K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 270: 2002. g. 25. - 31. oktobris JL ārlietu ministra amatam izvirza Sandru Kalnieti Diena 10/26/02 Ārlietu ministra amatam "Jaunais laiks" (JL) izvirzīs Latvijas vēstnieci Francijā Sandru Kalnieti, kura nav nevienas partijas biedre. Viņu kā pieredzējušu diplomāti ārlietu ministra postenim nosaukuši vairāki partijas biedri. S. Kalniete piedāvājumam piekritusi, jo JL ārpolitikas prioritātes sakrīt ar katram Latvijas diplomātam svarīgāko - valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un NATO. S. Kalniete "Dienai" sacīja, ka, apspriežoties ar kolēģiem diplomātiem, secināts - izšķirošajā laikā pirms NATO lēmuma par paplašināšanos un ES iestāšanas sarunu pabeigšanas būtu labi, ja ministrs būtu profesionāls diplomāts, jo politiķim tik īsā laikā būtu "grūti ieskrieties". Tas bijis galvenais iemesls piekrist E. Repšes piedāvājumam. S. Kalniete atzina arī, ka viņa būtu piekritusi ieņemt ministra amatu arī citā politiskā valdībā, ja vien tas nebūtu no LSDSP vai PCTVL. Lembergs veido valdību LETA 10/30/02 Pēc partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Einara Repšes un Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona trešdienas tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu valdību veidojošās partijas bez īpašām domstarpībām vienojušās par ministru amatu sadali. Repše žurnālistiem atzina, ka partiju vienošanos "daļēji un netieši" ietekmējusi tikšanās ar Lembergu. Partijas vienojās ekonomikas un kultūras ministru amatus atdot JL, bet reģionālās attīstības un pašvaldību un sabiedrības integrācijas lietu ministru amatus - LPP. Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) varētu būt labklājības ministra, Saeimas priekšsēdētāja un jau iepriekš solītie zemkopības un vides ministru amati. Jau ziņots, ka ZZS līdz šim uzturēja stingras prasības uz ekonomikas un satiksmes ministru amatiem, kas bija paredzēti LPP un apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, taču šodien piekrita pieņemt labklājības ministra amatu. JL tuvākajā laikā izlems, kuram partijas politiķim uzticēt ekonomikas ministra amatu, bet kultūras ministra amats, kā jau iepriekš ir lemts, tiks Ingūnai Rībenai. LPP reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra amatam ir izvirzījusi Dzintaru Jaundžeikaru, bet sabiedrības integrācijas ministra amatam - Aleksandru Brandavu. LPP paliek arī jau iepriekš solītais ministra amats bērnu un ģimenes lietās, kuru varētu uzņemties Ainārs Baštiks. Savukārt no ZZS, kā jau iepriekš nolemts, zemkopības ministra amatam tiek deleģēts Mārtiņš Roze, vides ministra amatam - Raimonds Vējonis, bet par labklājības ministra amata kandidātu partija vēl lemšot, tāpat kā vēl tiks lemts par kandidātu Saeimas priekšsēdētāja amatam. Par minēto valdības modeli vēl būs jālemj partiju valdēm. Depresija pasaulē Latviju neskar NRA 10/25/02 Lai arī pasaules ekonomika ir vāja un pastāv vēl dziļākas recesijas risks, nelabvēlīgā situācija globālajā tirgū Latviju ietekmē mazāk, nekā iepriekš tika prognozēts. Latu procentu likmju samazināšanās tendence nākotnē veicinās jaunu investīciju projektu īstenošanu, ekonomikas pētījumā norāda Nordea Markets analītiķi. Ilgtermiņa procentu likmes Eiropā atkal ir samazinājušās līdz zemāko procentu likmju līmenim, kāds tika piedzīvots pagājušā gada rudenī, un ASV desmit gadu procentu likmes ir zemākās pēdējos 40 gados. Eiro valstu ilgtermiņa procentu likmes vēl arvien ir nedaudz lielākas nekā pēc Āzijas krīzes 1998.–1999. gada ziemā. Tomēr inflācija patlaban ir par vienu procentu augstāka nekā Āzijas krīzes laikā, līdz ar to obligāciju reālais ienesīgums arī Eiropā vēsturiski ir zemākajos līmeņos. Latu procentu likmju pieaugums nav gaidāms, jo likviditāte tirgū pašreiz ir salīdzinoši laba un tāda saglabāsies arī nākamos trīs četrus mēnešus. Gaidāms, ka procentu likmju starpību visvairāk ietekmēs Latvijas virzība uz ES – procentu likmju līdzību noteiks prognozes par tuvināšanos ES ekonomikai un ekonomiskajai politikai. Nordea Markets analītiķi uzskata, ka finansu tirgus procentu likmēs daļēji jau ir iekļāvis gaidāmo pievienošanos ES, tāpēc jebkādi notikumi vai to attīstība, kas liecinātu par to, ka Latvija nepievienosies ES, varētu palielināt latu procentu likmes. Pēdējos sešos mēnešos latu procentu likmju starpībai ar eiro likmēm vērojama tendence samazināties. Tas attiecināms uz latu procentu likmju samazinājumu, jo trīs mēnešu EURIBOR ir svārstījies daudz mazāk. Īstermiņa procentu likmju starpības prognozes ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, valsts parāda vērtspapīru emisijas apjoma un laika, kapitāla ieplūdes no privatizācijas darījumiem, iespējamām izmaiņām kredītreitingos un Centrālās bankas aktivitātēm, regulējot likviditāti tirgū, skaidro Nordea Markets. Pieredze rāda, ka Latvijas Banka cenšas samazināt procentu likmju svārstības un ar to saistīto neskaidrību, bet tai nav noteikta procentu likmju mērķa. Monetārās politikas primārais mērķis ir fiksētais SDR/LVL valūtas kurss, skaidro analītiķi. Globālais tirgus optimistiski cer uz turpmāku procentu likmju samazinājumu, norāda Nordea Markets. Trīs mēnešu procentu likmes eiro valstīs jau tagad ir zemākas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) refinansēšanas likmēm. Parasti trīs mēnešu procentu likmes ir lielākas par ECB refinansēšanas likmēm, kad netiek gaidītas izmaiņas Centrālās bankas politikā. Vēsturiski vidējā starpība starp trīs mēnešu procentu likmēm un refinansēšanas likmi ir bijusi 0,19 procentu. Lai trīs