K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 261 2002. g. 23. - 29. augusts Veselības finansējuma koncepcija iestrēgusi valdībā Diena 08/27/02 Valdības komitejā atbalstītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no valsts budžeta nevieš cerību par stabilu līdzekļu pieaugumu un nav saprotams pašiem medicīnas darbiniekiem. Amatpersonas norāda - dokuments pagaidām ne Ministru kabinetā, ne Saeimā nav izskatīts un diskusijas par to vēl priekšā, bet piesaistīt papildu līdzekļus plānots, skaidri definējot pakalpojumu minimuma "grozu". Vairāki politiķi gan uzskata, ka koncepcijas gausā virzība liecina, ka īstā finansēšanas veida izvēle būs nākamās valdības ziņā. Labklājības ministrija (LM) piedāvāja trīs veselības aprūpes finansēšanas veidus - budžeta dotācijas modeli, kam būtu nepieciešams liels valsts atvēlēto līdzekļu pieaugums, patlaban funkcionējošajam vistuvāko jeb jaukto modeli, kad nauda medicīnisko pakalpojumu apmaksai tiktu paredzēta no valsts budžeta un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa "iezīmētās" veselības nodokļa daļas, trešo veidu - obligāto iedzīvotāju veselības apdrošināšanu, iesaistot privātās sabiedrības. Valdības komiteja pirmdien jau otro reizi izskatīja nedaudz uzlaboto koncepciju un atbalstīja pirmo variantu, uzdodot LM dokumentu vēl papildināt. Lai gan pēdējā laikā vairākkārt uzsvērta nepieciešamība vēl bez budžeta līdzekļiem veselības aprūpes finansēšanā iesaistīt arī papildu kapitālu, par obligātās apdrošināšanas modeli plašāk nav spriests. Atzīts - tā ieviešanai patlaban nav ekonomisko priekšnoteikumu (lielai daļai iedzīvotāju ienākumu līmenis vēl ir zems, tāpēc maksāt papildus par veselības apdrošināšanu daudzi nespētu). Arī šīs sistēmas administrēšanas izdevumi būtu pārāk lieli, Dienai teica G. Bērziņš, paskaidrojot - patlaban šim nolūkam tērē aptuveni 2% no visa veselības aprūpes finansējuma, bet obligātās apdrošināšanas modelī tie būtu aptuveni 9%. Vienlaikus viņš uzsvēra - LM ir jādomā, kā ieinteresēt privātās apdrošināšanas kompānijas, veicinot brīvprātīgo apdrošināšanos, jo bez papildu līdzekļiem neiztikt. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viceprezidents Viktors Gustsons Dienai pauda, ka patlaban Latvijā veselības apdrošināšanas tirgū konkurē ap 15 firmu, tāpēc viedoklis, ka privāto sabiedrību iesaistīšana palielinās administratīvos izdevumus, ir aplams - šādas sāncensības apstākļos katrs centīsies izmaksas iespējami samazināt. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājas vietniece Ija Rudzīte Dienai pauda neizpratni, kāpēc MK komitejas atbalstu guvis valsts budžeta dotācijas modelis. Šis finansēšanas veids, tāpat kā pašreizējā sistēma, negarantētu stabilu finansējumu, jo būtu atkarīgs no budžeta ieņēmumiem, bet blakus ienākumi nav paredzēti, teica I.Rudzīte. Turklāt nav minēts, kā iecerēts panākt šī finansēšanas veida īstenošanai nepieciešamo budžeta pieaugumu. Līdzīgu viedokli Dienai pauda arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs - biedrība atbalstījusi otro modeli, jo tajā piedāvāta papildu ienākumu iespēja (iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa), turpretī veselības aprūpes finansēšana tikai no budžeta dotācijas papildu ieņēmumus neparedz. "Visu atrisinās nauda - ja tā no budžeta tiks atvēlēta pietiekami, arī dotācijas variants būs labs," pauda J.Kalējs. Savukārt Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds visu LM tapušo finansēšanas koncepciju vērtēja ļoti skeptiski - viņaprāt, tas esot steigā pirms vēlēšanām uzrakstīts dokumenta uzmetums, ar kuru LM cenšoties "aizlāpīt" darbības nepilnības. Vairāki Dienas izvaicātie politiķi un Saeimas deputāti gan izteica pārliecību, ka koncepcijas projekta apspriešana un pieņemšana būs tikai nākamās valdības darbs - tajā gan godprātīgi izklāstīta esošā situācija un piedāvāti finansēšanas mehānismi, taču konkrētas stratēģijas trūkst. Pēc iestāšanās ES cenas Latvijā kāps Diena 08/23/02 Latvijai esot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, cenu līmenis lēnām un pakāpeniski augs. To var uzskatīt par vienu no negatīvajiem ES integrācijas efektiem, kaut gan visu vainu par cenu kāpumu uzlikt ES nevar - augot labklājībai, dzīve kļūtu dārgāka arī tad, ja Latvija ES nestātos. Taču atsevišķām precēm un pakalpojumiem cenas pieaugumu radīs tieši ES likumu ieviešana. Dramatisks cenas pieaugums būs vienīgi tabakas izstrādājumiem. Mazliet cenas palielināsies medikamentiem, degvielai, komunālajiem pakalpojumiem, un pastarpināti tas var atstāt iespaidu arī uz pārtikas preču cenām. Tomēr ekonomisti drošina, ka cenas nevarēs celties straujāk par iedzīvotāju ienākumu līmeni, turklāt atsevišķām precēm, kur cenas tagad ir augstas, vienotais ES tirgus varētu palīdzēt tās samazināt. "Kopumā lielu cenu svārstību nebūs," raksturo Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts Ancāns. "Es pat teiktu, ka iestāšanās ES ir cenas stabilizējošs faktors, jo jāpatur prātā, ka, pēc tam pievienojoties Eiropas monetārajai savienībai, Latvijai būs jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Viens no tiem - inflācija nedrīkst pārsniegt noteiktus limitus." Taču vienlaikus cenu līmenis pakāpeniski izlīdzināsies ar ES. H.Ancāns prognozē, ka pārsvarā pieaugums būs tā saukto netirgojamo preču vai pakalpojumu sektorā - īrei, komunālajiem pakalpojumiem, transporta izdevumiem. Pieauguma temps būs atkarīgs no tā, kā mainīsies iedzīvotāju ienākumu līmenis. "Šīs divas lietas ies roku rokā. Mēs jau tagad redzam, ka pastāvīgi palielinās iedzīvotāju ienākumi un ceļas arī šīs cenas. Taču pat dabīgie monopolisti nevar cenas pacelt momentā, jo ir regulators, kas raugās, lai tās nepieaugtu straujāk par pirktspēju," saka H.Ancāns. "Tas būs ļoti pakāpeniski process. Nebūs tā, ka vienā dienā iestāsimies, otrā būs tādas cenas kā Vācijā, bet ienākumi palikuši, kādi bijuši." Latvija korumpētāko valstu saraksta augšdaļā BNS 08/28/02 Latvija šogad starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" veidotajā korupcijas