K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 281: 2003. g. 10. - 15. janvāris Budžeta prioritātēm tērēs 52 miljonus latu LETA 01/13/03 Ministru kabinets (MK) pirmdien ārkārtas sēdē akceptēja 2003.gadā valsts budžetā iekļaujamās prioritātes, nosakot, ka to kopējais finansējums varētu sasniegt 51,79 miljonus latu. Prioritātēm, kas saistītas ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES), šā gada valsts budžetā plānots paredzēt 21,51 miljonu latu, bet pārējām prioritātēm - 30,28 miljonus latu. Ministru prezidents Einars Repše atzina, ka valsts budžets arī pēc tā pieņemšanas Saeimā "nebūs galīgs". To varēs grozīt un piešķirt papildu finansējumu kādiem pasākumiem, ja radīsies papildu ieņēmumi. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis norādīja, ka pirmdien apstiprinātais prioritāro pasākumu finansējums tālākajā valsts budžeta izstrādes gaitā īpaši nemainīsies, bet korekcijas saistībā ar atsevišķiem pasākumiem varētu tikt veiktas esošās summas ietvaros. Vislielāko summu prioritāro pasākumu veikšanai plānots atvēlēt Iekšlietu ministrijai - 8,88 miljonus latu, tomēr saistībā ar ministrijas noslēgtajiem līgumiem austrumu robežas izbūvei summa varētu palielināties. Finanšu ministrijai (FM) prioritāro pasākumu veikšanai piedāvāts no budžeta piešķirt 5,74 miljonus latu, Zemkopības ministrijai - 5,5 miljonus latu, Izglītības un zinātnes ministrijai - 2,98 miljonus latu, Kultūras ministrijai - 2,96 miljonus latu, Ārlietu ministrijai - 2,39 miljonus latu, Ekonomikas ministrijai - 1,98 miljonus latu, Labklājības ministrijai - 1,64 miljonus latu, Ministru kabinetam - 1,25 miljonus latu, Satiksmes ministrijai - 1,1 miljonu latu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai - 855 346 latus, Vides ministrijai - 797 638 latus, Veselības ministrijai - 218 347 latus. Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātam prioritāro pasākumu veikšanai šogad plānots piešķirt 205 736 latus, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam - 191 733 latus. Centrālās vēlēšanu komisijas prioritātēm varētu piešķirt 1,14 miljonus latu, radio un televīzijai - 876 489 latus, prokuratūrai - 682 934 latus, Valsts kontrolei - 177 028 latus, Augstākajai tiesai - 77 184 latus, Valsts cilvēktiesību birojam - 36 920 latus. Kā mērķdotācijas pašvaldību investīcijām tiek plānots no budžeta piešķirt 3,96 miljonus latu. Sākotnēji ministrijas un citas centrālās valsts iestādes prioritāro pasākumu veikšanai no šā gada budžeta pieprasīja 223,47 miljonu lielu latu finansējumu. Finansējuma apjomu izdevās samazināt, prioritātes vērtējot gan MK, gan FM. Koalīcijas partneri negrib, ka specdienesti tiek pakļauti Repšem Diena 01/14/03 Ne visi valdošās koalīcijas partneri piekrīt valdības vadītāja Einara Repšes (JL) vēlmei drošības dienestus nodot premjera pakļautībā, kā argumentus minot pārlieku varas koncentrēšanos vienās rokās un iespēju to izmantot pret saviem politiskajiem oponentiem. Šaubas rada arī premjera ierosinājums drošības dienestu vadītājus iecelt ar Saeimas, bet atcelt - bez tās piekrišanas. Kļuvis skaidrs arī, ka iebildes pret atsevišķiem reorganizācijas aspektiem būs Valsts prezidentei - viņa iebilst pret Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pakļautības maiņu un premjera vēlmi tā vadītāju atcelt bez Saeimas ziņas, liecina viņas pārstāves Aivas Rozenbergas Dienai atbildētais. "Varas koncentrācija kādās vienās rokās ir pretrunā demokrātijas pamatprincipiem," teica A.Rozenberga, atsakoties precizēt, vai to prezidente domā par iecerēto reorganizāciju. Vaira Vīķe-Freiberga, kura drošības dienestu organizācijā fundamentālas problēmas nesaskata, deputātiem atvēlētās kontroles iespējas vērtē kā pietiekamas un SAB dotās pārējās dienestu koordinācijas iespējas par "tehnisku jautājumu", plānu vēloties apspriest Nacionālās drošības padomē. Nosaucot darba grupas izstrādāto projektu par "sasteigtu un nepārdomātu" un būdams neizpratnē par reorganizācijas steigu, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Arnolds Laksa (LPP) sarunā ar Dienu iebilda pret specdienestu pakļaušanu premjeram. Dienestu vadības un informācijas saņemšanas uzticēšana vienam cilvēkam viņam šķiet "pārlieka varas koncentrācija, kas ir bīstama demokrātijas attīstībai, vienalga, vai tas ir Repše, Šķēle vai Jurkāns (..), un to var izmantot savu oponentu apkarošanai". Piekrītot, ka būtu nepieciešama lielāka izpildvaras kontrole pār drošības dienestiem, A.Laksa par piemērotāku uzskata specdienestu vadības nodošanu īpašai 4-5 cilvēku komitejai, kurā noteikti jābūt aizsardzības un iekšlietu ministriem un premjeram. Viņš arī neuzskatot, ka parlamentāriešiem būtu ierobežotas iespējas kontrolēt SAB darbu - jautājums esot par kontroles kvalitāti. Arī TB/LNNK vadītājs un SAB darbību uzraugošās Nacionālās drošības komisijas loceklis Jānis Straume sacīja, ka reorganizācija virzībā uz NATO esot nepieciešama, bet svarīgi esot ievērot "demokrātiskā līdzsvara pozīcijas" un Latvijā kā parlamentārā valstī paredzēto varas dalījumu, bet premjera piedāvātais radot bažas par tās koncentrāciju. Reorganizācijā, pēc TB/LNNK domām, precīzi jāsabalansē dienestu pakļautība un informācijas aprite. Viņš arī pauda viedokli, ka deputāti līdz galam nav izmantojuši tiesības kontrolēt SAB darbību pasivitātes un nekompetences dēļ. Negatīvi specdienestu pakļaušanu izpildvarai vērtēja opozīcijas pārstāvis komisijā Andrejs Klementjevs (PCTVL), kā argumentus minot to nonākšanu valdošās koalīcijas kontrolē, jo "tas viņus padarīs par valdības rokaspuišiem". Tomēr arī pašreizējā sistēma neesot pareiza, jo SAB pilnvaras deputāts uzskata par pārāk lielām. Otrs opozīcijas pārstāvis Mareks Segliņš (TP) teica, ka dienestu pakļautībā izpildvarai ir gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes, jo "premjers jau arī ir tikai cilvēks", bet sīkāk viedokli komentēt nevēlējās. Tāpat atrunājās komisijas sekretāre Linda Mūrniece (JL), bet komisijas vadītājs Vilis Krištopans (ZZS) jau agrāk dienestu pakļaušanu izpildvarai novērtēja atzinīgi, ja vien Saeimas komisija saglabā tiesības caurskatīt to budžetus, lemt par vadītāju iecelšanu un veikt pārbaudes. JL deputāti neko nav zinājuši par algu palielināšanu LETA 01/13/03 Partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputāti nav bijuši informēti par pagājušās nedēļas valdības lēmumu ievērojami palielināt ministru algas, šodien partijas Saeimas frakcijas sēdē atzina vairāki deputāti. Frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš sacīja, ka viņš par algu paaugstināšanu uzzinājis stundu pirms notikuma. "Es biju privileģēts, jo man piezvanīja stundu pirms lemšanas." "Man tajā brīdī nebija ko teikt, jo es nedzirdēju argumentāciju, kādēļ algas jāpalielina tieši šobrīd," sacīja Kariņš, kurš tomēr norādīja, ka algu palielināšana ir paredzēta partijas programmā. Saeimas deputāte Ingrīda Circene atzina, ka partijas vājais punkts esot sabiedriskās attiecības, jo viņa par algu palielināšanu uzzinājusi tikai pēc televīzijas ziņām: "Man zvanīja vietējie žurnālisti, es viņiem lūdzu atzvanīt pēc 5 minūtēm, jo es biju šokā." Arī deputāte Silva Bendrāte frakcijas sēdē jautāja, kādēļ deputātiem nav bijusi informācija, turklāt arī ministri, komentējot algu paaugstināšanu, esot izskatījušies muļķīgi. "Dažs sarka kā zemene," sacīja Bendrāte. Deputāti šodien sāka diskusiju par to, ka būtu jāpaplašina informācijas aprite partijā un par iecerētajiem lēmumiem vajadzētu būt pieejamai plašākai informācijai. Ministru klusēšana Diena 01/14/03 Fakts, ka Einara Repšes (JL) valdības sēdes ir atklātas, padarījis tās par vietu, kur jautājumi vairs netiek racionāli apspriesti un izvērtēti, bet tikai apstiprināti. Antropologs Roberts Ķīlis tā mēģina skaidrot iemeslus, kāpēc lēmumi par diskutablām un sabiedrībā pretrunīgi vērtētām lietām valdības sēdēs bieži tiek pieņemti šķietamā vienprātībā un bez neviena ministra iebilduma. Politologu pieņēmumu, ka daļa jautājumu tiek izlemti ārpus sēžu zāles sienām un sludinātā atklātība reizēm ir iestudēta izrāde, apstiprina dažu ministru atzītais, ka ir jautājumi, par kuriem koalīcijas saglabāšanas un pašu labā tēla interesēs vienošanās notiek bez preses klātbūtnes. Viens no spilgtākajiem ministru klusēšanas piemēriem bija pagājušonedēļ sabiedrībā visvairāk apspriestais valdības lēmums trīskāršot sev algas. Kā ziņots, sēdes laikā tikai kultūras ministre Ingūna Rībena (JL) ieteica palielināšanu atlikt uz pusgadu, taču vēlāk izrādījās, ka šo lēmumu par nepareizu uzskata vēl virkne valdības locekļu - vismaz četri ministri žurnālistiem sacīja, ka trīskāršo pieaugumu uzskata par pārāk lielu. Tikpat lielā vienprātībā valdība lēma par vairāku augstu ierēdņu atstādināšanu no amata, tā viešot žurnālistos aizdomas, ka sēdes laikā notiek iepriekš iestudēta izrāde. Sēdē, kurā ir klāt arī žurnālisti, ministra auditorija vairs nav pašu valdības locekļu grupa, kurā jāpieņem lēmums, skaidro R.