mēnešu likmes samazinātos vēl par 50 bāzes punktiem, ECB vajadzētu praksē samazināt refinansēšanas likmi par gandrīz 75 bāzes punktiem, skaidro analītiķi. Lai arī tāds scenārijs nav neiespējams, tomēr gadījumā, ja ekonomika turpina pasliktināties, pastāv tirgus vilšanās risks. Pat ja īstermiņa procentu likmes tiktu samazinātas nākamajos sešos mēnešos, samazinājums būtu mazāks nekā tirgus patlaban sagaida. Arī ASV tirgū tiek gaidīts īstermiņa procentu likmju samazinājums, tomēr visticamāk, ka tirgus cerības tā arī nepiepildīsies, jo fakts, ka procentu likmes jau tagad ir ļoti zemas, attur Federālo Rezervju Sistēmu no šādas rīcības. Ilgtermiņa procentu likmēm tiek prognozēts pieaugums. Lai arī ekonomika ir tālu no attīstības rožainās krāsas un pastāv spiediens uz centrālajām bankām arī nākotnē samazināt procentu likmes, ilgtermiņa procentu likmēm ir ļoti ierobežotas iespējas samazināties arī turpmāk, uzsver analītiķi. Pieaugumu veicinās fakts, ka tirgus neizrāda optimismu par globālās ekonomikas atveseļošanos un jau tagad likmēs iekļāvis pasliktināšanos, iespējamība, ka akciju tirgus nostabilizēsies, centrālo banku sagādātā vilšanās tiem, kas cer uz īstermiņa procentu likmju samazinājumu, kā arī fiskālās disciplīnas pasliktināšanās. Arī ASV dolārs saglabājas nestabils, ko veicina šaubas par ASV ekonomikas atveseļošanos un iespējamo karu Irākā. “Šie faktori varētu ietekmēt dolāra vērtību īstermiņa skatījumā, bet līdz ar ASV ekonomikas atveseļošanas sākšanu nākamajā gadā sagaidāms, ka arī dolārs uzlabos savas pozīcijas,” uzskata Nordea Markets. Analītiķi norāda, ka starptautiskajiem investoriem ASV dolāru aktīvi ir kļuvuši nepievilcīgi: “Ne tikai finansu skandāli ir aizbaidījuši investorus no ASV akciju tirgiem, bet arī krītošās ilgtermiņa procentu likmes tagad ir zemākas par Eiropas reālajām procentu likmēm.” Jāatzīst, ka lielāko satraukumu katram, kas ir pesimistisks attiecībā pret ASV dolāra pozīcijām, rada ASV lielais tekošā konta deficīts. “Patiesībā ir pārsteidzoši, cik maz dolārs zaudējis savas pozīcijas pēdējā gada laikā, par spīti visām sliktajām ziņām – recesiju un finansu skandāliem, teroristu uzbrukumiem un akciju vērtības kritumam. ASV ārējo deficītu pagaidām ir viegli finansēt ar pārējās pasaules resursiem, kuriem tagad grūti atrast labāku alternatīvu par ieguldījumiem ASV ekonomikā,” uzsver Nordea Markets analītiķi. Valdības vēlībai pret dažiem uzņēmumiem nav robežu NRA 10/25/02 Valdība trešdien vēlu vakarā ārkārtas sēdē atbalstīja veco nodokļu parādu dzēšanu 19 uzņēmumiem par kopumā 7,5 miljoniem latu. Īpašu pretimnākšanu ir saņēmuši tie uzņēmumi, kas vienlaikus ir gan lielāko nodokļu parādnieku sarakstā, gan vairāk vai mazāk jau iepriekš baudījuši Tautas partijas un Latvijas ceļa labvēlību. Izrādās, ka no parādiem atbrīvojamo uzņēmumu atlasi veicis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Saraksta augšgalā ar lielākajām norakstāmajām parādu summām ir a/s Lokomotīve (4,2 miljoni latu), a/s Ogre (1,6 miljoni latu), SIA Acot Technologies (531 tūkstotis latu), a/s Dambis (408 tūkstoši latu), a/s VEF Radiotehnika RRR (357 tūkstoši latu) un a/s Baltic Marine Fishing Company (128 tūkstoši latu). Kopējā summā 2,5 miljonus latu veido sociālās apdrošināšanas iemaksu, 1,87 miljonus latu sociālā nodokļa un 3,19 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādi. Viens no galvenajiem pamatojumiem valdības lēmumam esot banku nevēlēšanās izsniegt kredītus uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi, lai gan pašlaik tie veiksmīgi darbojas, pauda finansu ministrs Gundars Bērziņš. Finansu ministrija apgalvo, ka budžetu šāds lēmums fiskāli neietekmēs. Parasti gan valsts nodokļu parādu problēmu, lai neļautu uzņēmumam bankrotēt, ir risinājusi ar kapitalizācijas palīdzību – ieguvusi uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas par summu, kas atbilst nodokļu parādam, pēc tam veicot šo daļu privatizāciju. A. Sončiks Neatkarīgo informēja, ka, izvērtējot iespējamos pretendentus uz nodokļu atlaidēm, tika vērtēts, vai tie neatbilst kādam no četriem kritērijiem: uzņēmumam ir vēl citi parādi, tas atrodas maksātnespējas procesā, ir pārtraucis darbību vai arī uzņēmums nav samaksājis kārtējos maksājumus. “Tiklīdz kāds no 300 uzņēmumiem atbilda kaut vienam no šiem kritērijiem, tas tika izslēgts no saraksta,” apgalvoja A. Sončiks. Tā noskaidrojies, ka no 300 uzņēmumiem, kas nodokļu veidā ir parādā valstij, uz nodokļu atlaidēm var pretendēt 19. Jaunās valdības veidotājs Einars Repše uzsvēra, ka “līdzšinējās valdības darbība ir pierādījusi – “lēmumi tiek pieņemti pavirši un bezatbildīgi”, tāpēc būtu brīnums, ja izrādītos, ka 19 uzņēmumu atlase no 300 izrādītos godīga un pamatota. Valdības partiju Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvošais vides un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs teica: “Valdības sēdē es nebiju, bet par lēmumu man vienkārši asaras tek.” Tēvzemieši jau iepriekš pauda neapmierinātību ar veco nodokļu parādu atlaišanu, valdībai neizvērtējot visus parādniekus. Arī Nodokļu maksātāju tiesību pārstāvības fonda prezidents Imants Griķis bija skeptisks: “Būtisku jautājumu risināšana Saeimā tad, kad tā tikpat kā savu varu zaudējusi, ir neētiska, bet diemžēl likums to neaizliedz.” Pēc I. Griķa domām, bezcerīgo parādu atlaišana ir saprotama, tomēr uzmanīgi jāanalizē, vai atlasītie uzņēmumi nav saistīti ar valdības aprindām. Viņš arī uzskata, ka atlaist parādus vieniem strādājošiem uzņēmumiem, bet citiem – ne, nav godīgs lēmums. “Tā kā daudzkārt – puse no uzņēmumiem