K a s j a u n s L a t v i j ā ? 2003. g. 16. - 22. janvāris Atceras barikāžu dienu upurus NRA 01/20/03 Pirmdienas pievakarē Rīgas Doma baznīcā dievkalpojumā vairāki simti cilvēku pieminēja 1991. gada barikāžu laiku un par Latvijas neatkarību dzīvību atdevušos. Mācītājs Guntis Kalme dievkalpojumā runāja par garīgajām vērtībām, "kas mudināja tolaik cilvēkus pulcēties tikko atgūtās neatkarības sardzē", pauzdams cerību, "lai mēs šodien, 12 gadus pēc barikāžu laika notikumiem, spējam to novērtēt un lai mūsu valsts iet tajā virzienā, kādu to vēlētos redzēt uz barikādēm dzīvību atdevušie". Dievkalpojums beidzās ar kamerkora Ave sol uzstāšanos. Pēc tam gandrīz visi dievkalpojuma dalībnieki, kā arī vēl pārsimt cilvēku pulcējās Doma laukumā pie simboliskā barikāžu atceres ugunskura. Pasākuma apmeklētājus NBS kara lauka virtuve cienāja ar tēju, Doma laukumā skanēja dziesmas pūtēju orķestra Rīga un vīriešu kora izpildījumā. Arī Liepājā notika janvāra barikāžu 12. gadadienas atceres pasākums. Pie Liepājas Vēstures un mākslas muzeja filiāles Liepāja okupāciju režīmos atcerējās 1991. gada janvāra notikumus un kopīgi noskatījās Jura Podnieka dokumentālo filmu Mūsu barikāžu laiks un to dienu fotohroniku. Muzeja filiāles pagalmā - pie bijušās Latvijas Tautas frontes ēkas - tika iedegts barikāžu atceres ugunskurs. Šī vieta Liepājā izvēlēta tāpēc, ka tieši Tautas frontes mītne bija štābs, kas vadīja un koordinēja notikumus Liepājā, kas aicināja un sūtīja cilvēkus uz Rīgu. Atceres pasākuma laikā tika atklāta ekspozīcija LTF Liepājas nodaļas vēsture. Izstādē aplūkojams skolotāju pensionāru pašrocīgi darinātais Latvijas karogs, ko atmodas laikā izkāra uz bijušās Daiļrades ēkas jumta un vēlāk izmantoja tautfrontiešu pasākumos. SVF vīlies par Latvijas budžeta rādītājiem BNS 01/17/03 Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir vīlies par Latvijas valsts budžeta rādītājiem pagājušajā gadā, jo, neraugoties uz cerīgo attīstību pagājušā gada laikā, gada beigās deficīts tomēr ir izrādījies ļoti liels. SVF pastāvīgais pārstāvis Latvijā Adalberts Knobls sacīja, ka ar iepriekšējo Latvijas valdību fonds vienojās, ka konsolidētā kopbudžeta, kas ir valsts budžets kopā ar pašvaldību budžetiem, deficītam pērn nevajadzētu pārsniegt 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču tagad šis deficīts ir 2,6% no IKP, kas ir daudz vairāk. Turklāt kā ļoti negatīvu tendenci Knobls minēja to, ka deficīts būtiski ir pieaudzis tieši gada pēdējā mēneša laikā. Viņš gan pagaidām atturējās vērtēt, vai tas ir jaunās valdības "nopelns", vai papildu izdevumus paredzēja jau iepriekšējās valdības lēmumi, jo cēloņu noteikšanai ir nepieciešama pamatīgāka analīze. "SVF ir ļoti vīlies par budžeta rādītājiem," rezumēja Knobls, piebilstot, ka pēdējās SVF misijas laikā Rīgā arī jaunā valdība tika aicināta nepalielināt izdevumus, lai neradītu pārāk lielu budžeta deficītu. Jau vēstīts, ka valsts budžetā pagājušajā gadā ir izveidojies fiskālais deficīts 98,27 miljonu latu apjomā, kas ir 1,9% no iekšzemes kopprodukta, liecina Valsts kases informācija. Tādējādi deficīts ir daudz mazāks par budžeta likumā plānotajiem 2,7% no IKP. Tomēr valsts konsolidētā kopbudžeta, kurš iekļauj arī pašvaldību budžetus, fiskālais deficīts ir sasniedzis 131,127 miljonus latu jeb 2,6% no IKP. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn ir sasnieguši 1,895 miljardus latu, bet izdevumi - 2,042 miljardus latu. Tieši decembris ir devis lielāko deficīta pieaugumu, jo vienpadsmit mēnešos valsts budžeta deficīts vēl bija 26,7 miljoni latu, bet gada pēdējā mēneša laikā tas ir palielinājies par 71,6 miljoniem latu. Savukārt pašvaldību budžetu kopējais deficīts decembra laikā ir pieaudzis par 16,6 miljoniem latu - līdz 45,4 miljoniem latu. Budžeta dēļ ministrs var rosināt Rīgas mēra atbrīvošanu Diena 01/16/03 Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters (JL) par satraucošu uzskata Rīgas šāgada budžetā pieļauto 33 miljonu latu deficītu, kas ir 17% no pilsētas ieņēmumiem. Taču, pirms pieņemt kādu lēmumu, pašvaldības pārraugošais ministrs ir lūdzis Finanšu ministriju (FM) sagatavot atzinumu par budžeta situāciju Rīgā. I.Gaters Dienai vēl nevarēja pateikt, kāda būs viņa rīcība, ja apstiprināsies, ka situācija ir kritiska, taču atgādināja, ka likums paredz iespēju ierosināt pašvaldības vadītāja atbrīvošanu vai arī iesniegt Saeimā likumprojektu par visas Rīgas domes atlaišanu. RD vadība uzskata, ka budžeta deficīts ir pieļaujams, jo citādi nav iespējams nodrošināt pilsētas attīstību. Lielais deficīts negatīvi ietekmē valsts budžetu, kopumā pasliktinot valsts finanšu rādītājus, uzsvērusi FM. Par domes lielajām parādsaistībām satraukumu pauduši arī domes opozīcijas pārstāvji. Nesen domē pie varas esošie sociāldemokrāti paziņoja par nodomu veikt izmaiņas vairākuma koalīcijā, tajā uzaicinot arī Latvijas ceļa frakciju, kuru vada finanšu ministra padomniece Aija Poča. LC domes frakcijas deputāts Jānis Ozols Dienai šo uzaicinājumu saista ar problēmām pašvaldībā. "Sociāldemokrāti ir sapratuši, ka valstī pie varas esošie spēki var arī ierosināt domes atlaišanu, un tāpēc mēģina reformēt koalīciju," sacīja J.Ozols. Vaicāts, vai ir iespējama tik radikāla valdības attieksme pret Rīgas domi, ne I.Gaters, ne premjera palīgs Dans Titavs neteica nē, bet arī nesteidza apstiprināt, jo situācija vēl tiek vērtēta. "Šis budžeta deficīts nav nekas slikts un briesmīgs, jo nepieciešams, lai veicinātu pilsētas attīstību," Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) viedokli Dienai pavēstīja preses sekretārs Guntars Kukuls, uzsverot, ka aizņēmumu līdzekļi, kas veido budžeta deficītu, tiek ieguldīti skolu un ceļu, Nacionālā teātra un citu objektu remontos un ar šādiem investīciju apjomiem galvaspilsēta pārspējot pat pašu valdību. Ar finanšu ministru esot vienošanās, ka "investīciju programma tiks realizēta ne ar pilniem tempiem, bet soli pa solim, lai pilsētas budžets, būdams valsts budžeta sastāvdaļa, neradītu problēmas". Līdz valsts budžeta apstiprināšanai Rīga solījusi neko budžeta sakarā nemainīt. Satraukties par savu atstādināšanu mērs neredz pamata, jo neesot pārkāpis likumu. Par pilsētas budžetu nobalsojuši deputāti, "tā kā tas bija koleģiāls lēmums", teica preses sekretārs, norādot, ka pagaidām neviens neesot apstrīdējis domes finansiālo stāvokli un, ņemot vērā savu bilances vērtību, Rīga brīvi varot aizņemties līdz 400 miljoniem latu. Parādu atmaksāšanai šogad plāno atvēlēt 21 miljonu latu. Rīga cer arī pārfinansēt savas īstermiņa saistības, uz ilgāku laiku no bankām aizņemoties 28 miljonus latu. Šādi pašvaldība gadā ieekonomētu aptuveni miljonu latu, kas patlaban jāsamaksā procentos par īstermiņa kredītu jeb overdraftu ņemšanu no bankām, klāstīja G.Kukuls. Kā zināms, Pašvaldības aizņēmumu un galvojumu kontroles pārraudzības padome pērn atzina, ka pašvaldība ņēmusi overdraftus no Pareksa bankas un Unibankas, apejot padomi, un tā pārkāpusi likumā "Par pašvaldību budžetu" un Ministru kabineta noteikumos noteikto aizņemšanās kārtību un apjomus. FM atļauju Rīgai par 28 miljonu aizņemšanos plāno iestrādāt šā gada valsts budžeta projektā. Ja Rīga šo aizņēmumu nevarētu atmaksāt, stātos spēka likums par pašvaldību finanšu stabilizāciju. Iepriekš FM domei pārmeta, ka tā