uztveres indeksa sarakstā ierindojusies 52.vietā, atpaliekot no pārējām divām Baltijas valstīm. Igaunija sarakstā ieņem 29.vietu, Lietuva - 36.vietu no 102 sarakstā iekļautajām valstīm. Latvijas korupcijas uztveršanas indekss šogad ir 3,7 punkti, kas ir par 0,3 punktiem vairāk nekā pērn. Latvija 52.vietu dala ar Čehiju, Slovākiju, Maroku, Šrilanku. Pavisam pētījumā analizētas 102 valstis. Šogad Latvijā veikti četri pētījumi (pērn trīs) un atšķirības starp dažādu pētījumu datiem ir minimālas. Rezultāti svārstās no 3,5 līdz 3,9 punktiem pēc 10 ballu skalas, kurā 0 nozīmē, ka valsts ir pilnīgi korupmēta, bet 10 - ka valstī korupcija nepastāv. Pēdējo, 102.vietu šogad ieņem Bangladeša, bet par vismazāk korupmētām valstīm uzskata Somiju, Dāniju, Jaunzēlandi, Īslandi, Singapūru un Zviedriju. No Eiropas Savienības (ES) valstīm un ES kandidātvalstīm Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām (22.) kopā ar Čehiju un Slovākiju, bet pirmās vietas ieņem Somija, Dānija un Zviedrija. Lai gan šī līdz šim ir augstākā Latvijas vieta, tā joprojam ir sliktākā Baltijas valstu starpā. 2000.gadā Latvija bija 57.vietā, bet vēl gadu iepriekš - 58.vietā. Igaunija ieņem 29.vietu (pērn 28.vieta), savukārt Lietuva - 36.vietu (pērn 38.vieta). Korupcijas uztveres indeksu "Transparency International" paziņo kopš 1995.gada, un tas tiek izstrādāts, pamatojoties uz uzņēmēju un sabiedrības aptaujām, kā arī analītiķu pētījumiem. Par korupcijas uztveres indeksu to sauc tādēļ, ka tas nevis atspoguļo reālo korupcijas līmeni, bet priekšstatu par valsts korumpētību. Rīgas domes e-pilsētas projekta izstrādi veiks 'Microsoft' LETA 08/28/02 Konkursā par Rīgas domes e-pilsētas projekta izstrādi par labāko atzīts informācijas tehnoloģiju kompānijas "Microsoft" izveidotās koalīcijas piedāvājums, informē Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Mārtiņš Krieviņš. Pēc Krieviņa sniegtās informācijas, tikusi izvērtēta ne tikai pretendentu izpratne par darba uzdevumu un iesniegto piedāvājumu atbilstība tam, bet arī piedāvātā projekta organizācija, metodika un sadarbības modelis. Liela nozīme tikusi piešķirta pretendentu pieredzei līdzīgu projektu realizācijā, kā arī projekta izstrādei piedāvātā personāla kvalifikācijai. Būtiska nozīme, nosakot konkursa uzvarētāju, esot bijusi arī pretendentu finansu piedāvājumam. Saimnieciski visizdevīgāko un vienlaikus arī vislētāko piedāvājumu konkursam bija iesniegusi "Microsoft Latvia" veidotā koalīcija ar SIA "Hewlett-Packard" un SIA "Ernst&Young", norāda Krieviņš. Cits pretendents - SIA "Fortech" konkursā piedalījusies bez sadarbības partneriem, savukārt SIA "PriceWaterhouseCoopers" startējusi kopā ar AS "Dati" un SIA "Data Pro". "Microsoft" projektu piedāvāja realizēt par 1 791 594 latiem, "Fortech" - par 2 197 455 latiem, "PricewaterhouseCoopers" - par 3 297 499,38 latiem. Ar "Microsoft" par Rīgas domes e-pilsētas projekta izstrādi tiks slēgts 1 791 594 latus vērts līgums. Konkursa uzvarētājam projekta īstenošanas laikā būs jāizstrādā stratēģiskais plāns un vienota ievaddokumentācija e- pilsētas izveidei, ieviešanai un uzraudzībai saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto e-pilsētas projekta koncepciju. E- pilsētas vīzijas projektam Rīgas dome gatavojas pirmo triju gadu laikā atvēlēt 14,45 miljonus latu. Kompānijas "IBM Latvija" pārstāvji pauduši satraukumu, ka Latvijā ticis izplatīts viedoklis tikai par vienas kompānijas neapšaubāmām priekšrocībām piedāvāt e- pārvaldes risinājumus. "IBM Latvija" pārstāvji uzskata, ka, veidojot e-pārvaldi, svarīgākā tās sastāvdaļa nav aparatūra, bet gan programmnodrošinājums, kas ļauj apvienot dažādas informācijas integrētu apriti. Aizbildinot tikai viena piegādātāja izvēli, tiek apgalvots, ka tad tas arī būtu pilnībā atbildīgs un varētu garantēt sekmīgu risinājuma funkcionēšanu. Taču līdz ar to milzīgi līdzekļi tiks tērēti piegādātāja licenču apmaksāšanai un arī turpmāka šī projekta attīstība būs saistīta tikai ar šo vienu piegādātāju, uzskata "IBM Latvija". Sekas tam būšot pakļaušanās viena piegādātāja cenu diktātam un viena ražotāja ierobežotajām iespējām. Informācijas tehnoloģiju jomā nepārtraukti notiek izmaiņas, līdz ar to slēgtai sistēmai nebūs iespējams operatīvi reaģēt uz jauninājumiem, kā arī tas varētu palielināt uzturēšanas izmaksas, uzskata "IBM Latvija". Puse skolu nebūs gatavas pārejai uz valsts valodu Diena 08/29/02 Teju puse aptaujāto mazākumtautību skolu direktoru un skolotāju uzskata, ka viņu izglītības iestāde pēc diviem gadiem nebūs gatava nodrošināt 10.klases pāriešanu uz mācībām latviešu valodā, lai gan to nosaka Izglītības likums. "Svarīgākā problēma, kas atklājusies pētījumā, — tikai nepilni 20% labi zina latviešu valodu, tātad vispār var strādāt bilingvāli," pētījuma prezentācijā trešdien sacīja tā vadītāja Brigita Zepa. Pētījuma autori iesaka grozīt 2004.gada normu, ļaujot "negatavajām" vidusskolām turpināt strādāt bilingvāli jeb divās valodās. Skolotāju valodas kursus jau vairākus gadus nodrošina Latviešu valodas apguves valsts programma, tam līdzekļi atvēlēti arī no valsts budžeta. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule Dienai sacīja, ka arī IZM divu gadu garumā pētījusi skolotāju valodas zināšanas. Pētījums pabeigts šovasar, secinot, ka bilingvāli strādājošo skolotāju pašvērtējums savām zināšanām ir kritiskāks. Tomēr IZM pētījumā 60,7% skolotāju atzinuši, ka viņu prasmes darbam bilingvāli atbilst pilnībā, 41,5% pat atzinuši, ka viņu valodas zināšanas pilnībā atbilst tam, lai mācītu savu priekšmetu latviski. Aptaujātie skolotāji un skolu direktori kā vienu no galvenajiem cēloņiem, kāpēc daudzas skolas nespēs pietiekami kvalitatīvi realizēt 2004.gada prasības, min bilingvālās reformas nepārdomāto sākumu 1999.gadā. Tad IZM nāca klajā ar četriem dažādiem mazākumtautību izglītības programmas modeļiem — paraugiem, kā četros dažādos veidos pakāpeniskāk vai straujāk sagatavoties 2004.gadam. Pētījumā intervētie pedagogi atceras, ka IZM modeļus skolotājiem prezentējusi vien 1999.gada jūnijā, liekot jau 1.septembrī pēc kāda no tiem skolēnus sākt mācīt. Izvēloties savai skolai piemērotāko modeli, "nebija laika nedz konsultēties ar skolēnu vecākiem, nedz sagatavot skolotājus un mācību materiālo bāzi", teikts pētījumā. Skolas izvēlējās programmu, kas prasa vismazākās izmaiņas līdzšinējā mācību procesā. Tam nepiekrīt E.Papule, jo pārmaiņas esot sākušās jau 1995.gadā, kad Izglītības likuma grozījumi noteica obligātu divu priekšmetu apguvi latviešu valodā pamatskolas posmā, trīs — vidusskolā. Pētījums atklājis arī ievērojamas pretrunas pastāvošajā likumdošanā. Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā 2004.gada norma ir traktēta dažādi. Kamēr Izglītības likums nosaka 10.klases mācības "tikai valsts valodā" no 2004.gada, tikmēr Vispārējās izglītības likums paredz, ka skolas varēs realizēt arī mazākumtautību izglītības programmu. Proti, daļu priekšmetu mācoties valsts valodā, daļu — dzimtajā. Ņemot vērā kā šo, tā faktu, ka puse skolu 2004.gadā pārejai uz valsts valodas mācībām 10.klasē nebūs gatavas, pētījuma autori iesaka grozīt Izglītības likumu, 2004.gada normu svītrojot. Likumā vajadzētu noteikt, ka ar 2004.gadu uz izglītību "galvenokārt latviešu valodā" pāriet tikai tās skolas, kuras tam ir sagatavotas. Tām vidusskolām, kuras nebūs vēl gatavas, IZM būtu jāizstrādā programmas paraugi bilingvālās izglītības turpināšanai, iesaka arī Sorosa fonda—Latvija programmas Atvērtā skola koordinatore Irēna Freimane. IZM jau esot ķērusies pie pretrunu novēršanas. Pašlaik tiek veidota jauna mācību programma 10.klasēm 2004.gadā. Tā noteiks katras valodas lietošanas īpatsvaru stundās un pedagoģiskos kritērijus programmas īstenošanai. Programma būs gatava ne vēlāk kā oktobrī, sola E.Papule. Iesāktā bilingvālā mācību metode, no vienas puses, nedaudz uzlabojusi latviešu valodas zināšanas skolēniem, atzīst pedagogi. No otras puses — skolēniem valodas pastiprinātā lietošana stundās maz saistās ar Latviju, piederību savai valstij. Skolēnu intervijās minēts stress un bailes kaut ko nezināt divvalodu stundās. I.Freimane Dienai teic, ka šī atziņa tomēr nenozīmējot, ka no bilingvālās apmācības Latvijai būtu jāatsakās. "Pat valstīm ar garu bilingvālās izglītības vēsturi ir problēmas. Nepieciešama moderna mācību metodika un līdzekļi, labi sagatavoti skolotāji, bet mums tieši tā joprojām trūkst." Katrs trešais pētījumā aptaujātais skolēns atzinis, ka nejūtas piederīgs Latvijas sabiedrībai. Noliedzošu atbildi snieguši arī 27% aptaujāto vecāku, pozitīvāk noskaņoti ir skolotāji un skolu direktori. Tikai piektā daļa skolēnu atzinuši, ka savu nākotni (dzīvi un darbu) saistītu ar Latviju. Lielākajai daļu vilina Eiropas Savienības valstis, 12% — Krievija. Rīgas skolās trūkst gandrīz simt pedagogu BNS 08/28/02 Rīgas vispārizglītojošajās skolās dažas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst 95 pedagogu, trešdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Elmārs Vēbers. Galvaspilsētā visvairāk nepieciešami angļu valodas skolotāji - Rīgas skolās ir 17 vakances šajā specialitātē. Tāpat nepieciešami desmit amatu mācības pedagogi, deviņi matemātikas skolotāji un astoņi ģeogrāfijas pasniedzēji. "Rīgā ir apmēram 10 00 pedagogu, un 100 skolotāju trūkums uz šā fona nav nekas īpašs. Tomēr katrai skolai individuāli pasniedzēju trūkums ir liela traģēdija, jo mācību darbs nevar noritēt pilnvērtīgi," klāstīja Vēbers. Departamenta direktors atzina, ka "angļu valodas skolotāju trūkums skolās ir tradicionāls un atkārtojas no gada uz gadu. Taču mēs ceram un prognozējam, ka līdz 2. spetembrim vai pirmās mācību nedēļas laikā izdosies aizpildīt visas vakantās skolotāju vietas." Viņš arī atzina, ka pasniedzēju skolās trūkst jau sen pazīstamo problēmu dēļ - skolotāju algas ir pārāk zemas un jaunie speciālisti reti izvēlas savu karjeru veidot skolās. Savukārt amatu mācības skolotāju neesot tādēļ, ka "vīriešiem spēka gados ir aizspriedumi pret darbu skolās". Latvijā 2. septembrī sāksies jaunais mācību gads. Rīgā jaunajā mācību gadā skolas gaitas sāks 6261 pirmklasnieks. Rīgā ir 140 vispārējās izglītības iestādes. Kandidātu sarakstos vairāk jauniešu nekā uz 7.Saeimu Diena 08/28/02 Deviņdesmito gadu sākumā, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, un barikāžu laikā dažiem no 8.Saeimas deputātu kandidātiem bija tikai deviņi, desmit gadi. Septiņpadsmit vēlēšanām pieteiktajiem tagad ir 21 vai 22 gadi. Viens no viņiem, radinieka, Augstākās Padomes deputāta ieinteresēts, jau toreiz sāka sekot līdzi politiskajiem procesiem. Tagad abi — students Mārtiņš Kossovičs un bijušais AP deputāts Egils Einārs Jurševics — kandidē Sociāldemokrātu savienības sarakstā. Vecumā līdz 30 gadiem 8.Saeimas vēlēšanām ir pieteikti 99 kandidāti, kas ir 9,7% no kopējā kandidātu skaita. Tas ir vairāk nekā 7.Saeimas vēlēšanās, kurās saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju startēja 85 kandidāti jeb 7,8%, kas nebija vecāki par 30 gadiem. Visvairāk — 13 jaunos deputāta amata pretendentus — piesaka Jaunais laiks, kā arī apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kuras sarakstā ir 12 jauno kandidātu. Pārējās partijas piedāvā vidēji četrus līdz septiņus jaunos kandidātus — tik ir arī Latviešu partijā, kuras saraksta līderis ir apgāda Vieda ģenerāldirektors Aivars Garda. Latvijas ceļa jaunākā kandidāte ir Kristiāna Lībane, kurai šīs jau ir ceturtās Saeimas vēlēšanas. K.Lībane atceras, ka 5.Saeimā gadu tikai vērojusi un klausījusies, līdz pirmo reizi uzdrošinājusies izteikt savu viedokli. Tagad sarunas ar jaunajiem liecina, ka viņi ir gatavi ienākt politikā pārliecinošāk un drošāk. Daži jūtas guvuši pietiekamu pieredzi Saeimas deputātu palīgu amatos vai partiju jauniešu organizācijās. Taču par savu lielāko priekšrocību jaunie uzskata brīvā valstī iegūtu izglītību, kādas nebija deputātiem, kas atjaunoja neatkarību. “Tā ir izglītība bez ideoloģiskā sārņa, tā ļauj citādi domāt,” sacīja Edgars Jaunups (JL). Iešanu politikā jaunie skaidro ar vēlmi ietekmēt valsts dzīvi, atzīstot, ka tas būs