K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 266: 2002. g. 27. septembris - 3. oktobris Skandāls - premjers atlaiž iekšlietu ministru LETA, BNS, NRA, Diena 10/01/02 Savienības Latvijas ceļš (LC) vadītājs un Ministru prezidents Andris Bērziņš pirmdien vēlu vakarā pēc stundu garas sarunas ar Tautas partijas (TP) pārstāvi iekšlietu ministru Mareku Segliņu nolēma viņu atlaist, jo dienā par TP nomelnojošu plakātu sagatavošanu policija aizturēja divus LC Rīgas nodaļas biedrus. Kā savu lēmumu pamatoja premjers, viņš uzskata, ka Segliņš izmantojis dienesta stāvokli savienības "Latvijas ceļš" (LC) popularitātes mazināšanai un prestiža graušanai. Pēc premjera domām, aizturēšana varētu būt provokācija LC prestiža graušanai. Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) darbinieki pirmdien aizturēja četrus cilvēkus, kurus apvaino Tautas partijas (TP) nomelnošanā, izplatot plakātus, kuros TP sauklis “komanda” pārveidots par “banda” un “zagļi”. Kā informē valsts policijas preses centrs, kopš 18.septembra ONKAB izmeklē krimināllietu, kas ierosināta par nepatiesu ziņu izplatīšanu attiecībā uz TP deputātu kandidātiem. Šā gada augustā Rīgas, Valmieras un Cēsu iedzīvotāji savās pastkastītēs bija saņēmuši lapiņas, kurā pausto informāciju policija atzina par nepatiesu. Izmeklēšanas laikā ONKAB pārstāvji noskaidrojuši, ka skrejlapas, iespējams, iespiestas tipogrāfijā Adverts Rīgā, Brīvības ielā. Novērojot drukātavu, policisti pirmdien pamanījuši, ka no tās izbraukusi automašīna Ford Escort ar reklāmas materiāliem, tāpēc likumsargi spēkratam sekojuši. Kad auto piebraucis pie LC nodaļas un šoferis devies uz partijas mītni, viņš ticis aizturēts, bet, pārmeklējot automašīnu, policija atradusi daudz tādu skrejlapu, kas bijušas līdzīgas augustā izplatītajiem materiāliem. Vēlāk aizturēts arī Latvijas ceļa izpilddirektors Ervins Straupe, LC Rīgas galvenā koordinatore Binnija Ārberga un tipogrāfijas vadītājs. Policija noskaidrojusi, ka aizturētie LC pārstāvji iepriekš tipogrāfijā iesnieguši lapiņu maketu. Kā ziņo LETA, pirmdienas pievakarē B.Ārberga un šoferis tika atbrīvoti, savukārt E.Straupe un drukātavas vadītājs nebrīvē atradīsies līdz trešdienai. Uzraudzību šajā krimināllietā veic Rīgas tiesas apgabala prokuratūra. Premjers uzskata, ka ministram nebija pamata bez pierādījumiem pirms vēlēšanām publiskot informāciju par LC iespējamo saistību ar Tautas partijas (TP) nomelnošanu. Segliņš savukārt uzskata, ka premjers pieņem pārsteidzīgu lēmumu, nesagaidot pierādījumus, kas var būt LC neglaimojoši. Jautāts, kādēļ Iekšlietu ministrija informējusi par LC biedru aizturēšanu īsi pirms vēlēšanām, Segliņš atzina, ka tas darīts apzināti, lai sabiedrība zinātu, par ko, iespējams, jāvēl. Par iekšlietu ministru premjers nozīmējis aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski (TB/LNNK). Atstādina Kriminālpolicijas priekšnieku Pumpuru LETA 10/02/02 Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs lūdzis atstādināt viņu no ieņemamā amata uz dienesta pārbaudes laiku, kurā noskaidros, vai materiāli "skrejlapu lietā", kas vakar tika izplatīti bijušā iekšlietu ministra Mareka Segliņa preses konferencē, satur klasificētu informāciju. Dienesta pārbaudes laikā Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumus pildīs valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa. Kā teikts policijas izplatītajā paziņojumā, lai netraucētu objektīvu dienesta pārbaudes veikšanu, ko veiks Iekšlietu ministrija, kā arī uzskatot, ka uz Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku un Kriminālpoliciju kopumā tiek izdarīts politisks spiediens, Pumpurs lūdza policijas priekšnieku uz dienesta pārbaudes laiku atstādināt viņu no ieņemamā amata. Arī Valsts policijas priekšnieks Rekšņa uzskata, ka Pumpura lūgums ir pamatots un pašreizējā brīdī tiek izdarīts politisks spiediens uz policiju. Izplatītajā paziņojumā Valsts policijas priekšnieks arī lūdzis gan politiskos spēkus, gan masu medijus netraucēt pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietā, kas ierosināta saistībā ar Tautas partijas nomelnošanu. Šādos apstākļos Valsts policija atturēšoties no turpmākiem komentāriem par šīs krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanas gaitu. Noticis 'Latvijas ceļa' ne-pikets pie Iekšlietu ministrijas LETA 10/02/02 Trešdien ap plkst.13.20 mierīgi beidzās savienības "Latvijas ceļš" (LC) rīkotā nesankcionētā protesta akcija pie Iekšlietu ministrijas (IeM). Tur bija pulcējušies ap 150-200 cilvēku, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, viņuprāt, nelikumīgai LC biedru aizturēšanai aizdomās par Tautas partiju nomelnojošu skrejlapu izplatīšanu. Kā novēroja aģentūra LETA, cilvēki kopš protesta akcijas sākuma ap plkst.12 mainījās, un sapulces vietā īsi pirms pasākuma beigām bija atnākusi arī Rīgas domes LC deputāte Aija Poča. Kā iepriekš informēja LC preses sekretāre Evija Ansonska, notiekošais nebija organizēts pikets, "vienkārši cilvēki sanākuši kopā, lai protestētu ne tikai pret divu cilvēku nelikumīgu aizturēšanu, bet arī pret tiesisko principu neievērošanu". Pēc Ansonskas teiktā, spontānajā akcijā bija pulcējušies teju vai visi LC Saeimas deputāti, arī politiskie līderi Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Kārlis Leiškalns un citi. Cilvēki rokās turēja plakātus "Policija nedrīkst būt politisks ierocis", "Noskaidrosim, tad apvainosim", "Es gribu dzīvot tiesiskā valstī". Kā akcijas laikā skaidroja Lībane, sanākušo cilvēku galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību tam, kas notiek valstī, tam, ka pēc kāda cilvēka mutiskas liecības "jebkuru var sagrābt un ielikt cietumā". Lībane uzskata, ka LC biedrs Ervīns Straupe, kurš tika apcietināts aizdomās par saistību ar Tautas partijas deputātu kandidātu nomelnošanu, apcietinājumā tiek turēts nepamatoti. Joprojām netiek atklāts, ko policisti atraduši kratīšanās viņu dzīvesvietās. Savukārt Leiškalns piebilda, ka nevēlas pieļaut, lai, "izmantojot netīru politiku, pie varas nāk netīra valdība". Kad pie protestētājiem pienāca policijas darbinieki, politiķi paskaidroja, ka šis nav pikets. Pagaidām nav zināms, vai sanākušajiem tiks noteiktas kādas sankcijas. Faktiski izjukusi valdība turpina strādāt Diena 10/02/02 Valdības vadītājs Andris Bērziņš (LC) vairs nevar rēķināties ar Tautas partijas 25 deputātu balsīm Saeimā. Tā otrdien, pāris dienas pirms Saeimas vēlēšanām, paziņoja TP līderis Andris Šķēle. Lai arī TP negatavojas atstāt valdību, Tēvzemei un brīvībai/LNNK valde uzskata, ka LC un TP vēlēšanu ķildu dēļ valdības koalīcija faktiski ir izjukusi. Tāpat kā LC priekšsēža vietnieks Ivars Godmanis, arī TB/LNNK uzskata, ka valdības gāšana priekšvēlēšanu situācijas un valsts starptautiskā prestiža dēļ nav pieļaujama. Neatkarīgi no notikumu tālākās attīstības LC un TP sadarbība vēl kādas valdības ietvaros ir problemātiska. Kritiskā situācija valdībā izveidojās pēc tam, kad uz aizdomu pamata par TP nomelnojošu lapiņu izgatavošanu tika aizturēti LC biedri, kam sekoja iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) atstādināšana no amata. TB/LNNK otrdien pēc valdes ārkārtas sēdes paziņoja, ka “Tautas partijas pēkšņā norobežošanās no saviem ilgstošajiem koalīcijas partneriem īsi pirms vēlēšanām norāda, ka tā droši vien jau ir atradusi citus sadarbības partnerus pēc vēlēšanām - visticamāk, ka PCTVL”. Premjers un LC priekšsēža A.Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš Dienai sacīja, ka TP izteikumi liecinot, ka “tiek domāts par sadarbību ar PCTVL”. TP preses sekretārs Arno Pjatkins aizdomas novērtēja kā kārtējos apmelojumus, jo TP nekādā gadījumā neveidošot valdību ne ar PCTVL, ne ar Jāni Jurkānu, kas vada blokā esošo Tautas saskaņas partiju. “Šādu ziņu ticamība ir tikpat augsta kā apmelojošajās lapiņās rakstītais, ko par mums izplatīja,” bilda A.Pjatkins. TP līderis A.Šķēle Dienai visai izvairīgi modelēja to, kas notiks pēc vēlēšanām: “Vai tas ir tik svarīgi. Šobrīd ir svarīgi padomāt par valsti. Premjeram ir jāvalda drusku savi nervi.” TP priekšsēdis arī uzsvēra, ka TP atšķirībā no ceļiniekiem nekad neesot paziņojusi, ka nevarētu sadarboties ar LC nākotnē. Kāds TP valdes loceklis Dienai tomēr sacīja, ka neredz iespēju partiju turpmākai sadarbībai. LC priekšsēdētāja vietnieks I.Godmanis, lūgts vērtēt abu partiju turpmākās attiecības, atzina: “Pēc apsteidzošiem paziņojumiem, kādus izplatīja TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, manuprāt, ir sadedzināti daudzi tilti, un grūti iedomāties, kā mēs vēl kādreiz varētu strādāt kopā.” Jau rakstīts, ka V.Muižniece, runājot par iespējamo partneru vainu, sacīja, piemēram, ka viņai būšot grūti ar šiem cilvēkiem kopā būt koalīcijas padomē. A.Šķēle gan atzina, ka M.Segliņš nav bijis politiski korekts pēc atstādināšanas, sakot, ka par LC biedru aizturēšanu paziņots pirms vēlēšanām tāpēc, lai sabiedrība “zinātu, par ko, iespējams, ir jāvēl”. Taču M.Segliņš neesot sniedzis nekādus paziņojumus, kamēr bijis amatā. Svārstīgie balsotāji var sagādāt pārsteigumus NRA 09/27/02 Pēc Neatkarīgās pasūtījuma septembra otrajā pusē veiktā SKDS aptauja liecina, ka vairāk nekā trešdaļa - 37,7 procenti pilsoņu, kas izšķīrušies par kādu no partijām, līdz Saeimas vēlēšanām 5. oktobrī varētu mainīt savu izvēli. 14,2 procenti vēlētāju joprojām nezina, par kuru partiju atdot savu balsi. Tādējādi lielais svārstīgo vēlētāju īpatsvars 5. oktobrī var sagādāt dažam patīkamus, dažam - nepatīkamus pārsteigumus. Lielākajai daļai vēlētāju simpātiskas šķiet vismaz divas partijas, kas priekšvēlēšanu noslēguma cīņu padara vēl nozīmīgāku. No partijām, kas uzrāda kaut cik vērā ņemamu vēlētāju atbalstu, visvairāk svārstīgo vēlētāju ir Latvijas ceļam (LC) - 60,9%. No LC atbalstītājiem pārliecināti par savu izvēli ir tikai 34,7%, nodrošinot ilgstošākajai varas partijai apmēram divu procentu balsu daudzumu, ja ņem vērā, ka par LC gatavi balsot 5,5% no visiem balsstiesīgajiem. Ja par LC nenobalsos svārstīgie citu partiju pagaidu atbalstītāji, LC nākamajā Saeimā neiekļūs. Savā elektorāta daļā pozīcijas vēl nav nostiprinājusi arī strauju popularitātes kāpumu pēdējā mēnesī guvusī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 44,5% no tās pašreizējiem atbalstītājiem pieļauj izvēles maiņu, bet to nemainīs 51,5%. Tādējādi ZZS pagaidām ir stabils vismaz 4,8% vēlētāju atbalsts un reālas iespējas iekļūt Saeimā. Izkrišana no tās savukārt draud TB/LNNK un LSDSP - uz to norāda gan šo partiju reitinga noslīdēšana nedaudz zem 5% barjeras, gan arī tas, ka tikai nedaudz vairāk par pusi no šo partiju atbalstītājiem ir pārliecināti par savu izvēli. Arī apmēram trešdaļa Jaunā laika (JL) un Tautas partijas (TP) atbalstītāju nav īsti pārliecināti par savu izvēli. No visiem pilsoņiem par atbalstu TP pašlaik pārliecināti apmēram 12% pilsoņu, par JL izvēli - apmēram 10% vēlētāju. Par iekļūšanu Saeimā var neraizēties arī PCTVL, kurai šajos gados ir izdevies konsolidēt savus atbalstītājus, tomēr arī 21,9% no partijas simpatizētājiem pieļauj iespēju nobalsot par kādu citu partiju. Salīdzinoši pārāk nelielais Sociāldemokrātu savienības un apvienības Centrs atbalstītāju skaits neļauj apgalvot, ka šo partiju elektorāts ir vispārliecinātākais, kā maldīgi varētu spriest, aplūkojot tikai elektorāta stabilitātes diagrammu. Pētījuma dati arī apstiprina augustā iezīmējušos partiju reitingu saistību ar reklāmas intensitāti medijos: būtisku atbalstītāju skaita pieaugumu panākušas tieši tās partijas, kuru reklāmas dominēja medijos un ielās. Jau augustā SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja uz TP kvantitatīvās reklāmas ietekmi. Arī septembrī TP reitings turpina pieaugt, par spīti atsevišķu partijas pārstāvju darbības dažādajam vērtējumam medijos. Priekšvēlēšanu finiša taisnē TP popularitātē spējusi apsteigt visa gada līderi - JL, kas, atsakoties no reklāmām plašsaziņas līdzekļos, pamazām piekāpjas konkurentu priekšā. Pamanāmākās TV ekrānos, avīzēs, laikrakstos, ielās un pat kinoteātros ir arī ZZS reklāmas, rezultātā - 2,5% reitinga kāpums. Augustā sociologi LC reitinga dramatisko kritumu no 10,3 līdz 5,2% skaidroja ar reklāmas trūkumu un daļēji arī ar hokeja halles un jahtas skandāliem, bet septembrī par ne visai veiksmīgu vērtētā reklamēšanās LC vismaz ļāvusi saglabāt pozīcijas. Dažādu partiju popularitāte un politiķu izteikumi liecina, ka arī nākamā, visticamāk, būs labēja valdība. Partijas cer atgūt reklāmās izgāztos miljonus NRA 10/02/02 Priekšvēlēšanu politiskajai aģitācijai iztērētos miljonus var uzskatīt par partiju investīcijām, kas to kādai redzamajai un neredzamajai daļai, izmantojot varas resursus, nāks atpakaļ ar uzviju. Raugoties uz dārdzībā progresējošajām reklāmām, Neatkarīgā meklēja atbildi uz jautājumu - kādi mērķi ir partijām, izdodot miljonus latu priekšvēlēšanu kampaņā. Vai tiešām vēlme “sakārtot valsti”, “kalpot tautai” ir tik liela, lai par vēlmes piepildījumu maksātu jebkuru cenu? Neatkarīgā jau rakstīja, ka pašvaldību vēlēšanās cena, kas samaksāta par katra Tautas partijas (TP) un Latvijas ceļa (LC) deputāta ievēlēšanu Rīgas domē bija ap 60 000 latu. Pieņemot, ka TP vēlēšanu kampaņā izdod divus miljonus latu un iegūst vairāk nekā 18% balsu, viena deputāta ievēlēšanai partija izdod ap 100 000 latu. Vidēji viens deputāts četros gados nopelna ap 30 000 latu - vairāk nekā trīs reizes mazāk, nekā partija ieguldījusi viņa ievēlēšanai. Politoloģe Ilze Ostrovska atzīst, ka šo deputātu tirgus vērtība ir augstāka nekā viņu reālā cena un deputāti tikai daļu no savas vērtības saņem algā. Nodokļu maksātāji, maksājot šo algu, būtībā sev nopērk ilūziju vai mierinājumu, ka tie ir viņu - tautas - pārstāvji. Pēc politoloģes domām, cīņa par iekļūšanu parlamentā un vēlāk valdībā līdzinās vairāksolīšanai, pērkot varu, kas vēlāk atmaksāsies. Katra partija šajā vairāksolīšanā piedalās līdz tam cenas līmenim, kuru tā var atļauties. Partijas, kas var atļauties maksāt daudz lielāku cenu par preci, nekā ir tās tirgus vērtība, acīmredzot cer un ir pārliecinātas par savām iespējām nodrošināt šai precei lielāku pievienoto vērtību. Šo pievienoto vērtību partijas veido ar savu darbību pēc spēles noteikumiem, kādi acīmredzot ir radīti šīs vērtības radīšanai. “Tautas valodā runājot, nevienam nav šaubu par shēmas