Ķīlis, norādot, ka šādā situācijā sēdes dalībnieka teiktajam nav mērķa veicināt diskusiju, bet gan deklarēt kaut ko publikai. "Nenoliedzami, tas ir pārvērtis sēdes nevis par spriešanas, bet par lēmumu apstiprināšanas mašīnu, un tad ir jautājums, kuri ir tie cilvēki, kas sagatavo dienas kārtību, kuri ir atbildīgie, kas lēmumus izstrādājuši," domā R.Ķīlis. "Es nedomāju, ka neviens no šiem (algu paaugstināšanas un ierēdņu atstādināšanas) jautājumiem nebija iepriekš diskutēts vismaz daļā no kabineta locekļiem," Dienai neslēpj Satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK). Atklātības ilūziju apstiprina arī bezpartejiskais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, kurš pēc specialitātes ir politologs. "Politika tomēr ir kompromisu māksla, un ne visus kompromisus var sasniegt sabiedrības acu priekšā," norāda N.Muižnieks. Koalīcijas valdībā esot lietas, kuru risināšana mediju klātbūtnē var parādīt tās vājākās vietas un veicināt koalīcijas šķelšanos. Savukārt JL pārstāvis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis arī pēc algu palielināšanas joprojām pastāv, ka valdība strādā atklāti. "Mēs nespēlējam politiķus, mēs rīkojamies," viņš saka, piemēram pretstatot Tautas partijas līdera Andra Šķēles aiziešanu no Saeimas, pēc kuras "sabiedrībā sākas minējumi" un jaunās valdības "vienā sēdē bez skaļiem vārdiem" pieņemto lēmumu padarīt atklātākus valsts iepirkumus, kā rezultātā netikšot nozagti miljoni. R.Zīle, kurš strādājis arī vairākās iepriekšējās valdībās, domā, ka politiski jūtīgus jautājumus, kas prasa ilgstošu saskaņošanu, piekāpšanos no partiju un ministriju puses tomēr pareizāk būtu iepriekš izdiskutēt slēgtās sēdēs, taču - sabiedrībai zinot, ka tādas notiek, un tikai pēc tam jautājumu skatīt atklāti. Viņš atminas, ka iepriekšējā valdībā, kuras sēdes notika aiz slēgtām durvīm, diskusijas par konceptuāliem jautājumiem bijušas daudz spraigākas. Viens no spilgtākajiem gadījumiem, kas raisīja nozares pārstāvju aizvainojumu, bija premjera E.Repšes ieteikums vairs nedotēt filmu nozari un redzētas latviešu filmas nosaukšana par stulbu. Arī tad neviens no ministriem, izņemot I.Rībenu, nerunāja. Iebildumu nav bijis arī par priekšlikumu "ko nesaprotam, to svītrojam", atkārtoti paustajiem nievājošajiem izteikumiem par ierēdņiem un citiem diskutabliem E.Repšes izteikumiem. Ministru minētie klusēšanas iemesli atšķiras. K.Šadurskis saka, ka notikusi iepazīšanās ar finansējumu nozarei un "nedomāju, ka ar pilnu krūti vajadzētu mesties cīņā un aizstāvēt pārliecību tur, kur notiek iepazīšanās". Kad ministrs gribot iebilst, viņš to arī darot, turklāt "Repšes kunga un arī manā runā metafora ir viens no izteiksmes līdzekļiem, un žurnālista profesionalitātes jautājums ir atšķirt metaforu no protokollēmuma sausā teksta". N.Muižnieks premjera filmu nozarei veltītās "metaforas" sauc par neveiklu provokāciju. Viņš norāda, ka E.Repšem "ir zināms vadības stils, kur viņam patīk mazliet izplucināt sabiedrisko domu, provocēt, izkustināt ierēdniecību". Savu klusēšanu N.Muižnieks skaidro ar konkrētajā valdības sēdē skatīto viņa sekretariāta budžetu, kas apgrūtinājis koncentrēties citiem jautājumiem, kā arī to, ka nav latviešu kino speciālists: "Ja viņš (E.Repše) būtu sācis runāt par operu vai Jauno Rīgas teātri, ko labāk pazīstu, tad es būtu kaut ko teicis." Savukārt R.Zīle atzīst, ka premjera sāktā diskusijā "kādam no citiem ministriem iejaukties ir diezgan pagrūti, jo tad, pats nebūdams ļoti kompetents, viņš nostājās pret premjeru". Arī viņš pats to nedarot, jo nevēloties tādā veidā pazemināt premjera autoritāti. R.Zīli bažīgu darot tas, ka, cilvēkiem redzot, "kādā veidā šeit tiek izteikti dažādi apgalvojumi un priekšlikumi", valdība savu autoritāti var zaudēt. R.Ķīlis vērš uzmanību arī uz to, ka cilvēks, pirms kaut ko dara, racionāli izvērtē savas rīcības jēgu vai bezjēgu. "Ja viņi sagaida, ka no tā nekādas jēgas nebūs, tad jau nav vērts runāt," saka antropologs. Savukārt politoloģe Marija Golubeva, uzsverot, ka nevar premjera vadības stilu kritizēt tikai tāpēc, ka tas ir neparasts, tomēr min risku, ko var radīt viņa tendence "visu risināt braši un nedaudz autoritāri". Viņasprāt, ar "tādu iniciatīvu un enerģijas pārplūdumu" ir vienkāršāk pārējos virzīt sev vēlamā virzienā, un "mēģinot harizmātiski risināt problēmas, demokrātiskas apspriešanas moments daļēji tiek iznīcināts". Politoloģe domā, ka panākt sev vēlamu lēmumu premjeram daļēji ļauj arī tas, ka šī valdība nesastāv no domubiedriem, kas visi vienojas ap vienu politikas virzienu. Repšes Nejēdzību novēršanas birojs risinājumus nesola Diena 01/13/03 Kaut arī premjers Einars Repše vairākkārt iedzīvotājus aicinājis aktīvi ziņot paša rosinātajam Nejēdzību apkarošanas birojam par ikdienā sastaptajām nekārtībām, Diena pārliecinājās - ne visas iedzīvotāju uzrādītās problēmas birojs spēj atrisināt. Premjera padomnieks Pēteris Viņķelis atzīst - valdības vadītājs nav šķīrējtiesnesis, kas izskata iedzīvotāju sūdzības un uz tām reaģē, bet tāds nu reiz esot E.Repšes uzstādījums - viņš esot gatavs "demonstrēt atsaucību pret pilsoņu viedokli". Vēloties uzzināt, uz ko cilvēks var cerēt, vēršoties Nejēdzību novēršanas birojā, Diena nolēma pati informēt šo struktūru par konkrētu nejēdzību, tiesa, neminot, ka sūdzētājs ir žurnālists. Taujājot pēc biroja tālruņa numura Lattelekom uzziņu dienestā, pēc neilgas pauzes koordinātes tiešām tika iedotas. Ar vārdiem "vēstuļu nodaļa" atsaucās kāda sieviete, kas, taujāta par Nejēdzību novēršanas biroju, lūdza pārzvanīt pēc minūtēm piecpadsmit. Tad vēl pēc piecpadsmit minūtēm, tad pēc piecām un tad atkal - piecpadsmit minūtēm, līdz beidzot pie tālruņa tika pieaicināta kāda atbildīgā persona. Uzzinot, ka zvanītājs vēlas pastāstīt par nejēdzību - namīpašnieku patvaļu, ziemas vidū atslēdzot apkuri un silto ūdeni, viņa skaidroja, ka birojs telefoniski uzklausot sūdzības, piemēram, par nolauztām ceļa zīmēm. Šajā gadījumā būtu labi, ja tiktu uzrakstīts iesniegums, ko birojs nosūtīšot, visticamāk, Rīgas domei. Jautāta, vai nebūtu labāk, ja ierastos birojā un izstāstītu savu bēdu, Madaras kundze atbildēja, ka to neesot vērts darīt, jo birojs neesot atsevišķa juridiska persona, kas novērš nejēdzības. Savukārt informēta, ka dome par šo gadījumu zina, viņa sacīja, ka tas esot ļoti labi, lai iesniegumam pievienojot arī kopiju. "Protams, jūs saņemsiet atbildi no mums, kas ar iesniegumu notiks tālāk," sacīja Madaras kundze. Tomēr zvanītājs nevarot cerēt, ka viņa problēmu noteikti atrisinās, jo šis esot pēc ministru prezidenta iniciatīvas izveidots birojs, bet tas, lai cilvēki dzīvotu siltumā, tomēr