K a s j a u n s L a t v i j ā ? No. 276: 2002. g. 6. – 12. decembris Valdība turpinās apcirpt budžetu NRA 12/09/02 Valdība rīt vēlreiz lems par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu samazināšanu, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta, izvērtējot ministriju iesniegto prioritāšu iekļaušanu budžetā un speciālā budžeta izdevumus un ieņēmumus. Ministru prezidents Einars Repše vairākkārt uzsvēris, ka bāzes izdevumi un ministriju prioritātes, lai sasniegtu pēc iespējas sabalansētāku budžetu, jāskata vienlaikus: "Kas pēc būtības ir bāzes izdevumi? Vecas prioritātes. Tāpēc jāskatās, vai kāda veca programma nav jāmet ārā, tās vietā liekot jaunu". Otrdien būs jau ceturtā valdības sēde, kurā ministri mēģinās vienoties par bāzes izdevumu samazinājumu, par ko pilnīgi neizdevās panākt vienošanos arī iepriekšējā Ministru kabineta sēdē. Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece Inguna Sudraba intervijā aģentūrai BNS toreiz atzina, ka izdevumu samazinājums atbilstoši ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem ir nepietiekams un mazāks par FM prasītajiem 1,7 procentiem. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka vairākas ministrijas vispirms ir palielinājušas izdevumu bāzi un prasīto 1,7 procentu samazinājumu rēķinājušas no tās. Savukārt citas ministrijas izdevumus nav samazinājušas programmām, kurām to uzskata par neiespējumu. Vislielāko bāzes izdevumu samazinājumu bija veikusi pati FM, kas iesniegusi priekšlikumu izdevumu samazināšanai pat par 3,5 procentiem, no kuriem lielākā daļa ir administratīvo izdevumu - komandējumu, remontdarbu, kancelejas preču iegāžu - samazinājums, bet pārējais - kompensāciju samazinājums zemniekiem, jo arī līdz šim kompensācijām paredzētā nauda netika pilnīgi izlietota. Vairāk par prasīto izdevumus samazinājusi arī Ekonomikas ministrija (EM) - par 2,4 procentiem, izpelnoties Ministru prezidenta uzslavu: "Perfekti izpildīts valdības dotais uzdevums." Turpretim Aizsardzības ministrija norādījusi, ka nevar samazināt savus bāzes izdevumus, citādi nebūs iespējams pildīt likumu par valsts aizsardzības finansēšanu, kas paredz 2003. gadā aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī Ārlietu ministrija nevarot samazināt bāzes izdevumus, norādot, ka citādi nāksies slēgt divas vēstniecības vai atteikties no iemaksām starptautiskajās organizācijās. Ārlietu ministre Sandra Kalniete sacīja, ka ministrijas budžets no 1998. līdz 2002. gadam krities par 12 procentiem, savukārt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs budžets samazinājies par 27 procentiem. Vislielākās valdības diskusijas un kritiku izraisīja kultūras ministres Ingūnas Rībenas paziņojums, ka Kultūras ministrija (KM) bāzes izdevumus varēs samazināt tikai par 0,4 procentiem. Gan premjers, gan daudzi ministri apšaubīja nepieciešamību 600 000 latu piešķirt filmu uzņemšanai Latvijā, izskanēja priekšlikumi likvidēt 1991. gada Barikāžu muzeju. Valdība budžeta projektu gatavojas pieņemt 24. decembrī un pašās gada beigās iesniegt Saeimā. Savukārt tā pieņemšana galīgajā lasījumā Saeimā varētu notikt tikai februāra sākumā. SVF iesaka budžeta deficītu samazināt vēl Diena 12/10/02 Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji domā, ka pašreizējā makroekonomiskajā situācijā nākamā gada budžeta deficītam nevajadzētu pārsniegt šāgada līmeni, kas tiek plānots 2,86% no iekšzemes kopprodukta. To pēc tikšanās ar finanšu ministru Valdi Dombrovski un premjeru Einaru Repši žurnālistiem atzina SVF misijas Latvijā vadītājs Johaness Millers, pieļaujot, ka valdībai būtu lietderīgi pārskatīt ieņēmumu prognozi, kura ir krietni zemāka nekā šāgada plāns. Valdība pašlaik lielāku uzmanību pievērš izdevumu samazināšanai, par ko atkal lems otrdien. Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka kopumā ministrijas izdevumus samazinājušas pat vairāk nekā par prasītajiem 1,7%, taču deficīta apmērs joprojām ir maksimāli pieļaujamie 3% no IK. Turklāt valdībai vēl jālemj par prioritārajiem pasākumiem, kurus apmierinot simtprocentīgi, budžeta deficīts sasniegtu pat 7% no IK. "Latvijas ekonomikai klājas patiešām labi," sacīja J.Millers, norādot, ka tiek prognozēta zema inflācija un iekšzemes kopprodukta pieaugums ap 5%. SVF paredzot, ka pozitīva makroekonomiskā situācija turpināsies arī nākamgad, tāpēc neesot iemesla augstam budžeta deficītam, bet gluži pretēji, esot laiks to samazināt. Viņš atzina, ka paredzētā deficīta samazināšana līdz šā gada līmenim ir grūts uzdevums, taču fonda pārstāvji mudinot valdību necensties budžetu sagatavot ļoti ātri, bet tā vietā vēlreiz pārskatīt visus izdevumu posteņus. Fonds esot uzmanīgi pārskatījis arī ieņēmumu daļu. "Lielos vilcienos mēs šiem skaitļiem piekrītam, taču tikai ņemot vērā, ka spēkā stāsies nodokļu likmju samazinājums. Mēs domājam, ka būtu vērts tos pārskatīt vēlreiz un domāt, vai kaut kas nav darāms arī ieņēmumu daļā," sacīja J.Millers. Pērn, gatavojot šā gada budžeta likumu, tika plānots 2,46% deficīts, kas kļuva par pamatu SVF ar Latviju noslēgtā memoranda laušanai. Norādot, ka, Latvijas ekonomikai attīstoties, nozīme tik ciešai sadarbībai ar SVF ir mazinājusies, valdība memorandu necentās atjaunot, taču SVF vērtējums joprojām ir ļoti būtisks. Budžetu rēķinās no otra gala Diena 12/11/02 No nākamā gada augusta 15,5 tūkstošiem policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju vidēji par 40-70% tiks palielinātas algas. Tā otrdien nolēma valdība, atbalstot 9,46 miljonu latu iedalīšanu šai prioritātei. Papildu izdevumus nākamā gada budžetā prasīs arī lēmums tomēr palielināt ģimenes pabalstus līdz sešiem latiem par visiem pirmdzimtajiem bērniem, kā arī vairāki citi no jauna atbalstītie ministriju pieprasījumi. Premjers Einars Repše (JL), kurš otrdien pēkšņi paziņoja, ka nepieļaus budžeta deficītu virs šā gada līmeņa, joprojām uzskata, ka to iespējams izdarīt, samazinot izdevumus, lai gan, pat nelemjot par prioritātēm, kam kopā prasīti 223 miljoni latu, paredzamais deficīts jau sasniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IK). Pretēji iepriekš plānotajam vispirms samazināt bāzes izdevumus tā, lai varētu atrast līdzekļus arī prioritāšu segšanai, valdība nolēma izdevumu sabalansēšanu sākt no otra gala - vispirms izlemt, kuras prioritātes atbalstīt un cik līdzekļu to segšana prasīs, un tad pārskatīt visus izdevumus kopā, samazinot tos līdz pieņemamam budžeta deficīta līmenim. Lai gan iepriekš finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) valdībā