iespējams, ja viņi tiks uzskatīti par līdzvērtīgiem savās partijās. To kandidātu vidū, kas vēl nav sasnieguši 25 gadus, vairāki jau ir saņēmuši partijas biedru uzticību — Viesturs Silenieks (ZZS) ir Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, E.Jaunups ir viens no sešiem JL valdes locekļiem. Latvijas Pirmās partijas valdē ir jaunākais kandidāts šajās vēlēšanās — Mateja draudzes projektu vadītājs Mārcis Kalniņš, viņam jūnijā apritēja 21. Ienākšana Saeimā nozīmē arī iepazīšanos ar tā dēvēto netīro politiku. Sociāldemokrātu savienības sarakstā visos apgabalos ar astotajiem numuriem kandidē kāds no pieciem jauniešiem, kas visi turklāt dzimuši 1980.gadā un ir jau pamanīti dažādās SDS organizētās akcijās, kas liecina, ka jauniešiem te tiek dotas iespējas. M.Kossovičs un Ervins Labanovskis, kas ir Saeimas deputāta Rišarda Labanovska dēls, sacīja, ka viņiem ir bijusi iespēja izjust arī netīrās politikas izpausmes, kurās tikuši ierauti, šķeļoties sociāldemokrātiem. Tas bijis negaidīti, bet devis arī pieredzi. Abi jaunie politiķi uzsver, ka vēlētāji viņiem nevar pārmest senāko gadu grēkus, un ir vienisprātis, ka politisko vidi nevarēs mainīt jaunu partiju ienākšana tajā — to varēšot mainīt tad, kad politikā ienākšot jauna paaudze. Viņu bijušais kolēģis Jānis Riņķis, kas palika LSDSP, šo ideju vērtē rezervētāk, uzskatot, ka paaudžu maiņai ir jānotiek pakāpeniski, respektējot iepriekšējās paaudzes pieredzi un izmantojot vērtīgo tajā. LSDSP aizstāv Ādamsonu ar rokkoncertu Diena 08/27/02 No deputātu kandidātu saraksta svītrotā LSDSP priekšsēža vietnieka, Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona aizstāvībai Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti otrdien pie Kongresu nama rīkos koncertu Roks par tiesisku Latviju, kurā piedalīsies populārākās Latvijas grupas un mūziķi. Koncerta laikā vāks parakstus, lai vērstos Augstākajā tiesā un Satversmes tiesā, protestējot pret Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu, kas atstāja spēkā Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par J.Ādamsona svītrošanu no deputātu kandidātu saraksta - uz viņu kā bijušo VDK Robežapsardzības karaspēka štata darbinieku attiecas ierobežojumi kandidēt. LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs informēja, ka koncertā piedalīsies grupas Līvi, Aparāts, Linga, Autobuss debesīs, A-Eiropa, Tumsa. Pasākums partijai izmaksāšot 6000 latu. Mūziķi, kuru piedalīšanos koncertā solīja LSDSP, nenoliedza, ka otrdien uzstāsies, tomēr pauda visai apolitisku nostāju. Grupas Aparāts līderis Pēteris Helmss bija informēts vienīgi par to, ka otrdien jāspēlē, un viņš pat īsti nezinot, kas ir J.Ādamsons. Mārtiņš Freimanis no Tumsas teica - ja grupu piedalīšanos politiskas partijas pasākumā uzskatīs par aģitāciju, tad tikpat labi aģitācijā piedalās arī jebkurš medijs, kas izvieto partiju apmaksātus reklāmas laukumus. Līvi, kas piedalās arī apvienības Centrs rīkotajos pasākumos, esot informēti, ka šo koncertu finansē sociāldemokrāti, tomēr tajā saskaņā ar vienošanos, kas Līviem ir ar Centru, nedrīkstot notikt politiska aģitācija un uzrunas, pastāstīja grupas pārstāvis Dainis Virga. Ja izrādīsies, ka koncerts ir politisks mītiņš, kas nozīmēs, ka organizatori nepilda iepriekš apspriestos līguma nosacījumus, Līvi varot arī atteikties uzstāties, jo līguma slēgšana paredzēta tikai otrdienas vakarā pirms koncerta. "Priekšvēlēšanu laikā viss ir politiska spēle, un pat mūsu atteikšanos muzicēt varētu uztvert kā piedalīšanos spēlē. Šajā gadījumā mūsu grupa vienkārši izmanto iespēju uzspēlēt - darīt savu darbu kopā ar citām labām grupām," tā Gvido Linga. Citādi domā A-Eiropa solists Artūrs Duboks, kurš atzina, ka mūziķus šoreiz izmanto kā marionetes, viņus pašus detalizēti nemaz neinformējot par pasākumu, lai pēc tam uz viņiem varētu rādīt ar pirkstiem: lūk, viņš piedalījās aģitācijas pasākumā. Dienai neizdevās sazināties ar Autobuss debesīs dziedātāju Martu Kristiānu Kalniņu, bet viņa menedžere Dace Paula papildināja citus mūziķus, ka grupa vienkārši spēlē tiem, kuri labi maksā. J.Ādamsons sacīja, ka koncerts neesot saistīts tikai ar viņa problēmu - LSDSP vēlas pievērst uzmanību arī, piemēram, lielajam pirmstiesas izmeklēšanā esošo ieslodzīto skaitam. J.Ādamsons lūgs Augstāko tiesu noprotestēt Centra rajona tiesas spriedumu. Viens deputātu kandidāts pārdomājis Lauku Avīze 08/29/02 Jauniešu organizācijas “Visu Latvijai!” biedrs, Latvijas Universitātes ekonomikas students Juris Bušs paziņojis, ka vairs nevēlās kandidēt vēlēšanās no Aivara Gardas Latviešu partijas saraksta, jo uzskata, ka tā pauž antisemītiskus uzskatus. Paziņojumā par saviem atteikuma iemesliem J. Bušs raksta: “Atsaucu savu kandidatūru no Latviešu partijas saraksta, jo partijas mēģinājums rīkot piketu pie Izraēlas vēstniecības, formulējot to kā protestu pret “žīdu zvērībām”, ir pretrunā ar organizācijas “Visu Latvijai!’ principiem. Jauniešu apvienība “Visu Latvijai !” uzskata, ka latviešu interešu aizstāvība nevar nozīmēt vēršanos pret kādu konkrētu tautību, bet gan pret atsevišķiem spēkiem, kas mūsu tiesības un intereses apdraud. Latviešu partijas vēlme piketēt pret konkrētu tautību bija galvenais iemesls, kāpēc es atceļu savu kandidatūru”. Kā pastāstīja “Visu Latvijai”! vadītājs Raivis Dzintars, juridiski gan J. Bušs vairs nevarot atteikties no kandidēšanas, taču tagad Latviešu partija vairs nevarēšot izmantot “Visu Latvijai!” vārdu savās pirmsvēlēšanu aģitācijās. Repšes reitings turpina krist LETA 08/27/02 Kā ierasts, arī augustā populārākā politiķe Latvijā bijusi Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga - viņas reitings augustā bija 63,7 punkti jeb par 2,2 punktiem vairāk nekā jūlijā, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" aptauja. Turpina samazināties partijas "Jaunais laiks" līdera Einara Repšes reitings. Augustā tas bija deviņi punkti jeb par 1,6 punktiem mazāks nekā mēnesi iepriekš. Jūlijā šī politiķa reitings, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 1,2 punktiem. Kā