K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 279: 2002. g. 28. decembris - 2. janvāris 99 sapņi gaida piepildīšanos Diena 01/02/03 Tūkstošiem cilvēku Jauno gadu sagaidīja Doma laukumā, kur notika televīzijas tiešraidē raidītais Rīgas nakts karnevāls un pēc pusnakts svinētājus Jaunajā gadā sveica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Aizvadītais gads, kurā Latvija uzaicināta iestāties NATO un pabeigusi iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, Latvijai ir bijis ļoti veiksmīgs, svētku uzrunās uzsvēra Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše. Amatpersonas, kuru runām varēja sekot līdzi televīzijas skatītāji, radioklausītāji un arī tūkstošiem cilvēku, kas Jauno gadu sagaidīja Doma laukumā, vēlēja veiksmi Latvijai nākamajā gadā un aicināja katru apzināties, cik valsts nākotnei svarīga būs pilsoņu izvēle referendumā par iestāšanos ES. "Iepriekšējais brīnumainais gads mums ir bijis tik veiksmīgs, skaists, tik vēsturisku notikumu pilns, ka ilgi to atcerēsimies laiku laikos. Mūsu ceļš tagad ir skaidrs, mums ir jāiet uz priekšu - mēs atgriežamies savās garīgajās un fiziskajās mājās, mēs atgriežamies Eiropā," uzrunā tūlīt pēc pusnakts ļaužu pilnajā un svētku uguņošanas ieskautajā Doma laukumā sacīja Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga. Viņas runas laikā uguņošana un cilvēku paustās emocijas kļuva arvien skaļākas, un radās iespaids, ka, pieskaņojoties noskaņojumam, prezidente nepateica visu iecerēto, beidzot ar vēlējumu katram "uzrakstīt 99 lietas, ko jūs vēlētos sasniegt, un visas tās lai piepildās šajā, nākamajā un visos turpmākajos gados". Prezidente bija gatavojusies tam, ka cilvēki tādā brīdī paudīs savu prieku un emocijas, un runājot ņēma vērā auditorijas noskaņojumu, Dienai sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidente runu teica televīzijas tiešraidē no Rīgas zvaigžņu nakts karnevāla Doma laukumā, kas bija sarīkots pēc Latvijas televīzijas un Rīgas domes iniciatīvas, turpretī premjera uzstāšanos pirms pusnakts Doma laukumā sanākušie varēja dzirdēt tikai ierakstā, bet ne vērot. Arī premjers aicināja atbildīgi izturēties pret 20.septembrī gaidāmo referendumu par iestāju ES un sacīja: "Nākamgad būs jāizšķiras, kā gribam dzīvot mēs un, pat svarīgāk, - kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni, kuri vēl referendumā paši nevar piedalīties. Šī būs mūsu nākotnei ļoti svarīga izvēle." Saeimas opozīcijā esošās Tautas partijas priekšsēdis Atis Slakteris pieļāva, ka tas, ko no premjera runas atcerēsies visilgāk, būs viņa aicinājums domāt pat zemo dzimstības līmeni Latvijā. E.Repše, runājot par zemo dzimstības līmeni, sacīja: "Trakākais, ka valdība vien te neko daudz nevar darīt. (..) Te vajadzīgs arī kas cits - miers, klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga." Pasākums Doma laukumā, kur tūkstošiem cilvēku priecājās, dejoja un līksmoja vairākas stundas pirms un pēc pusnakts, gadu mijā sasniedza kulmināciju un pulcēja tik daudz ļaužu, ka cilvēki bija cieši cits pie cita, un daudzi atzina, ka bijis pat grūti uztvert to brīdi, kad iestājās jauns gads. Tas gan netraucēja atvērt līdzpaņemtās šampanieša pudeles, sveikt draugus un arī pavisam svešus cilvēkus. Vēlēšanās nebūt vieniem vai tikai ierasto draugu lokā, bet priecāties kopā ar daudziem cilvēkiem bija viens no visbiežāk minētajiem iemesliem, kas cilvēkus bija mudinājis nākt uz Doma laukumu. Tajā satikās gan cilvēki, kas paši nevar atļauties sarīkot sev svētkus, gan arī tie, kurus priecēja, ka arī Latvijā tagad ir šāda, citās valstīs populāra Jaunā gada sagaidīšanas iespēja. Cilvēki to izmantoja pēc saviem ieskatiem, dejojot draugu lokā vai iesaistot tajā citus, sazinoties ar specifiskām taurītēm vai rotājoties maskās. Jaungada naktī ļaudis bija ne tikai Doma laukumā, bet visā Vecrīgā, arī Bastejkalnā, pie Brīvības pieminekļa, kur cilvēki priecājās, dzēra šampanieti un nolūkojās uguņošanā. *** Svinības Latvijā Liepāja: Tūkstošiem cilvēku Jauno gadu sagaidīja Rožu laukumā, kur pirms salūta uz lielā ekrāna tika pārraidīti TV Dzintare sagatavotie aptuveni 30 dažādu nozaru pārstāvju liepājnieku sveicieni. Viņi vēlēja Liepājai plaukt un zelt un liepājniekiem lepoties, ka ir liepājnieki, jo šajā gadā Liepāja svinēs 750 gadu, kopš Līvas ciems pieminēts vēstures avotos. Pilsētas mērs Uldis Sesks uzrunā pilsētas iedzīvotājiem novēlēja sapņot vispārdrošākos sapņus un piepildīt tos. Ventspils: Jauno gadu Ventspilī sagaidīja divreiz - gan pusnaktī, gan pēc vietējā laika. Jaunais gads Ventspilī astronomiski iestājas plkst.0.33 minūtēs un 44 sekundēs, kad pilsētniekus uzrunāja