K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 258: 2002. g. 2. - 8. augusts Eirooptimistu kļūst vairāk LETA 08/05/02 Jūlijā Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) atbalstītu 44,7% iedzīvotāju, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja. Eiropesimistu skaits nav mainījies un ir 37,8%, bet savu viedokli jūlijā nevarēja sniegt 17,5% aptaujāto. Arī Eiropas integrācijas biroja sadarbībā ar Valsts kanceleju un pētījumu centru "Latvijas fakti" jūnijā veiktā aptauja liecināja, ka par iestāšanos ES balsotu 45,5% respondentu. Salīdzinoši maijā Latvijas virzību uz ES atbalstīja 41,5% aptaujāto. Uz jautājumiem "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" un "Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?" atbildējuši 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Saskaņā ar SKDS veiktajām aptaujām gandrīz visā izpētes laikā Latvijas iedzīvotāji biežāk pauduši pozitīvu attieksmi pret ES, izņemot 2001.gada maiju un 2002.gada februāri un maiju, kad pozitīvi un negatīvi noskaņoto īpatsvars būtiski neatšķīrās. Prezidente Briselei skaidros situāciju lauksaimniecībā Latvijā BNS 08/02/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau tuvākajā laikā nosūtīs vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam Romano Prodi, kurā skaidros situāciju lauksaimniecībā Latvijā, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Par to prezidente nolēmusi pēc tikšanās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem, kurā pārrunāta integrācijas Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz lauksaimniecības nozari, aktualitātes lauksaimniecībā un lauku attīstībā, kā arī tautsaimniecības nozares problēmas un LOSP darbība. Prezidente arī uzskata par nepieciešamu vienoties ar ES par principiem, kas lauksaimniecības sfērā ir būtiski Latvijai kā nākamajai savienības dalībvalstij attiecībās ar ES. Vīķe-Freiberga pilnībā piekritusi, ka sarunās ar ES institūcijām ir būtiski panākt tādu kvotu apjomu valstij, kas garantētu iespējas ražot vismaz tik, cik nepieciešams pašu iedzīvotāju vajadzībām. Prezidente atzinusi, ka valstij jābūt aktīvai lomai, meklējot alternatīvas lauku attīstībai, tajā skaitā veicinot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību laukos. Sevišķi svarīgi tas ir apstākļos, kad arvien sarūk šajā tautsaimniecības nozarē nodarbināto cilvēku skaits, un vienlaikus ir jārisina bezdarba problēmas. Vīķe-Freiberga norādījusi uz pozitīvo Īrijas piemēru līdzīgu problēmu risināšanā, kurā veiksmīgi izdevās pārvarēt lauksaimniecības atpalicību, nodrošinot lauku iedzīvotāju izglītības iespējas, atradinot no dzeršanas u.c. Savukārt lauksaimnieki atzina, ka tikšanās ar prezidenti un citiem Latvijas interešu aizstāvjiem veicinās gan lauku sabiedrības informētības pieaugumu Eiropas Savienības jautājumos, gan lauksaimnieku plašāku iesaistīšanos sabiedriskajās aktivitātēs un lēmumu pieņemšanas procesā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē ir 43 dalīborganizāciju pārstāvji. LOSP norāda, ka sadarbības padomes dalīborganizāciju darbība aptver visu Latviju un visas lauksaimniecības nozares. Organizācijās ir apvienojušies aktīvākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, pārstrādātāji un lauku iedzīvotāji. Vai Igaunijai briest ekonomiskā krīze? LETA 08/07/02 Igaunijas Banka ir noraizējusies par ekonomiskās krīzes iespējamību un plāno ieviest ierobežojumus banku iespējām garantēt aizdevumus. Draudīgo situāciju ir izraisījis pašreizējais tekošā konta deficīts, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 15 procentus, - tas ir sliktākais rādītājs kopš 1997.gada finansu krīzes Krievijā. Deficīts otrajā ceturksnī nedaudz mazinājās, taču tas joprojām ir 12 procentu liels. "Hansapank" valdes priekšsēdētājs Indreks Neivelts sacīja, ka centrālajai bankai būtu rūpīgi jāanalizē situācija un par to jāinformē sabiedrība. Pāris nākamie gadi nebūs viegli, viņš prognozēja. "Trigon Markets" analītiķis Tomass Reisenbuks arī sacīja, ka šādu ārējās tirdzniecības nelīdzsvarotību nevar atļauties neviena valsts, un piebilda, ka centrālajai bankai būtu jāsamazina vietējais pieprasījums un jāmēģina palielināt eksporta apjomi. Kā vēsta "Eesti Paevaleht", vairāki analītiķi paredz palielinātas prasības pret komercbanku obligātajām rezervēm un prasību palielināt kredītprocentu likmes, lai samazinātu kreditēšanas apjomus. Ietekmīgi Maskavas uzņēmēji pošas apciemot Latviju BNS 08/02/02 Krievijas uzņēmēji izrādījuši interesi investēt Latvijā, un jau šonedēļ Latviju apmeklēs biznesmeņu grupa no Maskavas, ceturtdien, tiekoties ar Rīgas domes vadību, sacīja Krievijas valdības pārstāvis Vladimirs Mališkovs. Pēc viņa teiktā, nedēļas nogalē Rīgu apmeklēs ietekmīgu uzņēmēju grupa, lai izpētītu situāciju un investīciju iespējas. Viņš nevēlējas izpaust gaidāmo viesu vārdus, bet norādīja, ka ieinteresēto investoru vidū varētu būt Krievijas "Vņeštorgbank" un "MDM Bank". Mališkovs arī uzsvēra, ka Rīgai un Maskavai ir labas ekonomiskās attiecības, kuras varētu attīstīt, un pilsētu vadība varētu tās sekmēt un atbalstīt. Rīgas mērs Gundars Bojārs pērnā gada decembrī apmeklēja Maskavu un parakstīja ar šīs pilsētas mēru Juriju Lužkovu abu pilsētu