esot pašvaldības ziņā. Noslēgumā viņa vēl pierakstīja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Nejēdzību novēršanas birojā valdības ēkā, iedzīvotāju zvanus uzklausot un vēstules lasot, strādā trīs cilvēki. Birojs dienā saņemot ap 20 vēstuļu, gan birojam, gan arī premjeram adresētas, kā arī aptuveni 25 telefona zvanus, bet, ja kāds personīgi ierodas valdības namā ar vēlmi dalīties novērotajās nejēdzībās, viņš arī attiecīgi tiekot uzklausīts jeb, kā saka premjera padomnieks Dans Titavs, "novadīts līdz attiecīgajām institūcijām". Sūdzības esot visdažādākās, arī tādas, kas valdībai nebūtu jārisina, jo "premjers nav ombudsmenis" - ne viņam attiecīga mandāta, ne birokrātiskās jaudas, atzīst padomnieks. Milzīgs procents iedzīvotāju līdzīgi kā Dienas eksperimentā sūdzoties par lietām, kas jārisina pašvaldībām, piemēram, par namīpašnieku patvaļu. "Neapšaubāmi, premjers nevar tieši ietekmēt nama apsaimniekotāja un īrnieka attiecības, bet birojam nenoliedzami jāsniedz cilvēkam kvalificēts padoms," - tā P.Viņķelis. Tomēr viņš palepojas, ka, tieši premjeram reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, pašvaldību komisiju sēdes padarītas atklātas, bet, biroja darbiniekiem analizējot preses publikācijas, Ārlietu ministrijai uzdots Neatkarīgās Rīta Avīzes lūgto informāciju nosūtīt laikrakstam. Decembrī nejēdzību novēršanas birojs saņēmis 323 vēstules, no kurām ar premjera rezolūciju citām institūcijām novirzītas 129, un atbilde sniegta uz 104 vēstījumiem. 60 vēstuļu tiekot izskatītas, par atrisinātām birojs uzskata 20 problēmu. Viena no tām - kādas pilsones sūdzība par policijas patvaļu, sākotnēji nosakot pārmērīgi augstu sodu par konstatēto satiksmes noteikumu pārkāpumu, bet pēc tam bez kvīts iekasējot 20 ASV dolāru. Premjers pieprasījis Iekšlietu ministrijai veikt izmeklēšanu, un pēc pāris nedēļām iekšlietu ministrs Māris Gulbis premjeru informējis, ka vēstulē minētie fakti apstiprinājušies un vainīgie atbrīvoti no dienesta. Uz Dienas jautājumu, vai tiešām premjeram jāiesaistās šādu jautājumu risināšanā, P.Viņķelis atbild: "Nebūtu jau īstenībā." Viņaprāt, neko nevarot darīt, ka cilvēki sūdzoties par visdažādākajām problēmām. "Mēs taču nevaram izvairīties un teikti: nerakstiet," - tā P.Viņķelis, vienlaikus atzīstot, ka ar premjera rezolūciju izskatīšanai iestādēm nodotās sūdzības tomēr tiekot atrisinātas ievērojami ātrāk. Dienas aptaujātie sociālo zinātņu eksperti atzīst - patlaban nejēdzību novēršanas birojs Latvijas iedzīvotājiem aizstāj padomju laikos ierasto kārtību - uzrakstīsim Pravdai un visas problēmas atrisināsies. "Tā ir totalitāras valsts iezīme, kad tiek veicinātas premjera pilnvaras un viņš kļūst par visu procesu noteicēju," saka sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Birojs - visu problēmu risinātājs - cilvēkiem var šķist pievilcīgs, taču demokrātiskā valstī dažādu līmeņu institūcijas, ne valdības vadītājs, var novērst dažādu līmeņu nejēdzības. "Nevar premjers atrisināt visu - no sabojātas zobu pastas tūbiņas līdz kontrabandai," - tā A.Putniņa. Viņai piekrīt politoloģe Marija Golubeva, akcentējot, ka priekšstats par vienu cilvēku - šķīrējtiesnesi neesot apzināti radīts, bet gan raksturīgs Latvijas pašreizējai politiskajai kultūrai. Viens no risinājumiem, viņasprāt, ir sabiedrības izglītošana ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību par savu tiesību aizsardzības un nekārtību novēršanas iespējām konkrētai sūdzībai piekritīgās institūcijās. P.Viņķelis tomēr neuzskata, ka Nejēdzību novēršanas biroja ideja būtu izgāzusies, jo "šis instruments" palīdzot E.Repšem "efektīvāk sekot lietām" un nostiprināt saikni ar sabiedrību. Taču šaubas, vai pašiem biroja veidotājiem ir skaidrs, kādas nejēdzības valdība ir gatava iedzīvotājiem palīdzēt risināt, vieš premjera padomnieka dziļdomīgā klusēšana, pirms viņš formulē: "Pretrunas likumos un noteikumos, kas ļauj valsts pārvaldes darbiniekiem pieņemt lēmumus, kas kaitē plašu sabiedrības grupu interesēm". Repše komandējumus vērtē kā "sērgu" LETA 01/14/03 Otrdien Ministru kabineta sēdē Ministru prezidents Einars Repše pievērsās vairākiem valdības darba organizēšanas jautājumiem, tostarp valdības locekļu komandējumus vērtējot kā "sērgu". Premjera iebildumus izpelnījās ministru rīcība, atsevišķus jautājumus valdības sēdes darba kārtībā cenšoties iekļaut īsi pirms sēdes vai sēdes laikā. Repše aicināja kolēģus izvairīties no šādas prakses, kas neveicina rūpīgi izsvērtu lēmumu pieņemšanu, turklāt sabiedrībai netiek dota iespēja iepazīties ar lēmumprojektiem un sniegt savu vērtējumu. Ministru prezidents, kurš pagājušajā nedēļā pats valdības sēdes darba kārtībā negaidīti iekļāva jautājumu par ministru algu trīskāršošanu, aicināja ministrus šādi rīkoties tikai ārkārtējos gadījumos. Šodien valdības sēdes turpinājumā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atgādināja, ka 2002.gada 27.decembra valdības sēdē palika neizskatīti ļoti daudzi jautājumi. Ministrs prasīja, kādēļ tie nav iekļauti šodienas valdības sēdes darba kārtībā un vai darba kārtības tiek sastādītas pēc nejaušības principa. Premjers uz šo piezīmi reaģēja, atzīstot, ka tiešām valdības darbā ar izskatāmajiem jautājumiem ir izveidojies "sastrēgums". Ministru prezidents norādīja, ka jāsasauc valdības ārkārtas sēde 20.janvārī MK komitejas sēdes vietā. Šajā brīdī atklājās, ka nākamās nedēļas sākumā vairāki ministri, tostarp ārlietu un finanšu, atradīsies komandējumos. "Tie komandējumi ir vienkārši sērga," sacīja Repše, atzīstot, ka ārvalstu vizītes ir nepieciešamas, tomēr tās dezorganizējot valdības darbu. Arī šodienas valdības sēde neturpināsies līdz visu jautājumu izskatīšanai vai laikam, kad ministri sagurs, jo premjers šopēcpusdien dodas uz Baltijas premjerministru sanāksmi Igaunijā. Kā paskaidroja Repše, nepieciešamību apmeklēt šo tikšanos viņam esot uzsvēruši padomnieki. Naftinieki Krievijas valdībai prasa pārtraukt Ventspils blokādi LTV Panorama 01/10/03 Krievijas vadošās naftas kompānijas lūgušas valdību veicināt naftas eksportu caur Ventspils ostu. Vēstulē Krievijas valdības vadītājam Mihailam Kasjanovam uzņēmēji pauž pārliecību, ka naftas eksporta samazinājums uz Ventspili pa cauruļvadu ir radīts mākslīgi un ievērojami sarežģī Krievijas naftas uzņēmumu darbu. Uz ņēmēji uzsver, ka, nepieļaujot naftas eksportu caur Ventspils ostu, uzņēmumiem liegta papildu eksporta iespēja, kas samazina Krievijas budžeta ieņēmumus. "Ventspils naftas" preses sekretāre Gundega Vārpa norāda, ka uzņēmums apzinās bargās ziemas radītos sarežģījumus Krievijas naftas eksportētājiem (Krievijas ostas ir aizsalusas L.K.) un kopīgi ar neaizsalstošo Ventspils ostu ir gatavs strādāt savu klientu interesēs. Jau informējām, ka "Ventspils nafta" nav iekļauta Krievijas naftas eksporta grafikā šā gada pirmajam ceturksnim. Tas nozīmē, ka pirmo reizi termināla vēsturē nav plānots pārkraut jēlnaftu, kas saņemta pa uzņēmuma "Transņeftj" cauruļvadu. Rūpniecības pieaugumu lēš virs pieciem procentiem NRA 01/15/03 Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pagājušajā gadā būs pieaugusi par 5-5,5%, cer Latvijas Unibankas speciālisti, kas, pēc datiem par oktobri, ir paaugstinājuši šo prognozi, ziņo BNS. Iepriekš banka lēsa, ka rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā 2002. gadā palielināsies par 4,2-4,8%. Oktobrī ražošana Latvijā pieauga par 12,4%, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo mēnesi, kas ir lielākais pieaugums 2002. gadā un vairāk nekā vidēji trešajā ceturksnī, kad pieaugums bija 7,3%. Tādējādi pērn desmit mēnešos rūpniecībā bijis pieaugums par 5,2%. "Visai ticams, ka arī novembrī un decembrī būs augsti rādītāji un šie skaitļi arvien pieaugs," lēš Unibankā. Oktobrī liels ražošanas kāpums bija mašīnbūvē (65%), ķīmiskajā rūpniecībā (48%), elektromašīnu un aparātu (39%), kā arī būvmateriālu ražošanā (25%). 