mērs Aivars Lembergs un notika salūts. A.Lembergs novēlēja pilsētniekiem piekopt veselīgu dzīvesveidu, sākot dienu ar vingrošanu, veicot aukstas peldes un atsakoties no netikumiem. Stiprās vēja brāzmas pilsētas Lielajā laukumā tieši pirms mēra uzstāšanās gandrīz nogāza no lampiņām veidoto dekoru ar skaitli 2003, tomēr arī aizpūta 12 minūšu ilgā salūta dūmus, kas citus gadus traucēja baudīt uguņošanas krāšņumu. Rēzekne: Rēzeknieši Vecgada vakarā pulcējās pie pilsētas pulksteņa un gājienā devās uz pieminekli Vienoti Latvijai, kur dega četri ugunskuri, simbolizējot četrus gadalaikus. Septiņu rūķīšu aicināti, rēzeknieši tur sadedzināja savus netikumus - muļķību, skopumu, skaudību un slinkumu. Ļauno strīdus ābolu pirms uzrunas notiesāja Rēzeknes mērs Juris Začests. Pusnaktī virs Latgales Māras statujas uzvijās svētku salūts. Daugavpils: Daugavpilī pilsētnieki Vienības laukumā sāka pulcēties jau ap plkst.23, lai klausītos mūziku un Valsts prezidentes runas translāciju no Doma laukuma Rīgā. Daugavpiliešus Jaunajā gadā sveica mērs Rihards Eigims. Politiķiem brīvākas rokas ierēdņu vadīšanā Diena 12/28/02 Valdība piektdien bez jautājumiem un diskusijām Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma partijas Jaunais laiks ierosinātos Valsts civildienesta likuma grozījumus, kas ne vien atvieglos ierēdņu pārcelšanu augstākā vai zemākā amatā, bet arī dos lielāku varu politiskajām amatpersonām sev padoto ierēdņu izvēlē. Jau no pirmā janvāra iestādes vadītājs, ministrs un premjers varēs pārcelt citā augstākā, atbilstošā vai zemākā amatā sev padoto iestāžu ierēdņus. Likumā teikts, ka to varēs darīt, lai "nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi". Dienas iepriekš aptaujātie valsts pārvaldes speciālisti atzinuši, ka, ja vien jauninājums netiek izmantots ļaunprātīgi, pazeminot amatā netīkamus darbiniekus, rotācijas atvieglošana ir atbalstāma un ļaus efektīvāk vadīt iestāžu darbu. Premjers E.Repše (JL) žurnālistiem teicis, ka "nevienam nav jābaidās, visiem jāstrādā droši", jo grozījumu mērķis nav aizskart ierēdņu likumīgās intereses. Lielāku kritiku un speciālistu bažas par "savu cilvēku" iecelšanu amatos izpelnījies grozījums, kas ļaus pašam ministram izveidot konkursa komisiju sev padoto ierēdņu izvēlei. Līdz šim likumā to darīt bija uzdots Valsts Civildienesta pārvaldes (VCP) priekšniekam. Ar likuma grozījumiem mainītas arī VCP funkcijas. Turpmāk tā nodarbosies galvenokārt ar disciplināro uzraudzību - lietu izmeklēšanu un ierēdņu sodīšanu. Ierēdņu mācību plānošana, normatīvo aktu sagatavošana un ieviešana pāries Valsts kancelejas kompetencē. Līdz ar civildienesta likuma maiņu grozīti arī vairāki speciālo dienestu likumi, nosakot, ka jauninājumi attieksies arī uz specializētajiem ierēdņiem, ieslodzījumu vietu darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem. JL pārstāvji norādījuši, ka šīs nebūs vienīgās izmaiņas civildienesta likumā. Nākamgad plānots gatavot grozījumus, kas noteiks tā saukto politisko ierēdņu kategoriju. Partijas pārstāvji sola, ka šie grozījumi tiks apspriesti un pieņemti parastā kārtībā. Referendums par Latvijas iestāšanos ES būs 20.septembrī LETA 12/27/02 Tautas nobalsošana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) notiks 2003.gada 20.septembrī, kas būs sestdiena, nolēma valdība. Šodien valdībā kā iespējamos referenduma par iestāšanos ES datumus ārlietu ministre Sandra Kalniete piedāvāja 13.septembri un 27.septembri. Vairāki valdības locekļi izteica viedokli, ka referendums būtu jārīko septembra sākumā, nevis beigās, to pamatojot gan ar rudens iestāšanos, kad sabiedrībai varētu būt drūmāks noskaņojums, gan ar lauku darbiem, kas iedzīvotājus kavētu piedalīties referendumā. Savukārt pašā septembra sākumā referendumu par iestāšanos ES nevarētu rīkot, jo iedzīvotāju prāti būtu nodarbināti ar gatavošanos jaunajam mācību gadam, sprieda ministri. Kā informēja Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners, lai referendumā būtu pietiekams kvorums, tajā jāpiedalās vismaz pusei no tiem iedzīvotājiem, kas balsojuši pēdējās Saeimas vēlēšanās. Ministru kabinets šodien vēl paredzējis lemt par Latvijas iestāšanās ES pirmsreferenduma informatīvās kampaņas sagatavošanas pasākumiem. Kā ziņots, referenduma organizēšanai 2003.gada budžetā paredzēti 1,137 miljoni latu. Šie līdzekļi nepieciešami vēlēšanu komisiju locekļu darba apmaksai un nobalsošanas sarīkošanas saimnieciskajiem izdevumiem. Lai sarīkotu referendumu par iestāšanos ES, papildu plānots nodarbināt 8906 darbiniekus. Palielinās minimālā alga un bērnu pabalsti NRA 010203 Ar 2003. gadu valstī minimālā darba alga tiek noteikta 70 latu apmērā jeb par desmit latiem lielāka nekā iepriekš, paredz Ministru kabinetā pieņemtais lēmums. Šogad tiek palielināts arī bērnu pabalsts. Minimālā darba algas likme darbiniekiem, kas strādā pilnu darba nedēļu, ir 0,419 lati stundā, savukārt pusaudžiem un darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba nedēļu, stundas likme noteikta 0,479 lati. Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka no 2003. gada pabalsti visām ģimenēm, kas audzina pirmo bērnu, ir seši lati, nevis 4,25 un pieci lati atkarībā no bērna dzimšanas gada, kā tas bija līdz šim. Lai gan iepriekš jaunā valdība bija nolēmusi, ka pabalstus palielinās, saglabājot atšķirības to apmērā pēc bērnu dzimšanas gada, pēc Saeimas Sociālo lietu komisijas ieteikuma valdības locekļi nolēma tomēr pieļaut pabalstu palielināšanu līdz sešiem latiem. Saglabājas norma, ka par otro bērnu ģimenei maksās 1,2 reizes lielāku pabalstu, par trešo bērnu maksās 1,6 reizes vairāk, bet par ceturto un nākamajiem bērniem pabalsts būs 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. Šis palielinājums valsts budžetā papildus prasīs 6,9 miljonus latu. Iepriekšējā Saeima, pieņemot Valsts sociālo pabalstu likumu, bija noteikusi, ka pabalsts invalīdiem kopš bērnības un piemaksa pie ģimenes pabalsta par bērnu invalīdu palielinās 2,5 reizes, sasniedzot 75 latus. 8. Saeimas deputāti šo normu atcēla, tādējādi 2003. gada valsts budžetā ietaupot 13 miljonus latu. Savukārt Saeimas pieņemtie grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz līdz 2004. gada 1. janvārim atcelt paternitātes pabalsta izmaksu. Šādi grozījumi bija nepieciešami, jo pašreizējās likumdošanas realizēšana no valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 2003. gadā prasītu papildu izdevumus - 1,599 miljonus latu. Grozījumi likumā paredz ierobežot kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu aprēķināšanai, ar 50 procentiem no 1/365 daļas no iemaksu objekta gada maksimuma, kā arī paredz maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu apmēru sasaisti ar konkrētām naudas summām. Likums paredz apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā izmaksājamā apbedīšanas pabalsta apmēra sasaisti ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kā tas ir noteikts pašreiz spēkā esošajā likumdošanā. Stājušies spēkā 2002. gada 12. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas precizē iepriekš sabiedrībā apspriestos jautājumus par vidējās izpeļņas aprēķināšanas un izmaksas principiem. Grozījumus atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Grozījumi likumā precizē vidējās izpeļņas aprēķināšanu. Tas nozīmē, ka turpmāk visos gadījumos, kad darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Visos gadījumos - arī apmaksāta atvaļinājuma laikā - dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst darbinieka pārejošas darbnespējas dienas (slimība), atvaļinājuma dienas u. c. Likumā paredzēts, ka turpmāk vidējā izpeļņa par svētku dienu, kura iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, bet kurā viņš nestrādā, jāaprēķina un jāmaksā tikai tādā gadījumā, ja darbiniekam ir nolīgta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu. Līdz ar to tiek atcelta darba devēju protestu izraisījusī norma par svētku dienu apmaksu. Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas nevis vidējā izpeļņa, bet gan darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Savukārt tiem darbiniekiem, kuriem ir noteikta akorda darba alga, komandējuma laikā saglabājas vidējā izpeļņa. Grozījumi veikti arī pārejas noteikumu 3. punktā, paplašinot atlaišanas pabalsta izmaksas gadījumus. Līdz 2005. gada 1. janvārim darba devējam atlaišanas pabalsts viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā būs jāmaksā gadījumos, kas minēti Darba likuma 100. panta piektajā daļā, proti, - ētisku un taisnprātības apsvērumu dēļ, un 101. panta pirmās daļas 6.- 10. punktā minētajos gadījumos, proti, - ja darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju, veselības stāvokļa dēļ, ja darbā tiek atjaunots iepriekš strādājis darbinieks, darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, kā arī ja uzņēmums tiek likvidēts. No 1. janvāra valsts fondēto pensiju līdzekļus var sākt ieguldīt ne tikai Valsts kases, bet arī privātos pensiju fondos. Licences fondēto pensiju līdzekļu apsaimniekošanai jau saņēmuši Hansa fondi, Optimus fondi, Parekss ieguldījumu sabiedrība, Baltikums Asset Management un Latvijas vadošo apdrošinātāju ieguldījumu sabiedrība. Savukārt Valsts kase ir sagatavota, ka pēc 1. janvāra privāto fondu pārziņā nonāks