K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 184: 2003. g. 30. janvāris - 5. februāris Kalniete: Irākas konfliktā mēs nevaram stāvēt malā LETA 02/04/03 Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka Irākas konfliktā mēs nevaram stāvēt malā un cerēt, ka mūs neviens neapdraud, jo mēs nevienu neapdraudam, šādu viedokli laikrakstā "Diena" paudusi Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete. Kalniete uzskata, ka diskusijā par Irākas konfliktu otrajā plānā paliek būtiskākais, kāpēc Irākas režīms ir nokļuvis pasaules sabiedrības uzmanības centrā. "Sadams Huseins nav kādas starptautiskas sazvērestības upuris, bet gan nežēlīgs tirāns, kura radītais totalitārais režīms īsteno naidīgu un agresīvu politiku gan pret savu tautu, gan apdraud citas tautas," uzskata ministre. Pēc ministres domām, apspriežot Irākas krīzes noregulējumu, dīvainas ir atsauces uz iespējamajiem civiliedzīvotāju upuriem vai neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. "Vai gan mēs būtu aizmirsuši pašu vēsturi? Savulaik mums bija jāsamaksā ļoti augsta asins cena par ārvalstu konsekventi ievēroto neiejaukšanās principu. Staļinam un viņa pēctečiem bija ļauta pilnīga brīvība īstenot teroru un vērsties ar represijām pret desmitiem miljonu cilvēku Padomju Savienībā un tās ietekmes sfēras valstīs Eiropā," savu nostāju skaidro politiķe. "Jautājums nav par to, ka kāds dotu priekšroku militāram risinājumam. Ne ASV, ne Eiropas valstis netiecas pēc militāra risinājuma, taču Sadama noraidošā attieksme pret ANO rezolūcijā vienbalsīgi izteikto prasību brīvprātīgi atbruņoties neatstāj lielas cerības panākt šī uzdevuma īstenošanu ar diplomātiskām metodēm vien," ir pārliecināta ministre. Kalniete uzsver, ka 12 gados ANO Drošības padome (DP) ir pieņēmusi 16 rezolūcijas par Irāku, taču šie soļi nav bijuši efektīvi, jo ANO ieroču inspektori arvien secina, ka Irāka līdz šim nav spējusi paskaidrot un dokumentāli apliecināt trūkstošos 26 000 litru Sibīrijas mēra baktēriju, Irāka nav sniegusi pārbaudāmu atbildi uz jautājumu, kur palikušas 6500 ķīmiskās bumbas, kas bija Irākas rīcībā pēc kara ar Irānu, Irāka nav spējusi izskaidrot inspektoru atrasto 12 raķešu galviņu izcelsmi un citus jautājumus. "Ķīmiskie, bioloģiskie un visbīstamākie kodolieroči bezatbildīgu režīmu rokās var novest pie neaprēķināmām sekām un tūkstošiem nevainīgu dzīvību zaudēšanas," vēršanās pret Irāku nepieciešamību skaidro ministre. Ministre atzīmē, ka Irākas gadījums ir zināma veida pārbaudījums starptautiskajai sabiedrībai: vai starptautiski atzītu masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanas normu pārkāpumi tiek paciesti, vai arī starptautiskā sabiedrība spēj panākt šo normu ievērošanu. "Arī citi nedemokrātiski režīmi vēro notikumu attīstību un izdara secinājumus nākotnei. Ja starptautiskā sabiedrība nespētu pietiekami stingri reaģēt uz Irākas pārkāpumiem, daudzās pasaules malās neprognozējamiem režīmiem tiktu atbrīvotas rokas jauniem mēģinājumiem iegūt masu iznīcināšanas ieročus. Tāpēc mēs nedrīkstam gaidīt nākamo teroristu uzbrukumu, lai pēc tam sūkstītos par sekām un mēģinātu ar atlikušo iedzīvotāju pūlēm novākt drupas. Ir jāpanāk, lai bezatbildīgi režīmi nevarētu masu iznīcināšanas ieročus nekontrolēti attīstīt un lai teroristiem būtu liegtas