sadarbības vienošanos. Vienošanās paredz veidot Rīgas un Maskavas interesēm atbilstošu ilgtermiņa sadarbību - abas pilsētas "pieliks pūliņus, lai paplašinātu tirdznieciski ekonomiskās sadarbības ietvarus, nodrošinātu savstarpēji izdevīgus noteikumus kopīgai ražošanas un saimnieciskajai darbībai", komercdarbībai un citiem darbības veidiem. Valdības lēmums pirkt graudus radījis ažiotāžu BNS 08/02/02 Valdības lēmums pirkt graudus no zemniekiem, kas būs noslēguši līgumus ar Kalsnavas spirta rūpnīcas apsaimniekotājfirmu "Riga Bestsprit", radījis ažiotāžu, un spirta brūzī graudus nodot ieradušies neredzēti daudz zemnieku. "Pēc zemkopības ministra Ata Slaktera paziņojuma par to, ka Kalsnavas spirta rūpnīcā zemnieki varēs nodot graudus, trešdien pie mums sabrauca pilns ar graudu mašīnām. Gribēja nodot 150 tonnas graudu. Tādu daudzumu nevaram pārstrādāt. Turklāt graudus, kas ir tikko ņemti no kombaina, nedrīkst uzglabāt, tie uzreiz ir jāpārstrādā," teica SIA "Riga Bestsprit" direktors Aleksejs Aleksejevs. Tiesas prāvā iesaistītā uzņēmuma vadītājs norādīja, ka rūpnīca diennaktī pārstrādā 40 tonnas graudu un vairāk neesot iespējams. Aleksejevs pauda, lai zemkopības ministrs atbild par sacelto ažiotāžu. "Bija pie mums atbraukuši zemnieki, no kuriem nepieņēma graudus "Dobeles dzirnavniekā", "Rēzeknes dzirnavniekā" un "Daugavpils dzirnavniekā"," piebilda Aleksejevs. Valdība, lai dotu zemniekiem alternatīvu graudu pārdošanas iespēju Kalsnavas spirta brūža darbības apturēšanas gadījumā, šonedēļ nolēma iepirkt graudus no zemniekiem, kas noslēguši līgumus par labības piegādi ar "Riga Bestsprit", par cenu 46 lati tonnā. Ar šādiem nosacījumiem valstij graudus varēs pārdot zemnieki, kas līdz 1.augustam ir noslēguši līgumus ar "Riga Bestsprit" par šā gada ražas labības piegādi. Zemkopības ministrs Atis Slakteris ir paziņojis, ka Kalsnavas spirta rūpnīcai audzētie graudi jau ienākas, tāpēc Zemkopības ministrija uzskata par savu pienākumu sagādāt zemniekiem drošu labības alternatīvas pārdošanas variantu. Tomēr neatklāj Sorosa fonda - Latvija finansējuma avotus NRA 08/02/02 Sorosa fonda - Latvija lielākais finansētājs Šveices ārzonas struktūra Open Society Institute - Zug tomēr neatklāj datus par to, kādi ir Latvijas fonda finansējuma avoti. Kaut gan sākotnēji šīs Šveices Cūgas kantonā reģistrētās ārzonas struktūras pārstāvis bija informējis, ka visa interesējošā informācija tiek gatavota, trešdien saņemtajā Open Society Institute - Zug atbildīgās valdes pārstāves Suzannas Vetenšvileres atbildē ir gandrīz tikai tā pati informācija, ko jau aizvadītajā nedēļā pēc ilgākas klusēšanas atklātībai nodeva Sorosa fonda - Latvija izpilddirektore Vita Tērauda. S. Vetenšvilerei bija lūgts sniegt ziņas par Open Society Institute - Zug statusu, dibinātājiem, īpašniekiem, vadību, finansējuma avotiem un, atsaucoties uz V. Tēraudas apgalvojumu, ka šī ārzonas struktūra maksājot Šveices valstij nodokļus, - arī datus par nomaksātajām nodokļu summām. Taču Open Society Institute - Zug pārstāve nesniedza atbildi uz jautājumiem par avotiem, no kuriem tiek saņemts finansējums, un par Šveices valstij samaksātajiem nodokļiem. Līdz ar to tā arī nav skaidrs, no kādiem avotiem nākuši Sorosa fonda - Latvija pērn no Open Society Institute - Zug saņemtie vairāk nekā divi miljoni latu: V. Tērauda iepriekš aicināja šādus jautājumus uzdot tieši Šveices ārzonas struktūrai. Open Society Institute - Zug nosūtītajā atbildē ir tikai izraksts no Šveices publiskajiem reģistriem, šīs struktūras statūti, no kuriem izriet, ka tos pēc finansista Džordža Sorosa pilnvarojuma reģistrējusi S. Vitenšvilere, kā arī 2001. un 2000. gada pārskati. Šajā informācijā nav šīs struktūras saņemtā finansējuma avotu izklāsta (ziedojumu saraksta), savukārt publiskā reģistra izrakstā, kas datēts ar šā gada 10. maiju, nav pieminēts pat Dž. Sorosa vārds. Savukārt Sorosa fonda - Latvija vadītājas ir apgalvojušas, ka tieši Dž. Soross esot šīs ārzonas struktūras dibinātājs un arī finansējums nākot no viņa līdzekļiem. Kā jau informēts, Open Society Institute - Zug par Sorosa fonda - Latvija lielāko finansētāju kļuvis tikai pēdējos gados, savukārt līdz 90. gadu beigām finansējums nāca no Ņujorkas Atklātās (atvērtās) sabiedrības institūta. Apšauba Rīgas skolu datorizācijas konkursu NRA 08/02/02 Tiek apšaubīts viens no lielākajiem valsts pasūtījumiem IT nozares projektos. Komerccentrs Dati grupa un SIM.S.S iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīd Latvijas Universitātes (LU) rīkotā datortehnikas iepirkuma konkursa rezultātus. LU pārvaldībā esošā projekta Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) rīkotajā konkursā uzvarējusi kompānija Fortech (Microlink). Tā skolām un citām izglītības iestādēm piegādāšot 2100 datoru un monitoru, kā arī 200 printeru aptuveni miljona latu vērtībā. Divi no konkursa dalībniekiem - Komerc-centrs Dati grupa un SIM.S.S - gan uzskata, ka konkurss nav noticis godīgi. Komerccentrs Dati grupa un SIM.S.S pārstāvji norāda, ka aizdomīga esot konkursa prasība piegādāt datortehnikas paraugus, kurus pēc tam konfidenciāli - bez firmu klātbūtnes - LU testējusi ar Microsoft programmu. Arī Verdi (Lattelekom) biznesa attīstības