aizņemas vairāk, nekā spēj, turklāt ņem īstermiņa kredītus, neinformējot kontrolējošās iestādes. Savukārt domes finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš žurnālā Kapitāls pavēstīja, ka pašvaldībām valsts ļauj aizņemties pārāk maz, tādēļ Rīga esot spiesta "visādos veidos atrast dažādas legālas un puslegālas iespējas likumu un valdības noteiktās normas apiet un neesam ieinteresēti atklāt visas savas kārtis un padarīt sistēmu ārkārtīgi caurlūkojamu". Premjera palīgs D.Titavs atzina, ka premjeram bažas radot arī šādi atbildīgu amatpersonu izteikumi un tas, ka nav nodrošināta domes budžeta caurskatāmība. PAZIŅOJUMS Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs NRA 01/17/02 Laikraksta Diena 16. janvāra numurā publicētais raksts Budžeta dēļ ministrs var rosināt Rīgas mēra atbrīvošanu nav vērtējams citādi kā primitīva insinuācija. Laikraksta Diena 16. janvāra numurā publicētais raksts Budžeta dēļ ministrs var rosināt Rīgas mēra atbrīvošanu nav vērtējams citādi kā primitīva insinuācija. Tikai pašam laikrakstam zināms, ar kādu nolūku šāda veida sacerējumi tiek ievietoti Dienas slejās, bet šis nolūks acīmredzami nav sabiedrības godīga informēšana par lietu patieso stāvokli. Jāatzīmē, ka Rīgas budžets nav vienpersoniski domes priekšsēdētāja sastādīts. Šis dokuments ir vispusīgi izvērtēts Budžeta komisijā, visās domes komitejās un ar pārliecinošu balsu vairākumu, tikai vienam deputātam balsojot pret, pieņemts domes sēdē. Kas attiecas uz investīciju programmām, daļa no tām apstiprinātas vēl iepriekšējā domes sasaukuma laikā. Vai Diena kaut kādā veidā iecerējusi atlaist arī Andri Bērziņu un Andri Ārgali? Atliek secināt - vai nu laikrakstā Diena nav nekādas izpratnes par valsts un pašvaldības varas mijiedarbības mehānismiem, vai arī šī publikācija jāuzlūko par atklātu un nekaunīgu mēģinājumu manipulēt gan ar sabiedrisko domu, gan ar īpašu uzdevumu ministru reģionālās attīstības un pašvaldību lietās. Gribu uzsvērt, ka Rīgas budžeta stāvoklis ir stabils, par diviem miljoniem latu pārsniegts 2002. gadam plānotais ieņēmumu līmenis. Taču tāda pilsēta kā Rīga nevar pilnvērtīgi attīstīties bez investīciju programmām un ilgtermiņa ieguldījumiem infrastruktūrā, transporta, izglītības, kultūras un citās sfērās. Rīgas dome atbalsta valdības un tās vadītāja Einara Repšes centienus sakārtot valsts finansu sistēmu, izvērtējot visu valsts institūciju, tai skaitā pašvaldību, izdevumu lietderību. Manuprāt, šajā jautājumā ir panākta pilnīga savstarpēja izpratne starp Rīgas pašvaldību un Finanšu ministriju, kas ļauj cerēt, ka turpmāk šie jautājumi tiks risināti patiesi valstiski, nevis politizēti. Acīmredzami šāda pieeja - lietišķa valsts un pašvaldību institūciju sadarbība - nav pa prātam laikrakstam Diena. Varbūt Diena iedomājas sevi esam vienlaikus gan par mūsu valsts politisko un tiesu varu, gan arī par pareizā viedokļa ministriju? Es kategoriski nosodu šādas laikraksta Diena provokācijas un vērtēju tās kā mēģinājumus destabilizēt situāciju, traucēt normālam valsts un pašvaldības dialogam un, pie viena, vienkārši un prasti ieriebt tiem politiķiem, kuri nav iekļauti Dienas favorītu skaitā. Rīgas dome veicinās un uzturēs tiešu, konstruktīvu dialogu ar Finanšu ministriju un īpašu uzdevumu ministru, nevis izmantos kāda lieluma mānijas pārņemta laikraksta slejas, lai savstarpēji apmainītos ar liekiem asumiem. Budžets pārmetumu krustugunīs NRA 01/20/03 Latvijas Banka (LB) aprēķinājusi, ka decembra tēriņu rezultātā aizvadītā gada valsts budžeta fiskālais deficīts sasniedzis aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš jaunajai valdībai tādēļ iesaka "doties mājās", bet finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzskata, ka vainīgas pašvaldības un iepriekšējā valdība. Lai gan šāds deficīta līmenis ir mazāks par budžeta likumā apstiprināto, iepriekšējais finanšu ministrs Gundars Bērziņš solīja, ka pagājušā gada deficīts nebūs lielāks par 1,8% no IKP. LB deficīta palielinājumu skaidro ar aizvadītā gada decembrī veiktajiem ievērojamajiem tēriņiem. V. Dombrovskis uzskata, ka pie šiem tēriņiem vainojama iepriekšējā valdība un pašvaldību bezatbildīgā aizņemšanās. Valsts budžeta fiskālais deficīts pērn bijis aptuveni 1,8% no IKP. Savukārt valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālā deficīta - 2,5% no IKP - apmēru ietekmējis pašvaldību, galvenokārt Rīgas pilsētas, budžeta deficīts, stāsta V. Dombrovskis. Valsts budžeta deficīta līmenis pērn bijis 98,27 miljoni latu jeb 1,5 reizes mazāks, nekā budžeta likumā plānotais - 150 miljoni latu jeb 2,95% no IKP. Pašvaldībām kopumā budžeta likumā paredzētais aizņēmumu palielinājums pērn bijis 16,5 miljoni latu, bet Rīgas pilsētas budžeta deficīts - 28,8 miljoni latu - vien to pārsniedzis pusotru reizi. Ņemot vērā pašvaldību budžetu deficīta apmēru, valsts kopbudžetā pērn izveidojies 131,1 miljona latu liels deficīts, kas ir aptuveni 2,5% no IKP. V. Dombrovskis uzskata, ka gadījumā, ja pašvaldību budžetu deficīta līmenis nepārsniegtu likumā paredzēto, kopbudžetā fiskālais deficīts būtu ap 2% no IKP. Finanšu ministrs norāda, ka tieši decembrī valsts budžetā bijuši rekordlieli ieņēmumi, bet vienlaikus arī izdevumi bijuši netipiski lieli. V. Dombrovskis uzskata, ka izdevumus noteikuši iepriekšējās valdības veiktie pagājušā gada valsts budžeta grozījumi, kas palielināja izdevumus, kuri veikti tieši pagājušā gada pēdējā mēnesī. V. Dombrovskis atzina, ka atklāti arī radošas grāmatvedības piemēri - visa gada garumā dažādu pasākumu finansējums bijis paredzēts no privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem, bet, grozot budžetu, finansējums pārlikts uz valsts budžeta izdevumiem. "Iepriekšējā valdība ir atstājusi vairākas dziļumbumbas budžetā," sacījis ministrs, kā piemēru minot arī aizkavētā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu, kas valsts budžetu ietekmēs vēl šā gada februārī. V. Dombrovskis uzsvēra, ka papildus minētajām iepriekšējās valdības neizprotamajām darbībām vēl ir arī virkne citu, no kurām būtiskākās - steigā slēgti līgumi saistībā ar Austrumu robežas izbūvi, kā arī jau līdz "apnikumam apspriestā" un aizdomīgā uzņēmumu parādu norakstīšana un vairāku valsts galvojumu izsniegšana. "Es par tiem jau esmu tik daudz runājis, ka man pašam apnicis," atzina finanšu ministrs. Uzmanību uz pagājušā gada ievērojamo valsts budžeta deficīta apmēru ceturtdien preses konferencē vērsa LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka sākotnēji tika lēsts - pagājušā gada budžeta deficīts nepārsniegs 2% no IKP, bet, pēc pašreizējiem aprēķiniem, tas sasniedzis vismaz 2,5%. Pēc LB domām, šāda situācija skaidrojama ar decembrī veiktajiem ievērojamajiem tēriņiem, kas palielinājuši valsts budžeta deficītu, stāstīja centrālās bankas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Latvija starptautiskām finanšu institūcijām bija solījusi valsts budžeta deficīta līmeni saglabāt zemā līmenī - aptuveni 1,8% no IKP, nepārsniedzot divu procentu līmeni. Budžeta deficīta pieaugums nav labs signāls ne starptautiskajām finanšu institūcijām, ne kredītreitingu aģentūrām, kuras, pamatojoties uz iepriekš pausto valdības nostāju deficīta līmeņa samazināšanā, palielināja Latvijas valsts reitingus, sacīja I. Rimšēvičs. Pēc viņa