K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 283: 2003. g. 23. – 29. janvāris Briestošajā Irākas krīzē Latvija lavierē starp Eiropu un ASV Diena 01/29/03 Arvien skaidrāk iezīmējoties viedokļu atšķirībām par briestošo krīzi Irākā starp "veco Eiropu", kas vēlas ļaut turpināt darbu ieroču inspektoriem, un ASV, kuru pacietība sāk izsīkt, Latvijas amatpersonas savās publiskajās runās cenšas lavierēt un izvairās no skaidras atbildes, kā pusē valsts nostāsies. Trešdien Nacionālās drošības padomē ārlietu un aizsardzības ministri ziņos, kādi ir Latvijas rīcības varianti dažādās situācijās, bet pirms sēdes tas netiek atklāts. "Taisnība ir abām pusēm - ir inspektoriem jāturpina savs darbs, bet viņi nevar strādāt bezgalīgi. Bet lēmums ne no vienas puses nav pieņemts, līdz ar to nav izvirzījies jautājums, kurā pusē mums nostāties," Dienai otrdien teica premjers Einars Repše (JL). Sarunas ar vairākām amatpersonām vedina domāt, ka lavierēšanā starp Latvijas ārpolitikai svarīgajām interesēm - Eiropu kā ES pamatakmeni un ASV kā NATO ietekmīgāko spēku - Latvija tomēr vairāk sliecas atbalstīt Savienoto Valstu nostāju, tiesa, uzsverot, ka vēlētos redzēt spēka lietošanu pret Irāku akceptē ANO. "Neapšaubāmi, Latvija vienmēr ir teikusi, ka ASV ir mūsu stratēģiskais sabiedrotais, un premjers to ir teicis publiski, ka mēs būsim uzticīgi savām saistībām. Ja amerikāņi izšķiras un to dara, mēs esam teikuši, ka mēs būsim uzticīgi tām saistībām, kas mums ir kā NATO jaunajai dalībvalstij," atklāti saka ārlietu ministre Sandra Kalniete. Intonācijā, kādā cilvēki izrunā neskaitāmas reizes teiktas lietas, S.Kalniete uzskaita - Latvija piekrīt, ka Irāka ir jāatbruņo, uzskata, ka inspektoriem ir jāļauj strādāt, pēc ANO ieroču inspektoru ziņojuma var secināt, ka trūkst atbilžu uz virkni jautājumu, bet kaut ko vairāk par Latvijas iespējamo nostāju teikt pašlaik būtu bezatbildīgi, lēmumi nav pieņemti. Arī Saeimas deputāti šoreiz ir vienisprātis, ka Latvijai ar nostājas formulēšanu nav jāsteidzas. "Tagad neko nevar pateikt, jo nianses nav skaidras, un tas būtu ārpolitiski ļoti tuvredzīgi. Ja Irāka atsakās sadarboties ar ANO, tad Latvija varētu atbalstīt ASV nostāju, bet, kā jau teicu, viss atkarīgs no faktiem," Latvijas Pirmās partijas pārstāvi Oskaru Kastēnu citē BNS. Ārlietu komisijas vadītāja Inese Vaidere (TB/LNNK) uzskata, ka Latvijai savu viedokli vajadzētu saskaņot ar pārējām Baltijas valstīm. "Pavaicājiet man kaut ko vieglāku," jautāts, kur Latvijai briestošajās ASV un Eiropas domstarpībās vajadzētu nostāties, nopūšas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš. "No vienas puses, ir jāatceras, ka mēs Eiropā dzīvojam, bet, no otras puses, ja mēs esam NATO..." saka A.Lejiņš. Viens esot skaidrs - Latvijai jāturas pie viedokļa, ka uzbrukumam Irākai nepieciešama ANO Drošības padomes rezolūcija. Pildot sabiedrotā saistības, Latvija varētu piedāvāt mediķus, bet ne kaujas vienības. Pilsētas un pagastus gaida grūts gads NRA 01/29/03 Otrdien ministri valdības komitejas ārkārtas sēdē, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, neatbalstīja pašvaldību papildu prasības finansējuma palielināšanai. Tomēr finanšu ministrs Valdis Dombrovskis solīja, ka šā gada budžeta grozījumos varētu tikt iekļauti vairāki investīciju projekti. Vienošanās un domstarpību protokols jāiesniedz Saeimā kopā ar šā gada valsts budžeta projektu. "Labi, ka sēdē piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, ministri tieši no viņiem varēja dzirdēt par rūpēm konkrētās pašvaldībās. Jā, valdība nepalielināja finansējumu, bet viņi vismaz palika domīgi daudzos jautājumos," pēc sēdes Neatkarīgajai sacīja LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Pēc valdības aprēķiniem, pašvaldību minimālā finanšu nepieciešamība ir vismaz 236,08 miljoni latu, pēc LPS aplēsēm - ne mazāka kā 247,56 miljoni latu. Pašlaik protokola projektā pašvaldību ieņēmumi 2003. gadā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek paredzēti 239,17 miljonu latu apmērā, no nekustamā īpašuma nodokļa - 43,44 miljonu latu apmērā, no iekšējiem nodokļiem par pakalpojumiem un precēm - 1,8 miljonu latu. Valdības un LPS prognozes par pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem atšķiras sadaļā par pašvaldību nenodokļu ieņēmumiem un ienākumiem no maksas pakalpojumiem. Protokola projektā paredzēta vienošanās 2003. gada budžetā iecerēt pašvaldībām dotācijas administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei un reģionālo attīstības aģentūru darbības veicināšanai 0,53 miljonu latu apmērā. Taču par dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā viedokļi atšķiras: valdība piedāvā 7,68 miljonu latu dotāciju, LPS - 8,67 miljonu latu dotāciju. Protokola projektā arī paredzēta vienošanās par mērķdotācijām no valsts budžeta pedagogu darba samaksai - 121,31 miljons latu. Valdība pārējām mērķdotācijām piedāvā 5,45 miljonus latu, savukārt LPS viedoklis par šo sadaļu ir 23,71 miljons latu. Sadaļā par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem abas puses vienojušās, ka pašvaldību sniegto galvojumu maksimālā apjoma pieaugums 2003. gadā ir 9 miljoni latu. Taču pašvaldības vēlas kopējo aizdevumu pieauguma maksimālo limitu noteikt 29 miljonu latu apjomā, bet valdība piedāvā šo limitu 15,28 miljonu latu apmērā. 20 pašvaldībām budžets šogad būs mazāks nekā pērn. Tomēr šajā ziņā ir progress, jo pirms diviem gadiem 100 pašvaldībām bija mazāks budžets, pērn - 30 pašvaldībām. Valdība nepiekrita palielināt budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par gandrīz miljonu latu, ko pašvaldības prasīja minimālās algas palielināšanas nodrošināšanai. Dotācija palika iepriekš valdībā pieņemtajā līmenī - 7,15 miljoni latu. Līdz ar to pašvaldībām to nāksies segt no sava budžeta. Pašvaldībām likumu grozījumu dēļ jāuzņemas jauni pienākumi par 100 miljoniem latu: piemēram, tām ir jānodrošina garantētā sociālā palīdzība ikvienam iedzīvotājam, kura ienākumi ir mazāki par 21 latu, ir jāgarantē jauno sanitāro un higiēnas normu nodrošināšana ne tikai jaunuzceltajās mācību iestādēs, bet visās skolās. A. Jaunsleinis uzskata, ka valsts līdzdalībai pašvaldību finansu izlīdzinājumā vajadzētu būt daudz lielākai. Ja pašvaldību iemaksa būtu identiska ar valsts iemaksu, par daudzām lietām, piemēram, minimālās algas paaugstinājuma apmaksu, nemaz nebūtu jādiskutē. A. Jaunsleinis saka: "Ja salīdzinām Latvijas un Skandināvijas valstu situāciju pašvaldību jomā, tad pienākumu ziņā esam vienādi, bet sadalījumā starp valsts un pašvaldību budžetu atšķirības ir būtiskas: Skandināvijā puse finansējuma nāk no pašvaldībām, otra - no valsts. Latvijā no valsts budžets ir tikai 20 procentu. Jo lielāki būtu pašvaldību budžeti, jo labāk justos Latvijas iedzīvotāji, viņi uzreiz justu šo palielinājumu." Viņaprāt, ir jāpārskata investīciju veidošanas principi, jo ir pašvaldības, kuras divpadsmit gadu nav saņēmušas valsts investīcijas. Valdība nepiekrita palielināt izdevumus pašvaldību sākto investīciju projektu turpināšanai, arī Kuldīgas sporta halles būvniecības pabeigšanai. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka Kuldīgas pilsētas vadības iesniegtā tāme par projekta izmaksām likusies nedaudz pārspīlēta, taču viņš piekrita, ka nākotnē šis objekts ir jāpabeidz. Valsts kontrolieris Raits Černajs aicināja valdību izvērtēt pašvaldību attieksmi pret valsts investīcijām, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Kuldīgas nepabeigtās slimnīcas gadījumā pašvaldības vadītājs devis rīkojumu pusi no valsts investīcijām, kuras kopumā bija 900 tūkstošu latu, norakstīt kā nebijušas. Jāuzsver, ka vakar, kā vēsta aģentūra LETA, tiekoties ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters atzina, ka nespēj pamatot pašvaldību investīciju programmas samazināšanu no pieprasītajiem 14,7 miljoniem līdz 3,96 miljoniem latu. I. Gaters uz komisijas sēdi bija ieradies ar trim pašvaldību investīciju projektu sarakstiem. Pirmajā sarakstā bija iekļauti projekti, kuri tiek realizēti jau vairākus gadus. Šiem projektiem šogad no valsts budžeta tika prasīts finansējums 7,2 miljonu latu apmērā, Ekonomikas ministrija šo pieprasīto summu "pēc saviem kritērijiem" samazinājusi līdz 5,6 miljoniem, bet Finanšu ministrija - līdz 3,6 miljoniem latu. I. Gaters atzina, ka viņam kā diplomētam arhitektam ir grūti saprast tāda samazinājuma kritērijus. Otrajā sarakstā ir iekļauti pašvaldību investīciju projekti, kuru realizācija sākta pērn. Šiem projektiem šogad tiek prasīti 3,4 miljoni latu, bet valdība pagaidām ir izteikusi atbalstu tikai divu projektu finansēšanas turpināšanai. Trešajā sarakstā iekļauti jauniesniegtie investīciju projekti, kuriem kopumā tiek prasīti 17 miljoni latu. Valdība no jaunajiem projektiem gatavojas atbalstīt tikai vienu - Olaines bīstamo atkritumu dedzinātavas ierīkošanu. Tomēr valdība vakar vienojās, ka 2003. gada budžeta grozījumos tiks palielināti līdzekļi pašvaldību investīciju projektiem. A. Jaunsleinis Neatkarīgajai sacīja, ka aicinās pašvaldības vēlreiz ar investīciju projektiem doties pie nozaru ministrijām un kopīgi tos izskatīt, lai varētu pieteikt budžeta grozījumiem šajā gadā. Lembergs: Ventspils blokāde - politisks lēmums NRA 01/24/03 Krievijas realizētās naftas eksporta politikas dēļ Latvija janvārī zaudēs aptuveni 13 miljonus ASV dolāru (7,592 miljoni latu), bet gada laikā aptuveni 150 miljonus dolāru (87,6 miljoni latu), - vakar intervijā Latvijas Radio sacīja Ventspils mērs, Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Viņš norādīja, ka minētās summas aprēķinātas, vadoties pēc līdzšinējiem naftas pārkraušanas rādītājiem un ņemot vērā apstākli, ka viena Latvijā pārkrautā naftas tonna valstij dod 10 dolāru ieņēmumus. Tieši valsts zaudējumi dažādo nesaņemto nodokļu