un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis atzina, ka šī prasība “nav īpaši smuka” un ir apstrīdama, taču, viņaprāt, pretenzijas vajadzēja izteikt pirms konkursa. LIIS vadītājs Jānis Bičevskis slēpto pārbaudi attaisno ar to, ka citādāk varbūt būtu notikusi rūpnieciskā spiegošana. Komerccentrs Dati grupa direktora vietnieks Jānis Kirilko norādījis - viņa pārstāvētā uzņēmuma tehniku pirms tam ir pārbaudījis gan ražotājs, gan piegādātājs, bet konkursa komisija paziņojusi, ka sabojājusies datora operatīvā atmiņa. J. Bičevskis gan apgalvo, ka dators uzrādījis uz pusi mazāku operatīvo atmiņu, nekā bija noteikts konkursa nolikumā. Tikai pēc pārbaudes Komerccentrs Dati grupa pārstāvja klātbūtnē dators tika atvērts, un speciālisti konstatējuši, ka mikroshēma ir pareiza. Kā vēl vienu attaisnojumu šīs pašas kompānijas piedāvājuma noraidīšanai J. Bičevskis min iepriekšējo bēdīgo pieredzi - Komerccentrs Dati grupa neizgāja arī kvalifikācijas konkursa daļu, kurā eksperti atzinuši, ka kompānijai ir slikta reputācija. Uzņēmums saskaņā arLIIS projektu piegādājis datortehniku iepriekšējos trīs gadus, un defektu pieteikumu skaits ir 13 procentu no produkcijas, atsaucoties uz Komerccentrs Dati grupa sniegto statistiku norādīja J. Bičevskis. Viņš arī aizrādīja, ka šie datori vēl nav nostrādājuši pat pusi no darbības laika. Vidējais pieļaujamais kļūdas īpatsvars esot 6-10 procentu. Turklāt vienā trešdaļā gadījumu bojājumi netiek novērsti solītajā laikā - trīs dienās. Savukārt attiecībā uz SIM.S.S J. Bičevskis stāstīja, ka pārbaudē, ieslēdzot datoru, parādījies kļūdas ziņojums. Komisija sapratusi, ka nepareizi instalēta antivīrusu programma un šīs kļūdas varētu novērst, taču šo piedāvājumu nav pieņēmusi. Ja uz konkursu nevar sagatavot vienu datoru, kā tad varēs to izdarīt ar vairāk nekā diviem tūkstošiem, norādīja J. Bičevskis. No pārējiem konkursa dalībniekiem, EET-Rīga neizturēja testēšanu, jo divas reizes datorā parādījās atteikums. J.Bičevskis stāstīja, ka DPA piedāvātie datori gan esot bijuši diezgan labi - viņi piedāvāja lietuviešu datorus par dempinga cenām. Tomēr uz pārbaudi atnestajam datoram viena detaļa bijusi citādāka, nekā uzrādīts dokumentos. DPA noraidīti arī konkursa kvalifikācijas daļā, jo viņi iepriekš nevienā lielā datoru piegādes projektā nebija piedalījušies. Galarezultātā tehnikas testēšanas konkursu izturējušas tikai divas firmas - Fortech un Lattelekom (Verdi), kas piedāvājušas Hewlett Packard datorus, nevis vietējā salikuma, kā to bija darījušas pārējās firmas. No tām komisija esot izvēlējusies lētāko - Fortech piedāvājumu. Fortech pārdošanas direktors Jānis Rancāns Neatkarīgajai atzina, ka droši vien protestējošie konkurenti vēlas novilcināt Fortech apstiprināšanu par uzvarētājiem. Tādējādi varētu tikt nepamatoti novilcināts arī LIIS projekts, zaudējot nepieciešamo finansējumu. Izglītības iestādes līdz ar to nesaņemtu jaunus datorus. Ādamsonu un Ždanoku svītro no vēlēšanu sarakstiem LETA 08/07/02 Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien vēlēšanu likuma ierobežojumu dēļ nolēma svītrot no vēlēšanu saraksta sociāldemokrātu Jāni Ādamsonu un Tautas saskaņas partijas (TSP) sarakstā pieteikto partijas "Līdztiesība" līderi Tatjanu Ždanoku. Par Ādamsona svītrošanu balsoja seši komisijas locekļi, bet viens bija pret, savukārt par Ždanokas svītrošanu seši balsoja par un viens nepiedalījās. Svītrotajiem deputātu kandidātiem ir tiesības CVK lēmumu pārsūdzēt tiesā. Ādamsons Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) deputātu kandidātu sarakstā bija izvirzīts visos vēlēšanu apgabalos, izņemot Zemgales, turklāt Latgales vēlēšanu apgabalā Ādamsonam bija atvēlēts saraksta pirmais numurs. Rīgas vēlēšanu apgabalā Ādamsons bija ierindots piektajā vietā, savukārt Vidzemes vēlēšanu apgabalā Ādamsona uzvārds noslēdza pirmo LSDSP deputātu kandidātu trijnieku. TSP sarakstā savukārt par deputātu kandidātu bija izvirzīts tikai viens kandidāts - Ždanoka, turklāt arī TSP saraksts pieteikts tikai vienā - Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Pēc saraksta iesniegšanas Ždanoka žurnālistiem atzina, ka pieteikt savu kandidatūru vēlēšanām nolēmusi, lai turpinātu iesākto tiesu procesu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Viņa skaidroja, ka pašlaik viņas sūdzība tiesā ir "pieņemšanas stadijā" un Latvijas valdība kā argumentu sūdzības neizskatīšanai minējusi faktu, ka 1998.gadā, kad Ždanoka kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās TSP sarakstā, viņa it kā esot brīvprātīgi atsaukusi savu kandidatūru, nevis tikusi svītrota no saraksta. Ždanoka, jau iesniedzot sarakstu, pauda pilnīgu pārliecību, ka CVK viņas kandidatūru svītros. CVK no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) pagājušajā nedēļā saņēma informāciju, ka uz Ždanoku un Ādamsonu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumi, TSDC komisijai arī nosūtīja tiesas spriedumus, kas šos faktus apliecina. Tiesas spriedumā par Ždanoku atzīts, ka viņa pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies LPSR Komunistiskajā partijā un līdz ar to uz viņu attiecas likumā noteiktie ierobežojumi. Vienlaikus CVK no TSDC ir saņēmusi arī tiesas spriedumu par Ādamsonu. Saņemtajā tiesas spriedumā