domām, saglabājoties labai tautsaimniecības izaugsmei, nav saprotams, kādēļ valsts budžetā veidojas augsts deficīta līmenis. "Izdevumu ir daudz un tos nekad nevarēs pilnībā apmierināt, tāpēc ir jādomā par izdevumu atbilstību ienākumiem," uzsvēra LB prezidents. LB turklāt uzsver, ka maksimālais pieļaujamais šā gada valsts budžeta deficīts ir 2% apmērā no IKP, nevis 3%, kā to pašlaik paredz valdība, jo šāda līmeņa deficīts var bremzēt tautsaimniecības attīstību, kā arī ietekmēt Latvijas naudas tirgus likmes. I. Rimšēvičs uzskata, ka kādu negaidītu satricinājumu rezultātā budžeta deficīts var paaugstināties, bet 3% līmenis jau ir tik augsts, ka "nebūs vairs, kur kāpties". Savukārt V. Dombrovskis strikti uzsver, ka šā gada valsts budžeta plānoto deficīta līmeni 3% apmērā no IKP nav iespējams samazināt, jo tad valdībai būtu jāatsakās no iepriekš izvirzītajām prioritātēm. Viņš arī uzskata, ka jaunās valdības darbība, aktivizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, sekmējusi valsts budžeta ieņēmumu palielināšanos. Bijušais finanšu ministrs ieņēmis kritizējošu nostāju un savu vainu neatzīst. G. Bērziņš aģentūrai LETA sacījis, ka budžeta fiskālā deficīta pieaugums esot saistīts vienīgi ar jaunās valdības katastrofālo darbu finanšu sektorā, jo novembrī deficīts bijis tikai 0,8%. "Decembrī ieņēmumi veidoja tikai pusi no izdevumiem, kas ir katastrofāls rādītājs," paziņojis G. Bērziņš. Viņš paudis pārliecību, ka "valdībai pēc šāda pirmā mēneša darba būtu jāiet mājās - finanšu sektoru ir viegli sagraut, bet to atkal sakārtot ir daudz sarežģītāk". Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka valsts kopbudžeta ieņēmumi pērn bijuši 1,895 miljardi latu, kas ir par 180 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā 2001. gadā. Valsts kopbudžeta izdevumi pērn sasnieguši 2,041 miljardu latu. Valsts budžeta ieņēmumi pērn bijuši 1,545 miljardi latu, izdevumi - 1,648 miljardi latu, bet pašvaldību budžeta ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 510,1 miljonu latu, izdevumi - 553 miljonus latu. Premjera biedrs izsaka šaubas par pāreju uz mācībām valsts valodā Diena 01/22/03 Šaubas par iespēju 2004.gadā sākt īstenot Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā vispārizglītojošās skolās otrdien Dienai izteica premjera biedrs Ainārs Šlesers, atzīstot, ka teiktais varētu atspoguļot arī viņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas viedokli. Premjera biedrs aicina par šo jautājumu sākt diskusiju koalīcijā. Pārējo koalīcijas partiju pārstāvjus nepārliecina A.Šlesera motivācija, ka valsts pāreju nav tehniski un materiāli nodrošinājusi. Tādā gadījumā vēl esot laiks radīt priekšnoteikumus reformas īstenošanai. Arī bijušais Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdis Dzintars Ābiķis no opozīcijā esošās Tautas partijas Dienai šo paziņojumu novērtēja kā nevēlamu signālu sabiedrībai, kas varot pasliktināt valsts valodas situāciju kopumā. Kurzemē un Vidzemē šīs likuma prasības īstenošana nevarētu radīt grūtības, toties Latgalē esot cita situācija, un tur, piemēram, būšot grūti nodrošināt nepieciešamo pasniedzēju skaitu, uzskata A.Šlesers. "Ir jau labi dziedāt skaistas dziesmas vēlētājiem, bet, ja to nav iespējams izdarīt, tad tas ir atklāti jāpasaka," saka premjera biedrs. Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks akcentē — pagaidām LPP, kas viņu izvirzīja ministra postenim, kā koalīcijas biedrs atbalsta valdības deklarācijā rakstīto: pastiprināt priekšdarbus, lai mazākumtautību vidusskolu desmitajās klasēs 2004.gadā varētu pāriet uz mācībām latviešu valodā. Pirms izšķirties atlikt izglītības reformu, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, cik skolas ir spējīgas pāriet uz mācībām latviešu valodā, uzskata ministrs. Viņš šā jautājuma izpētei solās dibināt darba grupu un arī pats braukt uz skolām. N.Muižnieks pieļauj, ka atsevišķām skolām, kas nebūs gatavas mācībām latviešu valodā, varētu piemērot "individuālo pieeju", nosakot individuālus pārejas grafikus un "elastību šai procesā". Taču, ja atklāsies, ka individuālie grafiki būs jāizstrādā lielam skaitam mazākumtautību skolu, mācības latviešu valodā būs jāpārceļ uz vēlāku laiku. N.Muižnieks gan vēl nevarēja pateikt, cik lielam nesagatavoto skolu procentam jābūt, lai izšķirtos par reformas pārcelšanu, kā arī nekonkretizēja, uz cik ilgu laiku reforma atliekama. TB/LNNK vēl 7.Saeimā no toreizējā izglītības un ministra Kārļa Greiškalna esot saņēmusi apstiprinājumu, ka pāreja uz mācībām valsts valodā ir sagatavota, teica frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats. Viņš, tāpat kā Jaunā laika frakcijas priekšsēža, vietnieks Artis Kampars atgādināja, ka šī prasība bijusi zināma jau pirms vairākiem gadiem un ir bijis pietiekami daudz laika pārejas sagatavošanai. Ja esot kādi iemesli, kas varētu kavēt likuma īstenošanu, tos vēl ir laiks tos novērst, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Ne tikai TB/LNNK, bet arī JL un ZZS neredzot iemesla mainīt viedokli un piekrist šīs reformas atlikšanai. "Ja kāds atpalicējs gadīsies, viņam būs iemesls pielikt soli. Taču likumā noteiktais ir viens no būtiskākajiem soļiem vienkopienas valsts veidošanā un valsts valodas stiprināšanā," teica M.Grīnblats. Mazākumtautību skolas pirms N.Muižnieka darba grupas jau sācis apmeklēt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL), kurš otrdien vēlreiz Dienai apstiprināja — reformas atcelšanai "nav saredzams neviens iemesls". Individuāls pārejas grafiks pagaidām paredzams "dažām skolām", bet vairākām jākonkretizē vēl šogad nepieciešamā valsts un pašvaldības papildu palīdzība, — sacīja ministra preses sekretārs Artis Jurkevics. Šā gada Izglītības un zinātnes ministrijas pastiprinošo pārejas pasākumu plāns būs zināms tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas. Līdz šim mazākumtautību pedagogi visvairāk bažījušies par savu latviešu valodas prasmi, lai pilnvērtīgi mācītu valsts valodā, un latviešu mācību grāmatu trūkumu. Šajā mācību gadā Latvijā ir 166 krievu un 124 divplūsmu skolas. Latvija nepārsūdzēs spriedumu zviedru kuģa lietā BNS 01/20/03 Latvija nepārsūdzēs Kopenhāgenas Jūras lietu un komerctiesas spriedumu metāllūžņos sagrieztā zviedru kuģa lietā, pirmdien valdības ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets. Tāpat nolemts lietas dokumentiem noņemt slepenības statusu, žurnālistiem pirmdien pavēstīja premjera preses sekretārs Dans Titavs. