties pret konkrēto ārstu, bet pievērst uzmanību ārstu korupcijai. Problēmu saasina ārstu zemais atalgojums, kas mudina pieņemt dāvinājumus. Šajā pusgadā ārsta vidējā izpeļņa, ieskaitot viņu sniegtos maksas pakalpojumus, ir 198,91 lats mēnesī, vidējam personālam – 134,27, jaunākajam – 84 lati. Ārstu alga šogad paaugstināta par 31 latu. Pacientu aptauja liecina, ka viņi nav pārliecināti, vai papildus jāpateicas ārstam par darbu un kādā veidā. Pašreizējā paciente Ausma Krūmiņa uzskata – samaksas prasīšana ir bezkaunība, ko viņai pašai nav nācies izbaudīt. "Arī man ir maza alga, taču tas nenozīmē, ka man ir tiesības prasīt naudu no citiem," bija sašutusi A. Krūmiņa. Apmeklētājs Aldis Rozenbergs bilda, ka parasti pacients vēlas pateikties ārstam ar konfekšu kasti, ziediem, ko nevarot uzskatīt par kukuli. Ja viņam kāds ārsts kādreiz prasītu samaksu, viņš iespēju robežās to dotu. Gunda Gidrēvica, kas pašlaik ārstējas P.Stradiņa slimnīcā, nav saskārusies ar nelikumīgas samaksas prasīšanu. Ja tā būtu gadījies, pacientes rīcība būtu atkarīga no situācijas: "Tā ir izvēle starp veselību un vienkāršu principu, kur nenoliedzami priekšroka tiek dota veselībai." Tiesu sistēmai atvēl ceturtdaļu miljona dolāru Diena 07/25/02 Aptuveni ceturtdaļmiljons ASV dolāru, ko Latvija no vairākām valstīm saņēmusi projekta Atbalsts tiesu sistēmas reformai Latvijā ietvaros, ir pietiekama summa, lai sekmētu tiesu pieejamību, nodrošinātu juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem un veiktu citus trešo varu stiprinošus pasākumus, trešdien sarunā ar ziedotājvalstu vēstniecību pārstāvjiem un ANO pastāvīgo koordinatoru Latvijā Janu Sandu Sorensenu atzina tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Šā gada sākumā parakstītā vienošanās paredz, ka Latvijas tiesu sistēmas modernizēšanai kopumā divu gadu laikā tiks iztērēti 265 800 ASV dolāru, ko ziedojušas Somijas, Norvēģijas un Lielbritānijas valdības, kā arī ANO Attīstības programma. Līdz šim, īstenojot projektu, darba grupa I.Labuckas vadībā izstrādājusi jaunu Tiesu varas likumprojektu un daļēji izveidojusi arī koncepciju par juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem, pastāstīja Tieslietu ministrijas preses sekretārs Leonards Pāvils, piebilstot, ka no saņemtās naudas pagaidām iztērēta vienīgi neliela daļa. Vēl projektā plānots darbs, lai celtu tiesu darbinieku kvalifikāciju, sniegtu atbalstu Tiesnešu mācību centram, kā arī organizētu tiesu varas jautājumiem veltītu konferenci. Kā norādīja J.Sorensens, viens no grūtākajiem uzdevumiem projekta īstenošanā esot sabiedriskās domas maiņa — reformas vien sabiedrības negatīvo attieksmi pret tiesu varu nemainīs, tādēļ par to skolās būtu jārīko izglītojoši pasākumi. Mazajiem uzņēmējiem — jaunas atbalsta iespējas Diena 07/29/02 Gandrīz visas kandidātvalstis šovasar jau varēs piedalīties ES uzņēmumu atbalsta programmā, kas mazajiem un individuālajiem uzņēmumiem dos iespējas izmantot Eiropas informācijas centru piedāvātās iespējas un pretendēt uz ES uzņēmējdarbības atbalsta programmu līdzekļiem. Eiropas Komisija lēmumu par Latvijas iespēju piedalīties daudzgadu uzņēmējdarbības atbalsta programmā, kuras kopējais budžets ir 450 miljoni eiro, pieņēma maija vidū. Lēmums par Igaunijas un Lietuvas, kā arī vairāku citu kandidātvalstu piedalīšanos šajā programmā tika pieņemts pirms nedēļas. No ES uzņēmējdarbības atbalsta programmas 2001.— 2005.gadā kopējā budžeta lielākā daļa — ap 317 miljoniem eiro — ir pieejami uzņēmēju tiešam atbalstam. Pārējie līdzekļi tiek tērēti Eiropas informācijas centru atvēršanai kandidātvalstīs, kuros mazie uzņēmumi var saņemt informāciju par biznesa attīstības iespējām un sadarbības partneriem ES, tehnisku palīdzību, kā arī informāciju par iespējām pretendēt uz ES programmu līdzekļiem. Patlaban 13 kandidātvalstīs ir 51 šāds informācijas centrs, bet jau tuvākajā laikā ir paredzama 25 jaunu centru atvēršana Ungārijā, Polijā, kā arī Latvijā un Lietuvā. Latvijas kapitāla tirgus – neefektīvs BNS 07/31/02 Latvijas kapitāla tirgus struktūra nav pietiekami attīstīta, tāpēc šis tirgus darbojas neefektīvi. Tā teikts pētījumā par Baltijas valstu finansu tirgu efektivitāti ("Testing the Efficiency of Emerging Markets: the Case of the Baltic States"), kas publicēts Igaunijas Bankas darba dokumentos. Pētījuma autori Virmants Kverdars un Olivers Basdevants norāda, ka Latvijas kapitāla tirgus struktūra nav pietiekami attīstīta, lai nodrošinātu pat nelielu efektivitātes