bija atkārtojis, ka nākamgad plānotais deficīts ir 3% no IK, otrdien E.Repše sacīja, ka pieņemams deficīts būtu šā gada līmenis vai zemāks. Šogad ar budžeta grozījumiem apstiprinātais deficīta līmenis ir 2,86% no IK, taču Finanšu ministrija prognozējusi, ka gada beigās tas varētu būt vēl mazāks, proti, 1,8%. Arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji uzskata, ka nākamā gada budžeta deficītam, ņemot vērā pozitīvo makroekonomisko stāvokli, nevajadzētu pārsniegt šāgada līmeni, kas, pēc fonda domām, varētu būt jau minētie 1,8% no IK, Dienai otrdien sacīja SVF pastāvīgās pārstāvniecības vadītāja padomniece Vita Žunda. Budžeta kopējie ieņēmumi prognozēti 1,599 miljardi latu, bet izdevumi bez NATO līdzekļu pieauguma, ģimenes valsts pabalstu un minimālās algas palielināšanas, ministriju ieteikumiem bāzes izdevumu samazināšanai un prioritātēm - 1,721 miljards latu. Sākot šķirot prioritātes, tomēr atklājās, ka no daudzām ministrijas nav gatavas atteikties, jo jāpilda iepriekš noslēgtas saistības ar starptautiskajām organizācijām. Valdība paguva, pēc E.Repšes vārdiem, "izskriet cauri" tikai dažu ministriju prioritātēm. Aktīvi E.Repše ķērās pie Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas prioritāšu svītrošanas, kā rezultātā ministrs Juris Lujāns (LPP) saraksta vidusdaļā ne vien pārtrauca iebilst, bet pats piedāvāja svītrot uzreiz rindu pasākumu. Klātesošos pārsteidza arī premjera citā brīdī paziņotais: "Ko nesaprotam, to svītrojam." Daudz labāk neklājās arī ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei, kura centās pārliecināt kolēģus, ka papildus nepieciešama nauda gan "finanšu bada" likvidēšanai ministrijā un vēstniecībās, kurām līdzekļi nav palielināti aptuveni piecus gadus, gan pārstāvniecībām ES un NATO, kur līdz ar integrāciju pieaug darba apjoms. Šie un citi jautājumi tika atlikti, solot vēl atgriezties pie to rūpīgākas analīzes. No IeM prioritāšu saraksta tika izsvītrots 21 miljons latu, kas bija paredzēts austrumu robežas projekta turpināšanai. Guvis atbalstu policistu algu palielināšanai, ministrs Māris Gulbis (JL) pats ieteica uz gadu projekta turpināšanu atlikt, turklāt pašlaik ierosināta pārbaude par iespējamajiem pārkāpumiem līdzšinējā robežas izbūvē. Tam piekrita arī E.Repše, aicinot pārcelt jautājumu uz vēlāku laiku, "kad vismaz pāris vainīgie sēdēs cietumā". Tā kā projekta atlikšana saistīta ar saistībām pret tehnoloģiju piegādes firmām Siemens un Thales, jautājumu nolemts skatīt atkārtoti. Valdība atbalstīja daļu FM priekšlikumu, un lielākā daļa ministru neiebilda arī pret tās ieceri sākt centralizētu valsts iepirkumu sistēmu, turklāt tika atbalstīta ES iestāšanās kampaņas rīkošana pirms referenduma (1 miljons latu), sabiedrības informēšana par ES (137 tūkstoši latu) un daļa FM priekšlikumu. Valdība pagaidām neakceptēja Eirovīzijas dziesmu konkursa drošības garantēšanai un reklāmas pasākumu ārvalstīs organizēšanai papildu prasīto naudu. Presei E.Repše sacīja, ka ar budžeta iesniegšanu Saeimā valdība nesteigsies, bet turpinās uzmanīgi pārskatīt izdevumu sadaļu, un bāzes izdevumu samazināšanai pat esot izveidota speciāla darba grupa. Viņš joprojām piekrītot finanšu ministram, ka ieņēmumu daļas prognoze nav palielināma. Prioritāšu vētīšanu valdība turpinās nākamnedēļ. Celulozes rūpnīcas investoru apetīte aug NRA 12/11/02 Neraugoties uz to, ka akciju sabiedrība Latvijas valsts meži ir izstrādājusi un sākusi ieviest apaļkoksnes tirdzniecības modeli un šā modeļa ieviešanas galvenais iemesls bija tieši plānotā celulozes rūpnīca, viens no tās investoriem - Somijas kompānija Metsaliitto - uzskata, ka Latvijai būtu jāatsakās no vēlmes pašai tirgot apaļkoksni. Latvijas valsts meži šogad sāka jauna apaļkoksnes tirdzniecības modeļa ieviešanu. Savukārt Metsaliitto uzskata, ka Latvijai būtu jāatsakās no vēlmes pašai tirgot apaļkoksni. Pēc Somijas investoru domām, Latvijas pienākums būtu saglabāt pašreiz spēkā esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un cirsmu izsoles apjomu. Somijas koncerna Metsaliitto piedāvātais koksnes nodrošinājuma līgumprojemts paredz, ka Latvijai ir pienākums turpināt cirsmu izsoles pašreizējā apjomā, ka Latvija nedibinās pati savu koksnes ciršanas organizāciju un nesāks apaļkoksnes ražošanu un tirdzniecību. Ja Latvija nolems pārtraukt pašreizējos ilgtermiņa nomas līgumus celulozes rūpnīcas zonas mežos, pamatojot, ka kompānijas nav pildījušas šo līgumu noteikumus, vai uz cita pamata, šie līgumi ir jānodod Metsaliitto Group, - teikts projektā. Turklāt Metsaliitto uzskata, ka Latvijai jāpalielina koksnes piegādes no valsts mežiem. Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols norādīja, ka koksnes nodrošinājums celulozes rūpnīcai nav akcionāru, bet gan valsts atbalsta lieta, par ko ir jālemj valdībai. Latvijas valsts, SĻdra Cell Ab un Oy Metsaliitto International Ltd. 2000. gadā nodibināja Baltic Pulp ar mērķi īstenot Latvijā celulozes rūpnīcas projektu. Vēl pašlaik Latvijas valstij pieder 33 procenti Baltic Pulp akciju, Metsaliitto - 34 procenti, SĻdra - 33 procenti. Taču presē ir izskanējušas ziņas, ka Metsaliitto varētu atpirkt no Latvijas valsts tai piederošos 33 procentus akciju celulozes projekta realizēšanas uzņēmumā Baltic Pulp, nākotnē kļūstot par rūpnīcas vienīgo īpašnieku. Jau rudenī Metsaliitto neslēpa vēlmi iegādāties Zviedrijas uzņēmumam SĻdra piederošo akciju daļu. Toreiz Baltic Pulp valdes loceklis Arnis Treimanis Neatkarīgajai sacīja, ka darījums starp Somijas un Zviedrijas investoriem neveicinās celulozes rūpnīcas projekta attīstību, jo tas ļaus vienai kompānijai iegūt kontrolpaketi. Viņš arī stāstīja, ka Zviedrijas firma SĻdra Cell Ab jau agrāk visai pasīvi piedalījusies Baltic Pulp darbā un visu galvenokārt virzījusi Somijas puse, un par to, ka viņi savas akcijas varētu pārdot citam akcionāram, runas bija dzirdētas arī agrāk. Metsaliitto viceprezidents Peka Kivela uzsvēra, ka projekta attīstība ir atvērts process un tāda vienmēr ir bijusi Metsaliitto nostāja. "Tas nozīmē arī to, ka šā procesa gaitā iespējamas dažādas pārmaiņas un pavērsieni. Tas, ko mēs gaidām šobrīd, ir projekta īstenošanas līgums un pārliecinoša Latvijas valsts nostāja. Ir absolūti skaidrs, ka bez Latvijas valdības skaidras pozīcijas un reāla atbalsta projekta tālākā attīstība ir gandrīz vai neiespējama. Taču jautājumā par projekta virzības tālākajiem scenārijiem Metsaliitto varēs sniegt konkrētāku atbildi tikai nākamā gada janvāra sākumā, " sacīja P. Kivela. Savukārt A. Ozols uzskata: pastāv iespēja, ka somu uzņēmums Metsaliitto varētu celt celulozes rūpnīcu arī bez valsts līdzdalības, taču par to un arī par iespējamo valsts daļas palielināšanu, pārpērkot zviedru kompānijas SĻdra Group akcijas, jālemj valdībai, ziņo LETA. Valdībai būs jāpieņem lēmums, vai jāpalielina valsts ietekme Baltic Pulp vai arī valsts neiebilst pret SĻdra akciju pārdošanu Metsaliitto. 