K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 275: 2002. g. 29. novembris - 5. decembris Valdība atrod likvidējamas iestādes un funkcijas Diena 12/04/02 Sekojot premjera Einara Repšes (Jaunais laiks) ieteikumam budžeta deficīta samazināšanai izdevumus ne vien apcirpt, bet arī slēgt iestādes un atteikties no konkrētām funkcijām, valdība varētu likvidēt Valsts Apsardzes dienestu, kas sargā ārvalstu vēstniecības un dažas ministrijas, Valsts Informācijas tīklu aģentūru (VITA), Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju un atteikties no finansējuma Latvijas Čigānu biedrībai. Šādi ierosinājumi izskanēja nākamā gada budžetam veltītajā Ministru kabineta sēdē, kas tomēr kārtējo reizi beidzās bez konkrētiem lēmumiem. Nespējot vienoties par izdevumu samazināšanu vajadzīgajā apmērā, valdība jautājumu atkal atlika uz nākamo pirmdienu, kad paredzēta ārkārtas sēde. Ministri arī pieņēma lēmumu par Veselības ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveidi, bet funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldi, nodeva tiešā premjera pakļautībā. Ministriem atkal bija jāziņo, kā par 1,7% samazināti ministriju bāzes izdevumi, un atkal izrādījās, ka vairākas ministrijas to ne vien nebija spējušas izdarīt prasītajā apjomā, bet nebija iesniegušas arī gana detalizētu izdevumu tāmi. Ministriju pašu iesniegtie priekšlikumi tika pieņemti, taču premjeram atkārtoti norādot, ka izdevumi samazināmi nežēlīgi un bez radikāliem lēmumiem budžets nebūs sastādāms, nolemts, ka nākamajā sēdē samazināšana tiks turpināta. Sēdes vidū E.Repše pēkšņi sāka skaļi apsvērt domu veidot budžetu vispār bez deficīta, kas, pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, liktu visus bāzes izdevumus samazināt pat par 18%, taču, kā vēlāk norādīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, lemts par tādu iespēju nav. Kā ziņots, pašlaik valdības mērķis ir budžeta deficīts, kas nepārsniedz 3% no IK. Ar vienu no radikālākajiem priekšlikumiem nāca klajā Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, iesakot reorganizēt Valsts Apsardzes dienestu, kas pašlaik no ārpuses apsargā ārvalstu vēstniecības, kā arī vairākas ministrijas un iestādes. J.Rekšņa sacīja, ka fiziska apsardze drošību negarantē un Latvijai kā eiropeiskai valstij būtu jāpāriet uz tehnisku līdzekļu izmantošanu, turklāt pie vairākām vēstniecībām līdzšinējā kārtība varētu tikt saglabāta, kas vēl jāizdiskutē. Katru gadu dienestam tiekot tērēti nepilni 2,5 miljoni latu - Valsts policijas piedāvātajā reorganizācijas modelī no tiem nākamgad tiktu ietaupīti 1,36 miljoni, bet 2004.gadā 1,8 miljoni latu. Dienestā pašlaik strādājot 884 cilvēki, taču J.Rekšņa aicināja nesatraukties, jo reorganizācija esot tikai projekts un profesionāli cilvēki darbu atradīšot. Ministru kabinets kopumā pauda atbalstu šai iecerei, turklāt paredzēts, ka ietaupītā nauda tiks novirzīta policistu algu palielināšanai. Būtisku līdzekļu samazinājumu vairāk nekā divu miljonu latu apmērā piedāvāja arī FM. Lai gan JL, kurā ir arī V.Dombrovskis, solījusi ievērojami uzlabot nodokļu ieņēmumus, 800 000 "nogriezti" Valsts ieņēmumu dienestam, kas raisīja īpašu uzdevumu ministra Jura Lujāna (ZZS) jautājumu, vai nav notikusi pārcenšanās. Par vienu miljonu latu mazāk paredzēts akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksai zemniekiem, bez tam ietaupīti administratīvie izdevumi. Tieslietu ministrija ieteikusi atteikties no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas, kā arī apvienot Patentu tehnisko bibliotēku un Patentu valdi. Tāpat tā ierosinājusi atteikties no finansējuma čigānu biedrībai, kas regulāri saņemot vairākus tūkstošus, taču ne reizes vēl neesot par to atskaitījušies. Uzklausot vairāku ministriju ziņojumus, arī tika aktualizēts jautājums par iespēju atteikties no VITA pakalpojumiem, kas valsts iestādēm izmaksājot dārgāk nekā privātuzņēmumu piedāvātie. E.Repše lūgs arī Saeimu iespēju robežās ievērot taupības režīmu un samazināt budžeta izdevumus tur, kur tas ir iespējams, Dienu informēja premjera palīgs Dans Titavs. Taču premjers to izsaka lūguma formā, jo likums par budžeta un finanšu vadību paredz, ka Saeima pati nosaka savu budžetu, ko citām institūcijām nav tiesības apstrīdēt. Vēl 7.Saeimas sagatavotajā budžeta pieprasījumā parlamentam nākamajā gadā ir paredzēti 8 656 591 lats. Šajā gadā Saeimas budžets bija aptuveni 7,8 miljoni latu. Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš Dienai atzina, ka līdz šim frakciju vadītāji nav domājuši par Saeimas izdevumu samazināšanu, taču jau trešdien tas tiks apspriests frakciju kopīgā sēdē. Viņa partijas biedrs, Saimnieciskās komisijas priekšsēdis Alberts Krūmiņš informēja, ka komisijas deputāti jau sākuši iepazīties ar budžeta pieprasījumu un pamanījuši pozīcijas, no kurām Saeima varētu atteikties, piemēram, no 200 000 latu atvēlēšanas Augstākās padomes stenogrammu tulkošanai un izdošanai. Šlesers nespēj nedomāt par privatizāciju NRA 12/03/02 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmā partija) pirmdien paziņoja, ka Lattelekom valsts kapitāla daļa 51% apmērā būtu jāpārdod nesadalīta un tikai par naudu. Privatizējot Lattelekom pa daļām, iegūtā summa būtu mazāka, nekā pārdodod uzņēmuma kontrolpaketi nedalītu, BNS sacīja A. Šlesers. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, veidojot premjera biedra posteni, gan Einars Repše, gan pats A. Šlesers cītīgi solīja, ka premjera biedra funkcijās nekādā ziņā neietilps privatizācijas jautājumi, bet viņa galvenais uzdevums būšot "uzņēmējdarbības attīstības veicināšana". A. Šlesers pauda pārliecību, ka, neraugoties uz neatrisināto tiesvedības jautājumu par Lattelekom monopoldarbības termiņa saīsināšanu, esot iespējams panākt Latvijas valstij visizdevīgākos nosacījumus Lattelekom privatizācijā. Viņš uzsvēra, ka Lattelekom akcijas tiktu pārdotas tikai par tādu cenu, kas apmierinās Latviju, noraidot bažas, ka pašlaik nav piemērots brīdis telekomunikāciju tirgū šādiem darījumiem. A. Šlesers arī piebilda, ka privatizācijas sertifikātu dzēšanai būtu jāmeklē citi avoti, nevis Lattelekom akciju kontrolpakete. Repše grib atņemt naudu kino Diena 12/04/02 Premjers uz jaunu Latvijas filmu rēķina nodomājis ietaupīt 600 tūkstošus latu. "Kāpēc mums vajadzētu tērēt pāri par pusmiljonu latu, ja ir valsts izdzīvošanas jautājums," premjers Einars Repše (Jaunais laiks) otrdien valdības sēdē izteica ideju vairs nepiešķirt budžeta līdzekļus filmu uzņemšanai. Aizstāvot valstiska atbalsta nepieciešamību vienam no demokrātiskākajiem mākslas veidiem, no valdības pārstāvjiem premjera ierosinājumam iebilda tikai kultūras ministre Inguna Rībena, solot nepieļaut lēmumu, kas faktiski nozīmētu nozares likvidāciju. Jautājums par šo un citiem E.Repšes ieteikumiem, piemēram, vairs neparedzēt līdzekļus kultūras inspektoriem rajonos un Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda muzejam, vēl tiks skatīts nākamajā valdības sēdē. Latviešu režisori un filmkritiķi sarunā ar Dienu kā pārklausījušies otrdien pārjautāja - varbūt valdība tikai samazinās naudu - nedaudz, nu varbūt uz pusi. Bet, guvuši apstiprinājumu, ka iecerēts finansējumu kino nepiešķirt nemaz, lielākā daļa no viņiem brīdi klusēja, tad teica, ka šādu valdības soli nemaz nespēj komentēt. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, akcentējot, ka kino tradīcijas ir Latvijas kultūrkapitāls, jautājumu par kino finansējumu nolēmusi trešdien kārtējā tikšanās reizē pārrunāt ar E.Repši, informē prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Atteikties no atbalsta Latvijas filmu uzņemšanai E.Repše ieteica, skatot Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto nākamā gada kultūras budžeta pārskatu, kurā tā atzina, ka nevar samazināt bāzes izdevumus par Finanšu ministrijas (FM) prasītajiem 1,7%, bet tikai par 0,4% jeb 110 368 latiem. Tie ietaupīti, samazinot KM centrālā aparāta izdevumus un līdzekļus kultūras iestāžu pieslēgumam valsts nozīmes datu pārraides tīklam. "Kā jūs pamatosiet, ka mums vispār būtu jāizlieto 600 000 latu, lai uzņemtu kino?" E.Repše jautāja kultūras ministrei, savukārt pārējiem kolēģiem - vai kāds no viņiem pēdējos gados ir redzējis kādu jaunu latviešu filmu. I.Rībena iebilstot norādīja, ka filmas ir visdemokrātiskākā māksla, kas nonāk pie lielākā skatītāju skaita, turklāt, pateicoties nozares pārstāvju profesionālajam darbam, ar valsts finansējuma palīdzību saņemts nozīmīgs atbalsts starptautiskajos fondos. "Esmu pārsteigta. Ja situācija ir tik traģiska, tad vienīgais, kam vajag dot naudu, ir kultūra," viņa sacīja vēlāk sēdes pārtraukumā, norādot, ka tautai traģiskos brīžos tieši kultūra ir bijis glābējs. Viņa filmu nozares likvidāciju nepieļaušot, jo "kura tad būs nākamā?", bet uz jautājumu, vai to aizstāvot varētu demisionēt, sacīja, ka nevēloties par to domāt, jo strādāts tikai mēnesi. "Ja valdība nepiešķirtu naudu kino, tas nozīmētu Repšes valdības ļoti ātru krišanu, jo tādu lēmumu ne es, ne mani kolēģi viņam nepiedotu. Ja viņš zaudē mūsu atbalstu, viņš zaudē visu. Beigas Repšem un beigas kino," emocionāls ir kino režisors Viesturs Kairišs. Ja kino zaudējot valsts finansējumu, viņš solās pāriet strādāt reklāmā vai arī emigrēt. Līdzīgas domas ir arī režisorei Lailai Pakalniņai, kas saka - viņai strādāt citā valstī nebūtu problemātiskāk kā Latvijā. Režisore uzskata, ka konkrētajā gadījumā runa nav tikai par kino, jo valdības tumsonība esot bīstamāka nekā sākotnēji varētu šķist. "Vai tagad nekulturāli ministri centīsies iznīcināt latviešu kultūru tikai tāpēc, ka to nepārzina?" jautā L.Pakalniņa. Arī kinokritiķe Dita Rietuma uzskata - pie šāda lēmuma var nonākt "kliedzoši tumsonīgi un absolūti nekulturāli cilvēki, kas bankā sēdējuši un pa spundi baroti". Viņa ir pārliecināta, ka kultūra, īpaši kino, valstij ir jābalsta, jo Latvijā ieplūst liels daudzums lētu ASV filmu, kas veicina tautas tumsonību. Viņa arī akcentē Latvijas kino sasniegumus starptautiskos festivālos, minot Kannās rādīto L.Pakalniņas filmu Kurpi, pēc kuras pasaule uzzināja, kas ir Latvija. Tāpat tiek minēti filmu Labās rokas un V.Kairiša Pa ceļam aizejot starptautiskie panākumi. Kinorežisors Pēteris Krilovs norāda - katra joma ir ik dienas kopjama un slīpējama. Ja kino atņem naudu, tiek zaudēti labākie vēl atlikušie nozares speciālisti. "Ja valdība nonāk pie šāda ierosinājuma, Repšem ir ļoti negudri padomnieki. Man mute neveras, lai argumentētu pret šādu priekšlikumu. Liekas, it kā citplanētietim būtu jāskaidro, kas ir latvieši," - tā P.Krilovs. Viņš bija cerējis pēc Latvijas televīzijas (LTV) programmas reorganizācijas jaunas latviešu filmas piedāvāt LTV skatītājiem. Tie jau pierādījuši, ka mīl Latvijas kino, jo laikā, kad LTV sadarbībā ar Lauku Avīzi demonstrēja vecās latviešu filmas, skatītāju skaits dažvakar sasniedza gandrīz 200 000, filmas pietuvinot Panorāmas rekordam - spējai vienlaikus saistīt 300 000 skatītāju uzmanību. Pašlaik valsts budžets filmu nozarei ir 639 422 lati, uz salīdzinoši nelielām summām konkrēti projekti var pretendēt arī Kultūrkapitāla fondā. No budžeta naudas par 45 435 latiem gadā tiek atbalstīta četru īsfilmu, bet par 230 700 latiem - divu spēlfilmu uzņemšana. No pārējās daļas tiek segta dalība Eiropas Savienības kopražojumu un mācību fondos Eurimages un Media Plus, atbalstīti dokumentālās un animācijas filmas, nozares pasākumi, kā arī finansēts Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs, kurā strādā desmit cilvēki, Diena noskaidroja KM. Jānorāda, ka pirms pāris mēnešiem filmu mākslā strādājošie rīkoja akciju, kurā norādīja, ka esošais finansējums nozares attīstībai ir nepietiekams, un arī KM atbilstoši FM ieteikumam bija paredzējusi lūgt valdību iekļaut tā palielināšanu nākamā gada prioritāro pasākumu sarakstā. Repše ar prezidenti apspriež budžeta problēmas LETA 12/04/02 Trešdien Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Valsts prezidenti, lai iepazīstinātu viņu ar valdības jaunajiem budžeta veidošanas principiem. Repšes valdība sākusi īstenot valsts budžeta līdzekļu taupības politiku, lai samazinātu vairāku ministriju un valsts iestāžu budžetu bāzes izdevumus, kā arī paredzēts optimizēt valsts institūcijas. Premjers sacīja, ka patlaban aprēķinātajā valsts budžetā ir aptuveni 166 miljonu latu budžeta deficīts, kas ir 3% no valsts budžeta. Premjers uzsvēra, ka valsts budžeta deficīts noteikti jāsamazina zem 3% robežas. Premjera un Vīķes-Freibergas šīsdienas pārrunās tika skarts arī kino nozares finansēšanas jautājums, kaut arī, pēc prezidentes vārdiem, šis nebija galvenais sarunas priekšmets. Prezidente atzīmēja, ka lēmums par valsts līdzekļu nepiešķiršanu Latvijas kino nozarei vēl nav pieņemts un tas noteikti ir apspriežams. Prezidents sacīja, ka kino nozare funkcionē uz divu veidu finansiālo izdevumu pamata. Pirmkārt, tie ir nepieciešamie izdevumi, kas nodrošina kino nozares pastāvēšanu un attīstību, otrkārt, ir arī kārtējie izdevumi, kas atkarīgi no attiecīgā gada kino nozares ražīguma. "Ja kādu gadu paredzamas tikai 2-3 filmas, tad, iespējams, valdība var pagaidīt arī kādu ražīgāku gadu," atzina Vīķe- Freiberga. Prezidente uzsvēra, ka kino industrijas pārstāvjiem jārod veidi, kā argumentēti pārliecināt valdību piešķirt nozarei līdzekļus, kā arī jādomā par Latvijas kino industrijas nākotni. Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvijas kino nozarei būtu jāmeklē arī sava starptautiskā niša, līdzīgi, kā tas ir Ungārijā, kur pastāv plaša kino infrastruktūra, kas piedāvā arī citu valstu kinodarinātājiem izmantot šīs valsts kinostudijas un filmēšanas iespējas. Arī premjers atzina, ka lēmums par kino nozares finansēšanu vēl nav pieņemts, turklāt tas ir tikai viens no jautājumiem, kas patlaban tiek publiski apspriests. Pēc Repšes vārdiem, tā kā kino nozare tiek finansēta no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tad sabiedrībai nepieciešams saņemt pamatotus argumentus par to, kā tiktu izmantota 600 tūkstošus latu lielā valsts dotācija filmu industrijai. "Ja sabiedrību šāds kino darbinieku pamatojums apmierinās, tad par to varēsim lemt jau citā kompetences līmenī," sacīja Repše. Premjers norādīja, ka valdība nodarbojas tikai ar nevajadzīgu izdevumu samazināšanu, kā arī to valsts institūciju optimizāciju, kuras pilda tādas funkcijas, kas jau citur tiek veiktas. Repše sacīja, ka vakar Ministru kabineta sēdē izvirzītie jaunajām ministrijām nepieciešamie finansējuma apjomi nav pieņemami un būtu jāpārskata. KNAB top bez nākotnes garantijām Diena 12/04/02 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), uz kuru cerēts kā galveno nelikumīgas naudaskāres apkarotāju un partiju finanšu uzraugu, teju divus mēnešus pēc biroja vadītāja apstiprināšanas mitinās divās telpās valdības ēkā un no vajadzīgā darbinieku skaita darbiniekiem atradis piekto daļu. "Būs mums birojs un spēcīgs birojs," sākumā optimistiski saka KNAB vadītāja vietnieks, bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs. Pēc brīža viņš atzīs, ka par to, kāda būs KNAB nākotne, skaidrības nav. "Es neteikšu to, kā būtu pareizi, bet kā ir - es nezinu," savukārt teiks otrs vietnieks Rūdolfs Kalniņš. "Ja parādās izteikumi, ka biroju jālikvidē vai funkcijas jāpārmet citam, tas grauj ne tikai biroja darbinieku motivāciju, bet arī sabiedrības uzticību." Jaunās valdības pārstāvji apgalvo, ka par biroja likvidēšanu šobrīd runas nav, bet decembra vidū sola prasīt KNAB pirmo atskaiti par padarīto un plāniem. Nedēļu pēc tam, kad Saeima viņu apstiprināja amatā, biroja vadītājs Gunārs Rutkis nonāca slimnīcā un darbā atgriezīsies nākamnedēļ. No atrastajiem 24 darbiniekiem trīs ir no Finanšu, četri no Tieslietu ministrijas, trīs no Noziedzības novēršanas padomes sekretariāta, uz kā bāzes veido KNAB, nenosaukts operatīvo darbinieku skaits no drošības policijas, kuri līdz šim nodarbojušies ar korupcijas apkarošanas lietām valsts iestādēs. No 15 politisko partiju finanšu un amatpersonu deklarāciju pārbaudēm vajadzīgajiem cilvēkiem strādā divi. Izmeklētāja pagaidām nav neviena. Līdz maijam birojs cer pieņemt darbā 95 darbiniekus, lai gan teritoriālās nodaļas pašlaik neveidos, stāsta otrs G.Rutka vietnieks R.Kalniņš. Bez plašas uzmanības KNAB ierosinājis astoņas pārbaudes, no kurām viena ir par Alūksnes piensaimnieka Tautas partijai doto naudu, bet pārējās R.Kalniņš nevēlas konkretizēt, jo fizisko personu sniegtās ziņas var neapstiprināties. Runa varētu būt par