K a s j a u n s L a t v i j ā ? No. 273: 2002. g. 15. - 21. novembris Spītējot laika apstākļiem, valsts svētki plaši apmeklēti ] NRA 11/19/02 Ar astoņu minūšu ilgu salūtu krastmalā un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu pie Brīvības pieminekļa vakar noslēdzās Latvijas valsts proklamēšanas 84. gadadienas svinības. Šogad svētku salūts tika rīkots 11. Novembra krastmalā, nevis Brīvības pieminekļa apkaimē, kā tas notika pērn. Līdz ar to skatītājiem vietas bija krietni vairāk. Par 18. novembra svētku svinību sākumu varētu uzskatīt tradicionālo Latvijas studentu korporāciju rīkoto gājienu pašā rīta agrumā uz Brāļu kapiem, lai godinātu par Latvijas neatkarību kritušo cīnītāju piemiņu. Lai gan laika apstākļi bija diezgan slikti, gājienā piedalījās gandrīz tūkstotis studentu. Valsts augstākās amatpersonas svinības sāka mazliet vēlāk ar ekumēnisko dievkalpojumu Doma baznīcā. Pirmoreiz šāds dievkalpojums notika pērn. Par Latvijas valsti lūgšanas augstākajiem spēkiem teica Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše, kā arī citi pazīstami cilvēki. Mazliet vēlāk amatpersonas devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa - gājiena priekšgalā gāja prezidente, premjers un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Pēc valsts augstākajām amatpersonām ziedus pie pieminekļa nolika armijas vadība, Saeimas deputāti un ārvalstu diplomāti. Pie pieminekļa pulcējās arī vairāki simti cilvēku, no kuriem pārsteidzoši daudziem bija sarkanbaltsarkanie karodziņi - tos dalīja turpat esošās jaunietes. Jau pēc brīža valsts vadītāji steidzās uz Saeimu, kur sākās svinīgā sēde. Saeimas priekšsēdētāja I. Ūdre svinīgajā uzrunā pieminēja Latvijas valsts proklamēšanu Nacionālajā teātrī 1918. gadā, kā arī 1. Saeimas pirmo sēdi 1922. gada 7. novembrī. I. Ūdre atgādināja, ka neatkarība izcīnīta asiņainās cīņās un, ja valsts pamatlicēji nebūtu apvienojuši visus nozīmīgākos Latvijas politiskos spēkus, sabiedriskos darbiniekus un latviešu karavīrus, nebūtu bijis arī šo abu svinīgo notikumu. "Latvija ir kā pērle Dieva rokās. Mūsu ziņā ir to kopt un spodrināt," uzrunas nobeigumā teica I. Ūdre. Desmito gadu pēc kārtas 11. Novembra krastmalā notika karaspēka parāde, kas pulcēja milzīgu skaitu interesentu. Pēc aptuveniem datiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību spēka demonstrāciju vēroja vairāk nekā 5000 cilvēku. Sanākušie lielākoties bija jaunatne, kā arī ģimenes - pavisam mazi bērneļi vēl sēdēja ratos, bet nedaudz lielāki tika sēdināti tētiem uz pleciem, lai arī varētu redzēt parādi. "No senseniem laikiem tiesības nēsāt ieroci ir bijušas tikai brīviem vīriem, vergiem šādas tiesības bija liegtas," uzrunā uzsvēra Valsts prezidente. "Mums tagad ir savi bruņotie spēki, kuros Latvijas dēli un meitas var stāties un gatavoties mūsu valsts drošības aizstāvībai. Drošība nav lieka greznība, drošība ir nepieciešamība." Pēc prezidentes svinīgās uzrunas sekoja himna, kā arī negaidīti spēcīga 21 lielgabala zalve no pieciem uz AB dambja novietotiem lielgabaliem, iedarbinot automašīnu signalizācijas iekārtas Vecrīgā un saraudinot sabijušos bērneļus. Pēc tam NBS orķestra pavadījumā pa krastmalu svinīgi soļoja karavīri, brauca tehnika. Gaisa spēkus pārstāvēja trīs helikopteri, bet transportlidmašīna nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ gaisā nepacēlās. Daugavā atradās krasta apsardzes kuģi. Pēc parādes vecpilsētā bija ļoti daudz cilvēku, kas devās sasildīties kafejnīcās vai arī vienkārši pastaigājās, vēl negribēdami doties mājup. Vēl lielāku publikas pieplūdumu krastmala piedzīvoja vakarpusē, kad cilvēki straumēm plūda skatīties salūtu, kas vienmēr bijis kā svētku noslēguma akords. Valsts prezidente saņēmusi vairāku valstu kolēģu apsveikumus valsts svētkos, kuros laba vēlējumi nodoti arī Latvijas tautai. Apsveikumi jau dienu pirms svētkiem bija saņemti no Šveices, Austrijas, Krievijas, Ukrainas, Gruzijas un Maltas prezidentiem, Romas pāvesta Jāņa Pāvila II, Japānas imperatora Akihito un ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana. Arī daudzviet ārvalstīs vakar atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Tā, piemēram, svinīgās pieņemšanas rīkoja Latvijas vēstniecība ASV, Krievijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un citur. Ja mainīsies Latvija, mainīsies arī visa pasaule TVNET/LETA 11/18/02 "Ja mainīsies mūsu valsts, varbūt mainīsies arī visa pasaule," šodien dievkalpojumā Doma baznīcā, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 84.gadadienai, sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags. "Lūk, tas ir ceļš no svecītes līdz salūtam," sacīja arhibīskaps, tēlaini salīdzinot laiku, kad Latvijas proklamēšanas gadadienu bija liegts publiski atzīmēt, ar šodienu, kad to svin visā valstī. Vanags sprediķī runāja par atgriešanos pie pirmās mīlestības, kas ir dedzīga un karsta, kas ir lēnprātīga, nav ļauna, priecājas par patiesību. Arhibīskaps izteica cerību, ka Latvijas tauta sapratīs, kas mīl ar pirmo mīlestību, "nostumjot nost to lukturus", kuri tā nemīl. Latvijas valsts 12 gados no "svecītes līdz salūtam" noietais ceļš, pēc Vanaga sacītā, nenoliedzami dod mums iemeslu lepoties ar paveikto. "Tās nav mazas lietas," sacīja arhibīskaps, piebilstot, ka tomēr ir daudz to, kam pēc šiem 12 neatkarības gadiem "negribas gleznot puķes". Dievkalpojumā speciālas vietas tika paredzētas Saeimas, kā arī ārzemju diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Uz dievkalpojumu Doma baznīcā ieradās gan vecās, gan jaunās valdības pārstāvji. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ieradās ar vīru, premjers Einars Repše ieradās viens pats, savukārt citi valdības un Saeimas pārstāvji galvenokārt uz dievkalpojumu bija atnākuši kopā ar savām ģimenēm. Dievkalpojumu apmeklēja arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers ar sievu, Saeimas deputāti Inesi Šleseri. Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajā dievkalpojumā piedalījās arī Latvijas armijas augstākās amatpersonas, kā arī NBS vienību kareivji. Ieradās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris pulkvedis Raimonds Graube, NBS komandiera vietnieks admirālis Andrejs Gaidis Zeibots, NBS štāba priekšnieks pulkvedis Kārlis Krēsliņš. Pārējie dievkalpojuma apmeklētāji pārsvarā bija vecāka gadu gājuma cilvēki. Vīķe-Freiberga dodas uz NATO galotņu sanāksmi Prāgā LETA 11/20/02 Trešdien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Prāgu, lai piedalītos Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) galotņu sanāksmē "Prāga 2002", informēja Valsts prezidenta preses dienests. NATO galotņu samita laikā Valsts prezidentei plānots plašs aktivitāšu klāsts. Paredzams, ka rīt prezidente sniegs intervijas laikrakstam "Financial Times", kā arī televīzijai CBC. Vīķe-Freiberga piedalīsies arī Prāgas sanāksmes uzņemšanas komitejas rīkotā pieņemšanā sanāksmes dalībniekiem. Savukārt ceturtdien, 21.novembrī, pēc NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmes Vīķe-Freiberga sniegs interviju Latvijas Televīzijas tiešraidē, kurai sekos prezidentes preses konference un intervijas Latvijas medijiem Prāgas Kongresu centrā. Kā informē prezidentes preses dienests, paredzēts, ka Vīķe-Freiberga piedalīsies arī ASV NATO komitejas rīkotajās sarunās, kā arī līdzās citu NATO uzaicināto valstu vadītājiem tiksies ar Ziemeļatlantiskās padomes pārstāvjiem. Tikšanās laikā uzrunas teiks NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, Čehijas prezidents Vāclavs Havels, kā arī septiņu uzaicināto valstu vadītāji. Plānots, ka Vīķe-Freiberga sacīs runu radio "Brīvā Eiropa/Radio Brīvība", kā arī sniegs intervijas starptautisko mediju pārstāvjiem. Vīķe-Freiberga kopā ar Viļņas desmitnieka valstu vadītājiem Prāgas pilī tiksies ar prezidentu Havelu. Piektdien, 22.novembrī, Vīķe-Freiberga kopā ar pārējo Baltijas valstu un Dānijas valsts vadītājiem tiksies ar žurnālistiem. Paredzams, ka prezidente piedalīsies Eiroatlantiskās partnerības padomes samitā Prāgas Kongresu centrā. Piektdien Prāgas Municipālajā namā notiks arī Baltijas valstu jauniešu akcija, kas vērsta uz atbalstu Baltijas dalībai NATO. Vīķe-Freiberga tiksies ar jauniešiem, kā arī