45% atzīst lielu korupciju veselības aprūpē BNS 12/08/02 Teju puse Latvijas iedzīvotāju korupciju valsts veselības aprūpes iestādēs vērtē kā augstu, taču tikai neliela daļa cilvēku atzīst, ka pēdējā laikā devuši mediķiem naudu aploksnēs. Starptautiskās organizācijas CIET International šogad veiktā pētījuma Kā likvidēt sūci sistēmā: veselības aprūpes sektors Latvijā rezultāti liecina, ka aptuveni 45% iedzīvotāju korupcijas līmeni medicīnas iestādēs vērtē kā augstu. Tikai 3% valsts veselības pakalpojumu saņēmēju atzina, ka pēdējā veselības aprūpes iestādes apmeklējuma laikā neoficiāli maksājuši mediķiem. Tipiskākais ieguvums no šādiem neoficiāliem maksājumiem ir ātrāka pakalpojuma saņemšana, norādījuši 38% aptaujāto. Aptuveni 14% aptaujāto atzinuši, ka pēdējā apmeklējuma laikā pasnieguši ārstam dāvanu. Ap 19% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumi ir labi vai ļoti labi, 81% respondentu apliecina, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar saņemto ārstēšanu. Visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus veikto pētījumu prezentēs pirmdien seminārā par korupcijas novēršanu veselības aprūpē Reiterna namā. Pētījuma veicēji aptaujājuši 3439 mājsaimniecības (kopā 8926 iedzīvotājus) un 41 veselības aprūpes iestādi. Robertsons Krievijā uzslavē Latviju par minoritāšu problēmu risināšanu BNS/INTERFAX 12/10/02 NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, kurš ieradies vizītē Maskavā, pirmdien aicināja Krieviju veikt bruņoto spēku strukturālu reformu, kā arī norādīja uz Baltijas valstu un īpaši Latvijas sasniegto progresu nacionālo minoritāšu problēmu risināšanā. Ar aicinājumu reformēt Krievijas armiju Robertsons nācis klajā tiekoties ar Krievijas uzņēmējiem. Tikšanos organizēja Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienība, Eiropas uzņēmēju klubs un aģentūra "Interfax" ar Krievijas Revīzijas palātas līdzdalību. Uz tikšanās dalībnieka jautājumu, vai sagaidāms, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās NATO šajās valstīs dzīvojošo "nepilsoņu" situāciju regulēs ES nacionālo minoritāšu konvencija, kurai Latvija līdz šim nav pievienojusies, Robertsons atbildēja: "Visas trīs šā reģiona valstis (Latvija, Lietuva un Igaunija) pēdējā laikā pilsonības un naturalizācijas jomā daudz kas ir mainījies." Norādot, ka vislielākais krievu īpatsvars ir raksturīgs tieši Latvijai, Robertsons atgādināja, ka, šā gada sākumā uzturoties vizītē Rīgā, viņš izteicies par šīs minoritātes tiesību paplašināšanu. "Drīz šīs valsts parlaments izdarīja grozījumus likumā par vēlēšanām, dodot iespēju piedalīties tajās personām, kas nepārvalda latviešu valodu," sacīja Robertsons. Uzsverot, ka "Latvijas pilsonība ir atvērta visiem, kas to vēlas iegūt", un ka tā dēvēto nepilsoņu skaits Latvijā pastāvīgi sarūk, Robertsons paziņoja, ka "NATO visos iespējamos veidos atbalsta šajā jomā esošo problēmu atrisināšanu". Robertsons pievērsa uzmanību arī faktam, ka par šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuvusi krievu izcelsmes dziedātāja no Latvijas, kuru ar entuziasmu atbalstījuši Latvijas iedzīvotāji. Izglītības ministrs sola sekmīgu pāreju uz latviešu valodas apmācību BNS 12/06/02 Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 5. decembrī tikšanās laikā ar EDSO augsto komisāru minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu pārrunājis 2004.gadā paredzēto pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) preses sekretārs Artis Jurkēvičs. Šadurskis norādīja, ka nav pamata atcelt pāreju uz mācībām valsts valodā 2004.gadā, bet šim procesam, pēc ministra domām, jānorit pakāpeniski, nezaudējot izglītības kvalitāti. Ministrs apņēmās sekot katram konkrētajam gadījumam, kad skolās būs problēmas ar pāreju uz bilingvālo mācību sistēmu. Katras skolas problēmas risinās atsevišķi, nepieciešamības gadījumā ieviešot individuālus pārejas grafikus uz mācībām valsts valodā, informēja Jurkēvičs. Šadurskis izteica arī gandarījumu par Latviešu valodas apguves valsts programmas lielo ieguldījumu skolotāju gatavošanā pārejai uz mācībām valsts valodā. Tikšanās nobeigumā abas puses izteica pārliecību, ka līdz 2004.gada septembrim tiks izdarīts viss nepieciešamais, lai skolas, skolēni, skolotāji un vecāki būtu gatavi pārejai uz mācībām valsts valodā. Sarunas laikā Ekeuss izteica gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju tik īsā laikā pēc jaunās valdības darba uzsākšanas, kā arī izrādīja interesi par valdības nostāju jautājumā par pāreju uz mācībām valsts valodā. Komisārs uzsvēra, ka viņa darbības mērķis ir sekot, lai šī pāreja uz mācībām valsts valodā noritētu, neradot draudus mazākumtautībām justies atstumtām vai arī radot asimilācijas draudus. Ekeuss sacīja, ka viņa uzdevums ir sekot mazākumtautību stāvoklim Eiropā un nodrošināt izvairīšanos no potenciāliem etniskajiem konfliktiem. Līdz mācībām latviski - 1,5 gadi Diena 12/12/02 Mazākumtautību skolu direktoriem apspriešanai nodotais vidusskolas programmas projekts, saskaņā ar kuru pāreja uz mācībām valsts valodā no 2004.gada 1.septembra jāsāk 10.klasei, aptuveni trešdaļu mācību priekšmetu arī turpmāk paredz apgūt dzimtajā valodā. Izglītības likuma normu par pāreju uz mācībām valsts valodā atcelt nav pamata, - uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL). Nevarot vēl nosaukt darbības plānu 2003. jeb pēdējam gatavošanās gadam, ministrs sola īpašās grūtībās nonākušajām skolām izstrādāt individuālu pārejas grafiku. Izglītības likums nosaka, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sākama no 2004.gada 1.septembra un pirmajā gadā īstenojama tikai 10.klasēs un profesionālo skolu 1.kursos. Pārējās divās vidusskolas klasēs joprojām būs spēkā 1995.gadā noteiktā norma: mazākumtautību skolās valsts valodā mācāmi ne mazāk kā trīs priekšmeti. Tā kā šim jumta likumam pakļautais Vispārējās izglītības likums nosaka, ka vidusskolas programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu (tātad mācībām arī dzimtajā valodā), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē tapusi valodas lietošanas koncepcija 