K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 264: 2002. g. 13. - 19. septembris Vairāk nekā 3500 mediķu piedalās gājienā LETA 09/18/02 Trešdien notika kārtējais medicīnas darbinieku streiks, kuram paralēli arodbiedrība rīkoja arī gājienu pa pilsētas ielām. Tas sākās no arodbiedrību nama Bruņinieku ielā 29/31, turpinājās pa Tērbatas ielu līdz Elizabetes ielai un tad līdz Esplanādei, kur notika mediķu mītiņš, kuru kuplināja arī dažu mūziķu priekšnesumi. Vairāk nekā 3500 mediķu no visas Latvijas piedalījās. Gājiena priekšgalā bija topošie mediķi - studenti, kuri plakātos pieprasīja nodrošināt mediķiem normālu dzīvi. Aiz studentiem gāja mediķu atbalstītāji, tostarp arī Sociāldemokrātu savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Pēc viņiem gājienā devās rajonu slimnīcu pārstāvji. Lielākā daļa mediķu bija tērpušies savās darba formās, daži pat dziedāja dziesmas. Mediķu sejās nebija redzama grūtsirdība, tieši otrādi - gājienā viņi devās ar smaidu uz lūpām. Mediķu gājiens izveidoja garu kolonnu, kas iestiepās vairākos Tērbatas ielas kvartālos. Mediķi nesa plakātus, kuros tika aicināts sakārtot veselības aprūpes sistēmu, padomāt par mediķiem un sabiedrības veselību. Garāmgājēji ar lielu interesi vēroja mediķu aktivitātes. Šajā dienā, tāpat kā iepriekšējās streika dienās, medicīnas iestādēs tika sniegta tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet slimnīcās, kuras atbalsta streiku, nodaļas strādāja kā svētdienā. KNAB šefa amatam min trīs jaunus pretendentus Diena 09/13/02 Pēc Saeimas frakciju noraidošās attieksmes pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidātu zvērināto advokātu Jāni Jonāsu ceturtdien neoficiāli tika nosaukti trīs citi iespējamie pretendenti - drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Guntis Rutkis, prokurors Alēns Mickevičs un Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītājs Juris Timšans. Šos trešā konkursa dalībniekus personīgi ieteiktu arī komisijas priekšsēde, tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Jau ziņots, ka nākamnedēļ gaidāmajā balsojumā lielākā daļa Saeimas frakciju neatbalstīs J.Jonāsu. Kā ceturtdien intervijā Latvijas radio izteicās A.Bērziņš, gadījumā, ja parlamenta lēmums J.Jonāsam būs nelabvēlīgs, jauns konkurss netiks izziņots. “Es lūgšu izvērtēšanas komisiju no tiem kandidātiem, kuriem bija ļoti līdzīgi rezultāti, izšķirties un virzīt nākamo,” teica premjers. “Tur bija trīs cilvēki, kuri faktiski uzrādīja salīdzinoši līdzīgus rezultātus.” A.Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš Dienai precizēja, ka premjers lūgšot komisiju izvēlēties piemērotāko no visiem konkursa pretendentiem, nevis tikai no dažiem. Uz jautājumu, vai Ministru kabinets varētu izskatīt vairākas kandidatūras, A.Lapiņš atbildēja noliedzoši, paskaidrojot, ka valdībai nebūtu jādara komisijas darbs, jo tā jau ir rūpīgi iepazinusies ar visiem pretendentiem. Tikmēr kuluārsarunās tiek minēti trīs pretendentu - G.Rutka, A.Mickeviča un J.Timšana - vārdi. Arī I.Labucka Dienai teica, ka personīgi viņa piedāvātu izvirzīt G.Rutki un A.Mickeviču, kuru kandidatūras komisija iepriekš jau ieteikusi virzīšanai valdībā. Abiem pretendentiem esot pieredze krimināltiesībās un operatīvajā darbā, kā arī labas svešvalodu zināšanas. Piedevām G.Rutkis ir daudz sadarbojies ar ārvalstu kolēģiem. Kā trešo iespējamo kandidātu I.Labucka piedāvātu J.Timšanu. Lai gan komisijai jāizvirza tikai viens pretendents, I.Labucka pieļāva iespēju, ka valdībai varētu tikt ieteikti vairāki kandidāti. Līdz šim G.Rutkis ir atturējies runāt ar medijiem, un arī ceturtdien DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse Dienai apliecināja, ka viņš pagaidām komentārus nesniegšot. G.Rutkis iekšlietu sistēmā strādā kopš 1979.gada, bet DP priekšnieka vietnieka amatā viņš tika iecelts 1994.gadā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris Dienai teica, ka G.Rutki pazīstot kopš tā brīža, kad “viņš atnāca ar padusē pasistu Lučanska lietu”. 80.gadu sākumā G.Rutkis bija viens no izmeklētājiem krimināllietā, kurā par amatnoziegumiem tika turēts aizdomās un vēlāk notiesāts odiozais uzņēmējs Grigorijs Lučanskis. “Rutkis ir normāls cilvēks, tāds pats, kā mēs visi - gan ar saviem plusiem, gan ar mīnusiem,” teica A.Staris. Ar A.Mickeviču Dienai ceturtdien sazināties neizdevās. A.Mickevičs dzimis 1974.gadā, 1999. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Viņš strādājis par Pilsonības un imigrācijas departamenta administratoru un prokuroru Rēzeknes rajona un Latgales tiesas apgabala prokuratūrā. Kopš 2001.gada marta A.Mickevičs strādā Ģenerālprokuratūras krimināltiesiskajā departamentā. Plašākai sabiedrībai A.Mickeviča vārds kļuva zināms pēc apsūdzības uzturēšanas krimināllietā, kurā par divu policistu nošaušanu un vēl divu ievainošanu tika vainots mežsargs Egīls Barkāns. Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aleksandrs Sorokins Dienai pastāstīja, ka A.Mickevičs kvalitatīvi pildījis savus pienākumus un nekādu pārkāpumu viņa darbā nav bijis. Lai gan gados jauns, prokurors pēc rakstura esot līdzsvarots cilvēks, teica A.Sorokins. Savukārt J.Timšans, runājot par KNAB darbības galvenajām prioritātēm, kā pirmo nosauca Valsts ieņēmumu dienestu, jo tas esot galvenais valsts budžeta pildīšanas instruments. Tāpat birojam būtu jāpievērš uzmanība valsts un pašvaldību iepirkumiem, ar ko saistīti vairāki skandāli, turklāt šī esot viena no lielākajām sfērām, kurā tiek izdoti valsts budžeta līdzekļi. “Valsts nozagšanas” un administratīvās korupcijas problēmas KNAB prioritāšu sarakstā J.Timšans ierindoja trešajā vietā. Valsts kontrolē J.Timšans strādā kopš 2001.gada marta, bet pirms tam viņš bijis Rīgas ekonomikas policijas inspektors. Viņa bijušais priekšnieks, tagadējais ekonomikas policijas šefs Viesturs Briedis teica, ka J.Timšans uz policiju atnācis uzreiz pēc Latvijas Policijas akadēmijas absolvēšanas. Zvaigznes no debesīm viņš nesis neesot, taču strādājis labi un bez pārkāpumiem. Savukārt Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga apliecināja, ka J.Timšans bijis kamaniņbraucēju izlases dalībnieks, kurš pretendējis piedalīties ziemas olimpiskajās spēlēs Nagano. A.Strenga pret viņa kandidatūru izturoties ar “zināmu skepsi”, tāpat federācijas prezidents nevarot teikt, ka par bijušo izlases dalībnieki balsotu “ar visām četrām par”, taču neko vairāk A.Strenga teikt nevēlējās. Latvijas IKP pieaugums atpaliek no kaimiņiem NRA 09/17/02 Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,4%, šā gada otrajā ceturksnī - par 4,9%. Tas ir zemākais rādītājs starp trim Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija. Pirmā pusgada IKP rādītāji liek apšaubīt iespēju, ka priekšvēlēšanu kampaņā propagandētā Latvijas ceļa (LC) solījumu pildīšana varētu īstenoties praksē. Ja pagājušā gada IKP sasniegumus LC piedēvē savam partijas biedram premjeram Andrim Bērziņam kā valdības vadītājam, tad viņam būtu jāuzņemas atbildība arī par šā gada samērā zemo pieaugumu. Priekšvēlēšanu reklāmās LC atgādina, ka viņi solījuši 7% IKP pieaugumu gadā. Lai arī gads vēl nav beidzies, tomēr iespējas, ka IKP pieaugums varētu sasniegt šos septiņus procentus, ir diezgan nereālas, ja salīdzina, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā IKP pieaugums bija uz pusi lielāks. Šā gada pirmajā ceturksnī IKP pieaugums Latvijā bija 3,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bet pagājušajā gadā kopumā - 7,7%. Otrajā ceturksnī lielākais IKP pieaugums starp Baltijas valstīm bijis Lietuvā - par 6,9%, savukārt Igaunijā - par 6,5%. Šā gada budžetā paredzēts 6% IKP pieaugums, Latvijas Banka to prognozē 5% apjomā. CSP priekšniece Aija Žīgure informēja, ka pārvalde nav mainījusi IKP pieauguma prognozi šim gadam un paredz to robežās no 4 līdz 5%. Latvija atpaliek ārējā tirdzniecībā NRA 09/16/02 Latvijas eksporta un importa apjoms šā gada otrajā ceturksnī bijis mazākais starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija. Abas Latvijas kaimiņvalstis, pateicoties ārvalstu investoriem, ir atradušas iespējas, kā nopelnīt, kļūstot par vietām, kur no detaļām ražo kvalitatīvus un pieprasītus produktus. Diemžēl Latvija nevar lepoties ar līdzīgiem panākumiem, atzina investīciju kompānijas Parex Asset Management prezidents Guntars Vītols. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas eksporta apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bijis 36,5%, Lietuvai - 37,3%, bet Igaunijai - 53,2%. Ārējās tirdzniecības bilance visām trim Baltijas valstīm ir negatīva - otrajā ceturksnī Latvijai mīnus 430 miljoni ASV dolāru, Igaunijai - mīnus 353 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvai - mīnus 624 miljoni ASV dolāru. Latvijas Unibankas speciālisti prognozē, ka “stāvoklis otrajā pusgadā varētu vēl pasliktināties, jo importa kulminācija parasti ir gada beigās”. Pasaules konkurētspējas sarakstā Latvija ieņem 42.vietu LETA/ETA 09/17/02 Pasaules ekonomiskā foruma jaunajā globālajā konkurētspējas sarakstā Latvija ieņem 42.vietu, Lietuva - 49.vietu, bet Igaunija ierindojusies 27.vietā, ziņo Igaunijas laikraksts "Eesti Paevaleht". Globālo konkurētspējas sarakstu, kurā ir 75 valstis, ievada Somija, tai seko ASV, Nīderlande, Vācija, Šveice un Zviedrija. ES kandidātvalstu vidū Ungārija ir līdere un par vienu vietu apsteigusi Igauniju. Savukārt izaugsmes konkurētspējas indeksā, kas raksturo tehnoloģisko attīstību, Latvija ieņem 47.vietu, Igaunija - 29.vietu, bet Lietuva ierindojas 43.vietā. Izaugsmes konkurētspējas sarakstā pirmo vietu ieņem Somija, kurai seko ASV un Kanāda. Pārskats balstās uz šā gada sākumā veiktām intervijām ar 1100 biznesa līderiem 16 valstīs. ES budžeta piedāvājums Latvijai izdevīgāks nekā cerēts Diena 09/14/02 Eiropas Komisijas (EK) piedāvātie finansu aprēķini, kur aptuveni norādīts, cik katra jaunā dalībvalsts no ES saņems lauku, strukturālo fondu un cita veida atbalstā Latvijai ir pat izdevīgāki nekā ministriju sākotnējās aplēses. Tā piektdien pēc iepazīšanās ar EK sagatavotajiem aprēķiniem par nākamo dalībvalstu budžeta situāciju pirmajos pēciestāšanās gados Dienai sacīja sarunvedējs Andris Ķesteris. “Cipari izskatās pat labāki nekā sākumā,” atzina A.Ķesteris, piebilstot, ka arī Latvija sliktākajā gadījumā būtu varējusi rēķināties ar deficītu budžetā pēc iestāšanās ES. No EK aprēķiniem izriet, ka 2004.gadā salīdzinājumā ar pirmsiestāšanās brīdi Latvija saņems par 64 miljoniem eiro vairāk, 2005.gadā - par 127 miljoniem, bet 2005.gadā - jau par 204 miljoniem vairāk. Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienīgās valstis, kurām pirmajos gados pēc iestāšanās budžeta situācija strauji uzlabosies. Pārējām valstīm stāvoklis pasliktināsies, līdz ar to EK grib pārliecināt dalībvalstis par nepieciešamību šos zaudējumus kompensēt. EK aplēses prognozē, ka pirmajā gadā pēc iestāšanās (2004) Latvija joprojām turpinās saņemt pirmsiestāšanās perioda finansiālo palīdzību (Phare, ISPA, SAPARD) aptuveni 93 miljonu eiro apmērā, bet tā sāks saņemt arī strukturālo fondu naudu (ap 97 milj. eiro) un līdzekļus lauksaimniecības atbalstam (ap 52 milj. eiro). No sava budžeta Latvijai savukārt būs jāveic pilna iemaksa ES kopbudžetā - aptuveni 106 miljoni eiro. Divos nākamajos gados pēc iestāšanās pirmsiestāšanās perioda nauda pakāpeniski samazināsies, bet palielināsies strukturālo fondu līdzekļi un atbalsts lauksaimniecībai. Še ir tikai pirmie aprēķini, tāpēc tie tiks nodoti Latvijas ministriju ekspertiem, un uz to bāzes Latvija arī gatavos savu sarunu pozīciju sadaļai par finansēm un budžetu. Nacionālās attīstības plānu asi kritizē EK NRA 09/14/02 Nacionālās attīstības plānā, kas minēts kā viens no pamatdokumentiem, lai Latvija varētu saņemt finansiālu palīdzību no ES Strukturālajiem fondiem, “ir pilns ar vienkāršotiem apgalvojumiem, kuri grauj dokumenta uzticamību”, savā jaunākajā atzinumā norādījuši Eiropas Komisijas (EK) eksperti. Plāns, kurš tika izstrādāts Gundara Bērziņa (Tautas partija) vadītās Finansu ministrijas virsuzraudzībā un īpašu uzdevuma ministra sadarbībai ar starptautiskām finansu institūcijām Roberta Zīles (TB/LNNK) pārraudzībā atzīts par nepilnīgu, tādēļ Latvijai var būt grūtības ar ES strukturālo fondu līdzekļu saņemšanu. Plānā trūkst konkrētu rīcības plānu, projektu un skaidras pārvaldības sistēmas, tāpēc šis dokuments nav uzskatāms par stratēģisku, savos komentāros norādījuši Eneko Landeburu no EK Paplašināšanās ģenerāldirektorāta un Gijs Krausers no reģionālās politikas ģenerāldirektorāta. EK norāda, ka katrai kandidātvalstij līdz 2002. gada beigām oficiāli jāiesniedz NAP 2000. - 2006. gadam. Visu ministriju un reģionu kopsadarbībā izstrādātā NAP sākumā atzīts, ka tas ir veidots kā viens no pamatdokumentiem valsts stratēģiskajai plānošanai, taču tajā ir pārāk ierobežota faktu analīze un skaidrojums, turklāt nav noteikts veids, kā sasniegt mērķus. Norādīts, ka tādas problēmas kā “korupcija, ēnu ekonomika” pieminētas pārāk pieticīgi, turklāt šis Latvijai nozīmīgais dokuments ir ar neprecīzu terminoloģiju. Nav veikta faktiska problēmu sociālā un ekonomiskā analīze, plānā nav arī rādītāju par to, kas ir sasniegts, atzinuši EK eksperti. Norādīts, ka NAP atspoguļo līdz šim sagatavoto dokumentu virkni, taču nenovērtē to doto rezultātu. Kritiski novērtēts arī tas, ka Rīcības un Finanšu plāni sastāv no 134 projektiem, taču tie esot “nevis īstenojami projekti, bet tikai ideju uzskaitījums”. Lai gan tiek izteikti plaši pieņēmumi par to, ka IKP turpinās palielināties par 5-6% gadā, nav analizēts, kā šis pieaugums tiks sasniegts. Eksperti arī atzīst, ka NAP nenorāda vienu no Latvijas banku sektora vājākajām pusēm - faktu, ka Latvijas banku bizness ir ierobežots valsts nelielajā iekšējā tirgū, proti - lielākās bankas vai nu pieder ārvalstniekiem, vai tām pietrūkst stratēģijas un resursu paplašināties ārpus Latvijas. Ja ekonomikas politikas dokumenti uzsver IT, ķīmijas, kokapstrādes industrijas nozīmi, tad šīs prioritātes ir jāatspoguļo arī valdības izglītības politikā, taču tas nav darīts, norāda ES eksperti. Tāpat norādīts, ka enerģijas sektora liberalizācija notikusi tikai “uz papīra”, savukārt NAP neanalizē, cik sekmīgi Latvija izmanto savu ģeogrāfisko stāvokli, lai padarītu Latviju par stratēģiski svarīgu saikni austrumu- rietumu dabasgāzes tranzīta tīklā. Nav nodrošināts arī telekomunikāciju sektora nākotnes redzējums un nav izskatītas pašreizējā sektora problēmas, piemēram, Lattelekom ieguldījums Latvijas attīstībā. “Pastāv būtiski jautājumi par to, cik pievilcīgs telekomunikāciju tirgus Latvijā būs pēc 2003. gada,” norāda EK eksperti. Tāpat nav pienācīgi izskatīta galvenā problēma - sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts. Netiek atzīmēta Latvijā pastāvošās problēma - izvairīšanās no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas. Vāji izstrādāta ir arī Demogrāfijas un darba tirgus nodaļa, kur trūkst darba tirgus analīzes un pretēji statistikai norādīts, ka bezdarbs nav lielākā problēma. Tāpat bažas par to, ka NAP tiks realizēts, radot tas, ka daži no ieteiktajiem pasākumiem saistīti ar lielām izmaksām. Maz uzmanības veltīts situācijai darba tirgū, nav analizēta bezdarba nevienlīdzības situācija starp reģioniem. Runājot par sociāli ekonomisko analīzi norādīts, ka analīze varētu būt kodolīgāka un precīzāka, arī nodaļa makroekonomiskās situācijas attīstība ir tikai aprakstoša, norādīts EK komentāros. Kā nevērīgs atzīts situācijas apraksts par individuālajām rūpniecības nozarēm. Pētījumā norādīts, ka pašreizējā informācija ir ierobežota un daļēji nevecojusi, turklāt plānā pietrūkst tās pieredzes apkopojuma, ko Latvija ir guvusi, strādājot ar pirmsiestāšanās fondiem - PHARE, ISPA un SAPARD. Norādīts, ka NAP nesniedz nekādu reālu ekonomiskās attīstības stratēģiju un izvirza divus atšķirīgus galveno mērķu kopumus, no kuriem neviens skaidri neapliecina nepieciešamību koncentrēt pūles uz IKP ienākumu virzību uz ES dalībvalstu līmeni. Tāpat atzīts, ka NAP nav ietverta informācija par Latvijas varas iestāžu paredzētajiem pasākumiem, lai nodrošinātu nākotnes Struktūrfondu attīstības plāna atbilstību. Nav analizēta arī Latvijas spēja absorbēt ES finansējumu. NAP ignorēti arī vairāki svarīgi vides jautājumi, piemēram, secinot, ka piesārņojuma problēma attiecināma tikai uz lielajām pilsētām, lai gan EK uzskata, ka vides problēmas jārisina arī laukos. “Pārsteidzoši, ka šis NAP nesniedz Latvijas lauku rajonu attīstības stratēģijas nopietnu paskaidrojumu,” norādīts eskpertu ziņojumā, piebilstots, ka “SAPARD izmantošana pašreizējo lauku attīstības problēmu risināšnaā aprobežojas ar vienu atsauci zem punkta par tūrismu. Zemnieki uz ES labumiem raugās piesardzīgi NRA 