atzīts, ka Ādamsons no 1981.gada 26.augusta līdz 1992.gada 6.jūnijam ir bijis PSRS Valsts drošības komitejas Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks. Saeimas vēlēšanu likums aizliedz par deputāta kandidātu pieteikt un Saeimā ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Par deputātu kandidātiem nedrīkst pieteikt arī tās personas, kas ir vai ir bijušas PSRS, LPSR vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, personas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, kuras izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas tām atņēmusi iespēju vadīt vai saprast savu rīcību. Jaunpilsoņi izvēlas PCTVL Diena 08/08/02 Baltijas datu nama (BDN) pētījums par jaunpilsoņu politisko aktivitāti apliecina, ka jaunpilsoņiem ir lielāka interese par politiku nekā vidēji valstī — divas trešdaļas no viņiem vairāk vai mazāk interesējas par politiku. Arī pagājušā gadā pašvaldību vēlēšanās jaunpilsoņi nedaudz vairāk piedalījušies nekā Latvijas pilsoņi vidēji. Katrs otrais savu piedalīšanos vēlēšanās motivējis kā savu pilsoņa pienākuma pildīšanu, katrs ceturtais vēlējies nobalsot par sev tīkamo partiju. Savukārt populārākā partija jaunpilsoņu vidū, pēc BDN datiem, ir apvienība PCTVL, par kuru balsojis katrs ceturtais (26%) no jaunpilsoņiem. Kalvītis prēmē Latvenergo valdi NRA 08/03/02 Pēc ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīkojuma Latvenergo valde par pagājušo gadu prēmijās saņēmusi maksimāli iespējamo summu - 52 945 latus. No šīs summas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons saņēma 20 074 latus. Savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Liuziniks par pagājušā gada darbu prēmēts ar 16 397 latiem, bet valdes loceklis Aigars Meļko - ar 16 474 latiem. Šogad prēmijās EM bijusi devīgāka nekā pērn, kad par 2000. gadu Latvenergo valdes locekļi kopumā saņēma 46 727 latus (K. Miķelsons - 14 270 latu; I. Liuziniks - 11 687 un A. Meļko - 11 735 latus). Tiesa gan, no sākuma ekonomikas ministrs A. Kalvītis bija atbalstījis stipri lielākas prēmijas - kopumā par 119 000 latu. K. Miķelsonam bija plānots izmaksāt 35 500 latu, bet I. Liuzinikam - 26 000 latu un A. Meļko - 19 500 latu, taču pēc plašā nosodījuma presē ministrs beigās tās samazināja. Par 2000. gadu bija plānots prēmijas izsniegt arī Latvenergo valsts pilnvarniekiem (158 600 latu), taču šis lēmums tika atcelts, jo 2001. gada 20. februārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi to neparedzēja. Arī šogad pilnvarnieki, tāpat kā padomes locekļi, prēmijas nesaņem. Ministru kabineta noteikumi noteic, ka prēmiju var saņemt valsts statūtsabiedrības vadītājs un vadītāja vietnieks, ja uzņēmumam ir bijusi peļņa un nav nodokļu parādu valsts budžetam. Prēmiju izmaksā reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tās apmērs nedrīkst pārsniegt trīs mēnešu atalgojumu. Ekonomikas ministra preses sekretārs Gints Lipsbergs Neatkarīgajai stāstīja, ka šogad piešķirtās Latvenergo prēmijas esot precīzi trīs mēnešalgu apmērā. No tā izriet, ka K. Miķelsons mēnesī saņem 6691 latu, I. Liuziniks - 5466 latus un Aigars Meļko - 5491 latu. Par prēmiju piešķiršanu un tās apmēru balso akcionāru pilnsapulcē, respektīvi - valsts pilnvarnieki pēc ekonomikas ministra rīkojuma. Tādējādi A. Kalvītis varēja ne tikai pieprasīt, lai piešķir mazākas prēmijas, bet arī - lai nepiešķir vispār. Dzērumā izraisītas avārijas dēļ amats nav apdraudēts BNS 08/02/02 Lai gan Rīgas domes vides departamenta direktors Raimonds Janita darba laikā dzērumā vadījis dienesta automobili un turklāt izraisījis avāriju, pilsētas mērs Gundars Bojārs neierosināšot lemt par Janitas atbilstību ieņemamajam amatam, laikrakstam "Diena" pavēstījis Bojāra preses sekretārs Guntars Kukuls. Bojārs paudis viedokli, ka vides departamenta direktors kā ierēdnis neko neesot pārkāpis. Pašvaldības īpašumam nodarītos bojājumus Janitam būšot jāsedz no savas kabatas, taču to, vai no domes puses amatpersonai uzliekams kāds sods, esot jālemj domes vides komitejai, kuras pārraudzībā atrodas vides departaments. Rīgas mērs, izsakot nosodījumu Janitas rīcībai un pieprasot sīku paskaidrojumu par notikušo, plāno uzdot šo gadījumu izvērtēt vides komitejai, kuras nākamā sēde būs 13.augustā. Savukārt komitejas vadītājs Valdis Kalnozols laikrakstam sacījis, ka nevēloties šajā gadījumā būt soģis. "Tas nav profesionalitātes, bet gan ētikas jautājums, tomēr mēs to izskatīsim," norādīja Kalnozols, gan piebilstot, ka nezina, kāds sods šajā gadījumā būtu piemērots. Kārtības policijas inspektors Aigars Bērziņš "Dienai" sacījis, ka, tāpat kā par katru avāriju ar cietušajiem, tiks lemts par krimināllietas ierosināšanu, taču pagaidām vēl nevarot pateikt, kad lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanu varētu tikt pieņemts. umLaikraksts "Rīgas Balss" ceturtdien informēja, ka Janita trešdien dzērumā izraisījis autoavāriju, kurā cietusi kāda sieviete. Janitas vadītais "Volvo Cross Country" sadūries ar "VW Passat", turklāt amatpersona no notia vietas mēģinājusi bēgt. Cietušo sievieti ātrā palīdzība pēc negadījuma nogādāja slimnīcā ar diagnozi hiperekstenzijas lēkme un galvas un ķermeņa sasitumi, bet pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas viņa atlaista mājās. Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļā BNS noskaidroja, ka automašīna pieder pašvaldībai un pašlaik to remontē "Mūsa Motors", bet Janita apņēmies pats segt visus remonta izdevumus. Vēl neizmantoti 10,9 miljoni sertifikātu BNS 08/03/02 Šā gada jūlija sākumā fizisko un juridisko personu kontos vēl bija 10,9 miljoni privatizācijas sertifikātu, kas ir par simts tūkstošiem sertifikātu mazāk nekā jūnijā, BNS uzzināja Ekonomikas ministrijā. No tiem juridisko personu kontos šogad jūlijā bija 5,3 miljoni sertifikātu, kas ir 4,8% no kopējo piešķirto sertifikātu skaita. No tiem 0,62 miljoni bija īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas ir 8,4% no piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita. Salīdzinot ar jūniju, juridisko personu kontos privatizācijas sertifikātu skaits ir palicis nemainīgs, bet īpašumu kompensācijas sertifikātu skaits samazinājies no 0,63 miljoniem jūnijā līdz 0,62 miljoniem jūlijā. Savukārt fizisko personu īpašumā šā gada jūlija sākumā vēl bija atlikuši 5,6 miljoni privatizācijas sertifikātu, kas ir 5% no kopējā piešķirto sertifikātu skaita. No fizisko personu īpašumā esošajiem sertifikātiem 0,77 miljoni bija īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas ir 10,4% no piešķirto sertifikātu skaita. Fizisko personu kontos, salīdzinot ar jūniju, gan privatizācijas, gan īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ir sarucis no 5,7 miljoniem jūnijā līdz 5,6 miljoniem privatizācijas sertifikātu jūlijā un no 0,78 miljoniem jūnijā līdz 0,77 miljoniem īpašuma kompensācijas sertifikātu jūlijā. Savukārt kontos vēl neieskaitīti jūlija sākumā bija 1,5 miljoni privatizācijas sertifikātu. Vides aktīvisti rīkos reidus kāpu aizsardzībai BNS 08/03/02 Vides aizsardzības kluba (VAK) aktīvisti sestdien un svētdien Talsu rajonā rīkos reidus, lai cīnītos pret kāpu izbraukāšanu ar automašīnām, informēja VAK Kāpu aizsardzības programmas pārstāvis Jānis Matulis. Reidi notiks Talsu rajona piekrastes pašvaldībās - Mērsragā, Rojā un Kolkā. VAK informē, ka līdz šim pārrunas ar piekrastes pašvaldībām nav bijušas rezultatīvas - pašvaldību pārstāvji nav demonstrējuši vēlmi risināt kāpu degradācijas problēmu un cīnīties pret kāpu izbraukāšanu. "Tomēr vasaras periodā, it īpaši nedēļas nogalēs, šī problēma kļūst īpaši aktuāla," uzsver Matulis. Reida laikā vides aktīvisti mēģinās gan aizsargāt kāpu joslu no izbraukāšanas, gan arī izglītot iedzīvotājus un aizsākt diskusiju par nepieciešamību aizsargāt kāpu joslu un veidiem, kā to darīt. Reklāmas uzrunā, bet nepārliecina Diena 08/05/02 Kaut gan politisko partiju reklāmas var ietekmēt ne tikai to tēlu vēlētāju acīs, bet arī panākumus liktenīgajā oktobra sestdienā, lielākā daļa laicīgās varas tīkotāju cilvēku uzticību cer sasniegt aizsietām acīm - Dienas aptaujātie speciālisti televīzijā redzamās reklāmas atzīst par sasteigtām un saka, ka īstu skaidrību par reklamēto “preci” no tām nevar gūt. Netradicionālu pieeju savu ideju paušanai televīzijā izvēlējusies Brīvības partija (BP) -ierasti smaidīgo politiķu vai tumšādainu znotu vietā skatītājam tiek piedāvāts vienīgi melns ekrāns, uz kura mainās draudīgi uzraksti par neatvairāmajiem ekonomisko bēgļu plūdiem, kas Latviju pārņemšot pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tiem TV vērotājiem, kuriem baltiem burtiem rakstītajā tekstā iedziļināties liedz redze vai slinkums, ziņojumi tiek nolasīti dramatiskā vīrieša balsī, gan atstājot laiku arī pašiem izlasīt skarbu nākotni vēstošās rindas. “Tā ir biedējoša reklāma,” uzskata reklāmas aģentūras Lowe Age radošais direktors Jānis Kalējs. Vēršanās pie cilvēka bailēm sastopama arī pavisam ikdienišķu ražojumu reklāmās - ja nepirksiet mūsu dezinficējošo līdzekli, jūsu tualetes podu pārņems baktērijas, stāsta J.Kalējs. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savā TV reklāmā nevienu nebiedē - tajā pārdesmit sekunžu laikā redzams dīgstošs asns, kuru fonā papildina meitene ar skrituļslidām, automašīnu rinda, lietus veldzi baudošs Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, sauklis “Es gribu dzīvot Latvijā!” un citas ainas, kas speciālistos rada neizpratni par reklāmas vēstījumu un cilvēkiem, ko tā tiecas uzrunāt. J.Kalējs norāda, ka reklāmā īsti nekas nav pateikts un tā piestāvētu jebkurai partijai, tajā pašā laikā atzīstot, ka jautājumu tajā ir vairāk nekā atbilžu. “Reklāmas radīšana jau sen vairs nav tik vienkārša - ir ideja, taisām reklāmu,” stāsta J .Kalējs. Aiz labas reklāmas slēpjas apjomīgs darbs, kurā noskaidrots - kam, ko un kā es vēlos pateikt. Turpretī šajā gadījumā par iespējamo mērķauditoriju un vēstījumu spriest esot ļoti grūti. “Radītais iespaids ir pilnīgs pretstats tam, ko viņi gribējuši teikt,” kritiski noskaņots ir arī publicists un žurnālists Pauls Bankovskis. J.Kalēja minēto izpētes darba trūkumu netieši apstiprina arī Pirmās partijas (PP) pārstāvis Oskars Kastēns - TV ekrānos redzamā “mācītāju partijas” reklāma ceļu no idejas līdz produktam nogājusi trīs četru dienu laikā. Tajā redzams Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, kurš, stāvēdams uz rudenīgi pelēka lauku ceļu fona un teikto pastiprinādams ar dūrēs savilktu roku