2004.gada jaunajai vidusskolas programmai. Vidusskolas pāreja uz mācībām valsts valodā ilgs trīs gadus, līdz 2007.gada 1.septembrī visas vidusskolas klases jau mācīsies pēc jaunās mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmas. Tās izstrādes darba grupa veidota šāgada sākumā, un tajā ir dažādu pašvaldību deleģētie 14 mazākumtautību skolu administrācijas pārstāvji, stāsta IZM Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule. Jaunais dokuments saglabā tradicionālo izglītības programmas uzbūves principu. Tas sastāv no trim blokiem. A daļā ietverti visās skolās obligātie priekšmeti, B - priekšmeti atkarībā no skolas izvēlētās specializācijas (matemātikas, humanitārais, profesionālais, vispārējais), C - padziļināti mācāmi priekšmeti pēc skolas specializācijas, skolēnu un vecāku vēlmēm. Līdzīgi pa daļām veidots arī valodas lietošanas princips. A daļas priekšmeti apgūstami tikai valsts valodā, B daļā - viena trešdaļa pieļaujama mazākumtautību valodā. Parasti šajā daļā no kopējā ap 16 vidusskolā mācāmo priekšmetu skaita ir 6-8 priekšmeti, kas nozīmē, ka dzimtajā valodā var apgūt divus trīs. C daļa atvēlēta mācībām tikai dzimtajā valodā. Parasti C daļā skolas licencē pašu veidotās programmas, piemēram, Krievijas, ebreju vēsturi, kultūru vai reliģiju. Nereti šajā daļā tomēr iekļauti arī tradicionālie mācību priekšmeti padziļinātai apguvei, skaidro E.Papule. Teorētiski šajā daļā var iekļaut arī, piemēram, matemātiku (A daļas priekšmets, tātad mācāms latviski) vai citu eksakto priekšmetu, ko bieži vecāki un skolotāji minējuši kā nepiemērotu mācībām svešvalodā. "No vienas puses, A bloka priekšmetiem valoda jau ir noteikta. Tomēr, iespējams, šajā gadījumā ministrijai nāksies piekāpties, par primāro ievērojot valodas sadalījumu pa blokiem, nevis priekšmetiem," atzīst IZM ierēdne. Kopumā dzimtajā valodā vidusskolā varēs mācīties 25-30% priekšmetu. IZM vismaz teorētiski šķiet skaidrs, kas notiks 2004.gada 1.septembrī, taču šaubas joprojām vējo izglītības pārvaldēs un starp skolu direktoriem. "Visvairāk uztrauc neziņa. Divas reizes pirms 7.Saeimas darba beigām bijām Izglītības, kultūras un zinātnes lietu komisijā, kurā tika doti nepārprotami mājieni, ka noteiktais datums tiks pārskatīts," - tā Rīgas domes izglītības, jaunatnes un sporta departaments priekšsēdētāja vietnieks Guntis Helmanis. Atkāpšanās varianti dzirdēti arī pēdējā izglītības pārvalžu vadītāju tikšanās reizē pie izglītības un zinātnes ministra. "Diezin vai direktorus nopietni pievērsties pārejai mudina ministra ieteikums pašvaldībām izvērtēt skolu gatavību, un, ja tādas nav, vērsties ministrijā ar lūgumu šai skolai termiņu pārcelt," stāsta G.Helmanis. Šādu iespēju K.Šadurskis pieminēja arī tikšanās reizē ar Krievijas Federācijas vēstnieku Igoru Studeņņikovu. Brīnumi nenotiks - prognozējot skolu gatavību pārejai, norāda aptaujātie skolu direktori. Vērtējot vidusskolas programmas projektu, Daugavpils direktoru padomes priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs atzīst: "Tā ir reāli izpildāma, ja skola mērķtiecīgi gatavojas pārejai. Viena trešdaļa paliek dzimtajā valodā, domāju, nekas traks tas nav. Es vēlreiz uzsveru, ja mērķtiecīgi strādā." Direktors ar to domā laika posmu vismaz no 1995.gada, kad pirmo reizi parādījās konkrēti nosacījumi latviski mācāmiem priekšmetiem. Tām skolām, kuras gatavoties pārejai sākušas pēdējos divus trīs gadus, pāreja nebūs pa spēkam. Jāmin, ka šogad publiskotajā Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze tikai 18% mazākumtautību skolotāju atzinuši, ka var brīvi sarunāties latviski, teju katrs desmitais "prot nedaudz". Jaunās valdības deklarācija paredz pastiprināt priekšdarbus 2004.gada pārejai. K.Šadurskis Dienai pauž stingru apņēmību to darīt, jo nākamais gads reformai ir izšķirošais. Kas konkrēti tiks darīts, vai tam nākamgad atvēlēs papildu līdzekļus, ministrs tomēr nezina: "Kamēr nākamā gada budžets nav apstiprināts, konkrētas pozīcijas grūti nosaukt." Ministrs uzskata, ka līdz šim sabiedrībā iecerētajai reformai pietrūcis izpratnes, IZM pārāk maz runājusi ar skolu direktoriem. "Tiks izveidota darba grupa, kas risinās direktorus satraucošas problēmas. Es centīšos aizbraukt uz tām skolām, kuras tiks identificētas kā problemātiskas," sola K.Šadurskis. Rīgas mazākumtautību skolotājiem intensīvi turpināsies tālākizglītības kursi. "Pastiprināsim skaidrojošo darbu pedagogu vidū, lai saprastu - nav tik traks tas velns, kā mālē," G.Helmanis uzskaita Rīgā paredzētos darbus. Pēc Jaungada ieplānota arī mazākumtautību skolu anketēšana, noskaidrojot problēmas un to, kādu palīdzību direktori gaida, lai vajadzības gadījumā domei lūgtu līdzekļus no rezerves fonda. Arī V.Azarevičs kā galveno joprojām min skolotāju nepietiekamo sagatavotību: "Vecākie skolotāji neprot valodu, bet ir stipri metodikā, ar jaunajiem - otrādi." Diezin vai visas skolas pagūs iepirkt pietiekami grāmatu latviski, bet vecākiem visas uzreiz nopirkt daudzviet nebūs pa spēkam. Šīs problēmas risinājuma pagaidām nav arī IZM. Latvijas smadzenes Eiropas apritē NRA 12/09/02 Jau trešo gadu Latvijas zinātnieki sekmīgi piedalās Eiropas Savienības (ES) zinātnes un pētniecības projektos, kas vērsti uz Eiropas konkurētspējas paaugstināšanu pasaules tirgū. To nodrošinājusi ES Piektā ietvara programma (1998-2002), kuras finansējuma kopējais apjoms bija 14,9 miljardi eiro. Nesen, parakstot asociācijas līgumu ar ES par Sestā ietvara programmu (2003-2006), Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģijas attīstības dalībnieci. ES Sestās ietvara programmas atklāšanas nacionālā konference notika 6. decembrī LU Mazajā aulā: tā bija pulcējusi daudz pētnieku, dažus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus. Diemžēl ar savu klātbūtni nepagodināja neviens valdības loceklis. Kā savā ziņojumā sacīja profesors, Latvijas ZA viceprezidents Andrejs Siliņš, "vairākos ES stratēģiskajos dokumentos zinātne un tehnoloģiskā attīstība tagad definēta kā galvenā ES prioritāte". Tas paver vēl lielākas iespējas arī mūsu zinātniekiem pacīnīties par šiem mērķiem atvēlēto naudu un vēl stabilāk ieiet eiropeiskajā apritē. Attīstītajās Rietumeiropas zemēs sāk izpausties smadzeņu deficīts, sevišķi dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, tāpēc Austrumeiropa un Baltijas valstis nonāk aizvien pastiprinātākas uzmanības lokā. Briselē par zinātni ir atbildīgs Eiropas Komisijas zinātnes direktorāts un eirokomisārs Filips Baskēns. Jaunās, tas ir, Sestā ietvara