varbūt ir objektīvi atlasīti, bet otra puse – lobēti,” atzina I. Griķis. Sončiks: Apkarojot ēnu ekonomiku, šogad nosargāti 24 miljoni latu LETA 10/25/02 Valsts ieņēmumu dienests (VID), sadarbībā ar citām valsts institūcijām apkarojot "ēnu ekonomiku", šā gada deviņos mēnešos valsts budžetā nosargājis 24 miljonus latu. Tā ceturtdien, VID reģionālo un centrālo iestāžu apspriedē informēja dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Finanšu ministrs Gundars Bērziņš sanāksmē, kuru VID pirmo reizi rīkoja ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem, klātesošajiem sniedza informāciju par paveikto pēdējo gadu laikā un VID darbību vērtēja kā veiksmīgu un labu. Bērziņš apsveica ģenerāldirektora darbību, piecu ballu sistēmā to novērtējot ar "četrām ballēm un plusu". "Strādājot divus ar pusi gadus finanšu ministra amatā, tomēr jūsu darbību nevaru novērtēt kā vislabāko," uzrunājot Sončiku, norādīja Bērziņš. Savukārt vēlēšanās Latvijas iedzīvotāju visvairāk atbalstītās partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše Latvijas Televīzijas tiešraidē iepriekš faktiski atzina, ka, nākot pie varas, vērtēs Sončika atbilstību ieņemamajam amatam, jo VID atbild par nodokļu iekasēšanu un kontrabandas apkarošanu, taču rezultāti šajā jomā neesot apmierinoši. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem VID rādītāji šogad ir labāki - šogad nodokļu jomā ierosinātas 268 krimināllietas, konfiscēti 30 miljoni cigarešu un 290 000 tonnas gaļas, turklāt šogad izdevies atvēlēt ievērojami lielākus līdzekļus medicīnai un citām sociālajām jomām, teica Bērziņš. Sončiks sanāksmē sniedza informāciju par VID ieņēmumiem šā gada laikā, kā arī par darbību, kas veikta, apkarojot kontrabandu. "VID ir nozīmīga institūcija, jo tā nodrošina ieņēmumus valstij, lai tā varētu realizēt valdības projektus," atzina Bērziņš. Bērziņš konstatējis arī vairākas nepilnības VID darbībā. Kā nepilnību Bērziņš minēja nesamērīgus sodu, piemēram, maksimālā administratīvā soda 250 latu apmērā uzlikšanu uzņēmējam, kuram par dažiem santīmiem radusies nesakritība kasē. "Sodiem no VID puses ir jābūt samērojamiem ar pārkāpumu," uzsvēra Bērziņš. Finanšu ministrs arī nebija apmierināts ar sabiedrības attieksmi pret VID, norādot, ka VID vienkārši nav līdzekļu skaidrot sabiedrībai institūcijas darbību un šādi palielināt uzticību sabiedrības acīs. Kā pozitīvu panākumu Bērziņš norādīja ar VID saistītos tiesu procesus, kuros pēdējā laikā "gūti ievērojami panākumi un samazinājies zaudēto procesu skaits". Atsāks Lattelekom mierizlīguma sarunas NRA 10/30/02 Aizejošā valdība tomēr nolēmusi atsākt mierizlīguma sarunas ar Lattelekom investoru – Somijas kompāniju Sonera. Neoficiāla informācija no valdības aprindām liecina, ka lēmuma steidzamība saistīta ar vēlmi pēc iespējas drīzāk sākt valstij piederošo 51% Lattelekom kapitāla daļu privatizāciju. Lai gan pret šo ideju iebilst jaunās valdības veidotājs Einars Repše, nav izslēgts, ka šobrīd valdošie jau nopietni rēķinās ar alternatīvu, ka koalīcijas reālais veidotājs tomēr nebūs Jaunais laiks, bet, piemēram, Tautas partija. Jebkurā gadījumā mierizlīguma nosacījumos valdība vēlas izvirzīt prasību kompānijai Sonera par Latvijas puses maksājumu segšanu advokātiem. Kā zināms, advokātiem izmaksātās milzu summas ir pamatā aizdomām, ka valdošās partijas – sākotnēji Latvijas ceļš ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa, vēlāk Tautas partija ar ekonomikas ministra Aigara Kalvīša starpniecību – ir izmantojušas tiesvedības procesu savtīgās interesēs. Oficiāli vakar valdības sēdē tika precizēta Latvijas valsts pozīcija mierizlīgumam, kurai joprojām uzlikts konfidencialitātes statuss. Valdība nolēma, ka bez līdzšinējā Lattelekom mierizlīguma sarunu vedēja ekonomikas ministra Aigara Kalvīša (Tautas partija) ar kompāniju Sonera tiek pilnvarots runāt arī satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (Latvijas ceļš) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Jāatgādina, ka mierizlīgumam veltītajā ārkārtas valdības sēdē pagājušo trešdien tieši tēvzemieši nobremzēja mierizlīguma procesa sākšanu. Valdībai šis jautājums bija steidzami jāskata tāpēc, ka no Sonera saņemta vēstule, kurā kompānija informē, ka savus pārstāvjus sarunām tā pilnvarojusi līdz šā gada novembra beigām. “Valdībai nereaģēt uz to būtu muļķīgi,” Neatkarīgajai apgalvoja V. Makarovs. Savukārt A. Kalvītis esot uzsvēris nepieciešamību noslēgt mierizlīgumu ar Lattelekom investoriem līdz 2003. gada 1. janvārim, kad pēc likuma iesākas telekomunikāciju tirgus liberalizācija valstī. Pirms tam valdības vadītājs Andris Bērziņš presei bija atzinis, ka viņa valdība Lattelekom prāvai punktu nepieliks. A. Kalvītis LETA informējis, ka Latvijas valdības precizētā konfidenciālā pozīcija sarunām ir balstīta uz abpusēju prasību atsaukšanu, neizvirzot nekādas kompensācijas prasības. “Mūsu mērķis ir izbeigt tiesvedību bez kompensācijām,” teicis ekonomikas ministrs. Latvija mierizlīgumam varētu piekrist, piemēram, neprasot noslēgt Latvijas fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizāciju, to ļaujot izstrādāt uz komerciāliem pamatiem. Savukārt V. Makarovs apgalvoja, ka kaut kādā mērā kompensācija no Sonera tikšot prasīta. Neoficiāla informācija liecina, ka viens no pirmajiem strīda avotiem sarunās varētu būt Lattelekom novērtējums, jo Latvijas puse uzskata, ka uzņēmuma cena noteikta pārāk zema. Latvijas finansu eksperti došot savu novērtējumu. Saistībā ar mierizlīgumu tiekot runāts par Lattelekom privatizāciju. Arī pēc jumta līguma laušanas Sonera