kustībām, sola “cīnīties par taisnību” un uzsver, ka vienīgi PP atbildību par saviem darbiem uzņēmusies arī Dieva priekšā. P. Bankovskim PP līdera uzruna un reklāmas noformējums atgādinot TV veikalu - pat nezinot, kāda prece tiek piedāvāta, “ir skaidrs, ka tā ir draņķīga”. Līdzīgā manierē veidots arī cits, fonda Ekumēniskā televīzijas padome apmaksāts reklāmas klips: tajā garīgo vērtību sludinātāji kardināls Jānis Pujāts un priesteris Aleksandrs Nagla aicina skatītājus ar darbiem nopelnīt ne tikai mūžīgo dzīvošanu, bet arī vietu parlamentā “tiem, kas godā kristīgās vērtības”. Tiesa, gan O.Kastēns, gan fonda vadītāja Dace Kudiņa noliedz, ka klips būtu saistāms ar PP - līdzība radusies vien tādēļ, ka abi klipi veidoti ar vienas un tās pašas draudzes atbalstu un tehniku, bet izvietojums vienā reklāmas blokā esot nejaušība. Bolderājā norok pēdējo kāpu LETA 08/05/02 Uzņēmums "Fonds Blagovest" sācis norakt pēdējo kāpu Bolderājā, par ko satraukumu izteikuši šī rajona iedzīvotāji, pirmdien ziņoja laikraksts "Vakara ziņas". Firmas prezidents Grigorijs Siņakovs apgalvojis, ka viņa vadītais uzņēmums kāpu nenorok, bet gan izved tās smiltis, kas iegūtas, tīrot kanālu. Smiltis tiekot pārdotas, atzinis Siņakovs. Kā skaidrojis Siņakovs, savulaik ticis padziļināts Hapaka grāvis, bet tagad izsmelto grunti nolemts izvest. Tiklīdz darbi būs pabeigti, teritorija tikšot sakopta, rakumu pēdas nosegtas ar melnzemi un iesēta zālīte, solījis uzņēmuma vadītājs. "Mums ir visas atļaujas, mēs te drīkstam strādāt," piebildis Siņakovs. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Raimonds Vējonis gan informējis, ka "Fondam Blagovest" visas atļaujas pirms divām nedēļām ir anulētas, tāpēc firmas patlaban veiktie darbi ir nelikumīgi. Vējonis solīja, ka pārvaldes inspektori pārbaudīs gadījumu un, ja atklās, ka nelikumības turpinās, firmu sodīs. Starp Dižjūru un Mazjūru Diena 08/03/02 Ziemeļkurzemē, seno lībiešu ciemu krastā, vecās apbūves vidū iefiltrējušies diennakts veikali, jebkurš var nopirkt banānus, tomēr nu vairāk nekā desmit gadus pasaulei atvērtajā padomju gados slēgtajā zonā joprojām ir sava deva lībiešu dzīves noslēpumainības. Šosestdien lībiešu pēcteči par sevi atgādinās Līvu svētkos Mazirbē. Šie svētki tiek rīkoti kopš 1989.gada, kad lībiešu krasta iemītniekiem tika pirmoreiz atvērta gandrīz 50 gadus slēgtā pieeja jūrai. Kolkas lībiešiem raksturīgā namā ar ieeju mājas galā Diena satika vienu no īstenām lībietēm - vēsturnieci Valdu Šuvcāni, kurai lībiešu valoda ir dzimtā valoda. Šogad Līvu svētkos notiks viņas sarakstītās grāmatas Ciems, kura vairs nav... atvēršanas svētki. Kopš 1980.gada viņa arhīvā pētījusi vairākas dzimtas. Viņa lībiešu valodas prasmi saglabājusi, jo mājās ģimene runājusi lībiski, ar skolā iemācīto vien nepietiktu: “Lībiešu valodas skolotājs-jūrnieks brauca pa piecām skolām, tādēļ valodu mācīja katrā skolā tikai vienreiz nedēļā.” “Kad cilvēki pēc neatkarības atgūšanas atdabūja savas zemes, tās tika sadalītas nelielos gabalos un pārdotas - tā, neievērojot māju bijušos pamatus, tiek saceltas dažādas, kopējā arhitektūrā neiederīgas mājas,” stāsta V.Šuvcāne. “Viena puse jaunienācēju apbūves jautājumos ar mums konsultējas, taču otra puse bieži neievēro stilu, un jaunās mājas kopā vairs neizskatās ar vecajām,” stāsta kultūrvēsturiskās teritorijas Lībiešu krasts direktors Edgars Sīlis. “Lībiešu krastam ir īpašs radošs gars, ja salīdzina ar Piebalgas ezeriem, kur apmetas daudzi mākslinieki, liels sasprindzinājums, liela iedvesma,” stāsta māksliniece Helēna Heinrihsone, kura jau 16 vasaras dzīvo Saunagā. Par krasta izmaiņām viņa teic: “No vienas puses labi - tagad te ir diennakts veikali, krogi, taču uz nelieliem zemes gabaliem jaunbagātnieki ceļ visu, ko grib, ļoti pietrūkst lībiešu krasta arhitekta.” Senatnē Kolkasraga iedzīvotāji jūrnieku maldināšanai kūruši viltus ugunskurus, lai garāmbraucošie kuģi uzskrietu Irbes šauruma sēkļiem un tos aplaupītu, taču tagad vietējie pret svešiniekiem ir daudz iecietīgāki, bet sēklis tikpat bīstams. Vieta, kur satiekas divas jūras - ziemeļrietumu daļā Baltijas jūrai piegulošais Irbes jūras šaurums jeb Dižjūra un Rīgas jūras līcis jeb Mazjūra - jau izsenis bijis bīstams posms kuģotājiem, līdz šeit tika uzbūvēta Kolkas bāka, arī tagad pie Kolkas raga peldētājiem peldēt neklātos, Dienu brīdināja Kolkā sastaptais bijušais, pieredzējušais zvejas kuģa kapteinis Juris Zemturis. Smilšu masām nedaudz pārvietojoties rietumu-austrumu virzienā, vējainā laikā cilvēks, skarot sēkli ar kājām, ierauts virpulī, var piepeši pazust ūdens dzelmē un nekad vairs neatgriezties. “Kad 50 gadus cilvēkus nelaida pie jūras, viņi aizmirsuši, ka šādi nelaimes gadījumi bijuši, tādēļ pērnvasar notika traģisks gadījums,” viņš atgādina. Kolkas iedzīvotāji teic, ka apkaime atdzīvojas pārsvarā vasarā, jo šeit pārziemojot tikai izturīgākie un pensionāri, darbavietas pārsvarā rodamas tikai zivju apstrādes cehos. Taču pašu zvejnieku pamaz. Pie Mazirbes universālā pārtikas, apģērbu un saimniecības preču veikala ēkas, svelmē nokarsušais zvejniecības “reanimētājs” Viesturs Dienai saskaitīja tikai astoņus deviņus aktīvus zvejniekus Mazirbē. Kolhozam likvidējoties, zvejnieki varējuši no noliktavām