programmas kopējais finansējums jau būs 17,5 miljardi eiro. No visām šīs savienības kandidātvalstīm Latvija kopā ar Igauniju un Ungāriju šajā jomā izvirzījusies vadošajā grupā. Salīdzinājumā ar mūsu valsts iemaksāto summu ES budžetā (nepilni 5 miljoni eiro), Latvija finansējumos zinātniskiem projektiem atpakaļ dabūjusi 230 procentu. Tas ir labs rādītājs, jo, piemēram, Polija pirmajā gadā bijusi spiesta samierināties ar 43 procentiem. Kā uzskata šo programmu Nacionālā kontaktpunkta vadītājs Arnolds Ūbelis, Latvijas līdzdalība ES Piektā ietvara programmā paglābusi daudzus mūsu zinātnes sektorus un zinātnieku grupas no iznīkšanas. Universitātē sanākušajiem konferences dalībniekiem viņš atgādināja, ka "nav nevienas citas programmas, kura Latvijai paver tik lielas un labas iespējas". Tas, protams, nemazina mūsu zinātnieku divpusējās sadarbības līgumu nozīmi ar Vāciju, Franciju, Zviedriju, Taivānu un citām valstīm. Labs piemērs tam, cik līdzvērtīgi pētniecisko projektu sacensībā ar citu Eiropas valsti pētniekiem var būt mūsējie, ir LZA akadēmiķa profesora Rolanda Rikarda vadītais RTU Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūts. Tas pēdējos gados saņēmis ES finansējumu vai apstiprinājumu finansējumam četriem projektiem un jau gatavo vairākus jaunus projektus Sestā ietvara programmai, kas būs jāiesniedz līdz 2003. gada martam. "Briseles ierēdņi ir pateikuši rietumeiropiešiem - ja paši netiek galā, lai ņem savos projektos klāt austrumeiropiešus," Neatkarīgajai stāsta R. Rikards. Viens no tādiem projektiem, aizsākts tepat Ķīpsalā jau 2001. gadā, ir saistīts ar kompozītmateriālu izpēti kosmosa kuģu un lidmašīnu būvniecībā, kur galvenie partneri un koordinatori ir Vācijas aerokosmisko pētījumu centrs, Itālijas helikopteru būves uzņēmums, vairākas augstskolas un citi uzņēmumi. No projekta kopapjoma - 5 miljoniem eiro - Latvijas zinātnieku rīcībā nonākuši 350 tūkstoši. Turklāt Materiālu un konstrukciju institūts šogad dabūjis iespēju paplašināt savu darbību, pievienojoties vēl trim projektiem, arī sauszemes transporta un jūras tehnoloģiju izstrādē. Kā uzskata profesors R. Rikards, kurš no politikas atgriezies zinātnē tieši pirms desmit gadiem, "Latvijas galvenā vērtība ir, ka tai ir smadzenes, un mūsu uzdevums panākt, lai Eiropas nauda plūstu šurp". Taču tam vajadzīga arī valsts finansiāla līdzdalība. Latvijas dalības maksa vien Sestā ietvara programmā 2003. gadā būs 1,8 miljoni latu, kopā ar projektu līdzfinansējumu - 2,7 miljoni latu. Kā konferencē sacīja IZM zinātnes nodaļas vadītāja Maija Bundule, "naudas jautājums - tās ir smagas problēmas". Lai arī Briselē mūsu valdības vārdā ir parakstīts Saprašanās memorands un uzņemtas šādas saistības, izskatās, ka Latvijas zinātnes vadībai no jauna būs jāpierāda Finansu ministrijai šīs summas nepieciešamība. Pozitīvi vērtējams tas, ka tāpat kā NATO zinātnes projektu izvērtēšanā arī Eiropas Komisija kā ekspertus jau pieaicina Latvijas zinātniekus. Lai arī Briselē iesniegtos pētniecības projektus vērtē pilnīgi anonīmi, kā spriež R. Rikards, vecie eksperti ļoti labi pazīst un atšifrē, kurš ir no Rolls Royce vai kāda cita centra nācis projekts. Sestā ietvara programmā kā galvenie virzieni noteikti genomika un biotehnoloģija veselībai, informācijas sabiedrības tehnoloģijas, pārtikas drošība un risks veselībai, līdzsvarota attīstība un globālās pārmaiņas un citas nozares. Aeronautika un kosmosa izpēte arī turpmāk paliks kā viena no prioritārajām nozarēm, no kopējās programmas tai atvēlot 4 miljardus eiro. Īpaši akcentētas nākamajos četros gados ir apakšprogrammas: videi draudzīga enerģija, alternatīvie enerģijas avoti, videi draudzīgs transports un tamlīdzīgi pētījumi. Informācija par projektu sagatavošanu un pārējo rodama www.zinatne-5.lv\ Bērni joprojām tiks dalīti vērtīgos un mazāk vērtīgos NRA 12/06/02 Saeima 5. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalstu jeb bērnu pabalstus paaugstināt pakāpeniski. Tas nozīmē, ka bērni Latvijā joprojām būs sadalīti vērtīgos un mazāk vērtīgos atkarībā no dzimšanas datuma. Bērnu pabalstus plānots nedaudz palielināt, tomēr joprojām viena daļa bērnu saņems pabalstu piecus latus, bet otra daļa - sešus latus mēnesī. Labklājības ministre Dagnija Staķe lūgusi Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakciju neatbalstīt grozījumus vairākos sociālās jomas likumos, kas paredz palielināt mazāk nekā plānots iepriekš, kā arī uz gadu atlikt no narkotikām atkarīgo bērnu bezmaksas rehabilitāciju. Peripetijas ap bērnu pabalstiem risinās nepārtraukti, un katru gadu tiek pieņemti arvien jauni grozījumi. Ja tiktu izpildīti sākotnējie iepriekšējo Saeimas deputātu solījumi, tad jau vairākus gadus visi Latvijas bērni neatkarīgi no dzimšanas datuma saņemtu vienādus pabalstus. Likumdevēji, 1998. gada decembrī pieņemot grozījumus likumā Par sociālo palīdzību, pieļāva situāciju, ka bērni, kuri dzimuši pēc 1999. gada 1. janvāra, ir vērtīgāki nekā bērni, kuri dzimuši līdz 1999. gadam, jo grozījumi būtiski palielināja ģimenes valsts pabalsta lielumu tieši par tiem bērniem, kuri dzimuši, sākot ar 1999. gada 1. janvāri. Par pirmajiem bērniem ģimenē, kuri dzimuši 1999. gada 1. janvārī un vēlāk, ģimenes valsts pabalstu noteica 20 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta - seši lati. Pēc tam deputāti vairākas reizes mainīja likumu, katru reizi attālinot likumā to brīdi, kad pabalsti bērniem neatšķirsies pēc bērnu dzimšanas datuma. Lai gan vakar Saeimas sēdē aktīvi savu viedokli - neapmierinātību ar Saeimas lēmumu, nosaucot to par diskriminējošu normu, - izteica pašlaik opozīcijā esošā Tautas partija, tieši šīs partijas varas gados, kad premjerministra pienākumus pildīja Andris Šķēle, bet vēl ilgāku laiku finansu ministra amatu ieņēma Gundars Bērziņš, nemitīgi tika ierosināts atlikt bērnu pabalstu izlīdzināšanu, līdz beigās šī norma no likuma tika izņemta vispār. Tolaik valdība nedomāja, ka šāda rīcība diskriminē ģimenes ar bērniem. Pēdējie grozījumi, kurus pieņēma 7. Saeima un kuri pašlaik vēl ir spēkā, noteica: no šāgada 1. jūlija ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm par pirmo bērnu, kurš dzimis, sākot ar 1994. gada 1. janvāri, ir seši lati, bet par bērnu, kurš dzimis līdz šim datumam, saglabājas 4,25 lati mēnesī. Savukārt no 2003. gada 1. janvāra pabalstam līdz sešiem latiem jāpieaug arī tiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1993. gada 31. decembrim. Ja galīgajā lasījumā tiks apstiprinātas 1. lasījumā pieņemtās izmaiņas, tad