K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 272: 2002. g. 8. - 14. novembris Rekordtempā apstiprina Einara Repšes valdību NRA 11/08/02 Bez debatēm un tikai divas dienas pēc 8. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas parlamenta vairākums izteica uzticību Jaunais laiks līdera Einara Repšes veidotajai valdībai. Valdība pirmajā sēdē plāno sanākt 12. novembrī. Atšķirībā no balsojuma par Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri par valdību nobalsoja visi 55 pozīcijas deputāti. Vēlākai apstiprināšanai atstāti divi ministri - sabiedrības integrācijas un labklājības. Latvijas Pirmā partija (LPP) vēl nav izvirzījusi citu sabiedrības integrācijas ministra kandidātu E. Repšes noraidītā Aleksandra Brandava vietā, bet ZZS nav izšķīrusies par vienu no iespējamajiem labklājības ministriem. Labklājības ministra funkcijas līdz tā apstiprināšanai pildīs pats premjers, bet sabiedrības integrācijas ministra amata pienākumus uz laiku varētu uzņemties īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks. E. Repše atturējās komentēt informāciju Neatkarīgajā par jaunā ekonomikas ministra Jura Lujāna darbošanos reliģiskajā sektā Prieka vēsts un dienesta stāvokļa izmantošanu šīs sektas labā. "Iepazīšos, izvērtēšu, patlaban nesteigšos ar komentāriem, taču ģimenes attiecībām draugu būšanām, reliģijas pārliecībai nedrīkstēs būt nekāda ietekme uz valdības darbu un lēmumiem, tai skaitā attiecībā uz personāliju komplektēšanu," solīja E. Repše. Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs Ringolds Balodis atzina, ka Prieka vēsts ir viņu uzmanības lokā, bet tikai saistībā ar tās kā juridiskas personas publisko darbību. Rakstā minētie pārmetumi par cilvēku diskrimināciju saistībā ar viņu reliģisko pārliecību ir Valsts cilvēktiesību biroja kompetence, jautājums par dienesta stāvokļa izmantošanu - Finansu policijas kompetence. Tikai tad, ja Finansu policija konstatētu konkrētu pārkāpumu, Reliģisko lietu pārvalde vai ģenerālprokuratūrai būtu tiesības vērsties tiesā pret sektu. Pašlaik pārvalde nekādas pret sektu vērstas darbības publikācijas dēļ nevar veikt, skaidroja R. Balodis. Šī valdība būs jauna - gan, ņemot vērā, ka tajā lielākoties darbosies cilvēki bez pieredzes valdībā, gan arī viņu vecumu. Trīs ministriem - Valdim Dombrovskim (finansu), Mārim Gulbim (iekšlietu) un Jānim Lujānam (ekonomikas) ir tikai 31 gads, Ministru prezidenta biedram - Ainaram Šleseram - 32, lielai daļai ministru ir ap četrdesmit gadu, bet vecākā ministre (49 gadi) būs Sandra Kalniete (ārlietu). I. Ūdre pauda, ka opozīcijas aizdomīgā klusēšana varētu nozīmēt to, ka tā krāj spēkus iebildēm par nākamā gada budžeta apstiprināšanu. Arī paši opozīcijas pārstāvji atzina, ka budžeta skatīšana Saeimā var kļūt par pirmo tās nopietno pārbaudījumu un nesaskaņu atklājēju. Tautas partijas (TP) deputāts Rihards Pīks prognozēja, ka vakar nodemonstrētā vienotība varētu plēnēt, kad, skatot valsts budžetu, "katrs ar tā palīdzību gribēs pateikties saviem atbalstītājiem". Viņu nedaudz nomierinot tas, ka valdības vispārīgajā deklarācijā tomēr esot ierakstīta apņemšanās budžeta deficītam nepārsniegt trīs procentu robežu no IKP. Arī opozīcijas partiju līderi žurnālistiem pauda kritiku par valdības deklarāciju. "Šī ir tukšākā un nekonkrētākā valdības deklarācija, kādu esmu redzējis," sacīja TP priekšsēdis Andris Šķēle, uzsverot, ka E. Repšes darbības plāni nav bijuši apspriešanas vērti debatēs pirms balsojuma par valdības izveidošanu. PCTVL frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns visu notiekošo vērtē "kā teātra turpinājumu". Viņām esot "sajūta, ka tas viss ir ļoti nenopietni, ka pie varas nav profesionāļi, bet studenti staigā visapkārt riņķī". E. Repše, jautāts par to, kad tiks izstrādāts deklarācijas izpildes rīcības plāns, sacīja: "Labāk jautājiet, kad darbi tiks izpildīti, nevis, kad būs gatavs plāns. Mēs koncentrēsim uzmanību nevis uz darba plāniem, bet darbiem." Ierēdņi varot nemaz nerakstīt atskaites, jo no viņiem tiekot gaidīti reāli darbi un priekšlikumi. Tajā pašā laikā, piemēram, M. Gulbis vispirms vēlas uzklausīt visu Iekšlietu ministrijas struktūrvienību vadību atskaiti par pēdējā gada laikā paveikto. Lai gan E. Repše vakar no bijušā premjera Andra Bērziņa pārņēma lietas, premjera biroja vadītāju viņš vēl nav izraudzījies. Jau pirmajās dienās viņš solīja ieviest jauninājumus valdības darbā, kā pirmo - atklātību. "Nebaidīsimies no žurnālistu klātbūtnes valdības sēdēs. Jauno laiku ideoloģija izplatīsies uz pašiem tālākajiem valsts pārvaldes stūrīšiem," apgalvoja E. Repše. Valdības veidotāji vēl nav aprēķinājuši, cik papildlīdzekļu no budžeta prasīs ministru skaita palielināšana, E. Repše vien bilda, ka "nesalīdzināmi vairāk to ietekmējuši aizejošie iepriekšējās valdības lēmumi". Jāteic, iepriekšējais finanšu ministrs Gundars Bērziņš pēdējā pilnvaru dienā parakstījis valsts galvojumus Latvijas pastam, Rojas ostai, zāļu ražotājam Kalceks kopumā par 10,15 miljoniem latu. Jautāts, kā tiks panākta nelielā pozīcijas pārsvara garantēšana svarīgos balsojumos un vai tāpat