esot pirmpirkuma tiesības uz valsts kapitāla daļām. Latvijas valdība tomēr neesot ar mieru, ka pirmpirkuma tiesības Somijas kompānijai tiek saglabātas uz visām kapitāla daļām. Kā aizrādījis A. Kalvītis, valdības pieņemtais lēmums tomēr vēl nenozīmē mierizlīguma slēgšanu, bet tikai sarunu sākšanu. Turklāt valdības formulētā Latvijas pozīcija sarunu gaitā varot mainīties, piemēram, Latvija varētu prasīt kompānijai Sonera kompensēt līdz šim mūsu valsts tērētos līdzekļus šajā strīdā. Tiesvedības izdevumu apjoms ir konfidenciāls, taču neoficiāla informācija liecina, ka tie ir vairāk nekā 10 miljoni dolāru. Priekšvēlēšanu solījumu izpilde sociālajā jomā - pēdējā vietā NRA 10/28/02 Labklājības (LM), Tieslietu (TM) un Kultūras (KM) ministriju vadību nevēlas uzņemties neviena no jauno valdību veidojošajām partijām, lai gan to programmās šo institūciju pārziņā esošie jautājumi aizņem ievērojamu daļu. Tajā pašā laikā politiķi turpina plēsties par naudas ministrijām un to argumentēt ar "vēlētājiem doto solījumu izpildes nepieciešamību". Paužot gatavību uzņemties arī nevēlamo ministriju vadību, bet tikai pēc prioritāro naudas ministriju sadales, partiju pārstāvji apzinās, ka no nepatīkamā pienākuma viņi tādējādi varētu izsprukt, jo pastāv vienošanās par ministriju skaita atbilstību katrai partijai iegūto mandātu skaitam. Runājot par LM, TM un KM, topošās koalīcijas sarunās tiek lietoti apzīmējumi - nevēlamās, neiekārotās ministrijas, ministrijas - bārenītes. Pēc vairākiem sarunu raundiem partneri vienojās katrai partijai iedalīt vienu no šīm ministrijām, sveikā tiktu cauri tēvzemieši, kuriem atvēlēta divu ministriju vadība - Aizsardzības (AM) un pagaidām arī Satiksmes (SM) vai Ekonomikas (EM). Koalīcijas partiju programmas mudž no solījumiem risināt sociālās un veselības aprūpes problēmas. Tā kā šie jautājumi skar visplašāko sabiedrības daļu, palielinās iespējas iegūt lielāku vēlētāju atbalstu. Latvijas Pirmās partijas (LPP) programma sākas ar solījumu veicināt "sabiedrības saliedētību uz kristīgo un garīgo vērtību pamatiem", programmā īpaši uzsvērta sociālo problēmu risināšana, kur īpašā rūpju grupa ir pensionāri, bāreņi, bērni, maznodrošinātie. Jaunā laika (JL) programma sākas ar krīzes novēršanas pieteikumu veselības, labklājības, izglītības jomā, un jāteic, ka lielāko daļu šo jautājumu regulējošu ministriju vadību JL ir uzņēmies. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) programma sākas ar atbalstu uzņēmējdarbībai, uzsvērta reģionālā un nodokļu politika, ekoloģija, kā arī veselības aprūpes sistēmas sakārtošana. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) vēlēšanu programmā vairāk runā par Latvijas neatkarību, nacionālajiem jautājumiem, arī par "sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas" mehānismiem un veselības aprūpi, nemin neko konkrētu par tieslietām un kultūru. Līdzīgi arī citas partijas savās programmās kultūru un tieslietas tikpat kā nav skārušas, bet šīs sadaļas atrodamas pilnajās programmās. Piemēram, Zemnieku savienības pilnajā programmā pausts atbalsts tiesu reformām, zvērināto un nodokļu tiesu ieviešanai, tiesnešu iecelšanas kārtības maiņai, tiesu neatkarības un tiesnešu profesionalitātes paaugstināšanai, tēvzemieši iestājušies par konjunktūras un komercializācijas mazināšanu kultūrā, pastiprinātu uzmanību latviešu oriģinālliteratūras izdošanai u.c. "Kāpēc nav populāras šīs ministrijas, ir grūti pateikt. JL jau ir pieteicies uz TM un nosaucis savu kandidātu - Aivaru Aksenoku. Esam paņēmuši arī pusi no LM - Veselības aprūpes ministriju un labprāt ņemtu arī LM un KM, bet tad tiktu pārsniegta mums pienākošos ministriju proporcionalitāte," JL attieksmi pret neiekārotajām ministrijām Neatkarīgajai skaidroja E. Repše. Viņš atzina, ka salīdzinot ar šīm ministrijām, EM, SM, FM ir iekārojamākas savas ietekmes dēļ. Vēl esošajā valdībā Tautas partijas vadītās FM, EM un Iekšlietu ministrijas kombināciju E. Repše nodēvējis par "kontrabandas kontroles trijstūri". Tā kā ZZS kategoriski atteicās no LM vadīšanas bez FM kā piedevas, tā tika iedalīta LPP, kura nu atkāpusies no sava sākotnējā līdzīgā uzstādījuma. LPP LM vadību gatava nodot Latvijas Brīvo arodbiedrību vadītājam Jurim Radzevičam, kas nav LPP biedrs. E. Repšem mēģinot izkustināt portfeļu dalīšanas sastrēgumu, EM un SM vietā piedāvājot LPP citas tai svarīgās ministrijas, LPP valdes loceklis Arnolds Laksa paziņoja: "EM nemainīsim ne pret vienu, izņemot SM!", bet tai piedāvātās LM un bērnu un ģimenes lietu ministrijas, tām pievienojot vēl sabiedrības integrācijas ministriju, viņš ironiski nodēvēja par "svētku komplektu", par ko patiesībā LPP laimīga nejustos. Jāatgādina, ka pirmajā valdības veidošanas sarunu raundā A. Laksa izteica šaubas par "SM lietderību kā tādu", bet otrs sarunu galvenais dalībnieks Ainars Šlesers aktīvi lobēja bērnu un ģimenes ministrijas izveides nepieciešamību, kuras vadībai sākotnēji bija izvirzīta viņa sieva Inese Šlesere, bet vēlāk - mācītājs Ainārs Baštiks. Jau nākamajā tikšanās reizē par LPP prioritātēm pretēji reklāmās uzsvērtajiem sociālajiem un tiesiskajiem jautājumiem, kuru risināšana galvenokārt ir LM un TM rokās, bija kļuvušas EM un SM ar A. Šleseru un A. Laksu kā to vadības kandidātiem. G. Krasts atzina, ka tik asa konkurence uz EM, SM un FM, veidojot iepriekšējās valdības, nav bijusi. Topošās koalīcijas nevēlēšanās vadīt KM, LM, TM viņu izbrīnot. Lielākais pārsteigums esot noraidošā attieksme pret KM. "Līdzšinējās valdībās tā bijusi cieņā, arī abām iepriekšējām ministrēm bija labi reitingi," brīnījās