interešu konfliktu vai dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Topot arī grozījumi Krimināllikumā, kas par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un krāpšanu paredz saukt pie kriminālatbildības arī juridiskās personas. Tomēr no praktiskās puses svarīgākais trūkums ir biroja telpu trūkums, jo pirmais konkurss beidzās neveiksmīgi, bet otrā noslēgums būs tikai janvārī. Jaunais laiks, kas pirms vēlēšanām aicināja aizejošo Saeimu pēdējā sēdē nesteigties ar G.Rutka iecelšanu, deva viņam mēnesi laika pierādīt savas spējas KNAB vadības krēslā un gribēja biroju veidot pēc t.s. Honkongas modeļa un aicināt tā vadībā ārzemju speciālistu, vairs nav tik kategorisks. "KNAB struktūra ir izveidota, un būtu muļķīgi to lauzt. Tas, ka rezultāti nevar būt rīt uz pusdienlaiku, arī ir saprotams. Var kritizēt likumu, runāt par plašākām pilnvarām, bet galvenais korupcijas apkarošanā ir politiskā griba, kuras līdz šim nav bijis," teica tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (JL). E.Repše, saprazdams, ka biroja izveidošanā grūtības radījusi priekšnieka ieilgusī slimošana, pirmo atskaiti par paveikto un plāniem prasīšot divus mēnešus pēc vadītāja iecelšanas - decembra vidū. Lai gan JL korupcijas apkarošanu pirms vēlēšanām pasludināja par prioritāti, E.Repše kopš stāšanās amatā ar KNAB vadību nav ticies. Pēc viņa padomnieka Dana Titava vārdiem, neesot bijis ne ar ko, ne par ko runāt. Nav arī skaidrs, pēc kādiem kritērijiem, izņemot "veselo saprātu", vērtēs KNAB padarīto un kas notiks gadījumā, ja to novērtēs kā sliktu. "Šī valdība negarantē biroja darbību līdz pastardienai tikai tāpēc, ka cilvēki ir pieņemti darbā un līdzekļi izmantoti," teica D.Titavs. Ideja par Honkongas modeli paliekot kā viens no variantiem, ja KNAB nedarbojas kā gaidīts. Arī biroja vadības sakarā minētie ES Phare korupcijas novēršanas programmas vadītājs Latvijā Deivids Volless un Honkongas komisijas vadītājs Bertrāns de Speville no redzesloka neesot zuduši - viņi konsultēšot valdību vai KNAB. Palīdzēt pieteicies arī pašreizējais Honkongas komisijas vadītājs, apgalvoja D.Titavs. Par biroja prioritātēm skaidrības nav nevienam - R.Kalniņš apgalvo, ka "pie tā tiek strādāts". No G.Rutka retajiem publiskajiem izteikumiem var secināt, ka viņam svarīga šķiet pretkorupcijas stratēģijas un valsts programmas izstrāde, korupcijas cēloņu analīze. A.Aksenokam svarīgākais šķiet ar kontrabandas apkarošanu saistīto iestāžu darba koordinācija, kā arī cīņa ar korupciju pašvaldību pasūtījumos un kontrabandu. "Mūsu mēraukla būs ne tikai ierosināto lietu skaits, bet arī atklāto nodarījumu smagums un amatpersonu vieta valsts hierarhijā," atzīst R.Kalniņš. EIU eksperti: Latvijas valdība nav stabila Diena 11/30/02 Atšķirīga izpratne par uzsākto reformu turpmāko gaitu un pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) var apdraudēt Latvijas valdības stabilitāti, secinājusi britu žurnāla The Economist pētniecības firma Economist Intelligence Unit (EIU), vienlaikus norādot, ka vērojams arī vienojošs spēks - valdības bailes zaudēt varu pašreizējiem opozīcijas pārstāvjiem Tautas partijai (TP). Prognozējot ekonomikas attīstību, ikmēneša ziņojuma autori iekšzemes kopprodukta (IK) izaugsmi Latvijā 2003.gadā lēš 5%. "Paredzams, ka valdībā izveidosies divas ideoloģiski atšķirīgas nometnes - vienu veidos labējās partijas Jaunais laiks (JL) un Latvijas Pirmā partija (LPP), otru - mērenie eiroskeptiķi ZZS un nacionāli noskaņotā TB/LNNK," sacīts ziņojumā. Kaut gan ZZS solījusi atbalstīt JL reformu programmu, EIU uzskata, ka partija savu vārdu varētu neturēt - tā kā premjers Einars Repše nevēlas veidot koalīciju ar TP, ZZS varētu nostiprināties pārliecība par plašākām iespējām kavēt reformu īstenošanu. Kā pārbaudījumu valdības stabilitātei EIU pārstāvji min arī "E.Repšes kā uz kompromisiem nespējīgas personas reputāciju" un abu ideoloģiski tuvāko partiju - JL un LPP - pieredzes trūkumu. "Pagaidām nav skaidrs, vai koalīcija noturēsies, taču EIU prognozē, ka vismaz tuvākajā laikā tā spēs palikt vienota," rezumēts ziņojumā. Ziņojumā norādīts, ka papildu slogu valsts budžetam radīs nepieciešamība piemēroties ES prasībām un atvēlēt vairāk līdzekļu dabas aizsardzībai un infrastruktūras attīstībai. Uzskatot, ka budžeta deficīts nākamgad iekļausies 2,5% robežās no IK, speciālisti tomēr norāda: ES ekonomikas lēnā attīstība varētu radīt lielāku bezdarbu arī Latvijā un tā samazināt iekasēto ienākuma nodokļa un uzņēmumu peļņas nodokļa apjomu. Tāpat kā oktobrī, arī novembrī IK pieaugums nākamajam gadam tiek prognozēts 5% apjomā. 2004. gadā savukārt pieaugošais eksporta apjoms IK izaugsmei ļaušot sasniegt 6% atzīmi. Gulbis ķēries klāt vairākām amatpersonām NRA 11/29/02 Jaunā valdība uzsākusi vērienīgu kadru tīrīšanu iekšlietu sistēmā - iekšlietu ministrs Māris Gulbis pusmēneša laikā jau ierosinājis 20 dienesta pārbaudes un izrādījis vēlmi ķerties klāt arī Rīgas Pašvaldības policijai. Arī iepriekšējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš savu darbību uzsāka ar ievērojamām kadru maiņām iekšlietu struktūrās, kas biežāk tika skaidrota ar dienestu neapmierinošu darbu, dažkārt - ar nepieciešamo darbinieku rotāciju vai to pēkšņi pasliktinājušos veselības stāvokli, dažkārt netika paskaidrota vispār. Pašlaik no amata atstādināti Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) priekšnieks Igors Krasovskis un VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Vakar M. Gulbis atzina, ka tiek izvērtēta arī robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa un citu amatpersonu darbība. Joprojām uz jautājuma ir iespējamā vadības nomaiņa Kriminālpolicijā (KP), kuras šefu Valdi Pumpuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Guntis Rutkis uzaicinājis par savu vietnieku. Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns apgalvoja, ka V. Pumpurs lēmumu par darba maiņu vēl nav pieņēmis, bet ieteica "sekot līdzi informācijai". M. Gulbja preses sekretāre Maija Celmiņa atzina, ka ministrs lūdzis savam padomniekam Aloizam Blonskim (bijušais KP priekšnieks un M. Segliņa padomnieks) sagatavot priekšlikumus par to, kā uzlabot KP darbu, bet tie ar V. Pumpuru vēl nav apspriesti. M. Gulbim nebūtu iebildumi pret V. Pumpura darbošanos KNAB, bet kā par labu potenciālo KP priekšnieku M. Gulbis minējis Robežapsardzes Informācijas pārvaldes vadītāju Sandri Plaudi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka M. Segliņa laikos kadru maiņas skāra arī KP, kur līdz 2000. gada vidum par Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas priekšnieku strādāja S. Plaudis. Pēc tam, kad A. Blonska vietā KP vadībā stājās V. Pumpurs, S. Plaudi pārcēla uz robežapsardzi un disciplināri sodīja par V. Pumpura godīguma apšaubīšanu. Ar S. Plaudi sazināties neizdevās, jo viņš uzturas ārzemēs. M. Gulbis izteicis arī neapmierinātību ar Rīgas Pašvaldības policijas darbu un pieļauj iespēju iekļaut šo struktūrvienību Valsts policijā, par ko sašutis Rīgas mērs Gundars Bojārs. Kā aģentūrai LETA atzinis G. Bojārs, kas Pašvaldības policijas darbu vērtē kā normālu, lai gan kļūdu netrūkstot. Pēc M. Gulbja domām ar Pašvaldības policijas triju miljonu latu budžetu varot paveikt arī vairāk. Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs, kurš šajā amatā strādā nepilnus divus mēnešus, uzskata, ka pāris mēnešos radikālas izmaiņas panākt ir grūti, bet izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Valsts policiju. RGPP Kārtības policijas priekšnieks Voldemārs Hmeļevskis M. Gulbja kritiku izpelnījies par to, ka nav varējis nosaukt četru no saviem sešiem palīgiem vārdus. Iekšlietu ministrijā notiek arī dienesta pārbaude par kādu policijas amatpersonu, kas robežu mēdz šķērsot dārgā Lamborghini markas automašīnā un izmanto citas prestižās automašīnas. Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs un finansu ministrs kritizējuši Kontrabandas apkarošanas centra darbu. "Pārbaudes ir tik daudz uzsāktas, ka es saprotu - galvenajai personāla inspekcijai laikam ir jāpalielina štats. Pārbaudes ierosinātas gan par personālijām, gan par konkrētām neizdarītām lietām, par atsevišķām sūdzībām," aģentūrai BNS atzinis ministrs. TP priekšsēdētājs Andris Šķēle Neatkarīgajai atzina, ka valdība neievēro pašas iepriekš sludināto, ka amatpersonām dos kādu mēnesi laika darbības uzlabošanai. Gan premjers Einars Repše, gan M. Gulbis pieļauj, ka M. Gulbja tēva automašīnas bojāšana ir saistīta ar uzsāktajām darbībām iekšlietu struktūrās. Pirmoreiz sadala PHARE naudu etniskās integrācijas projektiem NRA 12/03/02 Pirmo reizi atbalstīti pieci projekti etniskās integrācijas jomā, kuri tiks finansēti no Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas līdzekļiem, 2. decembrī informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktors Nils Sakss. No valsts budžeta līdzekļiem otro reizi šogad tika atbalstīti 27 projekti. Šā gada 17. jūlijā SIF izsludināja projektu konkursu sabiedrības integrācijas projektiem, kurus finansiāli atbalsta ES PHARE programma un līdzfinansējums no valsts budžeta. Projektu pamatmērķis ir etniskās integrācijas veicināšana sabiedrībā. No iesniegtajiem projektiem uz ES PHARE līdzekļiem deviņus pieteica nevalstiskās organizācijas - divus no tiem atbalstīja finansējuma piešķiršanai. Četrus projektus iesniedza pašvaldības, taču nevienu no tiem neatbalstīja, no sešiem kultūras iestāžu iesniegtajiem projektiem atbalstīja vienu. No četriem pētniecības iestāžu iesniegtajiem projektiem atbalstīja vienu. Vēl vienu projektu atbalstīja no diviem izglītības iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem. Kopumā tika izskatīti 25 projektu pieteikumi un atbalstīti 5 pieteikumi. Projektiem piešķirtais finansējums ir 129 820 eiro. No ES PHARE līdzekļiem 36 103 eiro saņems Cilvēktiesību un etnisko studiju centra projekts Čigānu stāvokļa izpēte Latvijā, 22 631 eiro saņems Latvijas Tautas skola, kas veidos diskusiju klubu Integrācija - garantija pilsoniskajai sabiedrībai, sagatavojot 225 personas naturalizācijas eksāmenam, īpaši akcentējot eksāmenam nepieciešamo civilzinību apguvi. 38 839 eiro saņems Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, kas īstenos projektu Pilsoniskā izglītība integrācijai reģionālajā līmenī, bet 18 322 eiro piešķirti NVO (Nevalstisko organizāciju) centram, kas īstenos projektu Ilgstošas ietekmes mehānisma attīstība atvērtai un iekļaujošai NVO iesaistei lēmumu pieņemšanā. Kā piektais finansējumu 16 400 eiro apmērā saņems Eiropas dokumentālo filmu simpozijs, kurš veidos dokumentālo filmu Dārgais Jaša. Kā Neatkarīgajai pastāstīja simpozija direktore Baiba Urbāne, tā būs filma par slaveno krievu aktieri Jakovu Rafalsonu. Viņš Latvijā ieradās deviņdesmito gadu sākumā un savu karjeru sāka ar lomu, kurā pateica tikai divus vārdus. Pašlaik viņš ir viens no pieprasītākajiem aktieriem, tiek iesaistīts arī latviešu izrādēs un filmās. J. Rafalsons divas reizes - 1996. un 2001. gadā - ir saņēmis Spēlmaņu nakts balvu kā labākais aktieris. Filma varētu būt gatava 2003. gada maija beigās, tā tiks tulkota latviešu, krievu un angļu valodā. Kā pastāstīja N. Sakss, ES PHARE finansējuma piešķiršanas procedūra projektu pieteikumiem ir komplicēta un ilgstoša, pašlaik tiek piešķirta 2000. gadā PHARE programmā sabiedrības integrācijas projektiem paredzētā nauda. Šāgada līdzekļu piešķīrums no PHARE ir pirmprojekts, kura mērķis reizē ar pašu projektu īstenošanu ir apzināt spējīgākās nevalstiskās organizācijas šajā jomā, jo nākamgad kopējā summa, ko projektos varēs iegūt no PHARE programmas, ir jau viens miljons eiro. Šāgada pieteikumi parādījuši, ka projekti ir kvalitatīvi un, ja līdzekļi būtu ļāvuši, varētu atbalstīt projektus kopsummā par 300 000 eiro. Lai nākamgad atvieglotu pieteikšanās procedūru, SIF plāno vienkāršot pieteikumu iesniegšanas procedūru, paredzot iespēju tos rakstīt arī latviešu valodā, nevis tikai angļu, kā tas bija šogad. Pašlaik projektu pieteicējiem tika prasīta pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, kuru kopējais finansējums bijis vismaz 10 000 latu, nākamgad šo prasību varētu mīkstināt, prasot pieredzi vismaz 5000 latu vērta projekta īstenošanā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pašlaik dažādas organizācijas un pašvaldības īsteno pirmā konkursa projektus sabiedriskās organizācijas jomā par valsts budžeta piešķīrumu, kuri noslēgsies nākamgad. Kā stāstīja N. Sakss, SIF, izvērtējot pārskatus projektu īstenošanas gaitā, nevienā no tiem nav atklātas būtiskas nepilnības, taču pilnīgs to izvērtējums sekos, kad projekti būs īstenoti. Šogad vēl 22 000 latu no valsts budžeta ir rezervēti sociālās integrācijas projektiem, 52 projektu pieteikumu vērtēšana notiks līdz 18. decembrim. Plānots, ka nākamā gada aprīlī varētu izsludināt jaunu kārtu projektu pieteikumiem un 2003. gada novembrī tiks slēgti jauni līgumi par projektu īstenošanu sabiedrības integrācijā. ECT Laventa sūdzību atzīst par pamatotu NRA 11/29/02 Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vakar nolēma, ka eksbaņķiera Aleksandra Laventa sūdzība pret Latvijas valsti ir pamatota sešos prasības punktos. Latvijai nāksies atmaksāt 15 000 eiro bijušajam Bankas "Baltija" Uzraudzības padomes priekšsēdētājam A. Laventam par tiesas izdevumiem un par advokātu honorāriem. No ECT septiņiem tiesnešiem tikai Igaunijas pārstāvis balsojis citādi. Tiesa atzinusi A. Laventa argumentus sešos punktos par pārliecinošākiem nekā Latvijas argumentus. Spriedumā konstatēts, ka pārkāptas A. Laventa tiesības uz personīgo brīvību un drošību, ka Lavents pārāk ilgi turēts apcietinājumā bez sprieduma pasludināšanas. Latvija pārkāpusi arī konvencijas 6. pantu, kas garantē taisnīgu tiesas procedūru. ECT konstatējusi, ka Laventa lietai nav bijusi nodrošināta savlaicīga izskatīšana; pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips, apšaubīta Latvijas tiesas objektivitāte. Atbildību par pirmo un, iespējams, liktenīgo kļūdu būtu jāuzņemas izpildvaras pārstāvjiem - bijušajiem premjeram Guntaram Krastam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. 1997. gadā, kad A. Laventam tiesas sēdē kļuva slikti ar sirdi un viņu hospitalizēja, toreizējā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Saulīte grozīja A. Laventam drošības līdzekli apcietinājumu pret mājas arestu. Neilgi pēc tam G. Krasts un Dz. Rasnačs nāca klajā ar publisku paziņojumu, deklarējot, ka A. Laventam piemērotā drošības līdzekļa grozīšana "nav pieņemama Latvijas sabiedrībai". A. Saulīte atkāpās, uzskatot, ka "valdības un sabiedrības spiediens" neļauj objektīvi turpināt lietas iztiesāšanu. A. Laventa pārstāvji uzsvēruši - nākamā tiesnese Ināra Šteinerte presei izteikusies, ka vēl nezinot, vai A. Laventu notiesās pilnīgi vai tikai daļēji. No intervijas neizriet, ka tiesnese pieļautu A. Laventa attaisnošanu. ECT īpaši nav interesējis vai žurnālisti ir precīzi atspoguļojuši tiesneses I. Šteinertes sacīto, bet - vai netiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. A. Lavents aizturēts 1995. gada jūnijā, bet spriedums pasludināts tikai pērn. Tāpēc izbrīnu neizraisa ECT secinājums, ka Latvija nav ievērojusi konvencijas pantu, kas paredz, ka jebkurai apcietinātai personai ir tiesības uz lietas izskatīšanu "saprātīgos termiņos". ECT maz interesē tiesu noslogotība un tādas fineses, kas liek domāt, ka tiesa tika vilcināta, tieši pateicoties A. Laventam un viņa slimībām, kas atgadījās atbildīgākajos prāvas brīžos. Arī tagad (vēl gadu pēc sprieduma) A. Lavents cietuma nāru vietā joprojām zviln elitārās Linezera slimnīcas pēļos. Latvija ir akceptējusi Eiropas konvenciju Par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Atsaucoties uz vairākiem konvencijas pantiem, ECT pieņēmusi lēmumu. Šis ECT spriedums būs jāņem vērā Augstākajai tiesai, kad Bankas "Baltija" krimināllieta tiks izskatīta apelācijas kārtībā. Zīle: Krievija izdara ekonomisko spiedienu NRA 11/30/02 Jaunais satiksmes ministrs Roberts Zīle uzskata, ka a/s Ventspils nafta (VN) caur Ventspils ostu pārkrautās naftas apjoma straujais samazinājums ir Krievijas ekonomiskā spiediena sekas, aģentūrai LETA sacīja ministra palīdze Iveta Bērziņa-Bebriša. Ministrs atzina, ka Latvijas puse ar politiskiem lēmumiem nespēj ietekmēt radušos situāciju, ka Krievijas naftas kompānijas izvēlas citus naftas eksporta ceļus, apejot Ventspili. I. Bērziņa-Bebriša sacīja, ka galvenā naftas apjoma samazinājuma problēma ir tarifu atšķirība