kā 7. Saeimā valdības frakcijām vienots balsojums par budžeta un nodokļu jautājumiem būs obligāts, jaunais premjers atbildēja, ka tas tiks panākts, iepriekš apspriežot visus jautājumus, "lai visas valdību veidojošās frakcijas varētu ar skaidru apziņu, ka tas ir labākais atrastais risinājums balsot par. Kad panākti frakciju viedokļi, tad atsevišķu deputātu personiskās domas pakļaujas frakciju disciplīnai. Ja nu kādam būs savi ļoti individuāli viedokļi, ko neizslēdzu četru gadu laikā, tad tam jābūt izņēmumam, un frakcijām jāanalizē, cik tas ir pamatoti," sacīja E. Repše. Pēc balsojuma par Saeimas priekšsēdētāju Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sāka bažīties, vai var paļauties tikai uz vīru un vārdu, un gatavojas piedāvāt koalīcijas partneriem jau izstrādātu līgumu par pozīcijas bloka izveidi. Kā Neatkarīgajai skaidroja zaļo priekšsēdis Indulis Emsis, tas būs oficiāls, konstitucionāls institūts, kāds paredzēts Saeimas kārtības ruļļa 188. pantā. Tas esot vajadzīgs, lai pirms atbildīgiem balsojumiem saskaņotu viedokļus. Atšķirībā no koalīcijas līguma bloks koordinēs Saeimas frakciju, nevis valdības darbu, un būs konstitucionāls. Ideja sasaucoties ar E. Repšes kopīgu frakciju sēžu organizēšanas iecerēm - līgumā noformulēs, kā tās tiks organizētas. Repše sola atklātību valsts pārvaldē LETA/BNS 11/12/02 svinīgi atklājot pirmo jaunā Ministru kabineta (MK) sēdi, Ministru prezidents Einars Repše definēja jaunās valdības darbības principus, starp kuriem ir arī pilnīgas atklātības nodrošināšana valsts pārvaldē, kā arī sadarbības un atvērtības princips. Sēdes atklāšanā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. "Esmu pārliecināts, ka mēs darīsim visu, lai attaisnotu gan Latvijas tautas, gan Valsts prezidentes cerības, kas šobrīd ir saistītas ar valdību," teica Repše. Viņaprāt, ir simboliski, ka pirmās MK sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par Latvijas interešu aizstāvību sarunās ar Eiropas Savienību lauksaimniecības sadaļā. "Mēs esam gatavi visi kopā aktīvi strādāt no pašas pirmās dienas. Vismaz tuvākajos četros gados, lai pārstāvētu mūsu valsts intereses visā pasaulē, tai skaitā ES," sacīja premjers. Ministru prezidents definēja vairākus principus, saskaņā ar kuriem strādās viņa valdība. Kā pirmais tika minēts godīgums un principialitāte, bet otrais - atklātība. Einars Repše sacīja, ka no šīs dienas atklātība tiek prasīta ne tikai no ikviena ministra, bet arī no ikviena valsts ierēdņa. "Lai ikviens ierēdnis apzinās, ka informācijas slēpšana no sabiedrības tiks uzskatīta par ļoti nopietnu pārkāpumu," sacīja premjers, kurš ir izšķīries rīkot atklātas valdības sēdes. Kā trešo valdības principu viņš minēja sadarbību un atvērtību, aicinot ministrus aizmirst par partejisko piederību, valdībā strādāt kā vienotā koalīcijā, visus jautājumus risinot koleģiāli. Ministru prezidents aicināja visu sabiedrību un iedzīvotājus līdzdarboties MK darbībā. "Tikai kopīgā darbā, liekot pilienu pie piliena, darbu pie darba, spēsim nopietni pavirzīties uz priekšu, un jau tuvākajā laikā," uzsvēra Repše. Kā ceturtais valdības princips izvirzīta attieksme pret saviem pienākumiem. "Reizēm šī attieksme no birokrātu puses ir nepieņemama. Attieksme ir jāmaina," sacīja valdības vadītājs, atgādinot, ka ikviens ierēdnis kalpo tautai un viņam ir jākļūst par draugu un palīgu ikvienam godīgam iedzīvotājam un uzņēmējam. Šāda izpratne ļaus attīstīt ekonomiku, palielināt budžeta ieņēmumus un nodrošināt labklājības līmeņa pieaugumu, piemēram, pensionāri saņems tādas pensijas, kādas sen jau gaida un ir pelnījuši. Repše atzina, ka par pilnīgi nepieņemamām darbībām tiks uzskatīta valsts institūciju pārbaudes uzsūtīšana konkurentam, nepamatotas birokrātiskas pārbaudes, lai kavētu uzņēmēju saimniecisko darbību vai izspiestu kukuļus. To institūciju vadītājiem, kuru padotie šādas darbības veic, ja situācija nemainīsies, jau pēc pāris mēnešiem būs jāskaidro sava rīcība, un iepriekšējo valdību laikā izmantotās atrunas vairs nelīdzēs. Jaunā Ministru kabineta pirmās sēdes atklāšanā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura savā runā uzsvēra, ka "katrs jūsu lēmums radīs tālejošas sekas un ietekmēs katru cilvēku Latvijā". "Tauta ir pārmaiņu un uzlabojumu gaidās," sacīja Vīķe- Freiberga, norādot, ka runa nav par atkāpšanos no ilggadējiem mērķiem un demokratizācijas centieniem, bet par to, lai valdība strādātu šo mērķu sasniegšanā un īstenotu principu "viens likums - viena taisnība visiem". Viņa norādīja, ka sabiedrība no jaunās valdības gaida "rīcību, kas veicinās vispārējo labklājību un pārmaiņas tajās lietās, kas izraisījušas neapmierinātību" - valsts atbalsta modrošināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sociālo nodrošinātību, labklājības līmeņa celšanu īpaši Latvijas laukos, likumdošanas sakārtošanu investīciju piesaistei, valsts pārvaldes spēju palielināšanu, korupcijas novēršanu. NATO galotņu sanāksmes Prāgā priekšvakarā valsts vadītāja jaunajai valdībai atgādināja, ka "drošība ir pamats vispārējai labklājībai" un tas prasīs nopietnus