no nākamā gada par bērniem, kuri dzimuši līdz 1993. gada 31. decembrim, ģimenes valsts pabalsta apmērs 2003. gadā nebūs seši lati, kā pašlaik likumā noteikts, bet pieci lati mēnesī. No likuma tiks svītrota arī norma, kas paredz, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdam kopš bērnības ir 2,5 reizes lielāks par Ministru kabineta noteikto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, tas ir, 75 lati mēnesī. Saeima arī ierosinājusi no budžeta atlikt no narkotikām un alkohola atkarīgo bērnu rehabilitācijas finansēšanu no valsts budžeta. Šie grozījumi labklājības ministrei personiski liekas nepieņemami, bet viņa saprot, ka šobrīd budžeta apstiprināšanas gaitā citādi nemaz nevarot. Profesori tiesā apstrīd vecuma ierobežojumu Diena 12/09/02 Augstskolu likumā noteiktais vecuma cenzs - 65 gadi - profesoru un docentu amatiem ir diskriminējošs un neatbilst valsts Satversmei, uzskata trīs profesori no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rēzeknes augstskolas (RA). Pēc viņu pieteikuma par Augstskolu likuma neatbilstību Satversmes 91. un 106.pantam Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu. Jāmin, ka vecuma cenzs vidēji 60-70 gadu robežās pastāv arī lielā daļā Eiropas valstu. "Šīs normas iniciatori savu mērķi skaidroja ar to, ka tas atvieglos jauno ienākšanu akadēmiskajā vidē, bet iznācis ir kā no tās pasakas par vectētiņu, kuru aizved uz mežu un atstāj," Dienai savu nostāju komentēja viens no pieteikuma iesniedzējiem profesors Zigurds Markovičs, kuram pērn apritējuši 65 gadi. Pēc viņa domām ieviestā prasība nozīmē - "demokrātiskā valstī ar administratīvām metodēm atbrīvot vietu kādam citam". Mācībspēki uzskata, ka jau ilgāku laiku pastāvošā mācībspēku ievēlēšanas kārtība nodrošina akadēmiskā spēka rotēšanu pēc spējām un kvalifikācijas. "Ja gados vecākais profesors nebūs spējīgs strādāt, viņu neievēlēs," - tā Z.Markovičs. Prasību parakstījuši arī RTU profesors Aldis Baums un RA profesors, Latvijas Universitātes docents Jānis Rozenbergs. Vecuma cenzs noteikts profesoru, docentu un augstskolu administratīvajiem amatiem. Viena no normas iniciatorēm bija Augstākās izglītības padome (AIP). "Šo normu ieviesa, lai jaunā profesūra varētu ātrāk ieiet akadēmiskajā apritē," atzīst tās priekšsēde Baiba Rivža. Profesoru un citu zinātnisko darbinieku vidējais vecums augstskolās ir 56 gadi, bet mācībspēkiem ar doktora grādu - pat 59. Izskanējušas arī aizdomas par subjektīvām ievēlēšanas iespējām, kad gados vecākie labprātāk amatos atstāj savas paaudzes kolēģus, baidoties no jauno konkurences. B.Rivža zina stāstīt - Vācijā akadēmiskā amata cenzs ir 62 gadi, Zviedrijā - pat 60, ASV - 70 gadu. "Profesoram galvenais ir darbs ar doktorandiem, tādējādi līdz noteiktam vecumam sagatavojot maiņu," skaidro B.Rivža. Z.Markovičs uzsver citu aspektu, kāpēc Latvija Eiropas valstu pieredzi pārņemt nevar. "Tur profesoru gaida laba pensija, par kuru aizbraukt uz Kanāriju salām, un aiz durvīm uz viņa vietu stāv rinda jauno. Mums nav ne viena, ne otra." Savukārt B.Rivža norāda uz iespēju pēc 65 gadu vecuma pāriet emeritētā profesora statusā. Tas gan, kā atzīst profesors, vismaz pašreiz vairāk esot uztverams kā pazemojums: līguma pagarinājums rektoram jālūdz ik gadu, liegta arī valsts profesora 420 latu alga, to samazinot līdz asociētā profesora 175 latiem. Saeimai atbildes raksts pieteikumam par Augstskolu likuma normas pretrunu ar Satversmes 91. un 106.pantu jāiesniedz līdz 3.janvārim. 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. JL frakcija aicina deputātus nelasīt avīzes un žurnālus plenārsēžu laikā BNS 12/10/02 Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš, rūpējoties par deputātu disciplīnu, pirmdien lūdza deputātiem nelasīt avīzes un žurnālus, kā arī nerunāt pa mobilajiem telefoniem Saeimas plenārsēžu laikā. JL Saeimas frakcija pirmdien ilgu laiku veltīja deputātu dispilīnas jautājumiem. Kariņš deputātiem izteica "pagaidām tikai lūgumu" plenārsēžu laikā nelasīt avīzes un žurnālus, tā vietā aicinot deputātus "lasīt likumus un Kārtības rulli", "neizrādot, ka tā ir atpūtas stunda". Savu lūgumu Kariņš pamatoja ar to, ka "prese dara savu darbu" un ar kamerām fiksē, ka deputāti plenārsēžu zālē šķirsta žurnālus. JL deputāts Kārlis Strēlis gan iebilda, ka plenārsēžu dienā ne vienmēr deputāti paguvuši iepazīties ar rīta presi un tieši debašu laikā bieži vien tiek pieminēti aktuālie jautājumi, kas tajā apskatīti. "Ir dažādi veidi, kā lasīt avīzi," norādīja Kariņš, demonstrējot, ka avīzi nevajag lasīt plaši atvērtu un ar "augšā saslietām kājām". Viņš arī ieteica deputātiem "uz A4 lapām" izdrukāt aģentūras ziņas vai "kafijas pauzē doties uz lasītavu". Frakcija arī pārrunāja jautājumu par deputātu sarunām pa mobilo telefonu. Kariņš lūdza deputātus izvairīties no sarunām pa mobilajiem telefoniem sēdes laikā vai vismaz "noslēgt tālruni, uz kluso vai aktuālo informāciju nosūtīt īsziņu veidā". Asus vārdus deputāti veltīja arī opozīcijai, paužot pārliecību, ka opozīcija uzstājas "ar demagoģiskām runām". Kariņš aicināja debašu laikā aktīvi sekot teiktajam, lai "katrs būtu gatavs būt nākamais runātājs". Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Baiba Brigmane uzsvēra, ka "frakcijas diciplīnai nākamo divu pusotra mēneša laikā būs ļoti izšķiroša nozīme, un daudz kas būs atkarīgs no deputātu spējas reaģēt un uz vietas sazināties" [nākamo mēnešu laikā Saeimā paredzēts izskatīt valdības sagatavoto budžetu]. Šlesers slīgst mīnusos, Kristovskis - populārākais NRA 12/12/02 Novembra vidū veiktā Latvijas faktu aptauja liecina, ka Ministru prezidenta biedrs, Latvijas pirmās partijas (LPP) līderis A. Šlesers kā vienīgais no valdības locekļiem ieguvis negatīvu reitingu - mīnus 6,5 punktus. Populārākais jaunās valdības loceklis ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) (reitings 52,5), kurš iepriekšējā valdībā atradās kultūras ministres Kārinas Pētersones ēnā. I. Rībena un ārlietu ministre Sandra Kalniete pagaidām popularitātē nedaudz atpaliek no Ģ. V. Kristovska. Ievērojami kāpis arī Ārlietu ministrijas reitings. Vairāk nekā puse respondentu pozitīvu attieksmi pauduši arī satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK) darbībai. Ja iepriekšējā valdībā R. Zīle tradicionāli bija otrais vismazāk vērtētais un atpazītākais ministrs, tad tagad - ceturtais atpazītākais. Kā jau iepriekš prognozēja LF direktors, sociologs Aigars Freimanis, pret premjeru Einaru Repši sākusi veidoties polarizēta attieksme, ko