formā veido aptuveni pusi no summas, ko neieņems Latvijā strādājošie Krievijas naftas eksportu nodrošinošie uzņēmumi, - teica A. Lembergs. Krievijas lēmumam neļaut naftas eksportu caur SIA LatRosTrans cauruļvadu uz Ventspili varētu būt divi galvenie iemesli: politisks lēmums un kādas grupas vēlme nopelnīt vairākus desmitus miljonu dolāru. Iespējams arī esot variants, ka Krievija ar šādu rīcību pauž nepatiku pret Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Jāatgādina, ka SIA LatRosTrans trešā daļa akciju pieder Krievijas uzņēmumam Transņeftjprodukt. A. Lembergs uzskata arī, ka Latvijas vēršanās pie Eiropas Savienības (ES) struktūrām, lai meklētu risinājumu Krievijas naftas tranzīta problēmai, nedos cerētos rezultātus, jo ne Latvijai, ne ES nav tiesiskās bāzes dialogam ar Krieviju par enerģētikas jautājumiem. Intervijā laikrakstam Telegraf viņš norādījis, ka Latvijas valdībai jāveido likumdošanas tiesiskā bāze, kas regulētu politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju. "Kamēr šīs bāzes nav, nav arī par ko runāt, jo mums nav juridisku instrumentu šādu konfliktu noregulēšanai," teicis A. Lembergs, piebilstot, ka šādu instrumentu nav arī Eiropai. Krievija gan ir parakstījusi Eiropas enerģētikas hartu, taču nav to ratificējusi. Tāpat Krievija nav Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Lūgts prognozēt, kā attīstīsies situācija naftas tranzītā, A. Lembergs paudis viedokli, ka naftas vai nu nebūs vispār, vai arī tās būs ļoti maz. "Krievija nerēķināsies ne ar Latvijas viedokli, ne ar Rietumu, jo naftas eksporta pārtraukšana caur Ventspili ir politisks lēmums, kas pieņemts pašā augstākajā valstiskajā līmenī," sacījis Ventspils mērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norādījis, ka lēmums pārtraukt eksportu caur Ventspili Krievijas budžetam mēnesī rada 40-50 miljonu dolāru zaudējumus, bet naftas kompāniju negūtā peļņa ar pašreizējām naftas cenām ir 140 miljoni dolāru mēnesī. Par šo naudu viņi varētu nopirkt visu Ventspils naftas (VN) terminālu. Šlesers gatavs Ventspili pārdot Krievijai NRA 01/24/03 Ministru prezidenta biedrs, neformālais Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers trešdien 23. novembrī intervijā Krievijas ziņu aģentūrai ITAR-TASS pieļāvis, ka a/s Ventspils nafta valstij piederošās akcijas varētu tikt pārdotas Krievijas uzņēmējiem. Eksperti uzskata: ņemot Krievijas politisko spiedienu uz Latviju - slēdzot naftas eksporta plūsmu caur Ventspils ostu, šāds paziņojums tapis nelaikā un nevietā. Ārlietu ministrija vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt Krievijas politisko ietekmi, pieņemot lēmumus enerģijas resursu transportam caur Latvijas ostām. Ārlietu ministrija apsver iespēju Latvijai vērsties arī Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), lai tā izvērtētu Krievijas diskriminējošo politiku, liedzot naftas kompānijām pa cauruļvadu transportēt naftu uz Ventspils ostu. Savukārt A. Šlesers Krievijas medijos uzsvēris: Krievijas uzņēmējus neapmierina tas, ka viņi nav VN akcionāri, un tieši tāpēc 2003. gada pirmajā ceturksnī Krievijas nafta netiek eksportēta caur Ventspils ostu. "Krievi nevēlas vienkārši pumpēt naftu caur Latviju, viņi vēlas šeit strādāt," uzsvēris Latvijas valdības pārstāvis. Viņš norādījis, ka jau tuvākajā laikā valdība lems, kam pārdot tai piederošās VN akcijas (43%), un kā viens no variantiem tiek skatīta iespēja pārdot šo akciju paketi Krievijas uzņēmējiem. Runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām kopumā, A. Šlesers norādījis, ka Latvija varētu kļūt par Krievijas uzņēmēju interešu aizstāvi Eiropas Savienībā (ES). "Latvija Eiropā varētu atbalstīt Krievijas biznesa intereses. Krievijai ir vajadzīgi draugi Eiropā, un Latvija var būt Krievijas draugs jaunajā Eiropā. Es kā vicepremjers saku - draudzēsimies," paziņojis premjera biedrs. Kā Latvijas priekšrocības Ministru prezidenta biedrs minējis izpratni par krievu mentalitāti, valodas prasmi, to, ka "pat tīri cilvēciski Krievijas iedzīvotāji Latvijā var justies ļoti labi, kā mājās". Šlesers nerunājot valdības vārdā Diena 01/26/03 Valdības partiju politiķi premjera biedra Aināra Šlesera (LPP) izteikumus intervijā Krievijas ziņu aģentūrai ITAR-TASS par Ventspils naftas akciju iespējamo pārdošanu Krievijas uzņēmējiem un to, ka Latvija varētu kļūt par Krievijas uzņēmēju interešu aizstāvi Eiropas Savienībā, vērtē kā viņa personīgo viedokli, kas neatspoguļo valdības pozīciju. Tāds uzskats ir arī premjeram Einaram Repšem, kurš Dienai pieļāva, ka valdības pārstāvim vajadzētu izteikties precīzāk, taču tas neesot saskaņots un iepriekš sagatavots paziņojums, bet tikai "no konteksta izņemti vārdi". Par Ventspils naftas (VN) privatizāciju valdība vēl neesot lēmusi. Par VN akciju iespējamo pārdošanu A.Šlesers izteicās drīz pēc tam, kad bija aicinājis koalīcijas partnerus uz diskusiju, šauboties par iespējām no 2004.gada sākt īstenot pāreju uz mācībām valsts valodā. A.Šlesers piektdien Dienai skaidroja, ka neesot domājis tūlītēju VN akciju pārdošanu Krievijas uzņēmējiem, kā tas nepareizi esot interpretēts intervijā. Kā potenciālās VN akciju pircējas viņš redzot ne tikai Krievijas, bet arī rietumvalstu firmas. Nekādu konkrētu VN pārdošanu A.Šlesers neesot domājis, bet gan atbildējis uz Krievijas ziņu aģentūras jautājumiem par iespējamo Latvijas rīcību. "Mums ir jārunā, ko darīt ar valstij piederošajām VN akcijām situācijā, kad Krievija pārtraukusi naftas tranzītu. Valdība nevar baidīties aizskart šo jautājumu," teica A.Šlesers un piebilda, "valstij ir aktīvi jārīkojas." Uz jautājumiem, kas jādara un kāpēc tagad būtu jāpārdod VN akcijas, A.Šlesers neatbildēja. Saistību starp visiem A.Šlesera izteikumiem saskata satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK), kas Dienai atzina: "Nav saprotams, kāpēc ir nepieciešams parādīt, ka šī valdība mēģina izteikt citas politiskās prioritātes nekā valdības deklarācijā noteiktās." Viņa partijas biedrs Guntars Krasts par "ekonomiski un arī politiski sliktu signālu uzskata to, ka VN tiktu pārdota par zemāku cenu tieši tai pusei, kas šo cenu ir dempingojusi, tā Krievijas politiskās ietekmes ietvaros būtu laba zīme iedarboties arī uz citiem sektoriem". Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pieļauj: "Varbūt tā ir tikai A.Šlesera nekompetence vai arī vēlme pārāk daudz darboties, nevis centieni īstenot Krievijai vēlamu politiku, taču izteikumi ir pasniegti tā, kā Krievija tos vēlas dzirdēt." Ar lielāku izpratni A.Šlesera paziņojumus vērtē Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns, kas nejūtot politisko greizsirdību, ja citas partijas pārstāvis runā arī par TSP vēlētājam svarīgo pāreju uz mācībām valsts valodā, kas neesot sagatavota. "A.Šlesers ievēro starptautisko pieredzi - kam pieder nafta, tam ir jākontrolē naftas vads," bilda J.Jurkāns. Eksperti Šlesera veikumu vērtē kā izdomāta amata izdomātu rīcību NRA 01/28/03 Iepriekš neapspriežot ar sabiedrību, šodien Ministru kabineta darba kārtībā domāts iekļaut jautājumu par Ministru prezidenta biedra funkciju noteikšanu. Iepriekš neapspriežot ar sabiedrību, šodien Ministru kabineta darba kārtībā domāts iekļaut jautājumu par Ministru prezidenta biedra funkciju noteikšanu. Kamēr šī amata funkcijas vēl aizvien nav oficiāli noteiktas, Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera līdzšinējos izteikumus par dažādākajām nozarēm politologi vērtē gan kā neprofesionālismu, gan kā mēģinājumu attaisnot šā amata pastāvēšanu, kas radīts politiska kompromisa meklējumos. Premjerministra Eināra Repšes un valdības partiju kritiku izraisījušie A. Šlesera izteikumi Krievijas ziņu aģentūrai par Ventspils naftas akciju iespējamo pārdošanu Krievijas uzņēmējiem jāvērtē kā iespējams profesionaliātes trūkums vai arī pārliecība par pietiekamiem resursiem, kas ļauj uzstāties individuāli, savu viedokli nesaskaņojot ar valdības locekļu domām, Neatkarīgajai teica politoloģe Ilze Ostrovska. Ilze Ostrovska. atzina - katrs var izteikties kā viņam tīk, taču par saviem vārdiem ir jāuzņemas atbildība. "Trāpīgs politiķis vispirms savus izteikumus saskaņos ar partiju un valdības locekļu domām," uzsvēra I. Ostrovska. Savukārt A. Šlesera preses sekretāre Una Ulme-Sila Neatkarīgajai sacīja, ka A. Šlesera izteikumi par Ventspils naftu neesot bijuši ne ar vienu saskaņoti, jo viņš tikai atbildējis uz Krievijas ziņu aģentūras žurnālista jautājumu. Kopumā A. Šlesers izsakās un pilda visas tās funkcijas, kas viņam jāpilda kā premjera vietniekam un ko premjers viņam uzdod pildīt, norādīja U. Ulme-Sila. Politologs Jānis Ikstens novērojis, ka no A. Šlesera nākošie paziņojumi parasti saskan ar kaimiņvalsts nostāju un ka šī sakritība bijusi vērojama jau septītās Saeimas laikā. "Premjera biedra amats taču nav radīts tādu paziņojumu sniegšanai, no kuriem koalīcijai būtu jādistancējas," sacīja J. Ikstens. Viņš atzina, ka diemžēl aizvien nav skaidri nodefinēts, kādas ir premjera biedra funkcijas. "Interesanti, ka premjers, kurš sevi pasniedz kā izlēmīgu, nespēj šo problēmu atrisināt. Tagad mēs redzam, ka šis amats tika radīts plika aprēķina dēļ," sacīja J. Ikstens. Arī politologs Artis Pabriks Neatkarīgajai uzsvēra, ka A. Šlesera pozīcija nav politiski skaidra. "Viņam jācenšas būt uzmanības centrā, jo reāla darba, ko darīt, viņam nav - viņš ir spiests pats sev izdomāt dažādus uzdevumus," sacīja A. Pabriks. Viņš līdzīgi pārējiem aptaujātajiem politologiem neuzskata, ka ar savu aktivitāti A. Šlesers atstāj ēnā premjerministru, jo "Šlesers nav tāda kalibra politiķis". Turklāt skaidri nav saprotams, vai A. Šlesers šo amatu izmanto personīgajās biznesa interesēs. "Mēs jau tāpat šajā atklātību sludinošajā valdībā īsti nezinām, kur un kas pieņem īstos lēmumus. Jāatceras kaut vai lēmums par