2003. gadā, pēc Unibankas speciālistu domām, rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pieaugs straujāk nekā pērn - par 5,5-6,5%. Latvijā pērn bijusi zema inflācija BNS, LETA 01/10/03 Patēriņa cenas Latvijā pērn pieaugušas par 1,4%. 2002.gada decembrī, salīdzinot ar 2001.gada decembri, precēm cenas paaugstinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2001.gadā patēriņa cenu pieaugums sasniedza 3,2%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām aizvadītajā gadā kopumā bija cenu kāpumam uztura produktiem - par 0,7%, degvielai - par 9,1%, automašīnām - par 12,6%, ar mājokļa uzturēšanu saistītajiem izdevumiem - par 1,4%, medikamentiem un veselības aprūpei - par 3,8%. Cenas pieauga arī alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm, apģērbam, apaviem un ēdināšanas pakalpojumiem. Administratīvi regulējamās cenas pērn pieauga par 0,6%. Lielākā inflācija pērn no Baltijas valstīm bijusi Igaunijā. 2002.gadā patēriņa cenas Igaunijā palielinājās par 2,7%, Latvijā patēriņa cenu kāpums bija 1,4% līmenī, bet Lietuvā patēriņa cenas pērn sarukušas par 1%. (BNS, LETA) Šķēle pametīs Saeimu savā dzimšanas dienā BNS 01/10/02 8.Saeimas deputāts, ilggadējais Tautas partijas (TP) līderis un tās izveidotājs Andris Šķēle ceturtdien Saeimas prezidijā iesniedzis dokumentus par deputāta mandāta nolikšanu, savukārt pašreizējais Valmieras mērs Māris Kučinskis prezidijam apliecinājis, ka ir gatavs sākt pildīt deputāta pienākumus Saeimā. Šķēle deputāta mandātu iecerējis nolikt savā dzimšanas dienā - 16.janvārī, kad notiks pirmā Saeimas plenārsēde pēc garajām deputātu ziemas brīvdienām. Šķēle ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala, un, pēc likuma, viņa mandāta nolikšanas gadījumā deputāta pienākumus jāsāk pildīt nākamajam deputāta kandidātam Vidzemes apgabalā - Kučinskim. Par vēlmi aiziet no aktīvās politikas Šķēle paziņoja decembra beigās. Kā galvenos iemeslus savam lēmumam nolikt deputāta mandātu Šķēle min faktu, ka nekādā gadījumā nevēlējies pieļaut situāciju, ka sabiedrībā tiktu radīts viedoklis, ka TP valda pelēkie kardināli un ir "divvaldība". Šķēle uzsvēra, ka viņam būtu nepieņemama situācija, ka pēc padoma par TP nostāju vienā vai otrā jautājumā vērstos pie viņa, nevis pie partijas priekšsēdētāja Ata Slaktera. Ilggadējais TP līderis uzsvēra, ka ne vien paliek TP, bet arī to aktīvi atbalstīs, norādot, ka viņš partijai varētu sniegt arī finansiālu atbalstu. Par saviem nākotnes plāniem Šķēle bija diezgan nekonkrēts, uzsverot, ka pēc Saeimas deputāta mandāta nolikšanas vēlas atpūsties un laiku veltīt sev. Savukārt pēc šīs atpūtas Šķēle pieļāva iespēju, ka varētu strādāt uzņēmējdarbības jomā. Jurkāns jauc LSDSP plānus Diena 01/11/03 Pēc skaļajiem LSDSP vadības paziņojumiem mainīt Rīgas domes koalīciju un pārtraukt sadarbību ar apvienībā Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ietilpstošo Līdztiesību un Sociālistisko partiju, sociāldemokrāti nonākuši zināmā strupceļā. Piektdien PCTVL dalīborganizācijas Tautas saskaņas partijas priekšsēdis Jānis Jurkāns paziņoja, ka PCTVL ir vienota, bet tā respektē LSDSP vēlmi vairākumā uzaicināt arī Latvijas ceļu, kam gan pirms tam bija piedāvāts nākt no koalīcijas izraidāmo vietā. LC nav gatavs sadarbībai ar visu PCTVL frakciju, atzina domes frakcijas priekšsēdētāja Aija Poča. Piektdien notika LSDSP vadības sarunas ar TSP līderi J.Jurkānu un Rīgas mēra vietnieku Sergeju Dolgopolovu (TSP). Pēc tikšanās izsludinātā preses konference bija tik plaši apmeklēta kā valdību veidošanas sarunas. Taču TSP pārstāvji paziņoja vienīgi, ka viņi neiebilst domes vairākuma papildināšanai ar LC. Uz jautājumu, kā praktiski izskatīsies TSP nodalīšanās no PCTVL frakcijas, netika atbildēts. Savukārt LSDSP priekšsēdis Dainis Īvāns atkārtoja, ka no sacītā viņš neatkāpjas un nav iespējama sadarbība ar Tatjanas Ždanokas vadīto Līdztiesību un Sociālistisko partiju, kuras priekšsēdis Alfrēds Rubiks runā par kompartijas atjaunošanu. D.Īvāns atzina, ka varētu tikt pārskatīta vairāku šo partiju deputātu atbilstība amatiem domē, piemēram, īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdim Sergejam Zaļetājevam esot zems reitings. Taču zīmīgs bija J.Jurkāna aicinājums nesaistīt situāciju domē ar jaunas partijas veidošanu, kuras manifests ir tapšanas stadijā un kurā partijas uzdevumi būs saskaņoti ar jauno situāciju pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un NATO. Jau agrāk J.Jurkāns bija sacījis, ka manifestu viņš piedāvās parakstīt visiem apvienības PCTVL Saeimas un domes frakcijas deputātiem un tie, kuriem dokuments nebūs pieņemams, "būs paši sevi izslēguši". No tā var secināt, ka janvāra beigās var notikt domes PCTVL frakcijas sadalīšanās saistībā ar jaunās partijas veidošanos. J.Jurkāns arī neesot pārliecināts, vai LC tā piekritīs nākt koalīcijā, un vēl pēc brīža sacīja, ka dažādu modeļu zīmēšana viņam atgādinot situāciju, kad "vasarā parkā uz soliņa sēž zēni un aplūko garāmejošu meiteni, spriežot, ka, lūk, ar šo jau varētu, bet meitene pat nepaskatoties". LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs arī piektdien vakarā Dienai atkārtoja, ka LC tiks piedāvāts sākt sarunas par modeli bez citām labējām partijām, ar TSP līdzdalību. Opozīcijā esošā Tautas partija un Tēvzemei un brīvībai/LNNK uzskata, ka LSDSP vajadzētu izšķirties par sadarbību ar trīs labējām partijām - tad kopā jau bez apvienības Centrs ir tikpat balsu, cik tagadējai koalīcijai. "Ja sociāldemokrātiem būtu vēlēšanās, kopā ar labējām partijām varētu izveidot nopietnu vairākumu," sacīja TB/LNNK frakcijas vadītājs Jānis Birks. Taču, kā Diena jau rakstīja, LSDSP vadošie politiķi ir uzsvēruši vēlmi palikt par ietekmīgāko spēku domē, taču šādā modelī viņu ietekme vairs nebūtu tik liela. Pēc ceturtdienas vakarā izplatītā LC paziņojuma par gatavību sākt sarunas ar LSDSP par sadarbību domē, uz tikšanos LC frakcijas vadītāju A.Poču piektdien uzaicināja TP un TB/LNNK frakciju vadītāji, lai atgādinātu, ka visas trīs partijas vieno sadarbības līgums. J.Birks presei atzina, ka ir brīdinājis LC, jo tēvzemieši jau reiz sadarbojušies ar LSDSP, bet tas nebija ilgi, jo "mūs izmantoja un tad izstūma". Arī TP frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš žurnālistiem sacīja, ka LSDSP nevēlēšanos piekrist sadarbībai ar trijām labējām partijām, kurai TP piekristu, liecinot par vēlmi "pārveidot koalīciju tā, lai tas būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi, bet Latvijas ceļam tas ir riskanti, jo partija nonāks divdomīgā vairākumā ar mazu ietekmi". Ja partijai nav pietiekamas ietekmes, tai būšot, vai nu visam jāpiekrīt, vai arī ātri jāaiziet. No LC frakcijas vadītājas A.Počas sacītā varēja secināt, ka LC vēlas sadarboties ar LSDSP, kas varētu būt partijai zināms atspēriena punkts pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās. Taču viņa izvairījās no varbūtību komentēšanas. Latvijas militārie mediķi gatavojas starptautiskajai operācijai Afganistānā LETA 01/14/03 Aizsardzības ministrija (AM) valdībai tuvākajā laikā iesniegs priekšlikumus par militāro mediķu nosūtīšanu starptautiskajai militārajai operācijai Afganistānā. AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs aģentūru LETA informēja, ka ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu, kas būs jāizskata valdībai, bet pēc tam lēmums vēl jāpieņem arī Saeimai. Rinkēvičs atzina, ka šai starptautiskajai operācijai mediķi tiek atlasīti pēc brīvprātības principa, tomēr kā pirmie būs kandidāti ar iepriekšēju pieredzi. Latvijas militārie mediķi iepriekš jau ir piedalījušies starptautiskā operācijā Kosovā. Latvijas gatavošanās dalībai starptautiskajai operācijai Afganistānā notiek