K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 269: 2002. g. 18. - 24. oktobris Lūdz 5.novembrī nosaukt nākamo premjeru BNS 10/24/02 Ministru prezidents Andris Bērziņš trešdien iknedēļas tikšanās laikā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu viņas izvēlēto premjera amata kandidātu lūdzis nosaukt 5.novembrī - dienā, kad uz savu pirmo plenārsēdi sanāks 8.Saeima. Prezidente premjeram apliecinājusi, ka centīsies to izdarīt. Premjers žurnālistiem savu lūgumu pamatoja ar vēlmi jau nākamajā dienā "būt brīvam". "Es vienīgi lūdzu nosaukt 5.datumā premjera amata kandidātu, lai 6.datumā es jau varētu būt brīvs," viņš sacīja. Bērziņš arī pārrunāja ar prezidenti premjera gaidāmās ārvalstu vizītes - gan uz Vatikānu, gan uz Kopenhāgenu, kur Dānijas prezidentūras un Eiropas Komisijas vadība pirmdien informēs kandidātvalstu vadītājus par Eiropas Savienības valdību vadītāju sanāksmes rezultātiem. Saeimā 2/3 jaunu deputātu Diena 10/23/02 Centrālā vēlēšanu komisija otrdien paziņoja 8.Saeimā ievēlētos deputātus, kuru vidū ir 33 tagadējās 7.Saeimas deputāti. Pusei ievēlēto nav parlamentārā darba pieredzes - vēlēšanās uzvarējušajā Jaunajā laikā tādas nav nevienam no 26 ievēlētajiem, izņemot partijas vadītāju Einaru Repši, kas bija Augstākās Padomes deputāts. Atšķirībā no nākamajā dienā pēc 5.oktobrī notikušajām vēlēšanām paziņotajiem provizoriskajiem rezultātiem oficiālajos rezultātos atšķiras partiju iegūto mandātu skaits. Vēlēšanu naktī viens no vēlēšanu iecirkņiem Vidzemē ir nodevis kļūdainu informāciju. Tas konstatēts protokolu datorizētā pārbaudē, bet līdz ar to vienu vietu Saeimā zaudēs Tautas partija, kurai parlamentā būs 20 mandāti, savukārt apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā iegūs vienu papildu mandātu un tai būs 25 deputāti. No 7.Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, vēlētāji atkārtoti ir uzticējušies apvienībai PCTVL, Tautas partijai un Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Jaunais laiks un Latvijas Pirmā partija, kas jau paziņojušas par vienota bloka izveidi, ir jauni politiskie spēki. Zaļo un Zemnieku savienību veido Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija, kurām 7.Saeimas vēlēšanās neizdevās pārvarēt 5% barjeru. CVK vēlēšanu rezultātus pārbaudīja vairāk nekā divas nedēļas, izmantojot datoru programmu. Ar tās palīdzību arī atklāts, ka vēlēšanu naktī telefoniski nodotā informācija no viena Salaspils iecirkņa nesakrīt ar rezultātu un par PCTVL ir nodots par 1000 balsīm vairāk nekā fiksēts vēlēšanu naktī. Tas arī ir mainījis vietu sadalījumu starp PCTVL un TP. Vēlēšanās visā Latvijā LPP ir ieguvusi nedaudz lielāku atbalstu (9,53%) nekā ZZS, kuru atbalstījuši 9,43% vēlētāji. Taču Saeimā ZZS saņems 12 mandātus, bet LPP tikai 10 vietas. Tas ir saistīts ar to, ka iegūto procentuālo atbalstu nosaka visā Latvijā kopā, savukārt saņemto mandātu skaitu rēķina katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi un kopējais deputātu vietu skaits parlamentā veidojas no partijas katrā vēlēšanu apgabalā iegūtā vietu skaita summas. Lai sadalītu vietas starp partijām, nosaka par katru kandidātu sarakstu apgabalā nodotās derīgās zīmes, kas tiek izmantotas mandātu skaita noteikšanā. Latgalē par ZZS ir nodota 15 081 balss, bet par LPP - 9560. Līdz ar to ZZS iegūst divus mandātus, bet LPP - tikai vienu. Līdzīgi Vidzemē ZZS ieguvusi lielāku atbalstu un 4 mandātus, bet LPP tikai trīs. Saskaņā ar CVK apkopoto informāciju 8.Saeimā ir ievēlēts 41 deputāts, kas guva vēlētāju uzticību arī 7.Saeimas vēlēšanās, vairāki no viņiem ir nolikuši mandātus uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, vai arī strādājuši nepilnu pilnvaru laiku. Visvairāk tagadējo deputātu ir Tautas partijā - 16 no 20 ievēlētajiem, PCTVL - 12 no 25, TB/LNNK visi 7 deputāti ir bijuši 7.Saeimā, Latvijas Pirmajā partijā un Zaļo un Zemnieku savienībā katrā ir 3 deputāti, kas bija 7.Saeimā. Ir deputāti, kas parlamentā atgriezīsies pēc četru un vairāk gadu pārtraukuma. Viņu vidū ir Dainis Turlais (PCTVL), Ēriks Zunda (TP), Paulis Kļaviņš un Andrejs Naglis (LPP), Arvīds Ulme, Indulis Emsis, Vilnis Edvīns Bresis, Leopolds Ozoliņš (ZZS). Savukārt JL nevienam deputātam nav parlamentārās pieredzes un liela daļa ievēlēto ir kandidējuši tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tēvzemieši Anna Seile un Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī TP deputāti Jānis Lagzdiņš, Dzintars Ābiķis un Aleksandrs Kiršteins bija to Augstākās Padomes deputātu vidū, kas balsoja par Neatkarības deklarāciju un guva vēlētāju uzticību visās Saeimas vēlēšanās pēc tam. Tajās vēlētāji uzticējās arī Martijanam Bekasovam (PCTVL), kas par neatkarību nebalsoja. 8.Saeimā ir ievēlētas 18 sievietes, kas ir par vienu vairāks nekā ievēlēja 7.Saeimā, taču tās pilnvaru pēdējā gadā Saeimā jau strādāja 21 sieviete. Augstākā izglītība ir 93 deputātiem, vidējā un vidējā speciālā - 7 deputātiem. Vecumā līdz 30 gadiem ir 9 deputāti, vecumā no 31 gada līdz 40 gadiem - 22, vecumā līdz 50 gadiem - 37, vecumā līdz 60 gadiem - 22, vecumā līdz 70 gadiem - 8, vecāki par 70 gadiem - 2 deputāti. Jaunākais deputāts ir Edgars Jaunups (JL), kas dzimis 1979.gadā, vecākais deputāts ir P.Kļaviņš (LPP) - dzimis 1928.gadā. No ievēlētajiem deputātiem visvairāk ar krustiņiem ir atzīmēts JL vadītājs E.Repše - 119 298 plusi, PCTVL līderis Jānis Jurkāns - 81 525, TP līderis Andris Šķēle - 78 721, Raimonds Pauls (TP) - 36 260, Andris Ārgalis (TP) - 34 637, Māris Gulbis (JL) - 33 506, Ausma Ziedone-Kantāne (JL) - 32 682, LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons - 32 175, Mareks Segliņš (TP) - 27 770, Jānis Urbanovičs (PCTVL) - 27 565. No šī desmit populāro politiķu vidus vairāki ir līderi arī visvairāk svītroto deputātu kandidātu vidū, kur aiz Viļa Krištopana (ZZS) - 16 148 svītrojumi, ir A.Ziedone-Kantāne, kuru svītrojuši 13 908 vēlētāji, R.Paulu - 11 344, M.Segliņu - 6799. Ainaru Šleseru (LPP) ir svītrojuši 7574 balsotāji, bet 15 695 vēlētāji ir pievilkuši viņam krustiņu. Tāpat 5404 biļetenos svītrota ZZS līdere Ingrīda Ūdre, kuru atbalstījuši 25 016 balsotāji. Tautas partija zaudē vienu mandātu, PCTVL saņem LETA 10/22/02 Pārskaitot 8.Saeimas vēlēšanu rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) konstatējusi, ka Tautas partija (TP) ieguvusi 20, nevis 21 mandātu, kā liecināja provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Savukārt apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) ieguvusi vienu mandātu vairāk, un tai parlamentā būs 25 vietas, informēja CVK. Kā ziņots, partiju "Jaunais laiks" 8.Saeimā pārstāvēs 26 deputāti, Zaļo un zemnieku savienību - 12, Latvijas Pirmo partiju - 10, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - septiņi deputāti. Saeimas deputāta mandātu TP zaudējusi Vidzemē, to neiegūs Valdis Ģīlis. TP preses sekretārs Arno Pjatkins pauda nožēlu, ka labējiem politiskajiem spēkiem parlamentā būs par vienu balsi mazāk. Pjatkins pauda bažas, "cik tomēr spēcīgs ir PCTVL elektorāts". 7.Saeimas PCTVL frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs savukārt uzsvēra, ka pagaidām nezinot, no kura apgabala ievēlēts klātnākušais deputāts un kuras partijas kurš pārstāvis tas ir, taču tas neesot svarīgi, jo "integratīvie procesi PCTVL ir daudz spēcīgāki par valstī kopumā valdošajiem". Urbanovičs pauda prieku par papildu balsi, kas palielina kreisā bloka ietekmi par "vienu divdesmitpiekto daļu". Partijas sadala naudas portfeļus NRA 10/22/02 Ministru portfeļu dalīšanas process iekustējās tikai tad, kad katrai no topošās valdības partijām tika iedalīta kāda no naudu nesošajām ministrijām. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) Jaunais laiks (JL) piekrita atdot iepriekš pašu kāroto Zemkopības ministriju, bet tēvzemiešiem - Satiksmes ministriju (SM). Ekonomikas ministriju (EM), ko kā prioritāru bija noskatījušas visas partijas, izņemot JL, Einars Repše piesolīja Latvijas Pirmajai partijai (LPP). JL no ietekmīgajiem valdības posteņiem paliek premjera, finansu ministra, iekšlietu un, iespējams, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra krēsli. Ja partijas konceptuālajā naudas ministriju sadalē neizdarīs korekcijas, tad par zemkopības ministru kļūs pašreizējais ZM Integrācijas ES departamenta direktors Mārtiņš Roze, par ekonomikas ministru - LPP dibinātājs Ainars Šlesers, par satiksmes ministru - Guntars Krasts vai Roberts Zīle. Arnolds Laksa, ko LPP bija virzījusi uz SM, ierosināja neizslēgt iespēju, ka “kādu apsvērumu dēļ tēvzemieši un LPP apmainās Ekonomikas un Satiksmes ministrijām”, pret ko E. Repše neiebilda. Tādējādi LPP cīņa par garīgo vērtību atdzimšanu līdz šim noris, nevis valdībā nostiprinot mācītāju ietekmi, bet cīnoties par naudas ministriju portfeļiem miljonāru sarakstā minētajiem, ar norvēģu biznesa struktūrām saistītajiem biznesmeņiem A. Šleseram un A. Laksam. Jau iepriekš intervijā LTV A. Laksa atzina, ka “EM un SM ir ļoti svarīgas ministrijas, kuras uzraugot var reāli ietekmēt tautsaimniecības attīstību”, bet, ja LPP atvēlētu tikai mazās ministrijas, tā paliktu opozīcijā. Iepriekš gan A. Laksa tika izvirzīts finansu ministra amatam, bet, manot, ka to jau nelokāmi sev ir rezervējis JL, tika uzņemts kurss uz SM. ZZS izvirzīto SM kandidatūru Vili Krištopanu E. Repše noraidīja, sakot, ka viņš bijis gan šīs jomas ministrs, gan premjers. Pie varas raujas miljonāri NRA 10/24/02 Latvijas Pirmajai partijai prioritātes izrādījušās lielu naudu kontrolējošas ministrijas. 