K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 278: 2002. g. 20. - 27. decembris Valsts prezidente sumina krietnas ģimenes Diena 12/22/02 Piltene, Dagda, Bērzpils, Jaunsāti, Vilce, Višķi - no dažādiem pagastiem iedegt Valsts prezidentes Ziemsvētku egli piektdien sabrauca Latvijas krietnākās ģimenes. Ar kuplāko pulciņu, 11 atvasītēm, pilī viesojās Štenceļu ģimene no Brocēnu pagasta un Āboliņi ar deviņiem bērniem no Valmieras pagasta. Priecādamās par viesiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina: "Saģērbt septiņus, astoņus, deviņus, desmit, vienpadsmit bērnus svētku drānās, lai dotos ciemos uz pili, - tas vien jau ir varonīgs pasākums, bet it īpaši es novērtēju to, cik svarīgi ir audzināt ģimeni, vienalga, mazu vai lielu." Stiprākās ģimenes, kuru izvēli prezidentes kanceleja atstājusi pašvaldību rokās, pie prezidentes viesojas jau ceturto gadu. Inga Āboliņa par savu deviņu bērnu pulciņu saka: "Katrs bērniņš ir Dieva dota laime. Esmu tik priecīga, ka man tāda ir. Pirmais, ko gribētu viņiem iemācīt, ir labestība." Āboliņu ģimenē ir pieci dēli un četras meitas. Vecākajam dēlam ir 13 gadu, jaunākā ir meitiņa, tikai pusotra gada veca. Interesanti, ka arī pērn kuplākie Ziemassvētku egles iededzēji bija tieši Āboliņi, tikai no Barkavas. Pēc neliela svētku koncerta sekoja ģimeņu apdāvināšana, kuras laikā savu Ziemassvētku dziesmu Valsts prezidentei veltīja gan Laine, Lelde un Liene Liepiņas no Alojas, gan Urtānu ģimene ar savām piecām atvasēm no Jēkabpils rajona Ābeļu pagasta. Mazliet iestiprinājušās, ģimenes devās pils priekšā uz galveno brīdi - lielās egles iedegšanu. "Mēs tikai varam novēlēt, kaut mūsu valstī turpinātos uzplaukums, lai no gada uz gadu arvien vairāk ģimenēm būtu arvien labāki ienākumi un tiem vecākiem, kas rūpīgi par saviem bērniem gādā, tas būtu par mazāku nastu," vēlēja V.Vīķe-Freiberga. Prezidente aicina godināt gaismas uzvaru Diena 12/27/02 Uzrunājot Latviju Ziemassvētku vakarā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tradicionāli pievērsās gaismas un saules tematikai, tālām pavasara gaidām patlaban vēl aukstajā un tumšajā gadalaikā. "Tajā brīdī, kad ir vistumšāk, gaisma ir jau paredzama, tajā brīdī, kad sliktāk vairs nevar būt, mēs skaidri zinām, var tikai palikt labāk," - tā tumsas un gaismas riti cilvēku noskaņojumā attēloja prezidente. Līdzīgi saules un siltuma atnākšanu gaida nākamā gada asni un pumpuri, kas zaros ir tikai iesnaudušies, pārciešot sastinguma un miega periodu. Agrāk saules uzvara svinēta ar bungām un trompetēm. V.Vīķe-Freiberga pauda cerību, ka arī katrā ģimenē svētki tiek svinēti "ar prieku, ar svētku sajūtu, ar svētku galdu, ar dziesmām un mūziku". Kristus piedzimšanas svētku laikā Pestītāja atnākšana bijusi kā Dieva dāvana cilvēcei, pauda prezidente, aicinot šajā laikā domāt ne vien par Kristus bērniņu, bet atcerēties arī dzīves pabērnus un gādāt par tiem bērniem, kas ir mūsu vidū. V.Vīķe-Freiberga salīdzināja bērna augšanu ģimenē ar valsts izaugsmi, uzsverot tautas atbildību. "Katrs mēs kopjam savu pavardu, savu namu un savu ģimeni, bet viss tas kopā veido mūsu valsti, arī tā mums visiem pieder, mēs visi nesam par viņu atbildību," sacīja prezidente. Valdība steidz mainīt ierēdniecības sistēmu NRA 12/27/02 Valdība šodien (piektdien) steidzami - 81. panta kārtībā - plāno pieņemt grozījumus Valsts civildienesta likumā, izmainot Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) statusu, prioritātes, ierēdņu iecelšanas un rotācijas kārtību. Savukārt grozījumus par augstākās valsts ierēdniecības politizācijas nepieciešamību darba grupa vēl turpinās analizēt un virzīs caur Saeimu. Grozījumu pirmo daļu Ministru kabineta komiteja akceptēja Ziemassvētku priekšvakarā - 24. decembrī, un tiek prognozēts, ka jau šodien tos pieņems. Pagaidām likuma grozījumos nav atrodamas iepriekš Ministru prezidentam (MP) dotās tiesības, "nenorādot pamatojumu, ar jebkuru ministrijas valsts sekretāru, Valsts kancelejas direktoru, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieku, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru, Valsts policijas priekšnieku sakarā ar uzticības zaudēšanu izbeigt valsts civildienesta attiecības vai pārcelt viņa kvalifikācijai atbilstošā citā ierēdņa amatā tajā pašā vai citā iestādē". Turklāt tika plānots, ka "MP lēmums ir politisks lēmums, kas nav pārsūdzams tiesā", un minētajos amatos personu varēs iecelt, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu. Šīs idejas gan nav atmestas, bet uz pāris mēnešiem atliktas. Grozījumu izstrādātāju darba grupas loceklis Jaunā laika (JL) deputāts Edgars Jaunups Neatkarīgajai atzina, ka pret politiskās ierēdņu kategorijas ieviešanu un pārsūdzības tiesību ierobežošanu saistībā ar viņu atbrīvošanu, zaudējot premjera uzticību, vēl nav panākts viennozīmīgs koalīcijas partneru atbalsts. Pats E. Jaunups, JL, arī daļa ekspertu ir par minēto jauninājumu ieviešanu, tie vēl tiks apspriesti un pavasarī iesniegti Saeimā. VCP vadītājs Armands Kalniņš piebilda, ka politiskās ierēdniecības ieviešanas gadījumā var mainīties, piemēram, valsts sekretāra funkcijas un nepieciešamas izmaiņas citos likumos. Apspriešanā ir arī citas idejas, piemēram, pazīstamā jurista Egila Levita piedāvājums specifisku funkciju veikšanai noteiktu laika posmu ieviest civildienesta līgumdarbinieku amatus. Piektdien skatāmie grozījumi, par kuriem panākta koalīcijas vienošanās, paredz, ka turpmāk VCP būs nevis "Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā", bet Ministru prezidenta tiešā pakļautībā, MP dotas tiesības ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu. Būtībā tiks ieviesta arī ierēdņu rotācija, kas ļaus, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, ierēdni pārcelt citā - augstākas, tādas pašas vai zemākas kategorijas - amatā, bet gadījumos, kad uz vadošo ierēdņu amatiem tiks izsludināts atklāts konkurss, pretendentu atlases komisiju izveidos nevis VCP vadītājs, kā to nosaka spēkā esošais likums, bet gan attiecīgais ministrs. Komisijas vadības nodošana ministra rokās, pēc VCP vadītāja domām, akceptētajos grozījumos ir vienīgais iecerētās augstākās ierēdniecības politizācijas elements, reizē arī - riskantākais. "Citu valstu tendence tomēr ir ierēdņu atlasi uzticēt vienai iestādei," salīdzināja A. Kalniņš. Starptautiskie eksperti nereti