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers pēc jautājuma izskatīšanas žurnālistiem norādīja, ka, ņemot vērā ārvalstu advokātu ieteikumus, ka vēlamo rezultātu Latvijai panākt ir "diezgan bezcerīgi", valdība nolēma tiesvedību neturpināt, lai nepalielinātu valstij izdevumus. Viņš norādīja arī uz nepieciešamību publiskot lietas materiālus, lai "sabiedrība izvērtē, kas pie tā ir vainīgs". Ministru prezidents Einars Repše norādīja, ka valdības lēmums pēc garām debatēm tomēr bija vienbalsīgs, jo "beidzot ir pienācis brīdis atzīt savu zaudējumu". Repše pauda valdības apņemšanos segt visus izdevumus, kas Latvijai jāsedz, valdība arī centīsies izvairīties no soda sankcijām. Valdība lūgs Finanšu ministriju izstrādāt priekšlikumus par līdzekļu avotu parāda segšanai. Precīzu summu, kas jāmaksā Latvijai, Repše nosaukt nevarēja, norādot, ka informācija par to būs pieejama pēc dokumentu atslepenošanas. Bijušais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš norādīja, ka valdības lēmums nepārsūdzēt spriedumu, visticamāk, nav bijis politisks, bet gan uz ekspertu ieteikumiem balstīts. "Es pieņemu, ka valdība vadījās no ekspertu ieteikumiem, tāpat kā mēs savulaik, kad nolēmām turpināt tiesvedību," sacīja bijušais ministrs. Viņš nevēlējās prognozēt, kurai iestādei būs jāmaksā kompensācija par sagriezto kuģi, taču norādīja: "Par nožēlu, maksātāji kopā būs Latvijas valsts, lai kas arī maksās - Rīgas dome, osta vai valdība." Savukārt bijusī tieslietu ministre Ingrīda Labucka sacīja, ka "lēmums nepārsūdzēt spriedumu šajā situācijā bija laikam vienīgais un pareizais". "Ļoti reti ir precedenti, ka arbitrāžas tiesas spriedums tiek mainīts. Ja pareizi atceros, pēdējais precedents bijis 1999.gadā. Kā redzam, šie dati nav par labu," sacīja Labucka. Viņa arī pauda nožēlu, ka šķīrējtiesa iepriekš neņēma vērā Latvijas argumentus šajā lietā. Jau ziņots, ka Kopenhāgenas Jūras lietu un komerctiesa noraidīja Latvijas prasību neatzīt starptautiskās arbitrāžas tiesas spriedumu, kas Latvijai liek metāllūžņos sagrieztā zviedru kuģa "Swedebalt" lietā maksāt 4 038 761,8 ASV dolārus (aptuveni 2 390 946,51 latu) un soda procentus kuģa īpašniekiem kompānijai "Swembalt AB". Spriedumu astoņu nedēļu laikā var pārsūdzēt Dānijas Augstākajā tiesā. Jau vēstīts, ka "Swembalt" lieta saistīta ar kādu zviedru kuģi, ko 1993.gadā atvilka uz Rīgu, lai būvētu atpūtas un biznesa centru, bet, kad kuģis ilgu laiku stāvēja nevajadzīgs un traucēja kuģu satiksmei, Latvijas iestādes to sagrieza metāllūžņos. Zviedru firma vērsās starptautiskajā arbitrāžas tiesā, un Latvija tiesas procesu zaudēja. Savukārt Latvijas valdība 2001.gadā vērsās Kopenhāgenas Jūras lietu un komerctiesā ar prasību neatzīt starptautiskās arbitrāžas tiesas 2000.gada novembra spriedumu, kas Latvijai nosaka pienākumu kuģa īpašniekiem "Swembalt AB" maksāt vairāk nekā četrus miljonus ASV dolāru plus procentus, kas krāti kopš sprieduma pasludināšanas par katru aizritējušo dienu. Jau ziņots, ka Rīgas Centra rajona tiesa janvārī izskata krimināllietu par sagriezto kuģi, kurā par amatpersonu nolaidību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu apsūdzēti Latvijas pārstāve starptautiskajās organizācijās Kristīne Maļinovska, bijušais Rīgas mērs Māris Purgailis, bijušais Rīgas ostas pārvaldnieka vietnieks Andris Dumpenieks un bijusī Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietniece Laila Medina. Baltijas valstu premjeri sola atvieglot robežu šķērsošanu Diena 01/16/03 Par aktīvu rīcību, lai atvieglotu savstarpējo robežu šķērsošanu, trešdien Baltijas Ministru padomes sēdē Igaunijas ziemeļaustrumos vienojās Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Brazausks, Latvijas premjers Einars Repše un Igaunijas premjers Sīms Kallass. Ministru prezidenti īpaši pievērsās Via Baltica, dzelzceļa projekta Rail Baltica, kā arī kopēja enerģijas tīkla veidošanai starp Baltijas valstīm. Via Baltica projektā joprojām neskaidra ir Polijas attieksme, kas varētu piesaistīt šosejas izbūvei papildu līdzekļus. Lietuvas premjers A.Brazausks tikšanās reizē ar Polijas valdības vadītāju apspriedis šo situāciju, taču pie risinājuma abi neesot nonākuši. Tas izskaidrojams ar citām poļu prioritātēm fondu naudas izlietojumā. "Tas ir absurds, ka cilvēkiem joprojām jāgaida rindās pie robežšķērsošanas punkta," sašutumu par grūtībām robežu šķērsošanā izteica Latvijas valdības vadītājs. "Mēs apspriedām iespēju izveidot papildu zaļos un sarkanos muitas koridorus uz Baltijas valstu robežām, kā arī veikt efektīvāku informācijas apmaiņu starp valstīm," solot pēc atgriešanās Latvijā par to informēt finanšu un iekšlietu ministru, teica E.Repše. Dažās vietās uz Latvijas un Lietuvas robežas joprojām eksistējot dubultā pārbaude, kas veido garas transporta rindas abos virzienos. Ministru prezidenti solīja šādu parādību jau tuvākajā laikā novērst. Baltijas Ministru padomes sanāksmē svarīgu vietu ieņēma arī vienotas enerģētikas sistēmas izveides plānošana. Premjeri bija vienisprātis, ka pirms kopēja enerģētikas projekta tapšanas katrai valstij jāatrisina savas iekšējās problēmas šajā nozarē. Politizē arī Lauku attīstības fondu NRA 01/22/03 Valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds, kas nodarbojas ar kredītu garantēšanu lauksaimniekiem, nav izvairījies no lielās politikas ietekmes. Tiek izmainīta Lauku attīstības fonda padome, no tās izslēdzot Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktori Ingūnu Gulbi un Lauku atbalsta dienesta lauku attīstības daļas vadītāju Ilonu Osīti. Viņu vietā turpmāk Lauku attīstības fonda padomē darbosies partijas Jaunais laiks ieteiktais Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotājs Madars Lasmanis un Vides aizsardzības fonda izpilddirektors Valdis Kaprālis. Lauku attīstības fonds ir valsts akciju sabiedrība, kas izveidota 1994. gadā. Valsts kapitāldaļu turētājs ir Zemkopības ministrija. Lauku attīstības fonds sniedz kredītgarantijas tiem lauku uzņēmējiem, kuriem nav pietiekama seguma aizdevuma saņemšanai. Visticamāk, ka līdzšinējo padomes locekļu aiziešanas iemesls ir politika, jo neprofesionalitātē apvainot nevar ne I. Gulbi, ne I. Osīti. I. Gulbei ir trīs augstākās izglītības un doktores grāds ekonomikā, pieredze starptautiskos projektos. Padomes priekšsēdētājs ir kādreizējais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, bijušais Tautas partijas, tagad Zaļo un zemnieku savienības biedrs Jānis Lapše. Viņš vietu padomē ir saglabājis. Neatkarīgā jau rakstīja, ka arī valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži padomē briest pārmaiņas. Latvijas valsts mežu (LVM) pašreizējā padomes priekšsēdētāja Kārļa Leiškalna vietu, iespējams ieņems kādreizējais satiksmes ministrs Latvijas ceļa biedrs Anatolijs Gorbunovs. Jaunajā padomē Jaunais laiks iesaka Saeimas deputāta kandidātu Arildu Betheru no Saulkrakstu mežniecības, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – bijušo Saeimas deputātu Ventu Balodi, Latvijas Pirmā partija – Limbažu piena vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru. Patlaban LVM padomē strādā K. Leiškalns, I. Gulbe, Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas pārstāvis Harijs Jordāns, Pasaules dabas fonda pārstāvis Uģis Rotbergs un Vides aizsardzības fonda pārstāvis Valdis Kaprālis. ZM budžeta un finanšu departamenta valsts īpašumu uzskaites un privatizācijas nodaļas vadītājs Pēteris Kalaneps Neatkarīgo informēja, ka ZM ir kapitāldaļu turētāja 16 valsts iestādēs: Latvijas valsts meži (99%), Lauku attīstības fonds (99%), Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra (99%), Agroķīmisko pētījumu centrs (99%), Valsts Ciltsdarba datu apstrādes centrs (99%), Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrs (99%), Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija (99%), Bulduru dārzkopības vidusskola (99%), Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola (99%), Barkavas arodvidusskola (99%), Ērgļu arodvidusskola (99%), Ogres arodģimnāzija (99%), Rūjienas arodģimnāzija (86%), Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (98%), Baltic Pulp (33%), Nagļi (neizpirktas valstij piederošas akcijas). 