līdz 30 procentiem naudas, par kuru līdz šim atbildēja valsts. Kases Valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldes sektora vadītājs Uldis Paukšēns intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka ar šādu līdzekļu apjomu Valsts kase rēķinās un ka tas nesagādās nekādus zaudējumus vai grūtības pārējo pensiju līdzekļu apsaimniekošanā. Valsts fondēto pensiju shēma sāka darboties pagājušā gada jūlijā, un līdz 2002. gada 31. decembrim pensiju līdzekļus pārvalda tikai Valsts kase, kas drīkst līdzekļus ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko banku depozītos. Savukārt no šā gada pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieki paši varēs izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju. Ar jauno gadu stājās spēkā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pēc valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2003. gadā. Noteikumi nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu likmi personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai, un to sadalījumu pēc valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2003. gadā. Obligāto iemaksu likme, ieskaitot sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām obligāto iemaksu likmi, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, ir 33,09 procenti no obligāto iemaksu objekta. Obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir 24,09 procenti un deviņi procenti. Nodokļu izmaiņas divējāda rakstura NRA 010203 No 1.janvāra stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā. No tām pilnīgi visus uzņēmējus skar uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana no 22 līdz 19 procentiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana no 35,09 procentiem līdz 33,09 procentiem. Tiesa gan, piekāpjoties Eiropas Savienības prasībām, valdība ir ievērojami palielinājusi nodokļu slogu vairākām sociāli jutīgām nozarēm. Spēkā stājusies 9% PVN likme vairākām precēm un pakalpojumiem, kam līdz šim PVN vispār netika piemērots - veterināro preču iegādēm un veterinārmedicīnas pakalpojumiem; zīdaiņiem paredzēto produktu piegādēm; masu informācijas līdzekļu piegādēm; ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem; sadzīves atkritumu savākšanai un pārstrādei. Trieciens, ieviešot 9% PVN likmi, tiek dots arī lauku tūrisma attīstībai - turpmāk būs jāmaksā nodoklis par viesu izmitināšanu lauku mājās. Pozitīvs fakts - sabiedrības spiediena dēļ jaunā Saeima tomēr izšķīrusies neaplikt ar PVN siltumapgādes pakalpojumus, kā arī nepaaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Likme tomēr tiek paaugstināta mazutam - līdzšinējo 6 latu vietā tā būs 7 lati par tonnu. Saskaņā ar grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām šogad tiek mīkstināta valsts nostāja pret uzņēmumu un privātpersonu vecajiem parādiem. Finanšu ministrija būs tiesīga pieņemt lēmumu par veco nodokļu parādu soda procentu dzēšanu tiem uzņēmumiem un personām, kuri 90 dienu laikā pēc attiecīga finanšu ministra paziņojuma samaksās visu nodokļu pamatparādu, kas izveidojies līdz 2001. gada 31. decembrim. Tāpat Finanšu ministrija varēs dzēst to nodokļu parādu soda procentu daļu, par kādu uzņēmums nomaksās vecos nodokļus. Tiesa gan, lai tas notiktu, no parādu pamatsummas uzņēmumam ir jādzēš vismaz 50 procentu. Lai minētās normas varētu piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem, Finanšu ministrijai būs jāsaņem attiecīgo pašvaldību, kuru budžetos šis nodoklis tiek ieskaitīts, piekrišana. Atbilstoši vispārējai Eiropas Savienības praksei likumdevējs ir ievērojami palielinājis akcīzes nodokļa likmes alum, cigaretēm un azartspēļu galdiem. Piemēram, visplašāk lietotajam vidēja stipruma alum (4,0-5,5 tilpumprocenti absolūtā alkohola) akcīzes nodoklis tiek palielināts no 3 līdz 6,4 latiem.Akcīzes likme tabakai jau no vakardienas ir paaugstināta līdz 9,7 vai 12,2 latiem atkarībā no tabakas veida. Savukārt cigarešu cenu celšanās gaidāma no 1. jūlija. Ar šo datumu tiek ieviesta jauna, tā sauktā kombinētā akcīzes nodokļa likme - 5,8 lati par 1000 cigaretēm plus 1,8% no attiecīgās smēķu markas maksimālās mazumtirdzniecības cenas. No vakardienas lielāks nodoklis jāmaksā arī azartspēļu galdu īpašniekiem - par katru ruletes galdu gadā būs jāmaksā 19 800 latu līdzšinējo 16 500 latu vietā, bet par kāršu un kauliņu spēles galdu - 4800 latu 4000 latu vietā. Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju šogad uzlabojies dzīves līmenis BNS 12/27/02 Vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju šogad uzlabojies dzīves līmenis, un gandrīz puse paredz tā uzlabošanos arī 2003.gadā, liecina pētījumu centra SKDS decembrī veiktā aptauja. Aizejošais gads 31,5% iedzīvotāju bijis labāks par pērno, taču 16% aptaujāto šogad dzīvojuši sliktāk nekā 2001.gadā. Gandrīz pusei aptaujāto šis gads bijis tāds pats kā pērnais. Šis gads veiksmīgāks bijis iedzīvotājiem vecumā līdz 24 gadiem, ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem. Pozitīvāks aizejošais gads bijis Kurzemes, Vidzemes un Rīgas iedzīvotājiem. Sava dzīves līme ņa uzlabošanos nākamgad prognozē 47,9% iedzīvotāju, bet 2003.gadu sliktāku par šo gadu paredz gandrīz 7% aptaujāto. Trešdaļa iedzīvotāju nedomā, ka nākamais gads viņiem nesīs izmaiņas. No pusmiljona nepilsoņu naturalizēsies ne vairāk kā 150 tūkstoši LETA 12/28/02 No apmēram 500 000 Latvijas nepilsoņu nākotnē varētu naturalizēties apmēram 120 000 līdz 150 000 nepilsoņi, šādu prognozi izteica Naturalizācijas pārvaldes (NP) priekšniece Eiženija Aldermane. Amatpersona nenorādīja, cik ilgā laikā tas varētu notikt, taču pauda viedokli, ka NP uzsāktais pētījums, lai noskaidrotu, kāda ir reģionos dzīvojošo nepilsoņu motivācija naturalizēties, šo viņas pieļāvumu apstiprinās. Jau ziņots, ka 80 Latvijas pagastos notiek nepilsoņu aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par pilsonības jautājumiem. Tiek pētīti tie pagasti, kuros ir liels nepilsoņu un nepilsoņu ģimenēs dzimušo bērnu skaits. Aldermane uzsvēra, ka 80 pagasti ir sadalīti trīs grupās. Pirmajā ir tie nepilsoņi, kas runā latviešu valodā, ir labprātīgi asimilējušies, bet nekļūst par pilsoņiem. Pētījumā tiks mēģināts noskaidrot, kādi ir šīs parādības iemesli. Otrā grupā ir pašvaldības, kurās ir daudz nepilsoņu, kuri pārsvarā runā krievu valodā un naturalizēties nevēlas. Pētījumā tiks mēģināts noskaidrot, kāpēc šie cilvēki nevēlas naturalizēties. Trešajai grupai tiks vaicāts, kāpēc vecāki naturalizējoties nereģistrē savus bērnus kā Latvijas pilsoņus. Šobrīd, pēc Aldermanes teiktā, kā Latvijas pilsoņi reģistrēti apmēram 1 000 bērni no vairāk nekā 16 000 bērniem. Par pētījumu sīkāka informācija tiks sniegta 1.februārī, kad būs zināmi pētījuma pirmie rezultāti. Pētījumu finansiāli atbalsta Somijas vēstniecība Latvijā. Šogad Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguvušas 9 009 personas, Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā līdz 2002.gada 1.decembrim ieguvusi 591 persona un par Latvijas pilsoņiem līdz 2002.gada 1.decembrim atzīti 233 pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie bērni. Visa valsts iepirkumu dokumentācija būs atklāta LETA 12/28/02 Pēc Ministru prezidenta Einara Repšes ierosinājuma likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" Ministru kabinets iekļāva normas, kas nosaka, ka visa dokumentācija saistībā ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem būs pilnīgi atklāta un publiski pieejama. Ministru kabinets piektdien Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", kas paredz paplašināt internetā publicējamo paziņojumu saturu, ļaujot ikvienai ieinteresētajai personai saņemt pilnu informāciju par gaidāmā konkursa vērtēšanas kritērijiem pirms konkursa un par visu paredzamo iepirkuma līgumu summām pēc konkursa, bet pirms līguma noslēgšanas. Grozījumi nosaka, ka visa konkursa noslēguma protokolā iekļautā informācija ir publiska un atklāti pieejama. Tiek uzsvērts, ka grozījumi likumā uzlabos uzņēmējdarbības vidi, paaugstinot atklātību valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrās. Valdība pieņēma grozījumus arī Informācijas atklātības likumā, kas paredz izslēgt informāciju par konkursu novērtējumu procesu no ierobežotās pieejamības informācijas uzskaitījuma. Minētie likumu grozījumi pieņemti konsolidēti ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) virzītajiem grozījumiem likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", kas paredz, ka arī KNAB turpmāk tiks iesaistīts šaubīgu valsts un pašvaldību iepirkumu pārbaudē. Pēc Saeimas darba atsākšanas grozījumi abos likumos ir jāpārapstiprina parlamentā. Latvijā genoma izpēti nākamgad nesāks Diena 12/30/02 Vienota iedzīvotāju genoma - ģenētiskās informācijas - datu bāze nākamgad netiks veidota, kā to paredz Cilvēka genoma izpētes likums, jo šim mērķim 2003.gada valsts budžetā nav naudas. Valdības ārkārtas sēdē piektdien pēc īpašu uzdevumu ministra veselības aprūpes lietās Āra Audera ierosinājuma likuma spēkā stāšanās datums pārcelts uz 2004.gada 1.janvāri. Darba sākšanai nepieciešami 335 000 latu. Cilvēka genoma izpētes likums, kas paredz vienotas cilvēku gēnu datu bāzes izveidi un ģenētisko izpēti, lai laikus diagnosticētu slimības, izstrādātu pasākumus to efektīvākai