8.Saeimā ievēlētie miljonāri jaunajā valdībā iekārojuši tieši tos amatus, kas ļautu ietekmēt ar biznesu un lielu naudas pārvaldīšanu saistītus jautājumus. Apmēram 18 miljonu latu vērtā vekseļa īpašnieks, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, kas ar visu partiju nonācis opozīcijā, bija gatavs ceturto reizi sēsties pie valdības vadības stūres, lai gan pats reiz demisionējis. Prognozējot topošajai valdībai neilgu mūžu, viņš neatmet cerības uz valsts pūra lādes atslēgas turēšanu, līdzīgi kā tas notika 7. Saeimā. Latvijas Pirmajai partijai (LPP) prioritātes izrādījušās lielu naudu kontrolējošās ministrijas. Pirmā partija gan Ekonomikas, gan Satiksmes ministrijā grib redzēt Kluba miljonāru sarakstā minētos, ar norvēģu uzņēmējiem saistītos biznesmeņus Aināru Šleseru un Arnoldu Laksu. Turklāt šo ministriju kompetence cieši saistīta ar abu miljonāru uzņēmējdarbību, kas draud pat ar iespējamu interešu konfliktu Ekonomikas (EM) vai Satiksmes ministrijas (SM) iegūšanas gadījumā. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) visvairāk vēlētāju svītrotā lokomotīve Vilis Krištopans gan nav minēts pēdējā Kluba miljonāru sarakstā, taču pirms pāris gadiem Bizness&Baltija viņa īpašumu novērtējis ar 1–3 miljoniem ASV dolāru. Īpašu interesi izraisa V. Krištopana atgriešanās politikā pēc tam, kad 2000. gadā viņš nolika deputāta mandātu un solīja Saeimā vairs neatgriezties, bet pilnīgi nodoties biznesam. Politologs Jānis Ikstens ironizē, ka cilvēki, kas nāk no biznesa vai reiz pamesta valdības amata atkal politikā, "acīmredzot, uzskata, ka kaut ko nav pabeiguši attiecīgajā nozarē un grib atgriezties, lai strādātu un pabeigtu iesāktās grandiozās idejas un novērstu nonākšanu aizmirstībā. Tā kā valsts ir ja ne nozagta, tad noteikti atrodas nozagšanas procesā, tad nevar izslēgt, ka no lielā vezuma nenobirst kaut kas arī lēmējiem". Lai gan likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz samērā stingrus ierobežojumus politiķu darbībai biznesā, amatpersonu deklarācijas rāda, ka biznesmeņu turības pieaugšanai politiķa mundieris neskādē. Turklāt nereti lēmumi, ko pieņem valdības vadītājs vai ministrs, robežojas ar personisku vai partejisku biznesu. Piemēram, A. Šķēle kā premjers 1999. gadā centās Satversmes 81. panta kārtībā, no lemšanas izslēdzot Saeimu, grozīt likumu par ostām, lai ostu valdēs iesēdinātu savus cilvēkus, ar spiediena palīdzību – panākt arī pilnvarnieku nomaiņu Latvijas dzelzceļā. Zināmu korporatīvisma ēna ir izcili lētās viesnīcas Rīga privatizācijas turpināšanai, lai gan Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka viesnīca valsts īpašumā pārņemta nelikumīgi; sešu dārgu tankkuģu iegādes lobēšana neilgi pirms Latvijas kuģniecības privatizācijas, turklāt 12 miljonus dolāru paredzot maksāt īpašā rezerves fondā; trešā mobilo sakaru operatora konkursa apturēšana, dažādie mēģinājumi iegūt finanses Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, pret kuras projektu A. Šķēle iepriekš kategoriski iebilda. Biznesa vai atmaksas intereses parādās arī, kad A. Šķēles pārstāvji pieprasa Ventbunkeram samaksāt trīs miljonus latu kā kompensāciju par piedalīšanos Latvijas balzama izsolē, kas A. Šķēles Ave Lat grupai sadārdzināja pirkumu, kā arī lobējot dubultā elektroenerģijas tarifa piešķiršanu Windau un izsniedzot 12 licences vēja stacijām. Par zināmu iejaukšanos komercijā var uzskatīt mēģinājumu ar nodokļiem aplikt depozītu augļus un dividendes. A. Šķēles un ekonomikas ministra Vladimira Makarova konflikta iemesls ir atšķirīgas pozīcijas jautājumā par Latvijas kuģniecības privatizāciju. Šo valstisko interešu realizēšanas vēlmes dēļ ik gadu maksimālo atļauto summu partijai ziedo pats A. Šķēle un ar viņu saistītie uzņēmumi, fondi. Tieši valdības vadīšana ļāva savulaik A. Šķēlem iegūt 29 miljonu ASV dolāru vērto vekseli, kura turētāja ir Kanālu salās reģistrēta kompānija Bolster Management Limited. Arī A. Šlesera biznesa intereses krustojas ar reiz jau vadīto un atkal iekāroto Ekonomikas ministrijas kompetenci, jo īpaši privatizācijas jautājumos. A. Šlesera pārstāvētie uzņēmumi piedalījušies universālveikala Centrs, tirdzniecības centra Dole, viesnīcu Latvija un Rīdzene un citu objektu īpaši izdevīgā privatizācijā. Tā, piemēram, Rīdzenes privatizācija 1997. gadā notika, kompānijai Warner Hakon Invest (A. Šlesers – ģenerāldirektors) izslēdzot no spēles citus investorus un viesnīcu izsolē nopērkot par sākumcenu – 2,25 miljoniem. Pirms tam tā tika ieguldīta airBaltic pamatkapitālā, panākot, ka izsoli rīko aviosabiedrība, nevis PA, tādējādi atbrīvojoties no septiņiem citiem sākotnējiem viesnīcu privatizēt gribētājiem. A. Šlesers savulaik par privatizācijas lietām konfliktējis ar V. Krištopanu, kurš pieprasīja viņa atstādināšanu no ekonomikas ministra amata. Savukārt, kā atklājās vēlāk, tieši A.Šlesers kā ministrs noslēdza beztermiņa darba līgumu ar PA ģenerāldirektoru Jāni Nagli, kas viņa atbrīvošanu pat acīmredzamā pilnvaru pārsniegšanas gadījumā padarīja par īpaši sarežģītu. A. Šlesera biznesa saknes sniedzas vēlīnajos padomju laikos, kas viņš sāka tirgoties ar poļu precēm un valūtu. Vēlāka aizceļošana uz Norvēģiju vēl padomju laikos izraisīja ne tikai runas par viņa iespējamo saistību ar čeku, ko pats A. Šlesers noliedz, bet arī lielā biznesa pamatus. 1992. gadā A. Šlesers ar uzņēmēja Viestura Koziola un politiķa biznesmeņa Māra Gaiļa atbalstu atvēra Latvijas informācijas un tirdzniecības centru Norvēģijā, 1994. gadā A.Šlesers sāka veidot kopuzņēmumu Dressmann-Baltija, kļuva par Warner-Hakon Invest ģenerāldirektoru, Rimi Baltija direktoru. Aizvien vairāk attīstoties biznesam, rodas lielāka vēlme iesaistīties politikā, un 1997. gadā ar A. Šlesera un dažu biedru iniciatīvu un finansiālu nodrošinājumu top Jaunā partija, kas grūtos laikos pārtop par Jauno kristīgo partiju, bet vēlāk – par LPP, no kuras A. Šlesers un arī ar norvēģu uzņēmējiem saistītais kolēģis A. Laksa atkal pretendē uz naudas ministrijām. A. Laksa izteicies, ka ekonomikas ministra portfeļa iegūšanas gadījumā pārskatīs pašreizējās Latvijas Krājbankas vadības atbilstību amatam, kas apšaubījusi bankas līdzekļu izlietošanas lietderību laikā, kad to vadīja A. Laksa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka bez dokumentācijas it kā LK reklāmas un mārketinga aktivitātēm 2001. gadā pārskaitīti Ls 522 000, no tiem Ls 200 000 – reklāmas aģentūrai Zoom, kas bija arī LPP priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja. A. Laksa solīja arī pārskatīt Ventspils naftas privatizāciju, reizē atzīstot Ventspils uzņēmumu kā akcionāru ietekmi uz Krājbanku. A. Laksa Krājbankas akcijas vairojis un tirgojis visai mīklaini. 1997. gadā, kļūstot par Krājbankas prezidentu, viņam piederēja 39 000 akciju, 1999. gadā tās tika papildinātas līdz 15,36 procentiem no kopējā akciju īpatsvara. Tās tika it kā iegādātas par norvēģu uzņēmēja Steina Ērika Hāgena naudu, bet Latvijas Banka par aizņemtiem līdzekļiem iegādātās akcijas neapstiprināja. Tad A. Laksa tās 5 miljonu latu vērtībā ieķīlāja S. Ē. Hāgenam, bet 2000. gadā kopā ar V. Koziolu nodibina konsultāciju firmu Mērķkapitāla komercsabiedrība ar mērķi ieguldīt Ls 400 000 Krājbankā; A. Laksa iegūst 25 procenti akciju. Apmēram pēc gada viņš 350 000 akciju par tirgus situācijai neadekvātu cenu – Ls 4,90 pārdod Anglijā reģistrētai kompānijai Hafra Limited, kas saistīta ar A. Laksu. Precīzs A. Laksam piederošo akciju skaits Krājbankā nav zināms, pēdējā akcionāru pilnsapulcē gada sākumā viņam piederēja ap15 procenti akciju. V. Krištopans savā neilgajā valdības vadīšanas laikā paspēja vairāk nesmuki izrunāties, nekā veikt aizdomīgus darījumus. Taču arī ikgadējās amatpersonas deklarācijas, viņam atrodoties politikā, kļūst krāšņākas: 1997. gadā pirmo reizi tiek deklarētas a/s Unibanka 1150 akcijas un ievērojami naudas uzkrājumi, 1998. gadā – a/s Interbaltija Invest 450 akcijas Ls 45 000, a/s Interbaltija AG 60 akcijas Ls 6000, SIA Klubs daļas Ls 6300 vērtībā. Pēc tam, kad V. Krištopanam tika pārmesta korupcijas novēršanas likuma pārkāpšana, jo ministrs vienlaikus bija līdzīpašnieks alkohola importētājfirmā Interbaltija, turklāt nedeklarēja tajā piederošās daļas, viņš noslēdza līgumu ar juristu par biznesa pārvaldīšanu. Īpaši sāpīga V. Krištopanam bija Latvijas ceļa nostāšanās J. Nagļa pusē abu konfliktā, ziedojot premjera amatu par labu ietekmei uz privatizāciju. Pēc tam, kad V. Krištopans paziņoja par Latvijas kuģniecības privatizēšanu, pārdodot akcijas biržā jebkuram pretendentam, ar LC biedru atbalstu tika nokārtota V. Krištopana demisija, ko viņš solījās nekad nepiedot. Duelis norisinājās arī ar A. Šķēli – V. Krištopans, būdams premjers, aicināja saukt pie atbildības par Latvenergo trīs miljonu afēru A. Šķēli. kas tolaik bija premjera amatā, savukārt A. Šķēle paziņoja, ka V. Krištopans privatizējis Satiksmes ministrijas pakļautībā bijušus uzņēmumus. Tāpat kā A. Šķēlem, arī V. Krištopanam lielās naudas pelnīšana sākusies ar puķu, vēlāk kokapstrādes biznesu, 1994. gadā viņš kļuvis par Vācijas un Latvijas bankas galveno akcionāru, vairāku firmu vadītāju vai vietnieku. V. Krištopans pabijis arī Valsts ieņēmumu valsts ministra amatā (1993–1994), satiksmes ministra amatā A. Šķēles valdībā (1995. un 1997. gadā), Ventspils naftas padomē, Ventspils ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē, V. Krištopanam satiksmes ministra amats, uz ko viņu virzīja ZZS, visticamāk, netiks, jo E. Repše jau noraidījis viņa kandidatūru un ZZS aplaimojis ar Zemkopības ministriju. Repše sola Lembergam vienādu attieksmi pret katru pašvaldību Diena 10/21/02 Jaunā laika vadītājs un valdības veidotājs Einars