09/17/02 Pretēji Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera paustajam viedoklim, ka ES piedāvājums Latvijas lauksaimniecībai ir godīgs un līdzsvarots, zemnieki domā citādi. Par to vakar liecināja arī Zaļo un zemnieku savienības organizētais pikets. F. Fišleru Rīgā sagaidīja ar protesta piketu pie Ministru kabineta ēkas, kur notika premjera un ES amatpersonas tikšanās. Piketētāji protestēja pret ES piedāvātajām subsīdijām Latvijas lauksaimniekiem pēc iestāšanās ES. Piketētāji vēlējās nodot F. Fišleram vēstuli, kurā pausta prasība pēc iestāšanās ES Latvijas lauksaimniekiem saņemt subsīdijas 100 procentu apmērā, nevis 25 procentu apmērā, ko patlaban piedāvā ES. Vēstulē pieprasītas arī pilna apjoma kvotas Latvijas zemniekiem lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, ievērojot apjoma perspektīvas, kā arī izteikta nepieciešamība noteikt moratoriju brīvajam zemes tirgum Latvijā, lai ārvalstnieki tuvāko gadu laikā par lētu naudu nevarētu uzpirkt zemi. Arī Baltijas lauksaimniecības ministri vakar parakstīja kopīgu paziņojumu ES dalībvalstīm, lūdzot pārskatīt tām atvēlētās ražošanas kvotas. Šajā paziņojumā teikts, ka Baltijas valstīm būtu tās jāatvēl lielākas, jo šīs valstis ir vienīgās ES kandidātvalstis, kuras pilnībā bija pakļautas bijušās PSRS plānveida ekonomikai, tāpēc pārdzīvojušas dziļu un ātru pārstrukturēšanos, turklāt valstu attīstību apgrūtinājusi 1998. gada Krievijas krīze. Kvotu jautājumu akcentēja arī zemkopības ministrs Atis Slakteris, kopā ar F. Fišleru uzstājoties konferencē Mūsdienu Latvija un zemnieks, kas notika vakar Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē. “Kvotas nav pašmērķis. Tā ir garantija, ka mūsu laukos dzīvos cilvēki,” sacīja A. Slakteris. Viņš arī minēja, ka 274 konferences dalībnieki (55 procenti) aptaujā ir teikuši jā Latvijas iestājai ES, bet 219 (45 procenti) - nē. F. Fišlers saņēma 236 jautājumus no konferences dalībniekiem. Diemžēl atbildēt ierobežotā laika trūkuma dēļ viņš varēja tikai uz dažiem. Aplausus izpelnījās jautājums, kā lai izskaidro gadījumus, kad no ES, kurā ir tik stingras veterinārās prasības, uz Latviju ved nekvalitatīvu produkciju. F. Fišlers sacīja, ka Latvijai ir tiesības tādos gadījumos sūtīt kravu atpakaļ, piebilstot, ka pārtikas kvalitātes prasības visās ES valstīs ir vienādas un arī Latvijai, kad tā būs iestājusies ES, tās būs jāievēro. Asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš jautāja, vai loģiskāk nebūtu, ja kvotu aprēķināšanai par pamatu ņemtu iedzīvotāju daudzumu un reālo pārtikas patēriņu, nevis statistikas datus, kuri ne vienmēr atspoguļo patieso stāvokli. Lai gan F. Fišlers piekrita, ka statistikā dati tiek iegūti ar sarežģītām metodēm, viņš nepieļāva, ka kvotas varētu aprēķināt citādi, nekā tas darīts dalībvalstīs. “Dalība ES Latvijai dos lielāku prognozējamību, tiešos maksājumus, 500 miljonu patērētāju tirgu, investīcijas,” sacīja F. Fišlers. Piešķir 7 miljonus ekonomiskās attīstības veicināšanai laukos LETA 09/17/02 Valdība otrdien piešķīra 7 miljonus latu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas īstenošanai, kuras mērķis ir ekonomiskās attīstības veicināšana laukos. Ar šādu summu paredzēts atbalstīt nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabojot infrastruktūru, pilnveidojot lauku ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un ievērojot vides aizsardzības prasības. Līdzekļi, kas nepieciešami ekonomiskās attīstības veicināšanai laukos, tiks piesaistīti no šogad valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem. Programmas realizācijai 5 miljonus latu piesaistīs caur "Latvijas Hipotēku un zemes banku" ("Hipotēku bankai"), tai skaitā 2,2 miljonus latu bankas pašu kapitāla palielināšanai un 2,8 miljonus latu atbalsta maksājumu jeb grantu finansēšanai. Lauku attīstības fondam kredītgarantiju fonda papildināšanai tiks piešķirti 1,4 miljoni latu. 600 000 latu saņems Lauku atbalsta dienests līgumu slēgšanai ar plānošanas reģionu attīstības aģentūrām konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai, un šie līdzekļi tiks sadalīti LAD reģionālajām pārvaldēm proporcionāli rajonu skaitam tajās. Programma kļūs par vienu no izstrādājamās vidēja termiņa lauku attīstības rīcības programmas finansiālā atbalsta apakšprogrammām, un tās īstenošana tiks sākta jau šogad. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas plānotie rezultāti ir bezdarba samazinājums laukos par 15%, ienākumu līmeņa papildu pieaugums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli par 3%, kā arī 0,5% no kopējā pašapgādes saimniecību skaita pārorientēšanās uz komerciālo darbību. Starp atbalstāmo aktivitāšu mērķiem tiek minēta uzņēmuma veidošana, darbības paplašināšana un rekonstrukcija, ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītās saimnieciskās darbības attīstīšana lauku saimniecībā, naturālās saimniekošanas pārorientēšana uz komerciālu un ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu uzņēmējdarbību, ar nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību saistītās infrastruktūras attīstīšana un ainavas uzlabošana. Uz atbalsta saņemšanu varēs pretendēt juridiskas un fiziskas personas, kuras vēlēsies dibināt uzņēmumu vai pārtapt par komersantu, kas īsteno savus uzņēmējdarbības attīstības projektus jebkurā vietā Latvijā, izņemot Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Rēzekni un Rīgas rajonu, kā arī pilsētas - rajonu centrus, kuriem nav piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Programmas atbalsta veidi būs kredīts "Hipotēku bankā" projekta finansēšanai, kā arī kredītgarantijas gadījumā, ja pretendents nespēj tās sniegt pietiekamā apmērā, lai saņemtu aizdevumu "Hipotēku bankā" vai citā komercbankā, kura iesaistīta šīs programmas realizācijā. Tāpat plānoti atbalsta maksājumi jeb granti pēc projekta īstenošanas, kā arī plānošanas reģionu attīstības aģentūru nolīgto speciālistu konsultācijas un palīdzība projektu izstrādē un īstenošanā. Kredītgarantijas varēs piešķirt līdz 70% apmērā no aizdevuma saņemšanai nepieciešamā nodrošinājuma. Savukārt grantus varēs piešķirti 30% apmērā no projekta attaisnotajiem izdevumiem, bet kopsummā ne vairāk par 10 000 latu. Ja projekta īstenotāja juridiskā adrese būs lauku teritorijā, atbalsta maksājums tiks palielināts par 10% no attaisnoto izdevumu summas. Neizmanto PB atkal piedāvāto iespēju aizņemties Diena 09/16/02 Pasaules Banka (PB) Latvijai atjaunojusi iespēju saņemt 20 miljonus ASV dolāru (12,1 miljonu latu) lielo strukturālo pārkārtojumu programmas otrās kārtas aizdevumu, kura piešķiršanu pērn PB aizkavēja saistībā ar valdības nespēju vienoties par Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) pieņemamu budžeta deficīta līmeni. Kā ziņo Finansu ministrija, pašlaik kredīts no PB tomēr netiks ņemts - Latvija kļūšot par pirmo valsti, kas izmantos atlikto aizdevumu jeb tiesības aizņemties naudu vēlāk, kad tā būs vairāk nepieciešama. PB strukturālās pārkārtojumu programmas aizdevumus piešķir tad, ja saņēmējvalsts pildījusi parakstītajā Politikas reformu programmā paredzētos nosacījumus. Lai saņemtu otrās kārtas aizdevumu, Latvijai bija jāgroza Pensiju likums saistībā ar ierobežojumiem strādājošajiem saņemt pilnu pensiju, jāsniedz ziņojumi par padarīto korupcijas novēršanā, jāsper soļi Sabiedrisko pakalpojumu regulatora izveidē, jāizpilda vairāki nosacījumi valsts pārvaldes reformā un citās jomās. Tas, ka PB aizdevumu apstiprinājusi, liecina par PB atzinību valstī notiekošajām reformām, norāda Finansu ministrija. Diena jau rakstīja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc PB pērn aizdevumu atteica, bija SVF nepieņemami augstais šā gada valsts budžetā plānotais deficīta līmenis virs 2,5% no IK. Saskaņā ar FM datiem, šā gada pirmajā pusgadā budžeta deficīts bija tikai 3,82 miljoni latu, kas ir 12 reižu mazāk nekā plānots. PB strukturālie aizdevumi ir izdevīgi to “lētuma”, ilgā atmaksas perioda un līdzi nākošo bezmaksas ekspertu palīdzības dēļ, bez tam papildus iespējams saņemt naudas dāvinājumus. Temīda deputātu kompensācijas samazinājusi divkārt NRA 09/13/02 Pēc februārī pieņemtā Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas deputātu izdevumu kompensāciju sistēmu atzina par Satversmei un Saeimas kārtības rullim neatbilstošu, parlamentāriešu apmaksātie izdevumi sarukuši divkārt. Tas