ņemt dažādas lietas: citi ņēmuši cukuru, viņa ģimene - zvejas rīkus: “Kas nav jau iepriekš iesācis, tam nav ko šeit sākt. Ja mums nebūtu zvejas rīku - neatmaksātos.” Pa desmit gadiem Viesturam gadījusies tikai viena menca, reņģes gan esot biežas, arī brekši murdos iekļūstot, taču “šorīt jau pirms desmitiem izlīdu no jūras, nāca pērkoņi virsū un zive nekāda nebija”. Mazirbe ir lielā mērā lībiešu kultūras centrs. Vasaras nometne Mazirbē, kurā bērnus un jauniešus iepazīstina ar lībiešu kultūru, vēsturi un amatus, jauniešu vidū ieguvusi lielu atsaucību, un arvien grūtāk atrast jaunieti, kurš pārliecināts, ka lībieši dzīvoja tikai XIII gadsimtā. Šogad nometnē piedalās 49 bērni un jaunieši, to skaitā arī no Lietuvas. “Laikā, kad varētu zvilnēt karstumā, bērni uz šejieni brauc - pat no 6 gadu vecuma. Viņiem ir ar ko atšķirties no citiem, tā ir vērtība, ja var raiti sasveicināties un sarunāties lībiski,” stāsta nometnes organizētāja Zoja Sīle. 14 gadus vecajai Ievai Kļaviņai “lībieši liekas ļoti drosmīgi, ja viņi savu kultūru tā saglabājuši”. Viņas vienaudža Toma Kalēja vectēvs ir lībietis, kurš mīt Sīkragā, “bišku prot lībiešu valodu” un jau bērnībā viņam mācījis lībiešu paražas. Tomu vilina stāsti, “kā lībieši tos kuģus uz sēkļiem vedināja, arī stāsti par vilkačiem, kuri staigāja apkārt, uzlika lāstus, tādēļ lībiešiem bija jāizlien zem priežu saknēm, lai atbrīvotos no lāsta”. Vienīgais žēl, ka neesot zināms, cik reizes jāizlien. Vidzemes ekotūrisma maršruti starp labākajiem Dienas Bizness 08/05/02 Jau otro gadu "Lauku Avīze" kopā ar Latvijas Tūrisma attīstības aģentūru rīko tūrisma maršrutu konkursu. Šogad - ekotūrisma gadā, lai popularizētu ekotūrisma ideju Latvijā un attīstītu dabai draudzīgu tūrisma veidu. Konkursam tika iesūtīti 46 darbi. Maršrutu vērtēšana notiek II kārtās. Pirmajā kārtā Daugavas labā un kreisā krasta vērtēšanas komisijas, kurās bija gan vides un tūrisma speciālisti, gan reģionālo tūrisma organizāciju pārstāvji, finālam izvirzīja 10 labākos maršrutus, kas visvairāk atbilda konkursa noteikumiem. No Vidzemes finālā iekļuva vislielākais skaits maršrutu - pavisam četri. Jau otro gadu starp labākajiem maršrutiem ir Rūjienas tūrisma informācijas centra vadītājas Gunas Ķiberes maršruti, šoreiz - Kas ir tur - Rūjienas novadā, dabai draudzīgi aicina ceļot arī Salacgrīvas novada TIC, kas iesniedzis maršrutu Visas upes uz jūru, pa Gaiziņkalna apkārtni Madonas rajonā Pēteris Ločmelis izveidojis maršrutu Piekūnu klejojumu taka, bet Iveta Ence no Strenču virsmežniecības iesniegusi maršrutu Ko glabā mežs. Finālā iekļuvušos maršrutus Lauku Avīzes un LTAA pārstāvji pārbauda klātienē. Visu desmit maršrutu apraksti tiks publicēti katru otrdienu laikrakstā Lauku Avīze. Pirmo maršrutu varēja lasīt jau 30.jūlijā, bet 6.augustā varēs iepazīties ar Rūjienas ekotūrisma maršrutu. Iepazīstieties ar maršrutiem un izmantojiet atlikušo vasaru un saulainās rudens dienas, lai iepazītu Latvijas dabas jaukumus! Ievērojami aug 'Max Mola' pasažieru skaits BNS 08/03/02 A/s "Rīgas jūras līnija" (RJL), kas ar prāmi "Max Mols" veic pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga - Nīnēshamna, jūlijā apkalpojusi 7206 pasažierus, kas ir par 78,5% jeb 3169 vairāk nekā jūnijā. Par to informēja kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Evita Matisone, norādot, ka kopumā kopš prāmja darbības uzsākšanas aprīļa beigās pārvadāti 13 375 pasažieri. Jūlijā prāmis maršrutā Rīga - Nīnēshamna ir veicis 15 reisus, un katrā no tiem vidēji ir braukuši 480 pasažieri, kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 200 pasažieriem reisā. Matisone pavēstīja, ka vēl joprojām nedaudz lielāka pasažieru plūsma ir no Latvijas uz Zviedriju - jūlijā tie bija 3934 pasažieri, bet no Zviedrijas uz Latviju jūlijā ir atbraukuši 3272 pasažieri. Jūlijā visvairāk prāmja satiksmi izmantojuši Latvijas iedzīvotāji - 46,6% no visiem pasažieriem. Zviedrijas iedzīvotāji ir bijuši 28,9%, lietuvieši - 6,5%, norvēģi - 6,2%. Pārējie pasažieri galvenokārt ir no Dānijas, Somijas, Vācijas, Krievijas u.c. Jūlijā ir pārvadāti arī 1224 transporta līdzekļi, kas ir pieaugums par vairāk nekā divām reizēm. Matisone pauda apmierinātību ar pasažieru pārvadājuma rezultātiem, īpaši ar lielo pieaugumu jūlijā, uzsverot, ka "pozitīvos rādītājus ir nodrošinājis kompānijas līdzšinējais darbs stabilas prāmja satiksmes nodrošināšanā un sadarbības izvēršana ar tūrisma aģentūrām". Latvijā prāmja biļetes ir iespējams iegādāties 47 tūrisma aģentūrās, Lietuvā un Zviedrijā astoņās, bet Dānijā un Norvēģijā pa vienai. "Max Mols" satiksmi nodrošinās līdz 22.septembrim, bet par tā aizstājēju ir plānots informēt līdz augusta beigām. Patlaban vēl tiek risinātas sarunas un precizēti jaunā prāmja iegādes nosacījumi. Zviedri ar sajūsmu uzņem LNO Diena 08/05/02 Ar ilgstošām stāvovācijām sestdienas vakarā pēc izrādes Lučija di Lamermūra noslēdzās Latvijas nacionālās operas (LNO) divu dienu viesošanās Dalhallā - Zviedrijas brīvdabas estrādē, kas ierīkota senu akmens lauztuvju karjerā gandrīz 200 metru dziļumā. LNO kolektīvs jau ceturto gadu tiek uzaicināts kuplināt Dalhallas vasaras operas festivāla programmu, taču pirmo reizi uzstājās ar diviem iestudējumiem: jau