teiks uzrunu. Kā informē prezidentes preses dienests, Vīķe- Freiberga Prāgā apmeklēs arī "Kremerata Baltica" koncertu. Negrib referendumu par NATO Diena 11/20/02 Neviena no lielajām politiskajām partijām nevēlas rīkot referendumu par Latvijas iestāšanos NATO, pamatojot, ka to nepieprasa Satversme, tautas nobalsošana maksā dārgi un sabiedrības atbalsts dalībai aliansē ir augsts. Vienīgais izņēmums ir kreiso apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kur atkal iezīmējas pretrunas tās trīs veidotāju vidū, jo Tautas saskaņas partija tautas nobalsošanu nevēlas, bet tās radikālākie partneri uzskata par obligātu. Lai gan referendums par iestāšanos citā starptautiskajā organizācijā - Eiropas Savienībā - uzskatīts par pašsaprotamu, politiķi skaidro, ka NATO gadījumā Latvija organizācijai nenodod daļu suverenitātes lēmumu pieņemšanā. Tā esot atšķirība, kāpēc par vienu referendums jārīko, par otru - ne. "Referendums jau bija 5.oktobrī, kad 80% vēlētāju balsoja par partijām, kas atbalsta iestāšanos NATO. Kāpēc vēl naudu tērēt? ES gadījumā mēs iestājamies valstu savienībā, bet NATO - drošības paktā," teica Jaunā laika ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Referendums izmaksātu ap 1,2 miljoniem latu, Diena noskaidroja Centrālajā vēlēšanu komisijā. "Latvija saglabā visas savas suverenitātes daļas un varēs cīnīties par savām interesēm lēmumu pieņemšanā, tāpēc es neredzu, ko referendums te varētu mainīt," saka ārlietu ministre Sandra Kalniete. Līdzīgi domā arī pārējie valdības koalīcijas partneri, un tam piekrīt arī opozīcijā esošā Tautas partija un ārpus parlamenta palikušie LSDSP un Latvijas ceļš. "Satversme jau to neprasa, bet normāli būtu noskaidrot tautas viedokli, bet mēs nebūsim referenduma rosinātāji," domīgi novelk Juris Bojārs (LSDSP). "Ja vajadzēja referendumu, tad brīdī, kad tika nolemts iestāties NATO, palielinot arī aizsardzības izdevumus," teic Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve Ingrīda Ūdre. Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Oskars Kastēns atzīmē, ka aktuālāks par NATO ir referendums par ES, tas būtu dārgi, turklāt sabiedrības atbalsts NATO ir augsts. Pēdējā socioloģiskajā aptaujā vasarā labvēlīgi vai neitrāli pret dalību aliansē attiecās 66,1%. Visnegatīvāk noskaņoti ir cittautieši (43,8% pret), nepilsoņi (40%) un Latgales iedzīvotāji (41, 1%), liecina Latvijas faktu dati. Bijušais Ārlietu komisijas vadītājs Guntars Krasts (TB/ LNNK) norāda, ka referenduma piekritēju argumenti ir "samērā skopi" un galvenie - aizsardzības budžeta palielinājums, kam būtu jāpiekrīt arī tautai, vai karavīru sūtīšana dalībai militārās operācijās - risināmi valdību un parlamentu līmenī. Visneskaidrākā ir PCTVL rīcība. "Mēs esam atraduši kompromisu, ka par to nediskutējam. (..) Mums ir dažādi viedokļi, bet pašlaik svarīgāki ir citi uzdevumi, nekā skaldīt matus par drošības risinājumiem," teica TSP pārstāvis Jānis Urbanovičs. Tikmēr Līdztiesības līdere Tatjana Ždanoka uzstāj, ka referendums obligāti nepieciešams, jo jautājums par NATO ir jautājums par valsts nākotni, bet viņas partija parakstu vākšanu tā rīkošanai nerosināšot. Kā iespēju viņa min prasību Satversmes tiesā, kam būtu jāizlemj, vai dalība NATO referendumā ir obligāti lemjama vai ne. Dienai neizdevās sazināties ar trešā partnera - sociālistu - vadību, bet pārējo teiktais vedina domāt, ka arī tie vēlas referendumu. Satversmes Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka Satversme ne vien neprasa, bet pat neļauj rīkot referendumu par NATO, jo par starptautiskajiem līgumiem tautas nobalsošana nav paredzēta. "Tam būtu vajadzīgi Satversmes grozījumi. Jebkurā gadījumā tas ir politiķu jautājums," viņš teica. 51% iedzīvotāju atbalsta pēc iespējas ātrāku Latvijas iekļaušanos NATO LETA 11/20/02 Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" šā gada oktobrī veiktā pētījuma rezultāti. Apgalvojumam, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO, pilnībā piekrituši 22,9% respondentu, bet 28,1% - drīzāk piekritis. Apgalvojumam pilnībā nepiekrīt 16,1% Latvijas iedzīvotāju, bet 22,5% - drīzāk nepiekrīt. 10,4% aptaujāto nav varējuši atbildēt uz šo jautājumu. Līdzīgu aptauju SKDS veic ik mēnesi. Šā gada septembrī apgalvojumam, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO, piekrita 53,4% respondentu, augustā - 51,3%, jūlijā - 51,8%, jūnijā - 45,9%, maijā - 43,5%. Savukārt pirms gada, 2001.gada oktobrī, minēto apgalvojumu atbalstīja 46,7% aptaujāto. Šā gada oktobrī veiktā aptauja rāda, ka Latvijas ātrāku iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē biežāk atbalsta Latvijas pilsoņi - 58,3% pilsoņu piekrituši, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO. Šim apgalvojumam piekrīt tikai 20% nepilsoņu. Arī latvieši ir tie, kas biežāk atbalsta mūsu valsts iestāju NATO - 68,3% latviešu piekrīt apgalvojumam, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO. Šo apgalvojumu atbalsta tikai 26,9% krievu, kā arī 36,2% citu tautību pārstāvju. Aptauja rāda, ka atbalsts Latvijas ātrākai iestājai NATO ir atkarīgs arī no respondentu dzimuma, vecuma, izglītības, ienākumiem, kā arī no tā, kur aptaujātie dzīvo. Ātrāku Latvijas iestāju Ziemeļatlantijas aliansē biežāk atbalsta sievietes - 51,2%, gados jaunāki iedzīvotāji, t.i., vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem - 61,5%, bet vecuma grupā virs 55 gadiem - 46,3%. Apgalvojumam, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO, biežāk piekrīt iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 62,7%, kā arī kurzemnieki - 55%. SKDS aptauju veica no šā gada 19. līdz 25.oktobrim. Tajā noskaidrots 1116 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem viedoklis. Valsts parāds grauj cerības NRA 11/21/02 Finansu ministrijas izstrādātās ekonomikas attīstības prognozes liecina par valsts kopējā parāda apjoma pastāvīgu pieaugumu līdz pat 2007. gadam. Ministru prezidents Einars Repše uzskata, ka šie skaitļi ir dramatiski un, ja tiks saglabāta tendence valsts ārējā parāda palielināšanai, nebūs iespējams izveidot bezdeficīta valsts budžetu. Premjers valdības sēdē otrdien norādījis, ka par nepieņemamu uzskata jau pašreizējo valsts parādu, un kategoriski iebilst pret parāda pieaugumu turpmāk. Tā kā arī citiem valdības pārstāvjiem paredzētais valsts parāda pieaugums šķitis pārāk liels, makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs 2003.-2007. gadam, kurā iekļautas šīs prognozes, pagaidām netika akceptēts. Tāpat valdība vēl nevienojās par nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozēm un pieļaujamo deficīta apjomu, informēja Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Viņa sacīja, ka izstrādātais ekonomikas attīstības scenārijs tikšot pārstrādāts. Pašlaik izstrādātā valsts parāda attīstības prognoze balstīta uz attīstības scenārijā 2003.-2007. gadam iestrādātajiem pieņēmumiem, ka valsts budžeta fiskālais deficīts būs trīs procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežās, nepārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteikto deficīta maksimālo līmeni. Tiesa, pat tā rezultātā turpināšot pieaugt valsts parāda attiecība pret IKP, nākamgad sasniedzot 17%, bet 2007. gadā palielinoties līdz 20 procentiem. Finansu ministrijas izstrādātās, bet pagaidām neakceptētās prognozes liecina par pastāvīgu valsts kopējā parāda pieaugumu - šogad 751,8 miljoni latu, nākamgad - 917,9, 2004. gadā - 1,083, 2005. gadā - 1,248, bet 2006. gadā - 1,391 miljards latu. Valsts parāda apjoms šā gada oktobra beigās jau sasniedzis 750,081 miljonu latu. Tas ir par 37,142 miljoniem vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts kases sniegtā informācija. Iekšējā parāda apjoms šā gada desmit mēnešos palielinājies par 33,22 miljoniem un bijis 289,22 miljoni latu. Iekšējo valsts parādu patlaban veido īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 35,57 miljonu latu vērtībā, kā arī vidēja termiņa valsts obligācijas 253,6 miljonu latu vērtībā. Ārējā parāda apjoms oktobra beigās bijis 460,86 miljoni latu - par 3,93 miljoniem vairāk nekā gada sākumā. Valsts ārējo parādu veido aizņēmumi - 211,9 miljoni latu un eiroobligācijas 249 miljonu latu vērtībā. B. Melnace