pauduši, ka ierēdņu atlases nodošana politiskajām figūrām var novest pie pārvaldes pārlieku politizācijas. Arī Latvijas pieredzē nav reti gadījumi, kad vienā iestādē parādās kādas noteiktas partijas biedri, par kuriem turklāt var šaubīties, vai viņi bijuši labākie speciālisti. Tajā pašā laikā saprotama esot katra ministra vēlme "strādāt ar uzticamiem cilvēkiem". Ierēdņu rotācijas ieviešana nav nekas negaidīts - tā bija plānota jau pērn pieņemtajā civildienesta koncepcijā, kas paredzēja ierēdņus ne tikai pārcelt no vienas kategorijas amata uz citu, bet arī augstākā vai zemākā amatā. VCP vadītājs vērtē, ka rotācijas ieviešana ļaus pārvarēt pašu ierēdņu rutīnu, teju desmit gadus strādājot vienā amatā, dot tiem karjeras iespējas, kā arī efektīvāk izmantot valsts pārvaldes resursus. "Piemēram, ja atbrīvojas kāds amats, tad varēs arī nesludināt atklātu konkursu, bet pārcelt atbilstošu speciālistu no cita amata," skaidroja A. Kalniņš. Rotācija no vienkāršas ierēdņa pārcelšanas amatā atšķirsies ar pārcelšanas mērķtiecību. Arī VCP nodošanu tiešā MP pakļautībā A. Kalniņš vērtēja pozitīvi, atzīstot, ka līdzīga hierarhija pastāv arī vairākās rietumvalstīs. Premjers gan nespēšot pats kontrolēt visu ierēdņu darbu, bet jaunais civildienesta novietojums valsts pārvaldes shēmā ļaušot efektīvāk īstenot valdības politiku. Reorganizējot VCP, kā galvenā tās funkcija atstāta disciplinārlietu uzraudzība, ierēdņu pārcelšanas tehniska izpilde, bet praktiski atņemti ar lēmumu pieņemšanu saistīti jautājumi. *** Satversmes 81. panta kārtībā šodien skatāmie būtiskākie grozījumi Valsts civildienesta likumā Valsts civildienesta pārvalde (VCP) ir Ministru prezidenta (MP) tiešā pakļautībā esoša iestāde (esošajā likumā - Ministru kabineta (MK) pilnvarota ministra pārraudzībā); VCP funkcijas. Pārvaldes funkcijas ir: kontrolēt šā likuma, ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienestu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā (esošajā likumā - kontrolēt normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā; izslēgti panti: * izstrādāt MK normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā; * analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai; * likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus; * ierosināt ministram atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā). Lai nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam vai arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var pārcelt citā, augstākas, atbilstošas vai zemākas kategorijas ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē (ar iestādes vadītāja, ministra, VCP vai MP lēmumu). Atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem Latvijas vēstnesī izsludina attiecīgā iestāde. Pretendentu atbilstības ierēdņa amatam pārbaudes komisiju konkursam uz iestādes vadītāja amatu izveido attiecīgais ministrs (esošajā likumā - pārvaldes priekšnieks). VCP un MP ir tiesīgs ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu un uzdot to darīt attiecīgās iestādes vadītājam, pārņemt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim. MP ir tiesīgs uzdot ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu VCP. CVK rosina sākt posties tautas nobalsošanai Diena 12/27/02 Lai sagatavotos tautas nobalsošanai par iestāju Eiropas Savienībā, jau nākamā gada sākumā Saeimai vajadzētu pieņemt ar to saistītos grozījumus Satversmē, paredz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) piedāvātais kalendārais plāns. Tāds ir izstrādāts arī 2004.gada 12.jūnijā paredzēto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu sagatavošanai, un saskaņā ar to jau nākamā gada aprīlī Saeimā vajadzētu sākt skatīt EP vēlēšanu likumprojektu. Priekšlikumus CVK vadība nosūtījusi premjeram, ārlietu un tieslietu ministriem un gatavojas ar tiem iepazīstināt arī Saeimas deputātus. CVK priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai pieļāva, ka EP vēlēšanās nepieciešamo vēlētāju reģistru, kāda tagad nav, un tāpēc pilsoņu pasēs vēlēšanās tiek spiesti zīmogi, varētu izveidot jau līdz tautas nobalsošanai. Tās laikā varētu pārliecināties, kā reģistrs darbojas un vai nepieciešami uzlabojumi. Tautas nobalsošanas sagatavošanas plāns paredz nākamā gada jūlijā organizēt vēlētāju socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu informētību par nobalsošanas procedūru un nepieciešamības gadījumā palīdzētu pilsoņiem to labāk izprast, rosinot viņus doties uz referendumu. Valdība jau ir atbalstījusi 1,1 miljona latu piešķiršanu nobalsošanas sarīkošanai. EP vēlēšanu likums Saeimai galīgajā lasījumā saskaņā ar CVK piedāvāto plānu būtu jāpieņem 2003.gada novembrī pēc tautas nobalsošanas, bet vēlētāju sarakstu sastādīšana un apstiprināšana būtu jāpabeidz 2004.gada aprīlī. Informācijas kampaņu piedāvāts organizēt divos posmos - 2004.gada sākumā, kā arī maijā un jūnijā pirms EP vēlēšanām. Noslēdz budžeta pirmo raundu NRA 12/24/02 Valdība pirmdien pabeidza izskatīt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtās budžeta prioritātes nākamajam gadam. Ministru prezidents Einars Repše uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamajai valdības sēdei sagatavot pārskatu par pašreizējo situāciju valsts budžetā. Visdārgākā no šobrīd atbalstītajām valdības prioritātēm ir Iekšlietu ministrijas plānotais algu palielinājums ministrijas specializētā civildienesta ierēdņiem, kam nepieciešami 9,4 miljoni latu. FM dots uzdevums budžetā prioritāriem pasākumiem paredzēt ne vairāk kā 40 miljonus latu, aģentūru BNS informējusi valsts sekretāre Valentīna Andrējeva. Pašlaik, ņemot vērā ministriju pamata jeb tā sauktos bāzes izdevumus kopā ar jau pieņemtajiem lēmumiem par minimālās algas un bērnu pabalstu palielināšanu, kā arī ievērojot Latvijas saistības aizsardzībai novirzīt 2% no IKP, budžeta defīcīts jau veido 164 miljonus latu jeb 3% no IKP. Tādējādi, pēc FM domām, budžeta deficītu nākamgad neizdosies panākt mazāku par minētajiem 3%, un tas varētu samazināties tikai veiksmīgas budžeta izpildes gadījumā. Prioritāro pasākumu izvērtēšanas noslēgumā valdība uzklausīja Valsts zemes dienesta, Valsts kontroles (VK), Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, kā arī Radio un Televīzijas pārstāvju iesniegtos priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem. Izskatot VK iesniegtās prioritātes, E. Repše apsolīja, ka piešķirs šai institūcijai gandrīz miljonu latu prioritāro pasākumu finansēšanai, ja tā atradīs nelietderīgus tēriņus valsts budžetā 100 līdz 200 miljonu latu apmērā. "Kam tad mums citam prasīt palīdzību, ja ne valsts kontrolei," uzsvēra premjers, aicinot "identificēt un izspiest ūdeni no valsts budžeta." Valsts kontrolierim Raitam Černajam jau bija divi padomi, kā ietaupīt budžeta līdzekļus. Viens no tiem - centralizētu valsts pasūtījumu nodrošināšana, kas dotu aptuveni 50 miljonu latu ietaupījumu, otrs - 14 speciālo budžetu iekļaušana valsts pamatbudžetā. Premjers atzina, ka šīs idejas esot interesantas, un aicināja VK turpināt domāt par taupības iespējām. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis valdībai lūdza izskatīt iespēju piešķirt aptuveni 576 000 latu prokuroru algu palielināšanai, kas ir prokuratūras galvenā prioritāte. Viņš piebilda, ka nebūtu taisnīgi, ja algas palielinātu tikai tiesnešiem un policistiem, bet prokuroriem tās paliktu nemainīgas. E. Repše bija kritisks, izskatot Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtās budžeta prioritātes. Tika nolemts piešķirt 1,137 miljonus latu referenduma organizēšanai par Latvijas iestāšanos ES, bet pārējās vēlēšanu komisijas prioritātes tika bez diskusijām noraidītas. Latvijas Radio un Televīzijas pārstāvjiem par prieku E. Repše bija labvēlīgs pret viņu iesniegto "izdzīvošanas sarakstu" 891, 971 lata vērtībā. Valdība piešķīra 117 548 latus patstāvīgā Televīzijas korespondenta Briselē darbības nodrošināšanai un 43 698 latu mobilā televīzijas korespondentu punkta izveidošanai Baltijas valstīs. Valdība atbalstīja sabiedrisko raidorganizāciju monitoringa izveidi, kuru pieprasa Eiropas Komisija. Tika lemts par labu arī 350 000 latu piešķiršanai dažādiem ar autortiesību ievērošanu radio un televīzijā saistītiem jautājumiem. Valdība piešķīra līdzekļus arī Latvijas Televīzijas ēkas remontdarbiem. Televīzija nākamgad paredzējusi ievākties ēkas četros stāvos, pārējos izīrējot kā biroju telpas. Sāk samazināt Saeimas budžetu Diena 12/24/02 Saeimas kancelejas vadība ir atradusi iespēju samazināt parlamenta nākamā gada tēriņus par 169 795 latiem, atsakoties no sienas remonta Jūrmalas viesu namā par 30 000 latu, no 15 klēpja datoru iegādes par 15 000 latu, no tehnisko kāpņu remonta par 15 000 latu un vēl citiem izdevumiem, ieskaitot parlamenta ēkas apgaismošanu, kas izmaksātu 17 900 latu. Taču deputāti to uzskata tikai par iesākumu diskusijai, kā sacīja viens no aktīvākajiem budžeta samazinātājiem, Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš. Pirmdien Saimnieciskās komisijas sēdē deputāti atrada vēl dažas jomas, kurās varētu ietaupīt, piemēram, nerīkojot deputātu apmācības, ekonomējot uz drošības pasākumu rēķina, nepērkot veļas mašīnu un dārza ratus Jūrmalas viesu namā, kā arī rosinot nākamgad atteikties no 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmju izgatavošanas, kam paredzēts vairāk nekā 40 000 latu. Tas ir valsts apbalvojumus, kura pasniegšana paredzēta likumā, bet vairāki deputāti ieteica izgatavot vismaz mazāku skaitu šo zīmju, kas katra izmaksājot astoņus latus. PCTVL frakcijas priekšsēdis Jānis Jurkāns bija pārsteigts par nodomu ietaupīt uz Saeimas izgaismošanas rēķina, jo "tā ir viena no skaistākajām ēkām Vecrīgā un Saeima valstī ir tikai viena - ja tā būs tumsā, tad tiešām būs kā barikādēs". J.Jurkāns komisijas sēdē bija arī pret atteikšanos modernizēt parlamenta darbu, ietaupot uz jaunu datoru iegādes rēķina, un aicināja nodrošināt arī bibliotēku ar deputātus izglītojošu presi, jo "uz šīm lietām samazināt nozīmētu atkal nopirkt skaitīkļus". Tā vietā viņš ieteica nemaksāt frakciju priekšsēdētājiem par šo amatu pienākumu veikšanu un deputātiem - par komisiju sēžu apmeklēšanu. Šajā pozīcijā ir paredzēts vairāk līdzekļu nekā agrāk, kas tiek skaidrots ar deputātu aktivitāti pirmajā gadā pēc vēlēšanām. Komisija vienojās lūgt Saeimas prezidiju un arī valdību politiski izšķirties, vai parlamentam ir vajadzīgi divi īpašumi Jūrmalā, kur paredzēts izmitināt ārvalstu viesus. Vienā no namiem līdz šim dzīvoja vairāki Saeimas prezidija locekļi un deputāti ar ģimenēm. Ja Saeima saglabā objektus, nevarot atteikties no remonta. Saimnieciskās komisijas priekšsēdis Alberts Krūmiņš (JL) sēdē sacīja, ka tā ēka "ir kā tāds kroplītis starp sakārtotām mājām". Valdība steidzamības kārtā grib labot 18 likumus Diena 12/22/02 Valdība Satversmes 81.panta kārtībā Saeimas brīvdienu laikā paredzējusi noteikt bezvīzu iebraukšanu Latvijā Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem, dot tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pārbaudīt sūdzības par valsts un pašvaldību iepirkumiem, uzdot izstrādāt prasības bīstamu suņu turēšanai un ieviest jaunas normas civildienesta vadībā. Naudas trūkuma un neizstrādātu normatīvo aktu dēļ arī plānots atlikt vairāku likumu spēkā stāšanos. Pašlaik ministrijas pieņemšanai steidzamības kārtā valdībā iesniegušas grozījumu projektus 18 likumos, Diena noskaidroja Valsts kancelejā. Paredzams, ka sarakstu pirmoreiz skatīs valdības ārkārtas sēdē nākampirmdien. Ārlietu ministrija iesniegusi grozījumus likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Ministrija norāda, ka, iestājoties ES, saskaņā ar Šengenas līgumu Latvijai Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem neizbēgami būs jāpiešķir tiesības iebraukt Latvijā bez vīzām, taču, lai ātrāk varētu atrisināt līdz šim neveiksmīgās sarunas par līdzīgām iespējām šajās valstīs arī Latvijas pilsoņiem, bezvīzu režīmu tām nepieciešams noteikt jau no nākamā gada sākuma. Steidzamības kārtā plānots mainīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumu, nosakot, ka birojam būs tiesības pārbaudīt Iepirkumu uzraudzības biroja veikto pārbaužu saturu un rezultātus. Tieslietu ministrija norāda, ka to darīt ir lietderīgi, jo valsts vai pašvaldību iepirkumu procedūra var būt saistīta ar kukuļošanas gadījumiem. Grozījumos arī noteikts, ka KNAB būs tiesības ar ģenerālprokurora starpniecību izziņas turpināšanai nodot citām izziņas iestādēm savā lietvedībā esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus, kā arī pārņemt tās no citām izziņas iestādēm. Savukārt likumā par interešu konflikta novēršanu paredzēts noteikt, ka KNAB tikai jāpārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, bet to ievākšana, uzglabāšana un reģistrēšana tāpat kā līdz šim būs jāveic Valsts ieņēmumu dienestam. Valdībā plānots pieņemt arī grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tie paredz, ka valdībai izdod noteikumus, kas reglamentēs prasības bīstamu suņu turēšanai, testēšanai un apmācībai, kā arī noteiks tiesas kompetenci atzīt suni par bīstamu. Grozījumi arī liks valdībai apstiprināt dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikumu, noteikt tās funkcijas un darbību. Satversmes 81.panta kārtībā mainīs arī Civildienesta likumu. Kā ziņots, plānots reorganizēt Valsts Civildienesta pārvaldi, paplašināt ministru funkcijas konkursu rīkošanā un palielināt ierēdņu pārcelšanas iespējas. Saistībā ar pēdējo arī plānots grozīt diplomātiskā un konsulārā dienesta un ieslodzījumu vietu pārvaldes likumu. Grozījumus likumā par ostām plānots veikt, lai atteiktos no likvidējamās pilnvarnieku kategorijas un paredzētu, ka pilnsapulces funkcijas veic kapitāla daļu turētājs. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā nodalīs īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās un Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas. Līdzīgu iemeslu dēļ grozīs arī Farmācijas likumu, nosakot, ka tajā noteiktās funkcijas ir Veselības ministrijas atbildībā. Vairākiem likumiem paredzēts pārcelt spēkā stāšanās termiņu. Dzīvesvietas deklarēšana tiks atlikta uz pusgadu. Naudas trūkuma dēļ uz gadu plānots atlikt ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un Cilvēka genoma izpētes likumu. Veterinārmedicīnas likumā šā paša iemesla dēļ iecerēts pagarināt vairāku normatīvo aktu izstrādes termiņu. Satversmes 81.pants paredz, ka valdība Saeimas brīvdienu laikā, "ja neatliekama vajadzība to prasa", var pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Parlamentam tie jāapstiprina pēc tam pusgada laikā. Satversmes tiesa atceļ pensionārus ierobežojošu normu Diena 12/24/02 Satversmes tiesa (ST) pirmdien atzina par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža pensiju likuma pārejas noteikumu daļu, kas paredzēja - pensijas tiek pārrēķinātas tikai par darba stāžu, kas iegūts pēc 1991.gada 1.janvāra. Spriedums daļai pensionāru ļauj pārskatīt nostrādāto laiku, pagarinot darba stāžu, tā aprēķinot lielāku pensiju. Prasību ST bija iesniedzis Valsts cilvēktiesību birojs (VCB). ST normu atzina par diskriminējošu, jo tā pensionārus iedalīja divās grupās atkarībā no pensionēšanas laika ar nevienlīdzīgām iespējām saņemt pilnu pensiju. Lai gan norma ļāva ietaupīt budžeta naudu (2000.gadā - ap Ls 20 000) un atviegloja administrēšanu, ST uzsvēra - pensiju sistēmai jādarbojas personu interesēs, tāpēc šādi līdzekļi nav attaisnojami. VCB pieteikumā bija teikts, ka līdz ar pensiju likuma spēkā stāšanos pēc 1996.gada 1.janvāra izveidojās jauna pensiju sistēma, taču personām, kas bija nodarbinātas agrāk, pensijas aprēķināja atšķirīgi - tās pārrēķināja, ja līdz minētajam datumam uzkrātais apdrošināšanas stāžs bija papildināts ar tādiem darba periodiem, kuri agrāk darba stāžā netika ieskaitīti. Tas ir laiks, kas nostrādāts, piemēram, lauku saimniecībā, represiju gadi u.tml. 1999.gadā pensiju likuma pārejas noteikumus grozīja, paredzot - pensiju apmēru pārrēķina tikai tad, ja darba stāžs papildināts no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim. Līdz ar to daudziem, kuri pirms grozījumu spēkā stāšanās nepaguva iesniegt dokumentus darba stāža pierādīšanai, pārrēķins tika liegts. Daļa pensionāru nepaguva pieteikties pensiju pārrēķināšanai objektīvu iemeslu dēļ - ja arhīvos netika atrasti vajadzīgie dokumenti, darba stāža papildinājumu bijis iespējams pierādīt tiesas ceļā. Tiesa nereti ieilga pēc noteiktā pieteikšanās termiņa, arī dokumentu saņemšana vilkās ilgi, piemēram, kad tie pieprasīti no Krievijas varas iestādēm, norādīja VCB juriste Anita Kovaļevska. Diskriminējošās normas dēļ arī Igaunijas pilsētā Narvā PSRS darba nometnē no 1946. līdz 1951.gadam nodarbinātie nevarēja izmantot šo laiku darba stāža papildināšanai, jo tikai 2000.gadā Ģenerālprokuratūra atzina šos darbus par politiskām represijām. Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) pagaidām nav zināms, cik cilvēku izmantos iespēju pārrēķināt pensijas - tas atkarīgs no individuālo iesniegumu daudzuma, Dienai norādīja VSAA pārstāve Edīte Olupe. Arī nepieciešamo papildu līdzekļu apjoms būs atkarīgs no pārrēķinu daudzuma, kā arī no apmēra. Valdību vaino Satversmes tiesas izsmiešanā BNS 12/23/02 Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endzinš uzskata, ka valdība izsmejoši attiecas pret ST lūgumu piešķirt tai papildu līdzekļus dalībai Eiropas konstitucionālo tiesu asociācijas ikgadējās konferences sagatavošanās konferencē. avu viedokli Endziņš žurnālistiem skaidroja ar Valsts kancelejas (VK) rīcību, pirmdien uzaicinot viņu piedalīties valdības sēdē ST lūguma izskatīšanai, bet pēc divu stundu gaidīšanas paziņojot, ka "viņa" jautājumu šajā sēdē vispār nav paredzēts skatīt. ST priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka pirmdien no rīta saņēmis telefonisku uzaicinājumu ierasties valdības sēdē ar paskaidrojumu, ka ST lūgumu valdība izskatīs plkst.10.40. "Es nopriecājos, ka beidzot man tiek dota iespēja dialogam ar valdību, tāpēc aizgāju un nosēdēju līdz pusvieniem. Šajā laikā valdība paspēja izlemt ar Valsts zemes dienesta, Radio un televīzijas padomes, Valsts cilvēktiesību biroja un vairāku citu organizāciju budžeta papildizdevumiem saistītus jautājumus. Un tad pie manis pienāca VK direktore Gunta Veismane un pajautāja, ko es te vispār darot," klāstīja ST priekšsēdētājs. iņš neslēpa savu neizpratni par šādu valdības rīcību, tostarp - ne tikai attiecībā uz pirmdienas incidentu, bet arī uz valdības attieksmi vispār. Endziņš bija sašutis par to, ka citām, viņaprāt, daudz mazāk svarīgām lietām valdība piešķir daudz lielākus līdzekļus, bet "nieka 2252 latus tādai katrai valstij nozīmīgai lietai kā dalība Eiropas konstitucionālo tiesu asociācijas konferencē līdzekļus nespēj atrast". Vai tiešām man būs jārīkojas kā tiem labdarības akciju organizatoriem, kas televīzijā publicē bezmaksas reklāmas sludinājumus ar tālruņa numuriem un jāierunā teksts, ka, piezvanot pa šo numuriņu, TV skatītāji būs ziedojuši vienu latu Satversmes