G. Krasts, atzīstot, ka laikam jau tā nav pieprasīta ierobežoto naudas resursu dēļ. Lai gan par TM vadību partijas nav stāvējušas garā rindā, tā nekad nav paliksi bez īpašnieka. "Iespējams, attieksmi pret LM ietekmējusi līdzšinējā pieredze, kad LM kā viegli ievainojama joma tika ļaunprātīgi izmantota kā politiskās kritikas instruments," sprieda ekspremjers. Tādējādi ministriju sadales process liecina, ka valdību veidojošo partiju vidū nevalda īsta uzticēšanās un paļaušanās citam uz citu. ZZS vadītāja Ingrīda Ūdre atzina, ka apvienība gatava vadīt jebkuru ministriju, bet tikai pēc tam, kad būs sadalītas "lielākās, svarīgākās ministrijas". "Lai realizētu vēlētājiem dotos solījumus - lauku programmas, vides, lauku ceļu sakārtošanu, mums svarīgas ir tieši šīs ministrijas [ZM, EM, SM]." Arī LM, pēc viņas teiktā, "ir nozīmīgs resors, bet, lai to sekmīgi darbinātu - paaugstinātu pensijas, māsu algas, bērnu pabalstus - , ir cieši jāstrādā kopā ar FM, turklāt svarīgi saskaņot darbību ar veselības aizsardzības ministriju". Tā kā JL valdībā būs ievērojami lielāks ministru īpatsvars, tas Ministru kabinetā ar saviem balsojumiem var pieņemt ZZS vadītās ministrijas nostājai pretēju lēmumu. Atgādinot, ka tieslietas arī partijas programmā nav prioritāšu skaitā, I. Ūdre piebilda, ka arī šajā jomā problēmas iespējams atrisināt tikai ar valsts budžeta atbalstu. Pēc G. Krasta teiktā, attieksmi pret nevēlamajām ministrijām nosaka arī tas, ka JL kā ievērojami lielākais mandātu skaita īpašnieks atstāj nosacīti mazākas iespējas citām partijām saņemt naudas ministrijas. "Visas partijas vēlas ietekmi ekonomikas blokā," atzina G. Krasts. JL rēķinās ar iespēju palikt opozīcijā Diena 10/29/02 Ja sarunās ar Zaļo un Zemnieku savienību valdību veidojošie politiskie spēki nespēs vienoties par visiem pieņemamu valdības sastāvu, tad Jaunais laiks kopā ar bloka partneriem no Latvijas Pirmās partijas, kam kopā ir 36 balsis, varētu arī palikt opozīcijā. Kā ne pārāk laba, bet pieļaujama alternatīva pirmdien JL valdes sēdē tika minēta valdības veidošanas sarunu sākšana ar Tautas partiju (TP). Taču, kā norādīja partijas vadītājs Einars Repše, tas ir iespējams tikai tad, ja TP spēj mainīties — JL nevarētu iet valdībā, kurā partija nespētu īstenot jaunu, atklātu un godīgu politiku. Otrdien paredzēta JL vadītāja E.Repšes tikšanās ar ZZS veidojošās Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas valdes locekļiem. Pirmdien JL valde formulēja pozīciju, ar kuru partijas vadītājs iepazīstinās ZZS. Tās uzstājīgā prasība pēc citiem politiskajiem spēkiem jau atvēlētajiem ekonomikas vai satiksmes ministra amatiem ir palēninājusi valdības veidošanas gaitu. JL valdes sēdē, kurā piedalījās pārdesmit partijas biedru, tā tika skaidrota kā vēlme paralizēt sarunu gaitu vai arī kā taktisks solis, lai nākamajā valdībā iegūtu pēc iespējas labākas pozīcijas. “Ja vēlēšanās veidot kopā valdību ir patiesa, tad mēs sasniegsim sarunās rezultātu, bet, ja tā ir partneru vēlme paralizēt šīs valdības veidošanu, tad mums ir jāmeklē alternatīvi varianti vai arī jāsamierinās ar darbu opozīcijā,” sēdē sacīja E.Repše. Viņš arī secināja — ja ZZS vēlēsies palikt šajā koalīcijā, tad “pie personāliju jautājuma lietas neapstāsies”, jo, ja šo koalīciju neizdosies izveidot, tad ikvienam no sarunās iesaistītajiem ir jārēķinās ar palikšanu opozīcijā. Partijas līderis arī norādīja, ka bez 36 bloka balsīm citiem politiskajiem spēkiem nav iespējams izveidot valdību, neiesaistot tajā apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Valdes sēdē E.Repše piedāvāja vienu no risinājuma variantiem koalīcijas saglabāšanai — tas paredz zemkopības ministra amata atdošanu JL, kas savukārt atsakās no reģionālās attīstības un pašvaldību ministra, kuru varētu atvēlēt kādai no partijām, kas par labu zaļajiem un zemniekiem atdod ekonomikas (LPP), vai satiksmes (TB/LNNK) ministra amatu. Šī iespēja sarunās tika minēta jau pirms nedēļas, bet neviena no abām partijām tādai apmaiņai nebija gatava. LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis Dienai pirmdien sacīja, ka apvienība nav gatava atteikties no savas prioritātes — zemkopības —, un JL vadītājs to ļoti labi zinot, tāpēc šādā piedāvājumā viņš nesaskatot risinājumu, tajā pašā laikā apvienības valde labprāt otrdien uzklausīšot E.Repšes argumentus. A.Brigmanis vēl pieļāva, ka izeju no strupceļa varētu rast, ja ekonomikas ministra amatu sev paņemtu E.Repšes vadītā partija, ar to liekot saprast, ka svarīgāk par iespēju pašiem iegūt šo posteni apvienībai ir vēlme nepieļaut, ka to iegūst Latvijas Pirmā partija. Tā jau vairākkārt paziņojusi, ka ir pret Ventspils mēra Aivara Lemberga, kas ir ZZS atbalstītājs, iesaistīšanos valdības veidošanā, lai īstenotu kādas savas intereses. Pirmdien LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons Dienai vēlreiz sacīja, ka “ir jūtama Ventspils ietekme uz šīs valdības veidošanu”. ZZS centieni nepieļaut, ka kādu no svarīgajiem posteņiem ieņem LPP pārstāvis, tikai to apstiprinot. “Taču mēs negribam padoties un arī ceram, ka šo valdību izdosies izveidot, bet, ja būs strupceļš, mēs iesim opozīcijā,” sacīja LPP līderis. JL valdes sēdē E.Repše, raksturojot politisko situāciju, LPP novērtēja kā konstruktīvāko un prognozējamāko partneri, atzīstot, ka neko sliktu nevarot teikt arī par TB/LNNK, taču tas esot saprotams, jo “viņi ir ieguvuši labas pozīcijas valdībā”. Kad kāds partijas biedrs jautāja, vai tiešām LPP ir tik uzticams partneris, E.Repše vēlreiz to apstiprināja. Par iespējamo sarunu sākšanu ar TP pirmais ierunājās