gan valsts ārējā, gan iekšējā parāda pastāvīgo pieaugumu komentēja īsi: "Ja valsts budžetā ir deficīts, objektīvi pieaug arī valsts parāds." Arī runājot par ministrijas izteiktajām valsts parāda attīstības prognozēm, B. Melnace uzsvēra, ka parāda apjoms tiekot prognozēts tiešā saistībā ar valsts budžeta deficīta līmeņa izmaiņām. "Latvijas valsts parāds pagaidām ne tuvu nesasniedz Māstrihtas kritērijos minēto pieļaujamo maksimālo līmeni - 60% no IKP. Tādējādi nekādus iespējamus apdraudējumus valsts ekonomikas stabilitātei tas nerada," skaidroja Finansu ministrijas pārstāve. E. Repše jau vairākkārt uzsvēris, ka gan pastāvošajās, gan paredzamajās problēmās vainojama aizgājušās valdības bezatbildība. Pagājušonedēļ intervijā Latvijas Radio premjers pauda, ka, pēc viņa domām, augstajam budžeta deficītam ir vairāki iemesli, bet svarīgākie no tiem - neizdarītais nodokļu iekasēšanā un kontrabandas apkarošanā, aizejošās valdības pārsteidzīgi un bezatbildīgi pieņemtie lēmumi dažādu parādu norakstīšanā, solījumu došanā un garantiju apstiprināšanā. Turklāt lielu spiedienu uz budžetu atstāšot nepieciešamība risināt tūlītējos sasāpējušos sociālos, pensiju un veselības aprūpes jautājumus. Premjers arī solījis, ka šis - tuvu 3% robežai esošais - budžeta deficīts ir augstākais, kāds būs viņa vadītās valdības laikā. Finansu ministrija tālāko stratēģiju valsts parāda dzēšanā skaidro sev saprotamā veidā: "Lai nodrošinātu pietiekamu finansu resursu apjomu valsts budžeta fiskālā deficīta segšanai, valsts parāda pārfinansēšanai un finansu likviditātes nodrošināšanai, valsts parāda vadības stratēģijā paredzēts izmantot diversificētu finansu instrumentu spektru un piesaistīt resursus gan iekšējā, gan ārvalstu finansu kapitāla tirgos." Nolūkā samazināt valūtu risku valsts parāda portfelī esot plānots arī palielināt latu resursu piesaisti iekšējā finansu tirgus kapacitātes robežās. Tomēr ministrija atzīst - jārēķinās ar to, ka "iekšējā tirgus likviditāte nav pietiekama, lai varētu pilnībā segt plānoto valsts budžeta deficītu", tāpēc būšot nepieciešams "organizēt finansu resursu piesaisti starptautiskajos kapitāla tirgos un veikt darbības apzināto valūtas un procentu likmju atklāto pozīciju samazināšanai valsts ārējā parāda portfelī". Cilvēciskā valodā - veikt parādu nomaksu vienam aizdevējam, lai par izdevīgākiem procentiem aizņemtos no cita. Tieši tāpēc valsts parāds nenovēršami rada papildus ar parāda apkalpošanu saistītus budžeta izdevumus, kurus nav iespējams novirzīt citiem mērķiem. Atbilstoši parāda pieauguma dinamikai pieaug arī tā apkalpošanas izmaksas. Saskaņā ar valsts budžeta fiskālā deficīta mērķa prognozēm, kas plānotas no 3% līdz 2,5% no IKP 2003.-2007. gadā, sagaidāma valsts parāda apkalpošanas izdevumu palielināšanās katru gadu vidēji par 10 miljoniem latu, un vidējā termiņā tie sasniegs 90 miljonu latu gadā. Plāno paaugstināt minimālo algu līdz 70 latiem NRA 11/21/02 Valdība konceptuāli nolēmusi no nākamā gada palielināt minimālo algu no 60 latiem līdz 70 latiem mēnesī. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka šis jautājums jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, savukārt darba devēju sarunu partneri arodbiedrības pieļauj, ka valdība varētu šo jautājumu pieņemt bez liekas kavēšanās, jo par minimālās algas paaugstināšanu runāts jau sen. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, minimālās darba algas palielināšana par 10 latiem budžetā prasīs 3,6 miljonu latu izdevumus. Budžeta iestādēs strādājošajiem minimālās darba algas palielināšana būs atkarīga no pašreizējās algas lieluma, bet alga tiks palielināta tiem, kuru darba samaksa pašlaik nepārsniedz 150 latu. LDDK ģenerāldirektora vietnieks Edgars Korčagins sacīja, ka jau pirms kāda laika tika spriests par iespēju palielināt minimālo algu, lai nonāktu pie sistēmas, kādā veidā valstī palielināma minimālā alga. "Vispirms jāizvērtē, kā ir augusi vidējā alga valstī un tad jāizpēta, kādas līdz ar to ir iespējas palielināt minimālo algu," sacīja E. Korčagins. Pagaidām darba devējiem vēl nav skaidrs, kāds bijis iemesls valdības lēmumam palielināt minimālo darba algu par 10 latiem no nākamā gada, un tāpēc to gribētu uzklausīt. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Juris Radzēvičs Neatkarīgajai teica: jo ātrāk šis valdības lēmums stāsies spēkā, jo labāk. "Arī arodbiedrības kā vienu no risinājumiem budžeta ieņēmumiem piedāvā darba algas palielināšanu, jo no tā budžets tikai iegūst - palielinās ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu apjoms, un arī cilvēki dod papildu ieņēmumus, pērkot preces un pakalpojumus," uzsvēra J. Radzēvičs. Viņš uzskata, ka darba devējiem nebūtu par ko satraukties, jo vienošanās ir ievērota. "Minimālajai algai jābūt 50 procentu apmērā no vidējās algas, un tas pašlaik būtu pat 80 latu," norādīja arodbiedrību vadītājs. "Jauna valdība nav iemesls, lai vēlreiz skatītu minimālās darba algas jautājumu, vienreiz tas jau ir izskatīts." Nacionālās drošības komisiju vadīs Krištopans BNS 11/16/02 Nacionālās drošības komisija piektdien priekšsēdētāja amatā vienbalsīgi ievēlēja Zaļo un zemnieku savienības deputātu Vili Krištopanu. Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Latvijas Pirmās partijas pārstāvis deputāts Paulis Kļaviņš. Par viņu balsoja četri deputāti, bet pats kandidāts un kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Andrejs Klementjevs atturējās. Lai gan Kļaviņš deputātiem pirms balsojuma par priekšsēdētāju atzina, ka viņam joprojām ir iebildumi pret Krištopana kandidatūru, Kļaviņš balsoja par viņa apstiprināšanu amatā. Uz jautājumu par savas rīcības iemesliem viņš atzina, ka balsojis pret savu sirdsapziņu, taču "tāda ir mūsu koalīcijas bloka noruna". Kļaviņš arī uzsvēra, ka galvenais ir turpināt komisijas darbu, "pieņemot kompromisus, kas nav patīkami". Savu nepatiku pret Krištopanu deputāts skaidroja ar savulaik premjera Krištopana atteikšanos ieviest reformu drošības iestādēs. "Reforma bija sagatavota, priekšlikumi iesniegti, taču tālāk netika virzīti," sacīja Kļaviņš. Savukārt par komisijas sekretāri ievēlēta "Jaunā laika" deputāte Linda Mūrniece, kura vienīgā balsojumā atturējās. Komisijas deputāti arī vienojās saglabāt līdzšinējo komisijas darba kārtību, komisijas sēdes rīkojot trešdienās plkst.12.30. Jaunievēlētais komisijas priekšsēdētājs visiem komisijas locekļiem arī atgādināja, ka Nacionālās drošības komisijas locekļiem nepieciešama augstākās pakāpes pieeja valsts noslēpumam. Viņš informēja, ka pirmā komisijas sēde notiks, pēc tam kad visi komisijas deputāti šādu pielaidi būs saņēmuši. Krištopans arī aicināja komisijas pārstāvjus sagatavot priekšlikumus par komisijas tālāko darbu. "Iespējams, vēlēsieties uzklausīt drošības iestāžu vadītājus vai arī apmeklēt drošības iestādes," sacīja komisijas priekšsēdētājs. Nacionālās drošības komisijā darbojas viens deputāts no visām sešām Saeimas frakcijām. Cīņu pret datorpirātismu vadīs Birkavs LETA 11/16/02 Piektdien bijušais premjers, savienības "Latvijas ceļš" politiķis Valdis Birkavs ievēlēts par datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas "Business Software Alliance" (BSA) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētāju. Birkavs kā atbilstošākais BSA Latvijas struktūras vadītāja amatam izvēlēts starp 12 pretendentiem šim amatam. Kā žurnālistus informēja BSA izpilddirektore Niluta Marcinkus, pieņemts lēmums par BSA valdes sastāva paplašināšanu - līdzšinējo trīs cilvēku vietā BSA Latvijas komitejas darbu vadīs valde piecu cilvēku sastāvā. Bez Birkava valdē arī darbosies "Elko Latvia" vadītājs Guntis Tomsons, "Datorprogrammu apgāda" prezidents Juris Vilders, SIA "Tilde" direktors Uldis Dzenis, kā arī "Microlink" pārstāvis Jānis Rancāns. Preses konferencē Birkavs atzina, ka savā darbībā BSA ir izvirzījis ambiciozus mērķus - Latvija pasaulē ir jāpazīst kā paraugvalsts licencētu datorprogrammu lietošanā. "Latvija var kļūt par paraugvalsti. Jābūt ambicioziem mērķiem," sacīja jaunais BSA Latvijas organizācijas vadītājs. Kā galvenais uzdevums noteikts likumdošanas sakārtošana, tādas situācijas sasniegšana, kad valsts un pašvaldību institūcijās un valsts uzņēmumos