ministru algu palielināšanu, kad par šo lēmumu plecus raustīja vai visi ministri," paskaidroja A. Pabriks. Viņš piebilda, ka valdības partiju kritiskā attieksme pret A. Šlesera izteikumiem liecinot par problēmām valdībā. "Es domāju, ka Ministru prezidenta biedra amata funkcijas tā arī netiks skaidri nodefinētas, jo šis postenis ir izveidots, lai kompensētu Jaunā laika vēlmi iegūt pēc iespējas vairāk ministriju. No funkcionālā viedokļa šis premjera biedra amats ir absurds," teica A. Pabriks. U. Ulme-Sila Neatkarīgajai vakar sacīja, ka šodien Ministru kabineta darba kārtībā visticamāk tiks iekļauts jautājums par Ministru prezidenta biedra funkcijām, taču to apraksts esot visai vispārīgs. Viņa pastāstīja, ka noteikumi par Ministru prezidenta biedra kompetencē kā A. Šlesera uzdevumus noteiks atbildību par pasākumiem, kas veicami ārvalstu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī vienotas valsts atbalsta stratēģijas uzņēmējdarbībai īstenošanā. Lai veiktu šos uzdevumus, Aināra Šlesera kompetencē būs Latvijas tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes izveide un vadīšana. Paredzams, ka A. Šlesera pārziņā tiks nodota un reorganizēta Latvijas Attīstības aģentūra, kas turpmāk sauksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. A. Šlesers iecelts par valdības darba grupas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vadītāju un viņa pienākums būs arī sekot līdzi to Ministru kabineta akceptēto likumprojektu tālākai virzībai Saeimā, kuri saistīti ar valsts ekonomiskās attīstības jautājumiem. A. Šlesers pārstāv valdību sarunās par pasaules hokeja čempionāta organizēšanu un ir iesaistījies sarunās par celulozes rūpnīcas projekta tālāko virzību; viņš vada arī garīgo lietu padomi. A. Šlesera kompetencē būs arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas vadība, kur par galveno komisijas uzdevumu izvirzīta dialoga veicināšana starp Latviju un Krieviju. Savas līdzšinējās darbības laikā A. Šlesers jau solījis tuvākajā laikā izveidot Latvijas tautsaimniecības stratēģiskās attīstības padomi. Viņš vadīšot arī darba grupu, kas pārstāvēs valdību sarunās ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem. Ministru prezidenta biedrs arī paguvis paziņot, ka jau tuvākajā laikā valdība lems, kam pārdot tai piederošos 43 procentus Ventspils naftas akciju; kā viens no variantiem tiek apsvērta iespēja pārdot šo akciju paketi uzņēmējiem Krievijā. Ministru prezidents Einars Repše uzskata, ka A. Šleseram vajadzētu izteikties precīzāk. Viņa izteikumi neesot iepriekš sagatavots paziņojums, bet "no konteksta izņemti vārdi". A. Šlesers izteicies arī par Latvijas Attīstības aģentūras reorganizāciju, lai aģentūra varētu kļūt par galveno vidutāju starp uzņēmējiem un valsti. Ministru prezidenta biedrs paguvis apciemot Iļģuciema cietumu, kur diskusijas laikā tika akcentēts arī jautājums par kristīgās mācības ieviešanu skolās. Pamatojoties uz A. Šlesera rezolūciju, Ekonomikas ministrija vērtē Latvenergo izdevumus mārketinga un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Savukārt A. Šlesers, mēģinādams iesaistīties izglītības jautājumu risināšanā, izteicies, ka jāsāk diskusija par iespējām skolās veikt apmācību latviešu valodā, bet deputāts Dzintars Ābiķis atbildējis, ka A. Šleseram vismaz "derētu izlasīt viņa paša atbalstīto likumu, kurā ir noteikts, ka visās skolās nemaz nebūs jāpāriet uz latviešu mācību valodu". Muižniekam vēl nav skaidrībaspar pāreju uz mācībām latviešu valodā BNS 01/24/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzītais īpašu uzdevumu ministrs valsts integrācijas lietās Nils Muižnieks atbalsta diskusiju par mazākumtautību skolu pāreju 2004.gadā uz mācībām latviešu valodā, taču pagaidām vēl nav formulējis savu nostāju šajā jautājumā. Muižnieks BNS atzina, ka "pagaidām rūpīgi iepazīstas ar situāciju", lasot pētījumus par mazākumtautību skolu gatavību šai pārejai. "Pagaidām man vēl nav skaidrības, kāds ir labākais risinājums," teica Muižnieks. Viņš arī uzsvēra, ka "pat gribēdams nevar izvairīties no diskusijas par šo jautājumu", jo šī tēma ir aktuāla gan latviešiem, gan mazākumtautību pārstāvjiem. "Par šo jautājumu ir ļoti sakāpinātas emocijas - latviešiem ir runa par viņu dzimto valodu, savukārt mazākumtautību pārstāvjiem - par viņu identitāti un konkurētspēju darba tirgū," sacīja Muižnieks. Šī iemesla dēļ īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās uzsvēra nepieciešamību plaši apspriest jautājumu par izglītības reformu. "Diskusija nepieciešama gan starp koalīcijas partneriem, gan valdību un parlamentu, gan varu un sabiedrību," klāstīja Muižnieks. Savukārt par valdību veidojošās partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas aicinājumu koalīcijas partiju pārstāvjiem nepaust personisku viedokli par valdības deklarācijā minētajiem un "pēc vienprātības principa lemjamajiem jautājumiem" Muižnieks akcentēja, ka valdības deklarācijā minēta nepieciešamība "pastiprināt priekšdarbus pārejas īstenošanai". Diskusija par LPP nostāju pret nākamajā gadā gaidāmo izglītības reformu, kas paredz mazākumtautību vidusskolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, aizsākās pēc LLP pārstāvja Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera šonedēļ izteiktajām šaubām par iespējām reformu īstenot. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis trešdien Saeima s Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Šlesera izteikumus nosauca par kļūdainiem un pauda pārliecību, ka izglītības reforma notiks. Muižnieks ir Latvijas Pirmās partijas izvirzīts ministrs, savukārt Šadurskis pārstāv partiju "Jaunais laiks". Tautas partijas Saeimas frakcija nākamnedēļ Šadurski un Muižnieku aicinājusi uz frakcijas sēdi, lai runātu par valdības nostāju pret paredzēto izglītības reformu. Lībiešu kultūras attīstība - Nila Muižnieka pārziņā NRA 01/24/03 Ministru kabinets 14. janvārī akceptēja rīkojumu Par valsts aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas "Līvod rānda" direkcijas nodošanu īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās padotībā, informē Valsts kancelejas komunikācijas departaments. Rīkojums paredz no šā gada 1. februāra nodot īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās padotībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo valsts iestādi - valsts aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas Līvod rānda direkciju. Īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās jānodrošina direkcijas funkciju, saistību un mantas pārņemšana. "Tas ir pilnīgi loģiski, ka sabiedrības integrācijas ministra pārraudzībā ir arī lībiešu lietas," teic sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Ministra vadībā darbojas ne tikai sabiedrības integrācijas, bet arī mazākumtautību departaments. Šīs struktūras nodarbojas gan ar mazākumtautību, gan pamattautas jautājumiem. Sabiedrības integrācijas ministra komandas pārziņā ir arī valsts programmas Lībieši Latvijā īstenošanas vadība. Labucka būs Muižnieka parlamentārā sekretāre BNS 01/24/03 Bijusī tieslietu ministre Ingrīda Labucka (Latvijas Pirmā partija) iecelta par īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka parlamentāro sekretāri. Ceturtdien premjers Einars Repše parakstījis rīkojumu par Labuckas iecelšanu šajā amatā pēc bezpartejiskā Muižnieka ieteikuma. Labucka dzimusi 1963.gadā, 1986.gadā ieguvusi juristes izglītību Latvijas Valsts universitātē. No 1986. līdz 1989. gadam viņa strādāja par izmeklētāju Rīgas pilsētas Kirova rajonā, pēc tam līdz 1993.gadam bija Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnese. No 1993. līdz 1994.gadam Labucka ieņēma juristes amatu "Parekss bankā", bet vēlāk līdz 1998.gadam strādāja par zvērinātu advokāti birojā "Medvecka, Ramiņa un Arājs". No 1998.gada novembra līdz 1999.gadam viņa Viļa Krištopana valdībā ieņēma tieslietu ministres amatu, pēc tam līdz 2000.gadam bija toreizējā tieslietu ministra Valda Birkava ārštata padomniece. Iepriekšējā premjera Andra Bērziņa valdībā Labucka atkal nokļuva tieslietu ministres krēslā, bet kopš 2002.gada 14. novembra ir 8.Saeimas deputāte - viņas mandātu apstiprināja pēc tam, kad uz ministra pienākumu pildīšanas laiku savu mandātu nolika Ainars Baštiks. Labucka darbojas Juridiskajā komisijā. Laventu un Freimani AT Senāts palaiž brīvībā NRA 01/28/03 AT Senāta Krimināllietu tiesu departaments vakar nolēma grozīt drošības līdzekli bijušajam BB Uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam un bijušajam bankas prezidentam Tālim Freimanim, abiem nosakot policijas uzraudzību. Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu tiesu departaments vakar nolēma grozīt drošības līdzekli bijušajam bankas Baltija (BB) Uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam un bijušajam bankas prezidentam Tālim Freimanim, abiem nosakot policijas uzraudzību. Tiesas sēde tika sasaukta sakarā ar to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2002. gada 27. novembrī savā spriedumā atzina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesas sastāvs bijis nelikumīgs, līdz ar to AT Senātam šis jautājums bija jāizvērtē no jauna (šis jautājums jau reiz bija skatīts, bet tad nekādi likumpārkāpumi netika konststēti). Vakar šis jautājums tomēr netika skatīts, jo ECT spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā un Latvijas pusei vēl ir iespēja to pārsūdzēt. Šis jautājums ir iekļauts Ministru kabineta šodienas darba kārtībā. Izlemjot atlikt šī kasācijas sūdzībā norādītā jautājuma izskatīšanu, AT Senāts vienlaikus pieņēma lēmumu grozīt A. Laventam un T. Freimanim drošības līdzekli, nosakot policijas uzraudzību un uzliekot par pienākumu divas reizes nedēļā reģistrēties policijas iecirknī un neļaujot bez tiesas atļaujas mainīt savu dzīvesvietu un izbraukt no valsts. Tiesas lēmums pieņemts piecu AT senatoru sastāvā, bet sēdes priekšsēdētājs bija AT priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tiesa nolasīja tikai rezultatīvo daļu, bet žurnālistiem pēc sēdes šāda lēmuma motīvus tiesnese Valda Eilande izskaidroja ar to, ka A. Lavents, lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā, apcietinājumā atrodas jau vairāk nekā 6 gadus un 7 mēnešus, bet T. Freimanis - 4 gadus un 7 mēnešus. Uz nesamērīgi ilgo atrašanos apcietinājumā norādījusi arī ECT, un šis spriedums ir jārespektē arī AT. Kā zināms, pēdējo divu gadu laikā A. Lavents, lai gan viņam kā drošības līdzelis bija piemērots apcietinājums, faktiski ir pastāvīgs Linezera slimnīcas pacients un ieslodzījuma vietā nav bijis. ECT tomēr uzskatīja, ka A. Laventam tik un tā tiek liegta brīvība. Uz jautājumu, vai tiesnesei neliktos dīvaini, ja neilgi pēc brīvlaišanas A. Laventa ārsts, kurš divu gadu garumā liedza A. Laventam pat piedalīties tiesas sēdē, lemtu, ka viņa pacients tagad var ārstēties arī mājās, V. Eilande atbildēja: "Neesmu mediķis, bet kā cilvēkam man tas liktos nedaudz savādi." Prokurors Juris Pēda, lai arī neatbalstot AT Senāta lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu, izteicās, ka "nekas traģisks jau nav noticis - Lavents tāpat pēdējo gadu laikā nav atradies ieslodzījuma vietā, un ar šo lēmumu vienkārši tiek legalizēts viņa statuss". Par šo lēmumu eksbaņķieris A. Lavents esot uzzinājis no sava ārstējošā ārsta, Linezera slimnīcas galvenā ārsta Aivara Lejnieka, kurš šo ziņu saņēmis no žurnālistiem. Pēc A. Lejnieka teiktā, A. Lavents šos jaunumus esot uzņēmis mierīgi. Linezera slimnīcas galvenais ārsts žurnālistiem sacīja, ka ar šo tiesas lēmumu pacienta veselības stāvoklis nav uzlabojies, lai viņu varētu izrakstīt no slimnīcas. "Ja viņa veselības stāvoklis būtu stabils, viņu varētu izrakstīt no slimnīcas arī vakar," klāstīja A. Lejnieks, piebilstot, ka šādu slimību izārstēt nevar un ka A. Laventam tik un tā būs vajadzīgs rehabilitējošais ārstniecības kurss un medikamentu lietošana. Vakar pēcpusdienā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksandrs Točelovskis Neatkarīgajai sacīja, ka vēl nav saņemti nepieciešamie dokumenti ieslodzīto atbrīvošanai. T. Freimaņa atbrīvošana no Centrālcietuma un apsardzes noņemšana pie A. Laventa palātas Linezera slimnīcā acīmredzot notiks šodien. Rīgas apgabaltiesa 2001. gada nogalē A. Laventam piesprieda deviņu gadu cietumsodu, bijušajam bankas prezidentam T. Freimanim - sešus gadus cietumā, savukārt uzņēmuma Birojs L&A vadītājam Alvim Līdumam piespriests triju gadu un triju mēnešu cietumsods, atbrīvojot viņu tiesas zālē kā sodu izcietušu. Abus bankas vadītājus atzina par vainīgiem ļaunprātīgā bankas novešanā līdz bankrotam, darbībās, kas vērstas uz naudas sistēmas graušanu ar nolūku vājināt valsti, noguldītāju naudas piesavināšanā, fiktīvā uzņēmējdarbībā un grāmatvedības datu slēpšanā. Spriedumu tiesājamie pārsūdzēja. Savukārt pērn 28. novembrī ECT atzina, ka Latvijas valsts pārkāpusi A. Laventa tiesības pēc vairākiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantiem. Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5., 6. un 8. pantā noteiktās tiesības. Tiesa nolēma no Latvijas valsts par labu A. Laventam piedzīt 15 000 eiro (ap 9000 latu), lai kompensētu viņam tiesas un advokāta pakalpojumu izmaksas. Apvienos Latvijas, Igaunijas un Somijas biržas LETA 01/24/03 Somijas HEX grupa līdz 2004.gada maija beigām apvienos Latvijas, Igaunijas un Somijas biržas, šodien ziņo laikraksts "Helsingin Sanomat", atsaucoties uz grupas paziņojumu. HEX pieder Helsinku birža, 64% Tallinas biržas un gandrīz 90% Rīgas Fondu biržas. "Mērķis ir - lai Latvijai un Igaunijai iestājoties ES, mēs spētu radīt vienu tirgu no mūsu klientu viedokļa," laikrakstam sacījis HEX vadītājs Juka Rūska. Rīgas Fondu biržas iekļaušanās paplašinātā biržu ķēdē, kā arī apvienošanās ar Igaunijas un Somijas biržām būtu apsveicama - ieguvēji no tā būs visu šo valstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, aģentūrai LETA atzina aptaujātie finanšu eksperti. Tai pašā laikā eksperti brīdina, ka pirms apvienošanās jāizpēta tehniskie aspekti un jāsaskaņo likumdošana, tāpēc, visticamāk, apvienošanās varētu notikt pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā atzina "Baltijas Tranzītu bankas" finanšu eksperts Jānis Neimanis, šāda apvienošanās būtu lieliska un vienotas tirdzniecības sistēmas izveide tirgus dalībniekiem atvieglotu darbu. "Tas būtu loģisks un brīnišķīgs gājiens," uzsvēra Neimanis. Neimanis atgādināja, ka Somijas tirgus ir ievērojami lielāks nekā Latvijas tirgus, bet arī Igaunijas investori vienmēr ir skatījušies uz Latvijas tirgu, kā arī Latvijas - uz Igauniju. Rīgas Fondu biržas prezidents Guntars Kokorevičs atzina, ka mērķis biržai ir iekļauties paplašinātā biržu ķēdē. "Biržas iekļaušanās HEX Group, kas ir viena no spēcīgākajām Eiropas biržu grupām, dod iespēju to īstenot, un pašreiz ar to tiek aktīvi strādāts," uzsvēra Kokorevičs. Savukārt "Parex Asset Management" prezidents Guntars Vītols norādīja, ka šāda apvienošana radīs ievērojamas tehniskas problēmas un finanšu ieguldījumus, tādēļ vispirms ir jānovērtē šādas rīcības nepieciešamība. Vītols uzsvēra, ka, piemēram, Somijā un Latvijā ir atšķirīga likumdošana vērtspapīru tirgū, un pašlaik šāda apvienošanās nav iespējama ne tikai tehnisko problēmu, bet arī likumdošanas harmonizācijas dēļ. "Šāda apvienošanās varētu notikt tikai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā," uzsvēra Vītols. Kokorevičs norādīja, ka pašreiz ir grūti precīzi pateikt līmeni, cik dziļi Igaunijas, Latvijas un Somijas biržas tiks integrētas līdz 2004.gada maijam. "Katrā ziņā no tā ieguvēji būs visu minēto valstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki," atzina Kokorevičs. HEX grupas sarakstos akcijas kotē telekomunikāciju un elektronikas ierīču ražotāji "Nokia", "Ericcson", "Sonera", jūras transporta kompānijas "Silja" un "Viking line", finanšu kompānijas "Sampo", "Nordea" un citi. Lujāns grib svinēt sertifikātu bēres NRA 01/25/03 Ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka atlikušie lielie uzņēmumi simtprocentīgi jāprivatizē par naudu, tāpēc valdības saistības pret privatizācijas sertifikātu īpašniekiem liek meklēt alternatīvus sertifikātu izlietošanas variantus. Pretējā gadījumā, nepiedāvājot vismaz daļu lielo valsts uzņēmumu akciju iegādāties par sertifikātiem, neizlietoti paliks trīs līdz seši miljoni sertifikātu. Tā, runājot par sertifikātu turpmāko likteni, vakar konferencē Latvijas ekonomiskā stratēģija sacīja ekonomikas ministrs Juris Lujāns, piebilstot, ka viņš jau šobrīd ar prieku svinētu visu sertifikātu bēres. Visu vēl līdz galam neprivatizēto uzņēmumu - Ventspils naftas, Latvijas Krājbankas un Lattelekom - privatizācija būtu daudz veiksmīgāka, ja valsts atlikušās akcijas pārdotu nedalītā paketē par naudu, nevis saskaldīti, daļu privatizējot par sertifikātiem, - ministrs sacījis aģentūrai BNS. Tomēr vienlaikus J. Lujāns konferencē norādīja: "Monētai ir divas puses - valsts intereses un valsts saistības pret privatizācijas sertifikātu īpašniekiem." Valdība ir uzņēmusies saistības, ka iedzīvotāji atbilstoši likumam varēs izlietot viņu rīcībā esošos sertifikātus valsts īpašuma privatizācijā, bet, nepiedāvājot vismaz daļu lielo valsts uzņēmumu akciju iegādāties par sertifikātiem, neizlietoti paliktu trīs līdz seši miljoni sertifikātu. Ministrs min dažus risinājumus, piemēram, sertifikātu atpirkšanas nodrošināšanu, aizstājot sertifikātus ar valsts parādzīmēm, vai noteikt par pienākumu zemes lietotājiem iegūt zemi īpašumā, lai sekmētu sertifikātu izlietošanu. Tomēr J. Lujāna preses sekretārs Guntars Gūte atzina: "Par to, kā notiks lielo uzņēmumu privatizācija un kādi ir sertifikātu izlietošanas alternatīvie varianti, pašlaik ir pāragri runāt. Konferencē ministrs pauda tikai savu nostāju." Pēc J. Lujāna domām, privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš vairs nav pagarināms, jo sertifikāti tiekot izmantoti politiskās spēlēs, turklāt pašlaik sertifikātus jau varot iedalīt kompensācijas sertifikātos, parastajos sertifikātos un korupcijas sertifikātos. Kā paredz likums, gan īpašuma kompensācijas sertifikāti, gan pārējie privatizācijas sertifikāti ir derīgi līdz šā gada beigām. Sertifikātu derīguma termiņš līdz šim ticis vairākkārt pagarināts. Latvijas iedzīvotāji - fiziskas personas - līdz pērnajam decembra sākumam bija izmantojuši 94,1% tiem piešķirto sertifikātu; 67,3% iedzīvotāju ir izmantojuši visus sertifikātus. Latvijas iedzīvotājiem tika piešķirti 111,33 miljoni privatizācijas sertifikātu, ieskaitot 7,45 miljonus īpašuma kompensācijas sertifikātu. Privatizācijā izmantoti 98,7 miljoni sertifikātu jeb 88,7% no piešķirto sertifikātu skaita. Puse no nodokļu parāda valstij – nepiedzenama BNS 01/26/03 Gandrīz puse jeb 40,8% no kopējā nodokļu parāda valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām ir reāli nepiedzenama, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās nodokļu pārvaldes apkopotā informācija. Šogad 1.janvārī kopējais nodokļu parāds bija 387,696 miljoni latu. No tiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nepiedzenami ir 32,8 miljoni latu. Savukārt 166,4 miljoni latu, pēc dokumentiem, skaitās piedzenami, taču no tiem 104,113 miljonus latu neizdosies piedzīt, jo parādniekiem nav līdzekļu vai mantas, ar ko segt parādus. Turklāt vēl 21,16 miljoni latu nav atgūstami, jo jau iestājies piedziņas noilgums. Turklāt VID par reāli piedzenamiem uzskata tikai 41,16 miljonus latu, kas no kopējā nodokļu parāda ir tikai 10,6%, tajā skaitā valsts pamatbudžets reāli var saņemt tikai 17,6 miljonus latu, pašvaldības - 8,59 miljonus latu, bet sociālās apdrošināšanas iemaksās - 8,89 miljonus latu. VID informācija liecina, ka no kopējā nodokļu parāda liela daļa - 184,5 miljoni latu - ir to uzņēmumu parādi, kas atzīti par maksātnespējīgiem un tiem ir apturēta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana. Savukārt vēl 10,35 miljoniem latu apturēta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana bankas darbības apturēšanas dēļ. Tostarp valsts pamatbudžetam maksātnespējīgie uzņēmumi palikuši parādā 90,56 miljonus latu, pašvaldībām - 32,4 miljonus latu, bet sociālās apdrošināšanas iemaksās maksātnespējīgi uzņēmumi palikuši parādā 61,8 miljonus latu. No kopējā nodokļu parāda 3,6 miljonu latu nodokļu parādu veido tie, kuriem VID noteicis nodokļu parāda atmaksas termiņa pagarinājumu. Ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par lielākajiem nodokļu parādniekiem, kuriem parāda summas pārsniedz 300 tūkstošus latu, liecina, ka šogad 1.janavārī to skaits bija 79 un tie kopumā valstij vēl nav samaksājuši 82,96 miljonus latu , kas ir 41,6% no tiem 199,259 miljonu latu parādiem, kuriem vēl tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda. Šie nodokļu parādi ir tie, no kuriem liela daļa nav piedzenami. Tostarp trīs lielākie nodokļu parādnieki - "Dinaz Oil Terminal LLC", SIA "Sallesstari" un SIA "Agroserviss Liepāja" - valstij kopumā nodokļos nav samaksājuši 23,6 miljonus latu. KNAB ierosina pārbaudi par Audera honorāra lietu BNS 01/24/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien ierosinājis pārbaudi par pašreizējā veselības ministra Āra Audera honorāra prasīšanu kādai slimokases apmaksātai pacientei. KNAB vadītāja vietnieks Rūdolfs Kalniņš klāstīja, ka vispirms pārbaudē paredzēts noskaidrot, vai Auders laikā, kad viņš pieprasīja honorāru slimokases apmaksātai pacientei, bija amatpersona. "Vai uz viņu vispār attiecas KNAB likums," nebija pārliecināts Kalniņš.Viņš norādīja, ka tikai "pēc tam jau var sekot pati lietas būtības noskaidrošana". Pārbaude ilgs apmēram divas nedēļas. Atbalstu pārbaudes veikšanai honorāra lietā pauž gan Auders, gan arī premjers Einars Repše. BNS jau vēstīja, ka kāda ogrēniete, kuru Auders operēja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas centrā, nolēmusi vērsties tiesā pret viņu, jo uzskata, ka no viņas netaisnīgi paņemta nauda par operāciju, par kuru jau samaksājusi slimokase. "Neatkarīgā Rīta Avīze" vēstīja, ka Auders vismaz par dažām rudenī pirms stāšanās ministra postenī veiktām operācijām saņēmis dubultu atalgojumu, no pacientiem vai viņu apdrošinātājiem pieprasot pustūkstoti latu par operāciju, par kuru jau samaksājusi slimokase. Ministrs to noliedz, apgalvojot, ka pacienta nauda maksāta par privātajām konsultācijām, nevis operāciju. Audera rīcību kritizē arī viņa priekšgājējs bijušais labklājības ministrs Viktors Jaksons. Rakstiskus paskaidrojumus no ministra pieprasījis arī premjers Einars Repše, kurš gan klajā nākušo informāciju uzskata par "piespēlētu" saistībā ar Audera pēdējā laikā veiktajām pārbaudēm slimnīcās. Savukārt sabiedrība par atklātību "Delna" aicina Auderu apturēt darbību valdībā līdz pilnīgai honorāru lietas noskaidrošanai. Grava ierosina nodevu televizoru pircējiem BNS 01/24/03 Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava piedāvā uzlabot LTV finansiālo situāciju, prasot speciālu nodevu jaunu televizoru pircējiem. Grava ceturtdien Baltijas sabiedrisko mediju problēmām veltītajā seminārā stāstīja, ka viņam LTV pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai trūkst aptuveni miljona latu un to varētu iegūt, iekasējot no katra televizoru pircēja 12,5 eiro (7,80 latus). Viņš klāstīja, ka Somijā sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu nodrošina, iekasējot no televizoru pircējiem 25 eiro (16 latus), bet Vācijā šī summa varētu būt divreiz mazāka. Pēc Gravas aplēsēm, Latvijā ik gadu pērk 150 tūkstošus televizoru, un, nosakot papildmaksu, LTV iegūtu tieši trūkstošo miljonu latu. "Tā ir nesāpīga izeja, neviens nav aizvainots, nav noteikts jauns nodoklis", bet LTV iegūst finansējumu, viņš skaidroja. Grava arī stāstīja, ka citās Eiropas valstīs abonentmaksas ir pierasta lieta un Baltijas valstis, kurās tās nav, ir izņēmums. Tāpat Baltijas valstu sabiedriskās televīzijas saņem mazāko valsts finansējumu Eiropā. Kā piemēru viņš minēja dažās Eiropas valstīs pieņemto finansējuma apjomu 0,25% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijā būtu 50 miljoni eiro (31 miljons latu) pašreizējo septiņu miljonu eiro (4,3 miljonu latu) vietā. "Ar šādu naudu mēs [LTV] varētu dzīvot bagāti," sacīja LTV ģenerāldirektors. Grava arī aprēķināja, ka Latvijā ir viens televīzijas kanāls uz 480 tūkstošiem cilvēku un televīzijas dala aptuveni 20 miljonus eiro (12,52 miljonus latu) lielo reklāmas tirgu, kas nav pietiekams, lai izdzīvotu visi. Viņš atzina, ka komerctelevīzijas šajā tirgū cīnās pret LTV, bet "mēs skrāpēsimies un izdzīvosim, tā kā kādam citam vajadzēs nolikt karoti". Lai saņemtu nepieciešamo finansējumu, LTV jāpalielina auditorija par 5%, ko Grava arī plāno izdarīt. Šobrīd LTV auditorija ir 17%. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis uzskata, ka abonentmaksas varētu iekasēt tikai kopā ar maksājumiem par elektrību, "ja vispār runā par abonentmaksām". Viņš sarunā ar BNS pauda, ka nav pārliecināts, "vai abonentmaksu jautājums vispār nav nokavēts". Rubenis arī pauda, ka labākais LTV finansējuma nodrošinājums būtu likumā noteiktā likme no IKP, jo "ar iekasēšanu mums ir tā kā ir" un noteiktā likme būtu raidorganizācijai drošāka. LTV pašlaik no valsts saņem aptuveni 4 miljonus latu gadā, bet no reklāmas laika pārdošanas iegūst aptuveni 2,5 - 3 miljonus latu, līdz ar to LTV budžets gadā ir aptuveni 7 miljoni latu, bet, pēc televīzijas aprēķiniem, nepieciešamā summa ir 9 miljoni latu gadā Vairākkārt vēstīts, ka LTV kapitāldaļu turētājs Nacionālā radio un televīzijas padome jau trīs reizes aicināja parlamentu ieviest abonentmaksas, taču 1998.gadā Saeimā šo priekšlikumu noraidīja, 2000.gadā - izveidoja speciālu komisiju, kas atzina hronisko finansējuma trūkumu LTV, taču nekādus konkrētus priekšlikumus LTV finansējuma palielināšanai nepiedāvāja. Šogad padome nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentei, premjeram un Saeimas frakcijām, lūdzot amatpersonām "sniegt skaidru un publisku atbildi" par atbalstu sabiedrisko raidorganizāciju abonentmaksu ieviešanai, bet gan augstākās amatpersonas, gan lielākā daļa 7.Saeimas frakciju īsi pirms vēlēšanām abonentmaksas ieviešanu uzskatīja par pāragru. Apsolītajam pedagogu algu pielikumam naudas nav Diena 01/23/03 Šāgada valsts budžetā pagaidām nav naudas 2000.gadā sāktajam pedagogu atalgojuma reformas pēdējam posmam, kas paredz no šāgada 1.septembra palielināt algas par vēl 15 latiem. Tā kā 4,6 miljoni latu nepieciešami tikai gada pēdējiem četriem mēnešiem, par tiem var lemt arī valsts budžeta grozījumu laikā, - trešdien tiekoties ar Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrību (LIZDA), klātesošos mierināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL). Valdības solījums par pedagogu algām lemt "kaut kad gada vidū" nav nopietns, - Dienai sacīja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Par nopietnāku garantiju varētu uzskatīt protokolētu lēmumu, ka Ministru kabinets šo jautājumu ka prioritāti izskatīs pie šāgada likuma par valsts budžetu grozījumiem. K.Šadurskis LIZDA pārstāvjiem apstiprināja, ka par galveno prioritāti budžeta grozījumiem jau tagad izvirzīta veselības sistēmas reforma, solot: "Darīsim, kas mūsu spēkos, cerēsim, ka sekmēsies." Savukārt J.Krastiņš Dienai sacīja, ka situācija, kad pedagogi cerējuši uz reformas turpinājumu 2004.gadā, bet valdība nesniedz skaidru atbildi iesāktā pabeigšanai, iznākums var būt arī nopietnāki pedagogu streiki nekā 1999.gadā. Iepriekšējo reizi pedagogu algas paaugstināja 2002.gada 1.septembrī par vidēji 17 latiem. Sarežģījumi hokeja halles būvē NRA 01/24/03 Pavisam negaidīti sarežģījumi radušies SIA Multihalle iecerētās multifunkcionālās halles būvē. Nolūkotajā vietā atrodas vairāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piederoši objekti, kurus ministrija kategoriski liedz nojaukt. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja un domes prezidijs vakar virzīja izskatīšanai domē jautājumu par zemes iznomāšanu SIA Multihalle daudzfunkcionālās hokeja halles celtniecībai. Paredzēts iznomāt 17 hektāru zemes uz 49 gadiem. Hokeja halle atradīsies neapbūvētajā teritorijā starp Vesetas, Grostonas un Skanstes ielu. Papildus 15 hektāru Rīgai piederošās zemes teritorijā starp Skanstes ielu un dzelzceļa pārvadiem, ko iepriekšējā sēdē šī pati komiteja lēma iznomāt Multihallei uz pieciem gadiem, pagaidām tomēr netiks iznomāta, bet gan tikai rezervēta. IZM bija lūgta izteikt savu viedokli par hokeja halles celtniecību šajā teritorijā, jo tur atrodas arī ministrijai piederošās ēkas (Grostonas ielā 6), kas nav nostiprinātas zemesgrāmatā un savulaik nodotas Latvijas jaunatnes un sporta centram. Patlaban tur atrodas autoserviss, neliela viesnīca un vēl dažas būves. Lai arī šķita, ka šajā jautājumā sarežģījumu nebūs, Rīgas dome saņēmusi IZM vēstuli, kurā teikts, ka šie objekti ir tai vitāli nepieciešamas būves, kuras kategoriski aizliegts nojaukt, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu pildītājs Jānis Zviedris Neatkarīgajai apliecināja šādas vēstules esamību. IZM uzskata, ka ēkas Grostonas ielā 6 ir tai iznomāts objekts, kurā notiek darbība sporta jomā. Šīs ēkas atrodas bijušā hipodroma teritorijā un dažas uzskatāmas pat par nelikumīgām būvēm, tāpēc vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, kas uz šā zemesgabala īsti atrodas, teica J. Zviedris. Rīgas domes prezidijs vakar akceptēja lēmumprojektu