ārstēšanai un profilaksei, Saeimā pieņemts šogad vasarā. Biomedicīnas pētījumu studiju centra vadītājs akadēmiķis Elmārs Grēns, kurš pirmais pirms pāris gadiem sāka šī projekta izstrādi, bet saņēma pārmetumu par tajā plānoto privātfirmu, tostarp arī paša dibinātas SIA, piesaisti, Dienai sacīja - minimālajā variantā, lai "palaistu" likumu, bija nepieciešami ap 47 000 latu. "Lai krīzes situācijā varētu strādāt vajadzīgās struktūras un darbotos likums, kas aizliegtu ārvalstu firmām brīvu piekļūšanu Latvijas genomam." Genoma datu bāzes izveide ir politiskās gribas jautājums, jo "47 000 latu ir summa, kuru var atrast ikvienā ministrijā", pārliecināts zinātnieks. "Zinātniskais pilotprojekts genoma izpētē zinātnes budžeta ietvaros gan nav atcelts, tas būs," uzsvēra E.Grēns. Biomedicīnas pētījumu studiju centrs sācis sadarbību ar Islandes deCODE genetic - privātfirmu, kas pirmā pasaulē sāka cilvēka gēnu informācijas kopuma izpēti. Šajā amerikāņu finansētajā projektā DNS (dezoksiribonukleīnskābes molekula, kura satur ģenētisko informāciju), paraugus pētījumiem nodevuši ap 70 000 islandiešu. Sācies pārejas laiks e-paraksta ieviešanai Diena 12/30/02 Nākamā gada laikā valsts un pašvaldību iestādēm jāsagatavojas elektroniskā paraksta pieņemšanai, kas tām kļūs saistoša no 2004.gada 1.janvāra, to nosaka Elektronisko dokumentu likums. Tas noteic, ka atbilstoši radītajiem elektroniskajiem dokumentiem būs tāds pats juridisks spēks kā ar roku parakstītajiem. Speciālisti prognozē, ka jaunais likums atvieglos komunikāciju starp valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī saziņu starp šīm iestādēm un iedzīvotājiem. Elektronisko dokumentu izmantošana paātrinās iestāžu darbu, vienkāršos dokumentu apstrādi un uzglabāšanu. Kā Dienai pastāstīja Datu valsts inspekcijas preses sekretārs, valsts un pašvaldību iestādēs tiks atzīts tikai Datu valsts inspekcijas sertificēts elektroniskais paraksts. Pati inspekcija gan nenodarbosies ar e-parakstu atļauju izsniegšanu un uzticēs to sertificētiem pakalpojumu sniedzējiem. Pagaidām tiekot izstrādāti noteikumi, kur būs iekļautas prasības pakalpojumu sniedzējam. Diena jau ziņoja, ka jaunais likums galvenokārt attieksies uz valsts un pašvaldību institūciju darbību. Kā norādīja juridiskais konsultants Edgars Džeriņš, daudzi privātie uzņēmumi Latvijā jau sen izmanto e-dokumentus, piemēram, līgumus. No redzamākajiem piemēriem, kur savdabīgu elektroniskā paraksta funkciju veic identifikācijas numuri un paroles, ir minamas internetbankas. Nākamā gadā - Eirovīzija un dziesmu svētki BNS 12/31/02 Nākamajā gadā Latvijā gaidāmi vairāki nozīmīgi kultūras notikumi, lielākie no tiem būs 23.Vispārejie dziesmu svētki un starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Eirovīzijas vilnis Latviju pārņems jau gada sākumā - 1.februārī, kad Ventspilī notiks nacionālā dziesmu atlase starptautiskajam Eirovīzijas dziesmu konkursam. Nacionālajā atlasē par iespēju Latviju pārstāvēt starptautiskajā konkursā cīnīsies 15 dziesmas. Konkursa fināls, kurā pulcēsies vairāk nekā 20 valstu pārstāvji, notiks maijā. Kopumā paredzēti trīs noslēguma koncerti - divi ģenerālmēģinājumi 23.maija vakarā un 24.maija rītā, kā arī noslēguma koncerts tiešraidē 24.maija vakarā. Finālu vadīs iepriekšējā konkursa uzvarētāja Marija Naumova un 2000.gada trešās vietas ieguvējs dziedātājs Renārs Kaupers. Savukārt 23.Vispārējie latviešu dziesmu svētki norisināsies no 29.jūnija līdz 6.jūlijam. Paredzēts, ka svētkos piedalīsies 350 kori ar 13 000 dalībnieku, 520 deju kolektīvi ar 15 000 dalībnieku. Svētkos piedalīsies arī 53 pūtēju orķestri, 100 tautas lietišķās mākslas studijas un pulciņi, 10 tēlotājas mākslas studijas, 30 folkloras kopas, 45 koklētāju ansambļi, kā arī trīs simfoniskie orķestri un kamerorķestris. Kā goda diriģenti svētkos piedalīsies Terēzija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Pauls Kvelde un Roberts Zuika. Lielā Kristapa balvas pasniegšana plānota nākamā gada septembra beigās, BNS informēja Latvijas Kinematogrāfu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova. "To esam iecerējuši tieši rudenī, jo ceram, ka piešķirs pietiekamu finansējumu, lai varētu pabeigt iesāktās filmas un tās varētu prezentēt festivālā," norādīja Romanova. Ventspils muzejs veiks arheoloģiskus izrakumus Tobāgo LETA 12/29/02 Ventspils muzejs projekta "Rietumlatvijas vēstures izpēte" ietvaros nākamgad organizēs arheoloģiskos izrakumus Užavas viduslaiku kapsētā, Usmas ezera piekrastē un, iespējams, arī Tobago, BNS pastāstīja Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Armands Vijups. Užava atradusies Livonijas ordeņa