pakāpi. Pat apskatāmā perioda beigās Latvijas kapitāla tirgus darbojās lielā mērā neefektīvi, pauž pētījuma autori. Abi pārējie Baltijas tirgi - Igaunijas un Lietuvas finansu tirgi - tuvinās darbības efektivitātei, par spīti zināmiem satricinājumiem, bet par Latviju to nevar teikt, teikts pētījumā. Pētījumā norādīts, ka neefektivitātes līmenis, kāds saglabājas Igaunijas un Lietuvas tirgos, ir relatīvi neliels, īpaši tas attiecas uz Igauniju. Pētījuma autori analizēja Baltijas valstu finansu tirgu attīstību, pamatojoties uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas fondu indeksiem TALSE, DJRSE un LITIN kopš to ieviešanas attiecīgi 1996.gada jūnijā, 1996.gada aprīlī un 1997.gada aprīlī. Latvija joprojām nav IT tīģeris NRA 07/25/02 Lai arī kopumā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare Latvijā pērn pieaugusi par 18 procentiem, eksports joprojām palielinās lēni, liecina kompānijas Microlink pētījums. Kompānija savā pētījumā apskata sešus uzņēmumus, kas Latvijā izstrādā programmatūru: Dati, Exigen Latvia, Fortech (Microlink), Tilde, IT Alise un Tieto Enator Financial Solutions. Kā apgalvo pētījuma autori, šīs firmas aizņem 80 procentu Latvijas IT tirgus. Daži no IT speciālistiem gan apšauba šā pētījuma objektivitāti. IT Alise mārketinga un pārdošanas menedžeris Jurģis Ķiršakmens uzskata, ka pētījums veikts ļoti pavirši. Pat pārlieku neiedziļinoties pētījumā, viņš tajā atrada dažas būtiskas kļūdas un apšaubāmus faktus. J. Ķiršakmens apšaubīja arī datus par Fortech, kas netieši ir pētījuma autors. Viņš sacīja, ka Fortech pretēji pārējām pētījumā ietvertajām kompānijām ļoti daudz pārdod datorus un to detaļas. Neviens cits, izņemot pašu Fortech, nevar noteikt, cik liela daļa no apgrozījuma ir programmatūras izstrāde un cik – "dzelžu" pārdošana. Dati par Fortech, viņaprāt, neesot ticami. IT Alise kompānijai Microlink datus par savu uzņēmumu neesot devusi. J. Ķiršakmens pieļāva, ka tie ņemti no informācijas presei. Salīdzinoši ar 1998. un 1999. gadu, kad IT nozares pieaugums palielinājās vidēji par 40 procentiem, pagājušā gada rezultāti jau vairs nešķiet tik lieli. Tomēr Microlink valdes loceklis Jānis Bergs uzsver, ka "lielai nozarei pieaugumu panākt ir daudz grūtāk, nekā mazai". Neraugoties uz to, kaimiņvalstīs IT nozares pieaugums ir lielāks. Igaunijas vadošās septiņas programmizstrādes firmas salīdzinoši ar 2000. gadu pērn spējušas palielināt apgrozījumu par 24 procentiem, liecina Microlink aplēses. Savukārt septiņas lielākās Lietuvas IT firmas pērn apgrozījumu kāpinājušas par 28 procentiem. Kaimiņvalstu IT nozares straujāka izaugsme liecina, ka investoru acīs tās ir atraktīvākas valstis nekā Latvija, uzskata Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents Imants Freibergs. Viņaprāt, IT nozare mūsu valstī kāpumu var gaidīt sakarā ar pašvaldību rosību, ieviešot e-pārvaldes projektus. Pērn pētījumā šīm firmām kopumā apgrozījums bijis 27,35 miljoni latu, no tiem 61 procentu veido apgrozījums vietējā Latvijas tirgū, 39 procenti – pakalpojumu un produkcijas eksports. J. Ķiršakmens stāstīja, ka Latvijas IT tirgus ir izmainījies par labu lielajiem uzņēmumiem. Sešām lielākajām firmām apgrozījums audzis nozīmīgi, bet mazajām – krities. Lai arī absolūtos skaitļos eksports ir pieaudzis par 1,5 miljoniem latu, proporcionāli tas ir aptuveni tikpat daudz, cik pagājušajā gadā. Pat salīdzinājumā ar 1998. gadu eksporta daļa no kopējā pakalpojumu pārdošanas apjoma augusi tikai par četriem procentiem. I. Freibergs paredz, ka eksporta apgrozījums arī tuvākajos gados augs lēnāk un nesasniegs vērā ņemamus panākumus, jo Latvija kā IT pakalpojumu valsts starptautiski nav zināma. Ir grūti iegūt skaidru ainu par kopējo Latvijas IT eksportu, jo Exigen Latvia darbība pilnībā nosaka un kontrolē mātesuzņēmums ASV, kuram arī tiek izstrādāti visi produkti, uzsver pētījuma autori. Zināmā mērā tas attiecoties arī uz Somijas uzņēmuma Enator filiāli Tieto Enator Financial Solutions Latvijā. Attiecībā uz eksporta daļu no kopējā apgrozījuma aina ir atšķirīga. Exigen Latvia eksports ir 95 procenti no apgrozījuma. Arī uzņēmumiem Dati un Tieto Enator Financial Solutions eksporta daļa ir lielāka par pusi. Tajā pašā laikā IT Alise no kopējā apgrozījuma eksports ir tikai viens procents, Fortech – pieci un Tilde – 13 procentu. J. Ķiršakmens skaidroja, ka atšķirība radusies, jo lielākie eksportētāji jau pašā sākumā par savu prioritāti izvirzījuši eksportu, bet pārējie par to