nelieto pirātiskas datorprogrammas. Paralēli tam tiks risināti citi uzdevumi - darbs ar Latvijas biznesa struktūrām, kā arī darbs ar sabiedrību, lai ikviens saprastu, ka nelegālu datorprogrammu izmantošana ir zagšana. Birkavs informēja, ka šobrīd datorpirātisma līmenis Latvijā ir 59%. Tikai 25% Latvijas organizāciju - institūciju un uzņēmumu - pilnībā izmanto legālas programmas, 40% - daļēji strādā ar legālu programmatūru, bet 35% izmanto tikai nelegālus produktus. "Šī proporcija jāmaina par labu pirmajam ciparam," sacīja jaunais BSA pārstāvniecības vadītājs. Latvijā datorpirātisms ir nedaudz augstākā līmenī nekā pārējās Baltijas valstīs, kā arī stipri augstākā līmenī nekā attīstītākajās pasaules valstīs. Kā atzina Birkavs, pasaulē pašlaik ir vērojama tendence atkal pieaugt datorpirātisma līmenim. Kā sacīja Birkavs, viņš lielas cerības saista ar jauno Einara Repšes valdību. BSA Latvijas komitejas vadītājs norādīja, ka pilnībā legālu programmatūru izmanto gan Latvijas Banka, kuras prezidents iepriekš bija Repše, gan Uzņēmumu reģistrs, kuru iepriekš vadīja iekšlietu ministrs Māris Gulbis. "Lieku lielas cerības uz jauno Ministru prezidentu, ka viņš vēlēsies tieši tādu pašu kārtību ieviest visā valsts pārvaldē," sacīja BSA Latvijas struktūras vadītājs. Septembrī BSA Latvijas komiteja sniegusi priekšlikumus likumdošanas izmaiņām, lai veicinātu datorpirātisma apkarošanu, iepriekšējai Andra Bērziņa valdībai, tomēr šo jautājumu virzība nav sekmējusies. Kā pieļāva Birkavs, jaunais Ministru kabinets izpratīs jautājuma nozīmīgumu un izdosies panākt nepieciešamās izmaiņas likumos, arī strādājot ar Saeimas komisijām. BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs iecerējis doties pie jaunās valdības un prasīt, vai tiktu reaģēts uz to, ka ierēdņi brauktu ar zagtām automašīnām. "Kāpēc nereaģē, ja strādā ar zagtām datorprogrammām," retoriski vaicāja Birkavs. Birkavs atzina, ka viens no iemesliem, kādēļ viņa kandidatūra atzīta par piemērotāko BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētāja amatam, ir viņa zināšanas par valsts pārvaldi. BSA Latvijas komitejas kā sabiedriskas organizācijas iespējas ir mazākas nekā "politiķim, lai arī bijušajam", skaidroja valdes priekšsēdētājs. Kā atzina BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs, līdz šim BSA ir paveikusi ļoti daudz cīņā ar nelegālu datorprogrammu izmantošanu Latvijā, samazinot datorpirātisma līmeni no 77% līdz 59%. Birkavs pauda apņēmību panākt legālu datorprogrammu lietošanu gan valsts pārvaldē, gan biznesa struktūrās, starptautiskās likumdošanas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā efektīvu iestrādāšanu nacionālajā likumdošanā, piemēram, par civiltiesiskajām pārbaudēm, kā arī šo normu izmantošanas sākšanu, kā arī izglītot sabiedrību par minētajiem jautājumiem. Kā solīja Birkavs, "roku dzelži" ikvienam nelegālu datorprogrammu izmantotājam likti netiks, uzņēmēju pievēršanai legālu programmu lietošanai tiks izmantoti izlīguma līgumi. Jaunais BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs arī pauda apņēmību panākt, lai katra uzņēmuma gada pārskatā vai audita ziņojumā būtu jāiekļauj ziņas par tajā izmantoto legālo vai nelegālo programmatūru. BSA turpinās reidus, savukārt novembrī tiks izsludināta akcija, kuras saturs vēl netiek atklāts. Kā atzina Birkavs, viņam ir daudz ideju šajā jomā, tās tiks izsijātas. Jaunais BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs turpina iepazīties ar datorprirātisma apkarošanas jautājumiem, un novembra beigās plānota nākamā BSA Latvijas komitejas vadības sanāksme, lai lemtu jau par konkrētiem pasākumiem cīņā ar datorpirātismu. BSA Latvijas komitejas vadītāja amata pretendentiem tika izvirzīti vairāki kritēriji, tai skaitā juridiskā izglītība, intelektuālā īpašuma jautājumu pārzināšana, valsts pārvaldes darbības pārzināšana, starptautiskie kontakti. Birkavs ir savienības "Latvijas ceļš" biedrs, partijas valdes loceklis, juridisko zinātņu doktors, bijušais Saeimas deputāts, premjers, tieslietu un ārlietu ministrs, Latvijas Universitātes pasniedzējs. BSA Latvijas struktūras vadītājs šobrīd darbojas arī citās nevalstiskajās organizācijās - Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Ārpolitikas biedrībā, Liberālajā internacionālē, Starptautiskās juristu komisijas Latvijas sekcijā u.c. BSA ir bezpeļņas organizācija, kas dibināta ASV 1988.gadā, lai cīnītos pret datorprogrammu nelegālu kopēšanu un izplatīšanu. Sabiedriskā organizācija BSA Latvijas komiteja ir dibināta 2001.gada 17.janvārī. Tās dibinātāji ir vairākas Latvijas informācijas tehnoloģiju kompānijas, tai skaitā "Tilde", "Microlink", "TVG", "GNT Latvia", "ELKO Latvija", "Tech Data Latvia" u.c. - kopumā 11 kompānijas. BSA aizstāv tādu programmatūras ražotāju intereses kā "Adobe", "Macromedia", "Corel", "Microsoft", "Symantec", "Visio" u.c. Rīgā konfiscē 1400 pirātiskus kompaktdiskus BNS 11/20/02 Policija otrdien Rīgā, kādā automašīnā, atradusi 1419 kompaktdiskus ar nelikumīgiem mūzikas ierakstiem bez to izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policijas preses dienests. Kompaktdiskus policija atrada, Brīvības gatvē pārbaudot kādu "VW Polo" automašīnu. Policija pieļauj, ka diski Latvijā ievesti no Krievijas un bija paredzēti nelikumīgai tidzniecībai. To vērtība, pēc policijas aprēķiniem, ir 2838 lati. Policija pārbauda 1977.gadā dzimušā Alekseja un 1979.gadā dzimušās Jekaterinas saistību ar šo likumpārkāpumu. Integrācijas ministra amatam iesaka Nilu Muižnieku BNS 11/20/02 Latvijas Pirmā partija (LPP) trešdien īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās amatam izvirzījusi pagaidām bezpartejisko politologu Nilu Mužnieku. Pats Muižnieks par galveno uzdevumu amatā uzskata "administratīvo lietu sakārtošanu". Tāpat viņš pieļauj domu, ka pēc kļūšanas par ministru varētu iestāties LPP. Muižnieks žurnālistiem norādīja, ka ir pateicīgs LPP, jo "viņi novērtēja manu profesionalitāti. Es saprotu, ka partijas atbalsts manā darbā būs ļoti nepieciešams, un es grasos strādāt vienotā komandā". Par svarīgu integrācijas lietu ministra uzdevumu Muižnieks uzskata sadarbības veicināšanu starp valsts iestādēm un ministrijām. "Viens no ministrijas uzdevumiem būs Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta paveiktā darba pacelšana jaunā kvalitātē," sacīja Muižnieks, norādot, ka viņš kā konsultants piedalījies dažu departamenta veidoto dokumentu izstrādē. Ministra amata kandidāts pavēstīja, ka viņa vadītās iestādes gada budžets varētu būt 280 tūkstoši latu. Paredzēts, ka īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas un tautību lietās būs vairāki padomnieki, piemēram, tautību vai likumdošanas jautājumos vai latviešu diasporas jautājumos. Ministrijā darbosies sabiedrības integrācijas departaments, mazākumtautību departaments un administratīvais departaments. Ministrijas pakļautībā būs arī valsts programmas "Lībieši Latvijā" koordinācijas nodaļa, konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos un arī tautību konsultatīvā padome. Muižnieks žurnālistiem uzsvēra, ka "ar ministrijai paredzēto budžetu mēs nevarēsim atrisināt Latvijas nabadzības problēmu, nevarēs arī sakārtot reģionālās attīstības jautājumus, jo mums taču ir viena ministrija, kas ar to vien nodarbojas". "Integrācija valstiskā apziņā un valsts kopības apziņas veicināšana - tie ir ļoti svarīgi uzdevumi," apgalvoja Muižnieks. Viņš klāstīja, ka "integrācija nozīmē dzīvot un strādāt kopā, nevis blakus". Muižnieks tāpat apliecināja, ka centīsies panākt līdzekļu piešķiršanu Sabiedrības integrācijas fondam, par kura izveidi pats savulaik cīnījies. Muižnieks izglītību ieguvis Grenobles universitātē Francijā, Monterejas Starptautisko attiecību institūtā, Rietumu Mičiganas universitātē, Prinstonas universitātē ASV un Berklijas universitātē Kalifornijā, ASV. Muižnieks ir Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors. Viņš bijis ANO Attīstības programmas nacionālais koordinators, "Sorosa fonda-Latvija" programmas direktors, lektors Latvijas Universitātē un Kalifornijas universitātē. Muižnieka dzimtās valodas ir latviešu un angļu, bet krievu un franču valodu viņš apguvis. Šogad Muižnieks ieguvis Sabiedrības