'Trīs miljonu' krimināllieta trīs gadus rindā LETA 01/21/03 Rīgas apgabaltiesa joprojām nav noteikusi precīzu datumu, kad varētu sākt izskatīt pirms trim gadiem saņemto, tā dēvēto "Latvenergo" trīs miljonu lietu. Lieta tiesai tika nodota jau pirms trim gadiem, tās izskatīšana uzticēta tiesnesim Aivaram Kaparšmitam. Tiesneša palīdze aģentūrai LETA skaidroja, ka pašlaik tiesnesis izskata Vjačeslava Goilo krimināllietu. Tā kā nav zināms, cik ilgs laiks tiesnesim būs nepieciešams sprieduma rakstīšanai, citu lietu izskatīšana tuvāko nedēļu laikā nemaz neesot nozīmēta. Līdz ar to nav iespējams arī noteikt, kad varētu tikt izskatīta "Latvenergo" krimināllieta. Kā ziņots, šajā krimināllietas sadaļā apsūdzēti "Latvenergo" bijušais finanšu direktors un tagadējais valdes loceklis Ivars Liuziniks, zvērināts advokāts Armants Čapkevičs, kā arī bijušais "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns un viceprezidents Kārlis Purnis. Liuzinikam uzrādīta apsūdzība pēc LR Kriminālkodeksa (KK) 162.panta 2.daļas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ja tai bijušas smagas sekas. Pēc tā paša panta apsūdzība uzrādīta arī Purnim. Savukārt Birkānam un Čapkevičam apsūdzības uzrādītas pēc KK 144.panta 4.daļas. Birkānam uzrādīta apsūdzība par to, ka, būdams amatpersona, viņš ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli un grupā pēc iepriekšējas vienošanās veicis uzticētās mantas piesavināšanos lielos apmēros. Savukārt Čapkevičam celtā apsūdzība ir līdzīga, bet ne kā amatpersonai. Par KK 144.panta 4.daļā minēto noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu no 5 līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt KK 162.panta 2.daļā minēto noziegumu soda ar brīvības atņemšanu no 2 līdz 8 gadiem. LPP aicinās Satversmē precizēt baznīcas un valsts attiecības Diena 01/22/03 Satversmē paredzēto, ka baznīca ir atdalīta no valsts, Latvijas Pirmā partija aicinās aizstāt ar normu, ka Latvijā nav valsts baznīcas, Dienu informēja LPP valdes loceklis, premjera biedrs Ainārs Šlesers. Šo iniciatīvu atbalsta Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis, kuri jau agrāk esot aicinājuši politiķus precizēt šo formulējumu, jo esot vairākas funkcijas, kuras valsts deleģējusi baznīcai, un šī norma neesot juridiski precīza. To, ka baznīca ir atdalīta no valsts, Saeima noteica 1998.gada rudenī, papildinot pamatlikumu ar nodaļu Cilvēka pamattiesības. Bijušais Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdis Antons Seiksts (LC) Dienai teica, ka neredzot pamatu šā panta grozīšanai, jo "var atdalīt valsti no baznīcas, bet nevar atdalīt sabiedrību, kas piedalās vēlēšanās, no baznīcas un valsts". A.Seiksts uzskata, ka izmaiņu iniciatori izmantojot mehānisku pieeju. Arhibīskaps J.Vanags atzina, ka neviens neesot devis skaidrojumu, ko nozīmējot baznīcas atdalīšana no valsts. Taču viņš, tāpat kā R.Balodis, uzskata, ka šī norma neatbilst realitātei, par ko liecinot, piemēram, kapelānu kalpošana cietumos, laulību reģistrācija baznīcās, ticības mācības finansēšana no valsts budžeta. J.Vanags norādīja arī uz valsts un baznīcas sadarbību sociālajā jomā, ko Dienai kā vienu no valdības darbības virzieniem minēja arī A.Šlesers. "Nav domas radīt klerikālu valsti, bet ir juridiski, konstitucionāli, korekti jāformulē esošā situācija, lai mūsu dzīve atbilstu Satversmei," teica R.Balodis, uzsverot, ka piedāvājums noteikt, ka Latvijā nav valsts baznīcas, nozīmētu, ka neviena baznīca nav dominējošā. J.Vanags un R.Balodis apstiprināja, ka šāds pants esot Igaunijas konstitūcijā. Dienas aptaujātie valdības partiju pārstāvji motivācijas trūkuma dēļ nebija gatavi komentēt šo iniciatīvu, tikai TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats atzina, ka par to varētu diskutēt, kad valstij būs mazāk svarīgu uzdevumu, taču tagad esot jāgroza Satversme saistībā ar iestāju Eiropas Savienībā un nebūtu labi, ja šos grozījumus apgrūtinātu citi priekšlikumi. Šķēle kā 'Dārzs un Drava' reportieris piedalīsies valdības sēdēs BNS 01/16/03 Saeimas deputāta mandātu nolikušais ekspremjers Andris Šķēle pēc aiziešanas no aktīvās politikas vēlētos savām acīm pavērot jaunās valdības darbu, piedaloties Ministru kabineta sēdēs. Šķēle ceturtdien žurnālistiem pieļāva iespēju, ka varētu lūgt žurnāla "Dārzs un Drava" redaktoram dot viņam iespēju akreditēties kā žurnālistam, lai varētu iekļūt valdības ēkā un piedalīties valdības sēdē. "Kļūšu par jūsu kolēģi," smaidot sacīja Šķēle. Savukārt par saviem nākotnes plāniem Šķēle bija noslēpumains. Viņš atzina, ka tuvākā mēneša laikā viņa darba kalendārs ir pilns ar notikumiem "un pie gaidītā brīvlaika, domājams, tik drīz netikšu". Viņš pastāstīja, ka Saeimas ziemas brīvdienu laikā viņam radušās vairākas idejas par nākotni, taču pagaidām nevēlējās tās atklāt. Jāatgādina, ka, saņemot milzīgu ziedu klēpi un aplausus, lielākajai daļai deputātu stāvot kājās, ilggadējais Tautas partijas (TP) līderis un izveidotājs, vairākkārtējs valdības vadītājs Šķēle ceturtdien savā dzimšanas dienā nolika Saeimas deputāta mandātu. Šķēle, pēdējo reizi uzrunājot Saeimas deputātus no tribīnes, atzina, ka "tas dzīves posms, ko esmu pavadījis aktīvajā politikā, ir beidzies, jo pēc dažām minūtēm atsāksies mana, tā teikt, civilā dzīve, kuru ar politiku saistīs vien pilsoņa vēlēšanu tiesības un Tautas partijas biedra karte Nr.270". Viņš pateicās visiem "saviem politiskajiem laikabiedriem", arī tiem, kas bijuši viņa politiskie sāncenši vai pat pretinieki. Šķēle sāka ar pateicības vārdiem bijušajam Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim un prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kuri viņam devuši iespēju trīskārt būt valdības vadītājam. Savā runā Šķēle vislielāko uzmanību pievērsa savienības "Latvijas Ceļš" (LC) politiskajiem nopelniem, izvirzot Latvijas ārpolitiskos mērķus - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Šmitiņam jāatstāj darbs drošības policijā Diena 01/16/03 Iekšlietu ministrijas atestācijas komisija, trešdien uzklausot drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieku Didzi Šmitiņu un izpētot dienesta pārbaudes materiālus par privātfirmai piederošas automašīnas izmantošanu, atzinusi viņu par nepiemērotu augstajam amatam. D.Šmitiņam tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu citos Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestos vai citās valsts iestādēs, bet ne vairs DP. Kā informē IeM preses centrs, atestācijas sēdes laikā izvērtēti dienesta pārbaudes rezultāti par D.Šmitiņa rīcību, izmantojot uzņēmumam Spektrs K piederošo Mercedes Benz personiskām vajadzībām, izpētīti DP iesniegtie dokumenti par policista profesionālo darbību un uzklausīts DP priekšnieka Jāņa Reinika sagatavotais raksturojums. Komisija iepazinusies arī ar slepenu informāciju. Līdzīgi kā dienesta pārbaudē, arī atestācijas komisijas sēdē atzīts, ka D.Šmitiņa darbības ir būtiski kaitējušas DP prestižam un nav savienojamas ar DP vicešefa amatu. Ar komisijas slēdzienu iepazīstināts D.Šmitiņš, kurš lēmumam piekritis, un trešdien to apstiprinājis iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Preses konferencē viņš atzina, ka pēdējā laikā D.Šmitiņš ir izdarījis "diezgan daudz laba". DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse aģentūrai LETA apliecinājusi, ka 13.decembrī D.