starp Ventspils un citām ostām, uz kuras rēķina naftas kompānijas var izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu. VN preses sekretāre Gundega Vārpa vakar uzsvēra, ka pašreizējie VN naftas pārkraušanas apjomi atbilst iepriekšējām negatīvajām prognozēm un naftas pārkraušana notiek atbilstoši plānotajam. Runājot par 2003. gadā plānoto naftas pārkraušanas apjomu, G. Vārpa norādīja, ka pašlaik Krievijā notiek sarunas ar naftas piegādātājiem par turpmāko sadarbību. Šādas sarunas ir tradicionālas, tās nav nekas ārkārtējs, sacīja G. Vārpa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka VN šogad desmit mēnešos pārkrāvusi 12,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas ir par 34,2% mazāk nekā pērn šajā pašā laikā. Turklāt Krievijas piegādātās jēlnaftas apjomi, sākot no aprīļa, katru mēnesi ir konsekventi sarukuši. Tas saistīts ar Krievijas naftas cauruļvadu monopola Transņeftj politiku novirzīt naftas plūsmu uz savām ostām. Ģenerālprokuratūrā saņemts Repšes iesniegums par Saulesdārzu BNS 11/30/02 Ģenerālprokuratūra saņēmusi premjerministra Einara Repšes lūgumu izvērtēt iespēju lauzt līgumu ar SIA "Ķeizarmežs" par Saulesdārza apsaimniekošanu, kā arī apzināt to, kādas varētu būt līguma laušanas sekas, BNS apstiprināja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. Savukārt premjera palīgs Dans Titavs BNS apstiprināja, ka premjers no prokuratūras noteikti vēlēsies saņemt atbildi par paveikto un "jau seko līdzi lietas apstākļu izvērtēšanai". Titavs iepriekš norādīja, ka līgums noslēgts tā, lai valsts paliktu zaudētājos, lai ko tā darītu, tādēļ Repše mutiski lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai šajā lietā "nav notikusi ļaunprātīga ierēdņu varas izmantošana". Iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna pēdējā darba dienā 6.novembrī noslēgta vienošanās par līguma laušanu ar Saulesdārza teritorijas nomnieku - uzņēmumu "Ķeizarmežs". Sabiedrība par atklātību "Delna" uzskata, ka vienošanās nav izdevīga Latvijai - pēc nomas līguma laušanas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāatrod līdzekļi Saulesdārza apsaimniekošanai, ko līdz šim "it kā veica zemes nomnieks", kā arī tiks zaudēta katru gadu saņemamā nomas nauda. Tāpat vēstīts, ka iepriekšējā valdība nolēma Saulesdārza teritorijas apsaimniekošanai izveidot valsts aģentūru "Jaunatnes interešu izglītības un sporta centrs", taču jaunais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apturēja konkursu uz aģentūras direktora amatu. Viņš arī norādīja uz nepieciešamību rīkot sabiedrisko apspriešanu par Saulesdārza turpmāko likteni. Dzīve bez pieraksta - brīvāka, bet ne vieglāka NRA 12/04/02 Ar jauno pasu ieviešanu uzsāktā dzīvesvietas pieraksta sistēmas atcelšana vislielākās grūtības varētu radīt posmā līdz pilnīgai identifikācijas karšu ieviešanai, kas varētu sākties tikai nākamā gada beigās. Problēmas mazinātos, ja visi iedzīvotāji, kam tas jādara, no nākamā gada apzinīgi deklarētu savu dzīvesvietu. Šā gada jūlijā spēkā stājās Personu apliecinošo dokumentu likums, kas paredz, ka līdzās pasei, kas būs ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, iekšzemes vajadzībām tiks ieviestas personas apliecības jeb identifikācijas kartes. Jaunajās pasēs, ko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP) izsniedz jau piecus mēnešus, dzīvesvietas pieraksts vairs netiek norādīts - tas būs iekļauts elektroniski nolasāmā, bet ne vizuāli redzamā veidā personas apliecībā. Kā Neatkarīgajai prognozēja PMLP preses sekretāre Inga Saleniece, pirmās personas apliecības varētu sākt izdot tikai nākamā gada oktobrī. Pašlaik vēl notiek sarunas ar astoņiem potenciālajiem karšu izgatavotājiem; tās janvārī varētu vainagoties ar līguma noslēgšanu par pasūtījuma izpildi. No jaunajām pasēm pazudušo pierakstu kompensēt varētu dzīvesvietas deklarēšana, kas no nākamā gada 1. janvāra jādara visiem, kas nedzīvo pieraksta vietā. Ieviešot jauno kārtību, plānots iegūt precīzāku informāciju par to, cik katrā pašvaldībā ir iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, bet iedzīvotājiem - aiztaupīts gājiens uz pašvaldību, lai no tās izrakstītos - būs jāpierakstās tikai jaunajā dzīvesvietā mēneša laikā no dzīvesvietas maiņas. Lai iedzīvotājus to mudinātu darīt pēc iespējas savlaicīgāk, no 1. janvāra līdz 1. jūlijam par dzīvesvietas deklarēšanu nebūs jāmaksā, bet vēlāk būs jāšķiras no viena lata. Pašvaldībai gan ir dotas tiesības veikt piespiedu reģistrāciju personām, kas pretēji likumam savu dzīvesvietu nedeklarē vai anulēt ziņas par nepatiesi deklarētu dzīvesvietu, bet nav noteiktas nekādas sankcijas par likuma pārkāpšanu. Likums paredz, ka "dzīvesvietas deklarēšanas iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarācijā iekļauto ziņu patiesumu". Nepastāvot nopietnam kontroles un represīvajam aparātam, iedzīvotāji varētu nesteigties ar dzīvesvietas uzrādīšanu un tādējādi sagādāt grūtības valsts un komerciestādēm. Lai gan ziņas par dzīvesvietu nekur nepazūd, tās saglabāsies Iedzīvotāju reģistrā, PLMP pārstāve atzīst, ka izmaiņas pierakstīšanās kārtībā var radīt "zināmas neērtības daudzās privātajās un valsts iestādēs, kurās pieraksta vieta tika uzskatīta par personu identifikācijas pazīmi, lai atrastu, piemēram, līzinga ņēmēju, pabalsta saņēmēju pastā". Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons bilda, ka iepriekš ir grūti prognozēt, kādus sarežģījumus varētu radīt pieraksta pasē izskaušana, bet komercbanku dzīvi tā neuzlabos. Apgrūtinājums visdrīzāk varētu skart ļoti nelielu klientu daļu, ko pildīt savas saistības ar banku nepieciešams piespiest ar tiesu palīdzību. Viņaprāt, grūtības varētu rasties tieši pārejas periodā, līdz visu dzīvesvietas būs piereģistrētas. "Nedomāju, ka visi uzreiz deklarēs savu dzīvesvietu. Jautājums ir - kā valsts rīkosies, ja liela to nedarīs," prātoja T. Tverijons. Pieredze liecinot, ka, valsts iestāde, nespējot tikt galā ar kontroles savām funkcijām, tās cenšas uzvelt citiem. "Piemēram - jebkurai juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību, ir Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jādeklarē savi atvērtie konti. VID un Finansu policija secinājusi, ka liela daļa uzņēmumu kontus nedeklarē. Kontroles vietā VID rīkojas vienkāršāk - uzdod bankām veidot kontu reģistru. Otrs piemērs - Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēti nepilni 140 000 uzņēmumu, bet VID apgalvo, ka tikai 57 000 uzņēmumu deklarējuši savus kontus un maksā kaut kādus nodokļus. Jautājums ir - ko dara 80 000 uzņēmumu? Tiesības pārbaudīt it gan VID, gan UR, bet tās netiek īstenotas. Tāpat arī ar dzīvesvietas deklarēšanu - pašvaldībām būs tiesības reģistrēt piespiedu kārtā, bet tās teiks, ka nav līdzekļu, papildu resursu, un kurš gan pārbaudīs, kas dzīvo villā aiz žoga, pie kura vārtiņiem ir uzraksts nikns suns," situāciju modelēja komercbanku pārstāvis. Iepriekš arī izskanēja pieļāvumi, ka pēkšņi varētu parādīties aizdomīgi daudz Vecrīgas iedzīvotāju, lai saņemtu caurlaides iebraukšanai Vecrīgā, rasties problēmas ar pacientu uzņemšanu slimnīcās, lai gan to pārstāvji apgalvo, ka identifikācijas rādītājs ir slimnieka personas kods. Jāatzīst, ka valsts budžeta papildu līdzekļi gan pašvaldībām nav paredzēti, tie ir piešķirti tikai jauno dokumentu ieviešanai. Būtībā privātais sektors jau labu laiku ir pielāgojies tam, ka pieraksts pasē bieži neatbilst patiesībai, tāpēc, piemēram, Latvijas Līzinga devēju asociācija minētās izmaiņas nav pacēlusi kā problēmu. Kā skaidroja asociācijas un Hanza Līzings prezidenta Arta Birkmaņa preses sekretāre Linda Grandberga, Hanza līzings pakalpojumu izmantotāju pieraksts pasē teju 90 procentos gadījumu neatbilst patiesībai, tāpēc no klienta tiek iegūta cita informācija - faktiskā dzīvesvieta, pases dati, personas kods, darba devēja izziņa. "Ja ar kādu klientu ir problēmas, tad ir ļoti daudz institūciju, ar kuru palīdzību viņu sadabūt rokās," sacīja L. Granberga. Arī T. Tverijons uzskata, ka atliek vien pielāgoties situācijai, un pauž cerību, ka ar laiku identifikācijas karšu sistēma kļūs racionālāka par pasu sistēmu. Rīgā, uzņemot bērnus skolā, priekšroka tiek dota tiem bērniem, kuri dzīvo attiecīgās skolas mikrorajonā. Lai