parasti nepopulārākie politiķi šomēnes ir partijas "Līdztiesība" līdere Tatjana Ždanoka - mīnus 28,6 punkti jeb par 3,6 punktiem vairāk nekā jūlijā, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle - mīnus 24,1 punkts jeb par 2,8 punktiem vairāk nekā jūlijā, kā arī Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks - mīnus 20,6 punkti jeb par četriem punktiem vairāk nekā jūlijā. Otrs populārākais politiķis augustā bija Saeimas priekšsēdētājs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) pārstāvis Jānis Straume, kura reitings bija 21 punkts jeb par 2,1 punktiem mazāk nekā jūlijā. Trešā populārākā politiķe ir Saeimas prezidija sekretāre Silvija Dreimane - 16,3 punkti jeb par 5,9 punktiem vairāk nekā jūlijā. Pozitīvi reitingi šomēnes ir savienības "Latvijas ceļš" (LC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Kristiānai Lībanei - 11 punkti, kas ir par 1,8 punktiem mazāk nekā jūlijā, LC Saeimas deputātam Romualdam Ražukam - 10,3 punkti, kas ir par 1,7 punktiem mazāk nekā jūlijā, TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei - 9,2 punkti, kas ir par 0,5 punktiem mazāk nekā jūlijā, TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Ventam Balodim - 9,1 punkts, kas ir par 0,6 punktiem vairāk nekā jūlijā. Rīgas mēra, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pārstāvja Gundara Bojāra reitings augustā bija 9,1 punkts, kas ir par 5,3 punktiem vairāk nekā jūlijā, Tautas saskaņas partijas līderim Jānim Jurkānam - 8,9 punkti, kas ir par 9,1 punktu vairāk nekā jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja biedram, TP pārstāvim Rihardam Pīkam - 8,6 punkti, kas ir par 1,8 punktiem vairāk nekā jūlijā, LSDSP Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Lauskim - 4,9 punkti, kas ir par 6 punktiem vairāk nekā jūlijā, Sociāldemokrātu savienības līderim Egilam Baldzēnam - 4,9 punkti, kas ir par 1,4 punktiem mazāk nekā jūlijā. Negatīvi augustā vērtēta LSDSP līdera Jura Bojāra darbība - mīnus 1,7 punkti, kas ir par 7,9 punktiem vairāk nekā jūlijā, Saeimas prezidija sekretāres biedram, LSP pārstāvim Aleksandram Bartaševičam - mīnus 2,7 punkti, kas ir par 7,2 punktiem vairāk nekā jūlijā, TB/LNNK priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam - mīnus 5,1 punkts, kas ir par 3,5 punktiem mazāk nekā jūlijā. Augusta aptaujā no politiķu reitingu tabulas izslēgts Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš jūlijā pirmo reizi tika iekļauts šajā tabulā un bija otrs populārākais aiz Valsts prezidentes ar reitingu 52,3 punkti. Aptauju "Latvijas fakti" veica no 9. līdz 19.augustam, aptaujājot 1 011 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Interneta mediji piedāvā palīdzību vēlēšanu izvēlē Diena 08/29/02 Plašu informāciju par 8.Saeimas vēlēšanām, pieteiktajiem kandidātiem un politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņu interneta lietotājiem piedāvā ziņu aģentūras BNS un LETA, kā arī citi interneta mediji. To vidū ir sabiedriskās politikas portāls www.politika.lv, kas piedāvā arī unikālu interaktīvu projektu Pielaiko partiju, kas dod iespēju vēlētājiem salīdzināt savu viedokli ar partiju pozīcijām dažādos sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, informēja portāla galvenā redaktore Nellija Ločmele. Ziņu aģentūra LETA ļauj sekot līdzi priekšvēlēšanu notikumiem, izmantojot adresi www.leta2000.com/saeima.asp. Savukārt ziņu aģentūra BNS pirms laika paziņoja, ka no 23.augusta ikvienam interesentam ir pieejams vēlēšanu vortāls www.velesanas@bns.lv, ko varēs izmantot visi interneta lietotāji, ne tikai BNS ziņu pasūtītāji. Tajā plānots izvietot vispusīgu informāciju par vēlēšanām, ļaujot iepazīties ne tikai ar partiju sarakstiem un programmām, uzzināt jaunākās ziņas, bet arī lasīt ekspertu viedokļus, uzdot jautājumus politiķiem, izteikt savas pārdomas. Sadarbībā ar sabiedriskās politikas portālu www.politika.lv Palīgu vēlētājiem piedāvā portāls www.delfi.lv, kur arī iespējams iepazīties ar partiju sarakstiem, programmām, lasīt ekspertu analītiskos materiālus. Interneta mediji uzsver savu pamatmērķi, izmantojot interneta specifiku, palīdzēt vēlētājiem izšķirties, par kādu politisko spēku atdot balsi vēlēšanās, teikts Delfi.lv paziņojumā presei. Piemina Molotova-Ribentropa pakta gadadienu BNS 08/23/02 Ar piketiem un gājieniem Latvijā piektdien pieminēja Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 63.gadadienu. Rīgā gājienus rīkoja patriotiskā jauniešu organizācija "Visu Latvijai!" un Latvijas Nacionālo karavīru biedrība (LNKB), bet Liepājā piketā Molotova- Ribentropa pakta sekas atgādināja apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). LNKB plkst.16.30 pulcējās pie Okupācijas muzeja, lai dotos uz Brīvības pieminekli, kur nolika ziedus un bija uzrunas. Karavīriem pievienojās arī TB/LNNK un politiski represēto apvienība, BNS informēja "tēvzemiešu" preses sekretārs Jānis Ķuzulis. Pie Brīvības pieminekļa dziedāja koris "Tēvzeme", pasākumā piedalījās arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Saeimas deputāts Guntars Krasts. "Tēvzemiešu" jaunieši piektdien rīkoja jau par tradīciju kļuvušo protesta gājienu pret Molotova-Ribentropa paktu, kājām mērojot ceļu no Siguldas līdz Rīgai Atļauju rīkot mītiņu pret Latvijas iestāšanos NATO pie valdības ēkas 23.augustā nesaņēma nacionālboļševikus atbalstošā organizācija "Uzvara". Organizācijas līderis Vladimirs Lindermans BNS pavēstīja, ka "Uzvara" atteikusies no ieceres piektdien rīkot jebkādas protesta akcijas, taču "legālu" mītiņu pret NATO vēlas sarīkot citā dienā, par ko informējusi Rīgas domes frakciju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā." 1939.gada 23.augustā parakstīts tā sauktais Molotova- Ribentropa pakts starp Padomju Savienību un Vāciju, ar kura slepenajiem papildprotokoliem Vācija nodeva Latviju Padomju Savienības interešu zonā. Latvijas uzņēmēji politiķiem neuzticas NRA 08/27/02 Lielākā daļa uzņēmēju neredz nevienu kandidatūru sabiedrības interešu pārstāvībai valsts pārvaldē, liecina laikraksta Dienas Bizness (DB) veiktā aptauja. Aptaujā piedalījušies 210 Latvijas uzņēmumu vadītāju, no kuriem 43,8% atzinuši, ka neredz nevienu kandidatūru, kas varētu pārstāvēt sabiedrības intereses valsts pārvaldē, 32,9% aptaujāto nebija noteikta viedokļa. 