vienkāršību - izmantot sponsoru naudu, lai pēc tam šiem pašiem sponsoriem to atdotu atpakaļ, piemēram, ļaujot kaut ko izdevīgi privatizēt, iegūt ienesīgus valsts pasūtījumus. Sponsori partijām naudu it kā aizdod, lai pēc tam to saņemtu atpakaļ ar uzviju - ar pievienoto vērtību. Vara būtībā sniedz pakalpojumus, kuriem ir augsta pievienotā vērtība,” shēmu zīmēja politoloģe. Viņasprāt, izsekojot cēloņu un seku ķēdei, beigās nonāk pie diviem motivācijas pirmcēloņiem, arī varas iegūšanai, - nauda un sekss. Politologs Jānis Ikstens norāda, ka te matemātika ir nevietā, jo cīņa notiek par varu, kuras atdevi nevar izteikt tikai deputāta atalgojumā. “Tā ir ietekme pasūtījumos, uzņēmumos, valstī, dažkārt arī ārpus tās. Nevar zināt, kas var nobirt no vezuma,” spriež J. Ikstens. Arī viņš atzīst: tie, kas ziedo, arī sagaida kaut ko saņemt atpakaļ. Satraucoša ir lielā privātpersonu - ziedotāju - īpatsvara pieauguma tendence, kam pašreizējos sociālekonomiskajos apstākļos nav pamata. “Ir nauda, kas klejo apkārt un tiek ieplūdināta partiju kasēs. Privātpersonas no savas kabatas negrib ziedot pat 25 latus, kur nu vēl 25 tūkstošus!” Jautāts, vai deputāts, kas dārgo kampaņu nefinansē no savas kabatas, nenonāk ķīlnieka lomā, kad viņam jājūtas parādā par līdzekļiem, kas ieguldīti viņa ievēlēšanā, J. Ikstens teic: “Teorētiski tā nebūtu jājūtas, jo formāli viņi ir tautas pārstāvji, taču ne visās partijās tie tā var justies.” Arī sociologu, Latvijas fakti direktoru Aigaru Freimani “izbrīna sāncensības augstā vērtība, kāda tā nav bijusi vēl nevienās vēlēšanās, un aizdomas rada daudzie sponsori, kas gatavi ieguldīt naudu milzu kampaņās”. Vara, šķiet, kļuvusi vilinošāka nekā jebkad. Jautāts par varas iegūšanas cenas pieauguma iemesliem, A. Freimanis teic, ka “naivi gribētos domāt, ka partijas virza augsti ideālistiskā motivācija vadīt valsti tuvu laimei, bet tomēr tās laikam ir neredzamās motivācijas, kuras vēlētājiem paliek nezināmas vai nonāk tikai aizplīvurotā veidā”. Ļoti ticamas versijas varētu būt, ka valsts vara ir līdzeklis Pasaules bankas identificētajai valsts sagrābšanai, uz ko norāda arī zināms skandālu kopums un to analīzē izteiktās hipotēzes par politiskajiem jumtiem. “Vara ir vajadzīga kā instruments, lai kaut ko neatklātu, tāpēc svarīgi nepieļaut drastiskas pārmaiņas varas struktūrās,” veco varas partiju motivāciju par varas saglabāšanu atklāj A. Freimanis. Vēlētāji no vecajiem politiķiem atvadās ar kritiku NRA 10/02/02 Vēlētāji no politiķiem un valdības locekļiem atvadījušies, pēdējā socioloģiskajā aptaujā pirms jaunās Saeimas vēlēšanām veltot tiem īpašu kritiku. Lai gan Tautas partijas (TP) popularitāte pašlaik sasniegusi vēl nebijušus augstumus, visas tās politiķu vadītās ministrijas bijušas visnepopulārākās. Nepopularitātē ar TP ministrijām spēkiem mērojas tikai tēvzemiešu Labklājības ministrija un Jaunās kristīgās, tagad Latvijas Pirmās partijas biedres Ingrīdas Labuckas vadītā Tieslietu ministrija. Daudz kritiskāki iedzīvotāji kļuvuši pret Ārlietu ministrijas veikumu (reitinga kritums mēneša laikā par 14,5 punktiem), Aizsardzības ministrijas (kritums par 10,9) un Izglītības un zinātnes ministrijas (no mīnus 12,5 uz mīnus 25), kā arī Jāņa Krūmiņa vadītā valsts reformu lietu sekretariāta (kritums par 8,6) darbu. Krities arī Finansu ministrijas (no mīnus 36,5 uz mīnus 43,8) un Ekonomikas ministrijas (no mīnus 42,1 uz mīnus 43,8) reitings iedzīvotāju un līdzīgi arī pilsoņu vidū. “Pirms vēlēšanām tā ir ierasta lieta, savdabīgas vēlētāju atvadas no politiķiem, kuru, iespējams, vairs nebūs vai arī tie būs citās kombinācijās,” pirmsvēlēšanu parādību skaidroja Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Arī opozīcijas politiķu kritikas pieaugums, pēc sociologa domām, liecinot par sabiedrības politizēšanos - pirms vēlēšanām cilvēki vairāk nosliecas uz vienas vai otras partijas pusi un atklātāk pauž savu negatīvo attieksmi pret politiķiem, par kuriem viņi negrib balsot. Zināmā mērā paradoksāla aina veidojas, aplūkojot atsevišķu partiju reitingus un šo pašu partiju ministru un politiķu reitingus. Piemēram, TP ministru, t. i., ekonomikas, finansu, izglītības un zinātnes, arī zemkopības ministra darbu lielāka daļa iedzīvotāju vērtē negatīvi. Šie ministri un viņu vadītās iestādes parasti meklējamas reitingu tabulas lejasgalā, taču pēc masveidīgās TP reklāmas, partijas reitings ievērojami kāpis. Gluži pretēja - vairāk pozitīva - attieksme iedzīvotājiem ir pret LC politiķiem, bet partijas reitings pirms vēlēšanām ir vairāk nekā bēdīgs. A. Freimanis skaidro, ka, atbildot uz jautājumu, par kuru partiju viņš balsotu, respondents izvēlas vienu partiju, bet viņš nevar paust savu attieksmi pret citām partijām, un partiju augsto reitingu nodrošina to stabilais atbalstītāju loks. Vērtējot politiķu darbu, par katru respondents pauž pozitīvu vai negatīvu attieksmi. LC zemo reitingu, salīdzinot ar partijas līderu augstāku novērtējumu, A. Freimanis skaidro ar to, ka LC kā institucionāls veidojums neraisa tik lielu uzticību, lai par to balsotu. Tam varot būt dažādi iemesli: neticība, ka LC kaut ko spēj mainīt uz labo pusi, neveiksmīgā reklāmas kampaņa, spēcīgu līderu trūkums. Jautāts, cik spēcīga vēlētāju apziņā ir partijas asociācija ar tās politiķiem un kā to pārveido reklāma, A. Freimanis atzina: “Ar reklāmu šīs saistības var pagriezt uz vienu vai uz otru pusi. Ir skaidrs, ka TP un Jaunais laiks vairāk asociējas ar tās līderiem A. Šķēli un Einaru Repši. Tēvzemiešu problēma vienmēr bijusi šīs asociācijas ar spēcīgu līderi trūkums, ko mēģināts aizvietot ar partijas idejisko bāzi.” Latvijas Saeimas sastāvu komplektējot Maskavā TVNET/rpb.ru 09/26/02 Gaidāmās Latvijas Saeimas vēlēšanas izraisa milzu interesi Krievijā. Daži turienes politiķi ir pārliecināti, ka Putins kļūdījies, "liekot uz nepareizo zirdziņu", un var veicināt nacionālistu uzvaru. Krievijas Nacionālās stratēģijas padomes līdzpriekšsēdētājs un Pielietojamās un reģionālās politikas aģentūras ģenerāldirektors Valērijs Homjakovs laikrakstā "Novije izvestija" publicētajā rakstā paziņojis, ka Krievijas prezidenta padomnieki "iegāzuši" V. Putinu, sarīkojot viņam Latvijas Saeimas vēlēšanu priekšvakarā tikšanos ar Latvijas bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Rakstā minēts, ka Jurkāns ir formālais politiskās koalīcijas PCTVL - vadošā kreisā Latvijas politiskā spektra flanga spēka vadītājs, kas aizstāv "komunistiskos, neokomunistiskos un kvazikomunistiskos spēkus". Tai pašā laikā Homjakovs neizslēdz iespēju, ka Kremļa atbalstam odioziem prokomunistiskiem režīmiem ir sistemātisks raksturs, bet šādas palīdzības jēga slēpjoties faktā, ka tādi režīmi "vienmēr orientēsies uz Kremli, jo ar amerikāņu kapitālisma hidru tiem tik un tā nevienoties". Pēc Homjakova domām, šīs bēdīgās politikas augļus Krievija jau vāc Moldovā, Gruzijā un Turkmenistānā. Latvijas ekskomunisti un pašreizējie nacionālisti varot izspēlēt ar saviem Kremļa atbalstītājiem tikpat ļaunu joku. Kā atzīmē laikraksts, "jau ir panākta slepena vienošanās par to, ka Jurkāns un viņa līdzgaitnieki pāries sava pašreizējā oponenta - ultralabējās Tautas