integrācijas fonda Sabiedrības vienotības balvu. Viņš darbojas Rīgas Starptautiskajā rotariešu klubā, Valsts cilvēktiesību biroja konsultatīvajā padomē, Latvijas Ārpolitikas institūtā un nevalstiskajā organizācijā "Centrs - Rīga". Muižnieks ir arī Vides aizsardzības kluba Zaļās bibliotēkas dibinātājs. Muižnieks ir precējies, viņam ir divi bērni. Saeima 7.novembrī apstiprināja valdību bez integrācijas lietu ministra, jo pret LPP izvirzīto kandidātu integrācijas lietu ministra amatam Aleksandru Brandavu iebilda valdības vadītājs Einars Repše, un partija apņēmās izvirzīt citu ministra amata kandidātu. Ierēdņi zem premjera tupeles NRA 11/20/02 Jaunā laika (JL) sagatavotie grozījumi Valsts civildienesta likumā premjeram dod plašas ierēdņu soģa, amatā pārcelšanas un iecelšanas tiesības. Speciālistu vērtējumā grozījumu ieviešanas gadījumā tiks ievērojami politizēta valsts augstākā ierēdniecība, apdraudēta demokrātija, bet jaunie politiķi grozījumus uzskata par būtiskiem, lai paaugstinātu valsts pārvaldes efektivitāti uz esošā tās korumpētības un stagnācijas fona. JL gan atzīst, ka grozījumi vēl ir apspriežami un konstruktīva kritika varētu ietekmēt to pieņemšanu. JL jau pirms vēlēšanām ierosinātie grozījumi, pēc likumu grozījumu līdzautora Edgara Jaunupa teiktā, esot metodes meklējums, ar kuras palīdzību valdība un premjers var iejaukties civildienesta darbā, civildienestu pakļaujot tieši valdībai, lai paaugstinātu tā efektivitāti, novērstu gadījumus, kad pienākumus nepildoši ierēdņi ilgstoši atrodas amatos. JL iecerējis premjeram piešķirt plašas pilnvaras, piemēram, neizsludinot konkursu, ierēdni pārcelt citas kategorijas amatā, jebkuru ierēdni tikai uz aizdomu pamata par izdarītu pārkāpumu uz gadu pazemināt amatā, ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas. Savukārt augstākās Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts amatpersonas premjers var atbrīvot bez pamatojuma un pārsūdzības tiesībām, izmaksājot kompensācijas. Valsts pārvaldes iekārtas likuma līdzautors, bijušais Latvijas ceļa deputāts Guntis Dambergs uzskata, ka ar šiem grozījumiem tiek ievērojami apzināti politizēta augstākā valsts pārvalde. "Tieši tas, no kā mēs 7. Saeimas laikā mēģinājām izvairīties, tagad ar vieglu roku iestrādāts likumā. Iepriekšējie Civillikuma grozījumi izpelnījās augstu pašmāju un ES amatpersonu novērtējumu, bet pašlaik rodas bažas, ka Eiropa mūs nesapratīs. Demokrātijā tas ir solis atpakaļ, jo tiek nopietni apdraudētas lietas izskatīšanas iespējas tiesvedībā paredzētajā kārtībā," uzskata G. Dambergs. Bez pamatojuma atbrīvotie ierēdņi varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Bijušais deputāts atzina, ka dažkārt ierēdņu darbība vai bezdarbība var nokaitināt valdību, bet pret to nedrīkst cīnīties tik bīstamā un voluntārā veidā, "politizējot augstāko ierēdniecību, prasot no tās maksimālu lojalitāti un padarot par politiķu pakalpiņiem". Politika Repši padarījusi turīgu NRA 11/20/02 Līdz ar aiziešanu no Latvijas Bankas vadības un iesaistīšanos politikā premjers Einars Repše ir kļuvis ievērojami turīgāks, liecina viņa amatpersonu deklarāciju salīdzinājums. Uzņemoties premjera pienākumus, E. Repše amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņš par Jaunais laiks dibināšanu ir saņēmis 312 053,69 latu lielu honorāru. Salīdzinot ar iepriekšējām deklarācijām, dzēsti parādi, pieauguši uzkrājumi un vērtspapīros investētās summas. Šogad E. Repše papildinājis savu Standard & Poor's depozīta sertifikātu krājumus, to vērtību palielinot par 101 911 ASV dolāru (kopumā to vērtība ir 129 138 ASV dolāru). Par darbu Latvijas Bankā (LB) E. Repše pagājušā gada 11 mēnešos saņēma Ls 95 312 latu, papildus gūstot tikai 249 ASV dolārus no ASV vērtspapīru pārdošanas un dividendēm. Šogad E. Repše ienākumus no vērtspapīriem vēl nav uzrādījis, jo tie būšot zināmi tikai gada beigās, tātad tiks deklarēti nākamā gada sākumā. E. Repšes uzkrājumi šogad palielinājušies par nepilniem 20 tūkstošiem latu. Lielākoties nosodoši honorāra pieprasīšanu un saņemšanu par partijas dibināšanu vērtē citi politiķi partiju veidotāji. Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, ekspremjers Valdis Birkavs šādu praksi dēvēja par kategoriski nepieņemamu. "Partija nav naudas pelnīšanas, bet gan valsts pārvaldes instruments, līdzeklis, kā tikt pie valsts varas. Izveidojot praksi, par partijas veidošanu prasot honorāru un pēc tam ar to lepoties, ir Latvijas apstākļiem pilnīgi nevajadzīga un nepieņemama prakse," vērtēja V. Birkavs. Pēc LSDSP priekšsēdētāja Jura Bojāra domām, "ja cilvēks var pieprasīt miljonu par partijas dibināšanu un, neskatoties uz šādu soli, savākt tik daudz vēlētāju balsu, tas norāda, ka sabiedrība ir lumpenizācijas stāvoklī un tai ir vienalga, kas ir pie varas, galvenais - ka tikai daudz sola". E. Repšes vairāk kā 300 tūkstošu latu honorārs esot arī JL kā bagātnieku partijas zīme. J. Bojārs, "vairākus gadus nodarbojoties ar kreisās Eiropas, sociāldemokrātijas celtniecību Latvijā", neesot saņēmis ne santīma un arī šonedēļ paredzētajā LSDSP kongresā aicināšot atbalstīt nealgota partijas priekšsēdētāja ieviešanu. Viņaprāt, partijas vadītāja algošana palielina viņa paša un visas partijas atkarību no sponsoriem. Jautāts, kāpēc citi par partijas veidošanu saņem naudu, bet citi - paši investē, J. Bojārs sprieda, ka, piemēram, Tautas partijas (TP) priekšsēdētājam Andrim Šķēlem ir ar partijas palīdzību jānosargā tā nauda, ko viņš ieguvis tiesiski apšaubāmā veidā, tāpēc daļa šī snaudas atkal jāziedo, bet Ainaram Šleseram jādara tāpat, tikai darbojoties zemākā līmenī. Brīvības partijas, agrāk Demokrātiskās partijas/Saimnieks veidotājs Ziedonis Čevers atzina, ka arī viņš partijas izveidošanā ir tikai investējis - likumā atļautos 10 000 latu, nevis saņēmis. Uz E. Repšes honorāra precedentu viņš raudzījās pragmatiskāk, sakot, ka piedāvājuma īstenošanos noteicis attiecīgs pieprasījums un ka tā atkārtošanās atkarīga no tā, kas to mēģinās atkārtot. Izdošanās varot dot stimulu arī kādam citam līdzīgā veidā ienākt politikā vai risināt politiskus jautājumus. Uzņemoties partijas veidošanu, honorāram "ne tikai jāapmaksā mans turpmākais darbs, bet arī jānodrošina pilnīga materiāla, radoša un politiska neatkarība no jaunveidojamās partijas sponsoriem", vēl būdams LB vadītāja amatā, paziņoja E. Repše. Viņš nevarot arī atļauties riskēt, pametot labu amatu un paliekot bez nodrošinājuma. Honorāra pieprasīšanu asi kritizēja Saeimas partiju pārstāvji. Piemēram, Jānis Ādamsons to sākotnēji esot uztvēris kā aprīļa joku, J. Bojārs ieteicis E. Repšem "papurināt savas kabatas", Jānis Jurkāns skaidrojis ar politiskās pieredzes trūkumu vai sliktiem padomdevējiem, Jānis Krūmiņš - par korupcijas legalizāciju, bet Andrejs Panteļejevs norādīja uz pretrunām, kas veidojas, vēloties atbrīvoties no sponsoru ietekmes un par partijas izveidošanas priekšnosacījumu jau iepriekš izvirzot naudas savākšanu no sponsoriem. Kavējas korupcijas apkarošana NRA 11/19/02 Jaunās valdības un pretkorupcijas speciālistu uzskati par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiksmīgu darbību pagaidām nav īsti saskanīgi, jo īpaši attiecībā pret iekšlietu ministra Māra Gulbja ideju atsevišķas KNAB funkcijas pagaidām deleģēt Drošības policijai (DP). Jaunā valdība gan vairs nedraud likvidēt KNAB un visu korupcijas apkarošanu uzticēt veiksmīgajiem Honkongas pretkorupcijas komisijas iedarbinātājiem - britu speciālistiem, lai gan ārvalstnieku pieaicināšana joprojām ir aktuāla. M. Gulbis un premjers Einars Repše šonedēļ iecerējuši apspriest ministra priekšlikumu līdz KNAB pilnīgai darbības uzsākšanai DP speciālai vienībai uzticēt jautājumus, kas saistīti galvenokārt ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu. Pēc M. Gulbja teiktā, esošajai dažu cilvēku grupai, kas DP jau nodarbojas ar šiem jautājumiem, mainot likumdošanu, varētu tikt dotas iespējas saņemt informāciju par šajās lietās tieši no finansu struktūrām. "Šobrīd nevaram pieprasīt no finansu institūcijām informāciju, lai ierosinātu krimināllietu, kas nenodrošina operativitāti," sacīja ministrs. Viņš atzīst, ka DP šī uzdevuma veikšanai būtu nepieciešami papildu cilvēki, bet