starptautisko spēku ietvaros, konsultējoties ar NATO. Patlaban turpinās plānošanas darbs, un Rinkēvičs neatklāja, kuras valsts spēku sastāvā Latvijas militārie mediķi varētu doties uz Afganistānu. Detalizētāka informācija varētu būt tuvākajās dienās. Integrācijas ministra sekretariāts valstij izmaksās vairāk kā 400 000 latu BNS 01/13/03 Valdība pirmdien nolēma īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka sekretariāta darbības nodrošināšanai un uzturēšanai šogad piešķirt 421 960 latus. No piešķirtajiem līdzekļiem 151 tūkstoti latu plānots pārņemt no Tieslietu ministrijas. Sekretariāta 21 darbinieka un ārštata darbinieku algošanai plānots tērēt 135 125 latus, komandējumiem - 16 896 latus, preses abonēšanai - 1100 latus, bet sakaru pakalpojumiem ministra sekretariāts tērēs 14 720 latus. Savukārt darba kabinetu iekārtošana un telpu remonts izmaksās gandrīz 15 000 latu. Muižnieka sekretariātam plānots iegādāties arī automašīnu 13 500 latu vērtībā. Plānots, ka ministra sekretariātā būs Sabiedrības integrācijas, Mazākumtautību un Administratīvais departaments. Muižnieka pakļautībā darbosies arī Konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos, darba grupa etnopolitikas koncepcijas izstrādāšanai un Tautību konsultatīvā padome. Iepriekš Muižnieks sava sekretariāta izveidei prasīja 646 685 latus. Izdevumu klāstā ietilpa arī paklāju noma par 4,82 latiem nedēļā un 30 000 latu gadā starptautisku semināru rīkošanai. Arī auto iegādei bija plānots tērēt vairāk - 15 000 latu. Tomēr premjeru Einaru Repši pārāk lielais budžeta pieprasījums neapmierināja, un valdība lūdza ministru izdevumus samazināt. Rīgā pieaudzis laulību un dzimušo mazuļu skaits BNS 01/12/03 Pagājušajā gadā Rīgā nedaudz pieaudzis reģistrēto laulību skaits un palielinājies arī galvaspilsētā dzimušo mazuļu skaits. Pērn Rīgā reģistrēta 4071 laulība, kas ir par 170 jaunām ģimenēm vairāk nekā 2001.gadā, informēja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Ārija Iklāva. Galvaspilsētā pērn piedzimuši 7025 mazuļi, kas ir par 567 jaundzimušajiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Galvaspilsētā pagājušajā gadā arī nedaudz samazinājusies mirstība. Ja 2001.gadā Rīgā aizsaulē aizgāja 10 466 cilvēki, tad pērn mira 10 044 pilsētnieki. Iklāva skaidroja, ka dzimstības pieaugumu veicinājis arī pašvaldības pabalsts par bērniņa piedzimšanu 100 latu apjomā. "Nav jau tā, ka visi uzreiz ķeras pie dzimstības veicināšanas, taču pabalsts noteikti palīdz izšķirties, ja pāris nevar izlemt, vai vēlas bērniņu," viņa sacīja. Iklāva bija ļoti priecīga par pieaugušo laulību skaitu, sakot, ka "varbūt beidzot cilvēkiem ģimene nozīmē vairāk". Datus par dzimstību un laulībām visā valstī apkopos februāra sākumā. Bērni Latvijā ir atsvešinājušies no pieaugušajiem LETA 01/12/03 Latvijā ir jūtama bērnu atsvešinātība no pieaugušajiem, kuru pienākums ir sniegt bērniem palīdzību apdraudējuma gadījumā, - teikts Tieslietu ministrijas (TM) veiktajā pētījumā "Bērnu - noziedzīgo nodarījumu upuru - tiesiskā un sociālā aizsardzība". Kā norāda pētījuma autori, bērnu vecāku bezdarbības un pasivitātes motivācija ir visai dažāda - aizņemtība, vieglprātība, vienaldzība. Ir vērojams vecāku autoritātes trūkums, kad bez fiziska spēka lietošanas vecāki nespēj ierobežot bērnu nevēlamo atrašanos ārpus mājas. Rūpju trūkums par bērniem veicina viņu tapšanu gan par upuriem, gan noziedzniekiem, savukārt neprasme argumentēt pareizas prasības tā, lai bērni tās būtu ar mieru izpildīt, rada papildu fizisku un emocionālu vardarbību. Speciālisti uzsver, ka bērni ļoti maz uzticas saviem skolotājiem. Bērni nepaļaujas uz oficiālo tiesību aizsardzību, tāpēc, nerēķinoties ar iespējamām tiesiskajām un citām sekām, pašaizsardzībai nēsā līdzi nažus, gāzes baloniņus un pat vēl bīstamākus priekšmetus. Šādas situācijas izveidošanās uzskatāma par policistu un pedagogu neizdarības rezultātu. Bērnu un pieaugušo nevēlēšanās palīdzēt apdraudējumu upuriem esot vērojama galvenokārt tāpēc, ka viņi baidās kļūt par uzbrukuma upuriem un ciest no vardarbības, kas vēlreiz netieši apstiprina neticību policijas aizstāvībai. Bez tam cietušie bērni dažādu iemeslu dēļ ļoti reti paši ziņo policijai, kas noteikti mazina savlaicīgas un efektīvas palīdzības sniegšanas un saņemšanas iespējas. Policijas palīdzības vērtējums bērniem pret tiešiem apdraudējumiem ir visai kritisks, tai tiek pārmesta arī formāla attieksme - līdzjūtības un izpratnes trūkums, kas būtiski mazina upura vēlēšanos lūgt palīdzību. Neziņošana, baidoties no atriebības vai nevēloties saistīties ar policiju, liecina par sabiedrības neticību policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu efektīvai darbībai, norāda pētījuma autori. Negatīvā attieksme pret policijas darbību uzskatāma par sevišķi nevēlamu un nelabvēlīgu tāpēc, ka policisti ne tikai pilda tiešos bērna aizsardzības pienākumus pret apdraudējumu, bet visbiežāk ir arī pirmie valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieki, kuri saskaras ar bērnu upuri un var ne tikai paši sniegt palīdzību, bet arī organizēt tās saņemšanu no citām institūcijām. Bērnam upurim sniedzamās sociālās rehabilitācijas tiesiskā nodrošinājuma vērtējums ir visai negatīvs un kritisks. Pavisam zemu tiek vērtēta tiesību aktu efektivitāte nepieciešamā finansējuma un realizācijas mehānisma trūkuma dēļ. Tiesību aktu vērtējums netieši liecinot arī par daudzu pedagogu un policistu nekompetenci vai vismaz nepiedodamu intereses trūkumu par šīs bērnu tiesību aizsardzības jomas tiesisko regulējumu un tā īstenošanu, kā arī no tā izrietošu nespēju izskaidrot bērniem upuriem palīdzības saņemšanas iespējas. Kā norādīts pētījuma secinājumu daļā, visu veidu palīdzībai bērnam upurim - neatliekamai medicīniskai palīdzībai, tai sekojošai veselības aprūpei, kā arī psihologa, sociālā pedagoga psihoterapeita, advokāta un sociālā darbinieka pakalpojumiem - jābūt anonīmai, viegli pieejamai un bez maksas. Bez tam vardarbībā cietušam bērnam nepieciešamas arī rehabilitācijas nometnes, diskusiju pulciņi, uzticības tālruņi, kā arī morāla palīdzība - ģimenes un sabiedrības atbalsts, izpratne no skolotāju, skolas biedru un draugu puses, lai novērstu baiļu un apdraudētības sajūtu tūlīt pēc traumas, jo citādi tās sekas var būt neatgriezeniskas. Speciālisti norāda, ka pašreiz saņemamās bezmaksas palīdzības sniegšanas laiks, pēc vispārēja uzskata, nepieciešamajai rehabilitācijai ir nepietiekams. Lai to saņemtu, jākārto sarežģītas formalitātes un jāpārvar daudzas birokrātiskas barjeras, kas visvairāk izpaužas palīdzības piešķiršanai nepieciešamo dokumentu noformēšanā. Palīdzības vērtējums "ielu" un citu riska grupu bērniem uzskatāms par katastrofāli zemu. Turklāt sabiedrība nav pietiekami informēta ne par palīdzības saņemšanas iespējām bērniem upuriem, ne par institūcijām, kas to sniedz. Šādas informācijas trūkums nekādi neveicina palīdzības sniegšanu bērniem upuriem. Kā uzskata pētījuma autori, par efektīvāku darbības virzienu bērnu apdraudētības novēršanai nekā drošības pasākumi, apsardze vai video novērošana uzskatāma policijas darbības uzlabošana, kā arī audzināšanas pasākumi skolās - stingrāka disciplīna, normālas tiesiskās apziņas veidošana un cieņas pret likumu ieaudzināšana, kā arī izglītošana sociālās un seksuālās veselības jautājumos. Visu palīdzības sniegšanas institūciju svarīgs uzdevums ir panākt, lai bērns nebaidītos uzticēt savas problēmas attiecīgām amatpersonām, savukārt, lai bērni iestādēm uzticētos, tām jāpierāda savas darbības lietderība. Nepieciešama arī palīdzības sniegšanai paredzēto līdzekļu racionāla izmantošana un tās rūpīga kontrole, kas izslēgtu pārmetumus par negodīgu rīcību. Speciālisti uzskata, ka pretējā gadījumā mācībās un darbā neiesaistītie pusaudži turpinās apdraudēt