23,3% aptaujāto varēja nosaukt konkrētus cilvēkus, kurus viņi vēlētos redzēt atbildīgos amatos. Tie uzņēmēji, kuri nosauca konkrētus cilvēkus - uzticības cienīgas personas -, visbiežāk minējuši partijas Jaunais laiks līderi Einaru Repši. Viņu atbalstīja 32 aptaujātie. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņēma 23 uzņēmēju atbalstu, Tautas partijas līderis Andris Šķēle - 12 uzņēmēju atbalstu, savienības Latvijas ceļš pārstāvis, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs - 11 uzņēmēju atbalstu. Politologs prognozē 'Jaunā laika' uzvaru LETA 08/26/02 8.Saeimas vēlēšanās uzvarēs partija "Jaunais laiks", taču ne vairāk kā ar 25 vietām parlamentā, sestdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" prognozē politologs Jānis Ikstens. "Uzvarēs Repše, bet ar nosacījumu, ka neturpinās jau pieļauto kļūdu sēriju," atzīmē Ikstens. Ikstens uzskata, ka sešām partijām ir tikpat kā garantēta iekļūšana 8.Saeimā. Tās ir: "Jaunais laiks", apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), Tautas partija, savienība "Latvijas ceļš", Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK (TB/LNNK). Savukārt vēl divas partijas, pēc politologa domām, ir uz jautājuma zīmes. Tās ir: Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Pirmā partija. Brīvības partijai ir maz izredžu. "Latvijas vēlētājs nebalso par labējiem ekstrēmistiem," norāda Ikstens. Runājot par TB/LNNK reitingu kritumu, politologs norāda, ka pie tā vainojama šīs partijas vārdu nesaskaņu ar darbiem. "TB/LNNK ir viena no ļoti nedaudzajām ideoloģiskajām, programmatiskajām Latvijas partijām. Savukārt praktiskajā rīcībā šīs partijas politiķi rīkojas tāpat kā parastā četrgadīgā projektā - absolūts pragmatisms, nerēķināšanās ar ideoloģiskajiem uzstādījumiem," saka Ikstens. Ikstens uzskata, ka TB/LNNK slikti sadarbojusies ar tiem intelektuāļiem, kuri vēlētos stingrākas nacionālās politikas ieturēšanu. "Dabiski, ka liela daļa nacionāli domājošo aizgāja pie Repšes," norāda politologs. Vēlēšanās viegli neies arī sociāldemokrātiem. "Es pieņemu, ka viņiem ir pietiekami daudz laika, lai pārorientētu savu kampaņu, jo sākotnējā kampaņa, kas balstījās tikai un vienīgi uz jauno Satversmes projektu, ir izgāzusies," saka Ikstens. Arī sociāldemokrātu šķelšanās par labu neesot nākusi. "Cilvēkiem nepatīk, ka partijas savā starpā kašķējas," bilst Ikstens. "Un tomēr panākumus sociāldemokrātiem nevar paredzēt. Tas sapnis, kas bija pēc pašvaldību vēlēšanām, par kreiso pagriezienu, par vismaz 20 vietām Saeimā, šobrīd ir neglābjami izsapņots," atzīmē politologs. Ikstens neuzskata, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām var notikt krass valsts politikas pavērsiens. "Krass tas varētu būt, ja kaut kādas pozitīvas attiecības valdības koalīcijai varētu būt ar PCTVL," bilst politologs. Īvāns atbalsta kandidēšanas ierobežojumu atcelšanu eksčekistiem' BNS 08/26/02 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas domes deputāts Atmodas laika aktīvists Dainis Īvāns ir pārliecināts par nepieciešamību atteikties no vēlēšanu likuma ierobežojumiem, kas liedz kandidēt vēlēšanās bijušajiem VDK darbiniekiem. Šādu viedokli Īvāns pirmdien pauda žurnālistiem. Īvāns pauda pārliecību, ka 12 neatkarības gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, pēc kura šāds solis būtu iespējams. Viņš arī norādīja, ka šādi ierobežojumi paver iespējas politiķiem manipulēt un izrēķināties ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Īvāns arī atzina, ka "viņam nav bail" no kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pieteiktajiem deputātu kandidātiem, kuri pēc šādiem labojumiem vēlēšanās varētu kandidēt. Pēc viņa vārdiem, Latvijas sabiedrība jau ir pārkāpusi to bīstamo periodu, kura laikā ar demokrātiskām metodēm tā laika politiķi varētu censties atjaunot toreizējo sistēmu. Līdzīgu uzskatu pauda arī LSDSP 7.Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kurš šādu ierobežojumu dēļ tika svītrots no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta, kā arī partijas līderis Juris Bojārs, uz kuru arī attiecas šie ierobežojumi. Politika.lv aicina 'pielaikot partiju' DELFI 08/23/02 Priekšvēlēšanu laikā www.politika.lv piedāvā interneta lietotājiem iespēju salīdzināt savu viedokli ar partiju pozīcijām dažādos sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Piektdien portāla Vēlēšanu sadaļā ir atklāta interaktīva anketa "pielaiko partiju", kurā apmeklētājs ir aicināts izteikt savu viedokli par 20 apgalvojumiem, kas apkopo attieksmi pret sabiedrības atvērtību, konservatīvismu un valsts regulējošo lomu, un rezultātu samērot ar partiju vadošo kandidātu viedokli. Apgalvojumi ir izvēlēti, noskaidrojot ko un kādā veidā cilvēki domā, nevis sekojot politisko partiju ideoloģiskajām un programmatiskajām nostādnēm. Savu attieksmi par šiem pašiem apgalvojumiem izteica arī populārāko partiju 5 vadošie Saeimas deputātu kandidāti un viņu atbilžu vidējais rezultāts veido partijas pozīciju. Aptaujāto politiķu lielākā daļa, ļoti iespējams, kļūs par 8.Saeimas deputātiem. Respektējot "pielaikošanas" privāto raksturu, interaktīvās anketas rezultāti ir anonīmi un būs zināmi vien katram individuālajam lietotājam. ""Pielaiko partiju" ir innovatīvs un Latvijas interneta vidē unikāls, patiesi interaktīvs projekts, kas nevis liek cilvēkiem reaģēt uz to, ko domā partijas, bet gan aicina partijas reaģēt uz to, ko un kādā veidā domā cilvēki. Aptaujājot politiķus, kurus lūdzām atbildēt uz anketas apgalvojumiem, vairākiem ar to bija grūtības", saka "Politika.lv" galvenā redaktore Nellija Ločmele. ""Partiju pielaikošana" piedāvā arī interesantu pārskatu par partijām, piemēram, ka pārmaiņas sološais "Jaunais laiks" izrādās konservatīvāks par vairumu aptaujāto konkurentu. Netrūkst vielas pārdomām arī