jebkuras iespējas tikt pie ieročiem," raksta ministre. Kalniete gan uzsver, ka Latvijai, tāpat kā citām ANO valstīm, rūp, vai iespējamā konfliktā necietīs civiliedzīvotāji. "Ir svarīgi saprast, ka arī pašlaik Irākas iedzīvotāju dzīve nav brīva no ciešanām," piebilst politiķe. Ministre atzīmē, ka vēršanās pret Irāku nekādā veidā nav vēršanās pret islama pasauli, ko "saprot Irākas kaimiņvalstis, arābu valstis, kas palīdz ASV un Lielbritānijai uzturēt militāru spiedienu pret Sadama režīmu". "Pēc 11.septembra notikumiem ikviena atbildīga valsts vadītāja uzdevums ir īstenot preventīvus pasākumus, lai nodrošinātos pret līdzīgu traģēdiju atkārtošanos un masu iznīcināšanas ieroču nonākšanu teroristu rokās. Pēc tam jau var būt par vēlu. Jāatzīst, ka ir ļoti grūti izšķirties par nepieciešamību novērst draudus, pirms tie vēl ir nodarījuši reālus postījumus, it īpaši, ja nav izslēgts, ka šie preventīvie pasākumi var prasīt pat nevainīgas dzīvības," uzskata Kalniete. Kalniete ir pārliecināta, ka ideālais risinājums Irākas jautājumam būtu ANO DP vienbalsīgs lēmums par Sadama piespiedu atbruņošanu. "Sadams ir apliecinājis, ka saprot tikai spēka valodu, un būtu naivi cerēt, ka jebkādi papildu argumenti vai fakti piespiedīs Huseinu piekāpties. Tāpēc diez vai būtu pareizi vilcināties un ļaut Irākai arī šoreiz nepildīt ANO nolemto. Inspektoriem ir jādod vēl laiks, taču tas nevar būt bezgalīgs," savu viedokli pamato ministre. Pēc ministres teiktā, mūsdienās drošība ir nedalāma - pašreizējā situācijā valstis nespēj vienas pašas garantēt savu drošību. Krīze ikvienā pasaules punktā kā domino efekts tieši vai netieši izplatās visā pasaulē. "Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka mēs nevaram stāvēt malā un cerēt, ka mūs jau neviens neapdraud, jo mēs nevienu neapdraudam. Tiem, kuri biedē ar paredzējumu, ka mūsu aktīva iesaistīšanās Irākas krīzes noregulējumā paaugstinās terorisma riska iespējas Latvijā, der atcerēties, ka britu izlūkdienests brīdināja Indonēziju par iespējamajiem terora aktiem. Taču acīmredzot Indonēzijā vairākums uzskatīja tieši tāpat - neiesaistīšanās ir drošības garants. Sekoja Bali traģēdija," uzskata Kalniete. Latvija ir mācījusies no savām vēsturiskajām kļūdām, tūlīt pēc neatkarības atgūšanas nolemjot atteikties no starpkaru periodā piekoptās neiesaistīšanās politikas. 2002.gadā mēs esam saņēmuši uzaicinājumu iestāties NATO, taču jāapzinās, ka NATO nav organizācija, kas sniedz tikai drošības garantijas, Latvijas amatpersonu nostāju Irākas konfliktā pamato ministre. "Mums jāapzinās, ka Latvijas ārpolitikas panākumus nenodrošina tikai mūsu klātbūtne kādā no starptautiskajām struktūrām. Viss ir atkarīgs no mūsu pašu aktivitātes un spējas rast sabiedrotos ikvienā jomā, it īpaši drošības politikā," raksta politiķe. "Tiem, kuriem patīk atkārtot par "mūsu bāliņiem, kas svešā karā jās" un "uz svešas ežiņas galvu liks", vēlreiz atgādināšu 1940.gadu. Arī toreiz Latvijas valdība izvēlējās neiesaistīšanos un nepalīdzēja Somijai aizstāvēties pret PSRS agresiju. Tad sekoja Latvijas okupācija, kuras pirmajā gadā vien tika represēts ik sestais Latvijas karavīrs, kopumā 4665 militārpersonas, no tām bez vēsts pazuda 3395 cilvēki," drūmu vīziju iezīmē ministre. Pēc ministres domām, Latvijai un Baltijas valstīm ir īpašas attiecības