pierāda to, ka vairāki deputāti sistēmas nesakārtotību bija izmantojuši ienākumu negodīgai gūšanai. Pirms ST sprieduma pieņemšanas deputātu reprezentācijas, transporta un dzīvojamās platības īres izdevumu segšanai mēnesī tika tērēti nepilni 24 tūkstoši, bet tagad vairs tikai 11 tūkstoši latu, liecina Saeimas Revīzijas komisijas aprēķini. Visvairāk sarucis tieši īres kompensāciju apjoms, jo šajā jomā valdīja vislielākā nekontrolējamība - maksimālo divsimt latu īres kompensāciju bez jebkādu tās izlietojuma dokumentu uzrādīšanas varēja saņemt jebkurš deputāts, tai skaitā rīdzinieks. Teorētiski gan īres kompensācijas bija domāts segt tikai reģionos dzīvojošajiem deputātiem, kam 7. Saeimas laikā vajadzēja īrēt dzīvojamo platību. Kā ziņots, pirmie pēc mediju pievērstās uzmanības un tiesas sprieduma no lielajām īres kompensācijām attiecās Modris Lujāns un Māris Vītols, nedaudz vēlāk arī Aleksandrs Kiršteins. Tā kā jaunā kārtība paredz arī īres līgumu iesniegšanu, tad ir samazinājies gan vidējais pieprasīto kompensāciju apjoms, gan pašu pieprasītāju skaits, informēja Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Pāvels Maksimovs. Ja vēl 2000. un 2001. gadā īres kompensācijas bija pieprasījuši apmēram četrdesmit deputāti, tad tagad vairs tikai divdesmit. Īres kompensācijas vairs neprasa neviens no aptuveni piecpadsmit rīdziniekiem, kas tās bija saņēmuši iepriekš. Salīdzinot īres līgumus ar iepriekš pieprasītajām summām, atklājies, ka tās bijušas lielākas nekā reālie izdevumi. Tagad deputātiem izmaksājot tikai īres līgumā uzrādīto suumu, apgalvoja P. Maksimovs. Samzinājušies arī transporta izdevumi, kuru segšanai arī tiek prasīti čeki, biļetes, ar Saeimas lēmumu samazināts to apjoms. Ja agrāk rīdzinieki un ne vairāk kā 60 kilometru attālumā no Rīgas mītošie deputāti saņēma 93 latu transporta kompensāciju, tad tagad - 68 latus, 61- 150 kilometru attālumā no Rīgas dzīvojošie - 130 latu vietā 107, bet vairāk nekā 150 kilometru attālumā dzīvojošie - 167 latu vietā 143 latus. Transporta kompensācijas saņem 41 deputāts. Ieviesta arī stingrāka komandējumu atskaišu sistēma. Kopumā no šā gada 1. janvāra līdz 1. septembrim deputātu izdevumu kompensēšanai iztērēti 104 000 latu, pērn - divreiz vairāk. Nedaudz samazinājušies arī reprezentācijas izdevumi. Kopumā reprezentācijas izdevumu kompensēšanai mēnesī tiek tērēti 5600 latu, īres izdevumu kompensēšanai - 2500 latu, transporta kompensācijām 2-2,5 tūkstoši latu. Pagaidām vēl nav sakārtots jautājums par to, kā dienesta automašīnas izmanto Saeimas kancelejas darnbinieki. Tās izmanto 14 darbinieki, taču nekāda nolilkuma par to ekspluatēšanas un apmaksas kārtību nav. Revīzijas komisija lūgusi Saeimas Prezidiju steidzami atrisināt arī šo jautājumu. Mainot kompensāciju izmaksāšanas kārtību, Saeima nolēma arī no nākamā gada ieviest deputātu un Saeimas darbinieku dzīvības apdrošināšanu, sociālos pabalstus, paaugstināt samaksu par deputātu piedalīšanos komisiju un apakškomisiju sēdēs; no Saeimas budžeta tas prasīs 16 tūkstošus latu. Pieteikumu par kompensāciju neatbilstību Satversmei tiesā iesniedza bijušais Latvijas vēstnieks Izraēlā Ivars Silārs, kurš taisnību iepriekš nesekmīgi bija centies panākt Ģenerālprokuratūrā. Lai gan Ģenerālprokuratūra atzina, ka Saeimas prezidija iepriekšējais lēmums par kompensāciju piešķiršanas kārtību ir pretrunā ar vairākiem likumiem un lielākā daļa no iztaujātajiem deputātiem prokuroram atteicās uzrādīt īrētā dzīvokļa adresi un izīrētāja vārdu, Ģenerālprokuratūra lietu par kompensāciju ļaunprātīgu izmantošanu ierosināt atteicās. Kase savējo atbalstam NRA 09/19/02 Tautas partija, izveidojot izglītības fondu Jaunā akadēmija, radusi savdabīgu pelēko kasi, ar kuras palīdzību finansiāli atbalstīt TP politiskās aktivitātes un aktīvākos biedrus. Turklāt, pateicoties tam, ka viens no Jaunās akadēmijas dibinātājiem – finansu ministrs Gundars Bērziņš – Jauno akadēmiju iekļāvis sabiedrisko organizāciju sarakstā, kuru ziedotāji saņem 85% nodokļu atlaidi, ziedotāji – pārsvarā ar Andra Šķēles vārdu saistīti uzņēmumi – nodokļos laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam samaksājuši vairāk nekā par 40 000 latu mazāk nekā tad, ja būtu ziedojuši partijai. Par Jaunās akadēmijas ciešo saistību ar Tautas partiju liecina tas, ka šā fonda valdes priekšsēdētājs ir Andris Šķēle, bet valdē iekļauti tādi ietekmīgi tautpartijieši kā finansu ministrs Gundars Bērziņš, Rīgas domes deputāts Edmunds Krastiņš un Saeimas deputāte Helēna Demakova, kura vienlaikus ir arī fonda izpilddirektore. Līdz šim lielākās summas Jaunajai akadēmijai ziedojuši tādi ar A. Šķēles vārdu saistīti uzņēmumi kā Laima (2000. g. – Ls 25 000), Latvijas balzams (1999. g. –Ls 35 000; 2000. g. – Ls 20 000; 2001. g. – Ls 25 000), Rīgas vīni (1999. g. – Ls 45 000), Rīgas piena kombināts (1999. g. – Ls 15 000), Ave Lat (1999. g. – Ls 5781). Īpašu interesi izraisa tas, kas šā gada septembrī līdz šim nebijuši lielu naudas summu – 231 300 latu – Jaunajai akadēmijai ziedojusi kompānija Abacus Nomines Ltd, kuras nosaukums aizdomīgi sakrīt ar kādu ārzonas kompāniju Abacus (C. I.) Limited, kurai A. Šķēle savulaik trastā nodeva Ave Lat grupas akcijas. 2001. gadā Jaunā akdēmija saņēmusi arī 10 000 latu ziedojumu no New Technology and Business Development Corporation AS, kas iegādājās A. Šķēlem piederošo Ave Lat grupu (A. Šķēle savulaik izteicās, ka pircējs neesot viņam pazīstams). Arī Jaunās akadēmijas izpilddirektore H. Demakova Neatkarīgajai atzina, ka sabiedriskā fonda izveide bijusi "Andra ideja" un tā nauda, kas ieplūst fondā, lielākoties esot "Andra nauda". Komentējot Neatkarīgās rīcībā esošo informāciju, ka par fonda naudu tiek atbalstīta Tautas partija un tās biedru reklamējošu izdevumu izdošana (piemēram, Jaunās akadēmijas šogad izdotajā, oranžā krāsā noformētajā izdevumā Sarunas III publicējušies TP biedri A. Šķēle, E. Krastiņš, kuri izteikušies par tautsaimniecību un uzņēmējdarbību, par izglītības jomu izteikušies vienīgi TP deputāti Māris Vītols un Dzintars Ābiķis, politiku analizējis Andra Šķēles bijušais palīgs Mārcis Bendiks), organizētas vasaras nometnes TP biedru un atbalstītāju bērniem, finansiāli atbalstīti jaunieši, kuri vecāki saistīti ar Tautas partiju. Jaunās akadēmijas izpilddirektore H. Demakova Neatkarīgo iepazīstināt ar Jaunās akadēmijas atbalstīto projektu un stipendiju sarakstu atteicās. Vienīgā informācija, ko H. Demakova piekrita publiskot, ir: no 1998. līdz 2001. gadam Jaunā akadēmija bija atbalstījusi aptuveni 500 jauniešus; atbalstu izglītībai fonds sniedz aizdevumu – bezprocentu kredītu – veidā, kas jāatdod piecu gadu laikā pēc mācību iestādes beigšanas. H. Demakova pastāstīja, ka fonds nodarbojas ar finansiālās palīdzības sniegšanu jauniešiem, nometņu organizēšanu, izdodot krājumu Sarunas; fonds netiek īpaši reklamēts, taču reizi pa reizei par fonda esamību tiek atgādināts ar sludinājumiem laikrakstos Lauku Avīze un Diena. Īpašu interesi izraisa fakts, ka, kā liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija – Jaunā akadēmija kopš 1998. gada līdz pat šim gadam ir to organizāciju vidū, kurām Finansu ministrija ir pagarinājusi atļauju saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi līdz 85% saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 20. pantu. Finansu ministra amatā 1999. un 2000. gadā bijis un tātad šo ziedojuma saņemšanas atļaujas pagarinājumu sniedzis Jaunās akadēmijas valdes loceklis tautpartijietis E. Krastiņš, savukārt 2000. gadā tā rīkojies un savējos atbalstījis cits Jaunās akadēmijas valdes loceklis un TP biedrs – finansu ministrs G. Bērziņš. Ar finansu ministra G. Bērziņa atbalstu 2001. gada 7. augustā pieņemts arī Ministru kabineta rīkojums, ar kuru izveidots fonds, starptautiskās izglītības un sadarbības programmu saraksts, no kuru līdzekļiem izmaksātās stipendijas tiek atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētie atvieglojumi attiecināti tikai uz septiņiem fondiem, tostarp sabiedrisko izglītības fondu Jaunā akadēmija. Fonda izpilddirektore Saeimas deputāte H. Demakova ne E. Krastiņa, ne G. Bērziņa rīcībā, piešķirot nodokļu atlaides ziedotājiem un stipendiju saņēmējiem, interešu konfliktu nesaskata. Tāpat, kaut arī Korupcijas novēršanas likums neparedz deputāta amatu savienot ar citu algotu darbu, H. Demakova nesaskata interešu konfliktu