tikai sāk domāt. Viņaprāt, eksporta attīstībai būs vajadzīgi vēl vismaz trīs gadi. J. Ķiršakmens uzsvēra valsts atbalsta trūkumu nozarei – līdz šim tā atbalstījusi tikai izglītībā un vārdos. Skatot pārdošanas apjomus, tirgus līderis joprojām ir latviskās izcelsmes koncerns Dati. Tiesa gan, salīdzinoši ar 1998. gada rezultātiem, pērn firmas vadošās pozīcijas un atrāviens no tuvākajiem sekotājiem vairs nav tik izteikts. Pētījuma autori norāda, ka Datu straujākā attīstība notikusi līdz 1998. gadam, kad uzņēmuma apgrozījums tuvāko sekotāju Tilde pārsniedza gandrīz divas reizes. Firma aizdomīgi viegli iegūst Rīgas domes pasūtījumu Diena 07/27/02 Vairāk nekā divarpus miljonus latu, ko Rīgas dome (RD) atvēlējusi projekta e-Rīga mārketinga komunikāciju plāna izstrādāšanai un realizēšanai, mārketinga vajadzībām tērē tikai retais Latvijas uzņēmums. Speciālistos aizdomas raisa arī uzņēmumu nelielā interese par konkursu - par vērienīgo projektu un regulāriem ienākumiem vairāku gadu garumā interesi izrādījusi tikai viena firma - pasūtījumu saņēmusī CMS, kas Uzņēmumu reģistrā (UR) nav iesniegusi pārskatus par pēdējiem pieciem gadiem. Konkursa komisijas priekšsēdētājs, RD Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis Dienai atzina, ka RD e-Rīgas popularizēšanai atvēlējusi krietni mazāku summu, taču precīzus skaitļus nevarēja nosaukt, aicinot vērsties pie cita konkursa komisijas locekļa - pilsētas mēra Gundara Bojāra padomnieka Guntara Kukula. Ne Ē.Zēģelis, ne G.Kukuls arī nespēja precīzi atsaukt atmiņā kādu no trim uzņēmumiem, kas konkursa nolikumu gan izņēma, bet piedāvājumu tā arī neiesniedza. "2,6 miljoni latu ir maksimālā summa, taču tas nenozīmē, ka mums jāizmanto visas piedāvātās iespējas," sacīja G.Kukuls, norādot, ka šogad firma e-Rīgas popularizēšanai plānojusi iztērēt 101 000 latu, taču pagaidām vēl nav skaidrs, cik naudas šim mērķim tiks piešķirts, proti, katru gadu kampaņas izmaksas paredzēts saskaņot ar pilsētas budžetu. "Proporcionāli dalot, sanāk apmēram 650 000 gadā," lēsa G.Bojāra padomnieks, norādot, ka CMS piedāvājis "labu cenu". "Pat ņemot vērā, ka nauda tiks tērēta četrus gadus, tā pārsniedz lielākās daļas Latvijas uzņēmumu tēriņu līdzīgām vajadzībām," norādīja viens no mārketinga komunikāciju aģentūras Domino dibinātājiem Zigurds Zaķis, norādot, ka RD nedarbojas konkurences apstākļos, tādēļ tās aktivitātēm nepieciešami mazāki tēriņi. Viņš arī pauda neizpratni par aģentūru nelielo atsaucību - "jebkura nopietna aģentūra par šādu pasūtījumu būtu gatava cīnīties". Z.Zaķa agrākais kolēģis, uzņēmuma Balta Communications direktors Guntis Stirna piekrita, ka CMS piedāvātā cena RD ļautu kļūt par vienu no lielākajiem reklāmas pircējiem Latvijā, un parasti aģentūras ir kāras uz līdzīgiem piedāvājumiem. "Vienīgais, kas varētu atturēt no piedalīšanās konkursā, ir darbs ar valsts vai pašvaldību iestādēm. Tās nereti nezina, ko vēlas saņemt," sacīja G.Stirna. Šādos projektos ļoti būtiski esot definēt komunikāciju mērķi - uzdevumu, kas jāatrisina ar mārketinga instrumentiem. Kā norādīja G.Kukuls, mārketinga kampaņas mērķis ir popularizēt e-Rīgas projekta koncepcijā ietvertos mērķus - samazināt birokrātiju domes struktūrās, paātrināt dokumentu apriti un sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus ar interneta palīdzību. Kā ziņo LETA, CMS kopš tā dibināšanas 1997.gadā UR nav iesniegusi nevienu gada pārskatu un tiks sodīta, ja to neizdarīs arī tuvāko divu nedēļu laikā. G.Kukuls savukārt aģentūrai LETA norādījis, ka viņam ir "pilnīgi vienalga", ko CMS ir vai nav iesniegusi UR, kas "diemžēl ir saputrojies". Par ko balsotu jūlijā LETA 07/29/02 Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) jūnijā balsotu 14,5% vēlētāju, par savienību "Latvijas ceļš" (LC) - 7,9%, par Tautas partiju (TP) - 7,4%, par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - 6,7%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) - 5,3% vēlētāju. Pārējās partijas nespētu pārvarēt 5% barjeru un paliktu ārpus Saeimas. Jūlijā par Zaļo un zemnieku savienību ir gatavi balsot 2,9%, "Latgales gaismu"- 1,6%, Sociāldemokrātu savienību (SDS) - 1,3%, Latvijas Pirmo partiju (LPP) - 1,3%, Brīvības partiju - 0,6%, Sociāldemokrātisko labklājības partiju (SDLP) - 0,4%, politisko apvienību "Centrs" - 0,9%, kādu citu partiju - 0,5% vēlētāju. No aptaujātajiem 10,2% cilvēku atbildējuši, ka nepiedalīsies vēlēšanās, bet 19% nav izlēmuši, par ko balsot. Lembergs iekļūst populārāko politiķu trijniekā