lūgt valdību nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā valstij piekrītošās ēkas un būves Grostonas ielā 6, paredzot, ka šīs ēkas un būves pēc nodošanas pašvaldības īpašumā nojaucamas, lai atbrīvotu zemesgabalu multifunkcionālās halles un citu papildu objektu būvniecībai. Problēma būs arī mazdārziņu īpašnieki. SIA Multihalle ir izteikusi piedāvājumu samaksāt bijušā hipodroma teritorijā esošo mazdārziņu īpašniekiem kompensācijas. Domes prezidija akceptētais lēmumprojekts paredz, ka kompensāciju apjoms nedrīkst būt mazāks par 200 latiem, taču dome nevar uzdot tās maksāt obligāti. Kā aģentūrai LETA skaidroja SIA Multihalle izpilddirektors Vilnis Baltiņš, uzņēmums par mazdārziņu zaudēšanas atlīdzināšanu lems pēc reālās situācijas novērtēšanas. Rīga gatava ietaupīt uz Dziesmu svētku un Eirovīzijas rēķina Diena 01/28/03 Plānojot, kā īstenot finanšu ministra Valda Dombrovska un īpašo uzdevumu ministra pašvaldību lietās Ivara Gatera uzdevumu samazināt Rīgas budžeta deficītu, pašvaldība pieļauj iespēju ietaupīt uz sabiedrībā svarīgu projektu rēķina, atsakoties gan no Dziesmu svētku, gan Eirovīzijas un 18.novembra pasākumu finansēšanas, kā arī pārtraukt apmaksāt Nacionālā teātra rekonstrukciju un ietaupīt uz teātra darbinieku un pedagogu piemaksām. Domnieku paziņotais četrus mēnešus pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa norises satraucis gan pasākuma rīkotājus, kuri uzskata, ka konkursa neizdošanās gadījumā zaudētāja būs Rīga un Latvija kopumā, gan teātru vadītājus, kuri netic, ka Rīgas dome varētu nepiešķirt tiem līdzekļus. Savukārt kultūras ministre Inguna Rībena Rīgas domes paziņojumu aģentūrai BNS nodēvējusi par "bērnišķīgu populismu". "Tas noteikti spēlēs uz plašām sabiedrības masām un patiesībā kalpos par sliktu domei," sacīja ministre. Viņa norādīja, ka domei esot vairāk jādomā par citu izdevumu samazināšanu, piemēram, ierēdņu algām. Šīs nedēļas laikā visām domes komitejām uzdots izpētīt iespējas ietaupīt, lai piektdien budžeta komisijas sēdē lemtu par iespējamo 33 miljonus lielo pašvaldības budžeta deficīta samazinājumu. Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) pastāstīja, ka iespējamos ietaupījuma avotus pirmdien uzdots pētīt domes kultūras pārvaldei. Viņš norādīja, ka dome maksā par 18.novembra svētkiem, visām represiju atceres dienām, piedalās Eirovīzijas un Dziesmu svētku finansēšanā, kas vien izmaksājot 300 tūkstošus latu. "Negribas no tā atteikties, bet mēs to piedāvāsim. Domāju, ja iedzīvotāji atbalsta taupības politiku, cilvēki tādu luksusu kā kultūra nevar atļauties. Kultūra ir dārga," Dienai skaidroja D.Īvāns. Viņš arī iesaka valdībai atteikties no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kurā Rīgas dome maksā 23 miljonus. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja kā vēl vienu iespējamo variantu piedāvājusi izvērtēt domes ienākumus, pārdodot Melngalvju namu. To nedrīkstētu pārdot lētāk kā par 15 miljoniem latu, Diena uzzināja RD informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Komiteja pieļauj arī iespēju atteikties no septiņu miljonu latu lielā finansējuma Rātsnama celtniecībai un vairākām citām programmām. Ne tik radikāla iecerēs ir domes attīstības komiteja. Tās vadītājs Andris Ameriks (LDP) norādīja, ka attīstības departamentā tiek strādāts ar četriem projektiem, kas prasa lielus naudas ieguldījumus - detaļplāna izstrādi Dienvidu tilta piebraucamo ceļu projektēšanai, Ziemeļu tuneļa projektu, Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānu un pilsētas attīstības plānu. A.Ameriks pieļāva, ka kādu projektu varētu uz gadu atlikt, mēģinot samazināt arī pārējo projektu izmaksas. Mēra padomnieks Guntars Kukuls norādīja, ka domei ir trīs izdevumu avoti - ielu uzturēšana, sabiedriskais transports un citas jomas, kas pašvaldībai jānodrošina saskaņā ar likumu, investīcijas namu celtniecībā un rekonstrukcijā, kā arī izdevumi, kas rodas, ieguldot naudu valsts projektos un programmās. No 1998. līdz 2002.gadam dome valsts īpašumu uzturēšanā un valsts pasākumos esot ieguldījusi 22 miljonus latu, tāpēc vispirms tikšot skatīts, kā ietaupīt uz šo izdevumu rēķina. "Ja valsts ir gatava iekļaut šos izdevumus savā budžetā, mēs atsakāmies no šo jomu finansēšanas. Ja valsts nav gatava, jāmeklē kompromisi," sacīja G.Kukuls. Viņš nevēlējās precizēt, kādi varētu būt kompromisi, pirms valsts nav precizējusi savu budžetu. "Tie nav draudi. (..) Mēs pildām valdības norādījumus samazināt budžeta deficītu," sacīja mēra padomnieks. Eirovīzijai dome bija paredzējusi atvēlēt 670 000 latu, Dziesmu svētkiem - 229 000 latu, piemaksām Dailes teātra darbiniekiem - 66 000 latu. Piemaksas skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem pašvaldībai izmaksā 3,9 miljonus latu gadā, un investīcijas Latvijas Nacionālā teātra rekonstrukcijai - pusotra miljona latu. Rīgas mērs Gundars Bojārs uzskata, ka ir nepieciešams īpašs likums par galvaspilsētu, kurā būtu noteikts, kā jāveido tās budžets. Intervijā Latvijas radio G.Bojārs sacīja, ka Rīgai nav piemērojamas tās pašas normas, kas jebkurai citai pašvaldībai. Viņš klāstīja, ka arī Valsts kontrole ir norādījusi - nepieciešams likums par Rīgu un tās finansēšanas vadību. Valsts kontrole neuzskata, ka pilsētas budžeta deficīts ir pārāk liels, bet norāda, ka nepieciešams budžetu padarīt pārskatāmāku. Ņemot vērā, ka Rīgas dome ir paziņojusi, ka tā varētu samazināt budžeta deficītu, nepiešķirot finansējumu Eirovīzijai, Dziesmu svētkiem un teātriem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters uzskata, ka domei vajadzētu nodot sabiedrības apspriešanai visu investīciju projektu sarakstu, lai sabiedrība izsakās, kuriem samazināt finansējumu un kuriem ne, ministra viedokli pauda viņa palīdze Dace Zvirbule. Valsts izstājas no celulozes projekta Diena 01/29/03 Latvija nepiedalīsies celulozes rūpnīcas projekta turpmākajā realizācijā - tā tika nolemts otrdienas valdības sēdē. Valsts savu daļu celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas uzņēmumā Baltic Pulp pārdos, visticamāk, vienīgajam atlikušajam šā vērienīgā projekta īstenotgribētājam Somijas uzņēmumam Metsaliitto. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka Latvijai turpmākie ieguldījumi projekta īstenošanā ir pārāk lieli un patlaban tos izdarīt nav reāli, valdības sarunu grupas vadītāja Aināra Šlesera viedokli pauda viņa padomniece Una Ulme-Sila. Lielais investors no valsts arī turpmāk varētu gaidīt zināmu pretimnākšanu, taču tā varētu būt līdzšinējās likumdošanas ietvaros un tam netiks piedāvāts kāds īpašs izņēmuma stāvoklis, uzsvēra U.Ulme-Sila. Tas, kādi varētu būt šie nosacījumi, tiks apspriests turpmākajās sarunās ar investora pārstāvjiem. Dienai neizdevās otrdien uzzināt Metsaliitto viedokli, taču līdz šim uzņēmums nav iebildis pret šādu pavērsienu un nav atteicies no projekta realizācijas. Zemkopības ministrija (ZM) informēja valdību, ka ir panākta konceptuāla vienošanās ar Somijas uzņēmumu par valsts daļas pārdošanu. Latvijas lielāko kokrūpniecības asociāciju pārstāvji Dienai atzinīgi novērtēja valdības lēmumu, jo tādējādi mazinās draudi, ka varētu tikt izkropļots koksnes tirgus. "Ar biznesu jānodarbojas biznesa struktūrām," uzsvēra Latvijas Kokmateriālu eksporta uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers piebilda: "Ceram, ka valdība arī stingri pateiks: koksne rūpnīcai tiks piegādāta uz tirgus nosacījumiem." Viņš sacīja, ka valdībai būtu lietderīgi noteikt termiņu, kurā investoram būtu jāuzceļ jaunā rūpnīca. Ja tas netiek izdarīts, iespēja Latvijā celt celulozes rūpnīcu būtu jādod citiem interesentiem. Diena jau rakstīja, ka jau 90.gadu vidū Latvijā sākās celulozes projekta īstenošana. 1998.gadā no četriem potenciālajiem projekta īstenotājiem valdība apstiprināja divus - Somijas Metsaliitto un Zviedrijas uzņēmumu Sodra. Pērnā gada rudenī Sodra paziņoja par nodomu izstāties no projekta un vēlmi pārdot savas daļas Metsaliitto. Otrdien pieņemtais valdības lēmums paredz, ka Latvija savus 33% Baltic Pulp akciju varētu pārdot ne mazāk kā par to nominālvērtību, kas tiek lēsta ap 66 000 latu. ZM vēl ir jāizstrādā nosacījumi, kādā veidā tiks veikts darījums. Celulozes rūpnīcas projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 900 miljoni eiro (ap 540 miljoniem latu). Iecerētās lielās būves vieta ir Ozolsalā netālu no Jēkabpils. Tiek pieļauts, ka rūpnīca drīzāk varētu sākt strādāt tikai 2007.gadā. Patlaban vēl ar potenciālo investoru nav panākta vienošanās par investīcijas nosacījumiem. Valdība ne vienmēr zina, par ko lemj NRA 01/29/03 Jaunajai valdībai jau nācies konstatēt, ka ne viens vien tās pieņemtais lēmums izrādījies nepareizs vai pretrunīgs, vairākkārt tai nācies atlikt strīdīgu, neskaidru jautājumu izskatīšanu. Premjers Einars Repše gatavojas prasīt atbildību no "bezatbildīgiem ierēdņiem", bet atsevišķi ministri vaino sistēmas nesakārtotību un min arī paša premjera nepieejamību, lai apspriestu valdībā skatāmus svarīgus jautājumus. Pats E. Repše pirms nedēļas ministriem bija spiests atzīt, ka viņam nereti nākas pieņemt lēmumus par pašam neskaidrām lietām, bet līdzīgi rīkojoties arī ministri. Arī Neatkarīgās novērojumi liecina, ka par daudziem jautājumiem valdībā netiek diskutēts vai arī par tiem kaut ko bilst tikai atbildīgās ministrijas pārstāvji vai ministrs. Ekonomikas un Finanšu ministriju izdarītās korekcijas pašvaldību investīciju programmas finansējumā pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters vakar nespēja paskaidrot Saeimas deputātiem pat pēc to izpētes un bija spiests atzīt, ka ministriju izmantotie kritēriji finanšu samazinājumam viņam nav skaidri. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savukārt vakar Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē pauda sašutumu, ka noteikumi par higiēnas prasībām skolās Ministru kabineta (MK) sēdē nonāca tieši no valsts sekretāru sanāksmes (VSS), tos nesaskaņojot ar ministriju, un tāpēc valdība "nobalsojusi drusku savādāk". Premjers uz to reaģēja nikni, sakot, ka "ierēdņu korpusa bezatbildība tā vairs nevar turpināties". Ja tiks konstatēti vainīgie, kas būs uz valdību virzījuši nesaskaņotus dokumentus, no viņiem tiks prasīta atbildība, un viņu sodīšana kalpošot par piemēru citiem ierēdņiem. Arī K. Šadurskis sliecās vainot galvenokārt ierēdņus, kas nereti nevēlas strādāt un tikai formāli atrakstās. K. Šadurskis tomēr atzina, ka valdības darba kvalitāti ietekmē arī ilgās darba stundas un lielais valdībā skatāmo dokumentu apjoms. Satiksmes ministrs Roberts Zīle ar dokumentu apriti valdībā un ministru informētību par sēdē lemjamajiem jautājumiem nebija apmierināts, bet, "būdams optimists", Neatkarīgajai pauda cerību, ka tā uzlabosies. Nereti valdības sēdēs tiek iekļauti vairāki papildu jautājumi, par kuriem ministri nav iepriekš informēti, arī E. Repše iepriekš bilda, ka no šādas prakses plašas izmantošanas vajag atteikties. Jāteic, ka MK kārtības rullis prasa Valsts kancelejai trīs darbdienas, pirms MKK valdības locekļiem un citām personām nosūtīt darba kārtību, politikas dokumentus, tiesību aktu projektus, informatīvos ziņojumus. R. Zīle bilda, ka nereti pēkšņi skatāmo jautājumu sarakstā parādās arī politiski jautājumi, kas nav koleģiāli attiecībā pret to partiju pārstāvjiem, kas nav piedalījušies lēmuma sagatavošanā. Problēmu lielā mērā novērstu, ja ministriem un iesaistītajām pusēm būtu iespēja pirms lēmuma pieņemšanas tikties ar premjeru un apspriest svarīgākos jautājumu, bet, kā secina ministrs, "šos pasākumus ir grūti noorganizēt - dažiem ministriem tas izdodas, kas, šķiet, nav īsti koleģiāli pret valdību kopumā". R. Zīle uzskata, ka lielākas pārrunu iespējas nodrošinātu zināmā mērā rutinēta kārtība, kā, piemēram, iepriekšējā valdībā, kad pirms MK sēdes tajā skatāmie jautājumi tika apspriesti pirmdienas vakaros - koalīcijas padomē. "Ir bijuši laiki, kad ar premjeru par konkrētiem svarīgiem darba dienas kārtības jautājumiem ministri varēja apspriesties stundu pirms sēdes. Nesaku, ka vajag kopēt tieši šos modeļus, bet kaut kā šie svarīgie jautājumi jādara zināmi," sacīja R. Zīle. Tā kā koalīcijas padomes vienošanās galvenokārt bija kā nerakstīts likums un balsošanas rīkojums, Jaunais laiks ar citu valdības partiju piekrišanu no tās atteicās kā no antikonstitucionāla veidojuma. Neraugoties uz to, ka sīkāk izdiskutēt vairākus jautājumus pirms lēmuma pieņemšanas valdībā iespējams MKK, kas tradicionāli notiek pirmdienās, komitejas sēdes pēdējo nepilnu divu mēnešu laikā nav notikušas piecas reizes. Trīs reizes tās vietā sasaukta MK ārkārtas sēde - 3. un 23. decembrī -, lai turpinātu valsts budžeta veidošanu, bet 20. janvārī, dienu pirms noteiktā termiņa, lai lemtu par starptautiskās arbitrāžas tiesas sprieduma pārsūdzēšanu SwemBalt lietā. 3., 6. un 9. decembrī komitejas sēdes atcelšana tika attaisnota ar nepietiekamo izskatāmo dokumentu skaitu. Tajā pašā laikā valdības sēdēs pastāvīgi iekļauti vairāki desmiti jautājumu, un teju katru otro nedēļu tiek sasauktas valdības ārkārtas sēdes, jo esot sakrājušies daudz lemjamu jautājumu. MK darbību reglamentējošos dokumentos nav strikti noteikts, kuri dokumenti jāvirza uz MKK un kuri uz MK. MK kārtības rullī noteikts - projekts, par kuru nav saņemtas noteiktu institūciju, ministriju iebildes, "uzskatāms par saskaņotu un iesniedzams izskatīšanai attiecīgi MKK vai MK sēdē". Savukārt, "ja atzinumi ar iebildumiem ir saņemti un tie netiek ņemti vērā, atbildīgā ministrija iesniedz projektu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē vai ir tiesīga sasaukt atkārtotu starpministriju saskaņošanas sanāksmi". Ja tad netiek panākta vienošanās, projekts iesniedzams izskatīšanai VSS. R. Zīle atzīst, ka komitejas sēžu vairākkārtējā atcelšana radījusi zināmu sastrēgumu, komitejā skatāmajos dokumentos steigas dēļ nereti minēti veco ministru uzvārdi vai datumi, kas jau sen pagājuši. "Tad tiek izteikta neizpratne, kāpēc tas ir tā. Kaut gan valdība pati nav spējusi komitejas līmenī izskatīt šos dokumentus, vainoti tiek ierēdņi," sacīja ministrs. Viņaprāt, ir jāīsteno Valsts kancelejas Politikas departamenta izstrādātā kārtība, kad saskaņošanas darbs pamatā jāveic VSS, nevis valdībā, kā tas notiekot pašlaik. K. Šadurskis atzīst, ka dokumentu saskaņošana komitejā pirms MK sēdes "ir ļoti vēlama". Viņaprāt, daudzus dokumentus varētu arī atstāt tikai ministriju kompetencē, kuri valdībā tiek tikai formāli apstiprināti, pamatojoties uz ministra argumentāciju un tajos neiedziļinoties. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze piekrīt, ka lielāku atbildību varētu uzņemties ministrijas. K. Šadurskis, M. Roze un arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis cer, ka pēc budžeta izskatīšanas valdības darbs ievirzīsies vajadzīgajās sliedēs, jautājumi MK un MKK tiks virzīti vienmērīgāk un pēkšņi darba kārtībā iekļautas lietas - mazāk. Pētījums: korupcija kļūst izsmalcinātāka Diena 01/24/03 Uzņēmēji vērtē, ka korupcija, pieņemot administratīvos lēmumus, zemākā un vidējā līmeņa valsts un pašvaldību ierēdņu vidū ir salīdzinoši zema, un pēdējo gadu laikā tā samazinājusies. Savukārt augstākā līmenī, kas tiek dēvēts arī par valsts nozagšanu, korupcija kļuvusi rafinētāka un grūtāk aptverama. Pie šādām atziņām nonākuši pētījuma Valsts un pašvaldību pašnovērtējums par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā autori. Pētījumu par administratīvajiem šķēršļiem uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā veica Pasaules Bankas grupas Ārvalstu investīciju konsultatīvais dienests (FIAS) kopā ar Latvijas Attīstības aģentūru (LAA). Uzņēmēji, taujāti par administratīvajām procedūrām, atzinuši, ka vidējā un zemākajā līmenī korupcija ir salīdzinoši zema, Dienai skaidroja FIAS/ LAA pārstāvis Lāris Grava. Biežāk nācies saskarties ar korupciju iestādēs, kas saistītas ar būvniecību, un muitā, it īpaši, importējot kravas. Taču uzņēmēji atzinuši, ka augstākā līmenī - "valsts sagrābšana", kur tiek pieņemti lēmumi, - korupcija ir pārvērtusies, stāsta L.Grava. Arī sabiedrības par atklātību Delna direktore Diāna Kurpniece Dienai atzina, ka Delnas vērojumi ir līdzīgi. Likumu saskaņošana ar Eiropas Savienības normām novērš iespējas likumu robus izmantot koruptīvu darījumu veikšanai, palielinās arī atklātība. Toties korupcija augstākajā līmenī iegūst daudz izsmalcinātākas formas, ko grūti atklāt. Turklāt šajā līmenī korupcija notiek par ļoti lielām summām - miljoniem. Pētījuma autori secinājuši, ka centieni apkarot administratīvo korupciju valstī ir veiksmīgi, bet jāvēršas pret to aug-stākā līmenī. Kā risinājumu FIAS piedāvā veidot atklātu dialogu starp valdību un uzņēmējiem. Arī administratīvo procesu vienkāršošanas mērķis ir standartizēt lēmumu pieņemšanu, kas mazinātu korupciju un nodrošinātu pret ierēdņu patvaļu. "Valsts nozagšanu" kā akūtu Latvijas problēmu Pasaules Banka minēja jau savā pētījumā 2000.gadā. Tomēr L.Grava uzsver, ka tikpat būtiskas ir problēmas ar nodokļiem, likumu nestabilitāte, infrastruktūras pakalpojumu izmaksas u.c. Takas pāri kureliešu kauliem Diena 01/24/03 Priedulāja bumbu bedrēs pie Liepājas Karostas cietuma aprakti vismaz simt un laukumiņā aiz mākslīgās kāpas otrpus ielai - arī vismaz simt 1944.- 1945.gadā pēc vācu lauku karatiesas sprieduma nošautu cilvēku, aplēsis bijušais Karostas cietumnieks Teodors Ruperts. Dažādos nostāstos Karostā aprakto nošauto skaits izaug līdz 600, bet, cik īsti, nav zināms. Pirms pāris gadiem laukumiņā tika uzstādīts krusts, taču tas ir anonīms un neko nevēsta par traģēdiju šajā vietā. Šī vieta ietilpst topošā Karostas industriālā parka zonā. Ne laukumiņā, ne priedēs nav paredzēta apbūve, taču apbedījumu robežas ir izzudušas, tāpēc, iespējams, ka jaunās Karostas veidotāji, rokot būvbedres vai kanalizācijas trases, nākotnē var uzdurties kauliem - arī astoņu šeit nošauto kureliešu virsnieku mirstīgajām atliekām. Latviešiem lika rakt vāciešus, vāciešiem - nošautos latviešus, atceras T.Ruperts (90), kurš savā mūžā pārcietis gan dienestu vācu armijā Polijā, gan cietumu par dezertēšanu, gan arī visšausmīgākos gadus Vorkutā. T.Ruperts ir vienīgais Dienai zināmais tā laika Karostas cietuma dzīvais liecinieks. Kad viņu izsūtīja uz Vorkutu, neatradās neviena, kas apliecinātu, ka viņš cietis vācu laikā. Vācieši viņu sodīja, ka izvairījies no dienesta. Krievi - ka bijis vācu dienestā. Ziemas nokrēslī trūcīgajā, aukstajā Grobiņas pagasta dzīvoklī T.Ruperts saka - dzīve ir skaista, tikai jāprot to izmantot. Pēc pāris stundām būs nakts, kad viņu allaž sagaidot ļaunākie murgi. No vācu armijas aizbēdzis, kad divatā ar dienesta biedru simulējuši slimību un palaisti uz Rīgu ārstēties. Tā vietā slepus atbraukuši uz Liepāju pie savām ģimenēm. Arestēts Jaunliepājā uz ielas stūra 1944.gada vasarā. Tolaik, kad Karostas cietumnieki vēl nebija beiguši rakt un kraut velēnas nāves soda valnim, varbūt bija jūlija beigas, jo jau "krievs ieskrej Jelgavā". "Sākumā mēs nemaz nezināj', ka taisām šautuvi. Ka mūs šaus nost. Rokam, te uzreiz atbrauc lauku karatiesa. Nav vēl ne pusdienlaiks, kad manu skolas biedru, ar kuru bijām vienā kamerā, arī paņem uz tiesu. Pārdzen mūs pusdienlaikā, mans draugs, bāls kā līķis, stāv rindā pēc soda: paziņo maniem vecākiem - man nāve! Visus tiesā uz nāvi! Pārnāku vakarā no darba, jā, manam draugam Krišam Vītolam ar' nāves sods, izņemts no mūsu kameras, kur bijām kādi septiņi, visi pabēguši no armijas. Mūs vēl netiesātus paturēja, uz kameras durvīm uzrakstīja Arbeitskommando. Vienudien atkal tiesa. Mēs briesmīgi uztraukušies. Priekšnieks teic' - šī