apstāklī, ka strādā par Jaunās akadēmijas izpilddirektori un pērn par to saņēmusi lielāku atalgojumu – 10 400 latu – nekā par Saeimas deputātes pienākumu pildīšanu (saskaņā ar iesniegto amatpersonas deklarāciju – 7751,29 latus). "Tur viss ir pārbaudīts, tur nekā nav. Es uzskatu, ka likumu nepārkāpju," Neatkarīgajai teica H. Demakova. Valsts ieņēmumu dienesta preses sekretāre Dita Kļaviņa Neatkarīgajai apstiprināja ko citu: šo tāpat kā citu H. Demakovas iespējamo Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu – atalgojuma saņemšanu par Venēcijas biennāles kuratores funkciju veikšanu – VID šobrīd izvērtē. Savukārt Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta vadītājs Rūdolfs Kalniņš uz Neatkarīgās jautājumu, vai, savienojot deputāta pienākumus ar izpilddirektora pienākumu veikšanu, nav pārkāpts likums, bija lakonisks: "Likums par interešu konfliktu nosaka, ka deputāts nekādā ziņā nevar būt izpilddirektors nekādā sabiedriskā vai nesabiedriskā organizācijā." Cels gan tiltu, gan tuneli NRA 09/18/02 Rīgas dome akceptējusi gan Dienvidu tilta, gan Ziemeļu tuneļa un to pievedceļu būvniecības ieceri. Lielākie strīdi domes sēdē izcēlās par Dienvidu tilta būvniecības ideju. Daudzi deputāti šaubījās par iespējām finansēt divus tik lielus objektus praktiski vienlaikus, tāpēc ierosināja vispirms būvēt Ziemeļu tuneli, lai risinātu transporta kustības sastrēgumu problēmu pilsētas centrā. Tāpat bija iebildumi par nepietiekami izstrādātu risinājumu pievedceļiem un pieslēgumam citām maģistrālēm. Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams skaidroja, ka par tilta būvniecības finansējuma modeli runāt ir pāragri. Arī pievedceļu izmaksas ir diskutabls jautājums; iespējams, ka to būvei varētu saņemt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus. Mēra vietnieks Aivars Kreituss teica, ka no fonda ISPA naudas varētu cerēt uz 18-28 miljoniem eiro gadā un ka pie šā finansējuma saņemšanas nepieciešams strādāt. Paredzams, ka tilta projektēšana varētu sākties oktobrī, kad arī izsludinās konkursu ģenerāluzņēmējam; tas nozīmē, ka līdz gada beigām jau varētu būt zināms tilta cēlājs. Dienvidu tilts pār Daugavu atradīsies aiz Salu tilta, savienojot Bauskas ielu pie Rīgas piena kombināta un Maskavas ielu pie Slāvu tilta. Kopējās investīcijas tilta, kā arī tā pievedceļu un estakāžu izbūvē varētu pārsniegt 70 miljonus latu. Būvniecības darbi varētu noslēgties 2005. gada sākumā. Par Ziemeļu tuneli domstarpību praktiski nebija - domnieki akceptēja arī šīs šķērsojuma vietas izbūvi. Tuneļa ar pievedceļiem būvniecības izmaksas varētu pārsniegt 210 miljonus eiro (aptuveni 124 miljoni latu). Rīgas domei aizliedz slēgt līgumu par Rīgas skolu interneta pieslēgumu nodrošināšanu LETA 09/16/02 Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sūdzību izskatīšanas komisija, izskatot iesniegtās sūdzības par Rīgas domes rīkoto konkursu pilsētas akadēmiskā datu pārraides tīkla sakaru kanālu nodrošināšanai, vienbalsīgi nolēmusi aizliegt slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA "Telecentrs". IUB vadītājs Andrejs Tiknuss aģentūrai LETA sacīja, ka IUB konstatējis pārkāpumus gan konkursa nolikumā, gan arī konkursa procedūrā. Tiknuss teica, ka sīkāku komentāru par šo konkursu sniegs pēc tam, kad par IUB lēmumu tiks informēts pasūtītājs. Jau ziņots, ka oficiālās sūdzības par šo konkursu IUB saņēmis no divām kompānijām, bet vēl no citiem uzņēmumiem saņemtas protesta vēstules. Sūdzību oficiāli par šo domes Informācijas tehnoloģiju centra (ITC) rīkoto konkursu iesniedzis SIA "Lattelekom", bet pirms tam sūdzību iesniedzis vēl kāds cits uzņēmums, kura nosaukums pagaidām netiek atklāts. "Lattelekom" norāda, ka Rīgā uzņēmums ir izveidojis modernu telekomunikāciju infrastruktūru, kas ļauj piedāvāt augstas kvalitātes un drošus datu pārraides pakalpojumus par ļoti izdevīgām cenām. "Lattelekom" piedāvājums ļautu Rīgas pašvaldībai ietaupīt ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus, kurus būtu iespējams izmantot citu pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, uzskata uzņēmums. Saskaņā ar IUB sniegto informāciju domes ITC pieņēmis lēmumu 2 335 680 latu vērto četru gadu līgumu par sakaru kanālu nodrošināšanu slēgt ar SIA "Telecentrs". Šī firma pagājušajā gadā saskaņā ar Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem darbojās ar 1681 lata apgrozījumu un gadu beidza ar 33 865 latus lieliem zaudējumiem. 2000.gadā "Telecentra" gada apgrozījums bijis 270 lati, bet zaudējumi - 318 lati. Par "Telecentra" īpašnieku nopietnu vēlmi attīstīt uzņēmumu varētu liecināt ievērojamā pamatkapitāla palielināšana, kas notikusi šovasar. Tiesa, tas noticis tieši domes konkursa pieteikšanās laikā. "Telecentram", kura agrākais nosaukums bija "Parka komunikācijas", statūtkapitāls vēl līdz šā gada 3.jūlijam bija minimālais likumā noteiktais - 2000 latu. Rīgas domes izsludinātajā konkursā piedalījušies trīs uzņēmumi - "Telecentrs", "MicroLink Data" un "Lattelekom". "MicroLink Data" piedāvājis projektu īstenot par 2 586 000 latu, "Telecentrs" - par 2 335 680 latiem. "Lattelekom" pasūtījumu piedāvājies veikt par viszemāko cenu - 1 281 600 latiem. "MicroLink Data" un "Telecentrs" tīklu vēlējies veidot ar bezvadu risinājumiem, izveidojot jaunu infrastruktūru, bet "Lattelekom" piedāvājis izmantot DSL sistēmu. Šis nav pirmais Rīgas domes rīkotais konkurss informācijas tehnoloģiju jomā, kuru pēta IUB. Plaši ziņots par tā dēvētā "e-Rīgas" projekta reklamēšanas un mārketinga plāna konkursu, kurā uzvarēja vienīgais pretendents - firma CMS. Arī šā konkursa rīkošanas procedūrā konstatētas vairākas nepilnības. RD konkursi atklāj Iepirkumu biroja bezspēcību Diena 09/18/02 Kaut gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas domes konkursā par projekta e-Rīga reklamēšanu atklājis vairākas nepilnības, dome ar tā uzvarētāju firmu CMS jau noslēgusi 2,6 miljonus latu vērtu līgumu. Nesaņēmis oficiālu sūdzību, IUB nevar pasūtītāju atturēt no līguma slēgšanas vai likt lauzt panāktu vienošanos. IUB vadītājs Andrejs Tiknuss vēstulē Rīgas mēram Gundaram Bojāram (LSDSP) norādījis uz “atsevišķām sīkākām nepilnībām konkursa nolikumā” - neprecīzi formulētu darba uzdevumu un piedāvājumu atvēršanu 20 minūtes pēc iesniegšanas termiņa beigām, bet kā būtiskāko iebildi minējis prasību pēc mediju programmas plāna izstrādes nākamajiem četriem gadiem - informācijas tehnoloģiju attīstību tik ilgā laika posmā neesot iespējams prognozēt. IUB atzinumā arī norādīts, ka tieši nepilnības nolikumā, iespējams, atturējušas uzņēmumus no līdzdalības konkursā un tā ierobežojušas konkurenci, taču vienlaikus A.Tiknuss atzina, ka neredz iemeslu vērsties Valsts Kontrolē vai prokuratūrā. “Sagaidīsim Bojāra kunga atbildi un tad skatīsimies, ko darīt tālāk,” piebilda IUB vadītājs, kurš Rīgas mēram uzdevis padziļināti izvērtēt konkursu un tā vērtēšanas rezultātu un par pārbaudes rezultātiem informēt biroju. Savukārt G.Bojārs jau paziņojis, ka konkurss netiks anulēts, vēsta LETA. Diena jau rakstīja, ka Rīgas domes (RD) Informācijas tehnoloģiju centra (ITC) izsludinātajā konkursā par tiesībām izstrādāt un īstenot projekta e-Rīga mārketinga komunikāciju plānu uzvarēja vienīgais pretendents - firma CMS, kas darbus četru gadu laikā gatava veikt par 2,6 miljoniem latu. Latvijā daudz rezistentās tuberkulozes pacientu Diena 09/17/02 Šonedēļ Kopenhāgenā notiek Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālās komitejas 52.sesija, kurā tiek apspriesti nabadzības, veselības, tuberkulozes un HIV/AIDS jautājumi un vienlaikus publiskots ikgadējais ziņojums par pasaules iedzīvotāju saslimstību ar tuberkulozi. Tajā uzsvērts - ik gadu no šīs slimības pasaulē mirst 2 miljoni cilvēku. Lai gan Latvija šajā dokumentā nav minēta to valstu vidū, kurās saslimstība ar elpošanas orgānu tuberkulozi ir epidēmiskā līmenī un rada nopietnas bažas slimības straujās izplatības dēļ, kā Afganistānā, Indijā vai Krievijas Federācijā, tā tomēr izceļas augsto multirezistentās tuberkulozes (tādas, kas nepakļaujas ārstēšanai ar parastajiem medikamentiem) rādītāju dēļ - 9% no jaunatklātajiem tuberkulozes gadījumiem ir tieši zāļu rezistentās formas. Līdz ar to Latvija aiz Igaunijas (14%) un līdzās Krievijai (9%) ierindojas šī saraksta pašā augšgalā. Pērn Latvijā ar tuberkulozi slimoja 1729 cilvēki, viņu vidū ar zāļu rezistento