BNS 07/30/02 Pirmo reizi politiķu popularitātes reitingu aptaujās iekļautais Ventspils mērs Aivars Lembergs jūlijā kļuvis par otro populārāko politiķi Latvijā, ierindojoties uzreiz aiz valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas, trešo vietu ieņem Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Prezidentes reitings, salīdzinot ar pagājušo mēnesi, ir noslīdējis par 6,3 punktiem un tagad ir 61,5 punkti. Par nepilniem desmit punktiem no viņas atpaliek "Ventspils galva" - Lembergs, kuram jūlija mēnesī reitings ir 52,3 punkti. Arī jūlijā turpina samazināties partijas "Jaunais laiks" līdera Einara Repšes reitings, kas jūnijā piedzīvoja strauju kritumu par 10,2 punktiem - jūlijā gan Repšes reitings noslīdējis tikai par 1,2 punktiem, taču no ceturtā populārākā politiķa pozīcijas viņš jau noslīdējis uz sesto. Ceturto un piekto populārāko politiķu vietu jūlijā ieņem savienības "Latvijas ceļš" (LC) Saeimas deputāti - LC frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane, kuras reitings salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi gan samazinājies par 0,4 punktiem un ir 12,8, kā arī deputāts Romualds Ražuks, kuram savukārt reitings ir audzis par 1,4 punktiem un jūlijā ir 12 punkti. Uzreiz aiz Repšes populārāko politiķu sarakstā seko pagaidām bezpartejiskā Saeimas sekretāre Silvija Dreimane (10,4), viņai seko Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece (9,7) un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Vents Balodis (8,5). Dreimanes reitings krities par 1,2 punktiem, Muižnieces pieaudzis par 0,9 punktiem, savukārt Baloža reitings ir par 2 punktiem lielāks. Pozitīvi jūlijā iedzīvotāji vērtējuši arī Sociāldemokrātu savienības līderi Egilu Baldzēnu (6,3), kura reitings mēneša laikā gan ir noslīdējis par 1,8 punktiem, un Rīgas mēru Latvijas Sociāldemokrātiskās stādnieku partijas pārstāvi Gundaru Bojāru (3,8) - viņa reitings, salīdzinot ar pagājušo mēnesi, palicis nemainīgs. Arī jūlijā par nepopulārāko politiķi iedzīvotāji atzinuši kustības "Līdztiesība" priekšsēdētāju Tatjanu Ždanoku, kuras reitings jūlijā ir -32,2 punkti un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noslīdējis tieši par vienu punktu. Ždanokai seko Tautas partijas līderis Andris Šķēle ar - 26,9 punktiem, kura reitings mēneša laikā ir būtiski krities (- 6). Trešā nepopulārākā politiķa vietu, salīdzinot ar pagājušo mēnesi, saglabājis arī Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kura reitings arī ir noslīdējis (-4) un tagad ir -24,6. Lielu reitinga kritumu jūlijā piedzīvojis viens no kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) līderiem Jānis Jurkāns, kurš no populārāko politiķu saraksta šomēnes pārvietojies nepopulārāko politiķu rindās - jūnijā Jurkāna vērtējums bija +4,5, bet jūlijā -0,02, reitings noslīdējis par -4,7 punktiem. Arī LSDSP Saeimas frakcijas vadītājs Valdis Lauskis mēneša laikā no populārāko politiķu vidus nonācis nepopulārāko politiķu sarakstā, viņa reitings mēneša laikā samazinājies par 5,2 punktiem, un tagad tas ir negatīvs - 1,1. No ceturtās uz piekto nepopulārākā politiķa vietu, neskatoties uz reitinga kritumu (-2,8), pakāpies LSDSP līderis Juris Bojārs, jūlijā viņa reitings ir -9,6. Aiz sevis kā ceturto nepopulārāko politiķi Bojārs atstājis PCTVL Saeimas deputātu Aleksandru Bartaševiču ar - 9,9 punktiem. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līdera Grīnblata reitings, salīdzinot ar jūniju, ir paaugstinājies par 0,8 punktiem, taču viņš vel joprojām palicis to politiķu vidū, kuru reitings ir negatīvs -1,6. Krištopans startēs "zaļo" un LZS sarakstā BNS 07/29/02 Kādreizējais Ministru prezidents Vilis Krištopans piekritis Latvijas Zaļās partijas un Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības (LZS) aicinājumam kandidēt vēlēšanās apvienības sarakstā. Viņš gan neplāno stāties nevienā no partijām, žurnālistiem pirmdien paziņoja Krištopans. Savukārt lēmumu atgriezties aktīvajā politikā Krištopans pamatoja, sakot, ka vēlas realizēt tos solījumus, kurus devis pēc četriem gadiem un paveikt tos darbus, kurus iesācis, būdams satiksmes ministra amatā un būdams valdības vadītājs. Pamatojot savu izvēli, viņš atzina, ka rūpīgi iepazinies gan ar LZS, gan "zaļo" programmām un secinājis, ka tajās ir divas ļoti būtiskas programmas prioritātes, kuras ir arī ļoti būtiskas viņam. Krištopans solīja, ka apvienība, iekļūstot Saeimā, īpašu uzmanību veltīs lauku ceļu programmai un atjaunos Mežu