ieguldījumus ne tikai armijas attīstībā, bet arī robežu drošībā, finansu plūsmas un migrācijas kontrolē, kā arī valsts iekšējās drošības palielināšanā. "Jūs gaida sarežģīts darbs pie nākamā gada budžeta, integrācijas Eiropas Savienībā un NATO un sabiedrības integrācijas," pauda prezidente, norādot, ka aiz šīm frāzēm stāv konkrēti uzdevumi. Uzrunas noslēgumā viņa īpaši apsveica jaunos ministrus, novēlot viņiem saglabāt degsmi visas darbības laikā, bet visai valdībai sasniegt deklarētos mērķus. Šleseru aiz slēgtām durvīm ieceļ par ekonomikas veicinātāju NRA 11/14/02 Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera un premjera Einara Repšes sarunas par abu amatpersonu pienākumiem vakar risinājās aiz slēgtām durvīm pretēji E. Repšes paustajam valdības darba atklātības principam. E. Repšes palīgs Dans Titavs Neatkarīgajai sacīja, ka žurnālisti sarunās nevarēs būt klāt, jo tās esot divpusējas darba sarunas. Uz E. Repšes solītā atgādinājumu viņš sacīja: "Vai tiešām jūs domājāt, ka varēs piedalīties visās sarunās? Nedomāju, ka vajag sākt vulgarizēt atklātības principu." Premjera palīgs sacīja, ka atklāti taču nevarētu notikt, piemēram, E. Repšes un drošības dienestu pārstāvju sarunas. Jāteic, ka E. Repše iepriekš minējis, ka sarunas nebūs atklātas par jautājumiem, kas satur valsts noslēpumu un klasificēto informāciju, bet pārējam valdības darbam žurnālisti varēs sekot līdzi. Pirmo pārmetumu par paša deklarētā principa neievērošanu E. Repše saņēma pēc tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet arī toreiz viņš žurnālistiem argumentēja, ka tās bijušas pusdienas, un, ja vien žurnālisti netīšām būtu bijuši klāt, pusdienojot restorānā, tad informācija viņiem netiktu slēpta. No tikšanās A. Šlesers iznāca ar jaunu ieceri - pretēji iepriekšējam nodomam kūrēt valsts pārvaldes un reformu lietas viņš nolēmis "koordinēt vairāku ministriju darbu Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšanai" un savu biroju veidot uz Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) bāzes. Ar LAA par gaidāmo reorganizāciju iepriekš nekas netika runāts. Līdz šim LAA bija atbildīga par uzņēmējdarbības konkurētspēju, eksporta veicināšanu, investīciju piesaisti. Piesakot LAA likvidāciju, gan premjers, gan viņa biedrs kritizēja LAA līdzšinējo darbu, to raksturojot galvenokārt kā nodarbošanos ar bukletu izdošanu. Kā ziņo LETA, E. Repše noraidīja pieņēmumu, ka šādi pienākumi A. Šleseram piešķirti tikai tādēļ, lai viņam būtu, ko darīt. A. Šlesera vadībai tiks pakļauta speciāla komiteja, kurā būs finansu, zemkopības, ārlietu, vides, ekonomikas un satiksmes ministri, un tā pārraudzīs ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrādi ierēdņu darbu ekonomiskās attīstības veicināšanā. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka iecerētās izmaiņas nav lietderīgas, jo LAA ir starptautiski atpazīstama institūcija ar reputāciju, bet reorganizācija būtu tikai "to pašu vēžu pārkraušana citā kulītē". Ja jau A. Šlesers nolēmis tikt galā ar slinkiem cilvēkiem, tad, viņasprāt, pietiktu ar kadru maiņu. Saskarsme Tautsaimniecības padomes sēdēs liecinājusi par LAA darbinieku profesionalitāti. R. Karnīte uzskata, ka LAA paveiktais nav pietiekams, jo institūcijai trūcis līdzekļu. Atzinīgi LAA darbu novērtēja arī Tautsaimniecības padomes (TSP) priekšsēdētājs, bijušais LAA padomes loceklis Viktors Kulbergs. E. Repše savam biedram uzdevis arī izvērtēt, kāda valdības palīdzība būtu nepieciešama 2006. gada pasaules hokeja čempionāta organizēšanai Rīgā un ledus halles celtniecībai. Finanšu ministrs aizejot paraksta trīs galvojumus Diena 11/08/02 Nu jau bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš (Tautas partija) pēdējās darbadienās izsniedzis valsts galvojumus trim projektiem kopumā par 10,15 miljoniem latu. Galvojumi atbilstoši šā gada budžeta likumā paredzētajam piešķirti Latvijas pastam, Rojas ostas pārvaldei un zāļu ražotājam Kalceks. Latvijas pastam izsniegts četru miljonu latu galvojums pasta pārvadāšanas, apmaiņas un šķirošanas kompleksa celtniecības projektam, Rojas ostas pārvaldei - 550 000 latu apjomā ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programmai, a/s Kalceks - 5,6 miljonu latu apjomā labas ražošanas prakses ieviešanai, informē Finanšu ministrija. Līdz ar to parakstīti visi galvojumi, ko Saeima pērn atbalstīja šā gada budžeta likumā. Finanšu ministrs jau iepriekš izsniedzis valsts garantijas Latvijas Hipotēku bankai mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas projektam (3,6 miljoni latu), Mājokļu attīstības kreditēšanas programmai (1,2 miljoni latu), Kuldīgas rajona slimnīcai (1,8 miljoni latu) un LOK reģionālā sporta centra izveidei Valmierā (4 miljoni latu). Paredzēts arī izsniegt galvojumus valsts vārdā studiju un studējošo kredītiem. Kā ziņots, šā gada budžeta likuma grozījumos ir atbalstīti vēl divi galvojumi - zāļu ražotājiem a/s Olainfarm (6,8 miljoni latu) un SIA Silvanols (350 tūkstoši latu). Repšes partneri rīkojušies negodprātīgi NRA 11/09/02 Saeimas sēdē lemjot par grozījumiem šāgada valsts budžeta likumā, arī