Krišjānis Kariņš, to vērtējot kā vienu no alternatīvām. Viņš gan arī par bezcerīgu neuzskatīja esošo sadarbības modeli, jo partneri par valdības deklarāciju faktiski esot vienojušies bez lielām domstarpībām. Sarunas ar TP E.Repše neuzskata par pilnīgi neiespējamām, bet maz ticamām, jo JL būtu jāgūst pārliecība, ka TP ir gatava mainīties, lai JL nebūtu tādā situācijā, kādā bija Latvijas ceļa premjers Andris Bērziņš, kas faktiski šajā valdībā neesot varējis neko ietekmēt, jo TP īstenojusi savu politiku. TP preses sekretārs Arno Pjatkins Dienai sacīja — ja JL izteiktu piedāvājumu sākt sarunas, tas būtu ļoti rūpīgi jāapspriež, “jo šīs valdības veidošanas process nav radījis pārliecību, ka tajā valstiski atbildības principi ir galvenie”. Deputāti piešķir sev trīskāršas kompensācijas LETA 10/24/02 Saeima ceturtdien 24. oktobrī pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, palielinot kompensācijas no vienas līdz trim amatalgām Saeimā neiekļuvušajiem deputātiem. Pēc Saeimas Finanšu nodaļas aprēķiniem, Saeimā neiekļuvušie deputāti pirms nodokļu nomaksas vidēji saņems Ls 1965 katrs, žurnālistus iepriekš informēja nodaļas vadītāja Vija Kancāne. Kompensāciju palielināšana no budžeta līdzekļiem prasīs aptuveni Ls 124 000. Par "visai dāsnām" palielinātās kompensācijas bijušajiem Saeimas deputātiem novērtējusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidente uzskata, ka deputātu kompensāciju palielināšana šobrīd nav viena no valsts augstākajām prioritātēm salīdzinājumā ar citām Latvijas vajadzībām. Ir amati, kurus atstājot saņem kompensācijas, jo ir noteikti tālāki ieņemamo amatu ierobežojumi, taču Saeimas deputātiem tādu ierobežojumu nav un viņi var ieņemt jebkādu amatu pēc deputāta pilnvaru nolikšanas, atzīmēja Vīķe-Freiberga. Valsts prezidente uzsvēra, ka, kandidējot vēlēšanās, katrs kandidāts saprot - ja viņu ievēlēs, tas būs uz četriem gadiem, bet tas nav garantēts darbs uz mūžu. "Viņam sava dzīve jāieplāno jau ar šo domu prātā - ka tas ir tikai uz četriem gadiem, ne uz mūžu, un savā ziņā jābūt gatavam arī plānot savu dzīvi tālāk citādos veidos," sacīja prezidente. Pieteikts pikets pret eks-deputātu kompensācijām BNS 10/30/02 Rīgas domē pieteikts Dzintras Berces rīkotais pikets "Pret kompensācijām neievēlētajiem Saeimas deputātiem". Kā informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, pikets rīt paredzēts no plkst.8 līdz 10 pie Saeimas ēkas. Plānots, ka tajā piedalīsies aptuveni 15 cilvēki. Kā ziņots, 24.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, palielinot kompensācijas no vienas līdz trim amatalgām Saeimā neiekļuvušajiem deputātiem. Pēc Saeimas Finanšu nodaļas aprēķiniem, Saeimā neiekļuvušie deputāti pirms nodokļu nomaksas vidēji saņems Ls 1965 katrs, žurnālistus iepriekš informēja nodaļas vadītāja Vija Kancāne. Kompensāciju palielināšana no budžeta līdzekļiem prasīs aptuveni Ls 124 000. Prezidente apmeklē Raiņa un Aspazijas trimdas zemi NRA 10/30/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 30. un 31. oktobrī dodas pirmajā Latvijas prezidenta valstsvizītē uz Šveici, kur viņai un delegācijai paredzēta piesātināta programma, pusotrā dienā apmeklējot Cīrihi, Berni, Lugāno un Kastaņolu, informē Valsts prezidentes preses dienests. Valstsvizītes mērķis ir veicināt abu valstu divpusējas attiecības, pārspriest jautājumus par abu valstu aktivitātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī diskutēt par Baltijas jūras reģiona nākotni un tā saimnieciskās darbības iespējām. V. Vīķei-Freibergai notiks sarunas ar Šveices prezidentu Kasparu Viligeru, Šveices kantonu pārstāvjiem, Valsts prezidente atklās Latvijas fotomākslinieku darbu izstādi Šveices universitātē Universita della Svizzera Italiana Lugāno, noliks ziedus Raiņa un Aspazijas piemiņas vietā Kastaņolā, sniegs priekšlasījumu Cīrihes universitātē, pēc kuras modeļa ir veidota Rīgas Tehniskā universitāte. Valstsvizītes delegācijas sastāvā ir Rīgas mērs Gundars Bojārs, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas vēstniece Šveicē Elita Kuzma, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks admirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Delegācijā ir arī 30 uzņēmēji, kas pārstāv informācijas tehnoloģijas, finanšu un banku sektoru, tūrismu, metālapstrādi un citas nozares. “Latvijā ir plaša ārvalstu banku pārstāvniecība, taču nav nevienas no slavenajām Šveices bankām. Šajā ziņā ir jādibina kontakti,” lielo banku un finanšu nozares speciālistu īpatsvaru delegācijā – kopumā desmit – pamato Valsts prezidentes ekonomiskā padomniece Zane Zeibote. Baņķieriem un finansistiem paredzēta tikšanās ar lielākajām Šveices bankām. Vizītes otrajā dienā Cīrihē ieplānots apaļais galds, kurā piedalīsies abu valstu vadītāji un baņķieri. Par godu 100. gadadienai, kopš Šveicē ieradās Rainis un Aspazija, 2006. gada pavasarī Lugāno rīkos forumu Lugāno 2006. Pirms tam Lugāno forumi notikuši 1990. un 1996. gadā, pirmajā no tiem piedalījās Valsts prezidente profesore V. Vīķe-Freiberga. Forums notika 1990. gada aprīlī – dažas nedēļas pirms Latvijas neatkarības deklarācijas parakstīšanas 1990. gada maijā. V. Vīķe- Freiberga uzstājās ar priekšlasījumu, kurā uzdeva jautājumu: “Vai Pelnrušķīte paspēs laikā ierasties uz Eiropas balli?” Divpadsmit gadu pēc pirmā foruma Valsts prezidente valstsvizītē ar Šveices pārstāvjiem šodien un rīt spriedīs par abu valstu kopīgu dalību starptautiskajās organizācijās un dalīsies ar Šveici Latvijas pieredzē ceļā uz Eiropas Savienību. Šveices diplomātiskais protokols ik gadu paredz tikai divas valsts