ministriju. "Darīšu visu, lai no katra pagasta centra pa asfaltu var aizbraukt uz Rīgu.. Cilvēki redzēs, ka ceļi ne tikai tiek remontēti, bet arī tiek būvēti," sacīja viņš. Skaidrojot, kāpēc šos pašus solījumus, kurus devis pirms četriem gadiem, viņam tomēr nav izdevies realizēt, Krištopans atzina, ka 7.Saeimas laikā pēc viņa valdības krišanas mainījās viņa toreiz pārstāvētās partijas "Latvijas ceļš" darbības prioritātes un viņš viens nespēja mainīt savienības politiku kopumā. Tādēļ viņš nolēmis nolikt Saeimas deputāta mandātu. "Mandātu noliku, jo nebija iespējams realizēt solījumus. Vienīgā iespēja bija sēdēt iekšējā opozīcijā "Latvijas ceļam" vai izstāties no tā, un sēdēt opzozīcijā vispār," sacīja viņš. Viņš savu atgriešanos politikā skaidroja ar to, ka līdz šim viņam licies, ka pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varu zaudēs pie varas esošās partijas, taču, vēlēšanām tuvojoties, Krištopanam šāda pārliecība ir zudusi, tāpēc viņš nolēmis atgriezties politikā. "Lai kaut ko mainītu, jāmainās cilvēkiem. Lai mainītos vara, ar vienu [Einaru Repši] nepietiks," sacīja viņš. Krištopans pauda pārliecību, ka LZS vēlēšanās gūs panākumus. "Nav runa par to, ka savienība tiks Saeimā bet gan par to, vai tā iegūs 15, 20 vai 25 vietas," sacīja viņš. Latvijas Pirmā partija vaino oligarhus "valsts nozagšanā" LETA 07/30/02 Latvijas Pirmās partijas (LPP) vadītāji trešdien preses konferencē nāca klajā ar paziņojumu, kurā apgalvots, ka "Latvijas oligarhi, kuri pēc būtības ir liela mēroga valsts aplaupītāji, jūtas kā Latvijas valsts īstie īpašnieki". Atsaucoties uz presē un televīzijā izteiktajiem minējumiem par Tautas partijas līdera Andra Šķēles un Ventspils mēra Aivara Lemberga tikšanos un viņu sarunu par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, tika apgalvots, ka "pēc divu cilvēku vienošanās daudzi procesi Latvijā pēkšņi notiek nevis valstij, bet viņiem vēlamajā virzienā". Kā piemērs tam tika nosaukta "Latvijas kuģniecības" privatizācija, kura esot neizdevīga valstij un veikta oligarhu interesēs. LPP valdes locekļi Ēriks Jēkabsons, Ainārs Šlesers, Arnolds Laksa un Paulis Kļaviņš solīja darīt visu, lai "Lemberga un Šķēles savienība 8.Saeimā būtu opozīcijā". LPP vadītāji solīja cīnīties par to, "lai tauta atgūtu politisko varu, kā tas noteikts Satversmē, lai Latvijā izbeigtos valsts izlaupīšana lielos apmēros jeb Lemberga un Šķēles "uzņēmējdarbības vides sakārtošana", lai netiktu nozagts tautas īpašums "Latvenergo", lai par atlikušo "Ventspils naftas" daļu privatizāciju valsts saņemtu maksimālo summu un lai "Kālija parka" nelikumību iniciatori saņemtu pelnītu sodu un valsts atgūtu zaudēto naudu". LPP vadītāji apgalvoja, ka "daudzas tiesībsargājošas institūcijas un daudzi masu mediji šodien atrodas oligarhu kontrolē un ietekmē". Tāpēc vienīgais veids, kā to apstādināt, esot "atņemt politisko varu Latvijas oligarhiem, ievēlot Latvijas Saeimā cilvēkus, kuri nav iekļuvuši oligarhu tīklos, kuri nav finansiāli atkarīgi no viņiem, kuriem ir spēcīgs mugurkauls, tīra sirdsapziņa un kuri ir gatavi realizēt godīgu politiku". Latvijā reģistrē 59. partiju BNS 07/27/02 Uzņēmumu reģistrs (UR) piektdien reģistrējis jaunu vēlēšanu apvienību - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kurā apvienojušās divas jau ilgus gadus uz Latvijas politiskās skatuves darbojušās partijas - Latvijas Zaļā partija (LZP) un centriskā partija "Latvijas zemnieku savienība" (LZS). Par to informēja UR sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Maija Celmiņa. Celmiņa norādīja, ka ZZS ir 59. Latvijā reģistrētā politiskā organizācija. Jūnija sākumā LZP un LZS paziņoja par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu startam 8.Saeimas vēlēšanās. 'Jaunais laiks' Dieva priekšā sola kalpot tautai LETA 08/01/02 Ceturtdien Doma baznīcā, piedaloties tradicionālo konfesiju bīskapiem, partijas "Jaunais laiks" 8.Saeimas deputātu kandidāti Dieva priekšā zvērēja "kalpot tautai un valstij godīgi, atklāti un pēc labākās sirdsapziņas". Partijas deputāta kandidāts Kārlis Šadurskis lasīja deputāta kandidāta zvērestu, un visi saraksta dalībnieki ik pēc noteiktas teksta daļas korī sacīja - "es apsolu". Deputātu kandidāti zvērēja, ka stingri ievēros Latvijas Satversmi un likumus, sekos kristīgajām vērtībām un valsts intereses turēs augstāk par personīgajām. Deputātu kandidāti zvērēja, ka gadījumā, ja zaudēs "Jaunā laika" komandas uzticību un nespēs izpildīt šodien doto solījumu, noliks deputāta