par nākamo koalīciju iespējām." "Pielaiko partiju", izmantojot zinātniskas metodes, "Politika.lv" uzdevumā izstrādāja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors M.Phil., PhD (Cantab.) Roberts Ķīlis un LU docents, PhD (Stokholmas Universitāte) Ivars Austers. Jauna kārtība balsošanai pa pastu Diena 08/26/02 Ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas - līdz 7.septembrim - Latvijas pilsoņiem, kas vēlas ārvalstīs balsot pa pastu, ir jānosūta vēlēšanu iecirkņa komisijai savs pieteikums, Dienai uzsvēra Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Savukārt 20.septembris ir pēdējā diena, kad pilsoņi, kas izdarījuši savu politisko izvēli, nosūta vēlēšanu komisijai aploksni, kurā ir arī vēlēšanu zīme. Balsošanā pa pastu saņemtās aploksnes tiek atvērtas tikai vēlēšanu dienā, kad ir sākta visu balsu skaitīšana. Ārvalstīs dzīvo 32 335 pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tā ir jauna kārtība, kas 8.Saeimas vēlēšanās būs pirmo reizi, aizstājot agrāko iespēju balsošanā pa pastu aploksni nosūtīt tikai vēlēšanu dienā. A.Cimdars uzskata, ka izmaiņas normatīvajos aktos ne tikai atvieglos ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu iespējas piedalīties vēlēšanās, bet arī ļaus drīzāk uzzināt vēlēšanu rezultātus citās valstīs, kas no dažām zemēm iepriekš bija jāgaida divas, trīs nedēļas. Sūtot komisijai iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās balsot pa pastu, vēlētājs tam pievieno pasi (pilsonības reģistrācijas lapu), lai tajā var izdarīt atzīmi, kā arī norāda adresi, uz kuru sūtīt vēlēšanu materiālus. Starp tiem ir arī Rīgas vēlēšanu apgabala 20 politisko spēku vēlēšanu zīmes, kuras saņemot, pilsonis var izvēlēties to vienu, par kuru vēlas balsot. Tā jāieliek vēlēšanu aploksnē, kura aizlīmētā veidā kopā ar reģistrācijas lapu jāievieto pasta aploksnē ar speciālu norādi, ka tajā ir vēlēšanu zīme. Tas ir svarīgi tāpēc, lai aploksne netiktu atvērta agrāk, sacīja A.Cimdars. Ārzemēs ir izveidoti 35 vēlēšanu iecirkņi 8.Saeimas vēlēšanām. Tie atradīsies Latvijas vēstniecībās, pārstāvniecībā ANO, konsulātos un goda konsulātos, ziņo LETA. 8.Saeimas vēlēšanās varēs balsot 25 Latvijas vēstniecībās Vašingtonā, Vīnē, Minskā, Briselē, Prāgā, Kopenhāgenā, Parīzē, Atēnās, Tallinā, Romā, Telavivā, Otavā, Maskavā, Pekinā, Londonā, Viļņā, Hāgā, Oslo, Varšavā, Lisabonā, Madridē, Helsinkos, Kijevā, Berlīnē un Stokholmā. Balsot varēs arī Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, konsulātos Pleskavā, Vitebskā, goda konsulātos Melburnā, Sidnejā, Sanmikelā - Argentīnā, Sanpaulu - Brazīlijā. Vēlēšanu iecirknis 8.Saeimas vēlēšanām tiks izveidots arī Latviešu centrā Toronto, Kanādā. LR vēstniecībai Vašingtonā, Vēstniecības adrese: Embassy of Latvia, 4325 17th Street, N.W., Washington, DC 20011, tālr.: (202) 726-8213, fax: (202) 726-6785) [red.] Spirta uzņēmumus "slepkavo" Šķēle? Rīgas Balss 08/26/02 Andris Šķēle varētu būt saņēmis krievu naudu ne tikai par "Latvijas balzamu", bet arī par saistībām izmantot savu ietekmi uz Latvijas ierēdņiem un tiesām, lai iznīcinātu citus nozīmīgākos alkohola ražošanas uzņēmumus un nodrošinātu LB faktisko monopolstāvokli. Šādus uzskatus krievu presē paudis un Šķēli par savu "slepkavu" juridiskā nozīmē publiski nosaucis spirta brūža "Riga Bestsprit" ("Bestsprit") izpilddirektors Aleksejs Aleksejevs, emocionāli reaģējot uz Augstākās tiesas (AT) Senāta 21. augusta spriedumu, pēc kura Bestsprit" nāksies maksāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasītos Ls 2,5 miljonus. Ar Aleksejeva teikto sasaucas finansu ministra Gundara Bērziņa nesenie apgalvojumi, ka AT ar Andri Guļānu priekšgalā esot kukuļņēmēju kantoris. Aleksejevs konsekventi dēvē VID rīcību par "ekonomisko pasūtījumu", kas atbilst LB jauno saimnieku interesēm, tomēr parasti viņš izvairās nosaukt tā uzvārdu, kurš "zakazal" (šāds krievu valodas vārds tiek lietots, runājot tieši par pasūtījuma slepkavībām) "Bestsprit". Aleksejevs biežāk saka tā, ka ekonomiskais pasūtījums pret uzņēmumu tiekot realizēts ar Latvijas ierēdņu starpniecību, kas tāpat atbilst patiesībai. Par to, lai Šķēles vārds vēl jo ciešāk tiktu saistīts ar LB konkurentu - Latvijas spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu iznīcināšanu, nupat ir parūpējies Edgars Šķenderis ar prasību Rīgas apgabaltiesā atzīt par maksātnespējīgu otro lielāko Latvijas alkohola ražošanas uzņēmumu SIA "Berlat". Šķēles valdību laikā no 1995. līdz 1997.gadam un 1999. gadā Šķenderis vadīja Ministru prezidenta biroju un 1997. gadā kļuva par Šķēlem piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" direktoru. Ap to pašu laiku viņš strādāja arī LB valdē. Savu prasību viņš pamato ar to, ka ir pārņēmis no LB tiesības piedzīt no "Berlat" Ls 114 tūkstošus. Tie pienākas LB pēc Rīgas apgabaltiesas šā gada maijā pasludinātā sprieduma, kad tiesa vairāku gadu ilgā prasību, pretprasību un pārsūdzību izskatīšanas gaitā bija nonākusi līdz secinājumam, ka "Berlat" ir nelikumīgi izmantojis šņabja preču zīmi "Moskovskaya", par ko LB pienākas kompensācija. Nespējot veikt šo un citus maksājumus, "Berlat" apsteidza Šķenderi ar savu maksātnespējas pieteikumu. Sacensība par maksātnespējas procesa ievadīšanu nozīmē cīņu par to, kas uzņemsies "Berlat" administratora pienākumus - vai tas, kurš grib uzņēmumu reāli saglabāt varbūt ar citu nosaukumu, vai tas, kurš cer uz saviem procentiņiem no summas par ražošanas iekārtu nodošanu metāllūžņos. Zivsaimniekiem problēmas NRA 08/27/02 Līdz šim zivsaimniecība ir bijusi viena no retajām nozarēm, kas spēj eksportēt krietni vairāk produkcijas nekā tiek ievests valstī. Lielākā daļa zivju pārstrādes produktu - konservu - tiek eksportēta uz Krieviju. Taču šogad pieprasījums pēc mūsu konserviem ir samazinājies aptuveni uz pusi. Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem aptuveni divas reizes šogad samazinājies noiets Krievijā. Speciālisti to skaidro ar karsto laiku, kura dēļ patērētāji retāk nekā citas vasaras izvēlējās zivju konservus. Arī Latvijā ražoto zivju konservu cenas ir mazliet augstākas nekā Krievijas ražojumiem, tāpēc daļa Krievijas pircēju mūsu konservus iepirkumu somās nelika. Paši konservu ražotāji gan atzīst, ka konservu ražošanas apjomi ir bijuši tik lieli, ka rezultātā ir samazinājusies produkcijas kvalitāte. Brīvais vilnis mēnesī izgatavo vidēji 3,5 miljonus zivju konservu kārbu. Krievijā šogad pārdoti 34 procenti no saražotā, bet pērn gandrīz divas reizes vairāk - 60 procenti. Arī zivju pārstrādes uzņēmums Salacgrīva 95, kas kādreiz uz Krieviju eksportēja pat 80 procentus no saražotā, ir secinājis, ka Krievijas tirgū realizācijas apjomi samazinājušies uz pusi. Uzņēmums līdz septembra sākumam pat ir apturējis ražošanu. Akciju sabiedrība Kaija informācijā Rīgas Fondu biržai uzsvērusi noieta samazināšanos tradicionālajos tirgos - Krievijā un NVS valstīs. Produkcijas noieta apjoms Krievijā samazinājies uz pusi, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pērn, salīdzinot ar 2000. gadu, zivju konservu eksporta apjomi uz Krieviju palielinājās par 36 procentiem. Tagad uzņēmumi ir spiesti meklēt jaunus tirgus. Daile cer uz Gruzdova idejām Diena 08/27/02 Jauna mākslinieciskā vadītāja meklēšanai izveidotā Dailes teātra padome septiņu cilvēku sastāvā pirmdien nospriedusi, ka piemērotākais šajā amatā būtu Mihails Gruzdovs, un konceptuāla piekrišana saņemta arī no paša režisora. Abas puses gan norāda, ka tas notiks tikai tad, ja būs panākta vienošanās par konkrētiem līguma punktiem, kas paredzētu gan izmaiņas mākslinieciskajā modelī, gan no tām izrietošos finansiālos nosacījumus. Dienas aptaujātie kritiķi pauž cerību, ka ideālists M.Gruzdovs spēs izvest Daili no ieilgušās repertuāra krīzes, skatuvi atkal vairāk atvēlot mākslai, nevis komerciālām jeb kases izrādēm, taču vienlaikus ieskanas bažas, vai Latvijas teātrim labi pazīstamais sanktpēterburgietis spēs sabalansēt paša pārliecību un mākslinieciskos ideālus ar reālās situācijas diktētajiem noteikumiem. M.Gruzdovs, pirmdienas pievakarē Dienas sazvanīts, runāja atturīgi, norādot vien to, ka pats uz šo amatu nav pieteicies, un abām pusēm vēl jāvienojas par daudziem jautājumiem. Konkrētāk varēšot runāt pēc 5.septembra, līdz kuram tikšot sastādīts līgums. Režisors gan nenoliedza Dienas sarunās ar padomes pārstāvjiem secināto, ka viena no viņa iecerēm ir mainīt Dailes līdz šim visai atklāti deklarēto repertuāra politiku un turpmāk ne tik lielu lomu atvēlēt teātrim tik ierastajiem izklaides gabaliem, kas nodrošinājuši salīdzinoši vieglus ieņēmumus. "Kā liela teātra kolektīva vadītājam M.Gruzdovam būs jāņem vērā dažādu personību un repertuāra spektrs. Svarīgi, vai viņš izturēs cīņā par augstajiem mākslas ideāliem, kurus pats sludina," domā teātra kritiķis Normunds Naumanis. Viņaprāt, Dailes teātra pašreizējā situācijā M.Gruzdovam būs jāpilda katalizatora loma, nosakot, cik kolektīvā ir mākslinieku, cik "izklaides ražošanas piekritēju". Taču N.Naumanis vienlaikus ir piesardzīgs, jo "Gruzdovs kā režisors iestājas pret masu jeb tautas kultūru, ideālus redzot tikai klasikā un tā saucamajā lielajā literatūrā". Kritiķis arī pauž bažas, kā par māksliniecisko vadītāju Dailes teātrī, kurš izsenis bijis viens no latviešu valodas stingrākajiem aizstāvjiem, varēs strādāt cilvēks, kurš publiski norādījis uz latviešu valodas salīdzinošo nabadzību. Intervijā SestDienai 2001.gada 31.maijā M.Gruzdovs sacījis: "Latviešu valoda ir nabadzīgāka pēc savas iedabas, tā nav tik daudzšķautņaina kā krievu valoda. Latviešu valodā ir grūti raksturot kādus smalkus, sarežģītus dvēseles procesus, tā vairāk tendēta uz moralizēšanu un oficiālumu, tā nav pārprotama." Šajā pašā intervijā M.Gruzdovs arī salīdzinoši kritiski izteicies par "rietumu teātri, mākslu, literatūru", atzīstot, ka pietiek to pārzināt, lai teiktu, ka "nekā laba tur nav". Režisora intervētājai Maijai Svarinskai šie un citi izteikumi likuši secināt, ka "manā priekšā sēž postpadomju slavofils". Brūklenes šogad jāmeklē purvu malās Diena 08/27/02 Brūkleņu šogad daudz, tikai jāzina, kur meklēt. Sausās vasaras dēļ vislabāk tās padevušās mitrās purvu malās, Dienai pastāstīja sestdien tirgū sastaptā valmieriete Ilva Pulkstene. Pircējiem viņa piedāvāja koši sārtas, nobriedušas ogas, ko salasījusi Sietiņieža apkārtnē. Šovasar jau esot izdevies kopumā iztirgot ap 40 litru brūkleņu. Pirms tam viņa pārdevusi arī ap 60 litru melleņu un 10 litru aveņu. Ilva spriež, ka netrūkšot arī dzērveņu, tikai atkal esot jāatrod mitrāki purvi. Savukārt valmieriete Līga Gadovska savu vākumu bija atvedusi no Gulbenes puses, kur paziņām piederošajās platībās varot droši ogot. "Labās vietās brūkleņu ir ļoti daudz. Nosēdies pie ciņa un tik liekšķerē," stāsta Līga. Turklāt saulainajā laikā sārtvaidzes esot padevušās ļoti saldas. Ivars Ruks, kuram Valkas rajona Palsmanes pagastā ir zemnieku saimniecība, brūkleņu lasīšanā iesaistījis visu ģimeni. Ogas parasti salasot abi ar sievu, bet bērni tās iztīrot. "Ja neslinko, vienā stundā četri spaiņi pilni," stāsta uzņēmīgais pusmūža vīrs. Viņš neslēpj, ka tik ātri traukus var piepildīt, tikai strādājot ar speciālu ierīci jeb ogu mašīnu. Kā Dienai paskaidroja Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktore Inga Zudāne, tā lasīt neesot aizliegts, tikai tas jādara, saudzējot mētras. Meža veltes I.Ruks ved pārdot tirgū Valmierā, Cēsīs un dažkārt arī Rīgā. Valmieras tirgū litrs brūkleņu patlaban maksā 50 santīmu. Vēl arvien turpinās lielais karstums un sausums, kura dēļ daudzos Latvijas rajonos deg meži un purvi, mazās upītes paliek arvien sau- sākas, lapas koku zaros sačokurojas, kļūst pavisam brūnas un birst zemē . . . Ja vien nebūtu tik karsts, tad, ejot pa ielu, lapām čaukstot zem kājām, rastos sajūta, ka ir jau rudens . . . Un ja tā turpināsies, tad šķiet, ka līdz rudens lapkritim koku zaros vairs nebūs nevienas pašas lapiņas . . . Mums tikai sola un sola lietu . . . nu ja ne katru, tad katru otro dienu gan. Bet kur tad tas radīsies, ja nav neviena paša mākonīša. Gaiss ir smags un visa Rīga ir dūmakā tīta... Anda