tiesai," retoriski jautāja ST priekšsēdētājs. Jau vēstīts, ka v aldība 15.decembra sēdē nākamā gada budžetā pēc Endziņa lūguma iekļāva ST nepieciešamos 3185 latus dalībai Eiropas konstitucionālo tiesu konferencē 2004.gadā apmaksai, bet nepiešķīra līdzekļus valsts dalībai sagatavošanās konferencei, kas notiks 2003.gadā. Jau tad Endziņš skaidroja, ka j anvārī saņemtos līdzekļus ST pārskaitīs konferencei, bet pēc tam nāksies lūgt premjerministru, lai valdība piešķirtu līdzekļus tiesas priekšsēdētāja dalībai Kiprā notiekošajā sagatavošanās konferencē. BNS jau ziņoja, ka 2004.gadā Eiropas konstitucionālo tiesu konference notiks Kiprā, bet jau nākamgad Endziņam būs jādodas uz Kiprā notiekošo sagatavošanās konferenci un šim nolūkam arī būs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. ST lūgumu piešķirt 3185 latus atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija, bet Saeimas Finanšu un budžeta komisija un valdība lūgumu noraidīja. Endziņš BNS iepriekš klāstīja, ka Latvijas dalība starptautiskajā organizācijā nav bezmaksas un aprēķinātās summas lielums nav atkarīgs no valsts budžeta lieluma. Asociācijā šobrīd ietilpst 34 valstis, kas ir pilntiesīgas organizācijas locekles, bet Baltkrievija pagaidām ir asociētās locekles statusā valstī konstatēto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Šķēle atteiksies no mandāta, bet ne no politikas Diena 12/22/02 Bijušā Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles paziņojums par nodomu janvārī nolikt Saeimas deputāta mandātu citus politiķus nepārliecina par viņa ietekmes mazināšanos partijā. No A.Šķēles mīklainajiem izteikumiem, ka lēmums ir pieņemts partijas ilgtermiņa interesēs, nekļūst skaidrs, kādā veidā šis lēmums varētu pozitīvi ietekmēt partijas nākotni, ja neskaita TP iespējamo vēlmi nokļūt valdībā. Kā zināms, premjers Einars Repše (JL) savulaik paziņoja, ka neredz iespēju sadarboties ar A.Šķēli, bet nenoliedza iespēju veidot valdību kopā ar TP, ja partija spēšot mainīties. A.Šķēle neatklāj turpmākās ieceres, sakot, ka vēlas kādu laiku veltīt sev, "kas varbūt ir tas savtīgais moments šajā lietā". A.Šķēle būs rīkojies līdzīgi kā bijušais Latvijas ceļa premjers Māris Gailis, kas, neņemot vērā lielo vēlētāju atbalstu, pirmajā gadā pēc 6.Saeimas vēlēšanām nolika mandātu. No tā atteicās arī 7.Saeimas vēlēšanās lielu vēlētāju uzticību guvušais Vilis Krištopans (LC), kas Saeimu pameta drīz pēc atkāpšanās no premjera amata. Abi minētie aizgāja arī no politikas - vismaz uz pāris gadiem, kā V.Krištopans, taču par A.Šķēli tādas pārliecības daudziem nav. A.Šķēles vietu Saeimā ieņems tagadējais Valmieras mērs Māris Kučinskis. Bijušais TP līderis, atbildot uz Dienas jautājumu, vai viņš noliktu mandātu arī tad, ja TP būtu valdībā, atbildēja, ka par šādu rīcību viņš izšķīries jau sen. Vaicāts, kāpēc tādā gadījumā viņš kandidēja vēlēšanās, A.Šķēle atbildēja, atsaucoties uz komandas principu un to, ka vēlētājs balso par partiju, bet "mana kā partijas priekšsēdētāja atbildība bija maksimāla atbalsta gūšana". Vēlētāju pievilšana esot bijis "vienīgais jautājums, par ko man bija ilgi jādomā", atzina A.Šķēle. Arī jaunais TP priekšsēdis Atis Slakteris Dienai nevarēja atbildēt, cik balsu TP būtu ieguvusi vēlēšanās, ja A.Šķēles nebūtu sarakstā. Savukārt uz vaicāto, cik vietas nākamajā Saeimā TP iegūs bez viņa, A.Šķēle atbildēja, ka neviens jau viņam kā partijas biedram neliegšot braukt pa Latviju. Taču nevienās vēlēšanās viņš nekandidēšot. "Ņemot vērā A.Šķēles lielo ietekmi sabiedrībā un partijā, to var uztvert kā tālredzīgu un taktisku soli - nedomāju, ka viņa ietekme partijā mazināsies," Dienai sacīja TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume, pēc kura domām, tas esot manevrs ar vēlmi iekļauties valdības koalīcijā. Vai tas izdosies, būšot atkarīgs no koalīcijas spējas mobilizēties, jo būtisko lēmumu pieņemšana vēl ir priekšā. Valdības partiju sadarbība ir sekmīga, un tām ir visas iespējas nostrādāt kopā četrus gadus. Tā uzskata premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP), kurš teica: "Kamēr A.Šķēle būs partijā, viņa ietekme saglabāsies. Viņš nestrādāja Andra Bērziņa valdībā, bet bija iespaids, ka valdību vada nevis A.Bērziņš, bet A.Šķēle. Viņš ir un paliek līderis, A.Slakteris ir vienkārši jauks cilvēks". Arī iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL) šaubās, vai A.Šķēle norobežosies no politikas, pat ja nebūs deputāts. Tēvzemietis Guntars Krasts uzskata, ka A.Šķēle ir izvēlējies "personīgi ērtāku formu, kā pielāgot partiju jaunajiem laikiem, pašam kļūstot par reālu oligarhu un ar savas partijas starpniecību bezpersoniski iedarbojoties uz politiskajiem procesiem". Arī valdības darbībā ieinteresētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kā ziņo BNS, ir pavēstījis: "Tam, ka A.Šķēle ir aizgājis no politikas, es ticēšu tikai tad, ja viņš aizlidos uz Marsu un ja ar to nebūs nekādu sakaru - ne pa vadiem, ne pa gaisu." A.Lembergs arī uzsvēris, ka TP pārstāvji A.Šķēlem esot lielu pateicību parādā par to, ka viņi tagad ir politikā un nodrošināti. A.Šķēle savukārt visus secinājumus par viņa ietekmi uzskata par spekulācijām, norādot, ka tagadējā valde esot spēcīgāka nekā viņa laikā. Arī nokļūt valdībā TP nesteidzoties, jo "viņi ir tik daudz utopiskas lietas sasolījuši, ka jāļauj viņiem pierādīt savu varēšanu". Kāds valdības partiju politiķis Dienai neoficiāli atzina, ka ir dzirdējis par TP plāniem sākt sarunas ar koalīciju par sadarbību valsts budžeta sagatavošanā, lai iespēju gadījumā TP varētu nomainīt kādu tagadējo partneri un īstenot sev pieņemamu budžetu. Oficiāli gan TP vadība to neatzīst, ja neskaita A.Slaktera uzsvērto, ka TP noteikti aktīvi piedalīsies budžeta sagatavošanā. M.Gulbis, lūgts šo pieņēmumu komentēt, sacīja: "Ati Slakteri redzu kā vienu godprātīgu cilvēku. Mums tagad valdībā veicas diezgan labi, bet, ko var zināt, kas notiks nākotnē." Bez jau minētās versijas par A.