teritorijā, un arheoloģiskajā izpētē varēs noskaidrot, kā cilvēki tolaik dzīvojuši. Užavas kapsētā varētu atrasties apbedījumi sākot no 14. līdz 17.gadsimtam. Šī vieta praktiski ir nepētīta, nelieli pārbaudes izrakumi bijuši tikai 70.gados, norādīja Vijups. Tāpat nākamgad paredzēts izpētīt Usmas ezera piekrasti, kur ir atklātas akmens laikmeta apmetņu vietas, kas ir "viens no baltajiem plankumiem", sacīja Vijups. Ja veiksmīgi risināsies sarunas ar Tobago, nākamgad varētu notikt arī šogad atliktie pārbaudes izrakumi Kurzemes hercogistes fortu vietās Tobago. Šogad muzejs no Tobago nesaņēma oficiālu uzaicinājumu, tādēļ novembrī iecerēto ekspedīciju atlika. Vijups arī pastāstīja, ka muzejs ir izstrādājis projektu par 17.gadsimta Ventspils kuģu remonta vietas pie Dokupītes izveidošanu par unikālu tūrisma objektu. Taču pagaidām vēl nav nolemts, kad to sāks īstenot, jo tas ir finansiāli dārgs projekts. Pērn veiktās arheoloģiskās izpētes laikā atklāts, ka tik labi saglabājusies kuģu remonta vieta ir vienīgā Baltijas valstīs. Policijas palīgu lietā konstatē rupjus pārkāpumus LETA 01/02/03 Iekšlietu ministrijas veiktajā dienesta pārbaudē par policijas palīgu noformēšanu amatos atklāti rupji pārkāpumi, par ko disciplināri sodītas vairākas policijas amatpersonas, taču bijušos Rīgas policijas priekšniekus Igoru Krasovski un Voldemāru Hmeļevski sodīt nav iespējams, jo viņi atstājuši dienestu policijā. Kā informēja iekšlietu ministra Māra Gulbja preses sekretāre Maija Celmiņa, izskatot dienesta pārbaudei iesniegto palīgu lietas, konstatētas arī tādas lietas, kas nav iznīcinātas pēc personas nāves vai pēc personas atbrīvošanas no palīga pienākumu pildīšanas, tāpēc faktiski Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) palīgu skaitu ir iespējams noteikt tikai aptuveni. Pārbaudē konstatēts, ka vairākās lietās policista palīga kandidāta pārbaude, lai noteiktu sodāmību, nav tikusi veikta vispār vai atbilstoši pieprasījumi lietā aizstāti ar dažādu derīguma termiņu šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujām. Celmiņa norādīja, ka konstatēti arī gadījumi, ka brīdī, kad kandidāts pieņemts par palīgu - saskaņā ar IeM Informācijas centra (IC) informāciju - viņš ir saukts pie kriminālatbildības vai kandidātam piemērots drošības līdzeklis. Piemēram, viens no pieņemtajiem RGPP darbinieku palīgiem - Ģirts Lapiņš, pēc IC datu bāzes ziņām, pieņemšanas brīdī ir bijis tiesāts pēc Kriminālkodeksa 109.panta 1.daļas par tīša viegla miesas bojājuma nodarīšanu, bet atbrīvots no soda. Iepazīstoties ar pārbaudes rezultātiem, ministrs secinājis, ka bijušais RGPP priekšnieks Krasovskis ir pārkāpis Valsts policijas noteiktos pārvaldes priekšnieka pienākumus un arī viņa vietnieks, Kārtības policijas priekšnieks Hmeļevskis nav ievērojis Valsts policijas instrukcijas par darba organizāciju ar policijas darbinieka palīgiem. Ņemot vērā to, ka pēc abu minēto amatpersonu atvaļināšanas no dienesta uz viņiem vairs neattiecas valdības noteikumi par IeM sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro reglamentu, Krasovska un Hmiļevska disciplinārā sodīšana nav iespējama. Savukārt par dažādiem pārkāpumiem, noformējot policijas palīgus, disciplināri sodīts RGPP priekšnieka vietnieks darbam ar personālsastāvu Jurijs Zubarevs, RGPP nodaļas darbam ar personālsastāvu priekšniece Violeta Žigalo un RGPP nodaļas darbam ar personālsastāvu priekšnieka vietnieks Valentīns Berdņiks, kuriem visiem nolemts izteikt rājienu. Jautājumu par Valsts policijas priekšnieka Jura Rekšņas atbildību saistībā ar atzinumā norādītajiem trūkumiem policijas darbinieku palīgu darba organizācijā nolemts izlemt pēc viņa izveseļošanās, teica Celmiņa. 2002.gada skandāli Nedēļa (LNT) 12/29/02 Parasti gadi, kuros notiek vēlēšanas, pie mums ir skandāliem bagāti. Kā nu ne, cīņa par varu ir nežēlīga un ne vienmēr noris pēc džentlmeņu likumiem. Taču, godīgi sakot, šogad nekādu dižo kompromatu un skandālu šai sakarā tā kā nebija. Ja nu vienīgi Pētera Apiņa izgājiens ar ķengu lapiņām par Tautas partiju, kas drīzāk atgādināja skolas puišeļa atriebību kaimiņu Jānim, uzrakstot ar skolā nočieptu krītu uz sētas uzrakstu: Jānis ir muļķis. Bet vispār jau skandālu deficīts Latvijā īpaši jūtams tomēr nebija. Janvāris - bijušais Latvijas vēstnieks Izraēlā Ivars Silārs iesniedz Satversmes tiesā prasību, kurā lūdz atzīt Saeimas deputātu pašpiešķirtās kompensācijas par nelikumīgām. Silārs uzvar tiesā, daļa tautas kalpu pārstāj ar viņu sveicināties. Februāris - skandalozākais pasākums februārī noteikti ir Olimpiskās spēles Soltleiksitijā. Olimpiskais skandāliņš tiek arī Latvijai - bobslejistam