pilnvaras. "Gods kalpot Latvijai un lai Dievs man palīdz," sacīja deputāta kandidāti. Pēc solījuma došanas visi kandidāti parakstījās un paklanījās altāra priekšā. Partijas vadītājs Einars Repše ar vairākiem citiem partijas biedriem lasīja lūgšanu Dievam pēc palīdzības un spēka, lai varētu strādāt tautas labā. "Kungs, mēs lūdzam par mūsu partiju "Jaunais laiks", lai mēs spētu vienoties kopīgam darbam," skanēja lūgšana, pēc kuras partijas biedri korī sacīja "mēs lūdzam". Partijas biedri lūdza Dievam mīlestību, ko varētu nest tālāk, atbalstu un gudrību. Repše lūgšanas beigās lasīja Svēto lūgšanu. Dievkalpojuma beigās trīs tradicionālo konfesiju - luterāņu, katoļu un baptistu - bīskapi iesvētīja Latvijas karogu. Pasākums baznīcā noslēdzās ar kopīgu valsts himnas atskaņojumu. "Jaunā laika" priekšsēdētāja palīgs Dans Titavs informēja, ka solījuma teksts ar deputātu kandidātu parakstiem un iesvētītais karogs atradīsies partijas birojā. Eirovīzijas dziesmu konkursu rīkos "Skonto" hallē NRA 07/26/02 Latvijas Televīzija (LTV) par piemērotāko nākamā gada Eirovīzijas norises vietu uzskata Skonto halli, ceturtdien 25. jūlijā pavēstīja konkursa izpildproducents Arvīds Babris. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs negribētu steigties ar galīgā lēmuma pieņemšanu, - G. Bojāra viedokli pauda viņa preses sekretārs Guntars Kukuls. Mērs aicina uz tikšanos visus, kas ceturtdien pieņēma šo lēmumu, lai dzirdētu argumentus un motivāciju, kādēļ izdarīta šāda izvēle. RD priekšsēdētājam ir svarīgi tos zināt, jo pasākumu rīkotāji no Rīgas pilsētas sagaida vislielāko finansiālo ieguldījumu. Jūnija sākumā Rīgā bija ieradusies Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) darba grupa, kura kopā ar LTV pēc piedāvāto trīs norises vietu Ķīpsalas, Skonto un Ventspils halles apskatīšanas, Skonto halli atzina par piemērotāko, klāstīja A. Babris. Ķīpsalas izstāžu centram LTV piedāvās turpināt sadarbību, šajā zālē rīkojot citus ar Eirovīziju saistītus pasākumus. Galīgais lēmums EBU par konkursa norises vietu LTV jāsniedz līdz 1. augustam. Līdz tam LTV jāizstrādā un jāiesniedz EBU savas darbības kalendārais plāns, jānorīko atbildīgās personas par konkursa īstenošanu, jāizlemj par interneta pakalpojumiem, jāizvēlas sadarbības partneri, lai nodrošinātu konkursa tehnisko un organizatorisko realizāciju, kā arī jāapstiprina logo un koncepcija. Latvijas iedzīvotāji krāj nelabprāt NRA 07/31/02 Latvijā vēl nav izveidojusies uzkrāšanas kultūra, kas ir izteikta citās attīstītajās pasaules valstīs. Savukārt arvien pieaugošā kredītu ņemšanas tendence īstermiņa vajadzībām, ko veicina kredītresursu cenu samazināšanās, nākotnē, kad pienāks laiks aizņemto naudu bankām atmaksāt, var sagādāt problēmas, brīdina Latvijas finansu tirgus speciālisti. Igaunijā, kur kreditēšanas tirgus attīstība bijusi straujāka, jau vērojami faktori, kas liecina, ka drīz kredītu ņēmējiem varētu rasties problēmas. Parex Asset Management (PAM) prezidents Guntars Vītols uzskata, ka kreditēšanas bums sācies arī Latvijā un sliktākajā gadījumā, ja turpināsies izteikta tendence tērēt, nevis krāt, liela daļa iedzīvotāju var "attapties pie sasistas siles". G. Vītols uzskata, ka liels solis uzkrāšanas kultūras veidošanā bijusi fondēto pensiju shēmas izveide, tomēr tā ir valsts kontrolēts instruments, līdz ar to nav tik efektīvs kā citi privātie uzkrājumi. Arī Hansabank Markets galvenā analītiķe Liene Kūle atzinīgi vērtē pensiju reformu, kas obligātā veidā iesaista Latvijas iedzīvotājus, jaunākus par 30 gadiem, pensiju otrajā kārtā, tomēr arī viņa uzsver, ka tā ir valsts kontrolēta sistēma, turklāt pensiju trešais līmenis, kas veidots uz brīvprātības principa, pašlaik nevar lepoties ar lielu dalībnieku skaitu. Arī citi uzkrājumu veidi ir mazattīstīti, izņemot ieguldījumus nekustamajā īpašumā, tomēr tie uzskatāmi kā patēriņš, nevis kā uzkrājumu forma. Latviju ārzemēs pārdos kā dziedošu zemi NRA 07/27/02 Latviju turpmākos piecus gadus ārzemēs reklamēs ar mākslinieka Uģa Aulika izstrādāto logo un devīzi: Zeme, kas dzied, vakar paziņoja Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra (LTAA). Šopavasar izsludinātajam logo izveides konkursam tika iesniegti 52 piedāvājumi un 20 Latvijas tūrisma devīzes varianti. Darbus izvērtēja 15 cilvēku komisija, kurā bija pārstāvji no LTAA, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, reģionālajām un profesionālajām tūrisma asociācijām, Latvijas Mākslinieku savienības. "Var