pārējos bērnus, papildinās noziedznieku un asociāli orientēto iedzīvotāju skaitu. Būs nepieciešama papildu resursu piešķiršana policijai un sociālajiem dienestiem "ielu bērnu" turpmākas demoralizācijas pārtraukšanai, kā arī mazgadīgo alkoholiķu, narkomānu, ar HIV inficēto, vardarbības upuru ārstēšanai, kā arī ieslodzījuma vietu paplašināšanai un to darbības uzlabošanai. "Lai cik lielus izdevumus prasītu bērnu audzināšanai un aizsardzībai veltītie pasākumi, tiem visas sabiedrības attīstības interesēs neatliekami jānodrošina intensīvi un efektīvi rezultāti bērnu drošības, veselības stāvokļa, izglītības un attīstības uzlabošanā, kā arī bērnu upuru skaita samazināšanā," teikts pētījuma nobeigumā. Pētījuma anotāciju var izlasīt TM mājas lapā internetā "www.tm.gov.lv", bet ar pašu vairāk nekā 450 lapu lielo pētījuma var iepazīties ministrijā. Vienojas par kopīgi plānotu informatizāciju Diena 01/13/03 Pašvaldībām, bibliotēkām un izglītības iestādēm finanšu ekonomijai varētu veidot vienu informatizācijas projektu, ja katra projekta vajadzības un naudas sadali veiktu īpaši šim nolūkam veidota uzraudzības padome, - piektdien ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andreju Vilku un Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) direktoru Jāni Bičevski vienojās īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters. Priekšlikumus kopējam projektam valdība izskatīs ārkārtas sēdē pirmdien. Kopēja uzraudzība un koordinēšana ir vislabākais veids, kā ātrāk un ekonomiskāk projektus virzīt uz priekšu, - Dienai atzina A.Vilks. Vienlaikus viņš izteica arī cerību, ka, līdzīgi kā I.Gateru, arī valdību izdosies pārliecināt, ka informatizācijai nepieciešamo finanšu samešana vienā katlā, kā sākotnēji tas bija plānots, projektus tikai bremzēs: "Uzraudzības padomes izveide šo lietu atrisina. Ja arī projektu summu izskatīs kopīgi, padome to tālāk sadalīs pēc katra konkrētā projekta vajadzībām, kā arī lems par kopējiem iepirkumiem." Dienai jau rakstīja, ka pagaidām valdība atlikusi investīciju piešķiršanu Pašvaldību vienotās informatizācijas sistēmas, LIIS un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projektiem, iesakot tos apvienot. Importa desas latviešu vēderos NRA 01/11/03 Pagājušais gads Latvijas gaļas ražotājiem nav bijis viegls. Cūkgaļas, liellopu gaļas un putnu gaļas cenas ir kritušās, tirgu arvien straujāk pilda ne tikai gaļa no svešām zemēm, bet arī desas. Tajā pašā laikā pircējs ir kļuvis izvēlīgāks un vairāk lūkojas pēc dārgākām un garšīgākām desām. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe skaidroja, ka kopumā gaļas izejvielu tirgus esot nestabils un grūti prognozējams, pastāvot lielām iepirkuma cenu svārstībām un negaidītiem relatīvi lēta importa apjomu ieplūšanas periodiem. Tādējādi tiek apgrūtināta gaļas ražotāju darbības plānošana, kā arī mazinās vidēja un ilgtermiņa perioda attīstības iespēju noteikšana, pastāv augsts uzņēmējdarbības risks. Gaļas ražošanas apjomu un iepirkuma cenu svārstības plašā diapazonā relatīvi īsā laika periodā rada priekšnoteikumus izteiktam ražošanas cikliskumam, kad ražošana tiek ievērojami sašaurināta, pastāvot zemam cenu līmenim. Sašaurinoties ražošanai, līdzīgā mērā samazinās arī pieprasījums pēc lopbarības, tādējādi sašaurinoties arī kombinētās lopbarības tirgiem, kā arī lopbarības graudu realizācijas iespējām. Pēc LTVC aprēķiniem, gaļas ražošana pagājušā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājusies gandrīz divas reizes. Gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomi palielinājušies mazākā mērā. Dzīvu cūku imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada deviņu mēnešu līmeni palielinājies gandrīz trīs reizes. Liellopu imports palielinājies pusotru reizi. Praktiski visus dzīvu cūku un liellopu importa apjomus nodrošina Lietuva un Igaunija. Cūkgaļas un putnu gaļas imports palielinājies gandrīz pusotru reizi. Liellopu gaļas importa apjoms ir bijis stabils. Kā jaunu tendenci I. Gulbe minēja gaļas pārstrādes produktu importa palielināšanos, jo kādreiz pircēji tikpat kā vispār nepirka importa desas, tad tagad desu patēriņā importa apjoms pārsniedz jau desmit procentus, bet pārējo pārstrādes produktu un konservu patēriņā imports sasniedzis 20 procentus no patēriņa kopapjoma. Pēc I. Gulbes vērtējuma, gada sākumā pārstrādātāju nodrošinājums ar vietējo cūkgaļu bija adekvāts, tomēr turpmākajā pirmā pusgada periodā pastāvēja neliels deficīts. 2001. gada beigās šīs tendences turpinājās, pieaugot importam par relatīvi zemām cenām. Vasaras otrajā pusē vietējā piedāvājuma deficīts bija izteiktāks, tādējādi nedaudz cēlās iepirkuma cenas. Gada beigās tirgu jūtami ietekmēja lielie relatīvi lētas cūkgaļas importa apjomi no Polijas. Iepirkuma cenas visā gada periodā atpalika no iepriekšējo divu gadu līmeņa. Iepirkuma cenas 2002. gada 4. ceturksnī bija viszemākās pēdējo sešu gadu laikā attiecīgajā periodā. I. Gulbe sacīja, ka cūkgaļas ražošanas risks ir ļoti augsts, jo tās cenas ir ļoti svārstīgas, tāpēc zemnieki baidās veikt ilgtermiņa investīcijas biznesā. Viņa uzskata, ka ar cūkgaļas ražošanu nav jānodarbojas, ja nav iespējams panākt pašizmaksu, kas nesasniedz 60 santīmu par kilogramu. To, ka Latvijā ir iespējams šādu pašizmaksu sasniegt, ir pierādījuši daudzi lielie cūkgaļas ražotāji, turpretī audzējot cūkas vecajās kūtīs, kurās ir augsts elektroenerģijas patēriņš un nav optimizēta barošanas sistēma u. c., šādu pašizmaksu, protams, nav iespējams sasniegt. I. Gulbe piebilda, ka vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi pērn sākuši dibināt kontaktus Austrumu tirgos, bet līdz ar jaunu kautuvju veidošanos, iespējams, arī Latvijā kāda kautuve iegūs Eiropas Savienības eksporta sertifikātu, līdz ar to būs iespējams savu produkciju realizēt arī ES tirgū. Gada sākumā sakarā ar lielajiem liellopu kaušanas apjomiem pirmsbrīvdienu periodā nodrošinājums ar vietējo pārstrādes materiālu bija nepietiekams, uzskata I. Gulbe. Tomēr liellopu iepirkumu cenas nedaudz samazinājās sakarā ar iztrūkstošo apjomu importu no Lietuvas un Igaunijas. Igaunijā un it īpaši Lietuvā joprojām vērojams liellopu piedāvājuma pārpalikums sakarā ar lielāku ražošanas koncentrāciju, pastāvot ievērojamam lielražotāju īpatsvaram. Vietējo liellopu piedāvājums visā pirmā pusgada periodā bija nepietiekams. Iepirkuma cenas pirmajā pusgadā sasniedza augstāko līmeni pēdējos sešos gados, pieaugumam sākoties 2001. gada oktobrī. Jūnija beigās nedaudz īslaicīgi samazinoties patērētāju pirktspējai pēcsvētku periodā, kā arī sakarā ar silto laiku liellopu piedāvājuma deficīts nebija jūtams. Vasaras beigās vietējais piedāvājums strauji palielinājās, un iepirkuma cenas sāka strauji samazināties. Karstā laika ietekmi uz patēriņa iespējamo kritumu mazināja atšķirībā no iepriekšējiem gadiem aktīvi rīkotās akcijas lielveikalos, pazeminot ievērojamas produktu daļas cenas. Latvijā divi galvenie broileru cāļu gaļas ražotāji ir akciju sabiedrība Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, kuri pašlaik spēj apmierināt ne vairāk par vienu trešdaļu no vietējā patēriņa, informēja I. Gulbe. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, kopš marta pētot nesaldētu un saldētu broileru cāļu kautķermeņu ražotāju cenas, konstatēja, ka kopš marta nesaldētu broileru cāļu kautķermeņu ražotāju cena ir samazinājusies no 0,95 līdz 0,96 latiem par kilogramu (bez PVN) līdz 0,88-0,90 latiem par kilogramu (bez PVN) 2002.gada beigās. I. Gulbe kā galveno iemeslu cenu kritumam minēja sīvo konkurences cīņu ar saldētas putnu gaļas importētājiem, jo šīs gaļas vidējā cena ir zemāka. "Lai gan svaigai putnu gaļai kvalitāte un garšas īpašības ir labākas nekā saldētai, daudzi Latvijas iedzīvotāji zemās pirktspējas dēļ var atļauties tikai lēto importēto saldēto putnu gaļu," sacīja I. Gulbe. Lembergs: Apbūve kāpu zonā pat jāveicina LETA 01/11/03 Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka piejūras kāpu zonā būtu jāveicina apbūve, komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa ierosinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas, kā arī par akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību. Šādu viedokli A.Lembergs piektdien izteica R.Vējonim viņa vizītes laikā Ventspilī. Pēc A.Lemberga domām, apbūves veicināšana šajā joslā ļautu pilnīgāk attīstīt konkrēto teritoriju un palielinātu attiecīgo pašvaldību ienākuma un īpašuma nodokļu lielumu. Mērs ieteica iepazīties ar Ventspils pašvaldības praksi, kad būvobjekta projektu saskaņo ar pašvaldībām un vides uzraudzības institūcijām un stingri kontrolē projekta izpildi. Viņš arī oponēja vides ministram, kurš uzskata, ka jāveido papildu kontroles institūcijas, lai kontrolētu un ietekmētu likumpārkāpējus. "Patlaban Latvijas likumdošana paredz jebkuru lēmumu pārsūdzēt, tajā skaitā pašvaldības, arī pašvaldības lietu ministrs var atcelt jebkuras pašvaldības vadītāju, kurš nepilda likuma normas. Jautājums ir, kāpēc šo instrumentāriju neizmanto," uzsvēra pašvaldības vadītājs. Runājot par kāpu apbūvi, Ventspils mērs aicināja nenoniecināt vēstures pieredzi un iepazīstināja ar 1836. gada cara ukazu, kas paredz pasākumus klejojošo kāpu ierobežošanai Ventspilī. Atbilstoši ukazam jebkuram, kurš "sešu gadu laikā uzcels būvi kāpās, seši gadi nebija jāpilda klaušas, 12 gadus viņš saņēma kroņa kokmateriālus, apzaļumošanas stādus, 12 gadus par velti kroņa malku apkurei un 120 rubļus". Kā sacīja Ventspils mērs, šā ukaza darbības rezultātā Ventspilī izbūvēts vesels rajons - Ostgals - un aktīvākā būvētāja Znotiņa vārdā nosauca ielu. Pēta leģiona vēsturi Diena 01/15/03 Latviešu leģionārus nesaistīja nacistiskās Vācijas ideoloģija un militārie mērķi, bet viņi Vāciju uzskatīja par sabiedroto, lai cīnītos pret boļševizāciju un to, ka Padomju Savienība atkārtoti okupē Latviju. Pie šāda secinājuma, pētot un analizējot latviešu un citu nevācu ieroču SS vienības Otrā pasaules kara laikā, nonācis Latvijas Universitātes vēstures profesors Inesis Feldmanis. Viņa pētījums, kas otrdien īpaši tika prezentēts Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, iekļauts pie prezidentes kancelejas izveidotās vēsturnieku komisijas 2001.gada pētījumu apkopojumā Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1956.gadā. I.Feldmanis uzsver, ka latviešu leģionāru divīzijas nav saistītas ar ebreju iznīcināšanu un Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā Latvijas iedzīvotāji tika iesaukti nevis brīvprātīgi, bet, tāpat kā citu Eiropas valstu pārstāvji, piespiedu kārtā. Vēstures profesors Heinrihs Strods atzīst - šie fakti vēsturniekiem nav nekāds jaunums, taču vēsturnieku komisija sabiedrībai šos faktus publisko pirmoreiz. Pirmoreiz arī Latvijas vēsturnieki, konkrēti I.Feldmanis, izmantojot salīdzinošo metodi un analizējot daudzu latviešu un Eiropas vēsturnieku darbus, uz pārējo Eiropas valstu fona pētījis latviešu leģionāru problēmu un motīvus, kādēļ viņi iesaistījās nacistiskās Vācijas armijā. Profesors akcentē - 1944.gadā, kad Otrais pasaules karš jau tuvojās nobeigumam, vācu armijā dienēja 910 000 karavīru, no kuriem 57% nebija Vācijas vācieši. Vācu armija jau sen bija pārvērtusies par multinacionālu karaspēku, kurā divīzijās vai mazākos militāros veidojumos, līdzīgi kā latvieši, bija iekļauti arī franči, krievi, ukraiņi, horvāti, igauņi, pat turki, jo vāciešiem, piedzīvojot lielos cilvēku zaudējumus, trūka karotāju. Tiesa, I.Feldmanis norāda, ka aptuveni 15-20% karavīru latviešu un igauņu leģionos tiešām bija brīvprātīgie, bet pārējie tika iesaukti piespiedu kārtā, jo leģiona veidošana notika laikā, kad nacistiskā Vācija Latvijā vairs netika uzskatīta par atbrīvotāju no PSRS okupācijas. Tomēr I.Feldmanis arī norāda - latviešu kolaborāciju galvenokārt noteica "PSRS agresīvā un noziedzīgā politika Baltijā", Latviju, Lietuvu un Igauniju okupējot 1940.gadā. Tādēļ latvieši Vāciju izvēlējušies kā "situācijas noteiktu sabiedroto" cīņai pret PSRS. Tāpat I.Feldmanis akcentē, ka latviešu leģionārus kopumā nevar pasludināt par kara noziedzniekiem, kas iznīcināja ebrejus, jo leģionu dibināja 1943.gadā - gandrīz gadu pēc tam, kad beidzās pēdējā izrēķināšanās ar ebrejiem. Profesors akcentē - jau Nirnbergas kara tiesas laikā, kad tika tiesāti nacistu noziedznieki, par kara noziedzniekiem netika uzskatīti piespiedu kārtā mobilizētie, kādi bija arī latviešu leģionāri. Atceras barikāžu laiku NRA 01/14/03 Pirmdien Rīgā sākās 1991. gada barikāžu dienu atceres pasākumi, un pēcpusdien Latvijas Tautas frontes (LTF) muzejā kopā sanāca gandrīz 100 bijušo LTF domnieku un aktīvistu. Atceres pasākumā kādreizējā LTF aktīviste Sandra Kalniete uzrunā ar klātesošajiem dalījās savās atmiņās par notikumiem 1991. gadā: "Tajā laikā mani pārņēma sajūta - tagad vai nekad. Domāju, ka tad Latvijā ar šo izjūtu dzīvojām mēs visi." S. Kalniete arī pauda, ka katram vajadzētu aprakstīt savas tā laika izjūtas, kuras varētu apkopot un nodot nākamajām paaudzēm. "Tas būtu ļoti skaisti, ja katrs uzrakstītu, kā viņš izdzirdēja tās sievietes balsi, kas 13. janvāra naktī nemitīgi atkārtoja "Šī ir pēdējā brīvā Lietuvas raidstacija, kuru jūs klausāties"." Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī bijušais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Lai gan pārdzīvoti daudzi satraukumi, viņš 1991. gadu atceras kā gaišāko un veiksmīgāko gadu savā dzīvē. Un arī tagad to dienu principi un ideāli ir jāņem par pamatu, "izlemjot, kādus politiskus lēmumus pieņemt, ar ko iet koalīcijā". Pasākumā piedalījās arī Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava, kurš darbojoties Pasaules brīvo latviešu apvienībā, centās palīdzēt valsts neatkarības atjaunošanā. U. Grava dalījās atmiņās par to, ko trimdas latvieši darīja, lai "sagatavotu zemi latviešu tautas ilgu piepildīšanai". Klāt bija arī kādreizējie LTF domnieki - Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis un rakstniece Marina Kosteņecka, kā arī bijusī televīzijas diktore, Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece Velta Puriņa un citi. 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais pēc uzrunām Pēterim Cielavam un Mārtiņam Grigulim pasniedza Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi. Vakar Lietuvas Brīvības aizstāvju dienai veltīts svinīgs pasākums notika Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Savā uzrunā Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitekūns, atskatoties uz 1991. gada 13. janvāra notikumiem savā zemē, sacīja: "Tas mums palīdz atcerēties un aizvien no jauna atbildēt uz jautājumu, kā vārdā gāja bojā cilvēki, kā vārdā mēs pavisam citādi, īpaši atsveicinājāmies, iziedami no mājām." Nelielu koncertu sniedza 1986. gadā dibinātais, vairākās Eiropas valstīs labi pazīstamais kamermūzikas ansamblis Viļņas arsenāls, klātesošos īpaši priecēja solistes Skaidras Jančaites dziedājums. Svinīgajā pasākumā bija ieradušies vairāku ārvalstu vēstnieki, Latvijā dzīvojošās lietuviešu kopienas pārstāvji, latviešu kultūras, zinātnes, izglītības un preses darbinieki. Kā Neatkarīgajai pastāstīja P. Vaitekūns, atceres pasākumi notika daudzās Lietuvas pilsētās, taču kā epicentrs noteikti bija Viļņas televīzijas torņa apkaime: tur šajā dienā pirms 12 gadiem zem padomju militāristu tankiem 13 cilvēku atdeva savu dzīvību, bet vairāk nekā 500 tika ievainoti ar īstām lodēm un bumbu šķembām. Latvijā palielinās medījamo dzīvnieku skaits LETA 01/12/03 Visu galveno medījamo dzīvnieku skaits Latvijā turpina palielināties, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Speciālisti uzskata, ka tas saistīts ar medību sistēmas sakārtošanu. Deviņdesmito gadu sākumā iedzīvotājiem bija salīdzinoši viegli tikt pie ieročiem un līdz ar to šos ieročus izmantoja nelegālās medībās. Aļņu skaits pēc būtiskā samazinājuma deviņdesmito gadu vidū sasniedzis 1990.gada rādītājus - pērn Latvijā dzīvojis 13 291 alnis. Arī stirnu skaits kopš 1998.gada turpina palielināties un ir sasniedzis 79 756 dzīvniekus. Mežacūku skaits Latvijā pēdējo četru gadu laikā palielinājies un pārsniedzis 30 000, lai gan vēl 1997.