slimības formu - 537. Šogad Latvijā reģistrēti gandrīz 900 jauni saslimšanas gadījumi, kas ir aptuveni par 13% mazāk nekā šādā pašā laika posmā pērn, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dati. Lai gan tie vēsta par saslimstības mazināšanos, tā notiek ļoti gausi. Vēl arvien tuberkulozes pacientu skaita ziņā Latvija ir tālu priekšā vairumam Eiropas Savienības valstu, kurās jaunu saslimšanas gadījumu skaits reti pārsniedz 15-20. Komunistiem būs jāatstāj Brāļu kapi LETA 09/14/02 Brāļu kapos dusošo Padomju Savienības Komunistiskās partijas veterānu mirstīgās atliekas pārapbedīs Ziepniekkalna padomju armijas Brāļu kapos, - tā šodien nolēma Kapu konsultatīvā padome. Kā informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Velta Puriņa, ir Augstākās Padomes 1993.gada lēmums sakārtot Rīgas Brāļu kapu ansambli atbilstoši to izveides autoru iecerei, nodrošinot arī pārapbedīšanu. Puriņa stāstīja, ka šobrīd Padomju armijas Brāļu kapi Ziepniekkalnā nav sakopti un arī teritorija "nolaista". Pēc Puriņas teiktā, teritorija tiks sakopta un Augstākās Padomes lēmums izpildīts. Puriņa atzina, ka dažu Brāļu kapos dusošo veterānu radinieki iebilst pret pārapbedīšanu. Domes pārstāve sacīja, ka "[Augstākās Padomes] lēmums ir lēmums, un tas ir jāpilda", taču, ja radinieki izteiks vēlmi, veterānus apbedīs jebkuros citos kapos Rīgas teritorijā. Jaunie kandidāti turībā neatpaliek Diena 09/19/02 Deputātu kandidātu deklarācijas liecina, ka arī jaunajos politiskajos spēkos un nelielajās partijās ir tādi, kas turībā neatpaliek no pieredzējušiem politiķiem, kuru vidū nodrošinātākais ir Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kas uzrāda Bolster Management Limited vekseli 27 600 000 ASV dolāru vērtībā. Var secināt, ka partijām, kuru kandidātu lielākai daļai ir niecīgi iekrājumi vai tādu vispār nav, arī vēlēšanu kampaņa ir pieticīgāka. Pārsvarā turīgie kandidāti ir varas partijās, kurām ir arī vērienīgākās vēlēšanu kampaņas. Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas ceļa kandidātu deklarācijas liecina, ka ar dažiem izņēmumiem ministri un Saeimas deputāti nav sevišķi turīgi, lai arī vairāki iekrājuši pāris desmitus tūkstošu latu. Viens no turīgākajiem LC ir Ivars Kalvišķis, kas ilgu laiku bija saldumu ražotnes Laima vadītājs. TP ministrs Aigars Kalvītis, kas uzrāda lielākus uzkrājumus, ieņem amatus arī Privatizācijas aģentūrā un Ventspils brīvostas pārvaldē. TP ministriem Gundaram Bērziņam un Atim Slakterim pieder lielas zemnieku saimniecības un īpašumā ir daudz lauksaimniecības tehnikas. Zemnieku saimniecības īpašnieks ir arī Anatolijs Stjade (TP), kas deklarē lielākus iekrājumus. Vēlēšanās kandidē vairāki desmiti zemnieku saimniecību īpašnieku, kādi ir gandrīz katrā partijā. SIA Viesnīca Jāņa nams direktoram Modrim Fokerotam (TB/LNNK) pieder vai ir valdījumā vairāk nekā 30 saimniecību Kurzemē un Vidzemē, kā arī ir īpašumā zemnieku saimniecība Kuldīgas rajonā. Kandidāts ir arī Kuldīgas tilta atbalsta fonda valdes priekšsēdis. Septiņus namīpašumus Liepājā deklarējis tēvzemietis Jānis Gailis, kuram pieder arī jahta Blāzma, kas ražota 1939.gadā. Savukārt Brīvības partijas kandidāts Imants Jānis Bērziņš ir deklarējis vairākus Latvijas brīvvalsts laikā ražotos antīkos automobiļus. Saeimas deputāts A.Šlesers (LPP), kam pieder akcijas un daļas aptuveni desmit uzņēmumos, norāda kopīpašumā esošu motorkuģi. Ekspremjers Vilis Krištopans (ZZS), kam ir īpašumi Latvijā, pēc aiziešanas no politikas tos sarūpējis arī Floridā. Ņujorkā vienģimenes māja ar zemi ir arī Latvijas Bankas pārvaldes vadītajam Uldim Mārtiņam Klausam (JL), kurš ir arī turīgāko kandidātu vidū. JL vadītājs Einars Repše deklarējis jaunbūvi un zemi Ikšķilē, ar ko arī skaidro savas parādsaistības. JL vadītajam pieder arī 2001.gadā ražota un reģistrēta automašīna Renault Laguna. Turīgi kandidāti ir arī nelielajās partijās — a/s Jūrmalas pērle prezidents un Jūrmalas domnieks Aleksandrs Bašarins no Sociāldemokrātiskās labklājības partijas, kā Diena jau rakstīja, iegādājās vairākus īpašumus Jūrmalā. A.Bašarins deklarē akcijas a/s Jūrmalas pērle, pusi no pamatkapitāla SIA Jūras vējš un SIA Inter Unico, kā arī viņam piederošo zemi un jaunbūvi Jūrmalā. Latgales gaismas (LG) līderis Rihards Eigims, kas pirms ievēlēšanas domē bija a/s Stalkers D prezidents, ir deklarējis sev piederošo automašīnu RENO SAFRAN, kas ražota un reģistrēta 2000.gadā, kā arī ūdensmotociklu un trīs airu laivas, kas reģistrētas pirms diviem gadiem. Taču deklarācijā nav norādīts ekskluzīvais kabriolets Plymouth Prowleru, jo tas iegādāts šajā gadā. Diena jau rakstīja, ka R.Eigims aptuveni 29 000 latu vērto auto, saskaņā ar viņa paša teikto, iegādājies par naftas tranzīta biznesā gūtajiem līdzekļiem. SIA VL–Bunkerings viceprezidentei Vladai Dubrovskai (Sociāldemokrātiskālabklājības partija) īpašumā ir 2001.gadā ražota un reģistrēta automašīna JAGUAR S–TYPE. LG sarakstā lielākus uzkrājumus uzrāda arī Zilupes domes priekšsēdis Anatolijs Lapiks un Rēzeknes a/s REBIR prezidents Jānis Zudāns. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO Latvijas dzīvība valdes loceklis Ivars Priedītis (Brīvības partija) deklarē lielus skaidrās naudas uzkrājumus — 575 000 USD. SIA DENEKTA direktors Igors Hoops (Republikāņu partija) arī norādījis lielu skaidro naudu — 250 000 USD. Aptuveni trešajai daļai kandidātu nav naudas uzkrājumu, katrā partijā ir arī deputāti, kas nav neko deklarējuši. Tā TB/LNNK no 65 kandidātiem naudas uzkrājumu nav 26 kandidātiem, bet neko nav deklarējuši trīs kandidāti, arī Saeimas deputāts Juris Dobelis. No 77 apvienības PCTVL kandidātiem naudas uzkrājumu nav 36, bet neko nav deklarējuši 8. Līdzīgi rādītāji ir arī LSDSP un vēl vairāku partiju deklarācijās. Taču TP no 55 kandidātiem tikai vienam nekas nepieder, bet naudas uzkrājumu nav 11 cilvēkiem. Viens kandidāts, kas neko nav norādījis, ir arī Zaļo un Zemnieku savienībā, savukārt Progresīvajā centriskajā partijā 33 kandidātu vidū tādi ir 8. No 81 JL kandidāta neko nedeklarē 4, bet 22 kandidātiem nav naudas uzkrājumu. Saeimā pārstāvēto partiju kandidātu liela daļa ir Saeimas deputāti un ministri. LC sarakstā ir astoņi pašvaldību vadītāji, to vietnieki vai deputāti. LSDSP vēlēšanās piedāvā vairāk nekā desmit vietējās varas pārstāvjus, kā arī vairākus pašvaldību institūciju darbiniekus. Desmit pašvaldību vadītāji vai deputāti — galvenokārt no pagastiem — ir Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā. Jaunā laika sarakstā ir vairāk nekā desmit ministriju ierēdņi, ieskaitot departamentu direktorus un vietniekus. Četri JL kandidāti strādā bankās. Centrs piesaka septiņus augstāko mācību iestāžu pārstāvjus, kuru vidū ir arī Sociālo Tehnoloģiju augstskolas rektors Juris Celmiņš. No šī saraksta kandidē arī citu izglītības iestāžu pārstāvji. Sākotnēji par mācītāju partiju dēvētās Latvijas Pirmās partijas sarakstā ir trīs mācītāji, bet kristīga rakstura nodarbošanās ir vēl četriem kandidātiem. Četri Progresīvās centriskās partijas kandidāti ir no invalīdu tiesību aizsardzības jomas. Latviešu partijai ir pieci kandidāti no saraksta līdera Aivara Gardas vadītā apgāda Vieda. Sociāldemokrātu savienībā ir vairāki pārstāvji no a/s Latvijas dzelzceļš un Dzelzceļnieku arodbiedrības. Vairākos kandidātu sarakstos, piemēram, Krievu partijas ir arī bezdarbnieki. Vēlēšanās startē vairāki desmiti pārstāvju no sporta organizācijām, tajā skaitā Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekļi. Premjers Andris Bērziņš (LC) ir Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidents, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pārstāv Latvijas Hokeja federāciju, kuras viceprezidents ir Jānis Kaverskis (PCTVL). JL sarakstā startē Latvijas Ūdensmotociklu sporta kluba valdes priekšsēdis Larss Āboliņš, bet LPP sarakstā — Latvijas Bumbiņhokeja federācijas viceprezidents Guntars Grīnvalds. Brīvības partijas priekšsēdis Ziedonis Čevers ir VEF basketbola kluba prezidents. Deklarācijas atklāj, ka Saeimas deputāts Pēteris Salkazanovs (SDS) ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents. No SDLP vēlēšanās kandidē Latvijas tatāru biedrības IDEĻ prezidents Midhats Satdanovs. Ir kandidāti, kas ieņem amatus arī starptautiskā līmenī, piemēram, Valdis Birkavs (LC) ir Liberālās internacionāles viceprezidents. *** Deputātu kandidātu lielākie