pērn publikas iemīļoto Lučija di Lamermūra, kurā atkal triumfālus panākumus guva galvenās partijas izpildītāja Sonora Vaice, un speciāli Dalhallai sagatavotu Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis pirmizrādi, ko LNO apmeklētāji ieraudzīs nākamajā sezonā. Klīstošais holandietis ir LNO direktora Andreja Žagara debija režijā. Mākslinieciskā efekta svarīga sastāvdaļa ir mākslinieces Katrīnas Neiburgas videoprojekcijas. Arī viņai šis darbs ir debija LNO. Abās izrādēs pie diriģenta pults bija LNO muzikālais vadītājs un galvenais diriģents Ģintars Rinkevičs. Diena uzklausīja pirmās atsauksmes par LNO sniegumu. Hanss Leps, Zviedru institūta kultūras nodaļas direktors: “Mani dziļi iespaidoja Sonoras Vaices lieliskais dziedājums, kaut arī, protams, zinu, ka Latvijas Nacionālās operas kopējais līmenis ir augsts. Taču Sonoras Vaices darbs Lučijas lomā bija fantastisks, izsmalcināts brīnums.” Magnuss Aspergrens, Stokholmas Folk operan izpilddirektors, par Klīstošo holandieti: “Septiņus gadus, kopš Dalhallā notiek šie operas svētki, kā māksliniecisks veselums tā ir vislabākā izrāde, kas šeit rādīta.” Ierēdņi par valsts naudu izklaidējas Internetā Aivis Biķernieks, Vakara Ziņas 08/07/02 Reizēm, lai valsts iestādē nokārtotu kādu jautājumu vai iegūtu vajadzīgo izziņu, ir jāgaida vairākas stundas, dienas vai pat nedēļas. Un ierēdnis ne vienmēr ir tik laipns, kā vajadzētu. Iespējams, apmeklētājs viņu iztraucējis patīkamā nodarbē – lasot avīzi, dzerot kafiju vai tērzējot ar kolēģiem. Izrādās, valsts iestāžu darbiniekiem ir arī citas izklaides – Internets. Jau sen tiek apspriests jauns megaprojekts – e-Latvija, kuram tiks tērēta liela nauda no valsts budžeta. Doma uz papīra izskatās pat ļoti labi, bet dzīvē tas nozīmē, ka katram ierēdnim būs dators ar Interneta pieslēgumu, kas tiks apmaksāts no nodokļu maksātāju kabatām. “Vakara Ziņas” atklāja, ka ar virtuālajām sarunām (čatu) izklaidējas ne tikai pusaudži, bet arī ierēdņi. Kamēr “Vakara Ziņas” bija virtuālo sarunu telpā, valsts darbinieki šo pļāpātavu apmeklēja 39 reizes. Aktīvākie ir valsts akciju sabiedrības, bezpeļņas organizācijas “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA) pārstāvji. Piemēram, darba dienā no pulksten 12.35 līdz 17.06, VITA pļāpas 16 reizes bija manāmi virtuālajā pasaulē. VITA ģenerāldirektors Rihards Balodis “Vakara Ziņām” attaisnojās, ka “mūsu klienti ir ne tikai ierēdņi, bet arī valsts institūcijās strādājošie, valsts un daļēji valsts uzņēmumi, privātuzņēmumi un pat Interneta pieslēguma abonenti daudzdzīvokļu mājās”. Nākamie rosīgākie runātāji datorā ir no Ārlietu ministrijas – todien viņi 15 reizes piedalījās virtuālajās sarunās. Turklāt, kā izskatījās, ne pirmo dienu. Dažs jau ieguvis kanāla operatora (Kārtības uzturētāja. – A.B.) tiesības un pamanījās pat kādu no nepaklausīgajiem izmest no kanāla – apvienojot valsts darbu ar kārtības uzturēšanu pļāpātavā. Jāatgādina vien, ka no nodokļiem tiek apmaksāts gan Interneta pieslēgums, gan arī attiecīgā cilvēka darba alga. Ārlietu ministrijas viedoklis šajā jautājumā ir nepārprotams: “Uzskatām, ka ir jāvērtē darbs pēc rezultātiem, nevis jāizspiego savi darbinieki. Latvijas “Internet Relay Chat” resursa vairāki kanāli ir lētākais un operatīvākais visu Latvijas tīklu administratoru saziņas veids, lai novērstu potenciālus vīrusus un citu informācijas tehnoloģiju draudus.” Šķiet, Ārlietu ministrija aizmirsusi, ka pakalpojumu saņem no VITA, kurai tad arī būtu jāatbild par drošību savā tīklā. Ministrija ik mēnesi šķiras vidēji no 3200 latiem, ko maksā VITA. Vēl interesantāks ir mēģinājums atrunāties par Interneta lietojumu vispār, arī ārpus valsts sektora: “Nepareiza Interneta izmantošana ir globāli neatrisināta gan valstisku, gan privātu iestāžu problēma.” Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars nekautrējās spriest, ka šis raksts ir pasūtīts, turklāt viņam ir kārtojamas citas darīšanas. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji priekšroku dod nevis čatam, bet jautrākām izklaidēm – dienu sāk un beidz ar iepazīšanās sludinājumu lasīšanu un komentēšanu lapā www.sex.lv . Elīna Lūce no VID komunikāciju nodaļas to komentēja: “Nevienam no minētajiem apvainojumiem nav acīmredzamu pierādījumu.” “Ja tiek konstatēts, ka darbinieks Interneta pakalpojumus izmanto ne darba jautājumiem, var tikt ierosināta dienesta izmeklēšana un piespriests disciplinārsods, ņemot vērā VID iekšējās kārtības noteikumus un VID ētikas kodeksu,” skaidroja Lūce. Lielais karstums ir pāri, un laiks ir vienkārši ideāls!... Gaisa temperatūra ir apt. +25oC, ūdens ir apt. +20oC silts. Dārzi ir vienos ziedos, tos rotā daudz un dažādas vasaras puķītes un arī spurainās asteres, krāšņās gladiolas un skaistās dālijas, kuras vairāk tiek uzskatītas tā kā par rudens puķēm...Vai tas nozīmētu, ka vasara tuvojas noslēgumam?... Nez vai, jo nekas cits, par to neliecina. Tieši otrādi – viss liecina par to, ka vasara rit pilnā sparā! Cilvēki sauļojas, peldas... atpūšas... bauda jauko vasaru... Vienīgi lietus gan nav lijis un zeme jau ir tā izkaltusi, ka pat ne- mitīga laistīšana gandrīz vairs nelīdz. Tāpēc tagad vēl tikai vajadzētu vasarīgu lietutiņuun tad jau viss būtu pilnīgā kārtībā... Anda