valdības koalīcijas partneri no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Latvijas Pirmās partijas un Zaļo un zemnieku savienības ir atbalstījuši steigā virzītos priekšlikumus par uzņēmumu parādu norakstīšanu un valsts galvojumu izsniegšanu. Tas noticis, neraugoties uz vairākkārtējiem premjerministra Einara Repšes aicinājumiem saviem topošajiem jaunās valdības partneriem atturēties no sasteigtu saimniecisko lēmumu pieņemšanas, kas palielina valsts budžeta deficītu, pēdējā brīdī pirms jaunās Saeimas darba sākšanas. Neatkarīgā noskaidroja, ka 31. oktobra Saeimas sēdē Ministru kabineta un Saeimas Budžeta komisijas priekšlikums par nodokļu parādu norakstīšanu 21 uzņēmumam par kopējo summu 7,6 miljoniem latu faktiski ir ticis atbalstīts vienprātīgi. Proti, balsojums par to nemaz nav noticis, jo nevienam deputātam pret šo priekšlikumu nav bijuši iebildumi. Tāpat bez iebildumiem tika akceptēta valsts tiešo aizdevumu parādu norakstīšana Jelgavas un Liepājas cukurfabrikām par kopumā miljonu latu. Tas nozīmē, ka neviens deputāts no TB/LNNK, tāpat kā LPP un ZZS, pārstāvjiem neuzskatīja par vajadzīgu likt šo jautājumu uz balsošanu. Jaunās valdības veidotājs Einars Repše Neatkarīgajai iepriekš uzsvēra, ka "līdzšinējās valdības darbība ir pierādījusi - lēmumi tiek pieņemti pavirši un bezatbildīgi, tāpēc būtu brīnums, ja izrādītos, ka šo uzņēmumu atlase izrādītos godīga un pamatota". Situācija ar valsts galvojuma piešķiršanu 6,8 miljonu latu apmērā zāļu ražošanas uzņēmumam Olainfarm ir sarežģītāka. Balsojums par šo priekšlikumu Saeimas sēdē notika, to atbalstīja daļa no tēvzemiešu deputātiem, bet neatbalstīja ZZS pārstāvošā Ingrīda Ūdre, kā arī LPP pārstāvji Andris Bērziņš un Jevgeņija Stalidzāne. TB/LNNK pārstāvošais Guntars Krasts, kurš neatbalstīja galvojuma piešķiršanu Olainfarm, Neatkarīgajai atzina, ka partijas nostāja nodokļu parādu dzēšanā iepriekš bija noraidoša. Taču budžeta grozījumu izskatīšana esot notikusi tādā tempā, ka "šķiet, mūsējie nemaz nebija sapratuši, ka notiek balsojums par parādiem". Savukārt Olainfarm galvojuma jautājumā frakcijas deputātiem attieksme jau iepriekš bijusi dažāda. G. Krasts arī sacīja, ka tēvzemiešiem ar jauno premjeru Einaru Repši nedz pirms Saeimas sēdes, nedz pēc lēmuma pieņemšanas nekādu pārrunu par parādu dzēšanu vai galvojumiem neesot bijis. Labklājības ministra amatam nosauc Tukuma rajona priekšsēdi Diena 11/14/02 Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcija labklājības ministra amatam izvirzījusi Tumes pagasta un Tukuma rajona padomes priekšsēdētāju Dagniju Staķi, bet šis lēmums nākamajā nedēļā vēl jāapstiprina LZS valdē. Kad ministra amata kandidāte būs oficiāli nominēta, premjers Einars Repše viņu izvērtēs, taču neesot pamata domāt, ka varētu būt kādi šķēršļi D.Staķes aicināšanai ministra amatā, Dienai sacīja premjera palīgs Dans Titavs. D.Staķe amatam izvirzīta viņas lielās dzīves un administratīvā darba pieredzes dēļ, Dienai sacīja ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, norādot, ka "pašvaldību vadītāji tomēr ir ļoti tuvu cilvēkam un vislabāk spēj iedziļināties vienkāršo ļaužu problēmās". Sākotnēji ZZS D.Staķi bija nosaukusi kā vienu no kandidātiem uz kultūras ministra amatu. D.Staķe presei sacīja, ka piekritusi kandidēt uz amatu, jo "man patīk jaunas lietas un ikdienā pašvaldību darbā ar sociālajiem jautājumiem esmu saskārusies kā ar vienu no mūsu darbības prioritātēm". Ja D.Staķei tikšot uzticēti ministres pienākumi, viņa īpašu uzmanību veltīšot maznodrošināto cilvēku dzīves līmeņa celšanai, kā arī daudzbērnu ģimeņu problēmām - viņa pati audzina četrus bērnus. D.Staķe ir dzimusi 1951.gadā, ieguvusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta mūzikas un dziedāšanas pedagoga specialitāti, kā arī Latvijas Universitātes sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā. Deviņus gadus D.Staķe ir pašvaldības vadītāja, no kuriem piecus vadījusi arī Tukuma rajona padomi. Četrus gadus viņa ir Latvijas Zemnieku savienības biedre. JL piedāvā vairot premjera varu Diena 11/14/02 Pēc partijas Jaunais laiks iniciatīvas jau sagatavots Valsts civildienesta likuma grozījumu projekts, kas ievērojami paplašina Ministru prezidenta pilnvaras ierēdņu sodīšanā. Grozījumi paredz, ka premjers tikai uz aizdomu pamata par būtisku pārkāpumu varēs pārcelt zemākā amatā jebkuru ierēdni, bet valsts sekretārus, Valsts kancelejas, Valsts civildienesta pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts policijas vadītājus, nenorādot pamatojumu, no amata atlaist. Pretēji valdības deklarācijā solītajam nepolitizēt valsts dienestu, premjeram būs arī tiesības noteikt, ka minētajos amatos persona ieceļama bez konkursa. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka jebkurai rīcībai šajā jomā jābūt rūpīgi pārdomātai un jāatbilst Latvijas parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem. "Citādi varētu būt ja ne sūdzības mūsu tiesās, tad katrā ziņā starptautiskās tiesās," viņa sacīja, Dienas lūgta paust viedokli par tiesību piešķiršanu premjeram bez pārsūdzības atlaist augstākos ierēdņus. Saeimas deputāts Edgars Jaunups (JL) Dienai stāstīja, ka grozījumi jau pagājušonedēļ izsūtīti trim pārējām koalīcijas partijām un kad tās būšot paudušas savu viedokli, tos virzīs pieņemšanai valdībā. Savukārt visu triju pozīcijas partneru pārstāvji Dienai sacīja, ka grozījumu projektu nav saņēmuši, līdz ar to konkrētās izmaiņas vēl nevar komentēt. Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka premjera lēmums par darba attiecību izbeigšanu ar iepriekš uzskaitītajiem augstākajiem ierēdņiem vai arī par viņu pārcelšanu kvalifikācijai atbilstošā citā amatā tajā pašā vai citā iestādē sakarā ar uzticības zaudēšanu "ir politisks, kas nav pārsūdzams tiesā". Turklāt piedāvātie grozījumi paredz, ka premjers ir tiesīgs noteikt, ka šā panta otrajā daļā norādītajos amatos var tik iecelta persona, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu. Jāatgādina, ka jaunās valdības deklarācijā skaidri teikts, ka kārtība, kādā premjeram ir tiesības atlaist viņa uzticību zaudējušos MK struktūras darbiniekus, tiks pieņemta, "vienlaikus nepieļaujot iespēju politizēt valsts dienestu". "Nevar bez politizācijas izvairīties no politizācijas," pretrunu Dienai centās skaidrot TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Guntars Krasts. Norādot, ka par konkrētiem grozījumiem varēs runāt tikai, kad tie būs izlasīti, viņš atzina, ka konceptuāli ir par šādu atlaišanas un amatā iecelšanas kārtību. Arī pārējo divu koalīcijas partneru pārstāvji agrāk sacījuši, ka konceptuālu iebildumu pret premjera pilnvaru palielināšanu ierēdņu sodīšanā tiem nav. To, ka minēto tiesību piešķiršana vienpersoniski valdības vadītājam, turklāt nedodot iespēju ierēdņiem lēmumu pārsūdzēt, nozīmē atsevišķu amatu politizēšanu, Dienai pirms tam atzinuši vairāki valsts pārvaldes speciālisti. Viņi uzsver, ka var būt situācijas, kad ierēdnis, lai tikai nezaudētu premjera uzticību un netiktu atlaists, būs ar mieru atbalstīt politiskā vadītāja iniciētus lēmumus, pat ja tie būs negodīgi vai nelikumīgi. Juriste Jautrīte Briede arī norādījusi, ka kādas normas pieņemšana likuma formā automātiski nenozīmē, ka tā ir arī tiesiska. Paredzot iespēju tikt atlaistiem bez pamatojuma, JL kā kompensāciju augstākajiem ierēdņiem piedāvā "katru mēnesi, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus izmaksāt pabalstu vienas vidējās izpeļņas apmērā". Savukārt, ja viņus pārceļ zemākā amatā, tikpat ilgi tiek izmaksāts pabalsts, kas atbilst starpībai starp veco un jauno vidējo izpeļņu. Abos gadījumos pabalsta izmaksāšanas laikā ierēdnim varēs piedāvāt atbilstošas kategorijas amatu un, ja viņš no tā atsakās, pabalsta izmaksāšanu pārtraukt. Jāpiebilst, ka pilnvaras atlaist augstākos ierēdņus premjeram plānotas tikai līdz 2006.gada vidum, tādējādi parādot, ka politiskie ierēdņi nevar palikt par sistēmu. Jāatgādina, ka JL vadītājs un tagad arī premjers Einars Repše agrāk pauda viedokli, ka valdības vadītājam jābūt iespējai par uzticības zaudēšanu atlaist jebkuru ierēdni arī zemākajos civildienesta līmeņos. Vēlāk partija no šīs domas atteicās, tomēr lielāka ietekme attiecībā uz viņiem premjeram būšot. Grozījumu projektā teikts, ka "izņēmuma gadījumā" premjeram ir tiesības jebkuru ierēdni, par kuru ir aizdomas, ka viņš saistībā ar amata pienākumu veikšanu (neveikšanu) ir izdarījis būtisku tiesību normu pārkāpumu, pārcelt zemākā amatā uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, turklāt saglabājot iepriekšējo algu. Paredzēts arī, ka ierēdni varēs pārcelt ne vien atbilstošas kvalifikācijas kategorijas kā līdz šim, bet arī augstākas un zemākas kategorijas amatā. To varēs darīt premjers vai jaunajā valdībā tieši viņam pakļautā Civildienesta pārvalde, bet ne augstāk vai zemāk par trim kategorijām. Premjeram tiek paredzētas arī tiesības ierosināt, pārņemt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim. Jānorāda, ka šādas tiesības premjeram pēc būtības piešķirs arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stāsies spēkā no nākamā gada. Vēl viens būtisks JL piedāvāts jauninājums ir civildienesta statusa piešķiršana arī valsts aģentūrām, kuras pašlaik strādā ārpus tā. Tāpēc plānots grozīt Publisko aģentūru likumu, kā arī mainīt ierēdņa definīciju, papildinot, ka ierēdnis ir arī persona, kas valsts pārvaldes iestādē sniedz publiskos pakalpojumus. EK Latvijai prognozē augstāko IK pieaugumu arī turpmāk Diena 11/14/02 Eiropas Komisija arī nākamajos divos gados Latvijai prognozē augstāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu pašreizējo kandidātvalstu vidū - 2003.gadā par 5,5%, 2004.gadā - par 6%. Šogad, kā liecina trešdien publiskotās Eiropas Komisijas prognozes kandidātvalstīm un dalībvalstīm, Latvijas IK pieaugums varētu būt nedaudz zemāks - 5%. Tomēr arī 2002.gadā Latvijā un Lietuvā no visām kandidātvalstīm ir sagaidāms visaugstākais IK pieaugums. IK pieaugumu 5% līmenī gan šim, gan nākamajam gadam trešdien prognozēja arī Latvijas Banka (LB), kas cerot, ka, par spīti "veselīgajai stagnācijai pasaulē vadošajās tautsaimniecībās, kā ASV un Eiropa", Latvijas ekonomika arī nākamgad uzrādīs stabilu attīstību. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs teica: sagaidāms, ka šā gada otrajā pusē valsts IK pieaugums temps būs bijis straujāks nekā pirmajā pusgadā un būs 5,5-5,7%, norādot, ka tautsaimniecības izaugsmi bremzējošs faktors ir kritums naftas tranzītā. Kā analizē EK, pērnā gada beigās Latvijas ekonomiskās attīstības tempi pamazām sāka palēnināties, galvenokārt sarūkot eksporta apjomiem. Tomēr iekšzemes patēriņš arī šogad saglabājies salīdzinoši augstā līmenī, ko var izskaidrot ar reālo algu pieaugumu. Nākamo divu gadu laikā EK Latvijai atkal prognozē eksporta apjomu pieaugumu un nemainīgi augstu iekšējā patēriņa līmeni. "Tiek pieņemts, ka Latvija turpinās paplašināt savus noieta tirgus pasaules ekonomikā, tādēļ eksporta apjoms palielinās diezgan strauji. Turpretim augošā konkurence ar kaimiņvalstu ostām negatīvi ietekmēs tranzīttirdzniecību un pakalpojumu eksports būs ierobežots," prognozē EK. Inflāciju šogad prognozē 1,9% līmenī. Ilgtermiņā, Latvijas un ES tirdzniecībai tālāk integrējoties, Latvijas cenas pakāpeniski tuvosies ES līmenim. Tādēļ nākamgad EK Latvijai prognozē 2,2%, bet 2004.gadā - 3% inflāciju. EK prognozē, ka arī nākamajos gados ekonomiskās izaugsmes augļus galvenokārt plūks strādājošie, kuriem tiek prognozēts reālo algu pieaugums līdz pat 4,5% gadā. EK nākamajos gados paredz arī nelielu budžeta deficīta pieaugumu. Ja 1999.gadā tas sasniedza rekordaugstu līmeni - 5,3% no IK, 2001.gadā valdības fiskālā politika to ļāva samazināt līdz 1,6% no IK. Budžeta deficīta samazināšana joprojām ir viena no Latvijas prioritātēm, tomēr ar ES un NATO saistītie izdevumi nākamajos gados to drīzāk varētu palielināt. 2002.gadam EK Latvijai budžeta deficītu prognozē 1,8% no IK, nākamajam gadam - 2,5%, bet 2004.gadam - 2,9% apjomā no IK. LB prezidents I.Rimšēvičs trešdien atkārtoti uzsvēra, ka 2003.gadā Latvijas valsts budžeta deficīta līmenim nevajadzētu pārsniegt 2% un jaunajai valdībai nevajadzētu atkāpties no iepriekšējās valdības pozitīvās tendences budžeta deficītu ar katru gadu samazināt. Valdība otrdien paziņoja, ka nākamā gada budžetu plāno ar 3% deficītu. Eiropas nauda Latgales jauniešu izglītībai Diena 11/08/02 Krāslavas novada domes projekts saņēmis ES Phare 2000 finansējumu reģionu attīstības izlīdzināšanai. Aplūkojot arodvidusskolas ledaini aukstās un nemājīgās klašu un darbnīcu telpas, grūti noticēt tās pārziņa un bijušā Krāslavas domes priekšsēdētāja Arkādija Petaško teiktajam, ka te - Daugavpils 38.arodvidusskolas Krāslavas filiālē - drīzumā būs vismodernākais profesionālās apmācības centrs Latgalē. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu un valsts investīcijas, te tiks izveidots noslēgts ražošanas cikls - no baļķa zāģēšanas un kaltēšanas līdz pat koka konstrukciju un iebūvēto mēbeļu ražošanai, atkritumu skaidu brikešu presēšanai un izmantošanai apkurē. Jau nākamgad jaunieši Krāslavā varēs apgūt augsta līmeņa profesionālo izglītību pie moderniem kokapstrādes darbgaldiem. Krāslavas novada domes projekts Kokapstrādes sektora attīstības veicināšana Latgalē ir viens no septiņiem Latgales pašvaldību projektiem, kuri saņēmuši ilgi gaidīto ES Phare 2000 programmas finansējumu reģionu attīstības izlīdzināšanai. Projekta kopējais budžets ir 653 000 eiro, no kuriem 75% ir ES finansējums, 15% - nacionālais līdzfinansējums, bet 10% segs vietējā pašvaldība. "Šie Latgales projekti ir liels pārbaudījums, tie būs kā ieraksts Latvijas CV. Ja projektus īstenos sekmīgi, tas atvieglos turpmāku finansējuma saņemšanu no ES fondiem," atzīst projekta koordinatore Ināra Dzalbe. Arodvidusskolas filiāli Krāslavā izveidoja pirms trim gadiem pēc skolas direktora Alekseja Beinara un Krāslavas pilsētas domes iniciatīvas. Līdz tam daudzi Krāslavas un tās apkaimes pagastu pusaudži pēc pamatskolas beigšanas vienkārši palika uz ielas, jo līdzekļu trūkuma dēļ nevarēja doties mācīties uz Daugavpili vai Rēzekni. Skola izrādījās ārkārtīgi vajadzīga - jau pirmajā gadā būvgaldnieka un mūrnieka specialitātēs tika uzņemtas divas grupas, un pašlaik te mācās 90 audzēkņu, no kuriem gandrīz puse ir sociāli nelabvēlīgo ģimeņu atvases. Skola izvietota bijušajā remonta un celtniecības pārvaldes ēkā, kuru audzēkņi remontē paši savām rokām. Kā Dienai pastāstīja I.Dzalbe, kokapstrādes nozare Latgalē ir viena no prioritātēm, tāpēc Phare 2000 konkursā bijuši iesniegti septiņi kokapstrādes projekti, no kuriem atbalstīts tikai krāslaviešu projekts. Kaut arī reālas investīcijas paredzētas tikai Krāslavā, labumu no to apgūšanas gūs viss novads. Bez arodvidusskolas Krāslavas novada domes partneri projektā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daugavpils nodaļa un Dagdas, Zilupes, Saukas un Rēzeknes arodvidusskolas, kuru pasniedzējiem tiks piedāvāta apmācība, pieredzes apmaiņas brauciens uz ES valstīm, kā arī attīstības plānu izstrāde. Patlaban izsludināti konkursi mācību darbgaldu un instrumentu iegādei un rajona nozīmes tranzītceļa - Indras ielas - rekonstrukcijas darbu veikšanai. "Kad Eiropas Komisijas pārstāvji pabrauca pa mūsu Indras ielu, viņiem