Šmitiņš un vēl četri policisti apbalvoti par astoņu policistu aizturēšanu, kuriem atsavināti 446 grami heroīna. D.Šmitiņš vadījis šo operāciju. D.Šmitiņš LETA sacījis, ka vēl neesot apradis ar radušos situāciju un viņam vēl daudz kas jāpārdomā, lai varētu sīkāk komentēt komisijas lēmumu. Uz jautājumu, vai viņš nedomā aiziet no iekšlietu struktūrām, policists atbildējis: "Dzīve rādīs." Jāatgādina, ka nākamnedēļ Ogres rajona tiesa turpinās izskatīt D.Šmitiņa prasību pret Ministru prezidentu Einaru Repši par goda un cieņas aizskaršanu. Policists uzskata par nepatiesām E.Repšes publiskotās aizdomas, ka D.Šmitiņš varētu būt saistīts ar kontrabandas piesegšanu. ""Latvijas Ceļš" vienmēr paliks tās Latvijas politiskās vēstures daļa, kuras vainagojums bija Kopenhāgena un Prāga," sacīja Šķēle. Steidz pieteikt pirmklasniekus NRA 01/16/03 Rīgas vispārizglītojošajās mācību iestādēs ceturtdien sākās bērnu pieteikšana pirmajai klasei 2003./2004. mācību gadam. Arī nākamajā mācību gadā Rīgā būs spēkā mikrorajonu princips, kas gan neizslēdz iespēju pretendēt uz brīvajām vietām jebkurā skolā. Attiecīgajā skolā noteikti būs jāuzņem tie bērni, kuriem tā ir tuvākā izglītības iestāde saskaņā ar teritorijas iedalījumu mikrorajonos. Šis princips nav attiecināms tikai uz mazākumtautību izglītības iestādēm: Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolu, Poļu sākumskolu, Ukraiņu vidusskolu, Lietuviešu vidusskolu, Igauņu vidusskolu, Baltkrievu pamatskolu un Š. Dubnova v. n. Rīgas ebreju vidusskolu. Kā Neatkarīgajai pastāstīja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ingūna Almbauere, pirmajā pirmklasnieku pieteikšanās dienā departamentā nav ienākušas lielas sūdzības par tās norises gaitu. "Koriģējams ir jautājums par pieteikumu pieņemšanas laikiem, jo atsevišķās skolās darba laiki ir ierobežoti," atzina I. Almbauere. Strādājošajiem vecākiem ir sarežģīti nodot pieteikumus šajā darba laikā, tāpēc plānots, ka visām skolām tiks ieteikts vismaz vienu dienu nedēļā pieteikumus pieņemt līdz pulksten 18 vai 19. Šādu ierosinājumu vakar skolu direktoriem grasījās iesniegt arī departamenta direktora vietnieks skolu jautājumos Guntis Helmanis. Pēc departamenta rīcībā esošās informācijas, bērnu pieteikšana mācībām pirmajā klasē noritējusi itin rāmi, vienīgi Rīgas V. Zālīša pamatskolā un vēl dažās skolās izveidojusies rinda. Kā aģentūrai LETA pastāstīja šīs skolas direktore Lilita Segliņa, vecāku aktivitāte bijusi ļoti liela, un kopumā pirmajai klasei reģistrēti jau 92 bērni. Pavisam 2003./2004. mācību gadā V. Zālīša pamatskolā paredzēts uzņemt divas pirmās klases - ap 60 bērnu. L. Segliņa pieļāva, ka nāksies atvērt trīs pirmās klases un uzņemt 90 bērnu. Uz brīvajām vietām attiecīgajās skolās priekšrocība būs tiem bērniem, kuriem tajā jau mācās brālis vai māsa, kā arī skolas pedagogu un darbinieku bērniem. Pārējie tiek uzņemti pieteikumu iesniegšanas kārtībā. Pieteikt bērnus skolai Rīgā varēs līdz 28. martam. Veidos terminoloģijas datu bāzi LETA 01/17/03 Lai nodrošinātu sabiedrības pieejamību informācijai, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) nolēmusi izveidot terminoloģijas datu bāzi un informācijas portālu, aģentūru LETA informēja asociācijas valde. Kā paskaidro LITTA, viens no svarīgākajiem uzdevumiem latviešu valodas nostiprināšanā ir tās lietošana visās dzīves situācijās, arī zinātnē un tehnikā. Šobrīd Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija un 22 nozaru apakškomisijas darbojas, lai sistematizētu zinātniskos un tehniskos terminus latviešu valodā. Šādas sistēmas izstrāde un ieviešana ir sarežģīts projekts, tāpēc, lai izvēlētos optimālo risinājumu, LITTA vakar izsludinājusi atklātu konkursu par tiesību piešķiršanu veikt vispārpieejamas latviešu valodas terminoloģijas datu bāzes - vārdnīcas izstrādi, izvietošanu un uzturēšanu. Oficiāli apstiprināto terminu datu bāze eksistē jau vairākus gadus, taču tā nav visiem brīvi pieejama, norāda sabiedriskā organizācija. Tāpēc projekta mērķis ir radīt programmatūru, kas ļautu ikvienam interneta lietotājam bez maksas izmantot terminu datu bāzi, bet terminologiem - strādāt ar datu bāzi, to regulāri papildinot. Tā kā valsts līdz šim nav varējusi atrast nepieciešamo finansējumu, iesaistīties nolēmusi LITTA. Jaunā portāla virsuzdevums būs sekmēt latviešu valodas attīstību un tās lietošanu. Datu bāzē tiks iekļauti ne tikai informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozaru termini, bet arī citu nozaru termini. Tādējādi LITTA plāno atbalstīt LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aizbildnībā esošās Valsts valodas komisijas darbu. LITTA valde uzskata, ka Terminoloģijas datu bāzes un informācijas portāla izveide būs nozīmīgs ieguldījums politiķu deklarētās e-Latvijas būves pamatos. Kā atzina asociācijā, kopējās projekta izmaksas būs zināmas pēc pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas, bet sākotnējo mērķa maksājumu veiks LITTA dalīborganizācija - mobilo telekomunikāciju operators SIA "Latvijas Mobilais telefons". Interneta lietotāju skaits pērn sasniedz 25% BNS 01/16/02 Pagājušā gada decembrī Latvijā internetu izmantoja 25% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, ziņo Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele. Pavisam pērnā gada decembrī internetu lietoja 310 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir pieaugums par 100 tūkstošiem, salīdzinot ar 2002.gada janvāri, kad internetu lietoja tikai 210 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Savukārt, kā jau ziņoja DELFI, pēc jaunākajiem BMF/TNS datiem vismaz reizi pusgadā Internetā viesojušies 387 tūkstoši cilvēku jeb 21% no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, vasaras, BMF/TNS pētījumu Interneta lietotāju skaits ir pieaudzis no 16% līdz 21% jeb par 86 tūkstošiem cilvēku. BMF/TNS savā pētījumā norāda, ka pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir 1 824 000 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Gudele arī informēja, ka aptuveni 10% mājsaimniecību mājās ir dators, bet tikai apmēram 9% ir arī interneta pieslēgums. Viņa norādīja, ka galvenie interneta izplatības kavēkļi joprojām ir datoru trūkums, kā arī nepietiekamas prasmes un zināšanas, īpaši to iedzīvotāju paaudzei, kam ir vairāk nekā 35 gadi un kuri skolā nav apguvuši zināšanas par datoriem un internetu. Gudele arī pauda, ka joprojām saglabājas būtiskas atšķirības interneta lietotāju blīvuma ziņā starp pilsētām un lauku rajoniem, lai gan teorētiski internetu piedāvāt ir iespējams praktiski visā Latvijas teritorijā. Viņa gan atzina, ka vēl ir atsevišķi pagasti, kuros ir problēmas ar interneta pakalpojumu nodrošināšanu to atrašanās vietas dēļ. Viņa prognozēja, ka šogad ekonomiski aktīvo interneta lietotāju skaits Latvijā varētu sasniegt sliktākajā gadījumā 400 tūkstošus, bet, ja turpināsies līdzšinējā ekonomiskā augšupeja un pieaugs iedzīvotāju informētības līmenis, tad lietotāju skaits varētu pieaugt pat līdz 450 tūkstošiem. Asociācijas vadītāja izteica cerību, ka šogad varētu pieaugt arī datoru lietotāju skaits, jo datortirdzniecības uzņēmumi sadarbībā ar finanšu institūcijām piedāvā arvien izdevīgākas datoru iegādes kreditēšanas iespējas. Gudele