Šķēles rīcības motīviem, vēl sarunās ar politiķiem izskanēja pieņēmumi, ka viņš atkāpies, jūtot sabiedrības atbalstu jaunajiem laikiem un atskārstot, ka TP var arī tik drīz nenokļūt vairākumā. "Rubikieši" vēlas atjaunot Komunistiskās partijas darbību BNS 12/22/02 Bijušā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) līdera Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) vēlas atjaunot 1991.gadā pēc augusta puča aizliegtās LKP darbību. LSP 8.kongress sestdien uzdeva partijas politiskajai padomei "atrisināt jautājumu" par Latvijas Komunistiskās partijas darbības atjaunošanu (turpināšanu), kā arī "Latvijas komunistu morālo un tiesisko reabilitāciju". Rubiks sacīja, ka LSP jau sen domājusi par nepieciešamību atjaunot komunistiskās partijas darbību un bija nepieciešams tikai kongresa "morāls atbalsts". Partija izveidojusi juristu grupu, kas gatavos LKP darbības atjaunošanai nepieciešamo dokumentāciju. Taču Rubiks teica, ka vēl nav zināms, kam šie dokumenti jāiesniedz, jo konsultācijas ar juristiem vēl nav notikušas. Tā kā lēmumu par LKP darbības apturēšanu savulaik pieņēma Augstākā padome, kuras funkcijas pārņēmusi Saeima, tad neesot skaidrs, vai dokumenti jāiesniedz uzreiz Saeimā vai vispirms kādā citā institūcijā, klāstīja Rubiks. Dokumentus LKP darbības atjaunošanai varētu sagatavot tuvāko divu vai trīs mēnešu laikā. Partija arī nolēma sadarbībā ar pārējām kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) partijām atcelt ierobežojumus bijušajiem Latvijas Komunistiskās partijas biedriem balotēties vēlēšanās. LKP darbība izbeigta 1991.gada rudenī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumiem pēc Tieslietu ministrijas informācijas par partijas antikonstitucionālo darbību. LSP ir galēji kreisi orientēta partija, kura pieprasa vienādas tiesības pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī atbalsta divvalodības ieviešanu Latvijā. LSP priekšsēdētājs Rubiks nevar pārstāvēt savu partiju kā deputāts parlamentā vai pilsētu un pagastu domēs, jo pēc 1991.gada 13.janvāra viņš darbojies Komunistiskajā partijā. Rubiku notiesāja uz astoņiem gadiem cietumā par pretvalstisku darbību, bet atbrīvoja pirms termiņa par priekšzīmīgu uzvedību. Partija darbojas Saeimā pārstāvētajā apvienībā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kurā ir arī Tautas saskaņas partija un kustība "Līdztiesība". Ūdre aizejošo gadu uzskata par veiksmīgu BNS 12/25/02 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 2002.gadu uzskata par veiksmīgu un par būtiskāko šā gada notikumu valstiskā mērogā nosauca Latvijas ārpolitisko mērķu īstenošanos, saņemot uzaicinājumu dalībai NATO un Eiropas Savienībā (ES). Ūdre arī gandarīta par to, ka bez negaidītiem un dramatiskiem pavērsieniem pēc 8.Saeimas vēlēšanām parlaments uzsācis pilnvērtīgu darbu. Ūdre BNS atzina, ka 2002.gads Latvijas vēsturē paliks ļoti īpašs, jo tieši šogad pēc ilga un smaga darba Latvijai izdevies īstenot savus ārpolitiskos mērķus. "Cilvēki šodien var dažādi vērtēt Latvijas ārpolitiskos mērķus - iestāšanos ES un NATO -, taču esmu pārliecināta, ka pēc ilgāka laika perioda cilvēki novērtēs pozitīvo ieguvumu," sacīja Ūdre. Ūdre pauda, ka arī personiskajā dzīvē šis gads bijis veiksmīgs. "Esmu priecīga, ka mans dēls ir iestājies augstskolā un viņam patīk un interesē tas, ko viņš studē. Viņš ir izvēlējies mediju jomu," pastāstīja Ūdre. Savukārt par izmaiņām, ko šis gads ienesis viņas dzīvē, Ūdre atzina, ka jaunais amats ieviesis korekcijas ierastajā dzīves ritmā, piebilstot: "Katrai maizītei sava garoza." "Arī līdz šim biju noslogota un man likās, ka visam nepietiek laika, taču tagad esmu pavisam aizņemta. Dienas laikā bieži vien pat nav laika paēst, kur nu vēl veltīt laiku draugiem un vaļaspriekiem. Ceru, ka draugi uz mani nav ļoti apvainojušies," sacīja Ūdre. Ūdre pauda cerību, ka jaunievēlētie parlamentārieši drīz vien iejutīsies jaunajā vidē un pilnībā apgūs deputāta darba iemaņas. "Pagaidām darbs rit diezgan lielā stresā, jo trūkst pieredzes, taču esmu pārliecināta, ka ļoti drīz viss nostāsies savās vietās," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Ūdre pastāstīja, ka Ziemassvētkus svinēs laukos kopā ar ģimeni. "Ziemassvētkus vēlos sagaidīt pilnīgā mierā un klusumā, klausoties gaišās Ziemassvētku dziesmās un izbaudot mierīgās un sirsnīgās Ziemassvētku noskaņas," sacīja Ūdre. Savukārt Jaunajā gadā Saeimas priekšsēdētāja cer izbrīvēt laiku savam iecienītākajam ziemas vaļaspriekam - slēpošanai. "Jaunajā gadā, iespējams, aizbrauksim paslēpot uz kādiem lielākiem kalniem," pauda Ūdre. Pēc 8.Saeimas vēlēšanām 5.novembrī Ūdri ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju. Ūdre ir arī pirms 8.Saeimas vēlēšanām izveidotās vēlēšanu apvienības "Zaļo un zemnieku savienības" priekšsēdētāja. 7.Saeimā Ūdri ievēlēja no "Jaunās partijas" saraksta. Pierakstu sistēma, visticamāk, darbosies vēl pusgadu Diena 12/22/02 Likums par dzīvesvietas deklarēšanu, visticamāk, nestāsies spēkā no 2003.gada 1.janvāra, jo pašvaldības nav paspējušas tehniski sagatavoties likuma izpildei. Par minētā likuma spēkā stāšanās atcelšanu uz pusgadu valdība lems Satversmes 81.panta kārtībā. Lūgums grozīt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās datumu no 2003.gada 1.janvāra uz 1.jūliju valdībā iesniegts pēc Pašvaldību savienības, Pašvaldību lietu pārvaldes un Saeimas Valsts pārvaldes un Pašvaldības komisijas lūguma. Patlaban pašvaldības vēl nav gatavas nodrošināt likuma kvalitatīvu izpildi, jo pilnībā nav ieviesta vienota programmatūra, kā arī nav izveidotas nepieciešamās datorizētās darba vietas. Pašvaldību vienotā informācijas sistēma nav arī saslēgta kopīgajā valsts nozīmes informatīvajā sistēmā ar Iedzīvotāju reģistru, Dienu informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Inga Saleniece. Iecerēts, ka tehniskais nodrošinājums pašvaldībās tiks ieviests šā gada beigās un nākamā gada pirmajos mēnešos, lai līdz nākamā gada jūlijam būtu iespējams apmācīt pašvaldību darbiniekus un 2003.gada jūlijā likumu varētu sākt pildīt. Likumā par dzīvesvietas deklarēšanu būtībā mainīta pierakstīšanas un izrakstīšanās sistēma, to padarot vienkāršāku. Lai deklarētu savu dzīvesvietu, personai vairs nebūs jāapliecina sava identitāte un jāaizpilda deklarācija, norādot tiesisko pamatu dzīvošanai konkrētā vietā un dzīvesvietas reģistrēšanai. Līdz ar likuma spēkā stāšanos tiks atcelta arī pašreizējā izrakstīšanās procedūra, kad personai pirms pierakstīšanās jaunajā dzīvesvietā par izmaiņām bija jāinformē iepriekšējās mītnes vietas pašvaldība. Turpmāk informācijas apmaiņu par personas dzīvesvietas maiņu nodrošinās pašas valsts un pašvaldības iestādes. Klapkalnciemā apturēta kāpu apbūve Diena 