vecākiem nebūtu jāgādā izziņas par dzīvesvietu, kopā ar juristiem tiek apsvērta iespēja sākotnēji reģistrēt bērnu skolai, vispirms balstoties tikai uz vecāku iesniegumu, bet tad visus datus iesniegt dzīvesvietas pārbaudei attiecīgajām pašvaldībām, stāstīja Rīgas pilsētas skolu valdes preses sekretāre Inguna Almbauere. Tas gan vēl esot tikai projekts, turklāt vēl nav pieņemti MK noteikumi par dzīvesvietas deklarēšanu. Ņemot vērā dzīvesvietu, dažādas naudas izmaksas iedzīvotājiem, piemēram, pensijas un pabalstus, veic Latvijas pasts (LP). "Dzīvesvietas pieraksts atviegloja naudas plūsmas sadalījumu pa pasta nodaļām, savlaicīgi piegādājot naudu tai pasta nodaļai, kuras apkalpes rajonā dzīvo naudas saņēmējs," atzina LP ģenerāldirektora palīgs Edijs Šauers. Saskaņā ar jauno kārtību naudas saņēmējiem LP pieraksts vairs netiekot obligāti prasīts, bet, lai atvieglotu saikni ar klientu, viņi tiek aicināti uz izmaksu veidlapām norādīt savu dzīvesvietu. Iedzīvotājiem gan ir tiesības atteikties norādīt dzīvesvietas adresi, bet tas LP dažkārt varot radīt papildus neērtības. Norāda uz nesakārtoto bērnu tiesību sistēmu valstī NRA 12/05/02 Valstī jāsakārto bērnu tiesību aizsardzības sistēma un neatliekami jāpārskata valsts budžets, lai nauda efektīvāk sasniegtu ģimenes ar bērniem, nevis iestādes. Šos un citus aktuālus priekšlikumus, kas sasaucas ar ANO rekomendācijām Latvijai, organizācija Glābiet bērnus! izteica jaunajam bērnu un ģimenes lietu ministram Aināram Baštikam. ANO rekomendācijas joprojām nav apspriestas plašā līmenī un būtībā ir aizmirstas. ANO Bērnu tiesību konvencijas koalīcijas (tajā darbojas vairākas sabiedriskās organizācijas: Glābiet bērnus!, Latvijas Bērnu fonds, Rūpju bērns, Pakāpieni, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība un citas) pārstāvji gatavo priekšlikumus Saeimai un Ministru kabinetam par darbiem, kas veicami bērnu tiesību aizsardzībā. Priekšlikumos bērnu tiesību pārkāpumu novēršanai Latvijā ietvertas divas problēmgrupas: jautājumi, kas attiecas uz jebkuru bērnu valstī, un jautājumi, kas skar īpašu grupu bērnus - bāreņus, ielas bērnus. Glābiet bērnus! priekšsēdētāja Inguna Ebela Neatkarīgajai pastāstīja, ka ANO eksperti jau iepriekš aicinājuši varas pārstāvjus novērst likumdošanas nepilnības, taču daudzos gadījumos tas nav izdarīts. Vispirms tas attiecas uz bērnu tiesību aizsardzības sistēmu valstī. Jau ANO rekomendācijās Latvijai tika ieteikts pārskatīt Valsts bērna tiesību aizsardzības centra (VBTAC) darbību, jo centrs, būdams vienas ministrijas pakļautībā, nespēj realizēt kontroles funkciju pār bērna tiesību ievērošanu valstī. Šim darbam nepieciešama neatkarīga institūcija, piemēram, bērnu ombuds, ko iesaka izveidot ANO eksperti. Savukārt VBTAC varētu kļūt par vienu no Bērna un ģimeņu lietu ministrijas departamentiem. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma jāorganizē arī pašvaldību līmenī, no valsts budžeta apmaksājot bērnu tiesību speciālista darbu pilsētās un rajonos, jo pašlaik speciālists saņem algu un ir atkarīgs no pašvaldības, tāpēc nereti baidās kritizēt. "Šie pagaidām ir tikai daži sākotnējie priekšlikumi par sistēmas maiņu, taču tā noteikti beidzot ir jāsakārto," atzina I. Ebela. Tāpat kā ANO eksperti savās rekomendācijās arī nevalstiskās organizācijas ierosina pārskatīt valsts budžetu, novirzot maksimālu palīdzību ģimenēm ar bērniem, lai nodrošinātu skolēnus ar brīvpusdienām, mācību grāmatām, samazinātu pamesto bērnu skaitu un bērnu skaitu bāreņu iestādēs, mazinātu diskrimināciju starp bērniem pilsētās un laukos, bērniem no pārtikušām un trūcīgām ģimenēm izglītībā un veselības aprūpē. Valstī jādomā arī par māšu un bērnu mirstības samazināšanu. Lai arī oficiālie dati rāda, ka HIV/AIDS izplatības pieaugums ir apturēts, Glābiet bērnus! izsaka bažas, jo parasti šādi dati neataino realitāti un pēc kāda laika var izrādīties, ka infekcijas izplatība turpina pieaugt. Tāpēc organizācija aicina ministru īpašu uzmanību pievērst šim un arī narkomānijas jautājumam. Tāpat kā ANO ekspertus arī speciālistus Latvijā satrauc lielais bērnu skaits aprūpes iestādēs, kuri ir izņemti no savām īstajām ģimenēm un nav atrasta neviena cita ģimene vai aizbildnis, kas varētu parūpēties par šiem bērniem. ANO rekomendācijas Latvijas valdība saņēma pēc tam, kad aizstāvēja ziņojumu par bērnu situāciju valstī. Tomēr šīs rekomendācijas, kurās bija norādīts uz problēmām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā Latvijā, plaši netika apspriestas. "Tagad tās vispār ir aizmirstas, jo pēc ANO speciālās sesijas par bērniem šogad tika paziņots, ka Latvijai jāizstrādā savs rīcības plāns, kā ietvaros tiks apspriestas arī šīs rekomendācijas," sacīja I. Ebela. Viņasprāt, ANO speciālā sesija, kur piedalās gandrīz visas pasaules valstis, un ANO ekspertu rekomendācijas, kuras sniegtas pēc tam, kad rūpīgi izanalizēta situācija Latvijā, ir divas dažādas lietas. Iespējams, par rekomendācijām Latvijā nevēlas runāt, jo tajās gandrīz katrā jomā jāsastopas ar ekspertu kritiku. Valdība atsakās no ikmēnešu reitingiem NRA 11/30/02 Pēc premjera Einara Repšes ierosinājuma jaunā valdība nolēmusi jau ar nākamo gadu atteikties no ikmēneša socioloģiskajām aptaujām par partiju, politiķu un amatpersonu, valsts un nevalstisko institūciju reitingiem. Sociologi un politologi šo soli uztver ar dalītām jūtām. Eksperti gan atzīst, ka līdzšinējos pētījumus valdība nav pratusi efektīvi izmantot uz sabiedrības vajadzībām orientētas valsts pārvaldes nodrošināšanā. Tajā pašā laikā, atsakoties no pētījumiem, palielinās valsts varas un sabiedrības atsvešināšanās risks. Kā Neatkarīgajai skaidroja premjera palīgs Dans Titavs, atteikties no reitingu pasūtījumiem nolemts līdzekļu taupīšanas nolūkā un tāpēc, ka tie neesot lietderīgi. Partijas tām interesējošas aptaujas var pasūtīt par savu naudu. Šogad Latvijas faktu (LF) veiktajām aptaujām atvēlēti aptuveni 42 000 latu - 3500 latu mēnesī. Ikmēneša socioloģiskās aptaujas pēc Valsts kancelejas pasūtījuma tiek veiktas kopš 1996. gada, tiesības īstenot pasūtījumu pārmaiņus ieguvušas LF un SKDS. Abu firmu direktori apgalvo, ka šis valdības lēmums tām neradīs finansiālus zaudējumus, turklāt valdība diez vai atteiksies no jebkādu pētījumu pasūtīšanas, lai izzinātu sabiedrības viedokli par kādām valsts pārvaldes reformām vai citiem aktuāliem politiskās dienaskārtības jautājumiem. SKDS direktoram Arnim Kaktiņam esot iespaids, ka pēdējos gados reitingu mērījumi vairāk kalpojuši ziņkāres apmierināšanai, nevis sabiedrības viedokļa un problēmu analīzei, taču valdība nevarot arī dzīvot informācijas vakuumā par to, ko sabiedrība domā par tās darba aktualitātēm. Līdz šim par politiskiem jautājumiem aptaujas pasūta partijas individuāli, un par zināmiem jautājumiem to nāksies darīt arī valdībai. "Nezinu, vai iepriekšējā valdība tos aktīvi izmantojusi, bet nozīmīgi tie bija masu saziņas līdzekļiem kā nosacīta atgriezeniskā saikne starp sabiedrību un varu. Nedomāju, ka, atsakoties no tiem, šajā ziņā būs dramatisks zaudējums, bet tie tad valdībai būs jāmēģina kompensēt ar intensīvāku un plašāku informācijas plūsmu," sprieda LF direktors Aigars Freimanis. Kā eksotisku šīs komunikācijas mēģinājumu Jaunais laiks jau mēģina izveidot, piemēram, Nejēdzību apkarošanas biroju. Kā blakus iemesls šādam solim, pēc A. Freimaņa domām, varētu būt E. Repšes pašpārliecinātība un uzskats - visi, kas ir pret mani, noteikti nav godīgi. Raugoties caur šādu prizmu, pētījumi nešķiet vajadzīgi. Kritiskāka pret līdzšinējo sešu gadu praksi bija Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa, kura iesaka līdzekļus reitingu pētījumiem labāk novirzīt analītiskajiem pētījumiem par konkrētu politikas lēmumu efektivitāti. Kamēr nav pierādīts, kā tie īstenojas dzīvē, kā ietekmē dažādas sabiedrības grupas, kas ir pārmaiņu ieguvēji, kas - zaudētāji, nevarot runāt par valdības darba kvalitāti. Līdz šim interesi par analītiskajiem pētījumiem vairāk izrādījušas sabiedriskās organizācijas, dažkārt, izmantojot Pasaules bankas naudu, tos pasūtīja Labklājības ministrija, Kultūras ministrija. Blakus šiem pētījumiem, netērējot papildu līdzekļus, varētu mērīt arī reitingus. Jautāta, vai partijas būs