partijas Andra Šķēles pusē". Par to, apgalvo Homjakovs, Jurkānam ir apsolīti vicepremjera un iekšlietu ministra posteņi. Pēc Homjakova vērojumiem, līdzīga metamorfoze nesen esot notikusi ar neseno mērenības un starpnacionālās saskaņas simbolu Raimondu Paulu. Šovasar slavenais komponists, kurš līdz šim nekad nav atbalstījis radikālu nacionālismu, ir iekļāvies jau minētās Šķēles partijas priekšvēlēšanu sarakstā. Tādējādi, rezumē Homjakovs, Kremlis neapzināti veicina to spēku uzvaru, kuri demonstratīvi ignorēs krievu tiesības. Vienlaikus Homjakovs pārmet Krievijas polittehnologiem mēģinājumu atstumt no vēlēšanām senu Krievijas draugu un sociāldemokrātu vadītāju Jāni Ādamsonu, atsaucoties uz viņa varbūtējo sadarbību ar VDK. Ironijas ļaunā seja slēpjas tajā, ka tieši Ādamsons vadīja parlamenta komisiju "latviešu pedofīlgeitas" izskatīšanā, kurā tostarp bija iejaukts arī Šķēle. Pēc autora domām, tagad Krievijas PR monstri strādājot Rīgā pret Krievijai vēsturiski tuvajiem sociāldemokrātiem pēc vienota Jurkāna un Šķēles pasūtījuma. Līdz Saeimas vēlēšanām Latvijā atliek arvien mazāk laika. Bet veidosies šis parlaments, visticamāk, Maskavā, un tikai pēc tam - Rīgā. Repšes valdības veidošanas nosacījumi pārsteidz citas partijas Diena 09/30/02 Līdzās atklātumam valdības darbā un nepieciešamībai tajā deleģēt godīgus profesionāļus Jaunā laika vadītāja Einara Repšes paziņotajos valdības veidošanas principos ir minēti arī nosacījumi, kas pārsteidz tagad pie varas esošos, piemēram, premjera tiesības atlaist jebkuru valdības struktūrā strādājošo darbinieku, kas zaudējis premjera uzticību, kā arī liegums partijām pārvaldīt ministrijas, kuru vadībā tagad ir to pārstāvji. E.Repše arī paziņo, ka “JL valdības veidošanā nesadarbojas ar PCTVL vai tā saukto Rubika—Ždanokas—Bojāra bloku”. Taču nekas nav teikts par sadarbību ar blokā ietilpstošo Jāņa Jurkāna vadīto Tautas saskaņas partiju. Sestdien JL vadītājs izplatīja partijas biedriem nosacījumus un principus valdības veidošanai, aicinot sākt par tiem diskusiju. Citu politisko spēku pārstāvji norāda, ka daži principi neatbilst spēkā esošajiem likumiem, piemēram, premjera tiesības atbrīvot ierēdņus. Par nosacījumu valdības veidošanā nevar kļūt principi, ko neparedz likums, sacīja Latvijas ceļa frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane, norādot, ka “šis ir nevis premjera gribas vai politiskās vienošanas, bet likumības jautājums”. Kā pašmērķīgu K.Lībane novērtēja arī vēlmi liegt partijām turpināt darbu ministrijās, kuras tās tagad sekmīgi pārvalda. Par E.Repšes piedāvājumu atteikties no koalīcijas padomes, bet Saeimas darba koordinācijai sasaukt frakciju vadītāju vai partiju vadītāju sanāksmes, K.Lībane sacīja, ka koalīcijas padome jau ir frakciju un partiju vadītāju sanāksme. Tautas partijas priekšsēdis Andris Šķēle uzskata, ka valdība ir jāveido saskaņā ar likumiem un atbilstoši Eiropā iedibinātām parlamenta un valsts pārvaldes demokrātijas tradīcijām, ieskaitot atklātību un taisnīgu pārstāvniecību, sacīja preses sekretārs Arno Pjatkins. TP, tāpat kā apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kas ir sīvākie konkurenti Jaunajam laikam vēlēšanās, norāda, ka vispirms ir jāuzvar vēlēšanās un tad jānāk ar noteikumiem, ko uzsvēra arī PCTVL līderis Jānis Jurkāns. Kāds valdības partiju politiķis pieļāva, ka E.Repše varbūt tāpēc izvirza likumā neparedzētus vai “veselajam saprātam pretējus nosacījumus, ka viņš jau kratās vaļā no premjera amata un meklē sētas durvis”. JL vadītāja palīgs Dans Titavs pieņēmumu novērtēja kā nepatiesu, uzsverot, ka labējiem politiskajiem spēkiem nevarētu būt nepieņemami JL paziņoti principi, ja viņi “skatās no valstiskām, nevis kādām ekonomiskajām interesēm,” bet ar tādiem politiskajiem spēkiem JL arī nevarēšot sadarboties. Par izmaiņām likumos valdības partijas var vienoties, uzskata D.Titavs. Viņš nevarēja atbildēt, kāpēc PCTVL blokā nav minēts J.Jurkāns. Jautāts, vai iespējama sadarbība ar J.Jurkānu, ja viņš atdalītos no PCTVL, D.Titavs atbildēja noraidoši. Populārākā septembrī - Valsts prezidente LETA 09/30/02 Kā ierasts, arī septembrī populārākā politiķe Latvijā bijusi Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga - viņas reitings bija 62,1 punkts jeb par 1,6 punktiem mazāk nekā augustā, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" aptauja. Neilgi pirms vēlēšanām - septembra sākumā - turpina samazināties partijas "Jaunais laiks" līdera Einara Repšes reitings. Septembrī tas bija 6,1 punkts jeb par 2,9 punktiem mazāk nekā augustā. Savukārt Tautas partijas līdera Andra Šķēles reitings mēneša laikā ir audzis par 12,2 punktiem un septembrī bija mīnus 11,9 punkti. Populārāko politiķu, amatpersonu un ministru reitingā otru pozīciju ieņem kultūras ministre Karina Pētersone, kuras reitings šomēnes ir 49,1 punkts jeb par 8 punktiem mazāk nekā augustā, trešo - aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis - 30,3 punkti, kas ir par 10,4 punktiem mazāk nekā augustā. Septembrī nepopulārākais bijis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis - mīnus 35,5 punkti, kas ir par 6,1 punktu mazāk nekā augustā. Otra nepopulārākā ir partijas "Līdztiesība" līdere Tatjana Ždanoka - mīnus 33,9 punkti, kas ir par 5,3 punktiem mazāk nekā augustā, bet trešais - Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks - mīnus 31,2 punkti, kas ir par 10,6 punktiem mazāk nekā augustā. Aptauju "Latvijas fakti" veica no 13. līdz 22.septembrim, aptaujājot 1019 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Prezidente vēl nav izlēmusi, par ko balsot Diena 09/30/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe– Freiberga vēl nav izvēlējusies politisko spēku, par ko balsos Saeimas vēlēšanās. Svētdien intervijā televīzijas Panorāmā viņa atzina, ka “atstāj iespēju pārdomāt līdz pēdējam brīdim”. Prezidente aicina visus vēlētājus domāt par to, kādā virzienā valsts attīstīsies pēc vēlēšanām, uzsverot, ka ārpolitiskajam kursam vajadzētu palikt nemainīgam virzībā uz Rietumiem, Dienai sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Vēlēšanu naktī V.Vīķe–Freiberga sekos līdzi provizoriskajiem rezultātiem un arī izteiks savu viedokli par tiem. Atzīstot, ka vēl kādu laiku Latvijas politiskajā ainavā notiks pārmaiņas, kamēr tā nostabilizēsies, prezidente sacīja, ka reklāmas viņas izvēli vēlēšanās neiespaidošot. Taču socioloģiskās aptaujas rādot, ka reklāmām ir bijusi liela ietekme, jo vēlētāju atbalsts pieaudzis partijām, kas ieguldījušas lielus līdzekļus kampaņā. V.Vīķe–Freiberga arī atgādināja atšķirīgo situāciju Rīgas domes vēlēšanās, kad rezultāti neatspoguļoja kampaņā ieguldītā finansējuma apjomu. Prezidente uzsver, ka svarīgs faktors esot partiju programmas, lai vēlētājs varētu izvērtēt, kāda ir politiskā spēka ārpolitiskā virzība, kādi ir tā uzdevumi un ar kādiem līdzekļiem tie tiks sasniegti. Intervijā Panorāmā uz vaicāto, par kādām idejām nevajadzētu balsot, prezidente norādīja, ka neveselīgs ir tautību pretnostatījums, kā arī neveselīgi esot kurināt aizdomas citam pret citu. Prezidente arī ieteica būt uzmanīgiem, vērtējot skandālus, kas parādīsies pirms