atzina, ka būtiska loma datoru iegādē ir arī kopējai valsts politikai. Piemēram, iespējams piemērot mazāku ievedmuitu datorprodukcijai, vai arī, līdzīgi kā tas bija Zviedrijā, piemērot nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas finansē datoru iegādi saviem darbiniekiem. Valodnieku lielie plāni bez miljona Diena 01/20/03 Kaut arī nav piepildījies Valsts valodas komisijas (VVK) sapnis un latviešu valodas stiprināšanai valsts pagaidām vēl nav piešķīrusi pērn steigā valodnieku aplēsto vienu miljonu latu, pēc pirmā darbības gada Valsts prezidentes rosinātā VVK neslīgst bezcerībā, bet gan iecerējusi lielus plānus - izveidot Valsts valodas aģentūru, kas konkursa kārtībā piešķirtu finansējumu un administrētu latviešu valodu veicinošus projektus. VVK priekšsēdētāja, dzejniece Māra Zālīte apgalvo - viņa nākotnē raugoties optimistiski, jo jaunajā valdībā un Saeimā jūtot ieinteresētību stiprināt latviešu valodas pozīcijas. Tā esot nepieciešama tieši patlaban, kad Latvija stāv uz Eiropas Savienības (ES) sliekšņa, jo iedzīvotāju attieksme pret valodu un drošība par latviešu valodas ilgdzīvošanu varētu izrādīties viens no būtiskākajiem kritērijiem, referendumā izšķiroties par vai pret valsts dalību ES. Vienlaikus M.Zālīte piebilst - ja VVK tomēr netiks nepieciešamais finansējums, "es tiešām pārdomāšu demisijas iespēju". "Viena gada laikā kardināli nevar mainīt valodas situāciju valstī," saka M.Zālīte. Tomēr viņa uzskata, ka komisija, intensīvi strādājot, likusi pamatus latviešu valodas pozīciju stiprināšanas sākumam, jo viens no VVK apjomīgākajiem 2002.gada darbiem ir Latviešu valodas attīstības valsts programmas koncepcijas radīšana. Uz programmas bāzes iecerēts veidot latviešu valodas nostiprināšanas un attīstības politiku. Koncepcijā raksturota latviešu valodas pašreizējā situācija un Latvijas valodas politikas novērtējums no 1988. līdz 2002.gadam, kā arī ieskicētas valodas politikas pamatnostādnes un stratēģija līdz 2013.gadam. Kā galvenie valodu stiprinošie aspekti izvirzīti valodu statusa juridiskā nodrošināšana, valsts un citu valodu apguve un latviešu valodas zinātniskā izpēte, kopšana un attīstīšana. Koncepcija nodota publiskai apspriešanai, un priekšlikumi iesniedzami līdz martam. Bez koncepcijas izstrādes VVK lepojas arī ar vairākiem jau realizētiem vai patlaban īstenojamiem projektiem, kam valsts pērn atrada nepilnus 79 000 latu steidzamāko projektu realizēšanai, piemēram, latviešu valodas kultūras mācīšanai augstskolās, valodas vortāla www.vvk.lv izveidei. Viens no apjomīgākajiem projektiem, ko VVK šogad gatavojas realizēt, ir Valsts valodas aģentūras (VVA) izveide. M.Zālīte aģentūru tēlaini dēvē par VVK rokām, jo iecerēts, ka tā nodarbosies ar praktisku lietu - finansējuma sadali valodas stiprināšanas projektiem. Latvijā jau līdzīgi valsts un arī piesaistīto ārvalstu finansējumu noteiktām jomām administrē, piemēram, Kultūrkapitāla fonds un Sabiedrības integrācijas fonds. VVA šāgada valsts budžeta projektā ieplānoti 200 000 latu, ko M.Zālīte sākumam uzskata par pietiekamu summu, jo, ņemot vērā, ka valsts budžetu varētu apstiprināt tikai krietni uz pavasara pusi, VVA darbu sāktu jūnijā. "Noteikti sāksim visu procesu pilnīgi no jauna, jo pagājušajā gadā līdzekļi bija absolūti ierobežoti," - tā M.Zālīte, stāstot, ka valodas pozīcijas stiprināšanas projektiem VVA sludinās konkursu. VVK pērn izstrādātajiem projektiem prasīja ap 300 000 latu, taču saņēma toreizējā valdības vadītāja Andra Bērziņa padomnieku kritiku, ka finansējuma pieprasījumā nav izvirzītas prioritātes, trūkst analīzes un pamatojuma naudas prasījumu pozīcijām. Tolaik VVK skaidroja, ka nav finansisti, tādēļ finansējuma pieprasījumu sastādījuši, kā mācēdami. M.Zālīte tagad saka - pērnajiem projektiem īpašas priekšrocības dotas netiks un uz šā gada naudu tiem būs iespēja konkurēt ar jaunajiem projektiem. Un to būšot daudz, jo "vajadzības kā akmeņi no lauka lien ārā". Daudz projektu no skolām, augstskolām tikšot iesniegti izglītības jomā, arī pētniecībā līdz šim naudas resursi bijuši ierobežoti, tādēļ "zinātniskās institūcijas cieš badu burtiskā nozīmē", nespējot izdot iecerētās vārdnīcas un grāmatas par valodniecību, tās vēsturi, aktuālajiem valodas jautājumiem. Ne mazāk vajadzību esot arī terminoloģijas veidotājiem, jo, valstij ieejot starptautiskā apritē, aizvien vairāk rodas pārtulkojamu un jaunradāmu terminu un patlaban esot aptuveni 40 000 terminu, kas nav apstiprināti un nevar ieplūst valodas apritē, stāsta VVK priekšsēde. Tomēr, domājot par prioritātēm, M.Zālīte saka: "Latviešu valodas likteni nākotnē neizšķirs tas, vai mēs atjaunosim mīkstināto ŗ vai "reitinga" vietā lietosim kādu latviskāku vārdu, bet gan patlaban vissvarīgākā joma - datorlingvistika." Pašreiz notiekošo viņa salīdzina ar Gūtenberga efektu - kad izgudroja drukājamo mašīnu, saglabājās tikai tās valodas, kas spēja "pārcelties" uz drukāto vidi. Arī attīstoties datortehnoloģijām, izzudīs valodas, kas "nepārcelsies" uz elektronisko vidi, tādēļ VVK, kas, visticamāk, pildīs VVA padomes funkcijas, kā vienu no galvenajām prioritātēm naudas sadalē varētu izvirzīt latviešu valodas piemērošanu datorvidei. "Lai katrs bērns, mājsaimniece, profesors ar datoru var runāt latviski, turklāt lai latviešu valodu var lietot visās programmās," - tā M.Zālīte. Kā otru prioritāti viņa min valsts valodas nostiprināšanu ikdienas vidē, jo, viņasprāt, patlaban vēl latviešu valodas lietotāji, īpaši Latgalē un lielpilsētās, nejūtas droši par valodas ilgtspēju, taču valstij ir jārūpējas, lai pieaugošajā valodu konkurencē latviešu valoda neciestu un nepazustu. Rosina atteikties no dzīvā ekrāna deju koncertā NRA 01/17/03 23. vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejas pirmajā šā gada sēdē 16. janvārī tās locekļi izteica šaubas par deju lieluzveduma Mana pasaule scenogrāfijas ieceri - dzīvo ekrānu. 23. vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejas pirmajā šā gada sēdē 16. janvārī tās locekļi izteica šaubas par deju lieluzveduma Mana pasaule scenogrāfijas ieceri - dzīvo ekrānu. Atteikšanās tiek pamatota ar drošības apsvērumiem, kā arī ļautu ietaupīt ap 160 tūkstošiem latu. Sākotnēji dziesmu svētku budžets bija ieplānots gandrīz četru miljonu latu apmērā. Valdība to pieprasīja samazināt, un pašlaik dziesmu svētku rīcības komiteja plāno iekļauties divas reizes mazākā - divu miljonu latu budžetā. Kā vakar sēdē norādīja rīcības komitejas un dziesmu svētku biroja vadītājs Romāns Vanags, galvenokārt izdevumi samazināti tehniskajām vajadzībām. Lielākās diskusijas sēdē izcēlās par deju lieluzveduma mākslinieka Aleksandra Busses ieceri Daugavas stadionā izveidot īpašu konstrukciju - dzīvo ekrānu. Apmēram 25 metru augsto konstrukciju pusapļa formā aizpildītu četrsimt cilvēki, kuri, piestiprināti ar drošības jostām, mainītu krāsainus audumus vai vairogus, veidojot ar dejotājiem laukumā saskaņotus rakstus. Izmaksas dzīvajam ekrānam būtiski palielina drošības jostu iegāde - kopumā ap 40 tūkstošiem latu. Mākslinieka iecere bija abās pusēs no dzīvā ekrāna novietot milzīgas auduma buras, kuru nostiprināšanai būtu vajadzīgi arī betonēšanas darbi stadionā. Konstrukcija izmaksātu ap 160 tūkstošiem latu, betonēšanas darbu dēļ sporta nodarbības stadionā būtu jāpārtrauc