12/24/02 Pagājušajā nedēļā Valsts būvinspekcija anulējusi būvatļaujas un apturējusi būvniecību vairākos zemes gabalos piejūras aizsargjoslā Engures pagasta Klapkalnciemā. Līdz šīs teritorijas detālā plānojuma izstrādāšanai, kas konkretizētu plānotās apbūves apjomus, kā arī noteikto zemes gabalu vispārīgo izmantošanu, tālāka būvniecība netiks pieļauta. Savukārt Pašvaldību lietu pārvalde (PLP) pieprasījusi ziņas par būvniecību Engures pagastā. PLP pārstāvji skaidro, ka pēc publikācijas laikrakstā Diena esot radušās aizdomas par nelikumīgu būvatļauju izsniegšanu un celtniecību kāpu zonā Klapkalnciemā. "Kad saņemsim atbildi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), izvērtēsim, vai būvatļaujas tiešām izsniegtas pamatoti un likumīgi," Dienai skaidroja PLP juridisko jautājumu daļā. VARAM Būvniecības departaments tikai pagājušajā nedēļā saņēmis Engures pagasta attīstības plānojumu, kas nosaka visas pagasta teritorijas attīstības plānus ilgtermiņā, un drīzumā sāksies tā izvērtēšana. Engures pagasta priekšsēdētājs Andris Kalnozols (LSDSP) atzīst, ka Klapkalnciema kāpu zonai ir nepieciešams detālais plānojumu, taču viņš neprognozē, kas nodarbosies ar tā izstrādāšanu un vai tas nebūs jādara zemju īpašniekiem par savu naudu. Priekšsēdētājs vienlaikus pieļauj iespēju, ka VARAM varētu pilnībā aizliegt būvniecību Klapkalnciema kāpu zonā. A.Kalnozols pagaidām gan nevarēja paskaidrot, kā zemes īpašniekiem tiktu kompensēti zaudējumi, kas rastos būvniecības aizlieguma gadījumā. A.Kalnozols arī neprognozē, kas notiktu ar daļēji uzceltajām mājām jūras krastā. Kā Diena jau ziņoja, Klapkalnciema kāpas kopš 2000.gada tiek apbūvētas vietās, kur nekad agrāk apbūves nav bijis. Vietējie iedzīvotāji satraukti stāsta, ka katru gadu kāpās parādās pa kādai jaunai māja. Patlaban pārdesmit metru no stāvās kāpas gala jau slejas trīs nepabeigtas mājas. Vidējai no tām redzami vien dziļi kāpā ielieti betona pamati, otrai, kas atrodas vistuvāk bijušajam zivju pārstrādes ceham, no jūras puses redzams tikai karkass, bet trešā - divstāvu koka konstrukcijas māja - jau ir zem jumta. Dziļāk kāpās slejas vēl viena māja, kuras pabeigšanai nepieciešami vien apdares darbi. Viens no piejūras zemes gabala un jaunbūves īpašniekiem Baltic Records Group producents Arvīds Mūrnieks atzīst, ka par būvatļauju anulēšanu viņu neviens nav informējis. "Šobrīd atrodos izbraukumā ārpus Latvijas, tādēļ neesmu sīkāk informēts par būvatļauju apturēšanu," skaidro A.Mūrnieks. Viņš atzīst, ka pagaidām negrasās rīkoties radikāli. "Manā rīcībā nav nepieciešamās naudas summas, lai pabeigtu būvniecību, tādēļ šobrīd es par to nesatraucos. Ja pagasts visas lietas nenokārtos līdz vasarai, tad skatīšos, kā rīkoties," piebilst A.Mūrnieks. Engures pagasta padome ir iesniegusi pagasta attīstības plānu VARAM, un Būvniecības departamenta apdzīvoto vietu plānošanas nodaļas vadītāja Lolita Čače skaidro, ka tuvākajā laikā tas tiks izvērtēts. L.Čače atzīst, ka atbildību par apbūvētajām Klapkalnciema kāpām būs jāuzņemas Engures pagastam kā juridiskai personai. "Atļauja būvēties tiek dota, pamatojoties tieši uz pagasta padomes lēmumu," skaidro L.Čače. "Tā kā zeme kā kompensācija Klapkalnciema iedzīvotājiem tika piešķirta jau 90.gadu sākumā, pagaidām grūti spriest, tieši kādus likuma pantus vai noteikumus pagasts pārkāpis, jo pagasta attīstības plāns apstiprināts tikai 2000.gadā un jaunākā likumdošana uz iepriekšējiem padomes lēmumiem neattiecas," piebilst L.Čače. Latvijā ļaudis mazāk naudas atvēl dāvanām BNS 12/25/02 Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Ziemassvētki ir kļuvuši pārāk komercializēti, un šogad viņu skaits jau ir sasniedzis 62,9%, liecina sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS veiktā aptauja. Turklāt šis īpatsvars ar katru gadu palielinās - ja 2000.gadā Ziemassvētkus par pārāk komercializētiem uzskatīja 55,5% aptaujāto, tad pērn šis īpatsvars bija jau 60,7%. Attiecīgi sarūk arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas Ziemassvētku gaidīšanas laikam raksturīgās izprādošanas un veikalnieku akcijas nesaista ar svētku komercializēšanu. Ja 2000.gadā tā domāja 33,2%, tad šogad jau vairs tikai 26,4% aptaujāto. Aptauja arī liecina, ka Ziemassvētkus par pārāk komercializētiem vairāk uzskata iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. No aptaujātajiem, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedza 42 latus, svētkus par pārāk komercializētiem nodēvēja 65,2%, bet no tiem, kuru ģimenē vidējais ienākums pārsniedz 127 latus - 59,6%. Tāpat redzams, ka komercializāciju par rīdziniekiem vairāk saskata laukos un citās pilsētās dzīvojošie. Rīgā Ziemassvētkus par pārāk komerciāliem uzskata 56,5%, citās pilsētās - 64,9%, bet laukos pat 68% aptaujāto. Īpaši izceļas Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie - attiecīgi 71,9% un 71,6%. Svētkus par pārāk komercializētiem vairāk uzskata iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 66%, savukārt jauniešus svētku komercializācija satraukusi salīdzinoši vismazāk - vecumā no 18 līdz 24 gadiem šādi domā 53,6%. Ziemassvētku naktī Latvijā degušas pirtis BNS 12/25/02 Ziemassvētku diennaktī Latvijā septiņas reizes degušas pirtis, bet kopumā Ziemassvētku nakts pagājusi mierīgi, BNS informēja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Divas pirtis degušas Latgalē - Rēzeknes rajona Ilzeskalna pagastā un Ludzas rajona Pureņu pagastā. Pirts degusi arī Cēsu rajona Mārsnēnu pagastā, Jēkabpils rajona Salas pagastā, Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā un Valkas rajona Bilskas pagastā. Viena pirts degusi arī Rīgā, Krustabaznīcas ielā. Pirtis, galvenokārt, degušas pārkurināšanas dēļ. Cilvēki šajos negadījumos nav cietuši. Latvijā ugunsdzēsēji dzēsuši diennaktī 30 ugunsgrēkus, kas vidēji esot tikpat daudz kā ikdienā, informēja dienestā. Ugunsgrēkos cietuši trīs cilvēki, kuri nogādāti slimnīcās. Viņu dzīvībai briesmas nedraudot. Rīgā notikuši deviņi ugunsgrēki, bet rajonos - 21 ugunsgrēks. Dienests saņēmis arī 13 maldinošus zvanus un piedalījies 12 glābšanas darbos. Upītes Antons notur robežu Diena 12/27/02 Jaunais gads atnāk no austrumiem. Gadumijas naktī pirmais to sveiks Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Upītes ciems, kas smalkā likteņa diedziņā turas pašā austrumu pierobežā. Blakus esošie