ienākošās vizītes, skaidro Valsts prezidentes padomnieks ārlietās Andrejs Pildegovičs. Šī būs piecdesmitā valstsvizīte Šveices vēsturē, tāpēc, domājams, tai pievērsīs īpašu uzmanību arī Šveices plašsaziņas līdzekļi. Šveices laikrakstu žurnālisti jau pirms vizītes intervējuši V. Vīķi-Freibergu, un laikrakstā Coop Zeitung gaidāmajai Latvijas prezidentes vizītei veltītas pat septiņas lappuses. Rīgas mērs atbalsta Dudajeva gatves pārdēvēšanu BNS 10/28/02 Pēc traģiskās ķīlnieku sagrābšanas Maskavā Rīgas mērs Gundars Bojārs paudis atbalstu bojāgājušā čečenu līdera un Čečenijas bijušā prezidenta Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanai, jo neredz viņa saistību ar Latvijas galvaspilsētu. Viņš gan uzsvēra, ka Latvijai nebūtu jāpakļaujas ārvalstu spiedienam ielu pārdēvēšanas jautājumos. Bojārs atzina, ka lēmums par kādreizējās Kosmonautikas gatves pārdēvēšanu nogalinātā čečenu līdera Džohara Dudajeva vārdā "bija nesakarīgs". "Kāds bija Dudajevam sakars ar Latviju un Rīgu man joprojām nav saprotams," sacīja mērs. Viņš gan atzīmēja, ka nevajadzētu saistīt traģiskos notikumus Maskavā ar visu čečenu tautu, bet jebkurā gadījumā ielas nodēvēšanai Dudajeva vārdā nabija pamata. Par Dudajeva gatves pārdēvēšanu dome varētu lemt arī nākamajā sēdē 5.novembrī, ja būs saņemts šāds ierosinājums. Bojārs šajā laikā būs komandējumā un tāpēc nevarēs sagatavot attiecīgu priekšlikumu. Īpašu uzmanību Dudajeva gatves nosaukumam gan Latvijā, gan Krievijā pievērsa pēc traģiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Maskavā, kur teātra centrā čečenu teroristi sagūstīja vairāk nekā 700 ķīlnieku, tajā skaitā arī trīs Latvijas iedzīvotājus. Krievijas specdienesti ķīlniekus atbrīvoja, taču vairāk nekā 100 cilvēku gāja bojā, visticamāk, saindējoties ar atbrīvošanas operācijas laikā lietoto gāzi. Latvijas iedzīvotāji izglābti, bet pagaidām nav zināms, kad viņi atgriezīsies Latvijā. Jau vēstīts, ka domes Pieminekļu padome neatbalstīja vairāku sabiedrisko organizāciju ieteikumu pārdēvēt Džohara Dudajeva gatvi. Vairākas Latvijas sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā Krievu sabiedrība Latvijā, septembra sākumā lūdza Rīgas mēru pārdēvēt bojāgājušā "čečenu terorisma pamatlicēja" Džohara Dudajeva vārdā nosaukto ielu Purvciemā. Džohara Dudajeva gatvi agrāk sauca par Kosmonautikas gatvi, taču 1996.gadā pēc Saeimas deputātu ierosinājuma to pārdēvēja. Latvija un Svētais Krēsls apmainās ratifikācijas rakstiem NRA 10/25/02 Piektdien Vatikānā plānota svinīga Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma ratifikācijas rakstu apmaiņas ceremonija, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departaments. Vatikāns jau ir noslēdzis 133 līgumus ar 35 valstīm – ar gandrīz visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, arī ar Lietuvu 2000. gadā un Igauniju 1998. gadā. Latvijas un Svētā Krēsla līgumu Saeima ratificēja 2002. gada 12. septembrī. Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, kas dod iespēju arī citām reliģiskajām konfesijām ar speciālo likumu palīdzību reglamentēt attiecības ar valsti, tādējādi veidojot līdzsvaru starp konfesijām. No Svētā Krēsla puses Ratifikācijas dokumentu apmaiņas protokolu parakstīs Viņa Svētības valsts sekretārs kardināls Andželo Sodāno, bet no Latvijas puses – Ministru prezidents Andris Bērziņš. Latvijas Katoļu baznīcu svinīgajā ceremonijā pārstāvēs kardināls Jānis Pujats un bīskaps Vilhelms Lapelis. Vizītes laikā A. Bērziņam paredzēta privāta audience pie Viņa Svētības Jāņa Pāvila II. 26. oktobrī pāvests atvadu vizītē pieņems Latvijas vēstnieku pie Svētā Krēsla Ati Sjanīti. Vatikānu šajā laikā apmeklēs arī tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups. Liepājā atklāj pieminekli kara lidotājiem NRA 10/28/02 Sestdien Liepājas lidostā atklāja piemiņas akmeni latviešu kara lidotājiem. Uzraksts uz tā vēsta: "Šajā lidlaukā atradās Latviešu kara lidotāju skola 1943./44. gadā." Vēstures dati liecina, ka no 1943. gada oktobra līdz 1944. gada septembrim notikuši pieci lidapmācības kursi, kuros sagatavoti 120 dažādas kvalifikācijas lidotāji. Personālsastāvā bijuši daudzi liepājnieki. Idejas autori ir Latviešu aviācijas vienības lidotāju veterānu kopa. Veterānus atbalstīja Liepājas pašvaldība, SIA Aviosabiedrība "Liepāja" direktors Aldis Mūrnieks un Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas pilsētas galvenais inspektors Gunārs Silakaktiņš. Latviešu īpatsvars Latvijā - 58,2% BNS 10/30/02 Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā mainījies arī atsevišķu tautību īpatsvars - latviešu īpatsvars kopš 1989.gada pieaudzis par 6,2%, sasniedzot 58,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, licina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Vienlaikus ar procentuālā īpatsvara palielināšanos latviešu skaits pēdējos gados Latvijā turpina samazināties. Kopš 1995.gada piedzimuši 87, bet nomiruši 132 tūkstoši latviešu. Latvijā atbilstoši pēdējiem datiem dzīvo 1 365 319 latvieši, un tas ir par 22 438 mazāk nekā 1989.gadā, liecina CSP izdotajā "Latvijas Demogrāfijas gadagrāmatā 2002" apkopotie dati. Samazinās arī otras lielākās Latvijā dzīvojošās nācijas - krievu - skaits. 