vēlēšanām, jo grūti esot pateikt, cik tajos ir patiesības, cik baumu. Prezidente sola parūpēties par lauksaimnieku interesēm BNS 09/30/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien pirms došanās darba vizītē uz Franciju pauda, ka īpaši uzsvērs jautājumu par Latvijas interesēm, aprēķinot lauksaimniecības ražošanas kvotas pēc Latvijas iestāšanās ES un arī par tiešo maksājumu apjomu Latvijas zemniekiem. Prezidente uzsvēra, ka runās par lauksaimniecības problēmām un Latvijas īpašajiem apstākļiem. Latviju neapmierina Eiropas Komisijas priekšlikumus jaunu dalībvalstu zemniekiem maksāt tiešos maksājumus tikai 25% no tā, ko saņems veco dalībvalstu zemnieki. Jau vestīts, ka Vīķe-Freiberga pirmdien dosies darba vizītē uz Franciju, kur tiksies ar Francijas prezidentu Žaku Širaku (Jacques Chirac) un Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi (Romano Prodi). Ar Širaku prezidente tiksies otrdien. Sarunās ar Francijas kolēģi viens no galvenajiem jautājumiem būs Latvijas intereses ES lauksaimniecības sadaļā, kur Latvija vēlas panākt lielākas lauksaimnieciskās ražošanas kvotas un citus izdevīgākus noteikumus saviem lauksaimniekiem, kā arī Latvijas integrācija NATO un drošības politikas jautājumi. Vizītes laikā arī tikšot pārrunātas Latvijas un Francijas attiecības, kas "sasniegušas vēl nepiedzīvotu līmeni" un kurās ir "patīkams pavērsiens jautājumā par vēstniecības telpām". Prezidente arī sacīja, ka abu valstu kultūras apmaiņas ietvaros varētu rīkot Latvijas kultūras dienas Francijā, kas gan ir dārgs projekts un par to vēl tiek domāts. Francijā Vīķe-Freiberga piedalīsies arī Baltijas valstu integrācijai ES un NATO veltītā konferencē Francijas Starptautisko attiecību institūtā, kur pēc viņas uzrunas paredzētas diskusijas ar konferences dalībniekiem. 2.oktobrī Latvijas valsts vadītāja dosies uz Briseli, lai pirms ES galotņu sanāksmes Kopenhāgenā šā gada decembrī, kur tiks pieņemti izšķiroši lēmumi par paplašināšanos, ar Prodi pārrunātu Latvijas sekmes iestāšanās sarunās un paustu Latvijas nostāju dažādos ar Eiropas nākotni saistītos jautājumos, īpaši lauksaimniecības sadaļā. SVF iztiks bez ekonomiskās politikas memorandiem no Latvijas LETA 10/02/02 Latvija turpmāk vairs neslēgs ekonomiskas politikas memorandus ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), jo Latvija jau ir sasniegusi pietiekami augstu attīstības līmeni un nostiprinājusi savu ekonomiku. Par to pēc tikšanās ar SVF Eiropas otrā departamenta direktoru Džonu Odlingu-Smī (John Odling- Smee) informēja Finansu ministrs Gundars Bērziņš. Tikšanās notika Vašingtonā Pasaules Bankas (PB) un SVF gadskārtējās pilnvarnieku sanāksmes ietvaros. "Mūsu sadarbība ar SVF pāriet jaunā pakāpē - mūsu valsts jau ir sasniegusi pietiekami augstu attīstības līmeni un nostiprinājusi savu ekonomiku un mēs esam daudz labākā un stabilākā situācijā nekā liela daļa pasaules valstu," uzsvēra Bērziņš. Bērziņš arī uzsvēra, ka, neslēdzot jaunus ekonomiskās politikas memorandus, Latvijas un SVF sadarbība nekādā ziņā nemazinās, tā tikai iegūst jaunus akcentus - Latvija un SVF turpinās sadarboties citos veidos. SVF nodrošina tehnisko palīdzību Latvijai vairākās jomās, piemēram, valsts izdevumu politikā un vadībā, nodokļu un muitas politikā un vadībā, banku uzraudzībā, monetārajā politikā un Centrālās Bankas darbības organizēšanā, maksājumu bilances un statistikas jautājumos. Šī palīdzība tiek nodrošināta, SVF ekspertu grupām strādājot Latvijā. Par katoļiem valsts rūpēsies īpaši Diena 09/30/02 Pie sava atsevišķa kapelānu dienesta un Katoļu teoloģijas fakultātes Latvijas Universitātē nākotnē var tikt Latvijas Romas katoļu baznīca līdz ar Saeimā ratificēto līgumu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu. Šie, kā arī atsevišķos pantos minētās valsts garantijas baznīcas finansiālajam atbalstam ir vieni no līguma strīdīgākajiem jautājumiem, jo ne tikai deputātu, bet pat tā sastādītāju vidū tiek traktēti dažādi: kamēr vieni noliedz, citi tieši pretēji saredz katoļu priekšrocības un gaidāmās pārmaiņas. Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits uzskata —katoļu priekšrocība ir tā, ka valdība ar šo līgumu ir definējusi konkrētus pienākumus pret katoļticīgajiem, un tie būs jāpilda. Lielākajā daļā pantu noteikts, ka konkrētās garantijas valsts katoļiem sniedz esošās likumdošanas ietvaros, kas, pēc M.Mita domām, no vienas puses, teorētiski izslēdz iespēju būtiskām pārmaiņām, no otras, nesīs izmaiņas, ja likumi nav precīzi ievēroti līdz šim. Līgumā apjomīgākā ir daļa, kas attiecas uz katoļu baznīcu un izglītību. Tūlīt pirmajā tās nodaļā teikts: “Latvijas Republika atzīst vecāku un to likumīgo pārstāvju (..), arī pašu bērnu tiesības nodrošināt bērniem atbilstošu ticības mācības pasniegšanu izglītības iestādēs ticības mācības stundās (..).” Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pārliecināta, ka līdzšinējo kārtību reliģijas pasniegšanā skolās tas nemainīs, jo līgumā paredzēts, ka valsts katoļu baznīcai garantēs tikai to, kas noteikts jau esošās likumdošanas ietvaros. Līdzīgi domā arī Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs Ringolds Balodis (TP), kurš piedalījās līguma teksta tapšanā. Pēc vecāku rakstiskiem iesniegumiem ticības mācības stundas tiek nodrošinātas ikvienas tradicionālās konfesijas bērniem. “Izglītības sfērā strīdīgākais ir pants par Katoļu teoloģijas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē,” līgumu analizē R.Balodis. Pašreiz Alma Mater teoloģiju starpkonfesionālā garā var studēt Teoloģijas fakultātē, bet līgums paredz nākotnē sākt sarunas starp valdību un Svēto Krēslu par atsevišķas Katoļu teoloģijas fakultātes izveidi. Šādu iespējamību pieļauj IZM, vienīgi respektējot arī LU viedokli. “Universitāte jaunas fakultātes atvēršanu sāk izskatīt tikai tad, ja tam ir finansiāls pamatojums un atbilstošs pieprasījums, bet minētās fakultātes izveidei nav ne viena, ne otra,” LU rektora Ivara Lāča nostāju Dienai komentē Universitātes preses sekretāre Teika Lapsa. Pārmaiņas nesīs pants par kapelānu darbu, kas galvenokārt attiecas uz garīgo aprūpi Nacionālajos bruņotajos spēkos. Līdz ar līguma ratifikāciju “katoļiem būs savs un atsevišķi finansēts kapelānu dienests”, Militārais ordinārijs, bet pārējām konfesijām — savs, stāsta R.Balodis. Šī norma esot saistīta ar katoļu kanonisko tiesību kodeksu, kas nav pārkāpjams un ir pildīts arī citās Eiropas valstīs. Aizsardzības ministrijā, kurai būs jāsniedz materiāls atbalsts kā pastorālajam personālam, tā nepieciešamajiem saimnieciskajiem un materiāltehniskajiem izdevumiem, pagaidām šis jautājums vēl nav apspriests. “Kopumā tas līdzšinējo kapelānu darba sistēmu bruņotajos spēkos nemainīs,” pārliecināts ministrijas preses sekretārs Airis Rikveilis. Vairākos līguma pantos noteikts, ka valsts baznīcai garantē arī finansiālu atbalstu. Valsts atbalsts noteikts Aglonas kā svētvietas ar starptautisku statusu saglabāšanā. Pašreiz budžetā īpaša dotācija katoļiem Aglonas svētku rīkošanai nav, atbalsts tiek sniegts kādai no svētkos iesaistītajām valsts institūcijām, rajona padomei vai policijai, skaidro Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. “To, vai