ciemi Ančupova, Zeļči un Lotuši jau padevušies un panīkuši, un tagad nākamajā Eiropas Savienības austrumu pierobežā skaudri vēji auro pāri nezālēm un krūmiem aizaugušiem tīrumiem un pamestām lauku sētām. "Bez cilvēkiem robeža nav stipra. Mēs, pierobežas iedzīvotāji, esam tie, kas notur Latvijas robežu," lakoniski saka Upītē dzīvojošais dzejnieks, Lielās folkloras balvas laureāts, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs Antons Slišāns, kuram izdotas divdesmit grāmatas, puse no tām - latgaliešu literārajā valodā. Ar viņa rūpēm te izveidots pagasta kultūrvēstures muzejs un darbojas veseli trīs folkloras kolektīvi - bērnu, jauniešu un veco ļaužu kopas. Svētkos Antons un Irēna Slišāni gaida ciemos savu saimi - trīs meitas un dēlu, kuri studē Rīgas augstskolās, strādā un audzina jau divus bērniņus. Kā ik gadu, Vecgada naktī Slišāni lies laimes. "Meitas visu alvā ir izlējušas - precības, bērnus, ārzemju ceļojumus," smejas Antons. Ko pats sev vēlas izliet? Antons ilgi klusē. Atbilde ir pārsteidzoša: "Zini, es gribētu, lai man vienmēr būtu nemiers, lai sirds nebeigtu sāpēt par to, kas man ir apkārt." Pa izdangātu, pieputinātu ceļu braucam uz robežas pusi. No ciemata centra līdz Kūkovas upītei, pa kuru iet austrumu robeža, tagad tikai trīsarpus kilometru, taču pirms Otrā pasaules kara, kad Abrene vēl piederējusi Latvijai, bijuši veseli trīsdesmit pieci. Pašā Kūkovas krastā rūpīgu roku likta un kopta piemiņas zīme vēsta, ka te dzimis ērģelnieks un literāts Odums Vizuļs (1891.-1970.). Piemiņas plāksne uzlikta vēl deviņdesmitajos gados, tad, kad Antons Slišāns vadījis vietējo kopsaimniecību. Antons norauš sniegu no blakus esošā dzirnakmens. Tā ir 1999.gadā a/s Aldaris uzliktā zīme, ka tieši te, šajā vietā, tiek šķērsota 57.paralēle. Tālāk, aiz upītes, jau šalko Krievijas meži. Ģeogrāfija sajaucas ar vēsturi - Antons stāsta, ka te ir bijis iedzīvotājiem bagātais Zeļču (Zalkšu) ciems, tagad palikušas divas mājas un senlaicīgs krucifikss, bet Upītes folkloras ansambļi te ik gadu nāk iedziedāt svētkus. Ar klusu cerību A.Slišāns min, ka sagatavojis manuskriptu grāmatai par Oduma Vizuļa literāro mantojumu. Tās izdošanu jau atbalstījušas vietējās pašvaldības un katoļu garīdznieki, tomēr vēl pietrūkstot deviņdesmit latu. Gar ceļu aug Upītes 255.mazpulka stādītie bērzi, pie to stumbriem plīvo dzeltenas papīra lentes ar uzrakstu Pierobežas josla. Jau no 1.janvāra, pēc jaunajiem valsts robežas šķērsošanas noteikumiem, lai te iebrauktu, vajadzēs izņemt speciālas caurlaides. Antons atzīst, ka tas pārsvītros Upītes iedzīvotāju vēl nesen lolotās cerības par tūrisma attīstību ciemā. Antons Slišāns ir stingri pārliecināts, ka Upīte noturēs savas pozīcijas tik ilgi, kamēr vien te pastāvēs pamatskola, tautas nams un bibliotēka. Tā kopā ar ciema kultūrvēstures muzeju izvietojusies bijušā kolhoza kantora ēkā, uz pusslodzi te saimnieko pats Antons. Pagasts grāmatu iegādei ik gadu atvēlot 130 latu, preses izdevumu abonēšanai līdz 200, un uz tiem cilvēki pat stāvot rindā. Pirmajā stāvā apskatāma vietējo šķilbēniešu, arī Antona meitu Lienītes un Mārītes gleznu izstāde, otrajā stāvā savākti visādi dārgumi - gan ekspozīcija par Šķilbēnu Romas katoļu un pareizticīgo draudžu vēsturi, par ievērojamākajiem šķilbēniešiem, bet bijušajā kompartijas sekretāra kabinetā izvietoti senie šķilbēniešu darbarīki un sadzīves priekšmeti, cītaras, kokles, ganu stabules un baltalkšņa tāss taures, garmoškas un samogona aparāta detaļas. Saglabāti arī jauno laiku vēstures liecinieki - kolhoza sapulču protokoli, darba grāmatiņas, brigadiera brezenta soma, vimpeļi un ordeņi, arī pārtikas un bērnu zeķbikšu taloni. "Mēs it kā gribētu šos gadus izsvītrot no pagātnes, bet pa to laiku taču vesela paaudze izauga, mīlēja, nīda, radīja bērnus, kas tagad dzīvo brīvajā valstī. No gaisa jau viņi nenokrita, no Amerikas neatbrauca," rūgti nosaka Antons, kas pats bijis vietējā kolhoza pēdējo gadu priekšsēdētājs un atmodas laika Tautas frontes atbalsta kopas dibinātājs. Muzejs vēl joprojām nav akreditēts, jo nav ugunsdrošības sistēmas, nav arī neviena algota darbinieka - Antons te darbojas, tikai sava patriotisma mudināts. Nesen pagastā runāts par bibliotēkas un muzeja slēgšanu, tad gan Antons saspurojies. "Es viņiem teicu - ne jau par savu algu es karoju. Ja te nebūs skolas, bibliotēkas un tautas nama, Upīte būs otra Bāparova." Tas esot kādreiz slavens pierobežas ciems, kur bija sava skola, pasts un dzirnavas, taču neizveidojās kolhoza centrs un ciems pamazām pazudis no zemes virsas. Upītes pamatskolā, kurā mācās 70 skolēnu, vēl joprojām fakultatīvi tiek mācīta latgaliešu valoda un kultūrvēsture, par ko rūpējas skolotāja Irēna Slišāne. Par latgaliešu valodu un kultūru Antonam sirds sāp visvairāk. "Es toreiz pagastā teicu arī tā - padomājiet, jūs te visi globalizēsieties, runāsiet tikai latviski vai angliski, bet tad varbūt atstājiet tādu Slišānu Upītē, kur jūs varēsiet braukt kā uz zooloģisko dārzu, lai paklausītos, kā runā latgaliski." Agrāk Upītes auglīgajās zemēs labi auguši lini, taču pēdējos desmit gados vairs nav iesēts neviens linu hektārs. Neatmaksājoties, jo rūpnīcas nemaksā par izaudzētajiem liniem. Tagad Upītē tikai viens vien tāds gruntīgs zemnieks esot palicis, pārējie turoties pie naturālās saimniecības, arī pats Antons ar saviem 40 hektāriem. Smīnēdams Antons rāda koka lāpstu ar metāla apkalumu. "Latgaliešus sauc par grāvraču tautu, lūk, ar to mūsu puiši kādreiz pārnovados maizīti pelnīja. Ko mēs tagad varētu darīt?" Varētu nodarboties ar aitkopību, taču šogad Upītē pat buļļus ganībās esot nokoduši vilki, kuri bariem vien netraucēti ieklīst no kaimiņvalsts. Vaicāts par literāro darbu, Antons samulst. "Kur es varu rakstīt, es taču pirmām kārtām esmu zemnieks, kam jādomā par savu saimniecību." Agrāk gan ir bijis tā - pa dienu zemnieks, pa nakti rakstnieks, bet nu jau vairs neesot tie gadi. Pabeigta feļetonu grāmata ar pseidonīmu Jākupānu Jezups, cilvēkiem tagad vajagot smieklus. Par gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā zemnieka un dzejnieka Slišāna domas ir skarbas. "Teikšu jums godīgi, agrāk es biju pret, bet tagad redzu, ka mūsu valsts politiskā valdība savādāk nemāk strādāt, kā tikai gaidot kādus norādījumus vai naudu no Briseles, tāpēc būs vien jābalso par, citādi te iestāsies jukas."