uz Neatkarīgās jautājumu, kur tos ņemt, ministrs pagaidām vēl nevarēja atbildēt. Katrā ziņā nebūtu pieļaujams pārrāvums korupcijas apkarošanā, kas veidojas līdz ar KNAB izveides aizkavēšanos. Ne DP priekšnieks Jānis Reiniks, ne KNAB vadītājs Guntis Rutkis par ideju līdz šim nav informēti, bet, pēc J. Reinika domām, tā esot apspriežama. Kā jau rakstīts, likums sākotnēji paredzēja, ka darbu pilnā apjomā KNAB uzsāks 1. augustā, bet biroja vadītājs jāizvēlas līdz 1. jūlijam. Sakarā ar nespēju vairākos konkursos atrast piemērotu vadītāju KNAB šefs Guntis Rutkis tika apstiprināts tikai 10. oktobrī. Lai gan birojam piešķirta tikai ceturtā daļa no nepieciešamā finansējuma visu funkciju veikšanai, tā izveides ievilkšanās pašlaik radījusi pat zināmas grūtības iztērēt piešķirto naudu līdz gada beigām. Mēneša un desmit dienu laikā KNAB vadītājs paguvis saslimt, bet birojā izveidota iekšējā struktūra, rekrutēti apmēram 20 no plānotajiem 95-100 darbiniekiem, neskaitot reģionālās struktūras, ko tuvākajā laikā nav plānots veidot, Neatkarīgajai pastāstīja viņa vietnieks Rūdolfs Kalniņš. Biroja divas galvenās nodaļas būs korupcijas novēršanas nodaļa un korupcijas apkarošanas nodaļa. R. Kalniņš, līdzšinējais Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta vadītājs, apstiprināts par direktora vietnieku korupcijas novēršanas jomā, bet vietnieka amatā korupcijas apkarošanās jomā aicināts Kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs, kurš lēmumu par darba maiņu vēl nav pieņēmis. Pēc R. Kalniņa teiktā, novēršanas daļa veidota uz viņa vadītā sekretariāta bāzes, un tā sākusi izstrādāt speciālu programmu, gatavot grozījumus likumdošanā, lai pievienotos ES konvencijai par Eiropas kopienas finansu interešu aizsardzību, kas paredz arī juridisko personu kriminālatbildību ekonomiskos noziegumos, korupcijā, analizē informāciju, piemēram, kas saistās ar valsts pasūtījumu piešķiršanu. Saņemti arī ļoti daudzi iesniegumi par visplašākā spektra jautājumiem, kuru izskatīšanai gan varēs ķerties klāt tikai tad, kad būs izveidota operatīvā daļa. Tās izveidošanu bremzē neatrisinātais telpu jautājums. Pirmais konkurss par telpu izīrēšanu beidzās nesekmīgi, bet atkārtotais konkurss beigsies tikai janvārī. Lai gan operatīvo un izziņas darbību KNAB varēs sākt ne ātrāk kā nākamā gada sākumā, R. Kalniņš KNAB funkciju pagaidu deleģēšanai citām iestādēm neredz jēgu. Arī Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis nepiekrita M. Gulbja viedoklim, ka korupcijas apkarošanā radies pārrāvums. Tāda "nav un nevar būt, jo esošajām valsts struktūrām, tai skaitā DP to funkcijas nav atņemtas un tās var apkarot korupciju pilnā spēkā". Policijai līdzekļi šim mērķim vienmēr bijuši nepietiekami, tāpēc atbalstāma būtu zināma resursu pārgrupēšana atkarībā no prioritātēm, kāda neapšaubāmi, pēc A. Lieljukša domām, ir cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem. Problēmas gan esot ar šīs jomas speciālistiem, tāpēc štatu palielināšana iespējama tikai pakāpeniski. Kā iespējamo kadru kalvi viņš minēja finanses un ekonomiku studējušos, tiem papildus apgūstot konkrētos juridiskos jautājumus. Jautāts, vai KNAB darbība, cilvēku nomaiņa atsevišķās struktūrvienībās un citi jaunās valdības iecerētie pasākumi korupcijas un kontrabandas apkarošanas jomā ļaus iekasēt 300-400 miljonus latu no melnās ekonomikas vai kaut daļu no šīs summas, A. Lieljuksis atzina, ka mērķtiecīgas darbības rezultātā varētu tikt iekasētas pieklājīgas summas. "Ja man būtu šāds mērķis, es savāktu kopā speciālistus visās nozarēs nodokļu sfērā un, pirmkārt, meklētu risinājumus jautājumos, kas saistīti ar nodokļu iekasēšanu, otrkārt - ar valsts kases izlaupīšanu, prasot nepamatotas PVN atmaksas, kā arī maksājot algas aploksnēs, treškārt - kā cīnīties ar fiktīvām uzņēmējsabiedrībām, ceturtkārt - kā neļaut izmantot un kā novērst nepilnības likumdošanā. Šos jautājumu smalkumus pārzina tikai daži cilvēki, kas tad arī ir jāpieaicina darbā. Ir ļoti svarīgi atrast likumdošanā normas, kas veicina korupciju, jo īpaši starp jauniedibinātajām normām," sprieda speciālists. Ēna pār Kontrabandas apkarošanas centra amatpersonām Dienas bizness 11/15/02 Gan finansu ministrs, gan iekšlietu ministrs Māris Gulbis ir neapmierināti ar Kontarbandas apkarošanas centra (KAC) darbu. Īpaši kritisks ir M.Gulbis, kurš pēc iepazīšanās ar KAC paveikto atzina to par ļoti neapmierinošu, sevišķi spirta un naftas kontrabandas apkarošanā. Viņaprāt, centra darbs būtu daudz labāks, ja "nebūtu atsevišķu amatpersonu piesegumi šaubīgiem darījumiem". Viņa rīcībā esošās kompromitējošās ziņas par KAC amatpersonām Gulbis piektdien iesniedza Drošības un Valsts policijas priekšniekiem. KAC darbs netīk arī VID šefam Andrejam Sončikam, taču viņš uzsvēra, ka centram vienmēr trūkuši līdzekļi, lai varētu strādāt pilnvērtīgi. Db jau rakstīja (08.11.2002), ka iepriekšējās valdības finansu ministrs Gundars Bērziņš KAC darbu šogad vērtēja kā ļoti labu - centrs esot novērsis 38 milj. Ls zaudējumus valstij un krasi palielinājis konfiscēto kontrabandas kravu apjomu. Aptur Latvenergo reorganizāciju NRA 11/20/02 Valdība vakar nolēma lūgt Satversmes tiesu līdz nākamā gada 1. martam atlikt lietu par valsts a/s Latvenergo restrukturizācijas atbilstību likumdošanai. Pagaidām netiks pieņemts lēmums atcelt iepriekšējās valdības lēmuma par uzņēmuma restrukturizāciju. Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots divu nedēļu laikā sagatavot rīkojuma projektu par īpašas darba grupas izveidošanu, lai sagatavotu atbildes rakstu Satversmes tiesai un izvērtētu tālāko rīcību. Darba grupā tiks iekļauti pārstāvji no Ārlietu, Ekonomikas, Finansu, Tieslietu ministrijām, Eiropas integrācijas biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvenergo, kā arī EM ieteikti enerģētikas nozares eksperti. Neatkarīgā jau rakstīja, ka valdības aktivitātes saistītas ar divdesmit iepriekšējās Saeimas deputātu iesniegto prasību Satversmes tiesā, kurā tie lūdza Andra Bērziņa valdības uzsākto reorganizāciju atzīt par neatbilstošu Enerģētikas likumam. Referenduma draudu iespaidā iepriekšējā valdība un Saeima bija spiestas veikt izmaiņas Enerģētikas likumā, strikti aizliedzot privatizēt Latvenergo. Likumā tika iekļauta arī juridiski dažādi traktējama norma, ka Latvenergo "ir vienots energoapgādes uzņēmums". Šī definīcija nebija šķērslis A. Bērziņa valdībai ar īpašu ekonomikas ministra Aigara Kalvīša atbalstu pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz pakāpenisku Latvenergo restrukturizāciju, no tā izdalot atsevišķus uzņēmumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei. Jaunā valdība pieļauj trīs iespējamos tālākās rīcības variantus Latvenergo restrukturizācijas jautājumā - atstāt uzņēmumu nedalītu, veikt tā restrukturizāciju vai arī izveidot jaunu neprivatizējamu uzņēmumu enerģijas pārvades funkciju veikšanai, ziņo BNS. Premjers Einars Repše vakar valdības sēdē norādīja, ka viens no variantiem paredzētu nemainīt pašreizējo Latvenergo struktūru, nodalot tikai pārvades tīklu grāmatvedību un menedžmentu un atceļot iepriekšējās valdības lēmumu par restrukturizāciju. Otrs variants paredzētu atstāt spēkā iepriekšējās valdības lēmumu un veidot Latvenergo meitasuzņēmumu pārvades funkciju veikšanai. Savukārt trešais variants paredzētu izveidot pilnīgi jaunu valsts akciju sabiedrību elektroenerģijas pārvadei, kas nebūtu Latvenergo meitasuzņēmums, papildus nosakot, ka šis uzņēmums ir neprivatizējams. E. Repše pauda viedokli, ka Enerģētikas likuma pants, kas paredz Latvenergo nesadalīšanu, tika noteikts tikai sabiedrības prasību dēļ, kas pauda bažas par slēptu Latvenergo privatizāciju uzņēmuma restrukturizācijā. Savukārt nosakot nodalīto uzņēmumu kā neprivatizējamu, tiktu likvidētas arī sabiedrības bažas. Savukārt A. Kalvīša laikā ieceltais EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma valdību informēja, ka pārvades un sadales tīklu nodalīšana esot vajadzīga, jo tie ir "dabīgs monopols", bet enerģijas ražošanā un tirdzniecībā ir iespējama konkurence, tāpēc monopola daļai ir jābūt nošķirtai no konkurences daļas uzņēmumā. Kā argumentu Latvenergo restrukturizācijai Sarma minēja arī sagatavošanas stadijā esošu Eiropas Savienības direktīvu, kas pieprasīs pārvades uzņēmumiem būt patstāvīgām juridiskām personām un, iespējams, šāda prasība tiks izvirzīta arī sadales funkciju veikšanai. 