līdz ar šo līgumu valsts atbalsts tieši katoļiem varētu mainīties, nenoteiks Finansu ministrija, tai būs jāpilda valdības lēmumi,” — tā B.Melnace. M.Mits uzskata, ka īpaši bažīties par katoļticīgo priekšrocībām nevajadzētu, jo līgums nevar paplašināt tās tiesības, kas garantētas valsts Satversmē. Teorētiski nevajadzētu būt iespējamai arī situācijai, ka katoļi atrod veidu, kā sev par labu paplašināt daudzos pantos noteiktos esošās likumdošanas rāmjus. Strīdīgo kapelānu dienesta pantu līgumā jurists komentē: “Saskaņā ar līgumu Svētajam Krēslam tiesības iecelt sev atsevišķu dienestu tomēr tiek dotas. Vai tas tiks izdarīts — katoļticīgo pašu ziņā.” Latvijas ģimenes apzīmogo pazemojoša nabadzība NRA (Aija Lulle) 09/30/02 Pēc "Neatkarīgās" pasūtījuma socioloģisko pētījumu firma SKDS septembrī veikusi pētījumu "Latvijas politiskās un ekonomiskās situācijas vērtējums sabiedrībā". Nedaudz mazāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka tuvākā gada laikā viņu materiālais stāvoklis paliks bez izmaiņām. Ja tā, lielai daļai tas būs kārtējais bez zobārsta un pienācīgām kurpēm pavadāmais gads. SKDS pētījumā par ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņām, salīdzinot ar laiku pirms gada, puse respondentu - 50,7% - apgalvo, ka tas palicis bez izmaiņām. 24,3% tas ir drīzāk pasliktinājies, 5,3% - ievērojami pasliktinājies, un tikai 0,8% ievērojami uzlabojies. 18,0% aptaujāto - drīzāk uzlabojies. Uz nākotni aptaujātie raugās nedaudz cerīgāk, tomēr 45,4% prognozē, ka pēc gada stāvoklis paliks bez izmaiņām, 15,3% domā, ka tas drīzāk pasliktināsies, 2,1% - ka ievērojami pasliktināsies, 11,3% nevarēja prognozēt stāvokļa izmaiņas, tikai 0,6% domāja, ka tas būtiski uzlabosies, 25,3% - ka drīzāk uzlabosies. Kā Ventspils augstskolas zinātniskajā pētījumā Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002. gadam norāda akadēmiķis Oļģerts Krastiņš, Latvijas mājsaimniecību labklājība pieaug daudz lēnāk nekā iekšzemes kopprodukta vērtība. Tas savukārt signalizē par sabiedrības noslāņošanos. Akadēmiķis uzsver - ja tiks pieļauta sabiedrības tālāka noslāņošanās, nenodrošinot vispārējās labklājības tempu apsteidzošu pieaugumu, Latvija attīstīsies pēc Latīņamerikas modeļa, kuru - atšķirībā no Rietumu tirgus ekonomikas modeļa - raksturo maza iekšzemes kopprodukta vērtība uz vienu iedzīvotāju (4-8 tūkstoši ASV dolāru gadā) un ļoti nevienmērīgs ienākumu sadalījums. Ģimeņu materiālā stāvokļa pašvērtējumā Ventspils augstskolas pētījumā parādās, ka 10,9% cilvēku Latvijā nespēj segt izdevumus, kas saistīti ar bērnu izglītošanos, 12,4% to spēj ar grūtībām, bet 16,2% nevar samaksāt par neatliekamajiem medicīniskajiem izdevumiem, 43,8% to var ar grūtībām. Ļaudis Latvijā taupa gan uz ēdienu un apģērbu, gan galvenokārt uz ārsta apmeklējumiem un kultūras pasākumiem. Piektā daļa iedzīvotāju - 20,8% - nevar reizi gadā apmeklēt zobārstu, 19,8% nevar atļauties trīs reizes nedēļā ēst gaļu vai zivis, bet 38,1% nevar atvēlēt līdzekļus, lai reizi mēnesī uzaicinātu ciemos draugus. Jaunas un modernas drēbes Latvijā var atļauties iegādāties tikai 7,4% iedzīvotāju, bet tikai 2,3% spēj segt tēriņus, kas saistīti ar nolietotu mēbeļu nomaiņu. Bez grūtībām samaksāt par nedēļu ilgām brīvdienām ārzemēs var tiki 4,3%, ar grūtībām - tikai 6,0% aptaujāto. Sagatavots pilnvarojums VNĪA vadīt ‘Gaismas pils’ būvniecību LETA 09/28/02 Valsts kancelejā iesniegti Ministru kabineta noteikumi, kas pilnvaros Valsts nekustamā īpašuma aģentūru (VNĪA) vadīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecību un infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā. Noteikumi noteiks VNĪA kompetenci un īpašas atbildības un uzraudzības procedūras, vadot LNB ēkas būvniecību un infrastruktūras izveidi. Plānots, ka VNĪA pārņems no Kultūras ministrijas (KM) un LNB ar bibliotēkas ēkas projektēšanu saistītās iestrādes, kuras kļūs par pamatu būvprojekta pabeigšanai un būvniecības uzsākšanai. VNĪA veiks bibliotēkas būvlaukuma teritorijā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" prasībām, tajā skaitā sagatavos nepieciešamā likuma projektu. VNĪA atsavināto nekustamo īpašumu nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda KM personā. VNĪA, vadot bibliotēkas ēkas būvniecību, KM uzdevumā veiks pasūtītāja funkcijas un organizēs nepieciešamos iepirkumus, noslēgs būvniecībai un infrastruktūras izveidei nepieciešamos līgumus un kontrolēs to izpildi. VNĪA darbību, veicot būvniecības un infrastruktūras izveides vadību, uzraudzīs LNB projekta īstenošanas Uzraudzības padome, kura apstiprinās nepieciešamos grozījumus LNB projektā, saskaņos līgumu projektus, kuru summa lielāka par Ls 500 000 būvniecībā un Ls 100 000 citos iepirkumos. KM, konsultējoties ar būvprojekta autoru Gunāru Birkertu un ņemot vērā ar Ministru kabineta rīkotā starptautiskā konkursa rezultātus, izvēlēsies būvprojekta realizācijas tehnisko uzraugu un slēgs ar to līgumu. Tiks izveidota arī Vadības un koordinācijas komisija, kura, kontrolējot VNĪA darbību, saskaņos konkursu nolikumus un rezultātus bibliotēkas būvniecībai, informācijas sistēmu izveidei un bibliotēkas iekārtošanai nepieciešamajiem iepirkumiem, kurus komisija atzinusi par svarīgiem. Tiks saskaņoti arī būvniecības un infrastruktūras izveides izmaksu aprēķini un gada budžets, speciālo iekārtu un mēbeļu iegāde un uzstādīšana. VNĪA būs civiltiesiski atbildīga par zaudējumiem, kas būvniecības un infrastruktūras izveides gaitā radīsies VNĪA darbinieku nolaidības vai tīšu darbību rezultātā. Noteikumu projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc saskaņošanas starp ministrijām tas vēl jāizskata Ministru kabineta komitejai un jāpieņem valdībai. Latvijas IT uzņēmumi - starp augošākajiem Austrumeiropā LETA 09/27/02 Starp Centrāleiropas valstu 50 straujāk augošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem no Latvijas iekļuvuši septiņi uzņēmumi, liecina auditorkompānijas "Deloitte&Touche" veiktais tehnoloģiju industrijas pētījums. Uzņēmumi septiņās valstīs - Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā - tikuši vērtēti pēc ienākumu palielinājuma pēdējos trīs darbības gados. Kopumā pētījumā tika aicinātas piedalīties vairāk nekā 10 000 tehnoloģiju firmas. No Latvijas uzņēmumiem visaugstāk 50 strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu sarakstā iekļuvusi SIA "Lursoft", kura ar ienākumu pieaugumu pēdējos trīs gados 261% apmērā ierindojusies 20.vietā. 29.vietā nokļuvusi grāmatvedības programmu piegādātāja "Solcraft", kuras ienākumu apjoms pēdējos trīs gados palielinājies par 134%, savukārt ar ienākumu palielinājumu 114% apmērā 32.vietā ierindojies tīkla risinājumu izstrādātājs "OptiCom". Kompānija "Tilde", kuras ienākumi palielinājušies par 105%, ierindota 35.vietā, maksājumu karšu apstrādes centrs "BankServiss" ieguvis 38.vietu, jo tā ienākumi pieauguši par 103%, savukārt finansu, grāmatvedības un apdrošināšanas, kā arī telekomunikāciju risinājumu izstrādātājs "BatSoft" ar ienākumu palielinājumu 86% apmērā ieguvis 42.vietu. 