tiesa nebūs tik barga. Gājām iekšā pa trīs. Par ko sēdi? Par brīvsoli? Jā. Esi ar mieru uz sešiem mēnešiem? Nu, kas tev nebūs ar mieru!" "Vītolu un tos citus, kopā 18, nošāva augustā, pēc pusdienas. Redzēju, kā viņus veda. Visi latviešu puikas, jaunāki par 30 gadiem. Mēs neviens tur nebijām brīvprātīgi. Veda viņus pa seši, un vienā bedrē. Vēlāk tulks man teica: neviens tā neraudāja, kā tavs draugs." Divi vācu virsnieki nošauti, jo bija sevi savainojuši. "Viens savainojis kāju - mēs viņu ar nestuvēm iznesām. Tur, kur valni taisījām, bija ierakts stabs. Notiesāto piesēja pie staba stāvus, rokas pacēlušu. Vāciski klārēja, par ko tiek nošauts. Šāvēji karavīri nebija brīvprātīgie. Ar dažus latviešus redzēju, viņiem bija Latvijas karodziņš pie formas. Uz tiem briesmīgi kliedza - ja jūs nešausit, tiksit pie tā staba. Mācītājs piegāja klāt, kaut ko pie auss pateica. Tad ar mellu lupatu aizsēja acis. Un šāva nost. Reiz kāds vācietis ar saslēgtām rokām norāva melno lupatu nost, sauca vāciski - draugi, nešaujiet, es neesmu vainīgs! Kad izstiepa šautenes, palika kluss. Karavīriem uztaisījām smukas kopiņas un žodziņu riņķī, un numuru klāt. Tādu, kurus sauca par spiegiem, bija vēl vairāk. Gan sievietes, gan vīrieši. Tiem ne tiesas, ne kopiņas." T.Ruperts atceras vairāku nošauto vai viņu tuvinieku uzvārdus, bet kureliešus viņš nav saticis. Daži liepājnieki, kuri centušies izdibināt Jāņa Kureļa štāba virsnieku pēdējās gaitas noslēpumus, domā, ka tajā pašā kapulaukā aprakti arī astoņi vācu SS un policijas tiesas notiesātie un 1944.gada 20.novembrī nošautie kureliešu štāba virsnieki. Šo par tēva kapavietu uzskata arī Egils Upelnieks, kurš 13 gadu vecumā kureliešiem kalpoja par ziņnesi. Vācieši viņu apcietināja un aizveda uz SS un policijas tiesas mītni Liepājā, Toma ielā. Zēnu no gaidāmā soda izpestījis tēva paziņa, tādēļ viņš vēl ilgi ticējis, ka arī tēvs, kureliešu štāba priekšnieks Kristaps Upelnieks, ir dzīvs. Gadu pēc kara viņam pačukstēts, ka tēvs ir miris. "Skaidrs, ka viņi aizgāja kā īsti vīri," E.Upelnieks saka. Viņam nekad nav bijusi iespēja apmeklēt tēva kapu. Vēl kara beigās tur bijušas kopiņas ar numuriem, kā stāstīja T.Ruperts, taču pēc kara Karosta civiliedzīvotājiem bija slēgta. Vācu upuru apbedījumi tika nolīdzināti un tur izveidoja sporta laukumu padomju matrožiem, Dienai stāstīja Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. "Esmu pateicīgs, ka ir piemiņas vieta, bet krustu varētu vismaz nokrāsot un ierīkot sētiņu," saka E.Upelnieks. Kapulauku par nošauto cilvēku piemiņas necienīgu atzīst gan vēsturnieks G.Silakaktiņš, gan E.Upelnieks, gan pašvaldība. "Ja būtu kāds izpētes projekts, dome to varētu arī atbalstīt - vispirms jāpēta arhīvi. Pašvaldība par to nav domājusi," Dienai atzina Liepājas domes preses sekretārs Aigars Štāls. Viņaprāt, pētījumi Vācijas arhīvos varētu sniegt skaidras ziņas, kādi cilvēki un kāpēc tika nošauti. Pēc tam varētu domāt par ekshumāciju un pārapbedīšanu. Latvijas Vēstures institūta vēsturnieks Dzintars Ērglis uzsver, ka nav zināms, vai Liepājā sodīto saraksti pēc kara nav iznīcināti un kur tieši tos meklēt. Kas bija kurelieši Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa, Latvijas Centrālās padomes militārā daļa, 1944.gada jūlijā veidojās kā pretspēks, kas mēģināja darīt visu iespējamo, lai atjaunotu Latvijas valsts juridiskās tiesības. 1944.gada 14.novembrī sākās vācu uzbrukums Kureļa grupas štābam. Divu dienu laikā vācu akcijās apcietināti 259 kureliešu karavīri. Vairākums arestēto tika nosūtīti uz Štuthofas koncentrācijas nometni. Astoņi virsnieki aizvesti uz Liepāju, kur 20.novembrī nošauti: kapteinis Kristaps Upelnieks, pulkvedis Pēteris Liepiņš, kapteinis Jūlijs Mucenieks, virsleitnants Jānis Gregors, virsleitnants Jānis Rasa, virsleitnants Prikalis, leitnants Filipsons, darbvedis Kārlis (pēc citām ziņām - Jānis) Valters. Avoti: L.Siliņš Ģenerāļa J.Kureļa grupa, liepājniece Biruta Gereiša, kurelietis Egils Upelnieks Mazūdens apstākļos Lielupē slāpst zivis LETA 01/25/03 Sakarā ar mazūdens perioda iestāšanos, kas negatīvi ietekmē ūdens apgādi ar skābekli, šobrīd Lielupē novērojama plaša zivju slāpšana, pavēstīja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu daļas vadītājs Nikolajs Liskins. Liskins norādīja, ka kritiskā situācija Lielupē izveidojusies posmā no Slokas līdz Majoriem, kur nedēļas vidū ņemtās ūdens augšējo slāņu analīzes liecina, ka skābekļa daudzums vienā litrā ūdens ir zem diviem miligramiem, un tas ir bīstami zivīm. Ūdens zemākajos slāņos skābekļa koncentrācija var būt vēl zemāka. Speciālists sacīja, ka Lielupes posms no Slokas līdz Majoriem tradicionāli izceļas ar zivju slāpšanu, kas parasti esot novērojama gan ziemā, gan vasarā, kad upē ir vissliktākā ūdens apmaiņa. Situāciju minētajā upes posmā pozitīvi neietekmē arī no jūras nākošais vējš, jo tā dēļ ūdens apmaiņa notiek tikai upes grīvā. Kā uzsvēra Liskins, zivju slāpšana šobrīd, visticamāk, notiek arī citos stāvošos vai lēni plūstošos ūdeņos, kur situācija varētu būt vēl kritiskāka. Zivju slāpšana esot iespējama arī Rīgas jūras līcī. Šogad gan vēl tas neesot konstatēts, neraugoties uz faktu, ka līcis bija gandrīz pilnībā aizsalis. Sanktpēterburga tomēr pieņems Rīgas Pēteri I BNS 01/28/03 Nepilnus divus gadus pēc Rīgas domes lēmuma uzdāvināt Sanktpēterburgai Krievijas cara Pētera I skulptūru Krievijas pilsēta piekritusi pieminekļa uzstādīšanai pilsētā. Iespējams, pieminekli uzstādīs pretī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vasaras rezidencei. Krievijas Ziemeļrietumu federālā apgabala objektu celtniecības un rekonstrukcijas direkcijas vēstulē teikts, ka direkcijas pārstāvji ieradīsies Rīgā, lai izmērītu pieminekli, kuru dome nodod Sanktpēterburgai, un sagatavotu pieminekļa postamentu. Vēstulē, ar kuru bija iespēja iepazīties, direkcija norāda, ka tai uzdota Pētera I pieminekļa postamenta sagatavošana. Rīgas dome arī saņēmusi neoficiālu informāciju, ka Pētera I pieminekli uzstādīs pretī Konstantīna pilij, kas ir Krievijas prezidenta vasaras rezidence, informēja domes sabiedrisko attiecību nodaļa. Skulptūras oriģināls joprojām atrodas pie privātuzņēmēja Jevgenija Gomberga, kurš to atjaunoja par saviem līdzekļiem. Gombergs BNS sacīja, ka ir informēts par šādu vēstuli, taču viņam neesot skaidrs, vai runa ir par pieminekļa oriģināla vai kopijas pieņemšanu, tāpēc no komentāriem atteicās. Viņam arī neesot zināms, kad Sanktpēterburgas speciālisti varētu ierasties Rīgā. Lielāko sabiedrības uzmanību skulptūra piesaistīja aizpērn augustā, kad no 17. līdz 20.augustam Rīgas 800 gadu jubilejas svinību kulminācijas laikā skulptūru eksponēja Kronvalda parkā pie brīvostas pārvaldes. Pirms pusotra gada pieminekļa oriģināla eksponēšana Kronvalda parkā izraisīja karstus politiķu strīdus, kas pat noveda pie domes koalīcijas sabrukuma. Pētera I piemineklis, kuru Rīga nolēma dāvināt Pēterburgai, bet kura nolēma pieņemt kopiju, parādījās parkā vēlā naktī uz 17.augustu, un neviens no pilsētas vadības neuzņēmās atbildību, ripinot to kā kamolu no vienas institūcijas uz otru. Izmantojot situāciju, "Latvijas ceļš" aicināja mēru atkāpties. Ne maza loma tajā bija pieminekļa slepenajai uzstādīšanai, bet "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Pētera I statujas - un ne tikai - dēļ 20.augusta vakarā izstājās no domes koalīcijas. Mērs neatkāpās, domē palika faktiskā koalīcija - sociāldemokrāti un kreiso spēku apvienība, bet skulptūru aizvāca no parka uz Gomberga privāto autostāvvietu aiz žoga. Par politiku interesējas divas trešdaļas iedzīvotāju NRA 01/28/03 Par politiskajiem notikumiem valstī pastāvīgi interesējas aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, bet trešdaļai tie ir vienaldzīgi. Par politiskajiem notikumiem valstī pastāvīgi interesējas aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, bet trešdaļai tie ir vienaldzīgi. Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2002. gada decembrī veiktā aptauja, apgalvojumam Regulāri sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī pilnībā piekrita 22,8%, drīzāk piekrita 41,1% (kopā 63,9%) aptaujāto, bet drīzāk nepiekrita 26,2 un pilnībā nepiekrita 6% (kopā 32,6%) aptaujāto. Iedzīvotāju intereses maiņas dati kopš aizvadītā gada vidus liecina, ka vislielākā interese par politiku bijusi vēlēšanu mēnesī, turklāt vairāk pat uzreiz pēc vēlēšanām nekā neilgi pirms tām. Tradicionāli maza interese par politiku ir vasarā. Jaunās valdības aktivitātes spējušas noturēt lielāka skaita iedzīvotāju interesi par politiku nekā pagājušā gada pavasarī. Lielāka interese ir gados vecākiem cilvēkiem, īpaši pensionāriem, viszemākā - jauniešiem līdz 24 gadu vecumam. Politika ir pastāvīgas intereses objekts 70,8% vidzemnieku un tikai 55,3% Latgales iedzīvotāju. Pārējos reģionos un Rīgā par politiku interesējas 62-64% iedzīvotāju. Latvieši un pilsoņi par politiku interesējas nedaudz vairāk nekā nepilsoņi un mazākumtautību iedzīvotāji. Bušs ielūdz Vīķi- Freibergu uz Prezidenta dienas svinībām NRA 01/29/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 17. februārī pēc ASV prezidenta Džordža Buša ielūguma piedalīsies Prezidenta dienas svinībās Vašingtonā ASV, vēstī LETA. Kā aģentūru informēja Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, V. Vīķe-Freiberga aicināta runāt par demokrātijas un pilsoniskas sabiedrības vērtībām. Savukārt ASV vēstniecībā Rīgā norādīja, ka Baltais nams uzaicinājis Vīķi-Freibergu runāt par amerikāņu vērtību ietekmi ārpus ASV. Paredzams, ka pasākumā uzstāsies ASV prezidents Bušs, prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Kondolīza Raisa, vēsturnieks Deivids Holans un citi. Iemesls, kāpēc uzaicināta tieši Latvijas prezidente, varētu būt Buša sniegtais augstais vērtējums Vīķes- Freibergas darbam.