redzēt, ka logo ir veidots no ārzemnieka izpratnes par Latviju," saka antropoloģe Aivita Putniņa, norādot, ka tajā "ir vietu raksturojošā jūras līnija, ir kultūras raksturojums - šajā gadījumā dziedāšana. Ja veidotu tā, lai patīk vietējiem, logo vajadzētu tautiskāku". Antropoloģe pieļauj, ka vietējiem iedzīvotājiem šis logo var šķist aizvainojošs, bet atgādina, ka arī igauņiem nav patikusi par viņu valsti veidotā kampaņa. Savukārt videoklips Welcome to Latvia ļoti patīk vietējiem, bet ārzemnieki to neizjūt un nesaprot. Labi, ka dizainā ir 21. gadsimta elpa, nevis seni priekšstati, A. Putniņa jauno logo vērtē kā samērā veiksmīgu. Veidojot atpazīstamības zīmi un devīzi, lai tas būtu ārzemniekiem pievilcīgi, vietējās sabiedrības viedoklis neesot svarīgākais. Logo vislabāk varēšot raksturot ārzemnieku viedokļi par to. Mediju un reklāmas eksperts Miervaldis Mozers atgādina, ka logo no konstrukcijas viedokļa jābūt ļoti lakoniskam, izteiksmīgam, tas nedrīkst būt pārslogots. Viņaprāt, izvēlētā devīze Latvijas popularizēšanai ārvalstīs ir laba. LTAA Uģim Aulikam kā tūrisma logo un tūrisma devīzes konkursu uzvarētājam piešķīrusi balvu - 800 latu. Tūrisma logo un devīzi paredzēts izmantot LTAA tūrisma informatīvajos un prezentācijas materiālos, Latvijas stenda noformējumā starptautiskajos tūrisma gadatirgos un citos ar Latvijas popularizēšanu saistītos pasākumos ārvalstīs. LTAA direktors Valērijs Seilis un mārketinga nodaļas vadītāja Līga Miesniece stāsta, ka Latvijas tūrisma logo un devīzes izstrādes mērķis bija vienota un pievilcīga Latvijas kā tūrisma zemes tēla un valsts atpazīstamības veicināšana starptautiskajā tūrisma tirgū, jo līdz šim uz prezentācijas priekšmetiem bijuši atšķirīgi logo. Partiju reklāmu kārtainā mīkla Diena 07/29/02 Saeimas vēlēšanām tuvojoties ar katru aizejošo dienu, masu medijos līdzās "labākajām" ziepēm un autiņbiksītēm parādījušās arī "labākās" politiskās partijas — politiķi, tuvojoties izšķirīgajai kaujai oktobra pirmajā sestdienā, atbalstītājus sākuši meklēt ar reklāmu palīdzību. Tajās gan dažkārt iespējams saskatīt vairāk, nekā veidotāji vēlējušies rādīt. Kaut gan aizvadītās nedēļas laikā no TV ekrāniem un radioaparātiem pie vēlētājiem vērsušās Latvijas Zemnieku savienība (LZS), Pirmā partija, Brīvības partija un Tautas partija, četri bargi kritiķi ar Dienu dalījās vienīgi iespaidos par partiju mēģinājumiem apgūt radio dāvātās iespējas — visam izsekot neesot bijis laika. Atzīstot, ka atsevišķas iezīmes pelnījušas atzinību gan Brīvības, gan Tautas partijas mēģinājumos uzrunāt radioklausītājus, īpašas uzslavas gan neizpelnījās neviena no tām. Atskanot lopu māvieniem, sievietes elsām un baudkāriem saucieniem pēc "Andra" un "programmas", divos reklāmas klipos Latvijas radio un Radio SWH klausītājus vairākkārt uzrunājusi Tautas partija (TP). Pirmajā divu zemnieku sarunā tiek daudzināti Atis Slakteris, Andris Ārgalis un Andris Šķēle — "kārtīgi latviešu veči ar mugurkaulu, visam gājuši cauri", bet otrajā "kārtīgo veču" vīrišķā šarma apburta daiļā dzimuma pārstāve pat naktī nespēj aizmirst vienu no Andriem un viņa partijas programmu, rosinot blakus dusošajā laulātajā draugā aizdomas par savas otras puses morālo stāju. Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Sergejs Kruks: "Tautas partija ir uzņēmusies āksta lomu — politisku argumentu viņiem, acīmredzot, vairs nav". Reklāmā, kurā kādai sievietei miegu laupījis vīrietis vārdā Andris, parādoties arī visām Latvijas partijām raksturīga iezīme: pārspīlēta savas vīrišķības izrādīšana. "Ja ne kā politiķi, tad vismaz kā vīrieši viņi kādai sievietei ir vajadzīgi," par Andri Šķēli, Andri Ārgalu un Raimondu Paulu, kurus TP atbalstītāja reklāmā min kā argumentus par labu savai izvēlei, saka S.Kruks. Nesen dibinātā Brīvības partija, kuras pirmie soļi reklāmas lauciņā arī Latvijā lika uzjundīt citviet ierastajai diskusijai par rasu diskrimināciju, radioklausītājus ar tumšādainiem znotiem nebiedē, bet aicina uz diskusiju: katrā no četriem reklāmas klipiem kāds no partijas līderiem — Raita Karnīte, Marina Kosteņecka, Ziedonis Čevers un Gundars Prolis — uzdod "Latvijas ļaudīm" retorisku jautājumu par valsts nākotni un pauž gribu "runāt, jautāt un atbildēt", nosaucot partijas bezmaksas tālruņa numuru. Vēlēšanos runāt ar klausītāju kā reklāmas plusu uzsver S.Kruks, taču norāda — runātāji savu vēlmi pauž pārlieku agresīvi. "Mēs gribam ar jums runāt — tas skan gandrīz vai kā "Mēs gribam ar jums aprunāties"," saka mārketinga komunikāciju aģentūras Delta Marketings direktors Vladis Goldbergs piebilstot, ka lielākā daļa cilvēku šādu frāzi saistītu nevis ar aicinājumu uz vienlīdzīgu dialogu, bet gan teju vai nopratināšanu. Tam piekrīt arī kino un teātra kritiķis Normunds Naumanis — iekšlietu sistēmā rūdītā Z.