Sandim Prūsim it kā dopinga dēļ neļauj startēt. Valsts kontrole atzīst, ka, iegādājoties trīs tankkuģus, "Latvijas kuģniecība" ir pārmaksājusi 13 - 16 miljonus latu. Marts - tikpat kā vienlaicīgi problēmas rodas diviem niknākajiem konkurentiem - Tautas partijai un sociāldemokrātiem. Abas partijas saņēmušas ievērojamas naudas summas no fiktīvām firmām. Marts ir Saules dārza kaujas kulminācija. Cīņā nācija pret Indriksonu "Skonto" šefs negribīgi piekāpjas. Aprīlis - tautas nemīluļu topā pēkšņi nokļūst Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kurš galvo par kontrabandā apsūdzēto Basu. Izkļuvis brīvībā, Bass nekavējoties atstāj valsti. Vēlāk gan viņš atgriežas un skandāls norimst. Atklājas, ka katrs trešais policijas auto nav spējīgs iziet tehnisko apskati, tāpēc nav brīnums, ka uz Latvijas ceļiem valda DrugRice. Maijā notiek pirmais 400 miljonu hokeja halles skandāls. Grandiozs projekts vai vienkārši burbulis ar naudas izpumpēšanu un lielām komisijas naudām. Pie īstas skaidrības tā arī neviens netiek. Premjers vaino medijus, mediji - premjeru un Lipmani, bet hokeja halles skandāli turpināsies visu gadu un īstas skaidrības, kas kur ko cels, nav pat šobrīd. Jūnijs - Latvija iekļūst to 10 valstu vidū, kurās vienīgajās nerāda Pasaules kausu futbolā. Visi sporta un TV funkcionāri izmisuši plāta rokas. Vienīgi PCTVL nodemonstrē savas iespējas, savus sakarus, un futbols parādās. Tiesā apstiprinās tas, ka PA darbiniece Skadiņa nogalināta tāpēc, ka prasījusi pārāk lielus kukuļus. Viņas kabinetā atrastie 110 tūkstoši bijusi kukuļu nauda, nekāda nopietnāka izmeklēšana PA uzsākta netiek. Jūnijā skatāms laikam jau gada efektīgākais skats. Lai pievērstu uzmanību no cietuma atbrīvoto sadzīves problēmām, septiņas reizes sodītais Silards uzkāpj Vanšu tilta 190 metrus augstajā smailē. Savas problēmas gan viņš neatrisina, un mēnesi vēlāk ir spiests kāpt atkal. Jūlijā skandalozākā personība ir Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš. Einars Repše publisko fotogrāfijas, kurā galvenā korupcijas apkarotāja kandidāts Šmitiņš savām vajadzībām izmanto kādas privātfirmas uzsauktu "Mersedesu'. Šmitiņš draud tiesāties, jo "Mersedes" esot iedots nevis viņam, bet viņa sievai. Līdzīga situācija ir jūrmalas tiesnesim Hipolitam Mikam, kura ekskluzīvā automašīna atkal ir izraisījusi avāriju. Vai pie stūres sēdējis tiesnesis vai kāda jauna meitene, tā arī noskaidrot neizdodas, bet tiek konstatēts, ka negadījuma vietā atbraukušie ceļu policisti rīkojušies neprofesionāli. Augusts - jahtas skandāls. Atklājas, ka premjers Andris Bērziņš labprāt apceļo Turcijas piekrasti, izmantojot a/s "Latvijas finieris" jahtu. Kā par brīnumu tieši šī firma pēc Bērziņa valdības lēmuma ir saņēmusi nodokļa atlaides par vairākiem miljoniem latu. Par kukuļdošanu tiek aizturēts advokāts Ainis Līdacis. Septembris - advokātu kukuļdevēju skandālu turpina pazīstamais advokāts Ainārs Platacis, publiski apgalvojot, ka Latvijas tiesās, nedodot kukuļus, kaut ko panākt ir neiespējami. Domājams, ka šī iemesla dēļ viņa biroja advokāts Jānis Jonāss netiek apstiprināts par KNAB priekšnieku. Tātad arī trešais KNAB priekšnieka konkurss ir beidzies ar skandālu un bez rezultāta. Oktobris - visi sīkie priekšvēlēšanu kompromati - Kristovska sievasmātes māja, Tautas partijas un sociāldemokrātu fiktīvie ziedojumi nobāl skrejlapu skandāla priekšā. Pāris dienas pirms vēlēšanām iekšlietu ministrs Segliņš par Tautas partiju nomelnojošo skrejlapu drukāšanu liek aizturēt "Latvijas ceļa" pārstāvjus. Premjers padzen iekšlietu ministru. Pēc vēlēšanām ne deputātiem, ne ministriem vairs nav jāizliekas. Deputāti piešķir sev kompensāciju triju mēnešalgu lielumā, valdība uzņēmumiem dala valsts galvojumus un atlauž parādus par vairākiem desmitiem miljoniem latu. Novembris - Ingus Tūns tiek atzīts par vainīgu pēc visiem apsūdzības punktiem, taču saņem vismazāko pedofīlijas skandāla laikā piespriesto sodu - tikai 4,5 gadus. Latvijā sākas jaunie laiki, par aizdomīgiem lēmumiem tiek atstādināts VID priekšnieks Andrejs Sončiks. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris aiziet pats, visiem stingri piedraudot ar savām melnajām mapēm. Visai drīz no amatiem atstādināto būs tik daudz, ka vieglāk būs pateikt, kurš no vecajiem vēl ir palicis. Aleksandrs Lavents uzvar Latviju Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Decembris - Latvija zaudē arī Zviedrijas Augstākajā tiesā. Par sagriezto kuģi Latvijai zviedriem būs jāsamaksā 1,3 miljoni latu. Teorētiskas cerības nemaksāt un sūdzēties citus vēl pastāv. Ir gan arī priecīgais moments - vainīgo amatpersonu mūsu pusē nav.