-1998.gadā Latvijas mežos bija mazliet vairāk par 15 000 mežacūku. Vislēnāk palielinās staltbriežu skaits - no 20 026 briežiem 1998.gadā to skaits līdz pagājušajam gadam palielinājies par 2 000 dzīvnieku. Turpina strauji palielināties bebru skaits Latvijā. Pēdējo pāris gadu laikā bebru skaits pārsniedzis 52 000 dzīvnieku. Toties turpina samazināties vilku skaits. No 1 000 vilkiem, kas bija sastopami Latvijā deviņdesmito gadu vidū, Latvijā pērn konstatēti aptuveni 500 vilki. Lai gan 1994.gadā Latvijā bijuši 12 lāči, pašlaik ticamas ziņas ir par 3-4 šeit pastāvīgi mītošiem lāčiem. Viens vientuļš lāču tēviņš dzīvo Teiču purvā, viens regulāri redzēts Sēlijā - Neretas, Viesītes un Aknīstes apvidū. Šis dzīvnieks, iespējams regulāri šķērso Latvijas-Lietuvas robežu. Vēl viens lācis mīt Balvu rajona ziemeļu daļā. Savukārt Vidzemes ziemeļos sastaptie lāči galvenokārt ir ienācēji no Igaunijas. Kā stāsta speciālisti, Latvijā nekad nav bijis daudz lāču. Pēdējo 200 gadu laikā precīzas ziņas saņemtas par atsevišķiem lāčiem. Vēl tālāk uz dienvidiem un rietumiem lāču nav, un Latvija, iespējams, ir to populācijas robeža. Latvijā lāčus nemedī. Notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite LETA 01/11/03 Sestdien un svētdien Latvijā notika ziemojošo ūdensputnu uzskaite, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Visi Latvijas ornitologi, putnu mīļi un citi interesenti apmeklēja zināmās putnu ziemošanas vietas un saskaitīja tur apmetušos putnus. Šogad netiks rīkots kopīgs interesentu brauciens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības, bet putnu ziemošanas vietu apsekošana notiks pēc pašu biedrības biedru iniciatīvas. Tāpat maza interese ir par ziemojošajiem ūdensputniem jūrā, jo gar piekrasti ir uzsalis ledus, tādēļ grūtāk putnus novērot. Jau ziņots, ka bargās ziemas dēļ, visticamāk, Latvijā šoziem tiks saskaitīts mazāk ziemojošo ūdensputnu nekā citus gadus. Pērn 15.-16.janvārī veiktajā uzskaitē novēroti 72 682 dažādu sugu putni. Kopā tika apsekotas 214 vietas, kā arī 468 kilometri jūras krasta. 63 vietās putni netika konstatēti. Novērojumos iesaistījās 167 novērotāji, kuri konstatēja 41 ziemojošo putnu sugu. Visbiežāk tika novērotas sudrabkaijas - 14 871, lielās gauras - 13 615 - un kākauļi - 10 755. Pa vienam sugas pārstāvim tika novēroti garkaklis, ūdensvistiņa un reņģu kaija. Neatkarīgajai tapusi jauna mājaslapa NRA 01/11/03 Otrdien, 14. janvārī, tiek atklāts jaunais Neatkarīgās Rīta Avīzes interneta portāls www.NRA.lv . Tas ir jauns produkts Latvijas mediju tirgū ar ievērojamām izaugsmes iespējām, kas atklāj lieliskas funkcionalitātes un interaktivitātes iespējas. Kā informēja SIA Mediju nams mārketinga speciālists Inguns Freimanis, portāls būs nesalīdzināmi ērtāks, ar vizuāli pievilcīgāku dizainu, kas vērtējams kā papildu līdzeklis apmeklētāju piesaistīšanai, ar savu ergonomiskumu rosinot lasītājus atgriezties portālā atkārtoti. Līdzšinējā mājaslapa bija gandrīz identisks ikdienas laikraksta atspoguļojums interneta tīklā, kas bija morāli novecojis mūsdienu interneta lietotāju prasībām. Jaunais portāls tiks atjaunots divas reizes dienā, un papildus drukātā medija atspoguļojumam interneta vidē tajā būs lasāmi arī laikrakstā nepublicēti materiāli. Turpmākajā portāla attīstības posmā plānots ieviest tieši internetā kā medijā realizējamas papildu iespējas - hiperteksta saites, audiovizuālo informāciju un lapas apmeklētāju momentānas atgriezeniskās saites iespējamību, parakstīšanos uz portāla jaunumiem, abonēšanu, akcijas, konkursus, portāla personifikāciju, maksimāli ekspluatējot tiešsaistes interaktivitāti. Jaunajam portālam dizainu un satura menedžmenta sistēmu izstrādājusi SIA Graftona Internet, kas Latvijas tirgū strādā jau divus gadus un ar saviem darbiem ir apliecinājuši profesionalitāti, iegūstot augstākos apbalvojumus (Zelta zirnekļus) Baltijas reģiona interneta risinājumu konkursā Golden Spider ar medija TVNET risinājumu. Latvijā attīstīs slieku audzēšanas biznesu LETA 01/13/03 Lai rastu alternatīvu lauksaimnieciskajai ražošanai un spētu konkurēt, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), SIA "Daga" Ventspils rajona Vārves pagasta saimniecībā sākts slieku ražošanas bizness; interesi par "rūpniecisku" slieku ražošanu izrādījušas arī vairākas zemnieku saimniecības citos rajonos. Kā aģentūrai LETA stāstīja SIA "Daga" īpašniece, Ventspils rajona Vārves pagasta saimniecības saimniece Malvīne Ivane, pagājušā gada pavasarī ataudzēšanai iegādātas aptuveni 20 000 "Kalifornijas" sarkanās sliekas, kas tiek audzētas īpašā "slieku mājā" jeb šīm vajadzībām pielāgotā siltumnīcā. Tuvākajā laikā uzņēmums plāno iegādāties iekārtas slieku pārstrādei proteīnā. "Visā pasaulē dzīvnieku proteīns ir deficīts. Domāju, ka ES mūsu ražotie dārzeņi nebūs vajadzīgi, bet šī niša varētu būt joma, kurā mēs spētu konkurēt," sacīja Ivane, norādot, ka sliekas var izmantot proteīna ražošanā, imūnvielām medicīnā, pārtikas piedevu ražošanai, makšķernieku vajadzībām un citur. Pēc Ivanes teiktā, SIA "Daga" pagaidām turpina slieku ataudzēšanu, bet pavasarī iecerēts sākt to realizāciju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Nelielos daudzumos sliekas pārdotas arī pagājušajā gadā. Ņemot vērā karsto laiku pagājušajā vasarā, "Vānes sliekas" bija iecienījuši makšķernieki un uzņēmums tās realizējis par aptuveni Ls 10 kilogramā, stāstīja Ivane, norādot, ka Eiropā gan tās maksājot dārgāk - ap 250 ASV dolāriem jeb ap Ls 147 kilogramā. Lai gan šis uzņēmums ir pirmais Latvijā, kas sācis rūpniecisku slieku ražošanu, interesi par to jau izrādījušas vairākas saimniecības dažādos Latvijas rajonos. Vēlmi nodarboties ar šo biznesu paudusi arī Bauskas rajona Bārbeles pagasta iedzīvotāja Dace Žuromska, kas projekta "Vietējās iniciatīvas - stūrakmens Iecavas augšteces reģiona attīstībai" noslēgumā sagatavojusi biznesa plānu slieku audzēšanai savā saimniecībā. "Kaut arī neesam tālu no Rīgas, darbu ar atbilstošu algu ir grūti atrast. Slieku audzēšana pārdošanai varētu būt izdevīgs bizness," sacīja Žuromska. Viņa norādīja, ka šim nolūkam noderēšot saimniecības zeme. Tā slieku audzēšanai varētu būt piemērota, jo apkārtnē atrodas labas pļavas un "neviens jau no pilnas siles prom neiet". Žuromska sacīja, ka, līdzīgi kā Vārves pagasta saimniecībā, arī viņa uz savas zemes vēlas audzēt "Kalifornijas" sarkanās sliekas, kuru vairošanās ir daudz straujāka nekā vietējām Bauskas sliekām. Žuromska gatavojas doties uz Vānes pagastu pieredzes apmaiņā un tur cer iegādāties biznesa sākšanai nepieciešamo izejmateriālu. Viņas saimniecībā audzētās sliekas gan lielākoties tiktu realizētas Rīgas makšķerniekiem, nevis nodotas pārstrādei. Tas pagaidām būšot tādēļ, ka neesot lielu līdzekļu, lai sāktu šo biznesu, stāstīja Žuromska. Arī šonedēļ, tāpat kā aizvadītās nedēļas otrajā pusē, pieturas samērā silts laiks – gaisa temperatūra dienā ir apt. +2oC. Taču naktī gan nedaudz piesalst – termometra stabiņš noslīd pat līdz -10oC, tad nākamajā rītā vēl ir apt. -5oC, bet pa dienu jau atkal ap 0oC vai pat vēl sil- tāks. Sniegs kūst, veidojot uz ielām peļķes, arī no māju jumtiem gāžas zemē sniegs un lāstekas, ap- raudot gājējus... bet šodien bija tik skaists rīts – apt. +2oC, spīdēja saulīte, ka gandrīz sāka šķist, ka iestājies pavasaris... Anda