Čevera aicinājums "aprunāties" uzticību neviešot. "Šī reklāma, kaut personiska, ir vienkārši muļķīga," uzskata N.Naumanis — uz partijas biedru uzdotajiem jautājumiem "Vai zināt, kas notiks, ja Latvija neiestāsies Eiropas Savienībā?" un "Vai ir izdevies piepildīt atmodas cerības?" atbildēt nav iespējams, un tie atbildību no partijas noveļot uz klausītāja pleciem. Viņa teiktajam piekrīt arī P.Bankovskis — "reklāma ir nekrietnas mānīšanās piemērs: tiek uzdots jautājums, uz kuru atbilde var būt jebkuram, bet par pašas partijas uzskatiem mēs varam tikai minēt". Tuvākā tualete var izrādīties par tālu NRA 07/27/02 Rīgas centra apmeklētāju neapmierinātībai ar iespēju civilizēti nokārtot dabiskās vajadzības ir savi iemesli - vasarā darbojas tikai vienpadsmit tualetes, ko uztur Rīgas pašvaldība. Pirms Rīgas astoņsimt gadu svinībām Rīgas centrā pieejamu sabiedrisko tualešu jautājums saistībā ar lielo viesu pieplūdumu nonāca domes izpildvaras uzmanības lokā, tomēr sirsniņmājiņu stāvoklis joprojām ir kritisks. Rīgas dome sūdzas par naudas trūkumu tualešu savešanai kārtībā, tajā pašā laikā divu tualešu rekonstrukcijai pērn tērējot nepilnus simts tūkstošus latu. "Sabiedriskās tualetes ir minimāli pieņemamā stāvoklī - vienmēr var būt labāk," atzina Rīgas Domes (RD) vides departamenta informācijas nodaļas vadītājs Edvīns Freidenfelds. Tualetes remontē iespēju robežās, bet jaunu celtniecībai trūkstot līdzekļu. Daži aptaujātie šī servisa lietotāji atzina, ka nepatīkams esot ne tikai tualešu stāvoklis un dažkārt arī cena, bet problēmas dažkārt sagādājot arī tualešu atrašana. RD pārziņā ir 33 sabiedriskās tualetes, ko apsaimnieko firma Dienests. Vienpadsmit no tām darbojas tikai vasarā, septiņas nestrādā vispār. Lielākā daļa sabiedrisko tualešu atrodas Mežaparkā un Vecāķos. Šogad esot plānots uzbūvēt vienu tualeti O. Vācieša ielā. Par jaunāko Rīgas tualeti var uzskatīt 1983. gada būvējumu. No RD pārvaldē esošajām tualetēm 11 ir maksas. No to ieņēmumiem apsaimnieko bezmaksas tualetes. "Maksas tualetēs ir iespējams nodrošināt iespējamu kārtību," sacīja E. Freidenfelds. Normatīvie nolikumi par to, ka pilsētā noteiktā rādiusā būtu jāatrodas sabiedriskajām tualetēm, nepastāv. Pērn noraidīti projekti, kas paredzēja tualetes kompleksu būvi. Kinoteātra Rīga administratore apliecināja, ka situācija kinoteātra tualetēs esot nekontrolējama. Nevienam neprasa, vai viņš nāk tikai uz tualeti, vai skatīsies filmu. "Gandrīz katru dienu tualetes telpās tiek atrastas narkomānu izlietotās šļirces," viņa atzina. Ugunsdzēsēji palīdz bezdelīdzēnam Diena 07/28/02 Valmiera. Ceturtdienas pēcpusdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Mazsalacas posteņa vīriem bija jāsniedz palīdzība vismazākajam nelaimē nokļuvušajam - kādam no ligzdas nejauši izkritušam bezdelīdzēnam. Posteņa vadītājs Gints Alberings Dienai pastāstīja, ka lūgumu iecelt atpakaļ perēklī putnu mazuli darbinieki saņēmuši pa telefonu no Skaņkalnes pagasta Kalnasniedzēniem, kur atrodas degvielas uzpildes stacija. Lai mazo neveiksminieku nogādātu atpakaļ ligzdā, esot vajadzējis izmantot kāpnes, jo pažobele atradusies diezgan augstu no zemes. Bezdelīgas šīs degvielas uzpildes stacijas nojumē ligzdojot jau vairākus gadus, taču tāda ķibele esot atgadījusies pirmo reizi, Dienai sacīja stacijas vadītāja Irina Kotova. Viņa neslēpa prieku par iejūtīgo garāmbraucēju saimi, kas bija pamanījusi bezdelīdzēnu un, nespēdami paši aizsniegties līdz ligzdai, izsaukuši ugunsdzēsējus. Pēc kāda laika automašīna esot atgriezusies, lai pārliecinātos, ka putnēnam ir palīdzēts. Karstums, karstums, karstums... Pie tam gaiss ir tik mitrs, ka uz- turoties ārā ir tāda sajūta kā atrodoties pirtī – jau sperot pirmos soļus ārpus telpām, esi viscaur slapjš. Un tā kā gaiss ir ne vien karsts, bet arī mitrs, tad pat ēnā vairs nav glābiņa, jo tur ir ap +31oC. Trešdien atkal tika sasniegts jauns kars- tuma rekords, kad ēnā bija +34oC (pēdējo reizi tāds esot bijis pirms 106 gadiem). Pavisam neticami, taču patiesi ir tas, ka ūdens temperatūra jūrā ir strauji kritusies,un ticiet vai nē, bet šodien tā ir vairs tikai ap +10oC! Taču no lielā karstuma veldzēties var ezeros un upēs... Anda