uzkrājumi un aizņēmumi (pa sarakstiem) Tēvzemei un brīvībai/LNNK Imants Griķis — uzkrājumi Ls 35 000 Modris Fokerots — uzkrājumi Ls 10 000, 40 000 USD, kredītsaistības — Ls 20 000 Inese Vaidere — uzkrājumi 30 051 USD, Ls 6745 Jānis Straume — uzkrājumi 31 338 USD, Ls 5917, 1000 DEM, 500 eiro Roberts Zīle — uzkrājumi 36 200 USD, Ls 3861, izsniegti aizdevumi — Ls 25 000, parādsaistības — Ls 49 000, 39 000 USD Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Jānis Kaverskis — uzkrājumi Ls 335 000 Gaļina Rešina — uzkrājumi 26 400 USD, Ls 1800 Sociāldemokrātiskā labklājības partija Aleksandrs Bašarins — uzkrājumi Ls 190 000 Viktors Kalnbērzs — uzkrājumi 15 000 USD Armands Stendzenieks — parādsaistības — Ls 4 140 000, 1 800 000 USD, aizdevums — 5 450 000 USD Krievu partija Vjačeslavs Starostins — uzkrājumi 5000 USD Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Imants Stirāns — uzkrājums 19 000 USD, Ls 18 000 Igors Trubko — uzkrājumi Ls 12 000 Imants Keišs — uzkrājumi 20 000 USD, parādsaistības — Ls 7140 Progresīvā centriskā partija Inta Štamgute — uzkrājumi Ls 5000, 3507 USD Juris Lagzdons — uzkrājumi 4000 USD, Ls 1800, izsniegts aizdevums Ls 2000 Jaunais laiks Uldis Mārtiņš Klauss — uzkrājumi Ls 97 147, 626 203 USD Guntis Bērziņš — uzkrājumi Ls 56 220, 9002 USD, 30 000 GBP (Anglijas mārciņa), kā arī 661 545 GBP kopā ar sievu, izsniegti aizdevumi — 36 732 USD un Ls 280 Valdis Šakars — uzkrājumi Ls 37 450 Kārlis Šadurskis — uzkrājumi Ls 20 000, 5000 USD Einārs Repše — uzkrājumi Ls 1292, vērtspapīri par 27 203 USD, parādsaistības — 72 999 USD, Ls 30 821 Tautas partija Andris Šķēle — vekselis 27 600 000 USD, uzkrājumi Ls 122 172, 64 256 USD, aizdevums — Ls 255 355 Vaira Paegle — 259 273 USD Anatolijs Stjade — uzkrājumi Ls 18 000, 70 000 USD Raimonds Pauls — uzkrājumi Ls 42 649, 10 149 USD Aigars Kalvītis — Ls 25 129, 14 036 USD Latvijas Pirmā partija Ainārs Šlesers — Ls 60 497, 370 000 USD, aizdevumi — Ls 15 766 un 1 080 725 USD, parādsaistības — 563 336 USD Arnolds Laksa — uzkrājumi Ls 12 463, 44 557 USD, izsniegti aizdevumi par summu 342 500 USD, parādsaistības — Ls 739 053 un 4435 USD Dzintars Jaundžeikars — uzkrājumi Ls 21 406, parādsaistības no privātpersonām par kopējo summu Ls 80 725 Latviešu partija Aivars Garda — uzkrājumi Ls 5000 Liene Apine — uzkrājumi Ls 3500 Latvijas Atdzimšanas partija Andris Rubins — uzkrājumi 7041 USD, Ls 3200, 8400 EUR Genādijs Kartuzovs — uzkrājumi Ls 10 000 Brīvības partija Ivars Priedītis — uzkrājumi 676 692 USD, Ls 1444 Ziedonis Čevers — uzkrājumi 42 000 USD Sociāldemokrātu savienība Jānis Leja — depozīts 409 516 USD Jānis Rāzna — uzkrājumi 17 800 USD, Ls 38 000 Latvijas Apvienotā republikāņu partija Igors Hoops — uzkrājumi 250 000 USD Jānis Pūķis — uzkrājumi Ls 25 000 Latvijas ceļš Oļģerts Pavlovskis — uzkrājumi 72 644 USD, Ls 2322 Linards Muciņš — uzkrājumi Ls 35 000 Ivars Kalvišķis — 14 000 USD, Ls 18 000, naudas tirgus fonda apliecības Ls 84 617 vērtībā, aizdevumi Ls 16 300, 8500 USD Einārs Fogelis — uzkrājumi Ls 6430, 29 880 USD, 5880 EUR Apvienība Centrs Boriss Kurovs — uzkrājumi 650 000 USD Arnis Mētra — uzkrājumi Ls 20 000 Andrejs Cinis — Ls 15 000 Mūsu zeme Aldis Lezdiņš — uzkrājumi Ls 325 000, parādsaistības — Ls 21 000, bezprocentu aizdevums — Ls 40 000 Uldis Dzenis — uzkrājums 100 000 USD Latgales gaisma Rihards Eigims — uzkrājumi Ls 25 000, aizdevumi — Ls 174 000 Anatolijs Lapiks — uzkrājumi Ls 65 277, aizdevumi — Ls 2000, parādsaistības Ls 6044, 2577 USD Jānis Zudāns — Ls 66 128, 876 USD Māras zeme Juris Putniņš — uzkrājums Ls 700 Zaļo un Zemnieku savienība Vilis Krištopans — uzkrājumi 267 660 USD, Ls 13 000, 10 230 EUR Ričards Zakss — uzkrājumi 51 000 USD, Ls 1200, depozīts — 62 000 EUR, aizdevums — Ls 50 062 Dina Kurzemniece — uzkrājumi Ls 61 731 Vilnis Edvīns Bresis — uzkrājumi 50 000 USD, Ls 15 000 Dati: sagatavoti pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas. Gravas dēļ Strautmane varētu pamest LTV BNS 09/18/02 Viena no pazīstamākajām Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu vadītājām Baiba Strautmane apsver iespēju aiziet no darba LTV. Viņa uzskata, ka trīs mēnešus amatā esošais jaunais ģenerāldirektors Uldis Grava nepilda dotos solījumus uzlabot LTV darbību. "Viss, ko dara Grava, man liek domāt, ka viņš negrib vai nespēj realizēt to, ko solīja, stājoties amatā," sarunā ar atzina Strautmane. Kā piemēru šādai Gravas rīcībai Strautmane minēja Gravas lēmumu nepagarināt darba līgumu ar LTV informatīvo programmu direktoru Jāni Domburu. "Līgums nav pagarināts ar bezjēdzīgiem argumentiem par sliktu raksturu.. " sacīja Strautmane, piebilstot, ka protestus un pretenzijas pret to varēja sagaidīt, jo neviens labprātīgi nemaina savu darba stilu. "Ticēju, ka Grava spēs atpazīt Latvijas liekuļus, tāpēc cīnījos par viņa iecelšanu. Bet tas, ka viņš tik ātri iestidzis liekulības purvā, man ir pārsteigums," viņa pauda. "Man ir ļoti skumji par to." Strautmane vēl tikai apsver iespēju pamest LTV un nav domājusi par citu darbu. "Paļaujos uz to, ka šo to protu darīt un darbu atradīšu, bet pašlaik es uztraucos par Latvijas Televīziju, nevis par citu darbu," viņa sacīja. BNS jau vēstīja, ka LTV vadītājs Grava pēc pārbaudes laika beigām šonedēļ nepagarināja līgumu ar Domburu, kurš televīzijā turpinās vadīt vienu no populārākajiem raidījumiem "Kas notiek Latvijā?". Jaunais LTV ģenerāldirektors Grava par Dombura un citu televīzijas jaunās vadības grupas direktoru iecelšanu paziņoja 25.jūlijā. Pēc Dombura aiziešanas tika apvienota informatīvo raidījumu direkcija ar izklaides raidījumu direkciju, kuru vadīs Dārija Juškēviča. Filma tuvina Ņujorkas latviešus un ebrejus Diena 09/18/02 Sestdien Ņujorkas Daugavas vanagu namā pirmo reizi vietējos latviešus un ar Latviju saistītos ebrejus kopā pulcēja Vācijā tapušas dokumentālās filmas Prezidenti demonstrēšana. Filma stāsta par holokaustu pārcietušajiem - ASV mītošo organizācijas Jewish Survivors of Latvia prezidentu Stīvenu Springfīldu un bijušo ebreju geto un koncentrācijas nometņu Latvijā ieslodzīto organizācijas LEGU prezidentu Aleksandru Bergmanu. Abi, būdami vēl jaunekļi, pirmo reizi tikušies Rīgas geto, tālāk viņu ceļi veduši uz koncentrācijas nometnēm, kur Vācijā sagaidījuši kara beigas un atbrīvošanu. S.Springfīlds pēc nepatīkama incidenta ar padomju armiju izlēmis doties uz ASV, bet A.Bergmans nonācis atpakaļ Latvijā. Pēc tam S.Springfīlds un A.Bergmans atkal tikušies tikai pēc 45 gadiem un tagad cieši sadarbojas Latvijas ebreju kopienas labā. Filma Prezidenti jau demonstrēta ASV Sietlas Ebreju filmu festivālā, Ņujorkā, Vācijā un arī divas reizes Rīgā. S.Springfīlds, kura vadītā Jewish Survivors of Latvia apvieno holokaustu pārcietušos un arī citus Latvijas ebrejus, vienlaikus ir arī Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis un kopš neatkarības atjaunošanas daudzas reizes apmeklējis Latviju. Viņa vadītā organizācija finansiāli atbalsta Latvijas ebreju kopienu un citus labdarības pasākumus, kas sniedzas ārpus šīs kopienas ietvariem. Jewish Survivors of Latvia atbalsta arī Latvijas iestāšanos NATO, un S.Springfīlds nesen nosūtījis atbalsta vēstules Latvijas uzņemšanai alianses 19 valstu valdībām. Latvijā pērk vismazāk jauno automašīnu Baltijas valstīs BNS 09/14/02 Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apkopotie jauno automobiļu pārdošanas dati liecina, ka Igaunijā astoņos mēnešos pārdoti 10 213 automobiļi. Lietuva ar 7013 pārdotām vieglajām automašīnām ierindojas otrajā vietā, bet trešā ar 5115 jaunajām automašīnām ir Latvija. Tajā skaitā augustā salīdzinājumā ar jūliju pārdoto jauno automašīnu skaits ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā augustā kopumā ir pārdotas 639 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 156 automašīnām jeb 19,6% mazāk nekā jūlijā, Lietuvā pārdeva 529 jaunus automobiļus, kas ir par 1,9% mazāk nekā jūlijā, bet Igaunijā pārdeva 1275 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir par 82 automobiļiem mazāk nekā jūlijā. Visās trijās valstīs augustā līderpozīcijas pārdoto automašīnu ziņā ieņēma franču automašīnas - "Peugeot" Igaunijā ar 193 automobiļiem un Latvijā ar 62 automobiļiem, bet Lietuvā "Renault" ar 66 automobiļiem. Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Jānis Pormalis jau iepriekš pauda, ka pārdoto automobiļu lielāko pieaugumu varētu reģistrēt septembrī, jo augustā daudzās automašīnu ražošanas rūpnīcās bija atvaļinājumu periods, kā dēļ, iespējams, arī aizkavējusies automobiļu piegāde. Moricsalā iet bojā vecie ozoli NRA 09/16/02 Tuvāko 100 gadu laikā daļa augu un dzīvnieku sugu Moricsalas dabas rezervātā pilnīgi izzudīs. Arī vecās paaudzes ozoli, kuru vecumu vides eksperti lēš apmēram 300 līdz 500 gadu, kaut gan vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ozoli Moricsalā bijuši viena no raksturīgākajām sugām. Tā secinājuši vides speciālisti Moricsalas dabas rezervāta dibināšanas 90 gadu jubilejas konferencē. Slīteres nacionālā parka direktors Elmārs Pēterhofs uzskata, ka vecās paaudzes ozolu iznīkšanai pietiktu arī ar daudz īsāku periodu, ja būs pāris kārtīgas vētras kā šovasar. Kā skaidroja E. Pēterhofs, vecos kokus, kas kādreiz auguši daudz labākos apgaismojuma apstākļos, tagad arvien vairāk nomāc jaunākas paaudzes ātraudzīgo koku sugas. Izpētījuši Moricsalu, vides eksperti saskaitījuši, ka vecumā no 300 līdz 500 gadiem salā patlaban dzīvi palikuši 72 ozoli, vecumā līdz 200 gadiem - 12 ozoli, bet jaunākās paaudzes - vecumā līdz 100 gadiem - 600 līdz 800 ozoli. Vides eksperti ir norūpējušies par vecās paaudzes ozolu likteni Moricsalā, jo veci koki nodrošinot daudz lielāku bioloģisko daudzveidību nekā jaunākas paaudzes koki. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no faktoriem, kas uztur stabilu vidi. Galvenais sugu izzušanas iemesls Moricsalā, pēc speciālistu domām, ir ezera un salas aizaugšana, jo mainās ūdens līmenis un salu vairs neapsaimnieko. Zemnieku saimniecības, kuras kādreiz te bijušas, tagad bezcerīgi iznīkušas, bet pļavas, kur ganīti lopi, atstātas savā vaļā. Daļa salas teritorijas kļuvusi cilvēkam pilnīgi nepieejama, jo ievas, kas nezināmu iemeslu dāļ sākušas augt horizontāli, radījušas necaurejamus džungļus. Vides speciālistiem pašlaik nav vienota viedokļa, ko darīt, lai aizkavētu sugu izzušanu. Viens no konkrētiem tuvākās nākotnes darbiem varētu būt dabas aizsardzības plāna izstrāde, paredzot sākt pļavu apsaimniekošanu. Jāveic ūdens augu un dzīvnieku pētījumi, lai noskaidrotu, kāpēc ezers aizaug un ko darīt. Atsāk lašu aizsardzības akciju Lašiem būt! NRA 09/13/02 Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas pārstāvniecība kopā ar Latvijas makšķernieku asociāciju (LMA) šogad turpina pērn aizsākto dabisko lašu aizsardzības akciju Lašiem būt!. Trešdien atklāšanas ceremonijā Salacgrīvā akcijas organizatori zivju inspektoru koordinatoriem svinīgi pasniedza mobilos telefonus, kā numuri tiks publiski izsludināti, lai iedzīvotāji varētu ziņot par ūdens tuvumā novērotām nekārtībām. LMA programmu direktors Alvis Birkovs stāstīja, ka akciju nolemts sākt Salacgrīvā, jo Salaca ir starptautiski atzīta lašu dabiskā nārsta nacionālā indeksa upe. Kā skaidroja A. Birkovs, katrā valstī ir viena upe, kurā tiek veiktas lašu populācijas zinātniskās izpētes programmas - lašu mazuļu uzskaite un novērtēšana, zivju resursu stāvokļa kontrole u.c. Salacā šos darbus veic Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts. Salaca ir arī vienīgā upe, kur atļauta licencēta lašu un taimiņu makšķerēšana, lai gan Latvijā ir desmit līdz divpadsmit lašupes. Lai pasargātu lašus no maluzvejniekiem, akcijas laikā, kas turpināsies, līdz laši būs beiguši nārstot, uz lielākajām upēm brīvprātīgie, tāpat kā pērn, kopā ar zivju inspektoriem organizēs reidus. Tie paredzēti uz Bārtas, Sakas, Užavas, Irbes, Ventas, Gaujas, Vitrupes, Salacas, Jaunupes un šo upju pietekām. Makšķernieku akciju solījusies atbalstīt Vides valsts inspekcija, Valsts policija, Aizsardzības ministrija un Ekonomikas policija. Makšķernieki nolēmuši iesaistīties lašu sardzē, jo, viņuprāt, vides valsts inspektoru ir pārāk maz, lai reāli nosargātu visas upes. Tāpēc arī WWF Latvijas nodaļa kopā ar LMA un SIA Salacas ieleja lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) palielināt valsts inspektoru skaitu. Patlaban uz visām upēm ir tikai 42 zivju inspektori. Savukārt VARAM lūgums piešķirt naudu vides inspektoru skaita palielināšani atdūries pret koalīcijas partneru lēmumu negrozīt valsts budžetu līdz vēlēšanām. Kā uzsver akcijas rīkotāji, galvenais mērķis ir brīdināt sabiedrību par dabisko lašu populācijas straujo tuvošanos iznīcībai, kā arī panākt, lai Latvijas upēs dabiskie laši varētu nārstot netraucēti. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur laši jau ir pilnīgi iznīkuši, Latvijā lašu skaits ir salīdzinoši lielāks, taču malumednieki un aplamā upju apsaimniekošana arī mūsu upēs lašveidīgajām zivīm nodara lielu postu. Patlaban mūsu lielākajās upēs nārsto vien 200 līdz 300 dabisko lašu pāru. Salīdzinot ar Norvēģijas lašiem, ko audzē dārziņos līdzīgi kā mājlopus, turklāt to barībai pievienojot speciālu krāsu pigmentu, kas šo zivju gaļu nokrāso skaisti oranžu, Latvijas lašu garšas kvalitāte pašu un arī starptautiskajos tirgos tiek vērtēta krietni augstāk. Interesanti, ka zviedri un dāņi šobrīd ir sākuši iepirkt dabisko lašu ikrus, jo secinājuši, ka mākslīgi audzētie laši ir slimīgāki un - attiecībā pret dabisko lašu populāciju - agresīvi. Akcijas rīkotāji uzskata, ka pērn rīkotā akcija izdevusies ļoti labi - pasākumi lašu nārsta aizsardzībai bijuši iedarbīgi. Par to liecinot šā gada pavasarī rīkotās licencētās makšķerēšanas taimiņu lomi Salacā. Pēc makšķernieku teiktā, šopavasar tikuši sasniegti jauni Latvijas rekordi. Oficiāli reģistrēti 132 taimiņi. Latvijas Nacionālajā operā - šogad piecas pirmizrādes BNS 09/14/02 Latvijas Nacionālajai operai (LNO) jaunajā sezonā paredzētas piecas pirmizrādes, informēja LNO preses sekretāre Inga Vasiļjeva. Nacionālā opera sezonu iesāks ceturtdien, 19.septembrī, ar mūsdienu dejas izrādes "Ad libitum" pirmizrādi. Tajā Baltijas komponistu mūziku horeogrāfijās iestudējuši horeogrāfi Tims Raštons, Olga Žitluhina, Aivars Leimanis, Petrs Zuska, stāstīja Vasiļjeva. Skatītāji varēs vērot baletu "Nomadi" ar Arvo Perta mūziku "Fratres", baletu "Tikai dēļ jums" ar Georga Pelēča opusu "Tomēr", baletu "Fuetē" ar Artura Maskata opusu "Concerto grosso", kā arī baletu "Skaidri neredzams" ar Pētera Vaska Klavieru kvarteta mūziku. Vasiļjeva, runājot par pirmizrādes nosaukumu, minēja ka "Ad libitum" nozīmē norādi izpildītājam brīvi izvēlēties izpildījuma raksturu (piemēram, ritma, dinamikas ziņā), neievērot kādu zīmi, neatskaņot skaņdarba fragmentu vai atteikties no kādas partijas vai instrumenta iekļaušanas izpildītājansamblī. Nosaukums precīzi atspoguļo četru baleta viencēlienu iestudējumu, kurā nav ne vienojoša stāsta, ne tēmas. Katra etīde ir patstāvīga, neatkarīga novele, kas dzīvo mūsu laikā, telpā un dzīves izpratnē. Vasiļjeva arī minēja, ka jau decembrī operas cienītāji varēs vērot Johana Štrausa muzikālās komēdijas "Sikspārnis" pirmizrādi. Tās libretu pēc Karla Hafnera (Carl Haffner) un Riharda Ženē (Richard Genee) lugas motīviem veidojis Kaspars Dimiters. Savukārt nākamā gada februārī pirmizrāžu sēriju turpinās Riharda Vāgnera opera "Klīstošais holandietis". Bet martā varēs vērot Ādolfa Šarla Adāna baletu "Korsārs". Jūnijs iezīmēsies ar Antona Rubinšteina operas "Dēmons" pirmizrādi. Aicina vēlēt labas reputācijas cilvēkus Diena 09/18/02 Gaidāmās 8.Saeimas vēlēšanas ir svarīgs notikums, tāpēc otrdien ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats aicināja aizlūgt, lai tautai izdotos ievēlēt Saeimā tādus cilvēkus, kuri patiesi kalpo tautas vairākuma interesēm. Dievkalpojums notika ļaužu pilnajā Sv.Jēkaba katedrālē. Tajā bija vairāki desmiti pārstāvju ne tikai no Latvijas Pirmās partijas, kuras deputātu kandidāti Ainārs Baštiks, Jānis Šmits un Aleksandrs Brandavs dievkalpojumā lasīja Svētos rakstus, bet arī daudzi partijas Jaunais laiks pārstāvji, kā arī politiķi no Latvijas ceļa, LSDSP un citām partijām. Dievkalpojumu vadīja kardināls J.Pujats, ev. luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Pareizticīgās baznīcas sinodes sekretārs Aleksandrs Nagla un baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Šmits. Bīskapi uzsvēra garīgo vērtību nozīmi, lai vēlētājs pieņemtu pareizu lēmumu un ievēlētu godīgu Saeimu. Arhibīskaps J.Vanags sacīja, ka kukuļņēmējs balsos par kukuļdevēju un parlaments būšot tāds, kādi ir vēlētāji, tāpēc katram ir jāattīra sava sirdsapziņa, lai Saeimā ievēlētu labas reputācijas cilvēkus.