Repše Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir solījis, ka viņa valdība ar vienlīdzīgu attieksmi izturēsies pret katru pašvaldību, taču tā arī nelobēšot neviena intereses. To E.Repše atzina, atbildot uz Dienas jautājumu, vai pagājušajā nedēļā viņš ir ticies arī ar A.Lembergu. "Mēs sazvanījāmies, un sarunas temats nebija tālu no valdības veidošanas," teica E.Repše, kā iemeslu sarunai minot konfliktu starp Ventspils mēru un Latvijas Pirmās partijas satiksmes ministra kandidātu Arnoldu Laksu, kurš pret sevi kā bijušo Latvijas krājbankas prezidentu vērsto kampaņu jau iepriekš skaidroja ar A.Lemberga centieniem nepieļaut LPP pārstāvja nonākšanu satiksmes ministra amatā. To A.Laksa atkārtoja arī piektdien TV raidījumā Mūsu cilvēks, kurā teica — ja viņš kļūšot par satiksmes ministru, tad ar tranzītu saistītās nozarēs ikvienam nodrošināšot vienlīdzīgas konkurences iespējas neatkarīgi no tā, vai viņš ir Rīgā, vai Ventspilī. E.Repše, kas jau iepriekš bija solījis informēt presi par ikvienu ar valdības veidošanu saistītu tikšanos, Dienai atzina, ka ir sazinājies ar Ventspils mēru. "Teicu, ka viņam nevajag baidīties, jo pret viņu neviens nevērsīsies. Taču mūsu valdībā arī netiks lobētas kāda intereses, kā to darīja Tautas partijas pārraudzītā Finansu ministrija, atbalstot savas partijas pārstāvju vadītās pašvaldības, ko izmantoja arī vēlēšanu kampaņā," stāstīja E.Repše. Vaicāts, vai A.Lembergs ir paudis ieteikumus par amatu sadali starp partijām, E.Repše atbildēja: "Mums ir solīdas attiecības. Es personīgi neesmu jutis, ka A.Lembergs gribētu diktēt, mēs arī neviena ietekmei nepakļaujamies." E.Repše piekrita, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir ciešāk saistīta ar Ventspils mēru, taču cer, ka tas neiespaidos valdības veidošanu. E.Repše uzskata, ka Pirmajai partijai ir tiesības uz vienu no svarīgajiem amatiem — ekonomikas vai satiksmes ministra krēslu, tāpat kā tādas tiesības esot arī ZZS, un partijām būšot jāspēj vienoties, ja "parādīsies nepārvaramas grūtības un tas neizdosies, tad šīs valdības nebūs". LPP kā pirmo izvēli bija nosaukusi ekonomikas ministru, deleģējot tajā Aināru Šleseru, savukārt ZZS prioritāte ir zemkopība, vide un tad satiksmes ministra amats, kam nominēts Vilis Krištopans. Ekonomikas ministru ZZS min tikai kā ceturto svarīgāko. Uz vaicāto, vai E.Repše aicinātu valdībā V.Krištopanu, viņš atbildēja: "Ja piekrītam, ka partijai ir tiesības vadīt ministriju, tad ar cieņu jāraugās arī uz izvirzīto kandidātu. Ja par viņu rodas diskusijas, varam aicināt sabiedrību izteikties par pretendentu." E.Repše gan uzskata, ka labs satiksmes ministra kandidāts ir JL izvirzītais Aivars Aksenoks. LPP valdes loceklis A.Šlesers nekonkretizēja, par kuru no abiem amatiem LPP gatava vairāk cīnīties, vienlaikus norādot, ka tai būšot svarīgi iegūt arī bērnu un jaunatnes lietu ministru, ar ko saistīti solījumi vēlētājiem. Tā kā viena no LPP prioritātēm esot arī tranzīta attīstība, tad partija, ja iegūšot satiksmes ministra vietu, uzklausīšot Liepājas, Rīgas un citu lielo pilsētu mērus, nepieļaujot, ka kādam vienam būtu noteicošais vārds. "Lai Aivars Lembergs atslābinās, viņa partija nav piedalījusies vēlēšanās, viņam tajās bija tikai viena balss, un viņš nepiedalās valdības veidošanā," sacīja A.Šlesers. Partiju sarunas par amatiem atsāksies pirmdien. JL piedāvā politizēt augstākos ierēdņu amatus Diena 10/23/02 Jaunā laika (JL) vadītāja Einara Repšes pirmsvēlēšanu solījumi bargi sodīt uzticību zaudējušos ierēdņus kļuvuši krietni piezemētāki, tomēr no nodoma ievērojami palielināt premjera pilnvaras partija nav atteikusies. Jau šonedēļ tikšot sagatavoti vairāku likumu grozījumu projekti, kas ļaušot premjeram bez jebkāda pamatojuma un pārsūdzības iespējām atlaist tādas augstas amatpersonas kā ministriju valsts sekretāru, Valsts kancelejas (VK) vadītāju, policijas, muitas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieku. Savukārt, jūtot subjektīvas aizdomas par jebkura ierēdņa negodīgu rīcību, viņš to varēšot nekavējoties pārcelt citā līdzvērtīgā amatā. Dienas aptaujātie valsts pārvaldes speciālisti norāda uz iespēju šādi padarīt ierēdņus par politiski ietekmējamiem, proti, baidoties zaudēt uzticību, viņi varētu piekrist izpildīt arī valstij neizdevīgus un pat nelikumīgus politiķu uzdevumus. Neraugoties uz kritiku par idejas neatbilstību tiesiskas valsts principam, pirms un arī pēc vēlēšanām E.Repše vairākkārt atkārtoja, ka viņa valdībā premjeram būs tiesības bez pārsūdzības iespējām atlaist jebkuru ierēdni - un Latvijā viņu ir vairāk nekā 27 000, ja tas būs zaudējis viņa uzticību. Tomēr pašlaik starp partijā izstrādātajiem priekšlikumiem premjera pilnvaru pastiprināšanai šādas normas vairs nav. JL pārstāvis, jurists Edgars Jaunups Dienai skaidroja, ka atkāpšanās nav notikusi, tikai iepriekš paustās ieceres “juridiski precīzi formulētas”. Pašlaik paredzēts, ka premjeram pret jebkuru ierēdni neatkarīgi no iestādes, kurā viņš strādā, būs tiesības ierosināt disciplinārlietu, ja tiks saņemta informācija par kādiem iespējamiem pārkāpumiem, stāstīja E.Jaunups. Lietas izmeklēšanu varēšot veikt vai nu Valsts kancelejas un premjera biroja darbinieki, vai nu Valsts Civildienesta pārvalde (VCP), vai nu iestāde, kurā konkrētais ierēdnis strādā. Pārbaudes veicēji premjeram sniegšot informāciju, ar kuru iepazinies, viņš lemšot par disciplinārsodu, kas gan atbildīšot normatīvajos aktos par attiecīgu pārkāpumu paredzētajiem. Kā uzsvēra E.Jaunups, šādu lēmumu ierēdnis varēs pārsūdzēt, turklāt saglabāšoties arī pašreizējā kārtība, kad disciplinārlietas ierosina konkrētā iestāde pati vai VCP. Citāda attieksme būs pret svarīgāko valsts iestāžu vadītājiem, kurus JL iecerējis noteikt par “politiskām amatpersonām, kuru atbrīvošanai no amata nav nepieciešams nekāds pamatojums” un kuras lēmumu nevarēs pārsūdzēt. Pašlaik sagatavotajos priekšlikumos paredzēts, ka “politiskas amatpersonas” būs ministriju valsts sekretāri, VK, VCP, Valsts policijas, Kriminālpolicijas, Finanšu policijas, VID, Kontrabandas apkarošanas centra un Galvenās muitas pārvaldes vadītāji. Šis saraksts vēl varot tikt mainīts, taču konkrētās iestādes būšot precīzi uzskaitītas attiecīgajos normatīvajos aktos. “Cilvēkiem, nākot strādāt šajos amatos, būs jārēķinās, ka jāpanāk rezultāts, ja ne - premjeram būs tiesības subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ viņu atlaist,” skaidroja E.Jaunups. Kā zināms, pašlaik Civildienesta likums pret visiem ierēdņiem ir vienāds - viņus drīkst sodīt tikai par konkrētiem pārkāpumiem pēc lietas izmeklēšanas, turklāt jebkuru lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Ar minētajām amatpersonām tikšot slēgti īpaši līgumi, atlaišanas gadījumā paredzot noteiktu kompensāciju. “Tā tiek pārkāpts vispārējais civildienesta princips, ka tas ir neitrāls un no politiskajiem spēkiem neatkarīgs,” norāda juriste, LU pasniedzēja Jautrīte Briede. Viņai personīgi šādu pilnvaru piešķiršana politiskajai amatpersonai šķietot bīstama, jo iespējami gadījumi, kad ministrs valsts sekretāram liks manīt - vai nu pildi manu rīkojumu, kurš var arī nebūt valstij lietderīgākais, vai zaudēsi uzticību. Liels esot risks, ka politiķis savas tiesības pret ierēdni izmantos, lai panāktu savu interešu realizāciju. Juriste saprotot, ka šādā veidā E.Repše cenšas panākt no ierēdņiem lielāku atbildību par savu darbu un izbeigt praksi, kad par pārkāpumiem atlaistie panāk atjaunošanu caur tiesu, taču, viņasprāt, vispirms vajadzētu izanalizēt konkrētos gadījumus, kāpēc tas noticis. Taču J.Briede arī atzīst, ka ir valstis, kur darbojas E.Repšes princips, proti, daļa augstākā ierēdniecības amatu patiesi tiek uzskatīti par daļēji politiskiem, un amatpersonām tie jāatstāj, zaudējot politiķu uzticību. To norāda arī VCP priekšnieks Armands Kalniņš, piebilstot, ka stabilās un ne tik jaunās valstīs politiskās ietekmes risks ir mazāks. Pēc viņa teiktā, starptautisku kritiku Latvija varētu saņemt, ja šis pats princips tiktu attiecināts arī uz zemāka līmeņa ierēdņiem. Par pieņemamu J.Briede uzskata JL ieceri, kā cīnīties ar it kā nepierādāmiem pārkāpumiem. Pēc E.Jaunupa teiktā, piemēram, gadījumā, ja presē būs ziņas par kāda muitnieka dārgu māju, bet disciplinārā izmeklēšana nedod iespējas viņu atlaist, premjers drīkstēšot viņu nekavējoties pārcelt tās pašas kategorijas amatā jebkurā citā iestādē, tādējādi pārtraucot šaubīgo situāciju. Taču gan J.Briede, gan A.Kalniņš domā, ka to nevajadzētu darīt pašam premjeram, kam jāveido politika, bet gan profesionāļiem, kas valsts pārvaldes vajadzības zina labāk. “Ideja lielāka nekā nepieciešamie labojumi likumos,” apņemšanos precīzas grozījumu redakcijas sagatavot jau nedēļas laikā skaidro E.Jaunups. Tie tikšot veikti Ministru kabineta iekārtas, Valsts civildienesta likumā, kā arī nupat valdības komitejas pieņemtajā likumprojektā par ierēdņu disciplinārsodiem. Piedalīties šo priekšlikumu izstrādē JL esot aicinājis arī pārējos iecerētās koalīcijas partnerus, kas gan uz plānoto darba grupas sēdi neesot spējuši ierasties. Tie esot viņiem nosūtīti, un aptuveni nedēļas laikā plānota tikšanās, kurā varētu jau vienoties par konkrētām grozījumu redakcijām. Pēc E.Jaunupa teiktā, premjera pilnvaru paplašināšana varētu tikt iekļauta arī valdības deklarācijā. Krājbanka iepīta strīdu virpulī Diena 10/19/02 Savstarpēja akcionāru muskuļu izrādīšana, valsts kapitāla klātbūtne, Latvijas Pirmās partijas (LPP) pretenzijas uz ietekmīgajiem ekonomikas un satiksmes ministru krēsliem — tādi, iespējams, ir iemesli, kāpēc ar jaunu sparu Latvijas krājbanka