ieinteresētas tērēt savu naudu analītiskiem pētījumiem, lai pieņemtu kādu lēmumu sabiedrības interesēs, B. Zepa bilda: "Ja jau partijas spēj milzu naudu izgāzt reklāmās, tad varētu atrast naudu arī pētījumiem." Politoloģe Ilze Ostrovska saka, ka katrā normālā valstī pie parlamenta ir izveidota analītiķu institūcija, kas neatkarīgi no valdības, parlamenta un partijām, ar dažādu informācijas, tai skaitā socioloģisko aptauju palīdzību seko līdzi izpildvaras darbībai. Latvijā ne tikai nav šādas analītiskās vienības, bet trūkst arī profesionāļu pašu politiķu un viņu palīgu rindās, kas lielākoties esot studenti un politiķu radinieki, vērtēja politoloģe. Tas ievērojami samazinot valsts pārvaldes efektivitāti. Premjera pārstāvis apgalvoja, ka specializētie pētījumi, visticamāk, tiks veikti, bet "pašreiz budžeta nauda socioloģiskiem pētījumiem nav paredzēta". Ūdre veido jaunu amata tēlu Diena 12/05/02 Kad valdības veidošanas laikā Zaļo un Zemnieku savienībai stratēģiski svarīgas ministrijas vietā piedāvāja Saeimas priekšsēdētāja amatu, ZZS nesteidza to pieņemt kā alternatīvu postenim valdībā. "Mums nav vajadzīgs, ka kāds kā bilde tikai sēž zāles priekšā," toreiz sacīja viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis, norādot, ka nav salīdzināma šo posteņu ietekme. Taču pirmajā mēnesī, ko Ingrīda Ūdre ir aizvadījusi Saeimas priekšsēdētājas amatā, viņa cenšas pierādīt amata nozīmīgumu. Šim nolūkam ir iecerēts izveidot priekšsēdes biroju, kas gan prasīs papildu finansējumu un, pēc dažu politiķu domām, arī varētu kaitēt mikroklimatam kā Saeimas kancelejai līdzīga institūcija. Saeimas priekšsēdētāja saskaņā ar valsts protokolu ir otra augstākā amatpersona valstī pēc Valsts prezidenta, kura prombūtnē izpilda prezidenta pienākumus. Taču agrāk nereti, vēstot par pasākumiem, kur piedalījušās visas augstākās amatpersonas, mediji minēja tikai prezidentu un premjeru, kurus biežāk arī aicina uzstāties presē. Tas esot mudinājis I.Ūdri domāt par amata un arī Saeimas prestiža celšanu. Saskaņā ar Latvijas faktu aptauju novembrī pēc pozitīvā vērtējuma I.Ūdrei ir ceturtais labākais rezultāts, puse no respondentiem viņu vērtē pozitīvi. Mainījusies arī Saeimas mājaslapa internetā, kur ik pa laikam var vērot fotoattēlus, kuros redzama Saeimas priekšsēdētāja. Daudz aktīvāk nekā priekšgājēji I.Ūdre par savām gaitām informē presi ar palīdzes Dinas Balodes starpniecību, kura negaida žurnālistu zvanus, bet piezvana pati. Dienā, kad Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO, Saeimā nebija ieplānota šī notikuma atzīmēšana, uz ko no Saeimas tribīnes norādīja tēvzemiešu deputāts Juris Dobelis. Pēc neilga laika I.Ūdre sarīkoja Saeimā pieņemšanu par godu šim notikumam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārvalstu diplomātu piedalīšanos. Bijušais Saeimas priekšsēdis, tagad - priekšsēdes biedrs Jānis Straume (TB/LNNK) šo iniciatīvu apsveic, lai arī pieņemšanas esot bijušas arī agrāk. J.Straume, kura sēžu vadīšanas prasmi Dienai uzteica vairāki deputāti, galveno uzmanību veltījis ārpolitiskajai darbībai un Saeimas darba nodrošināšanai, sekmīgai sēžu norisei, neuzsverot sabiedrisko darbību. Līdz ar to viņš esot izticis bez speciāla biroja, taču pieļauj tā nepieciešamību, ja bez pamatpienākumu veikšanas ir vēlēšanās izvērst šo darbības jomu. "Ja Saeimas priekšsēdētājas darbs būs vairāk vērsts uz sabiedrību, tas ir vērtējams pozitīvi, jo varētu celt parlamenta reitingu, ko tomēr noteiks arī darbs likumu sagatavošanā," atzīst J.Straume, piebilstot, ka īsti Saeima vēl neesot sākusi strādāt, ko varot skaidrot ar lielu jauno deputātu īpatsvaru. Līdz ar Saeimas priekšsēžu maiņu kuluāros izplatījās baumas par iespējamo darbinieku atbrīvošanu, kas nonāca arī līdz I.Ūdres ausīm, un viņa Saeimas kancelejas darbiniekiem nesen slēgtā sēdē paziņoja, ka nevienam neesot jāuztraucas un lai cilvēki mierīgi strādājot, bet, ja kādam atliekot laika izplatīt tenkas, tas arī par kaut ko liecinot. "Neviens profesionāls cilvēks netiks atbrīvots, jo atrast labu darbinieku ir tas pats, kas meklēt dimantus pelnos," pēc tam Dienai sacīja I.Ūdre. Daļēji baumu iemesls ir ideja par jaunā biroja veidošanu, bet priekšsēde norāda, ka tas neietekmēšot Saeimas kancelejas vadību, taču esot nepieciešams, lai nodrošinātu sekmīgu viņas padomnieku un palīgu darba koordināciju, ko veiktu biroja vadītājs. Šai amatā varētu būt bijusī Saeimas sekretāre Silvija Dreimane. Prezidijs par biroja izveidošanu vēl nav lēmis, un I.Ūdre neatklāj, kas tajā varētu strādāt. Neoficiāli dzirdēts, ka viens no padomniekiem varētu būt bijušais Eiropas lietu komisijas priekšsēdis, Latvijas ceļa biedrs Edvīns Inkēns, kurš arī bija atturīgs: "Es nevarētu teikt, ka neko par tādu iespēju neesmu dzirdējis, bet man nav oficiāli izteikts šāds piedāvājums." Mēģinās izskaust vardarbību TV NRA 12/03/02 Jau decembra sākumā Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) izveidotā komisija sāks piemērot izstrādāto punktu sistēmu, lai vērtētu vardarbības intensitāti televīzijā. Taču ar cenzūru un tiesas prāvām padome sevi nenoslogos, tāpēc arī turpmāk vairāk uz pašu televīziju sirdsapziņas paliks, vai laikā, kad pie televizora sēž bērni, netiek demonstrēta vardarbība. Latvijā aizvien vēl nav neviena zinātniska pētījuma par televīzijā redzētās vardarbības ietekmi uz bērniem, taču psihologi nebeidz uzsvērt televīzijā redzētās vardarbības kaitīgo ietekmi uz bērna psihi. Arī runājot par jauniešu pastrādātajiem noziegumiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars kā vienu no pusaudžu kriminālo tieksmju cēloņiem nosaucis televīzijas kaitīgo ietekmi, norādot, ka "lielākajā daļā filmu ir skatāma vardarbība un brīvu partnerattiecību sludināšana". Kriminoloģisko pētījumu centra direktors un Rīgas domes Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks atzinis, ka no vardarbīgi tendētās sabiedrības visvairāk psihiski emocionāli cieš bērni un lielā mērā to sekmē televīzija ar vardarbīgām, agresīvām, šausmu un mistiskām filmām. Tādējādi bērnam ar nenobriedušu psihi degradē vērtību sistēmu, veidojot agresīvas uzvedības modeli. Bērns neprot atšķirt labo no ļaunā, viņā izveidojas virtuālā pasaules uztvere, un viņa drošības sajūta jau pašos pamatos tiek sagrauta. Arī centra pret vardarbību Dardedze vadītāja Agnese Megne Neatkarīgajai sacīja, ka televīzija ir vardarbību veicinošs faktors. Arī kultūrsocioloģe Dagmāra Veitnere Neatkarīgajai atzina, ka bērns atkārto to uzvedības modeli, ko redz, un mūsdienu sabiedrība ir vardarbīgāka - to veicinājuši arī masu mediji. "Vardarbības izplatību apstādināt nevarēs, bet par šo problēmu ir jārunā, un jāskaidro arī bērniem," sacīja D. Veitnere. Komerctelevīzijas jau paguvušas iebilst pret NRTP izstrādātajiem kritērijiem. TV5 direktors Juris Miļevskis Neatkarīgajai pauda sašutumu, ka komerctelevīziju viedoklis nav ņemts vērā NRTP, izstrādājot vardarbības izvērtēšanas instrukciju. "Es nenoliedzu, ka mēs rādām šausmenes un vardarbība ir gandrīz visās piedzīvojumu filmās. Vardarbības televīzijā ir par daudz un ierobežojumi ir vajadzīgi, taču man nav pieņemami garie, plašie un neskaidrie kritēriji, kas pieļaus vērtēšanas komisijas locekļiem plašas interpretācijas iespējas. Pēc jaunās instrukcijas sanāk, ka kaitīgākais raidījums ir multfilma Toms un Džerijs," sacīja J. Miļevskis. Viņš solīja pagaidām nogaidīt un pavērot NRTP rīcību konkrētu gadījumu izvērtēšanā. Arī TV3 Latvija sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Jučkoviča Neatkarīgajai atzina, ka TV3 noteikti atbalsta vardarbības ierobežošanu un televīzija ievēro likumu. "Lai veidotu vienotus, ticamus kritērijus, nepieciešams izveidot Latvijas filmu klasifikatoru. Pašlaik telekompānijas, izvēloties filmas demonstrēšanai, vadās pēc pasaules kino ražotāju un izplatītāju piemērotajiem filmu kritērijiem, kas attiecas gan uz vardarbības, gan erotisku ainu demonstrēšanu," atzina K. Jučkoviča. "Latvijas TV kanāli, savā amoka skrējienā pēc dolāriem aizelsušies, rāda beletrizētas vardarbības filmas, galvenokārt Holivudas šausmenes vai filmas par krievu bandītiem. Nauda jau nesmird, un no tās asinis nepil," atzinis NRTP loceklis un kritēriju izstrādātājs O. Dzenītis, kas, būdams atbildīgais par komerctelevīzijām, veicis filmu analīzi un ieteicis padomei sastādīt, piemēram, administratīvā pārkāpuma protokolu, par ko saņēmis pārmetumus, ka nav skaidras vardarbības definīcijas. Lai objektivizētu vardarbības identificēšanu raidījumos un izslēgtu subjektīvisma elementus, O. Dzenītis izstrādājis Instrukciju par bērnu un pusaudžu aizsardzību pret vardarbības kaitīgo ietekmi televīzijas raidījumos, ko padome apstiprināja jau 11. aprīlī. Instrukcija izstrādāta, lai NRTP nodrošinātu Radio un televīzijas likuma ievērošanu - lai raidorganizācijas laikā no plkst. 