'RAF' mašīnbūves preses demontē izvešanai uz Irānu LETA 11/20/02 Neskatoties uz tiesas noteikto apķīlājumu, bankrotējušās mikroautobusu rūpnīcas AS "RAF" vērtīgākais īpašums - mašīnbūves preses - patlaban tiek demontētas izvešanai uz Irānu, aģentūrai LETA apstiprināja "RAF" pārvaldnieks Oskars Iesalnieks. Iesalnieks sacīja, ka patlaban privātpersonas Andreja Čepjolkina uzdevumā uzņēmuma teritorijā ir ieradies AS "Latvijas tilti" pacēlējs, lai demontētu preses, kas ar treileriem tiks nogādātas līdz Olaines dzelzceļa stacijai, no kurienes tālāk tiks izvestas no Latvijas. Kā apgalvoja Iesalnieks, viņam kā cita uzņēmuma - SIA "Baltiva" - pārstāvim nav nekādu tiesību nepieļaut prešu izvešanu. Viņš sacīja, ka bankrotējušās rūpnīcas teritorijā patlaban esot gan policijas, gan vairāku konfliktā iesaistīto pušu pārstāvji, taču nevienam neesot tiesību apturēt prešu izvešanu. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka pagājušajā nedēļā presēm ir uzlikts arests. Privātpersona Tatjana Krištapjonoka ir iesniegusi tiesā prasību pret Čepjolkinu un lūgusi noteikt prasības nodrošinājumu. Prasība tiesā celta par 2001.gada 14.maijā noslēgtā cesijas un pirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža. Iesalnieks aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban uz vietas "RAF" teritorijā atrodas arī Jelgavas tiesu izpildītāju kantora darbinieki, kuri uzrādījuši tiesu izpildrakstu, pēc kura "RAF" preses nodotas glabāšanā tiesas procesa zaudētājam Čepjolkinam. Viņam tās obligāti nav jāglabā šeit Latvijā, to viņš var darīt arī Irānā. Jau jūlijā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas grupai tika sniegta informācija par it kā nelikumīgu mēģinājumu izvest no Latvijas apķīlātās preses, taču toreiz policija nekonstatēja šādu mēģinājumu un likuma pārkāpumus. Jautājums par "RAF" rūpnīcas mašīnbūves prešu piederību joprojām ir juridiski neatrisināts. 1999. gada augustā Jelgavas tiesa pēc firmas "Pikso" prasības pieteikuma nolēma apķīlāt "RAF" piederošās preses. Taču pēc paša "Pikso" atzīšanas par maksātnespējīgu Jelgavas tiesu izpildītāju kantoris sastādīja aktu par kustamās mantas apraksti, ar kuru tika aprakstītas visas 49 preses un nodotas glabāšanā "Pikso" administratoram, kas tās savukārt pārdeva Čepjolkinam. Finanšu ministrija uzskatīja, ka ar šādām darbībām būtiski aizskartas ministrijas kā "RAF" nodrošinātā kreditora intereses. Pagājušā gada jūnija beigās ministrija šajā lietā nosūtīja iesniegumu ģenerālprokuroram par krimināllietas ierosināšanu pret uzņēmuma administratori Lidiju Skreiju par uzņēmuma likvidācijas procesā valstij nodarītajiem būtiskiem materiālajiem zaudējumiem. Pagājušajā nedēļā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot nu jau maksātspēju atguvušās firmas "Pikso" direktores Krištapjonokas prasību, atkārtoti uzlikusi arestu "RAF" mašīnbūves presēm, tomēr prešu demontāža un izvešana ir sākusies. Latvijas pārtikas ražotāji būs konkurētspējīgi ES tirgū BNS 11/17/02 Pēc jaunā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes domām, Latvijas pārtikas ražotāji spēs veiksmīgi konkurēt Eiropas Savienības (ES) kopējā tirgū. Roze norādīja, ka Latvijā ir jau vairāki uzņēmēji, kas veiksmīgi eksportē uz ES, tādēļ tiem pēc Latvijas iestāšanās ES būs vienkāršāk strādāt šajā tirgū. Lauksaimniecības produktu ražotājiem konkurence ES kopējā tirgū būs, taču tā būs apbusēja, uzskata Roze, norādot, ka jau tagad ES baidās no kandidātvalstu ražojumiem, jo ražošanas attīstības potenciāls, nonākot līdzīgos tirgus apstākļos, tajās ir daudz lielāks. Roze arī atzīmēja, ka vienāda atbalsta sākotnēji nebūs, taču arī starp esošajām dalībvalstīm nosacījumi nav pilnīgi identiski. "Galvenais, lai tie būtu samērojami," sacīja Roze. Ministrs arī neuzskata, ka kaut kādā veidā būtu jāaizsargā Latvijas tirgus no importētajiem produktiem pēc Latvijas iestāšanās ES, jo tas automātiski liegtu arī Latvijas ražotājiem tiesības ekportēt uz ES tirgu. "Šādās situācijās nemēdz būt vienpusējas rīcības. Vai tas mums būtu izdevīgi?" retoriski vaicāja Roze. Viņš arī klāstīja, ka patlaban mūsu tirgū bieži nonāk produkti no citām kandidātvalstīm un valstīm ārpus ES, jo šīs valstis izmanto brīdi, kad Latvija saskaņo likumdošonau ar ES, tādēļ eksportē uz Latviju to, ko nevar eksportēt uz ES. Pēc iestāšanās ES neatbilstošas preces un produktus katrs varēs tirgot tikai savā valstī, kā dēļ mūsu ražotāji kļūs aizsargātāki. Roze arī atzīmēja, ka pārtikas patērētāji Eiropā ir ļoti konservatīvi, tādēļ ir jāveic masveidīgas reklāmas kampaņas, lai jauna prece ieietu Eiropas tirgū. Roze Eiropas tirgu vērtēja kā ļoti noslēgtu. Pec klasiskiem aprēķiniem - nepieciešams viens ASV dolārs uz pircēju reklāmas kampaņai, lai jauna prece "aizietu", un ar tādiem līdzekļiem mēs nevaram operēt, sacīja jaunais zemkopības ministrs. Viņš uzskata, ka pirmais solis šīs situācijas risināšanā ir jau sperts - palielinot Latvijā ražoto produktu prestižu tepat Latvijā. Tomēr visi, kas darbojas preču ieprikšanā un tirgošanā, tālak seko līdzi tam, cik labi valsts var garantēt produkta kvalitāti, tādēļ jākontrolē preču izcelsme un kvalitāte, lai nejauši garām palaists gadījums nemestu ēnu uz visu produktu tirgu kopumā, uzskata Roze. Roze zemkopības ministra amatā tika apstiprināts pagājušajā nedēļā no Zaļo un zemnieku savienības. Iepriekš Roze bijis Zemkopības ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors. Strauji pieaug ārzemju viesu skaits BNS 11/16/02 Šā gada trešajā ceturksnī Latviju apmeklējuši 808 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 16,1% vairāk nekā 2001.gada attiecīgajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. No ārvalstu viesiem 58,8% Latvijā uzturējušies mazāk par diennakti, bet vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bija 3,1 diennakts. Salīdzinot ar šo pašu laika periodu pagājušā gadā, vidējais uzturēšanās ilgums ir nedaudz palielinājies - 2001. gada trešajā ceturksnī tas bija 2,5 diennaktis. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 26% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 24% no Igaunijas, 9% no Krievijas, pa 8% no Somijas un Vācijas, 5% no Polijas. No visiem ārzemju ceļotājiem, kuri šā gada trešajā ceturksnī ieradās Latvijā, 33% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot, 28% ārvalstu viesu kā apmeklējuma iemeslu minēja atpūtu, 19% - draugu, radinieku apmeklējumu, bet 12% kā ceļojuma iemeslu minēja biznesa darījumus. Pēc CSP informācijas, šogad trešajā ceturksnī ārvalstu viesi Latvijā iztērējuši 38,1 miljonu latu (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi), kas ir par 11,7 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vidēji dienā ārvalstu ceļotāji iztērēja 15,2 latus. Visvairāk naudas trešajā ceturksnī Latvijā tērēja ceļotāji no Krievijas - 9,1 miljonu latu, Vācijas - 4,7 miljonus latu, no Lietuvas - 2,4 miljonus latu, no Somijas - 1,5 miljonus latu. CSP dati liecina, ka 41% no visiem ārvalstu viesiem Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām. No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 58,6% bija apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 35% nakšņojuši pie radiem vai draugiem. Trešā daļa ārzemju vairākdienu ceļotāju (35,2%) Latvijā ieradušies pirmo reizi. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (29,8%), pirmoreiz viesojušos ceļotāju skaits Latvijā ir pieaudzis. Informāciju par Latviju ārzemju vairākdienu ceļotāji galvenokārt ieguvuši savu iepriekšējo apmeklējumu laikā - 23%, 20% ārvalstu viesu informāciju par Latviju ieguva no radiem, draugiem un paziņām, 15% informāciju smēlās no tūristu rokasgrāmatām, 10% - no interneta. No ceļotāju kopskaita 81% Latvijā ieradās ar autotransportu, 8% - ar kuģi, 6% - ar lidmašīnu un 5% - ar vilcienu. Uz jautājumu, kā tiek vērtēta Latvijā saņemto pakalpojumu kvalitāte, 70% ārvalstu viesu atbildējuši, ka tā ir laba, 25,1% - ka apmierinoša, bet 2,3% pakalpojumu kvalitāti novērtējuši kā sliktu. Mazāk pozitīvi ārvalstu viesi bijuši par preču cenas un kvalitātes atbilstību - to kā labu novērtējuši 47% Latvijas viesu, kā apmierinošu - 41,5%, bet kā sliktu - 7,6%. Cilvēku atsaucību Latvijā par labu atzinuši 68,5% ārvalstu viesu, 25,9% to novērtējuši kā apmierinošu, bet 2,3% - kā sliktu. Arī par pilsētu tīrību ārvalstu viesi lielākoties izteikušies pozitīvi - pilsētu tīrību par labu uzskatīja 64,8% viesu, par apmierinošu - 27%, par sliktu - 3,3%. Mazāk apmierināti Latvijas viesi bijuši ar izklaides iespējām - 42,8% atzinuši tās par labām, 25,9% - par apmierinošām, 3,9% par sliktām, bet 27,4% ir bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. Spriež par laikmetīga valsts tēla veidošanu NRA 11/18/02 Lai veiksmīgi iekļautos pasaules apritē, Latvijai jāveido jauns, laikmetīgs valsts tēls, jo šobrīd ārvalstīs tā ir mazpazīstama. Pie šāda slēdziena nonākuši mārketinga speciālisti un ārvalstu eksperti, kas divas dienas strādāja forumā Valsts un pilsētas tēla veidošana un mārketings. Forums bija organizēts, lai rosinātu diskusijas par Latvijas tēla veidošanu - par valsts un privātā sektora savstarpējo funkciju sadalījumu valsts un pilsētas tēla veidošanā, iepazītos ar starptautisko pieredzi, pētītu globālā mārketinga jaunās idejas un metodes, kā arī veicinātu ekonomiskos un kultūras sakarus starp valstīm un pilsētām. "Ārvalstnieku zināšanas par Latviju ir niecīgas. Lielākoties viņi par Latviju zina to, kas mācīts skolās, bet tajā laikā skolu grāmatās Latvija kopā ar citām anektētajām kaimiņvalstīm atgādināja lielu rozā traipu," forumu atklājot sacīja prezidente Vaira Vīķe -Freiberga. Arī citi foruma dalībnieki uzsvēra nepieciešamību izveidot veiksmīgu valsts tēlu, kas veidots, balstoties uz Latvijas individualitāti un atzītām vērtībām - bagātīgo nacionālo kultūru, nesamaitāto dabu, zinātnes sasniegumiem u.c. Patlaban, pēc foruma dalībnieku domām, daudzie valsts tēla veidotāji darbojas savstarpēji nekoordinēti un līdz ar to - arī bez īpaša rezultāta. Vienā no paneļdiskusijām eksperti nonākuši pie slēdziena, ka patlaban valsts tēla veidotāju vidū nav vienotas koncepcijas, kādam vajadzētu būt un kā popularizēt Latvijas tēlu ārvalstīs. "Mums ir vairākas institūcijas, kas katra strādā pēc saviem ieskatiem. Mēs cits citu pazīstam, bet mūsu darbs savstarpēji nav koordinēts," Neatkarīgajai stāstīja Latvijas institūta (LI) direktors O. Kalniņš. Eksperti forumā arī norādījuši, ka Latvijai jānosaka savs mērķis tēla veidošanā - kādu tēlu tā vēlas izveidot citu valstu vidū. LI direktors Neatkarīgajai stāstīja, ka forums valsts tēla veidotājus iedvesmojis jauniem darbiem. Jau tūlīt pat LI vadība būtu gatava tikties ar jauno valdību, lai izklāstītu savu viedokli par to, kā panākt, lai Latvijas tēlu ārvalstīs varētu pasniegt daudz efektīvāk nekā līdz šim. Kā skaidroja O. Kalniņš, pirmais darbs būtu izvērtēt Latvijas prioritārās vajadzības sadarbībā ar ārvalstīm. LI direktors domā, ka šīs prioritātes varētu būt saistītas ar diplomātiskām interesēm, investīciju piesaisti un tūrismu. Atklāj atjaunotajā valstī pirmo jaunuzcelto tiltu NRA 11/19/02 Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram svinīgi pārgriežot lentīti, pirmdien tika atklāts jaunuzbūvētais tilts pār Buļļupi. Buļļu salu ar Bolderāju savienojošā šķērsojuma vieta ir pirmais pilnībā jaunuzceltais tilts atjaunotajā Latvijas Republikā - līdz šim divpadsmit neatkarības gados veikti tikai atsevišķu tiltu restaurācijas darbi, taču no jauna tilti līdz šim nebija būvēti. "Šis ir pirmais jaunuzbūvētais tilts šajā gadsimtā un šajā gadu tūkstotī," uzsvēra G. Bojārs. Rīgā tiks celti arī citi jauni tilti, piemēram, Dienvidu tilts, nākamais rindas kārtībā būs Ziemeļu tunelis, perspektīvā plānots arī Zemgales tilts. Līdz šim Bolderāju ar pārējo Rīgu savienoja vecais Buļļupes tilts, kurš vienlaikus kalpoja gan automašīnu, gan vilcienu satiksmei. Kad pāri tiltam brauca vilcieni, autosatiksme tika slēgta. Jāpiebilst, ka vecais tilts bija kritiskā tehniskā stāvoklī (caurumi, zema nestspēja, nedrošība), un jau bija kļuvis bīstams satiksmei (šauras joslas, nepieļaujamā situācija, ka pa vienu tiltu notiek divu dažādu transporta tipu kustība). Pēc Otrā pasaules kara vecais tilts bija būvēts kā pagaidu celtne saspridzinātā iepriekšējā Buļļupes tilta vietā. Patlaban tas bija palicis vienīgais šāda veida tilts Eiropā - citviet divu dažādu veidu satiksme pa vienu tiltu jau sen vairs nenotiek. Jauna tilta celtniecība bija nepieciešama, ka pieaugošā satiksmes intensitāte lika meklēt variantus, kā savienot Bolderāju ar pārējo Rīgu. Šā objekta būves realizācijai līgumsabiedrībā apvienojās divas Latvijas būvfirmas - Skonto būve un BMGS. Jaunais tilts uzbūvēts 11 mēnešos - būvniecība noritējusi no šā gada februāra līdz novembrim. Tilta konstrukcijās izmantotas pat 60 tonnu smagas sijas, kuras uz būvdarbu vietu Pārdaugavā vestas no Latvijas tiltu bāzes Granīta ielā, šķērsojot Daugavu pa Akmens tiltu. "Būtībā var teikt, ka Buļļupes tilta smagumu izturēja Akmens tilts," - tā līgumsabiedrības BMGS-S direktors Jevgeņijs Bistrovs. Kopējā projekta vērtība ir 3 000 261 lats, informē Rīgas domes Satiksmes departaments. Lai arī Bolderājas iedzīvotāji visai atzinīgi izteicās par jauno tiltu, šis svinīgais brīdis tika izmantots arī citu vēlmju izteikšanai - tika rīkots pikets, protestējot pret iecerēto Daugavgrīvas naftas termināla būvi. Ulmaņa piemineklim jauns veidols Rīgas Balss 11/16/02 Pieminekļu padome vakar atbalstīja valstsvīra Kārļa Ulmaņa pieminekļa projektu, kas pārstrādātā variantā nav vairs atveidots rudzu laukā, bet ar dziļdomīgu smaidu noraugās uz savu valsti. Jaunā versijā piemineklī atveidotais K. Ulmanis domīgi stāv kājās ar platmali rokās. Pieminekļa projekta autors un tēlnieks Uldis Kurzemnieks atzina, ka kādreizējā valsts pirmā persona pieminekļa projektā attēlota, pirmkārt, "kā cilvēks, kas nāk mums pretī un sveicina". Tēlnieks neslēpa, ka pieminekļa veidols ir stipri mainījies no tā brīža, kad tēlnieks to sācis veidot. Par to viņš nebrīnās, jo tas esot normāli - viņš par Ulmani darba gaitā esot daudz lasījis, uzklausījis atziņas un domas. "Arvien vairāk Ulmani uztvēru nevis kā pagātnes vadoni un mitoloģizētu tēlu, bet kā sarežģītu, pretrunīgu personību, tajā pašā laikā dižu un neatkārtojamu cilvēku Latvijas vēsturē," pavēstīja U. Kurzemnieks. K. Ulmaņa tēls ir paredzēts 2,55 metrus garš, un kopā ar paaugstinājumu piemineklis būs vairāk nekā trīs metrus augsts. Gan skulptūra, gan tā pamats būs atlieti bronzā. Pieminekli pretim Rīgas domei paredzēts atklāt nākamvasar 22. jūlijā. Ventspilniekus māca darbam ar datoru NRA 11/18/02 Nolūkā veicināt iedzīvotāju sociālo integrāciju un iesaistīšanu dažādu elektronisko pakalpojumu saņemšanā, projekta e-Ventspils īstenošanas laikā Ventspils dome jau šomēnes paredzējusi sākt pilsētas iedzīvotāju mācīšanu darbam ar datoru un informācijas tehnoloģijām. Līdz gada nogalei paredzēts mācīt pirmās astoņas grupas, galvenokārt maznodrošinātos - politiski represētās personas, invalīdus, pensionārus, bezdarbniekus, kopumā vairāk nekā 100 cilvēku. Kursus finansēs no integrācijas procesa veicināšanai paredzētajiem līdzekļiem. Mācību kursa apjoms - desmit stundu. To laikā kursanti gūs pamatiemaņas darbam ar datoru, apgūs teksta redaktora lietošanu dokumentu izveidošanai, pamatprincipu darbam ar interneta un pārlūkprogrammām (arī Ventspils pilsētas portāla lietošanas iemaņas), prasmi e-pasta un SMS nosūtīšanā, kā arī iepazīsies ar tālmācības programmām Ventspils portālā, kas ļaus apgūtās pamatiemaņas attīstīt un turpmāk pilnveidoties patstāvīgi, jo jau vistuvākajā laikā datoru publiskās pieejas punktu tīkls pilsētā tiks paplašināts. Dažādie nokrišņi vairs nav visu laiku, bet laiks vienalga ir dīvains – temperatūra lē- kā augšā, lejā...vienu dienu ir auksts, nak- tī paliek vēl aukstāks, bet tad jau nākamajā rītā ir miglains, jo laiks pēkšņi ir kļuvis stipri sil- tāks... Pašlaik pat ir tā, ka nemaz īsti nevar sa- prast kāds tagad ir gadalaiks. Pa dienu skaisti spīd saulīte un šķiet, laukā tāda pavasarīga diena... tad tā kārtīgi nolīst rudenīgs lietus... Bet kad jau sals nedaudz kniebj mums vaigos, tikai tad saprotam, ka ir taču ziemai laiks!... Anda