ierauta publisku pārmetumu pilnā cīņā. Šī cīņa vainagojusies ar strīda pušu — bankas bijušā prezidenta, bet joprojām akcionāra, LPP pārstāvja Arnolda Laksas un bankas pašreizējās vadības — vēršanos prokuratūrā vienam pret otru. Izlemts arī, ka 22.novembrī tiks sasaukta bankas ārkārtas akcionāru sapulce, kuru ierosināja A.Laksa, lai lemtu par bankas prezidenta Zigurda Jeromanova un padomes priekšsēža Ģirta Rungaiņa nomaiņu. A.Laksa uzskata, ka abas personas ar savu darbību radījušas pamatu bažām par atbilstību amatiem. Domstarpības aizsākās septembrī, kad šaubu ēnu par bankas vadības godprātību saistībā ar Latvijas kuģniecības akciju publisko piedāvājumu par sertifikātiem, raisīja LPP. Nedaudz vēlāk ar pārmetumiem pret A.Laksu un LPP klajā nāca arī bankas pašreizējā vadība Ģ.Rungaiņa personā, publiski paužot šaubas par A.Laksas kā bijušā prezidenta darbību saistībā ar bankas veiktiem maksājumiem. Ģ.Rungaiņa aktivitātes A.Laksa sauc par kampaņu pret LPP. Iniciatīva nākot no bankas Ventspils īpašniekiem. Viņaprāt, tiek darīts viss, "lai nomelnotu LPP, nepieļautu manu nokļūšanu kādā no ministru amatiem vai jaunās Saeimas komisiju vadībā". Ģ.Rungainis apgalvo, ka viņam tādu mērķu nav, viņš cīnoties, lai bankā nebūtu dubultu standartu. Z.Jeromanovs uzskata, ka banka ievilkta politiskās cīņās. Pašreizējā Krājbankas akcionāru struktūra — 32,12% akciju pieder valstij Privatizācijas aģentūras (PA) personā, 30,39% Ventspils grupai, ap 20% ir A.Laksas un potenciālā bankas pircēja firmas Macysing Holding kontrolē — ļauj spriest: A.Laksas rosinājumam mainīt vadību reāls lēmums var nesekot. Taču, tā kā akcionāru sapulce notiks pēc mēneša, spēku samēru tajā var mainīt politiskā situācija, jo izšķirošs var būt PA balsojums. PA pilnvarnieks ir ekonomikas ministrs, un nav izslēdzams, ka, ministriem mainoties, PA skatījums uz abām bankas amatpersonām var būt līdzīgs A.Laksas viedoklim. Tieši PA darbam padomē deleģēja Ģ.Rungaini, ar PA atbalstu par bankas prezidentu šā gada sākumā kļuva arī bankas Ventspils akcionāru virzītais Z.Jeromanovs. Līdz šim PA par norisēm bankā paudusi atturīgu nostāju. Tās vadītājs Arnis Ozolnieks Dienai atzinis, ka pagaidām šaubas par Ģ.Rungaiņa atbilstību amatam PA neesot. Ventspils īpašnieku grupu Krājbankā veido firmas Kālija parks, Ventbunkers, Ventamonjaks, uzņēmēji Krists Skuja, Ansis Sormulis un Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šī nav pirmā reize, kad notiek saķeršanās Krājbankas īpašnieku starpā, un saistībā ar to tiek atzīts: strīdus varētu izbeigt izmaiņas bankas akcionāru struktūrā. Tās var izrietēt no sarunām, kas norit starp bankas Ventspils akcionāriem un firmu Macysing Holding par akciju atpirkšanu. Taču, vai tās beigsies ar Macysing kļūšanu par lielāko bankas īpašnieci, patlaban grūti spriest. Īvāns gatavs vadīt LSDSP, ja būs biedru atbalsts Diena 10/21/02 Atmodas laika līderis un populārākais LSDSP politiķis Rīgas domnieks Dainis Īvāns piekristu kandidēt uz LSDSP priekšsēdētāja amatu, ja saņemtu partijas organizāciju atbalstu un justu iespēju izveidot domāšanā jaunu vadības komandu. Partijas vadībai ir jāmainās, sestdien žurnālistiem sacīja D.Īvāns, kas šādu viedokli jau bija izteicis pirms gada — toreiz viņam pašam kandidēt uz priekšsēža amatu liedza LSDSP biedra stāža ierobežojumi statūtos. Kaut arī LSDSP vadība ar līderi Juri Bojāru priekšgalā bija paziņojusi par atkāpšanos, sestdien LSDSP domes sēde noritēja bez pārmaiņām un J.Bojārs tikpat aktīvi vadīja sēdi kā pirms atkāpšanās. Līdzīgā situācijā, kad par atkāpšanos paziņoja TB/LNNK priekšsēdis Māris Grīnblats, partijas līderis sēdes vadību lūdza pārņemt kādam no valdes locekļiem. Līdz 23.novembrī paredzētajam LSDSP kongresam partijas rajonu organizācijās tiks izvirzīti arī kandidāti priekšsēža amatam. Kā pretendenti uz to tiek minēti J.Bojārs, Jānis Dinevičs, Valdis Lauskis, Gundars Bojārs, Viola Lāzo un D.Īvāns. Rīgas mērs G.Bojārs žurnālistiem sacīja, ka vismaz gadu viņš negatavojas kandidēt uz partijas vadītāja amatu, savukārt, pēc J.Dineviča domām, šajā amatā ir jābūt D.Īvānam. "Ja es uzņemtos šo amatu, vēlētos no jauna konsolidēt sociāldemokrātiskos spēkus, panākot to cilvēku atgriešanos, kas aizgāja uz Sociāldemokrātu savienību," teica D.Īvāns. LSDSP domes sēdē vēlreiz vērtēja vēlēšanu kampaņas kļūdas. Īpaša vērība tika pievērsta Rīgas domes darbam un sadarbībai tajā ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. "Domes darbības rezultātā esam zaudējuši vēlēšanas," sēdē paziņoja V.Lauskis, kas jau iepriekš kā vienu no neveiksmes iemesliem minēja sadarbību ar PCTVL. Domnieks Andris Kravalis, norādot uz partijas politiskās stratēģijas trūkumu, sacīja, ka priekšpilsētu atdošana pārvaldīšanai Līdztiesībai ir "nākusi atpakaļ". LSDSP ģenerālsekretārs J.Dinevičs uzskata, ka sadarbība ar PCTVL rīdziniekiem devusi pietiekami daudz, taču vēlētāji esot baidījušies, ka tā varētu pāraugt politiskā sadarbībā arī parlamentā. Rīgas mērs G.Bojārs sarunā ar žurnālistiem nepiekrita, ka dome būtu slikti strādājusi, taču atzina, ka sadarbības dēļ ar PCTVL ir zaudēta daļa vēlētāju. Ar Jāņa Jurkāna vadīto Tautas saskaņas partiju, kuru pārstāv arī mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs, esot korektas attiecības un laba sadarbība, taču ar Tatjanas Ždanokas vadīto Līdztiesību attiecības patiešām esot sarežģītākas, atzina G.Bojārs. Viņš negatavojas pārtrauk sadarbību ar partneriem, bet pieļauj, ka pārmaiņas varētu notikt pašā apvienībā PCTVL. Politologs: Jurkāna nodalīšanās no PCTVL iespējama, bet riskanta Diena 10/21/02 Lai arī pirms Saeimas vēlēšanām Jāņa Jurkāna vadītās Tautas saskaņas partijas pārstāvji neoficiāli atzina, ka iespējama TSP atdalīšanās no apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, pēc vēlēšanām partijas vadība to noliedza. Politologs Jānis Ikstens pieļauj, ka šādas informācijas raidīšanas mērķis varēja būt zīmes došana par gatavību piedalīties valdības veidošanā. Tā būtu apgrūtinoša, esot vienā apvienībā ar Tatjanas Ždanokas vadīto Līdztiesību un Alfreda Rubika vadīto Sociālistisko partiju šo politisko līderu pagātnes dēļ. Diena jau rakstīja, ka Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis sarunā ar J.Jurkānu pieļāvis, ka Rietumi ar viņu nerunās. "Ja es būtu Rietumu vietā, es tiešām ar viņu nerunātu, jo viņš arvien ir kopā ar tiem spēkiem, kas nevēlējās Latvijas neatkarību," Dienai sacīja diplomāts. Viņa sacītais bijis kā atbilde paša J.Jurkāna teiktajam par sen loloto vēlmi Tautas saskaņas partijai atšķelties no PCTVL un ieņemt sociāldemokrātu nišu. Politologs J.Ikstens apstiprināja, ka pirms vēlēšanām ir dzirdēts par šādiem TSP nodomiem, lai arī pēc vēlēšanām J.Jurkāns jau to noliedz. PCTVL sadarbības partneri Rīgas domē LSDSP nav iekļuvuši Saeimā un kā vienu no neveiksmes iemesliem min sadarbību ar PCTVL. "Šādā situācijā Jurkānam nav nekādu iespēju nokļūt valdībā kopā ar Ždanoku un Rubiku. Viņam jāizšķiras — palikt kopā ar PCTVL un četrus gadus sēdēt opozīcijā, garantēti iekļūstot 9.Saeimā, vai riskēt un atšķelties, cerot, ka kaut kādā izdevīgā brīdī viņu varētu iekļaut kādā koalīcijā. Taču tad iekļūšana 9.Saeimā vairs nav tik garantēta," sacīja J.Ikstens. Ar J.Jurkānu Dienai vairākas dienas neizdevās sazināties, viņa tālruņa zvani bija pāradresēti palīdzei, kas savukārt ieteica vērsties pie TSP priekšsēža vietnieka Jāņa Urbanoviča. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka "nekas nedraud ne apvienībai, ne frakcijai, kas kopā strādās parlamentā". Viņš noraida uzskatu, ka bijušie komunisti varētu traucēt sadarbībai ar citiem spēkiem. Tiesa, PCTVL līderu vidū ir cilvēki, kas neatbalstīja neatkarības atjaunošanu un šā iemesla dēļ nevar kandidēt vēlēšanās. Saeimas sekretāres biedrs Aleksandrs Bartaševičs (Līdztiesība) arī neparedz apvienības sadalīšanos un Dienai sacīja: "Mūsu apvienības vienotība ir daudz svarīgāka nekā iespēja būt valdībā." Politologs pieļauj, ka daudz ko noteiks PCTVL ievēlēto deputātu sastāvs. Pēc neoficiālām ziņām, aptuveni pusi no 24 mandātiem varētu būt ieguvuši TSP pārstāvji, bet otru — Līdztiesības un Sociālistiskās partijas. Iepriekš kāds TSP pārstāvis gan neoficiāli atzina, ka frakcijas sadalīšanās gadījumā TSP rindas papildinātu arī jaunie politiķi no pārējām apvienības partijām, ko viņi paši, ieskaitot A.Bartaševiču, ir nolieguši. Uz vaicāto par TSP centieniem ieņemt sociāldemokrātu nišu, J.Urbanovičs atbildēja, ka Saskaņa vienmēr esot bijusi sociāldemokrātiskas ievirzes partija, taču Latvijā sociāldemokrātija neesot efektīva un līdz šim atstājusi par sevi populistiska un kašķīga spēka iespaidu. "Šīs vārds ir iegrūsts dubļos, bet mums vajadzētu sadarboties ar LSDSP," sacīja J.Urbanovičs. Saeimas komisija slepenībā atbalsta eks-deputātu kompensāciju palielināšanu LETA 10/22/02 Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā slepenībā atbalstījusi priekšlikumu palielināt kompensācijas no vienas līdz trim amatalgām Saeimā neiekļuvušajiem deputātiem. Aptaujātie politologi uzskata, ka 7.Saeimas deputātu centieni pirms pilnvaru nolikšanas saņemt lielākus pabalstus nav ētiski. Eksperti norāda, ka tā 8.Saeimā neievēlētie deputāti cenšas nodrošināt sev iztiku ar 7.Saeimas lēmumiem. Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņš pagājušo ceturtdien paziņoja, ka komisija par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas noteiks kompensāciju palielināšanu, lems šonedēļ, taču, izrādās, pozitīvs lēmums jau ir pieņemts. Pēc Saeimas Finanšu nodaļas aprēķiniem, Saeimā neiekļuvušie deputāti pirms nodokļu nomaksas vidēji saņems Ls 1965, žurnālistus informēja nodaļas vadītāja Vija Kancāne. Pēc Kancānes teiktā, deputāti iecerējuši, ka kompensācijām 50% tiks ņemti no šā gada Saeimas budžeta un 50% - no nākamā gada budžeta. Ja tiks atbalstīta kompensāciju palielināšana, tad no budžeta līdzekļiem kopumā šim mērķim būs jāiztērē aptuveni Ls 124 000. Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī galīgajā lasījumā šonedēļ, 24.oktobrī, tiks lemts Saeimas plenārsēdē. Neievēlētie krāj darba piedāvājumus Diena 10/19/02 Tikai daži 8.Saeimā neievēlētie līdzšinējā parlamenta deputāti jau noskaņoti stāstīt, ko darīs pēc Saeimas pilnvaru beigām, un nejūtas apjukuši zaudētās vēlētāju uzticības dēļ. Latvijas ceļa politiķi Kārlis Leiškalns un Valdis Birkavs gatavojas dibināt Politiskās analīzes institūtu, savukārt sociāldemokrāts Oskars Grīgs — atjaunot dzirnavas. Daļa deputātu vērtē saņemtos darba piedāvājumus, vēl citi savus nodomus neatklāj, lai kāds tos nenoskaustu. Taču vairākums aptaujāto politiķu saka, ka nezina, ko darīs pēc amata pilnvaru nolikšanas. Viņu vidū ir arī premjers un Saeimā neiekļuvušā LC priekšsēdētājs Andris Bērziņš. "Izjūtas nav patīkamas. Atcerējos jau reiz pieredzēto. Tas bija 6.Saeimas laikā, kad toreizējais premjers Andris Šķēle pēkšņi likvidēja darba lietu ministra amatu, kurā toreiz biju. Stāvēju no rīta pie spoguļa, dzinu bārdu un sapratu, ka varētu to arī nedarīt, jo nekur nebija jāsteidzas un neviens mani negaidīja," Dienai stāstīja A.Bērziņš. Līdz jaunas valdības apstiprināšanai viņš vēl nedomās, ko darīs pēc tam. Gan jau darbs atradīšoties, taču esot jāatzīst, ka to sameklēt varot nebūt tik viegli. "Man nav ne vekseļa, ne sava uzņēmuma, es arī nevaru iedomāties sevi biznesā, jo 12 gadi aizvadīti valsts darbā. Sieva saka, ka esmu dzīvojis kā ātrvilcienā, tāpēc kādu mēnesi vajadzētu atvilkt elpu," atzīst A.Bērziņš. Premjera partijas biedri Andrejs Panteļējevs, Valdis Birkavs, Anatolijs Gorbunovs, Indulis Bērziņš, Antons Seiksts bija to Augstākās Padomes deputātu vidū, kuri balsoja par neatkarību un ieguva vēlētāju uzticību arī 5., 6. un 7.Saeimas vēlēšanās. Viņi parlamentu atstās pēc 12 tajā aizvadītiem gadiem. "Biju pie šī darba pieradis un iemācījies to darīt, tāpēc ir sarūgtinājums," atzīst A.Panteļējevs, kas pēdējā gadā vairāk pievērsa uzmanību nevis ar politisko darbību, bet rakstniecību. Viņš nav meklējis nodarbošanos, bet pieļauj, ka tā varētu būt saistīta ar sabiedriski politisko darbību. A.Gorbunovs savus nodomus un izjūtas nevēlas atklāt, Dienai sacīja viņa preses sekretārs Didzis Jonavs, noslēpumaini piebilstot, ka A.Gorbunovs tagad "dziedē nobrāztos plecus". I.Bērziņš, kā jau agrāk presē rakstīts, arī nākotnē vēlas darboties ārlietu jomā. A.Seiksts piedalīšoties konkursos, kuri saistīti ar darbu cilvēktiesību un reliģisko lietu jomā, jo uzskata, ka šajos gados ir ieguvis lielu pieredzi. Viņam būtu grūti atgriezties skolā, jo skolotāja darbā vajadzīgas zināšanas, kādu vairs neesot. V.Birkavs kopā ar K.Leiškalnu dibināšot Politiskās analīzes institūtu, kas vērtēs politiskos procesus, sniegs pakalpojumus likumdošanā un sabiedriskajās attiecībās. K.Leiškalns gatavojas darbu institūtā apvienot ar citiem piedāvājumiem, kas esot izteikti. Par piedāvājumu trūkumu nesūdzējās arī LC vēlēšanu kampaņas vadītājs Jānis Gaigals (LC), kurš varētu darboties reklāmas vai interjera dizaina jomā. Saeimā neiekļuva arī LSDSP. Šīs frakcijas deputāts Oskars Grīgs jūtoties pietiekami dinamisks, lai atkal strādātu zemnieku saimniecībā, nodarbotos ar motosportu, trenētu jauniešus. Netālu no Irlavas viņš iecerējis atjaunot 150 gadu vecas dzirnavas, kas varētu ieinteresēt tūristus. Arī Aija Barča teica: "Bēdīga neesmu, jo jūtos novērtēta — man ir darba piedāvājumi sociālajā jomā. Es arī pratīšu ar godu pieņemt zaudējumu." Viola Lāzo, kas savulaik bija populārā TV raidījuma Vecais ratiņš vadītāja, radošo darbu televīzijā un radio neesot pārtraukusi un domā tam pievērsties vairāk. Arī Saeimas lielākais debatētājs Leons Bojārs apgalvoja, ka viņam esot daudz piedāvājumu un viņš varētu strādāt kādā starptautiskā organizācijā, par ko viņa kolēģiem gan nekas nebija zināms. Pēc aģentūras LETA ziņām, ceļinieki Vanda Kezika un Jānis Lačplēsis plāno atgriezties Daugavpilī, savukārt turienietis Valdis Lauskis (LSDSP) par to nebija tik pārliecināts, jo viņa tālāko darbību noteikšot LSDSP kongress. Saeimā varētu nebūt arī vairāki deputāti no TB/LNNK, kuri piedalās valdības veidošanā. Andrejs Požarnovs, kuram nebūtu grūti atgriezties ārsta darbā, vēloties pagaidīt Einara Repšes iecerēto "inventarizāciju" valsts pārvaldē, jo ar savu pieredzi varētu būt noderīgs valsts institūcijās. Juris Vidiņš esot sasniedzis pensijas vecumu un viņam neesot ne par ko jāraizējas, tomēr viņš jūtoties pietiekami enerģisks, lai vēl strādātu par ārstu Rēzeknē. Aida Prēdele, kas ir ne tikai mācītāja, bet arī žurnāliste, strādāšot draudzē un rakstīšot, jo esot daudz kas pieredzēts. "Katrs var dzīvē uzrakstīt vienu grāmatu. Man ir viegla sajūta, jo savā dzīvē sāku visu no jauna," sacīja A.Prēdele. Premjers tiksies ar pāvestu LETA 10/19/02 Nākamnedēļ Ministru prezidents Andris Bērziņš darba vizītē apmeklēs Vatikānu, tostarp tiksies ar pāvestu Jāni Pāvilu II, apstiprināja premjera padomnieks ārlietu jautājumos Atis Sjanīts. Vatikānā Latvijas valdības vadītājs uzturēsies 24. un 25.oktobrī. Vizītes ietvaros paredzēta svinīgā līguma starp Latviju un Svēto Krēslu ratifikācijas rakstu apmaiņas ceremonija. Kā ziņots, šā gada 12.septembrī Saeima atbalstīja Latvijas un Svētā Krēsla līgumu, kas aizvietos 1922.gadā noslēgto un ratificēto Konkordātu. Līgums nosaka Katoļu baznīcas tiesisko statusu Latvijā, reglamentē sadarbību izglītības un kultūras jomā, kā arī nodrošina iespējas pastāvīgai un pilnvērtīgai Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošo katoļticīgo un cietumā ieslodzīto katoļu garīgai aprūpei. Latvijas valsts un Svētais Krēsls atzīst neatkarību savas kompetences sfērās. Līdz ar līguma noslēgšanu Latvijas valsts atzīs arī Katoļu baznīcas, no tās atkarīgo juridisko personu un atsevišķu katoļticīgo tiesības brīvi sazināties un uzturēt sakarus ar Svēto Krēslu un citām kanoniskajās tiesībās atzītajām baznīcas institūcijām, ieskaitot arī tās, kas atrodas ārpus valsts robežām. Līgums nosaka katoļticīgo tiesības un Latvijas valsts pienākumus. Piemēram, tikai Svētajam Krēslam būs tiesības iecelt, pārcelt un atcelt no amata bīskapus. Bīskapa tituls tiks piešķirts tikai garīdzniekiem, kas ir Latvijas pilsoņi. Pirms paziņojuma publiskošanas par diecēzes bīskapa iecelšanu Svētais Krēsls neformāli un konfidenciāli informēs par to Latvijas Valsts prezidentu. No savas puses Svētais Krēsls piešķirs Aglonas svētvietai starptautiskas svētvietas statusu, kā paredzēts kanoniskajās tiesībās. Politiķi liedz sabiedrībai sevi kritizēt NRA 10/22/02 Saeima pagājušonedēļ noraidīja 7. Saeimas deputāta, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Linarda Muciņa iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja svītrot normu, kas paredz kriminālatbildību par nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputātu kandidātiem. Par minēto pārkāpumu Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Par amatpersonas cieņas aizskārumu draud kriminālatbildība, bet pārējie cilvēki savu godu un cieņu var aizstāvēt tikai civiltiesiskā kārtībā. Par šādas normas atstāšanu spēkā Neatkarīgā apsver iespēju griezties Satversmes tiesā, jo likuma pants varētu būt pretrunā gan ar valsts konstitūciju, gan starptautiskām cilvēktiesību normām. Satversmes tiesā Neatkarīgajai apstiprināja, ka laikrakstam ir tiesības vērsties tiesā un lūgt izskatīt normas atbilstību valsts Satversmei. Par nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputātu kandidātiem draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai naudas sods līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Jautājums kļuva aktuāls pēc tā sauktā skrejlapu skandāla īsi pirms vēlēšanām, kad tika ierosināta krimināllieta par Tautas partijas deputātu kandidātu nomelnošanu. Atstājot spēkā šo normu, politiķi varētu vērsties arī pret medijiem, kas atspoguļo un analizē politisko procesu. Latvijā iepirkšanās bums NRA 10/22/02 Jau vairākus gadus ilgstošās tendences Latvijas ekonomikā turpinās - mazumtirdzniecības apgrozījums turpina palielināties, katru mēnesi sasniedzot aizvien jaunus un jaunus rekordus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada augustā, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 23 %, savukārt salīdzinot ar šā gada jūliju, pieaugums ir 8 %. Gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 15 procentiem. Lielākais pieaugums ir automobiļu, motociklu un to rezerves daļu tirdzniecībā, kur apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem palielinājies par 30 procentiem. Laikā, kad pārējā Latvijas ekonomika attīstās ievērojami lēnāk, turklāt ir vērojama tendence pieauguma tempiem samazināties, mazumtirdzniecības apjomi palielinās katru mēnesi. Šie procesi bija vērojami arī tad, kad Latvijas ekonomikā izaugsme bija vērojama ar negatīvu zīmi, taču tagad, kad ekonomika sāk atveseļoties, tiek uzskatīts, ka valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums sāk atspoguļoties arī iedzīvotāju maciņos. Ekonomisti notiekošajam mazumtirdzniecībā saredz vairākus iemeslus. Viens no tiem - jaunu kreditēšanas veidu parādīšanās Latvijas komercbankās. Ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās aizvien lielākai iedzīvotāju daļai ļauj justies drošībā par rītdienu un iegādāties preces uz parāda. Šo procesu stimulē arī kredītu likmju krišanās komercbankās, ko veicinājis lielais naudas resursu pārpalikums. Iedzīvotāju dzīvošana uz parāda veicinājusi arī kāpumu būvniecībā, taču šajā nozarē vajadzīgais preču un pakalpojumu klāsts atspoguļojas arī mazumtirdzniecības apjomu pieaugumā. Pēc ekspertu domām, viens no izskaidrojumiem tirdzniecības apjomu pieaugumam ir lielveikalu skaita palielināšanās, kas veicinājis tirdzniecības apjomu samazināšanos mazajās tirdzniecības iestādēs un tirgū. Lai gan šķiet, ka veikalu skaits jau ir pietiekams un tirdzniecības sektorā veidojas pārsātinājums, eksperti uzskata, ka lielveikalu skaita līdz ar tirdzniecības apjomu pieaugumam vēl joprojām ir liels potenciāls. Tas gan vairs neattiecas uz pilsētu centriem, kur ir vislielākais potenciālo apmeklētāju skaits, bet gan pie automaģistrālēm ārpus pilsētu teritorijām. Tirdzniecības koncentrēšanās lielajos uzņēmumos rada potenciāli labvēlīgāku vidi tirdzniecības uzskaitei, līdz ar to tiek pieļauta iespēja, ka pašreiz uzskaitītajā parādījies jau iepriekš bijis tirdzniecības potenciāls, par kuru nav saņemtas atskaites. Šajā ziņā uzskatāms piemērs ir auto tirdzniecība. Iepriekš tautā tik populārais Rumbulas tirgus zaudējis ievērojamu daļu no sava kādreizējā spožuma. Lietotas automašīnas var iegādāties ne tikai veikalos, bet arī pie autoražotāju oficiālajiem dīleriem; tas arī varētu būt galvenais izskaidrojums straujajam kāpumam autotirdzniecībā. Centrāltirgu uzticēs ārzemniekiem Rīgas Balss 10/18/02 Pēc Centrāltirgus vadības divkārtējas maiņas un revīzijās atklātajiem pārkāpumiem tirgus darbībā uzņēmuma jaunā valde nolēmusi tirgus vadību uzticēt starptautiskai kompānijai, par konsultācijām gadā maksājot 6000 latu. A/s "Rīgas Centrāltirgus" jaunieceltā valde nopietni gatavojas lielāko Rīgas tirgu tuvināt Eiropas Savienības tirdzniecības standartiem. Šim nolūkam, pēc valdes priekšsēdētāja Leonarda Teņa domām, ir nepieciešama mūsdienīga tirgus vadības sistēma. Lai pie tādas tiktu, valde nolēmusi pieaicināt konsultantus. Pagaidām netiek atklāts, ar kuru kompāniju varētu slēgt līgumu par efektīvu tirgus darbības nodrošinājumu. L. Tenis atklāja vien to, ka tā būs starptautiska firma, kas vada supermārketu un viesnīcu darbu un kuras gada apgrozījums ir trīs miljardi ASV dolāru. Ja tiks noslēgts līgums, Centrāltirgus no šīs kompānijas regulāri saņems konsultācijas, kā arī speciālistu apmācību. Gadā šis pakalpojums pašvaldības uzņēmumam izmaksās 6000 latu, informēja L. Tenis. Pašlaik ar kompāniju notiek pārrunas, bet līgumu varētu noslēgt novembrī vai decembrī. Valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka pircēju lielākais ieguvums no ārvalstu speciālistiem būs iespēja saglabāt Centrāltirgu arī turpmāk, neļaujot tam pārvērsties par kārtējo supermārketu. Tāpat ar ārvalstu konsultantiem tiek saistītas cerības piesaistīt vairāk tirgotāju un gūt lielāku peļņu, samazinot izdevumus. Kā informēja valdes priekšsēdētāja vietniece Nana Cibuļska, tirgū katru dienu brīvas paliek vidēji 70 līdz 100 tirdzniecības vietas. Tirgus vadība vakar arī informēja, ka jau decembrī gatavojas pārskatīt tirdzniecības vietu nomas maksu, to pazeminot. Pēc rekonstrukcijas no tirgus teritorijas pazudīšot visi mazie kiosku veikaliņi. To vietā tiks ierīkots tirgus placis. Savukārt pircēju drošībai nākamā gada budžetā paredzēts iekļaut līdzekļus policijas iecirkņa izveidei un uzturēšanai, kā arī papildu video novērošanas kameru iegādei. Taču tās nav vienīgās pārmaiņas, kas pēc vadības nomaiņas divu nedēļu laikā skārušas Centrāltirgu. L. Tenis atzina, ka pārvaldē nodarbināto skaits ir samazināts par 12 štata vietām. To gan nekādā ziņā nevar uzskatīt par Centrāltirgus darba reorganizāciju, jo likvidēti ir tikai tie amati, kas pārklājušies ar citiem. Pēc L. Teņa teiktā, starp grāmatvedību un valdes priekšsēdētāju nav nepieciešams finansu direktors, jo viņš tāpat parakstot visus dokumentus. Piemēram, arī personāla daļas vadītāju varot aizstāt grāmatvedības speciālists. Strādājošo skaita samazināšana mēnesī ļaus ietaupīt 3000 latu. RB jau rakstīja, ka šovasar Audita un revīzijas pārvalde Centrāltirgus darbībā konstatēja vairākus pārkāpumus, kas vairākumā gadījumu saistīti ar pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Jelgavā skolēnu vecāki patrulē tumšajās ielās Diena 10/19/02 Lai tumšajās Jelgavas ielās drošāk justos mazi un lieli bērni, naktī uz sestdienu desmit Jelgavas skolēnu vecāki sāka tā saukto nakts staigātāju projektu. Turpmāk pa iepriekš sastādītiem maršrutiem šīs pilsētas vecāki īpašā ekipējumā staigās ik nedēļas nogali, vērojot un vajadzības gadījumā arī ietekmējot pilsētas nakts dzīvi. "Mūsu uzdevums nav nevienu aizturēt vai sodīt, bet novērot un ar savu klātbūtni mazināt nelikumības," ideju skaidro organizācijas Vecāki Jelgavai priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics. Jelgava nav traģiski kriminogēna pilsēta, atzīst K.Boldiševics, tomēr jauniešu interese par narkotikām, huligāniskas izdarības diennakts tumšākajās stundās vecākus mudinājušas meklēt iespējas, kā to ietekmēt. Ideju jelgavnieki aizguvuši no zviedriem. Vecāku priekšsēdis zina teikt, ka šādi nakts staigātāji ir arī pārējās Skandināvijas valstīs un dažos ASV štatos. Izmēģinājuma gājiens sāksies piektdien pēc astoņiem vakarā un varētu beigties ap diviem trijiem rītā. Vecāki staigās īpašās siltajās jakās ar atstarotājiem un uzrakstu Vecāki Jelgavai, viņiem būs identifikācijas kartes, katram lukturis un skaņas ierīce. Tāpat grupai būs vismaz viena neatliekamās palīdzības aptieciņa, mobilie tālruņi. Projektu uzsāks divas vecāku grupas pa pieciem cilvēkiem katrā. Projektam atsaukušies ap simt vecāku. "Vecāku sapulcēs pieteicās galvenokārt mammas. Tagad, kad būs jāsāk staigāt, grupas sanāks jauktas. Tēti grib, lai mammas labāk sēž mājās," brīvprātīgos drošības sargus raksturo K.Boldiševics. Pirmajā staigātāju grupā iesaistītajai Lilitai Caunei ir divi dēli — 13 un 19 gadu veci. "Par lielo vairs tik ļoti neuztraucos, bet jaunāko vienmēr pavadu, jo ir bail." Izpētot pilsētas tumšos stūrus, L.Caune cer nedrošību mazināt. Piektdienas pēcpusdienā abiem iniciatoriem vēl grūti iztēloties, kāda atdeve būs staigāšanai, vai izdosies ietekmēt pamanītās nekārtības un neiekulties nepatikšanās. Vecāki cer uz policijas atbalstu. "Pavadīsim no pulciņa kādu pa tumsu līdz mājām," kā vienu no palīdzības veidiem min K.Boldiševics. Nākotnē iecerētas arī izglītojošas lekcijas vecākiem par narkotiku ietekmi, rīcību dažādās situācijās u.tml. Vecāku maršruti izvēlēti, ņemot vērā skolēnu anketēšanas datus, kuri uzrādījuši nedrošākos pilsētas stūrus, jauniešu iecienītās pulcēšanās vietas. Noskaidrota arī skolēnu attieksme pret projektu. "Liela daļa atbalsta, bet tikpat liela arī smīkņā," atzīst vecāku priekšsēdis, uzsverot, ka viņi negrasās traucēt jauniešu izklaidi. Ģimenes vērtē savu situāciju NRA 10/18/02 Vairāk nekā trešā daļa ģimeņu Latvijā domā, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet turpat desmitā daļa mājsaimniecību atzinušas, ka jau ir nabadzīgas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tikai 0,1 procents ģimeņu uzskata, ka ir turīgas. Vissliktāk savu situāciju vērtē ģimenes Latgalē. Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi mājsaimniecību budžeta pētījuma datus par ģimeņu materiālā stāvokļa pašnovērtējumu laika periodā no pagājušā gada maija līdz šā gada aprīlim. Lielais pētījums par mājsaimniecību budžetu - ieņēmumiem un tēriņiem - tiks publiskots pēc pāris nedēļām. Pētījuma dati par to, kā ģimenes vērtē savu situāciju, rāda - puse (51,2%) mājsaimniecību uzskata, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas. Trešdaļa mājsaimniecību (33,4%) domā, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa. 9,4 procenti mājsaimniecību atzīst, ka ir nabadzīgas. Tikai 6 procenti mājsaimniecību savu materiālo stāvokli vērtē kā labu. Pavisam maz (0,1%) ir tādu mājsaimniecību, kas sevi sauc par turīgām Latvijā. Kopumā lauku mājsaimniecības savu materiālo stāvokli vērtē augstāk nekā pilsētu mājsaimniecības. Laukos 8,2 procenti ģimeņu uzskata sevi par nabadzīgām, pilsētās - 9,9 procenti. Tomēr laukos neviena mājsaimniecība sevi nav nosaukusi par turīgu, laukos arī ir mazāk ģimeņu, kas atzīst, ka dzīvo labi, - tikai 4,9 procenti (pilsētās - 6,5%). Atšķirīgs materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir arī dažādos Latvijas reģionos. Pozitīvākus vērtējumus sniegušas mājsaimniecības Kurzemē un Zemgalē. Šajos reģionos mājsaimniecību īpatsvars (norādīja, ka ir “ne bagātas, ne nabadzīgas” vai “nav bagātas, bet dzīvo labi”) apsteidza vidējos rādītājus valstī kopumā. Visbēdīgāk savu materiālo stāvokli raksturoja Latgales ģimenes: 13,3 procenti mājsaimniecību vērtē sevi kā nabadzīgas, bet 38,9 procenti uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa. Rīgas reģionā par nabadzīgām sevi uzskata 10,3 procenti mājsaimniecību, kaut gan ienākumu analīze liecina, ka tieši Rīgas reģionā ir vislielākie ienākumi. CSP mājsaimniecību budžetu statistikas daļa to izskaidro ar salīdzinoši lielāku nevienlīdzību ienākumu sadalē Rīgas reģiona mājsaimniecībās. Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, bet negatīvāk - pensionāru mājsaimniecības un ģimenes, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu. Analizējot mājsaimniecību pašnovērtējumu atkarībā no to patēriņa izdevumiem, CSP secina, ka zemāko grupu mājsaimniecības savu materiālo stāvokli vērtē sliktāk nekā mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst augstāko - turīgāko - grupu līmenim. Lielākā daļa zemākās grupas mājsaimniecību (42%) atzīst, ka nav nabadzīgas, bet atrodas uz nabadzības sliekšņa. Turpretī 20,9 procenti nabadzīgāko mājsaimniecību domā, ka ir nabadzīgas. Tajā pašā laikā 37,1 procents šai grupai piederošo mājsaimniecību, kuras objektīvi būtu uzskatāmas par trūcīgām, nevēlējās sevi tā dēvēt. Lielākā daļa turīgo mājsaimniecību (64,3%) uzskata, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas, bet 17,9 procenti atzīst, ka nav bagātas, taču dzīvo labi. Pagaidām CSP nepublicē pilnīgus mājsaimniecību budžeta pētījuma datus par mājsaimniecību reālo situāciju - kādi ir šo ģimeņu ienākumi un izdevumi. Mājsaimniecību budžeta pētījumā lūdza atbildēt uz jautājumu - kāda vismazākā naudas summa mēnesī vajadzīga, lai jūs nejustos trūcīgi un varētu savilkt galus kopā? Mājsaimniecības atzīst, ka vidēji būtu nepieciešami 109 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Tomēr tas atkarīgs, vai šī ģimene sevi uzskata par nabadzīgu vai turīgu. Nabadzīgākās ģimenes domā, ka mēnesī vajag 75 Ls. Ģimenes, kuras nesauc sevi ne par bagātām, ne nabadzīgām, vēlētos 110-120 latu, bet turīgajām mēnesī būtu nepieciešami vairāk nekā 160 lati. Patiesība ir uz ielas Ilze Korņeva, Rīgas Balss 10/18/02 Ko vēlās vakara stundās un naktīs Rīgā dara pusaudži? Ja domājat, ka, mīlošu vecāku pieskatīti un apčubināti, atrodas savās mājās, tad rūgti maldāties. Daudziem nemaz nav māju, un arī viņu vecākiem ir gluži vienalga, kādas “dzīves gudrības” atvases apgūst nakts klejojumos pa naksnīgajām pilsētas ielām. Bet pusaudži meklē sev jaunus draugus un piedzīvojumus, iegriežas klubiņos un kafejnīcās, lieto alkoholu un narkotikas, līdz pat rīta gaismai nīkst piesmēķētās kompjūteru zālēs, piepelnās, “strādājot” par zagļiem, prostitūtām... Diemžēl situācija pilsētā šai ziņā uz labo pusi nemainās - to konstatējām kārtējā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) nakts reidā. Pēdējo desmit gadu laikā nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaits ir pieaudzis par 63%, bet narkotiku un alkohola lietošana ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. Policijas darbinieki konstatē kārtējos faktus, aiztur pusaudžus, kuri pārkāpuši likumu vai sabiedriskās vietās atrodas alkohola un narkotiku reibumā, sastāda protokolus, apkopo informāciju... Vai ir vērts pūlēties, ja likumdevēju un lēmēju izpratne un rīcība tāpēc būtiski nemainās, ja alkoholu un cigaretes nepilngadīgie nakts laikā var brīvi nopirkt visos pilsētas rajonos? Vajagot tik zināt īstās vietas! Rīgas 6. vidusskolas un sākumskolas apkaimē, piemēram, atrodas vairāki mazi veikaliņi, kur pusaudži var nopirkt alkoholu. Par to policijai esot sūdzējušies vecāki. Neviens tirgonis pat kārtības labad nepajautā, cik skolnieciņam gadu, - galvenais, ka pērk un maksā. Nepagūstam vēl ne lāgā izkāpt no mašīnas, kad nostrādā “bezdrāts telefons” - dzērienu veikalā Čaka ielā pie skolas kāds labvēlis jau paguvis brīdināt pārdevēju. Uz durvīm pēkšņi uzradusies zīmīte: “Atvainojiet, pārtraukums uz 10 minūtēm.” Veikalā J. Asara ielā 14 toties pārdevēja tiek pieķerta īstajā brīdī. Kāda 14 gadus veca pusaudze te iegādājas alkoholisko kokteili. Pārdevēja neuztraucas, pasmaida, kad jautājam, vai zina, kādu sodu viņa tagad saņems. Nu, samaksās kārtējo reizi Ls 5 un strādās tālāk miera vējos... Arī pārtikas veikalā Maskavas ielā 172 kādai nepilngadīgai jaunkundzei bez ierunām tiek pārdots alkohols. Esot domājusi, ka meitenei ir vismaz 16 gadu, skaidro pārdevēja. Tostarp policijas darbinieku uzmanību veikalā piesaista kāds jaunietis, kurš trinas ap divām melnīgsnējām dāmām - čigānietēm. Tik šauras acu zīlītes, kā šim puisim, vēl nebija gadījies redzēt! “Diagnoze” skaidra - narkotikas. “Esmu lietojis tikai tramadolu,” viņš atzīstas, “heroīnu es nelietoju. Jā, zinu, ka nekas labs arī tas nav, pēc tam - baigās “lomkas”, bet es taču nevienam neko ļaunu nedaru.” Dmitrijs tiek nogādāts policijas dežūrdaļā, lai lemtu, ko darīt tālāk. Starp citu, jaunā cilvēka kabatā atrodas Ls 1,70 - tieši tik, cik maksājot viena narkotiku deva. Cigaretes pusaudži var brīvi iegādāties ne tikai mazos, nomaļos veikaliņos, bet arī solīdākās tirdzniecības vietās, piemēram, “Narvesen” pārdevējas šai ziņā pēdējā laikā bieži pārkāpjot likumu. Ne mazāku ļaunumu pusaudžiem nodara datorspēles un azartspēles, lai gan nedz viņi paši, nedz vecāki lielākoties šo atkarību neapzinās, bet salonu īpašnieki izliekas nemanām, ka viņu klienti ir nepilngadīgie. Salonā “Diskonet” tiek rakstīts kārtējais protokols - kāds jauneklis pie datora nolēmis sēdēt līdz rītam. Atkarību no datorspēlēm 14 gadus vecais Čingizs noliedz, lai gan stāsta, ka vairāk par nedēļu bez datora viņam būtu pagrūti iztikt. Nākot šurp vēlā vakara stundā un uz mājām ejot no rīta ap desmitiem. RPP analīzes, profilakses un koordinācijas daļas vecākā inspektore Ilze Sīpola un RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes sociālo lietu inspektore Zinta Bērziņa, komentējot reida laikā fiksētos pārkāpumus, secina: situācija diemžēl nekļūst labāka. Pārdevējas riskē un pārdod pusaudžiem alkoholu un cigaretes, jo zina, ka administratīvā komisija piespriedīs tikai brīdinājumu vai soda naudu Ls 5, bet tāds sods ir neadekvāts nodarītajam pārkāpumam (par mašīnas novietošanu neatļautā vietā turpretī jāmaksā vismaz Ls 10!). Ja veikalu un azartspēļu salonu īpašniekiem draudētu vismaz licences anulēšana, tad gan būtu cita runa. Kam gan der likumi, ko katrs, kam nav slinkums, var apiet ar līkumu? Lielāka atbildība būtu jāprasa arī no vecākiem, bet tie, kam sodi tiek piespriesti, nemaksā, aizbildinoties ar bezdarbu, nabadzību un citām likstām. Tomēr lielākajai daļai vecāku, kuru bērni tiek aizturēti par dažādiem likumpārkāpumiem, ir vienalga, kas ar viņu atvasēm notiek un kur viņi pavada naktis. Šādu vienaldzīgo kļūst arvien vairāk. Gribat zināt, kā mēs pēc dažiem gadiem dzīvosim? Pastaigājiet pa naksnīgajām Rīgas ielām un pārliecinieties paši - patiesība ir tur, ārā... Ir aizdomas par grupējumu, kas izseko un aplaupa Vecrīgā TV5 10/18/02 Vecrīgā ir sākusi uzdarboties banda, kas naktī izseko iereibušus cilvēkus – uzbrūk un aplaupa tos. Šāds iespaids radies naktsklubā “Pulkvedis” strādājošajam Dj Bītam, jo arī viņš tika izsekots un aplaupīts. Tomēr policijas vadība uzskata, ka iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam. Pusčetros no rīta Dj Bīts ar kādu paziņu beidza atpūsties Vecrīgas klubā un devās mājup. Viņi pagāja garām Nacionālam teātrim un turpināja ceļu pa Kronvalda bulvāri. Jau pirms kāda laika viņi bija pamanījuši, ka aiz muguras seko divi cilvēki. Sākumā tas viņiem nelikās aizdomīgi. Tomēr sekotāji izrādījās uzbrucēji un aplaupīja vīriešus. Dj Bīts: “Uzbrukums no muguras. Nogāza zemē un ar kājām, rokām sita pa galvu.” Dj Bītam tika nolaupīts pulkstenis un gredzens, bet viņa draugs cieta vēl vairāk. Viņam nācās šķirties no mobila telefona un 190 latiem. Netālu no uzbrukuma vietas atradās kāds birojs, kurā dežūrēja nakts sargs. Pie viņa tika izsaukta arī policija un ātrā palīdzība. Likuma sargi Dj Bītam apstiprinājuši, ka visticamāk viņi ir izsekoti. Policija apsolījusies izpētīt Vecrīgas video novērošanas kameru ierakstus. Dj Bīts: “Pēc pašu policistu teiktā, tas nav pirmais gadījums. Varētu būt, ka ir kaut kādi grupējumi, kas izsekot un aplaupa.” Tikmēr policijas vadība noliedz, ka būtu ziņas par kādu organizētu grupu, kas naksnīgajās Rīgas ielās izsekotu un aplaupītu cilvēkus. Ieva Zvīdre, RGPP preses sekretāre: “Kas attiecas uz iereibušu cilvēku izsekošanu tur nemaz nevajag grupu, pietiek ar dažiem pusaudžiem vai iereibušiem puišeļiem, kas ierauga vairāk iereibušu cilvēku. Viņi ļoti labi saprot, ka tas ir ļoti veiksmīgus upuris. Tiklīdz cilvēks aiziet līdz tumšākai vietai viņam atņem mobilo telefonu vai maku.” Ieva Zvīdre skaidro, ka tieši šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem samazinājies Rīgas centrā izdarīto laupīšanu skaits. Pagājušajā gadā divos vasaras mēnešos izdarītas 85 laupīšanas, bet šogad divas reizes mazāk. Tas tādēļ, ka Vecrīgai ir pievērsta īpaša policijas uzraudzība, jo šajā pilsētas sirdī visu nakti atpūšas daudz jauniešu un ārzemju tūristu. Arī pašai policijai darbs esot sakārtotāks. Ieva Zvīdre: “Ir nopietnāk sakoordinēts darbs. Ir precīzāka koordinācija starp Pašvaldības un Valsts policiju. Un tagad nav situācijas, kad uz viena stūra satiekas un stāv trīs pašvaldības policisti un valsts policisti. Visi plāni tiek izstrādāto kopā.” Iereibušākiem cilvēkiem naktīs policisti iesaka izsaukt taksometru, jo iereibis cilvēks ļoti viegli var kļūt par noziedznieku upuri. Mīklains likumprojekts var nest valstij sešu miljonu zaudējumus BNS 10/18/02 7.Saeimas pilnvaru pēdējās nedēļās parlamenta darba kārtībā iekļauts lēmumprojekts par privātās zemes apmaiņu pret valstij piederošu zemi piekrastes joslā, kas valstij var radīt gandrīz sešu miljonu latu zaudējumus. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija otrdien skatīs Jura Tīļa iesniegumu par viņam piederošās zemes 58 hektāru apjomā, kas atrodas blakus Gaujas Nacionālajam parkam (GNP), apmaiņu pret valstij piederošo jūras krastu un tam piegulošo teritoriju 102 hektāru platībā Piejūras dabas parkā Lilastē. Šo zemes gabalu tirgus vērtība atšķiras par vairākiem miljoniem latu, un vairāki komisijas pārstāvji šādu maiņu uzskata par neadekvātu un nesaprotamu. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns pastāstīja, ka visi zemes maiņai nepieciešamie dokumenti noformēti atbilstoši likumam un viņam nav tiesību lēmuprojektu par zemes maiņu neiekļaut komisijas darba kārtībā. Viņš gan atzina, ka šāds darījums ir diezgan neparasts, jo "parasti valsts zemi, kas atrodas tik tuvu jūrai, pret privāto nemaina". Viņš arī pastāstīja, ka līdz šim bijis viens precedents, kad Saeima nav atbalstījusi kāpu joslā esošās valsts zemes nodošanu privātajam īpašniekam, un uzsvēra, ka pats personīgi šādu maiņu neatbalstīs. Arī komisijas locekle Anna Seile uzsvēra, ka "šī maiņa ir neadekvāta". Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pie GNP esošā zemes gabala vērtība nepārsniedz 120 000 latu, savukārt piekrastes zonā 102 hektāru zemes vērtība ir apmēram 6 miljoni latu. Šo informāciju apstiprināja arī Seile, norādot, ka "pie GNP teritorijas esošās zemes vērtība ir pāris simti par hektāru, savukārt Piejūras dabas parkā, piekrastes zonā esošās zemes vērtība svārstās no četriem līdz sešiem latiem par kvadrātmetru, iespējams, pat vēl vairāk". Seile arī uzsvēra, ka privātās zemes īpašnieks Juris Tīlis, kurš vēlas zemi mainīt, zemes gabalus blakus GNP iegādājies tikai pēdējo gadu laikā, viens no zemes gabaliem iegādāts vēl tikai šogad. "Zemes maiņa vēl būtu attaisnojama, ja īpašnieks zemi ar ierobežojumiem būtu saņēmis mantojumā, taču dokumenti liecina, ka īpašumi iegādāti pēdējo gadu laikā, un tas nozīmē, ka īpašnieks, pērkot zemi, ļoti labi zināja, kādi tai ir ierobežojumi," sacīja Seile. Arī Seile atzina, ka "teorētiski papīri ir kārtībā", taču "loģiskais saprāts liek balsot pret šādu darījumu", papildinot, "jo tuvāk nāk 7.Saeimas darbības beigas, jo vairāk šādu zemes maiņas darījumu parādās". Piejūras dabas parka teritorija atrodas Zemkopības ministrijas valdījumā. Ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma pastāstīja, ka ministrija tikai sagatavojusi nepieciešamos dokumentus un devusi atzinumu par abu zemes gabalu mežaudzes vērtību un zemju kadastrālo vērtību. "Citus aspektus mēs nevērtējām," sacīja Straujuma, uzsverot, ka lēmumu par zemes gabalu apmaiņu pieņem Saeima, "viss jau ir deputātu rokās". Ministrijas dokumenti gan liecina, ka blakus GNP esošās zemes kadastrālā vētība ir 39 000 latu, savukārt Piejūras dabas parkā esošās zemes vērtība - apmēram 19 000 latu, arī mežaudzes vērtība lielāka ir blakus GNP esošajai zemei. Prāvā pret dabas liegumu uzvar HES īpašnieks Diena 10/19/02 Kad piektdien desmitos no rīta Madonas rajona tiesa sāka izskatīt firmas Kraujas HES ierosināto lietu pret Madonas virsmežniecību par HES būves vietai noteikto mikroliegumu Ogres upes augštecē, pirms Brāžu krācēm, vēl nebija paredzams, ka izskatīšana ilgs visu dienu un dabas aizstāvjiem nāksies briest jaunai tiesai. Ap pussešiem vakarā spriedums bija skaidrs. "Mēs zaudējām," Dienai lakoniski paziņoja Madonas virsmežniecības ekoloģe Sandra Ikauniece. Taču tūlīt arī piebilda: "Mēs sniegsim apelāciju un turpināsim tiesvedību." Šī bija pirmā reize, kad tiesā tiek apstrīdēts konkrētai vietai noteikts mikroliegums. Lietas izskatīšana bijusi smaga un saspringta, tajā uzklausīti daudzi liecinieki. Lēmums par labu īpašniekiem, ar kuru par nelikumīgu tika atzīts virsmežniecības noteiktais dabas liegums, ticis pamatots ar procesuāliem pārkāpumiem tā noteikšanā. Ar Madonas rajona tiesnesi Daini Pēteri Kļaviņu Dienai piektdien vakarā neizdevās sazināties. Tiesas lēmums tiks publiskots tuvāko 16 dienu laikā. Tas ir pārsūdzams apgabaltiesā. Madonas virsmežniecības nostāja turpināt tiesvedību var būt iemesls, lai Kraujas HES ieceri par mazās ūdens spēkstacijas būvi vēl nesāktu. Dabas mikroliegums (ošu, gobu, kļavu audzes upes stāvkrastos) noskatītajai HES vietai tika noteikts šogad martā, bet Kraujas HES tiesā vērsās augustā. Par HES cēlēju argumentiem, ka līdz ar spēkstacijas būvi tiek sakopta vide un uzlabota ainava, S.Ikauniece saka: "Skaistā izpratne jau var būt dažāda. Vieniem skaistums ir tas, ka upes krasti ir dabiski un apkārt ir dabiska vide, mežs. Citiem skaisti vai, precīzāk, smuki ir tad, kad ir asfaltēts ceļš un uzposta apkārtne. Mēs uzskatām, ka dabas mikroliegums šajā vietā bija pamatots." Pilnīgi pretējs S.Ikaunieces teiktajam bija Kraujas HES līdzīpašnieka, direktora Ivara Blaua skatījums. Sakot, ka "tiesas lēmums bija mums labvēlīgs", viņš Dienai atzina: tiesa pierādījusi, ka mikroliegums bija bezjēdzīgs. Pa šo vasaru HES jau varēja uzcelt. Brāžu krāces, par kurām satraucoties dabas aizstāvji, iecerētās spēkstacijas dēļ nemaz netikšot izpostītas vai apdraudētas. HES tiktu celta krietni pirms tām. No ieceres spēkstaciju uzbūvēt I.Blaus pagaidām nedomājot atteikties, lai arī esot skaidrs, ka to nevarēs uzcelt līdz 2003.gada 1.janvārim. Tas ir laiks, līdz kuram atbilstoši likumam mazā HES jāuzceļ, lai tā pretendētu uz obligāto enerģijas iepirkumu par dubulto tarifu. Vietā, kur šo spēkstaciju plānots būvēt, iepriekš nav bijušas dzirnavas. Kraujas HES jauda plānota 0,9 megavati. Dabas aizstāvji, viņu vidū biologs Rolands Lebuss, uzskata: HES būve pirms unikālajām Brāžu krācēm Ogres upes ielejā nebūtu pieļaujama. Sakārtotākās pilsētas - Cēsis un Viesīte LETA 10/22/02 Piektdien, 25.oktobrī, Tukumā, Durbes pilī, Latvijas pilsētu savienības gada konferencē tiks sveiktas konkursa "Sakārtotākā Latvijas pilsēta - 2002" uzvarētājas - Cēsu un Viesītes pašvaldības, informēja Tukuma domes preses sekretāre Liene Zērvēna. Konkursa "Sakārtotākā Latvijas pilsēta - 2002" grupā ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem šogad uzvarējusi Cēsu pašvaldība, bet grupā līdz 5000 iedzīvotājiem - Viesīte. Konkursa gaitā izvērtēts pilsētas vizuālais tēls, infrastruktūra, sociālā palīdzība, kā arī citu pilsētu pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšana. Šā gada Latvijas sakārtotākās pilsētas balvās saņems dāvanu kartes Ls 500 vērtībā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Ls 5000 ielu sakārtošanai no Satiksmes ministrijas. Latvijas pilsētu savienības gada konferencē piedalīsies aptuveni 70 Latvijas pilsētu pārstāvji, kas pasākuma gaitā uzklausīs Latvijas pilsētu savienības valdes priekšsēdētāja Jura Šulca ziņojumu par gada laikā paveikto, kā arī apspriedīs rezolūcijas par 403.būvnormatīvu "Par namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumiem" 2.1.punkta atcelšanu. Konkursā bija pieteikušās 13 pilsētas, otrajai kārtai izvirzītas 9. Tās tika vērtētas 11 sadaļās - pilsētas infrastruktūra, izglītība, attīstība un plānošana, kārtības un drošības uzturēšana, uzņēmējdarbības veicināšana, vides aizsardzība, pašvaldības darba organizācija, pašvaldības un sabiedrības sadarbība, sadarbība ar valsts institūcijām, ārvalstu pieredze. Konkurss Latvijā notiek jau vairākus gadus, bet Cēsis vēl ne reizi tajā nav piedalījušās. 1999.gadā par sakoptāko pilsētu atzīta Cēsu kaimiņpilsēta - Valmiera. Pērn šajā konkursā uzvarēja Tukuma pilsēta. Laši netiek uz nārstu Gaujā LETA 10/18/02 Gaujā joprojām saglabājas ļoti zems ūdens līmenis, tādēļ laši netiek uz savām nārsta vietām, informēja Gaujas Nacionālā parka direktora vietnieks, ilggadējs vides inspektors Māris Mitrevics. Viņš pastāstīja, ka jau aptuveni trīs ar pusi mēnešus Gaujā saglabājas rekordzems ūdens līmenis, kāds nav piedzīvots kopš ūdens līmeņa reģistrēšanas uzsākšanas pagājušā gadsimta sākumā. Līdz ar to Ādažu pusē izveidojušās milzīgas smilšu sēres, kurās ir tikai pāris centimetru dziļš. Ja gar sērēm esošās bedres un dziļākās vietas savstarpēji nesavienojas, lašiem praktiski nav iespējams tik uz nārsta vietām. Mitrevics gan pieļāva, ka lašu nenākšanu pa upi uz augšu, iespējams, ir saistīta ar kādām dīvainībām Gaujas grīvā. Savukārt citi pieredzējuši cilvēki uzskatot, ka Latvija vēl piedzīvos atvasaru, tādēļ laši nogaidot. Parasti lašu aktivitāte sākas oktobrī. Ūdens temperatūra jau divas ar pusi nedēļas esot piemērota nārstam, bet lašu neesot. 14.oktobrī gan esot redzēts viens lašveidīgais augšpus Siguldas, taču tā ir tikai viena zivs un par nārstu nevarot būt runa. "Zivīm ir vajadzīgs kāds stimuls, lai "kāptu" pret straumi. Vai nu tā ir ūdens līmeņa celšanās, vai sniega kušanas ūdeņu pieplūdums," skaidroja Mitrevics, atkārtoti uzsverot, ka viņš kā ilggadējs inspektors līdz šim nav piedzīvojis tik bēdīgu situāciju. "Varbūt jārunā ar zinātniekiem vai ar kādiem veciem zvejniekiem Carnikavā, varbūt tie mācēs paskaidrot, kas notiek," piebilda Mitrevics. Tā kā lašu Gaujā nav, Gaujas Nacionālajā parkā neesot manīti arī maluzvejnieki. Taču inspektori profilaksei regulāri apmeklējot lašu berzes vietas, braucot arī inspektori no Rīgas un sabiedrisko organizāciju brīvprātīgie. Kā ziņots, septembrī, oktobrī un novembrī visā Latvijā notiek akcija "Lašiem būt!", kuras mērķis ir pasargāt savvaļas lašus lieguma laikā, informējot sabiedrību par veidiem, kādos tā var iesaistīties un līdzdarboties. Sadarbojoties sabiedriskajām un valsts organizācijām, policijai un Zemessardzei, tiek rīkoti reidi pa Latvijas lašupēm, nepieļaujot lašu ķeršanu lieguma laikā un aizturot šī aizlieguma neievērotājus. Nu jau tiešām šķiet, ka ir iestājusies ziema. Tas sniedziņš, kas uzsniga pirms pā- ris nedēļām, vēl nebija nekas, salīdzināju- mā ar to, kas mūs pārsteidza svētdienas (20. oktobra) rītā, kad pirmais iespaids tiešām bija šokējošs – zemi klāja apm. 7-10 cm bieza sniega kārta!!! Viss bija pilnīgi balts – kā ziemas vidū. Arī uz koku zariem bija sasnidzis, un tas izskatī- jās ļoti dīvaini, jo lapas vēl zaļas, bet tām pa vir- su sniegs!!! Tas nepavisam nav labi, ja sasnieg vēl nenobirušās lapās... Tagad sniegs gan jau ir pakusis, jo dienā vēl turas nedaudz virs 0oC un brīžiem pat līst! Naktī savu- kārt ir piesalis (-5o – -7 oC) un dažbrīd snieg. Anda