7 līdz 22 bez tehniskiem bloķēšanas līdzekļiem programmā neievietotu materiālu, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai. Instrukcija vardarbības daudzumu noteiks pēc punktu sistēmas, un raidījumus vērtēs pēc skatītāju izteiktajām sūdzībām. Piemēram, par izvarošanas ainu piemēros piecus punktus, bet par taisnīguma aizstāvju cīņas ainām ar noziedzniekiem - vienu. Lai filmu varētu raidīt līdz pulksten 22, kopējais skaits nedrīkst pārsniegt 7,5 punktus. Instrukcijā paredzēts, ka tās ievērošanu uzrauga NRTP izveidota kontroles komisija sešu cilvēku sastāvā. Trīs no viņiem ir NRTP locekļi - O. Dzenītis, Ilze Pētersone un Dace Ķezbere, kā arī Rīgas Galvenās policijas pārvaldes preses centra vadītāja Ieva Zvīdre, krīzes centra Skalbes vadītāja Ieva Bite un Nacionālā kinematogrāfijas centra pārstāvis Andris Rozenbergs. I. Zvīdre Neatkarīgajai sacīja, ka instrukcijas piemērošana neliecina, ka "mēs paliksim bez ziņām", lai gan arī ziņu pārraidēs demonstrē vardarbību. "Mūsu komisija būs kā ugunsdzēšamais aparāts. Mūsu darbības rezultātā asiņainākie seriāli varētu tikt nobīdīti demonstrēšanai vēlākā vakarā," sacīja I. Zvīdre. NRTP locekle Ilze Pētersone Neatkarīgajai stāstīja, ka padomes mērķis ir nevis sodīt televīzijas, bet pamazām atbrīvot tās no vardarbības. Lai gan par noteikumu pārkāpumiem NRTP var iesniegt prasību tiesā, līdz šim padome to nav darījusi. Komsija sanākšot ne retāk kā reizi mēnesī. "Līdz šim tas, kā televīzijas ierobežo vardarbību, netika kontrolēts tik regulāri. Divu gadu laikā uzlikts tikai viens sods," sacīja I. Pētersone. Viņasprāt, saskaņā ar instrukciju par vardarbību sludinošām varētu tikt atzītas gan atsevišķas multfilmas Toms un Džerijs sērijas, gan Komisāra Rekša sērijas. "Sodu jautājumā nekā jauna nebūs, tāpēc lielākā atbildība aizvien būs pašām televīzijām," sacīja I. Pētersone. Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākajiem datiem, 87,3% aptaujāto atzinuši, ka, viņuprāt, televīzijas filmās un raidījumos redzamā vardarbība atstāj negatīvu ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, bet tikai 5,2% respondentu pauduši pretēju viedokli, ziņo LETA. 75,2% aptaujāto uzskata, ka drukātajās televīzijas programmās ir īpaši jānorāda, ka filmas un raidījumi satur vardarbību. Kopumā divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka pirms šāda rakstura filmu un raidījumu demonstrēšanas nepieciešams komentārs par to, kas tiks rādīts sekojošā filmā. Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju minējuši, ka vardarbību saturošas filmas un raidījumi īpaši jāmarķē televizora ekrānā. 1% Latvijas iedzīvotāji labprāt dzīvotu rietumvalstīs LETA 12/02/02 31,3% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labprātāk dotos dzīvot uz kādu no rietumvalstīm, ja viņiem būtu tāda iespēja, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS oktobrī veiktās aptaujas rezultāti. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem ar dzīvi Latvijā ir apmierināti 59,5% valsts iedzīvotāju, kuri nevēlētos dzīvot ārpus Latvijas. SKDS norāda, ka doties uz dzīvi kādā no rietumvalstīm vislabprātāk piekrituši gados jaunāki respondenti. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem dzīvot rietumvalstīs vēlas 51,2%, bet vecuma grupā virs 55 gadiem uz rietumvalstīm labprāt dotos 16,2% iedzīvotāju. Analizējot aptaujas rezultātus pēc respondentu izglītības līmeņa, dzīvošanu rietumvalstīs labprātāk izvēlētos iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 34,2%. No iedzīvotājiem ar vidējo izglītību dzīvot rietumvalstīs vēlētos 31,3% aptaujāto, bet starp iedzīvotājiem ar pamata izglītību rietumvalstīs vēlētos dzīvot 27,2% aptaujāto. No visiem aptaujātajiem vīriešiem dzīvot rietumvalstīs vēlētos 36,1%, bet no aptaujātajām sievietēm to vēlētos tikai 27,1%. No Latvijā dzīvojošiem citu tautību pārstāvjiem rietumvalstīs gribētu dzīvot 38,5%. Arī 38,8% Latvijas nepilsoņu labprāt dotos uz dzīvi rietumvalstīs. Aptauja tika veikta laikā no 19.oktobra līdz 25.oktorbim. Aptauja īstenota ar stratificētās nejaušās izlases metodi, aptaujājot 1116 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir plus mīnus 3% robežās. Ugunsgrēks Cesvaines pilī TVNET/BNS/LETA 12/05/02 Agrā ceturtdienas rītā pagaidām nezināmu iemeslu dēļ izcēlies ugunsgrēks Cesvaines pilī - vienā no spožākajām Tjūdoru neorenesanses stila celtnēm Latvijā. Ugunsgrēku plkst. 11.30 izdevies lokalizēt, bet dzēšanas darbi turpinās. Dzēšanas apstākļi bijuši apgrūtināti, jo degšana notiek 12 metru augstumā. Postošajā ugunsgrēkā plkst.10 pilnībā iebrucis jumts. Jau aptuveni stundu ugunsdzēsēji un zemessargi no pirmā stāva evakuē inventāru - pils pirmais stāvs no uguns nav cietis. Otrajā stāvā ir atsevišķi uguns perēkļi un stiprs sadūmojums, tādēļ ugunsdzēsējiem jāstrādā elpošanas aparātos. Pils jumts ar tornīšiem ir sagruvis. Kā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Solveiga Smiltene, ugunsgrēka dzēšanā piedalās 80 ugunsdzēsēji no Rīgas un septiņiem rajoniem. Cesvaines pils dzēšanas darbos iesaistītas arī 15 autocisternas, divas autokāpnes un divi celtniecības pacēlēji. Ūdens dzēšanas darbiem tiek ņemts no pils dīķa, un ūdens ir pietiekamā daudzumā. Spiediena pastiprināšanai, lai ūdeni padotu uz augšu, strādā četras autocisternas, kuras savienotas ar maģistrālēm uz pili. Pirmais zvans par degošo pili VUGD saņemts plkst.6.12, bet ugunsdzēsēji pieļauj, ka ugunsgrēks sācies ievērojami agrāk. "Liesmas no rīta bija pārņēmušas visu Cesvaines pili. Jau ir nodedzis viena spārna jumts. Uguns pārsviedusies arī uz pils torņiem," no agra rīta stāstīja ugunsgrēka aculieciniece Astra Bandeniece. Viņa sacīja, ka uguns liesmas esot augstākas par koku galotnēm. "Pēc pāris stundām no pils būs palikuši pāri tikai mūri," no rīta sacīja Bandeniece. Madonas rajona kārtības policijas priekšnieks Ansis Graudiņš sacīja, ka ugunsdzēsēji bijuši bezspēcīgi notikušā priekšā. Viņaprāt, vainojama esot ugunsdzēsēju novecojusī tehnika. Notikuma aculiecinieki stāstīja, ka degšana sākusies pils labajā pusē un, visticamāk, ugunsgrēka iemesls ir nepareiza krāsns ekspluatācija. Ugunsgrēks Cesvaines pilī, iespējams, izcēlies pārlieku novecojušas apkures un ventilācijas sistēmas dēļ, turklāt siltumizolācijas nolūkā pils jumts bija noklāts ar skaidām, kas pastiprina gruzdēšanu, - liecina neoficiālā informācija. Kā sacīja Madonas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, situāciju ar ugunsgrēka likvidēšanu pasliktināja apgrūtinātā piekļūšana pilij, jo tā atrodas kalnā, kuram visapkārt ir izrakti grāvji, arī pils jumts ir diezgan stāvs. "Atkal izjūtam to, cik ļoti mums trūkst līdzekļu, jo nespējam neko darīt. Mums trūkst cilvēku, lai arī esam izsaukuši visus Madonas rajona ugunsdzēsības pārvaldē strādājošos ugunsdzēsējus," sacīja Stepanovs. Uz notikuma vietu tika izsaukta palīdzība arī no tuvākajiem rajoniem. VUGD informēja, ka mobilizēti spēki no Sarkaņiem, Dzelzavas, Jēkabpils, Gulbenes un Aizkraukles. No Cesvaines pilsētas domes mēģināts izsaukt arī helikopteru. Patlaban vēl nav zināmi iespējamie ugunsgrēka iemesli. Cilvēku dzīvība ugunsgrēka dēļ patlaban nav apdraudēta. Nu jau laiks tikpat kā ir pietuvojies tādam, kā- dam tam vajadzētu būt ziemā. Ir kļu- vis krietni aukstāks, vienīgi sniegs tā arī nav uzsnidzis. Svētdien pamatīgi puteņo- ja, bet tā kā bija stiprs vējš, tad sniedziņš, kas kā balti, smalki milti tik skaisti virpuļoja gaisā, tika aizpūsts prom uz zemes pat ne- nonācis... Aukstums jau nav nemaz liels (vidēji –8oC). Taču ir kailsals, un tas jau ir tas vainīgais, kas mūs saldē, ik pa laikam iekniebjot arī mums degungalā... Anda