jau mēnesi pirms svētkiem. Pret to iebilda Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, norādot arī pret nepietiekamo drošību paredzētajā dzīvā ekrāna konstrukcijā. Arī kultūras ministre Inguna Rībena izteicās, ka viņai šī konstrukcija neliekoties pārliecinoša no tehniskā risinājuma viedokļa. Iebildes no drošības viedokļa bija arī citiem rīcības komitejas locekļiem, norādot, ka pašreizējos apstākļos ideja praktiski nav īstenojama. Budžeta taupīšanas nolūkos samazinātas arī svētku dalībnieku ēdināšanas izmaksas. Sākotnēji šim mērķim bija paredzēti trīsarpus latu dienā katram dalībniekam. Lai varētu nodrošināt divarpus latus dienā, vēl, pārdalot citus izdevumus, nepieciešams ēdināšanai atvēlēt 419 575 latus. K. Šadurskis sēdē rosināja domāt par iespējamu paredzētā deju lieluzveduma seguma maiņu, jo pašlaik paredzētais segums lietus laikā varētu neglābjami sabojāt zālienu Daugavas stadionā. Dziesmu svētki šogad notiks no 29. jūnija līdz 6. jūlijam. Jau divas dienas pirms to atklāšanas Ķīpsalas izstāžu kompleksā sāks darboties tautas lietišķās mākslas izstāde. Svētku atklāšana aizsāksies 29. jūnijā ar garīgās mūzikas koncertu Rīgā, Doma baznīcā. Koncertu vadīs diriģents Māris Sirmais. Tajā paredzēts atskaņot tikai latviešu autoru garīgo mūziku. Pēc tam Doma laukumā sekos svētku atklāšana ar speciāli šim mērķim rakstītu skaņdarbu, kura mūzikas autors ir Juris Karlsons, vārdus sarakstījusi Māra Zālīte. Dziesmu svētkos notiks vēl vairāki pasākumi, piemēram, simfoniskā orķestra koncerts, kurā plānots atskaņot arī Pētera Plakida skaņdarbu, kas rakstīts speciāli jaunajai un talantīgajai vijolniecei Baibai Skridei. Būs arī jauniešu koru koncerts, kurā spēlēs arī speciāli izveidots jauniešu simfoniskais orķestris. Iecerēts arī līdz šim svētkos nebijis speciāls vīru un sieviešu koru koncerts, plānots, ka būs arī speciāls Amerikas latviešu koru koncerts un vēl citi pasākumi. 5. jūlija vakarā vienpadsmit stundu bez pārtraukuma Doma laukumā muzicēs orķestri. Noslēgums paredzēts Mežaparka estrādē; raitā tempā bez pārtraukumiem koncerts turpināsies divas ar pusi stundas. Repšes atpūtas braucienus sedz nodokļu maksātāji LETA 01/20/03 Premjerministra Einara Repšes brīvdienu atpūtas braucieni tiek segti no nodokļu maksātāju naudas, jo slēpot ārpus Rīgas viņš dodas ar dienesta auto, šodien ziņo laikraksts "Diena". Premjera palīgs Dans Titavs laikrakstam to skaidrojis ar drošības pasākumiem, jo premjera apsardze prasot, lai arī brīvdienās Repše pārvietotos ar dienesta auto. Minēto premjera rīcību par ētikas pārkāpumu nosaukusi sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Diāna Kurpniece un to negatīvi vērtē arī premjera pārstāvētās partijas "Jaunais laiks" ētikas kodeksa projekta autore Liena Muskare. Viņuprāt, cilvēkam, kurš apelē pie augstiem morāles principiem un noteicis valstī taupības režīmu, tomēr būtu jāprot sava rīcība saskaņot ar drošības pasākumiem. "Premjers 24 stundas diennaktī ir premjers, pat ja viņš brauc apsveicināties ar māti, tādēļ nav tiesīgs izmantot savu mašīnu. Tāda ir drošības dienestu prasība," laikrakstam skaidrojis Titavs, akcentējot, ka auto izmaksas arī brīvdienām ir iekļautas premjera apsardzes dienesta budžetā. Vairāki aculiecinieki "Dienu" esot informējuši, ka valdības vadītājs brīvdienās iecienījis slēpošanu Siguldas Kaķīškalnā, kur viņš manīts, traucoties no kalna. Premjeru ne tikai darbdienās, bet arī atpūtas brīžos "atbilstoši apdraudētības līmenim" apsargājot drošības policija (DP), un, kaut arī vienkārša vērotāja acij šķiet, ka premjers uz kalna ir viens pats, miesassargi tomēr viņam esot līdzās, atsaucoties uz DP priekšnieku Jāni Reiniku, stāstījusi viņa palīdze Kristīne Apse. Arī viņa uzsvērusi - drošība prasa, lai premjers arī brīvdienās pārvietotos DP nodrošinātā auto. Reiniks gan atturējies komentēt, vai miesassargi Repšem liegtu pašam nopirkt degvielu brīvdienu braucieniem. Bijušajam premjeram Andrim Bērziņam ar miesassargiem bijusi vienošanās, ka brīvdienās premjers neizmanto viņu pakalpojumus. Atpūtas braucienos Bērziņš pārsvarā pārvietojies ar personīgo auto, tomēr, ja arī brīvajā laikā izmantota dienesta mašīna, premjers brauciena izmaksas neesot sedzis, stāstījis kādreizējais Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš. Muskare uzskata - "no morālā viedokļa" būtu daudz prātīgāk, ja Repše "par tiem santīmiem" brīvdienās pats pirktu degvielu, jo "ar sīkumiem sākas lielas lietas". Arī Kurpniece laikrakstam sacījusi - attaisnojami būtu, ja premjers, "vakarā braucot mājās, piestāj pie veikala, lai nopirktu maizi un desu", taču atpūtas braucienos tērētu savu naudu. Pretējā gadījumā Repšes rīcība "neatspoguļo taupības režīmu, ko viņš pats izvirzījis", paudusi Kurpniece. Ventspilī ņirb krāšņi brunči NRA 01/20/03 Ventspils Nacionālo kultūras biedrību asociācija svētdien, iesaistot atrakcijās dažādu tautību iedzīvotājus, pilsētas Rātslaukumā krāšņi svinēja slāvu tautas svētkus Svjatkas. Svētie vakari jeb Kolādas jeb Svjatkas tiek svinēti divas svētku nedēļas - no 7. līdz 19. janvārim. Svētku noslēgums Latvijas rietumu pilsētā Ventspilī izskanēja ar skaņām dziesmām, kuras akordeona pavadījumā izpildīja lielos, puķainos lakatos tērptas slāvu folkloras zinātājas un uzturētājas. Ventspilnieki Svjatkās vēlēja cits citam daudz laimes jaunajā gadā un pelēkajā, drēgnajā dienā ienesa svētku izjūtu. Svētkos priekšnesumus rādīja 2. un 6. Ventspils vidusskolas skolēni, pasākumā piedalījās slāvu ansambļi Zdravica, Slavjaņe, Mrija, bērnu teātris Mēs. Dejas mākslu un krāšņos tērpus demonstrēja arī no Rīgas atbraukušais tautas deju ansamblis Ivuška. Svjatkām, līdzīgi kā citiem svētkiem, ir savi rituāli un tradīcijas: parasti svinēšanu papildina bagātīgi klāts galds ģimenes maltītei, galdā liekot daudz ēdienu. To skaitam noteikti jābūt nepāra. Vēl Svjatkās raksturīga ķekatās iešana, maģiski rituāli, pareģojumi, senas paražas, zīlēšana. Tas viss bija redzams un izbaudāms arī svētku programmā Ventspilī, kur netrūka ne atrakciju, ne zīlēšanas, ne deju konkursu un pat krievu karaokes, kas nosalušos svētku viesus mudināja dejot. Mazos venstpilniekus priecēja izjādes ar poniju. Zīlēšanai svētkos izmanto sīpolus, vasku, ūdens bļodu, gredzenus. Var zīlēt arī ar ēnām, skatoties spogulī, zīlēt ar riekstu čaumalām. Svētkos bija ieradies arī Krievijas Federācijas ģenerālkonsuls Liepājā Vjačeslavs Semjonovs. Viņš Ventspils skolām bija atvedis dāvinājumu - bērniem domātas grāmatas Sveika, Krievija. V. Semjonovs izteica cerību, ka grāmatas būs interesanta lasāmviela un izziņas materiāls ne tikai mazajiem un ne tikai skolēniem, kuriem krievu valoda ir dzimtā, bet arī tiem, kuri krievu valodu apgūst kā svešvalodu. Konsuls Liepājā solīja, ka šis neesot pēdējais Krievijas grāmatu dāvinājums Latvijas skolām. Laiks vēl joprojām ir samērā stabils – gaisa temperatūra dienā pārsvarā tu- ras ap 0oC, naktī termometra stabiņš noslīd līdz -3oC, vietām – līdz -5oC. Nokrišņi tikpat kā nav nedz sniega, nedz lietus veidā....bet iepriekš sa- snigušais sniegs pamazām kūst. Ielas un ietves ir sau- sas, jo, pateicoties spēcīgajām vēja brāzmām, lielās peļķes ir nožuvušas. Brīžiem uzspīd saulīte, taču pārsvarā laiks ir apmācies. Dažus rītus bija diezgan bieza migla, kas traucēja pārvietošanos... Anda