50.vietā ar ienākumu palielinājumu 64% apmērā iekļuvusi kompānija "IT Alise", kas nodarbojas ar programmnodrošinājuma izstrādi telekomunikācijām un finansu sektoram. Kā visstraujāk augošais tehnoloģiju uzņēmums Centrāleiropā atzīts Ungārijas "on-line" mediju, e- komercijas un "on-line" mārketinga pakalpojumu sniedzējs "Hirek Media and Internet Techology", kura ienākumi pēdējo trīs gadu laikā pieauguši par 1853%. No Lietuvas 50 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā iekļuvis viens uzņēmums, kas ierindojies 50.vietā, no Igaunijas - trīs uzņēmumi, no Ungārijas - 14 uzņēmumi, no Čehijas - 15 uzņēmumi, no Polijas - deviņi uzņēmumi, no Slovākijas - divi uzņēmumi. Deloitte&Touche" tehnoloģiju industrijas pētījums aizsākts 1995.gadā ASV, Kalifornijā, Silikona ielejā. Starp straujāk augošām tehnoloģiju firmām tikai 2 no Latvijas Diena bizness (Juris Kaža) 10/01/02 Auditorfirmas Deloitte & Touche (D&T) straujāk augošo Austrumeiropas augsto tehnoloģiju topā šogad iekļuvušas tikai divas Latvijas firmas. Pagājuša gada, izmantojot 1998. līdz 2000. gada rādītājus, starp 50 straujāk augošam kompānijām bija septiņi Latvijas uzņēmumi. Šogad sarakstā Fast 50 Technology Companies in Eastern Europe iekļuvusi uzņēmumu vadības programmatūras izstrādātāji SIA Ankravs un, atkārtoti, Lursoft. Ankravs ieņem 32. vietu sarakstā ar apgrozījuma pieaugumu 228 % trīs gadu laikā, bet Lursoft 35, vietu ar 194 %. Pirmās trīs vietas D&T sarakstā ieņēma divas Ungārijas programmēšanas kompānijas un viena ungāru firma, kas nodarbojas ar medicinisko diagnožu tehnoloģiju. Ankravs realizācijas direktors Aleksejs Sedorovskis teica, ka kompānijas veiksme balstoties uz populāro, pašas izstrādāto noliktavas uzskaites sistēmu Winprece un citu programmatūru, kuru pārsvarā izmanto vidēji un mazi uzņēmēji tirdzniecības nozarē. “Mums arī veicies ar mūsu pardošanas punktu apkalpošanas sistēmu Ankravs POS (point-of-sale),” A. Sedorovskis stāstīja. Viņs uzskata, ka strauja izaugsme varētu turpināties, jo Ankravs drīzumā būs pabeidzis savam mērķtirgum piemērotu visaptverošu kantora lietvedības sistēmu. Savukārt Lursoft informācijas nodaļas vadītājs Ģirts Ķēbers teica, ka izaugsme balstījusies gan uz jaunu produktu ieviešanu, gan pakalpojumu sniegšanu un sistēmu izstrādi trešām personām. “Lursoft informatīvo sistēmu, kas labi pazīstama kā Uzņemumu reģistra uzturētāja, esam papildinājuši ar Eiropas biznesa reģistru, tas ir, piekļuvi 12 Eiropas valstu uzņēmumu reģistriem,” Ģ. Ķēbers stāstija. Viņš teica, ka Lursoft arī nodarbojies ar pašvaldību informācijas un dokumentu aprites sistēmu uzstādīšanu un palīdzējis Hansabankai ar norēķinu sistēmas izstrādi. Korupcijas apkarotājs krīt aizdomās Dienas bizness (Ilze Veģe)10/01/02 Tiesībsargājošajām institūcijām pārbaudei nodota informācija par vairāku amatpersonu - tostarp par Kontrabandas apkarošanas centra (KAC) priekšnieka - un viņu radinieku īpašumiem. To šodien atzina Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs. Viņš norādīja, ka komisija ir apkopojusi 37 sēžu laikā iegūtos materiālus, dažādu amatpersonu sniegtos ziņojumus, kuru kopsavilkums tiks publiskots 10. oktobra Saeimas plenārsēdē. Jau šobrīd zināms, ka komisija savas darbības laikā pētījusi daudzu augsti stāvošu valsts amatpersonu un viņu tuvāko radinieku nesamērīgos īpašumus, taču tālākai izmeklēšanai tika nosūtīti trīs, kā uzsvēra deputāts, “smagākie gadījumi”, t.i., KAC direktora Vladimira Vaškēviča, Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) vecākā inspektora Jevgeņija Fedorenko iespējamais interešu konflikts, kā arī ziņas par Ekonomikas policijas priekšnieku Viestura Briedi. Šobrīd ģenerālprokuratūra sniegusi atbildi tikai par V. Brieža un viņa tuvinieku īpašumiem, taču tiesu varai nācies atzīt - pierādīt šīs amatpersonas īpašumu un naudas uzkrājumu izcelsmi nav iespējams noilguma dēļ. P. Salkazanovs uzsvēra, ka šis gadījums spilgti pierādot “nulles deklarācijas” ieviešanas nepieciešamību. Investīciju projekti kas Latvijai ir gājuši secen Dienas bizness (Māris Ķirsons) 10/01/02 “Par iespējām Latvijā izveidot savas ražotnes ir interesējušies tādi pasaulē pazīstami uzņēmumi kā BMW, Bosch, Siemens, Philips, IBM u.c., tomēr dažādu iemeslu dēļ šīs kompānijas ražotnes ir izvietojušas citviet,” atzīst Latvijas attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts. Viņš norāda, ka lielāko publicitāti guva iespējamās BMW ražotnes izveide, kurā būtu nodarbināti apmēram 2500 strādājošo un kurai saskaņā ar nosacījumiem vajadzēja atrasties autostrādes tuvumā (Latvijā tādu vispār nav) un ne ilgāk kā apmēram 30 minūšu brauciena attālumā no starptautiskās lidostas. Savulaik Siemens automobiļu kabeļu kūļu ražošanai meklēja izdevīgu vietu, taču zemāku izmaksu dēļ šo projektu realizēja Klaipēdā (pašlaik daļa no šis rūpnīcas pieder japāņiem). Salīdzinoši zemāku izmaksu dēļ arī Bosch ražotni izvietoja vienā no Transilvānijas (Rumānijā) ielejām, kurā ir liela vāciešu minoritāte, skaidro M. Ēlerts. Arī Igaunijā izvietotais Elkotek sākotnēji vēlējies izveidot ražotni vienā no bijušās rūpnīcas Elmīra korpusiem, taču valdība pirms tam to pašu korpusu bija atvēlējusi arhīvam un nevēlējās mainīt savu lēmumu. Tādējādi, Elkotek ražošanas paplašināsanu veica Tallinā. Bez izmaksām un infrastruktūras būtisks ir arī vietējā partnera esamība. Piemēram, IBM rūpnīcas Ungārijā pēc būtības pieder citam uznēmuma, kurš tās ASV kompānijai ir iznomājis. Pēc līdzīga principa IBM apsvēra iespēju izvietot arī ražotni Latvijā, taču Latvijā šada partnera, kurš iznomātu visu rūpnīcu nav. Savukārt viena Somijas kompānija izskata iespējas Latvijā izvietot automatizētu ražošanu līniju elektrotehnisko produktu ražošanai. Tiesa, pēc, M. Ēlerta teiktā, somi vairāk sliecas šo ražotni veidot Lietuvā, jo tur esot vairāk sekmīgi strādājošu elektrotehnikas uzņēmumu. Turklāt spēcīgu rūpniecības uzņēmumu esamība ne tikai pievelk investorus, bet arī šīm ražotnēm ļauj slēgt arī piegāžu līgumus ar lielajiem koncerniem. Piemēram, savulaik autokoncerna Fiat pārstāvji Latvijā meklēja konkrētu detaļu piegādātājus, taču nevienu neatrada. Tas pēc M. Ēlerta domām ir saistīts ar to, ka ražotājam ir jāgarantē kvalitāte (brāķis var būt viena detaļa no miljons, turklāt pircējam nav ieejošo detaļu kontroles), savlaicīgas piegādes, kā arī zemākas izmaksas salīdzinājumā ar konkurentiem. Tiesa, Latvijas uzņēmumi - Acot Tehnologies, Tehprojekts, Ripo 1 utt., sekmīgi nodarbojas ar presformu ražošanu lielajiem autoražotājiem. 