1989.gadā Latvijā dzīvoja 905 515 krievi jeb 34% no Latvijas iedzīvotājiem. Pašlaik Latvijā ir 684 646 krievi, kuri veido 29,2% valsts iedzīvotāju. Krievu skaita samazināšanās galvenokārt skaidrojama ar šīs tautības cilvēku atgriešanos etniskajā dzimtenē un izceļošanu uz citām valstīm. Saskaņā ar pēdējiem CSP datiem Latvijā dzīvo arī 93 590 baltkrievi (4%), 61 593 ukraiņi (2,6%), 58 502 poļi (2,5%), 32 681 lietuvietis (1,4%), 9650 ebreji (0,4%), 8266 čigāni (0,4%), 3557 vācieši (0,2%), 2600 igauņi (0,1%) un 25 364 (1%) citu tautību pārstāvji. Visu lielāko tautību iedzīvotāju (izņemot čigānus) dabiskais pieaugums 1995. - 2001.gadā bija negatīvs. Uz 1000 iedzīvotāju 2001.gadā ir dzimuši 9, bet miruši 13 latvieši. Krievu vidū ir 15 mirušie un 8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Vismazākā dzimstība Latvijā ir ebrejiem - 3 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Vislielākā tā ir čigāniem - 20 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Vislielākā mirstība ir igauņiem - 22 mirušie uz 1000 iedzīvotāju, bet vismazākā tā ir čigāniem - 9 mirušie uz 1000 cilvēku. Visnegatīvākais dabiskais pieaugums Latvijā ir igauņiem - 8 jaundzimušie pret 22 mirušajiem uz 1000 cilvēku. Demonstrē Dainuskapja virtuālo versiju Lursoft 10/30/02 Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi šodien Latvijas Zinātņu akadēmijā prezentēja Dainu skapja elektronisko versiju Internetā. Jaunā sistēma tika atklāta šodien, par godu gadskārtējai K.Barona konferencei, kura tiek rīkota katru gadu, atzīmējot Barontēva dzimšanas dienu. Kopā sistēma jau šobrīd nodrošina pieeju Internetā 35 000 dainu tekstiem, 64 000 dainu variantiem un 119 000 dainu variācijām. Vairāk nekā divām trešdaļām dainu dati pieejami arī grafiskā attēla veidā, blakus tekstam ļaujot apskatīt ieskanētās dainu kartiņas. Lursoft izstrādātā meklēšanas sistēma dod iespēju ikvienam piekļūt Dainu skapja virtuālajai kopijai Interneta tīklā, meklēt tajā konkrētas dainas pēc vārdiem vai teksta fragmentiem, grupēt un atlasīt dainas pēc satura, tēmām, formas, vārdu izlokšņu pieraksta formā m un dialektiem, dainu iesūtītājiem, teicējiem un to pieraksta vietām. Dainu skapja elektroniskās versijas izveidi Latviešu folkloras krātuves darbinieki uzsāka 1994.gadā, kad šī iecere pirmo reizi tika apspriesta ar profesoru Imantu Freibergu. Darbs tika uzsākts ar viņa aktīvu atbalstu un ar Latviešu fonda Amerikā finansiālu atbalstu. Vēl nesen tika plānots, ka šis darbs tiks pabeigts ne ātrāk kā 2004. gadā. Šovasar, saņemot Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s Dati piemiņas medaļu par nozīmīgu informācijas sistēmu izstrādi, Lursoft vadība izteica piedāvājumu iesaistīt savus speciālistus, kā arī finansiālos un tehniskos resursus Latviešu folkloras krātuves fondu atorizā cijas gaitas paātrināšanai. Pamatos iecere tika realizēta, un šīs sadarbības rezultātā ikviens Interneta lietotājs var šķirstīt Barontēva dainu skapja lapiņas uz sava datora ekrāna. Meklēšanas sistēmā ir iekļauti visi Barona dainu sējumi, tai skaitā 6.sējums, jeb tā sauktās Nerātnās dainas. Dainu skapja sistēma tehniski izvietota un darbojas Lursoft datu centrā uz diviem serveriem. Kopējais datu apjoms šobrīd aizņem 80 Gigabaitus. Datu centram ir dublēts ātrgaitas optiskais pieslēgums Interneta t īklam 100 megabiti sekundē. Virtuālā Dainu skapja Interneta versijas radīšanai Lursoft pielietoja principi āli jaunu meklēšanas tehnoloģiju "Siets", kas izstrādāta uzņēmumā. Šī tehnolo ģija nodrošina dainu datu uzglabāšanu un apstrādi universālajos XML un UTF-8 standartos. Galvenā šīs tehnoloģijas priekšrocība ir iespēja kombinēt pilnteksta meklēšanu ar precīziem datu atlases nosacījumiem. Sistēma nodrošina informācijas ātru, 8...12reizes ātrāk salīdzinot ar profesionālām SQL bāzētām sistēmām, sameklēšanu ļoti lielos datu apjomos. Interneta adrese virtuālajam Dainu skapim ir www.dainuskapis.lv. Lursoft ir apmaksājis arī šīs domēna adreses reģistrāciju un nodod to kā dāvanu Latvijas folkloras krātuvei. Resursi Internetā: http://dainuskapis.lursoft.lv/ http://www.dainuskapis.lv/ - Dainu skapja Interneta adrese http://www.lfk.lv/ - Latviešu folkloras krātuves mājas lapa http://www.lursoft.lv/ - Lursoft mājas lapa. Sākas studentu iesvētības NRA 10/31/02 Vakar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē notika pirmo kursu iesvētīšana studentu kārtā. Studentu pašpārvaldes locekļi pastāstīja, ka pārbaudes notikušas pēc studentu idejām. Sociālo zinātņu fakultātē apvienojas dažādu nodaļu studenti, tāpēc iesvētībās notika sacensības arī starp nodaļām. "Esam izauguši no vidusskolas cūcībām," atzina pašpārvaldes locekļi. Sociālo zinātņu fakultātē šogad ir 282 studenti, kas studē komunikācijas zinātni, politiku, sociālo darbu, kā arī bibliotekārzinātnes. Tomēr studentu skaits varētu būt lielāks, jo ir studenti, kas palikuši vienā kursā otru gadu. Helovīna svētkos notiks masku gājiens LETA 10/30/02 Rīgas pilsētas izpilddirektors saskaņojis sabiedriskās organizācijas "Interaktīvais improvizācijas teātris "Drakons"" rīkoto masku gājienu Visu svēto dienas jeb Helovīna svētku ietvaros. Kā informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, gājiens paredzēts rīt, 31.oktobrī, no plkst.19 līdz 21 pa maršrutu: Bastejkalns - Torņu iela - Aldaru iela - Smilšu iela - Doma laukums - Šķūņu iela - Kaļķu iela - Rolanda statuja. Plānots, ka gājienā piedalīsies aptuveni 80 cilvēki. Gājiena laikā transporta kustība netiks ierobežota. Ir palicis siltāks... Sniegs ir nokusis un “iestā- jies” drēgns, pelēks rudens. Nu tā jau gluži nav – reizēm noskaidrojas un tad redzam, cik skaisti saulītē izskatās krā- sainās lapas koku zaros... Gaisa temperatūra gan ir svārstīga – pa dienu, ja spīd saulīte, ir samērā silts (+7oC), tad vakarā tā kā maz- liet piesalst, bet jau pēc brīža līst lietus?!.. Cerams, ka sniegs tuvākajā laikā ne- būs, un ka vēl varēsim baudīt zeltaino rudeni... Anda