neradās ne mazākās šaubas, ka šīs ielas remontā jāiegulda nauda," smejas I.Dzalbe. Latgales reģiona Attīstības aģentūras (LRAA) direktore Inga Goldberga atzīst, ka gan apstiprinātie, gan iesniegtie projekti ir ļoti nozīmīgi Latgalei un visai Latvijai kopumā, jo tie sekmēs novadu ekonomisko aktivitāti. Kopējais naudas apjoms, kuru saņems septiņi apstiprinātie Latgales projekti, kopā ar nacionālo līdzfinansējumu ir 6,8 miljoni eiro (4,1 miljons latu). I.Goldberga šo summu vērtē kā reģiona attīstībai nozīmīgu, taču salīdzina, ka tas ir mazāk, nekā dažos mēnešos Latvijā iztērēts vēlēšanu kampaņai. Stāstot par projekta dokumentācijas sagatavošanu ES finansējuma saņemšanai, I.Dzalbe atzīst, ka tā nav bijusi viegla. Daudzas pašvaldības no projektu iesniegšanas atturējis tas, ka būvdarbiem bijis jāizstrādā pilnīgs tehniskais projekts pēc starptautiskajiem standartiem angļu valodā, kas radījis papildu izmaksas. Arī tagad, projekta īstenošanas laikā, jāvadās pēc vienotiem standartiem, kas aprakstīti Praktiskajās vadlīnijās Phare, ISPA un SAPARD līgumu slēgšanas procedūrām, kas, kā smej I.Dzalbe, nu ir kļuvusi par projektu vadītāju mīļāko lasāmvielu. I.Goldbergu satrauc tas, ka šajā procesā ir bijis daudz paradoksu, kaut vai nesamērīgi garais laiks ministrijai vadlīniju sagatavošanā un ļoti īsais laiks, kas ticis atvēlēts pašvaldībām projektu sagatavošanai. Arī tas, ka nepārtraukti mainījušies projektu sagatavošanas nosacījumi un pieprasīto dokumentu apjoms bijis mērāms nevis lappusēs, bet desmitos kilogramu. "Zinot, kā veidojas pašvaldību budžets, komiska izskatās valdības striktā nostāja, ka pašvaldībai noteikti jānodrošina 10% un vairāk līdzfinansējuma, turklāt viena, nevis 2-3 gadu laikā, kā tas plānots sākotnēji," saka I.Goldberga. I.Goldberga bija Īrijā, kad īri referendumā izteikuši atbalstu ES paplašināšanai. Šīs valsts valdība efektīvi strādājusi ar ES institūcijām, lai saņemtu tās finansējumu, tomēr viņu nepatīkami pārsteidzis tas, ka Īrijā ir ļoti mazinājusies pašvaldību loma. Kā teica I.Goldberga, runājot ar īriem, vairākkārt izskanējis pārmetums par centralizēto pieeju līdzekļu novirzīšanai reģioniem. Līdzīgas bažas I.Goldbergai ir par ES reģionālo fondu sadali Latvijā. "Vērtējot, ko ES reģionālā politika varētu dot Latgalei, noteicošais būs tas, vai Latgale tiks uzskatīta par reģionu Eiropas kontekstā. Ja par vienu reģionu tiks uzskatīta visa Latvija, kā tas tiek virzīts pašlaik, tad man atliek tikai cerēt, ka Rīgā vai citos lielākajos centros nespēs visu ES naudu paņemt un kaut kas tiks arī Latgalei, bet tā nebūs konkrēta politika, bet gan nejaušas investīcijas," rūgti atzīst LRAA direktore, secinot, ka svarīgākais faktors novada attīstībā būs ne ES nauda, bet gan Latvijas valdības reģionālā politika un pašu vēlme un spēja strādāt. I.Goldberga saka, ka no šābrīža plānošanas procesa grūti pateikt, cik lielu ES finansējumu Latgale varētu saņemt nākotnē. "Kad ministri vai ES ierēdņi sauc milzīgus skaitļus, patlaban tas mums neko nenozīmē - vērtība tiem ir tikai tad, kad redzam, ka mums pašiem ir iespēja gatavot projektus, ieviest un redzēt tos darbojamies." Septembrī pieaug rūpniecības produkcijas izlaide Dienas bizness 11/11/02 Šī gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri par 9.6 % palielinājusies rūpniecības produkcijas izlaide, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide pieauga par 24.8 %, apstrādes rūpniecībā - par 10.5 %, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē -par 5.6 %. Šī gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri pieaugums vērojam pārtikas un dzērienu ražošanas nozarēs. Dzērienu ražošanā produkcijas izlaide pieaugusi pat par 23.7 %. Pārtikas nozarē pieaugums bijis arī maizes un konditorejas izstrādājumu, gaļas un tās produktu ražošanā, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā. Pārējās pārtikas nozarēs produkcijas izlaide samazinājusies, piemēram, zivju un to produktu pārstrādes un konservēšanas nozarē samazinājums bijis par 15.7 %. Kā ziņo CSP, ražošanas apjomu pieaugums par 44.4 % vērojams ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramikas, cementa, betona u.c.) ražošanā - par 18 %, celulozes, papīra un tā izstrādājumu ražošanā - par 16.3 %., mašīnu un iekārtu ražošanā - par 11.8 %. Ražošanas apjomi par 63.4 % samazinājušies ādu apstrādes un apavu ražošanas nozarē. Protestē pret naftas terminālu Daugavgrīvā NRA 11/08/02 Mājaslapā www.bolderaja.com pret plānoto naftas termināla būvniecību Daugavgrīvā protestu izteikušas 124 privātpersonas, 30 sabiedriskās organizācijas un uzņēmumi, ziņo LETA. Negatīvo attieksmi pret plānoto terminālu izsaka Rīgas Tehniskās universitātes Vides modelēšanas centrs, Latvijas koalīcija par tīru Baltiju, Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs, Valsts ģeoloģijas dienests, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Vides filmu studija un citas organizācijas. Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu BNS 11/11/02 Ar koncertiem, dievkalpojumiem, militārām parādēm un atceres pasākumiem Latvijā pirmdien atzīmēja Lāčplēša dienu. Rīgā Lāčplēša dienas pasākumi sākās plkst. 