'Gardas meitenes' iesūdz Streipu tiesā BNS 09/25/02 Latvijas Radio ēterā par kazām nosauktās Latvijas Nacionālās frontes (LNF) aktīvistes tā dēvētās Gardas meitenes vēlas no žurnālista Kārļa Streipa piedzīt 100 latu par morālo kaitējumu un prasa atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas. Savukārt Streips atzina, ka viņa reakcija uz kārtējo zvanītāju, kura ēterā nosaukusi viņu par pederastu, bijusi "pārāk nikna" un viņš par to jau esot atvainojies. BNS rīcībā esošajā Līgas Muzikantes un Līgas Krieviņas prasības pieteikumā Rīgas Centra rajona tiesai teikts, ka 7.augustā Latvijas Radio raidījumā "Mūsu viesis" Streips izteicis apvainojumus abām Saeimas deputātu kandidātēm un LNF priekšsēdētāja Aivara Gardas vietniecēm. Prasības iesniedzējas apgalvo, ka diskusijā par ieslodzījuma vietām un ieslodzītajiem kāda klausītāja vārdā Maruta jautājusi: "Kāpēc vienā kamerā ar pederastu Eisaku nesēž pederasts Streips?" Uz šo jautājumu Streips atbildējis: "Ai, Maruta!.. Es nesaprotu, jaunkundzes, kur jums ir smadzenes palikušas visām? .. tā kā ir tādas "kazas" kā Līga Krieviņa, Līga Muzikante un šī Maruta, tad jaunas sievietes vairs raidījumā nepiedalīsies, jo ir pierādījušas, es baidos lietot vārdu sieviete vispār, ir pierādījušas savu neuzticamību. Tāpēc ejiet jūs visas un mērcējiet galvas kaut kur." Abas jaunietes prasa paskaidrojumus un publisku atvainošanos no Streipa un lūdz tiesu uzdot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai aizliegt Streipam "veidot un vadīt radio un televīzijas raidījumus visos valsts radio un televīzijas kanālos". Savukārt Streips BNS sacīja, ka atzīst - viņa reakcija ēterā bijusi pārāk nikna un viņš par to jau esot atvainojies. Tomēr žurnālists norādīja, ka raidījumā intervējis Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Vitoldu Zaharu, bet Marutas zvans "jau nu galīgi nebija jautājums Zaharam". Viņš arī pauda, ka raidījumā pateiktais - "jaunas sievietes.. ir pierādījušas savu neuzticamību" - atbilstot patiesībai, jo tieši gados jaunas sievietes parasti zvana uz raidījumu "bļaustīties, ka es esmu pederasts". Komentējot tiesā iesniegto prasību, žurnālists sacīja: "Brīva valsts, kas grib sūdzēt, tas lai sūdz." Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts sarunā ar BNS Gardas meiteņu prasību nosauca par "visai absurdu", tomēr norādīja, ka "katrs cilvēks ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā.. par tās absurdumu vai smieklīgumu, vai nopietnību spriež tiesa". Viņš arī pauda, ka Latvijas Radio vadība seko visu radījumu saturam un Streipa vadītajā raidījumā nesaskata nekādu pārkāpumu. "Tas viss manī izraisa smaidu drusciņ," sacīja Kolāts. Centra rajona tiesā BNS noskaidroja, ka prasība pieņemta izskatīšanai, taču lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Atkal slikts kartupeļu gads BNS 09/28/02 Šīs vasaras sausuma dēļ kartupeļu raža Latvijā saglabājas diezgan maza, turklāt sliktāka var būt to kvalitāte, prognozēja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības izpilddirektore Anda Rūtenberga. Viņa norādīja, ka raža reģionos šogad ir ļoti atšķirīga - vienā tā ir labāka, citā - sliktāka. Taču kopumā vēlo kartupeļu raža sausuma dēļ ir ja ne zemāka, tad pagājušā gada līmenī, kad tā arī nebija augsta. Rūtenberga arī sacīja, ka sausuma dēļ būtiski cietusi kartupeļu kvalitāte - sākušās kartupeļu puves un dažādas infekcijas. Pašlaik kartupeļu cena ir sasniegusi 10 santīmus par kilogramu. Tomēr lielu cenu kāpumu Rūtenberga neprognozēja un sacīja, ka cena noteikti būs mazāka nekā pērn, kad tupeņu deficīta dēļ bija liels cenas lēciens. Viņa norādīja, ka pērn straujais cenu kāpums gan bija skaidrojams ar dažādu apstākļu sakritību kartupeļu uzglabāšanā, kā dēļ radās kartupeļu deficīts. Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe sacīja, ka kartupeļu ražu sausums šogad nav ietekmējis ļoti būtiski. "Protams, ka tā [kartupeļu raža] varēja būt labāka, bet tā nav slikta," viņa pauda. Viņa arī norādīja, ka sausums praktiski nav ietekmējis agro kartupeļu ražu, bet nedaudz cietuši ir vēlie kartupeļi. Lielāko daļu no Latvijā saražotajiem kartupeļiem veido tieši vēlie kartupeļi. Jau ziņots, ka pagājušais gads bijis īpaši nelabvēlīgs kartupeļu nozarei - ilgstošā sausuma un vēlāk pārāk lielā mitruma dēļ būtiski samazinājusies kartupeļu kopraža. Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmēja arī kartupeļu cenu. Ja 2001.gada pavasarī kartupeļu cena bija 0,08 līdz 0,11 lati par kilogramu, tad šogad pavasarī - no 0,20 līdz 0,40 latiem par kilogramu, kas ir augstākā kartupeļu cena pēdējo piecu gadu laikā. Latvijā ir arī mazs saimniecību skaits, kas specializējas kartupeļu audzēšanā, jo pārsvarā tos audzē pašapgādei, arī lopbarībai. Ļoti maz kartupeļu tiek realizēts pārstrādei - aptuveni 5% no ražas, turpretī ES pārstrādei pārdod vairāk nekā 20%. Miķeļdienas tirgū – atvadas no vasaras NRA 09/30/02 Vakardienas labie laika apstākļi Miķeļdienas tirgos pulcēja tūkstošiem ļaužu, tādējādi radot savdabīgu noskaņu atvadām no vasaras. Vecrīgā tirgošanās notika gan Rātslaukumā, kur bija izvietojies Ābolu tirgus, gan Doma laukumā un Pēterbaznīcas apkaimē. Pircēju izvēlei tika piedāvāts viss, sākot ar medu, rakstainiem cimdiem un zeķēm, beidzot ar āboliem, milzu dzērvenēm un māla podiem. Atsaucība galvaspilsētas centra tirgum bija ievērojama. Daudzi turp devās nevis pēc pirkumiem, bet vienkārši pastaigāties. Miķeļdienas gadatirgum bija pieteikušies gandrīz trīs simti tirgotāju, no kuriem desmitā daļa gatavojās pārdot medu. Šis produkts patiešām bija viens no pieprasītākajiem – acīmredzot daudzi jau laikus gatavojas ziemai. Īpašs uzsvars Miķeļdienas tirgum bija ķirbju konkurss, kurā mēģināja noskaidrot uzvarētājus vairākās nominācijās – lielākais, krāsainākais, interesantākais u.tml. ķirbis. Konkursam bija pieteikušies vairāki desmiti ķirbju audzētāju, kuru atvestos dārzeņus vērtēt bija pagrūti, jo tā tomēr ir gaumes lieta. Neatkarīgās apskatnieks ievēroja koknesiešu pagatavoto Ķirbju Miķeli, taču pircēji vairāk ieinteresēti bija par baisi smīnošiem māla podiem ķirbju veidolā, kurus varēs izmantot oktobra beigās atzīmējamajā Halloween dienā. Vēlēšanās uzvarējis ķirbis Diena 09/27/02 Skolēniem Šķēle asociējas ar oranžajiem burkāniem, bet Ūdre ar zaļu ābolu. Rīgas Doma kora skolas bērnu darināto “politiķu - dārzeņu” vēlēšanās ievērojamu pārsvaru guvis 4.klases skolnieces Stefānijas Sidarenko no ķirbja un pupiņām veidotais Raimonds Pauls, bet piektdien no lēnām vīstošajiem “politiķiem”, iespējams, tiks gatavoti veselīgi salāti. Kartupeļu ratos, ķirbī izdobtā kabinetā un uz gaļas dēlīša Rīgas Doma kora skolas vestibilā šonedēļ uz vēlēšanām pulcējušies skolēnu darinātie dārzeņu “politiķi”. Andris Šķēle skolēnu iztēlē pārtapis par sagrieztu burkānu ar uzrakstu Cik griezīsiet, tik būs. Arī ceturtklasnieks Francis Upaciers bijušo premjeru attēlojis kā rāmītī ieliktu burkāna ripiņu. Pie ķirbī izgrebta kabineta un datora ticis Vilis Krištopans, bet, Ingrīdas Ūdres portretu uzlīmējot uz ābola sāna, skolēni paziņojuši, ka tā ir jauna, viņas vārdā nosaukta šķirne Zaļais ūdris. Skolēni paši trešdien rīkotajās dārzeņu/politiķu vēlēšanās noteikuši veiksmīgāko darinājumu. Pārliecinošu uzvaru guvis starp mazākajiem dārzeņiem pie klavierēm cienīgi nosēdinātais no ķirbja darinātais Raimonds Pauls, kura autore Stefānija Sidarenko atzina, ka īsto politiķu priekšvēlēšanu reklāmas jau mazliet apnikušas. Daudziem bērniem bija patikuši arī darbi ar nosaukumu Zaļo gurķu partija un Deguna laiks. Savukārt Violai Lāzo veltītais dārzenis bija greznots ar īstu aubi. Dārzeņi atspoguļo partijas, kuru reklāmas pamatskolēni televīzijā un citos medijos pamanījuši visbiežāk, uzskata 4.klases skolotāja Vita Virza. Izteiksmīgākie partiju saukļi pirms vēlēšanām esot dzirdami arī skolēnu sarunās.