vēl vairāk pastiprināšot uzsāktā augstāko valsts amatpersonu nomaiņa. E. Repšem ir otrs augstākais negatīvo vērtētāju īpatsvars - 29,5%, tajā pašā laikā 56% ar viņa darbību ir apmierināti. E. Repšem ir visaugstākā atpazīstamība, par viņu neko nav dzirdējuši tikai 0,3% iedzīvotāju. Premjera reitings 26,5 ir sestais augstākais vērtējums valdības locekļu vidū; tas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar septembri, bet tikai piecpadsmitais cittautiešu auditorijā. Labvēlīgāka attieksme pret E. Repši ir gados jaunākiem, ar zemāku ienākumu un izglītības līmeni, kā arī Zemgales iedzīvotājiem. A. Šleseram premjera biedra postenis tika piešķirts par piekāpšanos valdības veidošanas procesā pēc tam, kad viņš un Arnolds Laksa pēc E. Repšes lūguma piekrita nekandidēt ekonomikas ministra amatam. Funkcijas tika izdomātas pēc tam - A. Šleseram tika uzticēta investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides sakārtošana, kā arī Ministru kabineta Apbalvošanas padomes vadīšana, par vietnieci atstājot sabiedrībā daudz populārāko kultūras ministri Ingunu Rībenu (JL). A. Šleseram vairāk simpatizē jaunāka un vidēja gada gājuma cilvēki, iedzīvotāji ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, studenti un mājsaimnieces. Otrs negatīvākais reitings (0,9 punkti) ir ekonomikas ministram Jurim Lujānam (LPP), kuru noteikušas tikai trešdaļas iedzīvotāju pozitīvi vai negatīvi vērtējošas atbildes. Divas trešdaļas ministru nepazīst vai nevērtēja. Pozitīvs reitings M. Lujānam ir Kurzemē un Zemgalē, negatīvs - Latgalē, Vidzemē, Rīgā. Izglītības un zinātnes ministrija Kārļa Šadurska (JL) vadībā sasniegusi šogad augstāko atzīmi, lai gan reitings joprojām ir negatīvs. Reitingu ievērojami izdevies pacelt arī zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS), kuram uzticības kredītu turklāt devuši tieši lauksaimnieki, zemnieki, par 6,8 punktiem - arī iekšlietu ministram Mārim Gulbim (JL). Neskatoties uz finansu un budžeta jautājumu aktualitāti, kā arī vairākām intervijām laikrakstos, finanšu ministrs nav daudz atpazīstamāks par citiem jaunajiem valdības locekļiem. Neatpazītākie ir īpašo uzdevumu ministrs reģionālās attīstības lietās Ivars Gaters (JL), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), integrācijas ministrs Ainars Baštiks (LPP) un veselības aprūpes ministrs Āris Auders (JL). Kopumā skeptiskāk uz jauno valdību raugās rīdzinieki, vidzemnieki, augstāk izglītotie un labāk atalgotie iedzīvotāji. Aizliedz būvēt apšaubāmo Daugavgrīvas terminālu NRA 12/06/02 Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (IVNVB) aizliedzis Daugavgrīvā izbūvēt lielas jaudas naftas produktu terminālu. Termināla izbūve ar 2,5 miljonu tonnu pārkraušanas jaudu gadā tiek pieļauta, izpildot papildu nosacījumus. Neatkarīgā jau rakstīja, ka ar nodokļu megaparādniekiem Dinaz saistīti uzņēmēji vēlējās Daugavgrīvā būvēt milzu naftas produktu pārkraušanas terminālu. Iepriekš termināla jauda tika plānota 10 vai 6 miljonu tonnu gadā. Salīdzinoši Baltijā lielākajā naftas terminālā Ventspils nafta pērn tika pārkrauti 22 miljoni tonnu naftas un naftas produktu. IVNVB izvērtējuma gaitā konstatēts, ka termināla izbūve ar jaudu 10 vai 6 miljoni tonnu naftas produktu gadā nav iespējama bez dzelzceļa papildu attīstības. Abos variantos ir paredzama ļoti nozīmīga ietekme uz vidi un iedzīvotāju dzīves apstākļiem, ziņo BNS. Savukārt trešajā piedāvātajā termināla izbūves variantā ar kravu apgrozījumu 2,5 miljoni tonnu gadā ietekme uz vidi ir daudz mazāka, bet tās realizāciju ierobežo tas, ka projekts neatbilst spēkā esošajam Rīgas pilsētas attīstības plānam 1995.-2005. gadam. Tāpat ir nepieciešams noteikt aizsargjoslas terminālam un tajā ietilpstošajiem objektiem, ierakstot tās zemesgrāmatā un nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus drošības aizsargjoslās, kuras neatrodas termināla teritorijā. Kopumā ietekmes uz vidi novērtējuma laikā IVNVB tika saņemti gandrīz trīspadsmit tūkstoši iedzīvotāju atsauksmju, no kurām aptuveni divarpus tūkstoši ir par un nedaudz vairāk nekā desmit tūkstoši pret termināla būvniecību. Galīgais lēmums par termināla izbūvi būs jāpieņem Rīgas domei. Akcentē vēsturiskā centra problēmas NRA 12/06/02 Noslēdzoties starptautiskajai konferencei Mūsdienu arhitektūra un dizains pilsētu vēsturiskajos centros, prezentēta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija Vīzija 2002/2020. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcijā iekļauta informācija par pastāvošajām problēmām sakarā ar vēsturiskā centra saglabāšanu, kā arī redzējums, kā risināt jautājumus par turpmāko vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību. Koncepcija sīkāk sadalīta četros analītiskos pētījumos, kas būs diezgan interesanti rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. VKPAI vadītājs Juris Dambis norādīja, ka galvaspilsētas vēsturiskais centrs ir krietni plašāka teritorija nekā tikai Vecrīga - tas stiepjas no krastmalas līdz pat Jaunajai Ģertrūdes baznīcai - Tallinas ielai un iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Šī teritorija ir tikai 1,4 procenti no galvaspilsētas kopējās platības, tātad "nav nemaz tik grūti veltīt uzmanību šai nelielajai teritorijai un panākt augstus standartus tās attīstībai," uzskata J. Dambis. Vīzijā 2002/2020 varētu būt interesantas vairākas sadaļas. Ēku inventarizācijas un kultūrvēsturiskā novērtējuma analīzē minētas arī dažas vidi degradējošas celtnes, kuras acīmredzot varētu arī pazust no Rīgas sejas. Kvartālu un teritoriju kultūrvēsturiskais novērtējums nosaka arī vietas, kuru apbūve degradē vēsturiskā centra kultūrvēsturisko raksturu. Šeit minams par šķūni saucamais nams blakus universālveikalam Centrs, virkne ēku Mūkusalā, kvartāls starp Dzirnavu, F. Sadovņikova, Abrenes ielu un dzelzceļa joslu, rajons Satekles, Elizabetes, E. Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Kļavu ielā, kā arī pašreizējo jaunbūvju rajons pie 13. janvāra ielas. Savukārt sadaļā par kvartālu un publiskās ārtelpas pilnīgošanas iespējām minēti vizuāli un arhitektoniski augstvērtīgie ielu posmi un laukumi, starp kuriem minēta arī Ķīpsala un AB dambis, kas netiek pilnvērtīgi izmantots. Apbūves pilnīgošanas un attīstības iespēju vidū strikti noteiktas vietas, kurās jauna būvniecība iespējama tikai pēc arhitektūras ideju konkursa, tkas nozīmē, ka šeit jaunu projektu realizācija būs īpaši apgrūtinoša. Vīzijā 2002/2020 par šādām teritorijām atzīmēts Jaunielas un Mazās Jaunielas stūris, teritorija starp Svaru un Grēcinieku ielu un starp Rīdzenes un Audēju ielu, Kungu ielas labā puse virzienā no Peldu ielas līdz pat 13. janvāra ielai, teritorija pie Akadēmijas laukuma, rajons starp Satekles, Elizabetes un Marijas ielu, kā arī Līvu laukuma aizmugure pie Kaļķu ielas. Tūrisma industrija pieprasa caurskatāmību lēmumu pieņemšanā NRA 12/09/02 Latvijas tūrisma industrijas pārstāvji pirmo reizi tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības jauno ministru Raimondu Vējoni. Šī tikšanās reize var izrādīties arī pēdējā. Industrijas pārstāvjus ministrs informēja, ka viņš saņēmis MK rīkojumu par Tūrisma attīstības nodaļas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras nodošanu Ekonomikas ministrijai. "Uzskatām, ka šādas strukturālas izmaiņas ir jāapspriež ar visām ieinteresētajām pusēm un vispirms ar tūrisma industrijas pārstāvjiem, kā to arī būtu sagaidījuši pēc jaunās valdības vairākkārtējiem paziņojumiem par valdības darbības caurskatāmību. Mums patiešām ir nepieņemami, ka industrijai tik ļoti svarīgi lēmumi, no kā atkarīga tūrisma turpmākā attīstība, kurā esam ļoti daudz ieguldījuši, tiek virzīti, industriju neinformējot," tikšanās dalībnieku vārdā sacīja Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. Tūrisma industrijas pārstāvji ir aktīvi piedalījušies Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001.-2010. gadam izstrādāšanā kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības izpildstruktūrām, dokuments ir apstiprināts valdībā un pauž konkrētu politiku. A. Ziemele sacīja, ka liels zaudējums būs arī jau iesākto projektu un sāktās starptautiskās sadarbības pārrāvums, jo, kamēr jaunās struktūras to pārņems, būs zaudēts laiks un arī budžeta nauda. Tiek sakopta ugunsgrēkā cietusī Cesvaines pils Diena 12/09/02 Nedēļas nogalē turpinājās glābšanas darbi ceturtdien ugunsgrēka sapostītajā Cesvaines pilī. Sestdienas vakarā pie pils tika aizdegts tūkstošiem svecīšu un notika lāpu gājiens, kas simbolizēja akciju nopostītās ēkas atjaunošanai. Cesvaines katoļu baznīcā notika aizlūgums. Lai glābtu pils pirmā stāva griestu zīmējumus, tajā izvietoti speciāli siltā gaisa pūtēji, kas žāvē ar ūdeni pielietās telpas. Sildīšana turpināsies arī pils otrajā stāvā, atsaucoties uz pils glābšanas darbu koordinatoru Oļģertu Ozolu, ziņo LETA. Vairāki desmiti cilvēku nedēļas nogalē turpināja nest no pils ārā ugunsgrēka gruvešus un uzkopt telpas. Ap pili tiek celts žogs, lai tai klāt netiktu bērni, kuriem ēka var būt bīstama. Aptuvenie pilij nodarītie zaudējumi tiek lēsti ap diviem miljoniem latu. Lai uzliktu jaunu jumtu, nepieciešami vismaz 200 tūkstoši latu. Pilī atradās Cesvaines ģimnāzija, līdz ar to jaunas mācību telpas un mācību līdzekļi tiek meklēti arī skolēniem, kuri mācīsies pielāgotās telpās - bērnudārzā, internātskolā un vecajā skolas internātā. Ugunsgrēks simtgadīgajā Cesvaines pilī izcēlās aizvadītās ceturtdienas agrā rīta stundā, ugunsdzēsēji tās dzēšanu beidza piektdien pusdienlaikā. Uguns nopostījusi pils jumtu, bērniņus un trešo stāvu, nedaudz skārusi arī otro. Savukārt pils pirmais un otrais stāvs stipri izmircis no dzēšanā izmantotā ūdens. Par uguns nelaimes cēloni tiek uzskatīta ugunsdrošības noteikumu neievērošana. Cesvaines pilij valdība atvēl ceturto daļu nepieciešamā Diena 12/11/02 Valdība ceturtdien nodegušās Cesvaines pils "iekonservēšanai" nākamnedēļ varētu piešķirt 51 000 latu. Tik liela summa šā gada budžetā ir palikusi pāri no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, kā valdībā sacīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, to varētu novirzīt pilij. Pašlaik nav lemts, kur ņemt pārējos 150 000 latu. Tikmēr Madonas rajona policijas pārvalde turpina krimināllietas izmeklēšana par nelaimes cēloņiem. Valsts uguns-drošības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka ikgadējo pārbaužu laikā pilī arvien konstatēti ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, kas nav tikuši novērsti. Skolas vadība šos pārmetumus noliedz, atzīstot tikai signalizācijas neierīkošanu. "Pēc mūsu versijas, nelaimē, visticamāk, vainojama patvaļīgi un ugunsdrošības noteikumiem neatbilstoši uzstādīta krāsns," Dienai pastāstīja VUGD priekšnieks Aivars Straume. Uz to Cesvaines ģimnāzijas direktors Aloizs Spridzāns atbildēja, ka šī krāsns tur atrodas jau desmit gadus, taču ugunsdzēsēji, kas ik gadus pili pārbaudījuši, uz krāsns bīstamību nav norādījuši. Jaunieši iestudē Skalbes 'Kaķīša dzirnaviņas' DELFI 12/09/02 Svētdien, 15. decembrī Betānijas dominikāņu kongregācijas māsu Rīgas sv. Jāzepa klosterī pl.15.00 ekumēniskā projekta "Iepriecini" ietvaros notiks Rīgas Lutera draudzes jauniešu studijas iestudētās K. Skalbes lugas "Kaķīša dzirnaviņas" pirmizrāde. Uz projekta teātra izrādes "Kaķīša dzirnaviņas", režisors Jānis Cepurītis, pirmizrādi 15.decembrī pl 15.00 ieradīsies Latvijas Evenģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas Lutera Draudzes mācītājs Juris Rubenis kā arī tiek aicināti Viņa Eminence Jānis kardināls Pujats un Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Šmits. Jaunieši ar teātra izrādi "Kaķīša dzirnaviņas" dosies uz bērnu namiem, internātskolām, veco ļaužu pansionātiem un draudzēm - Kurzemē no 20.līdz 23.decembrim, Latgalē no 2.līdz 5. janvārim un Rīgā. Šī izrāde ir viena no spilgtākajām projekta "Iepriecini" formām kas sasniegs grūtdieņus un dzīves pabērnus dažādās Latvijas nomalēs. Projektā "Iepriecini" piedalās Betānijas dominikāņu kongregācijas māsu Rīgas sv. Jāzepa klosteris, Rīgas Lutera draudze un Āgenskalna baptistu draudze, kā galvenais mērķis tiek izvirzīts: palīdzēt cilvēkiem no dažādiem sociālajiem slāņiem izprast adventa laika vēsturisko nozīmi un piedzīvot Jēzus piedzimšanu. Iepriekšējos gados šis projekts risinājās kā Rīgas Lutera draudzes jauniešu studijas aktivitāte. Ziemassvētku laikā braucot uz visu aizmirstiem Rīgas un Latgales nomaļu bērnu namiem, veco ļaužu pansionātiem, internātskolām - dāvinot pašu iestudētu un izveidotu teātra izrādi - kā sava veida Ziemassvētku vēsts formu. Snieg un kūst, snieg un kūst – tā visu laiku, jo uzsnieg pavi- sam maz, un tāpēc arī ātri nokūst .... vakar gan ļoti skaisti sniga – visu dienu no gaisa krita tādas lielas un pūkainas snie- ga pārslas... Bet gaisa temperatūra vēl aiz- vien mainās nemitīgi – nedēļas sākumā bija tikai nedaudz zem 0oC, šorīt bija –12oC, bet stāsta, ka rīt atkal būšot tuvu 0oC. Žēl, ja tā, jo tad jau sniedziņš, kas vakar tik jauki sasniga, at- kal nokusīs... Anda