9 Doma baznīcā ar ekumenisko dievkalpojumu, plkst.11 Rīgas Brāļu kapos notika vainagu nolikšanas ceremonija, savukārt plkst. 13 sākās Rīgas garnizona vienību militārā parāde pie Brīvības pieminekļa. Pēc tam NBS štāba bataljona goda sardzes rota un NBS štāba orķestris caur Vecrīgu devās uz Rīgas pili, kur plkst. 14 pie Valsts prezidentes rezidences notika svinīga goda sardzes atjaunošanas ceremonija. Pasākumā piedalījās Vīķe-Freiberga, aizsardzības ministrs, NBS komandieris Raimonds Graube, kā arī armijas spēku veidu komandieri un citas valsts amatpersonas. Lāčplēša dienas atceres pasākumi turpinājās plkst. 15 pie pieminekļa Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919.gadā, bet vakarā plkst. 19 Rīgas Latviešu biedrības namā notika NBS virsdienesta karavīru balle. Godinot 1919.gada brīvības cīnītāju piemiņu, Sudrabkalniņā notika atceres pasākums, kurā piedalījās Rīgas domes, Aizsardzības ministrijas un skolu pārstāvji. Mūkusalas ielā pie dzelzceļa tilta atklāja pieminekli cīnītājiem pret Bermontu. Vakarā vīru kopa "Vilki" un folkloras kopa "Skandinieki" uzstājās ar koncertu Strēlnieku laukumā, pie Okupācijas muzeja. Pēc koncerta notika lāpu gājiens uz Rīgas pili, kur pie pils mūra, kā ik gadu Lāčplēša dienā, iedega svecītes. Rīgas jūras pasažieru ostā iedzīvotāji pirmdien no plkst.14 līdz 17 varēja apskatīt trīs Jūras spēku karakuģus - mīnu traleri M-01 "Viesturs", mīnu meklētāju M-03 "Namejs" un patruļkuģi P-02 "Lode". Lāčplēša dienu atzīmēja arī citviet Latvijā. Liepājā un Rēzeknē notika militāra parāde, bet Talsos bija lāpu gājiens. Parāde bija arī Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonā. Jūrmalā par godu Lāčplēša dienai notika jau par tradīciju kļuvušais dievkalpojums Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un lāpu gājiens, uzstādīja arī piemiņas akmeni latviešu karavīriem Jaundubultu kapos. Ventspilī par godu 11.novembrim tika noturēts piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie Baltā krusta un Nezināmā kareivja kapa. Valmieras rajona Kocēnos skolēni kopā ar vietējo skautu un gaidu organizāciju devās militārā stafetē, bet Ādažu garnizona vienību karavīri pēc Gulbenes rajona militārā dienesta nodaļas ielūguma piedalījās Lāčplēša dienai veltītā pasākumā Gulbenes rajona Tirzas pamatskolā. Skolēni varēja iepazīties ar strēlnieku ieroču un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanai nepieciešamā ekipējuma izstādi, kā arī noskatīties videofilmas par Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljonu un mobilo strēlnieku mācību centru. Latvija ieguva savu valstisko neatkarību 1918.gada 18.novembrī, tomēr vēl līdz 1919.gada 11.novembrim Latvijas karavīriem nācās izcīnīt jaunās valsts neatkarību nevienlīdzīgās cīņās ar vācu karaspēku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu, kurā piemin Latvijas brīvības cīņās kritušos karavīrus, bet 18. novembrī svin Latvijas neatkarības pasludināšanas gadadienu. Oktobrī 5000 autovadītājus soda par drošības jostu nelietošanu BNS 11/08/02 Oktobrī Ceļu policijas darbinieki par drošības jostu nelietošanu sodījuši gandrīz 5000 automašīnu vadītāju, informēja ceļu policijā. Kopumā par drošības jostu nelietošanu ir sodīti 4853 šoferi, brīdināti - 6302, bet par bērnu sēdeklīšu nelietošanu automašīnā, pārvadājot bērnus, sodīti 92 automašīnu vadītāji, bet brīdināti - 152. 2002.gada oktobrī par gājēju pārejas šķērsošanas noteikumu pārkāpumiem sodīti 476 automašīnu vadītāji, bet par ielas šķērsošanu tam neparedzētā vietā sodu saņēmuši 340 gājēji. Rīgā notiek Mārtiņdienas gadatirgus LETA 11/10/02 Svētd\dien Rīgā notika vairāki ar Mārtiņdienu saistīti pasākumi - gadatirgus, koncerti un izrādes. Rīgas Latviešu biedrībā no plkst.12 notika sarīkojums "Ei, Mārtiņ, labo vīr!". Pasākumā bez koncertuzveduma bija arī Mārtiņdienas našķu tirgotava, izrāde, "Sveiks, nelaiķi!", Mārtiņa dzīšana - rotaļas lieliem un maziem, kora, deju kolektīva un vokālā ansambļa uzstāšanās. Atpūtas centrā "Lido" Krasta ielā plkst.11 notika Mārtiņdienas gadatirgus un kaķu izstāde. Bērnu un jauniešu centrā "Altona" Mārtiņdienas sarīkojumi sākās no plkst.15. Tajos piedalījās "Lauku kapela", bērnu deju kolektīvs "Altona" un tautas deju ansamblis "Dardedze". Kultūras un atpūtas centrā Imanta plkst.13 notika pasākums bērniem "Pūka ekspedīcijas gājiens", jeb "Mārtiņi Pūka dzimšanas dienā". Dabā no- tiek brīnumu lietas . . . Ir visi iespējamie nokrišņi gan- drīz vienlaikus – gan snieg slapjš, gan ne-slapjš sniegs, gan līst lietus. Nedēļas sākumā nedaudz sasniga, nu vismaz zeme ir balta, savukārt šodien (trešdien) līst lietus! . . . Izskatās jau interesanti – zem kājām sniegs, bet līst lietus?! . . . Taču ne kājāmgājējiem, ne auto- braucējiem tas nav diezko patīkami, jo ir pamatī- gi slidens. Laikaziņi gan stāsta, ka jau pievaka- rē lietus būšot nokausējis gandrīz visu ledu... Redzēsim kā būs!... Arī temperatūra mai- nās – ja apm. pēdējās četras dienas bi- ja vidēji –3oC (dienā), tad šodien jau ir 0oC, bet rīt jau bū- šot ap +3oC... Anda