ar ASV, kas "ilgus gadus konsekventi īstenoja Baltijas valstu iekļaušanas PSRS neatzīšanas politiku". "ASV piemērs iedvesmoja arī citas pasaules demokrātiskās valstis tam sekot. Esmu dziļi pateicīga ASV par Latvijas valsts de iure saglabāšanu. Tāpat es vienmēr jutīšos pateicīga ASV par brīvās Eiropas nosargāšanu no fašisma un komunisma," raksta ministre. Latvija sūtīs virsnieku uz Floridu militāro operāciju koordinēšanai NRA 01/30/03 Latvija ir atļāvusi ASV izmantot savu gaisa telpu iespējamām militārajām operācijām pret Irāku un nosūtīs virsnieku darbam centrālajā komandštābā Floridā. Citi priekšlikumi, kas ir iesniegti Nacionālās drošības padomei, netiek atklāti. "Esam iesnieguši konkrētus priekšlikumus Nacionālās drošības padomei, kura tos izskatīja, bet uz šo brīdi, ņemot vērā, ka situācija vēl attīstās, konkrētos priekšlikumus neizpaužam. Šāda rīcība būtu priekšlaicīga," Neatkarīgajai sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Taču viņš apstiprināja, ka AM nosūtīs savu virsnieku uz centrālo komandštābu Floridā, kurš koordinēs militārās operācijas gan Afganistānā, gan, iespējams, Irākā. Priekšlikumus visai sabiedrībai varētu izpaust tad, ja situācijas attīstībā attiecībā uz Irāku notiktu būtisks pavērsiens vai arī, ja Nacionālās drošības padomes pārstāvji nolemtu, ka tie ir publiskojami. Latvijas pārstāvji jau iepriekš ir apliecinājuši: ja neizdosies izvairīties no kara, Latvija sniegs prasīto atbalstu kā uzticama sabiedrotā un uzaicinātā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts. Piemēram, novembrī ASV lūgusi atļauju izmantot pārlidojumiem Latvijas gaisa telpu, un šī atļauja arī dota. Latvijas inteliģence pret karu Rīgas Balss 01/30/03 Latvijas oficiālā nostāja pret ASV un Irākas iespējamo militāro konfliktu vēl tiks saskaņota starp valsts atbildīgajām amatpersonām. Tikmēr Latvijas inteliģences pārstāvji jau pauž uzskatu, ka ASV iebrukšana Irākā nav nepieciešama. Iespējamais karš Irākā un Latvijas nostāja šajā jautājumā bija viens no galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem vakar pēcpusdienā notikušajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Sēdē piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, premjers Einars Repše, vairāki ministri un atbildīgas parlamenta amatpersonas. Kā RB informēja Valsts prezidentes preses centrs, padomes sēdē uzsvērta līdzšinējā ārpolitikas kursa nemainība, uzskatot, ka Irākai ir pilnībā jāizpilda ANO rezolūcija un jāatbrīvojas no ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un masu iznīcināšanas ieročiem, kas ilgstoši ir nestabilitātes un briesmu avots Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā. Latvija atbalstīs savus NATO sabiedrotos Irākas atbruņošanas jautājumā. Nacionālās drošības padomes locekļi no plašākiem komentāriem par sēdē pārrunāto atturējās. Vien parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans sarunā ar RB paziņoja: "Valstī viss ir mierīgi. Var gatavoties pavasara sējai!" Pirms Nacionālās drošības padomes sēdes gan valsts augstākās amatpersonas bija runīgākas. Pēc prezidentes un premjera tikšanās Einars Repše pauda, ka Latvijai jāapzinās: tā nesaraujami saistīta ar globālajiem notikumiem. Neapšaubāmi, iespējamā ASV un Irākas konflikta gadījumā Latvija būs saistīta ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem. Pēc premjera teiktā, Latvijā notiekot viedokļu saskaņošana, lai formulētu oficiālu Latvijas nostāju jautājumā par iespējamām militārām operācijām Irākā. Premjers izteica cerību, ka ASV un Irākas konflikta atrisinājumu vēl iespējams panākt diplomātiskā ceļā. Prezidente uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti būtiski, lai arī turpmāk pastāvētu transatlantiskās saites, kas vieno ASV un Eiropu. Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, šobrīd jāgaida ANO Drošības padomes sēdes rezultāti, kam būs liela nozīme Latvijas viedokļa formulēšanā. Bijušais ārlietu ministrs, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas deputāts Jānis Jurkāns arī piekrita, ka Latvijai īstenībā pirms ANO Drošības padomes rezolūcijas, kura gaidāma februāra vidū, nav pat ko domāt pieņemt oficiālo valsts viedokli. Viņš atzina, ka mūsu valstij tomēr vairāk vajadzētu raudzīties, kāds konkrētajā situācijā, ja tie atšķirsies, būs Eiropas Savienības valstu, nevis ASV viedoklis. Lai ko arī nolems Latvijas valdība iespējamā ASV un Irākas kara sakarā, Latvijas jaunieši un inteliģence jau aktivizējušies, lai protestētu pret karu. Studentu radio "Naba" uzsācis plašu akciju, ko atbalsta daudzi radošās inteliģences pārstāvji - savu viedokli pret karu pauduši Baiba Strautmane, Ingus Baušķenieks, Kaspars Dimiters, Nils Īle, Roberts Gobziņš, sportists Raimonds Bergmanis un citi. Radikālākie jaunieši no apvienības "Visu Latvijai!" solās pat rīkot protesta akcijas. Un tas nemaz nav slikti, jo kurš gan apgalvos, ka visiem jādomā vienādi? Savulaik, kad Latvija vēl atradās PSRS sastāvā, arī toreizējiem radošās inteliģences pārstāvjiem un jauniešiem bija savs, no valdības atšķirīgs viedoklis, tikai viņu iespējas toreiz paust savu viedokli, ja tas nesakrita ar oficiālo, bija minimālas. Zemnieki gatavojas protesta akcijām NRA 01/30/03 Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ceturtdien nolēma nosūtīt Ministru kabinetam prasības cukura, piena un gaļas tirgus sakārtošanai. Ja divu nedēļu laikā valdība nerisinās samilzušās problēmas lauksaimniecībā, zemnieki draud bloķēt robežkontroles punktus un rīkot cita veida protesta akcijas. Šādu viedokli atbalsta gan nozaru asociācijas, gan arī Latvijas Zemnieku federācija un Zemnieku saeima. Vairākas prasības, piemēram, par svariem robežkontroles punktos, kravu pārbaudei piemērotām muitas noliktavām, tika izvirzītas jau arī iepriekšējo protesta akciju laikā - pirms divarpus un trīsarpus gadiem, tomēr līdz šim brīdim, kad lauksaimnieki ir nobrieduši jaunām akcijām, situācija nav mainījusies. Zemniekus neapmierina arī Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja, muitas un Ekonomikas policijas darbs. Pēc lauksaimnieku domām, krīze ir skārusi gandrīz visas galvenās lauksaimniecības nozares - piena, gaļas, cukura. Viens no sāpīgākajiem ir cukura jautājums. Zemnieki jau ir sākuši šaubīties, vai vispār šogad ir vērts sēt bietes. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma vakar lauksaimniekus informēja, ka ministrija uz aiznākamo valdības sēdi plāno iesniegt sagatavotos variantus cukura nozares problēmu risināšanai. Problēmas ir arī gaļas ražošanas nozarēs. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Agris Veide uzsvēra, ka "liellopu gaļas tirgū patlaban notiek dīvainas lietas - gaļas pārstrādes uzņēmumi un lielveikali neiepērk Latvijā audzētu gaļu, ja nu vienīgi par ļoti zemām cenām". Pagājušajā gadā Latvijā tika saražoti vairāk nekā 22 000 tonnu liellopu gaļas, no Lietuvas ievestas 3800 tonnas. Tā kā iekšējā tirgus patēriņš ir aptuveni 28 000 līdz 30 000 tonnu liellopu gaļas gadā, zemniekiem ir aizdomas, ka 2500 līdz 3000 tonnu tirgū ir nonākušas kontrabandas ceļā vai arī liellopu gaļas vietā desās tiek izmantota vistas gaļa. Auders paliek savā vietā Diena 01/30/03 Veselības ministrs Āris Auders, pateicoties koalīcijas vienotajam atbalstam, saglabās amatu. Pēc tam, kad ceturtdien Saeima bija noraidījusi opozīcijā esošās Tautas partijas ierosināto lēmuma projektu par neuzticību ministram, Ā.Auders viņam pievērsto lielo sabiedrības uzmanību novērtēja kā iespēju labāk izskaidrot iecerētās reformas veselības sistēmā un tās īstenot. Zaļo un Zemnieku savienība, kas vēl pirms balsojuma pieprasīja sēdē pārtraukumu, pēc tā publiskotajā paziņojumā norobežojās no atbildības par Ā.Audera darbību, uzskatot, ka tā ir jāuzņemas premjeram Einaram Repšem un viņa vadītajai partijai Jaunais laiks. Pret neuzticības izteikšanu Ā.Auderam nobalsoja visi 55 valdības partiju deputāti, no kuriem četri šā balsojuma dēļ bija pārtraukuši komandējumu. ZZS frakcijas vadība tā arī neatklāja patiesos iemeslu, kāpēc vilcinājās izpaust savu rīcību balsojumā, un kuluāros izskanēja minējumi, ka frakcija, iespējams, gaidījusi, ka JL aicinās to uz sarunām, lai uzklausītu ZZS vēlmes. Kā zināms, ZZS ir norādījusi vairākus gadījumus, kad viņu intereses nav pamanītas. Gan zaļo un zemnieku pārstāvji, gan premjera palīgs Dans Titavs noraidīja TP deputātu izteiktos minējumus, ka ar ZZS būtu notikusi vienošanās par pieeju Latvijas krājbankas privatizācijai. Jānis Strazdiņš (ZZS), atzīstot, ka daudziem nepatīk jaunā valdība, sēdē uzsvēra, ka premjers ir uzņēmies "pašu lielāko atbildību", uzticot reformu īstenošanu Ā.Auderam. "Ja jūs nebalsosiet par demisiju, jūs atzīsiet par pieņemamu Audera rīcību, krāpjot savus pacientus un krāpjot valsti, iegādājoties dārgu auto," sacīja TP līderis Atis Slakteris, paziņojot, ka E.Repšes "konstruētās valdības mugurkaulā viens skriemelis esot nopietni bojāts, un mēs nevēlamies par to maksāt divreiz". Premjers balsojumu par neuzticību ministram vērtē kā ugunskristības koalīcijai, sakot, ka "mums pašiem ir jāiztīra sava māja, mums pašiem ir jāpieprasa savu ministru demisija gadījumos, kad to atzīstam par nepieciešamu, nevis jāpaļaujas uz opozīcijas priekšlikumiem". Tā intervijā Latvijas radio ceturtdien sacījis premjers E.Repše, ziņo LETA. Premjers uz Saeimas sēdi nebija ieradies, taču vairāki valdības pārstāvji bija atnākuši atbalstīt savu kolēģi. Debatēs uzstājās pats Ā.Auders, kas uzrunāja arī TP un sacīja: "Mani skumdina tie, kas grib sagraut tikko uzsāktu darbu. Es neesmu nācis te kult tukšus salmus, lai salmus kuļ tie, kuriem tīk oranžā krāsa." Savukārt Jānis Lagzdiņš (TP) joprojām ir pārliecināts, ka cilvēks, kas nebauda sabiedrības uzticību, nespēs veikt reformas. Juris Dobelis (TB/LNNK) sāka ar jautājumu: "Vai nav pārāk agri tāds smags blieziens, un vai tas nav mēģinājums, kuram varētu sekot turpinājums?" Šo tematu attīstīja arī Edgars Jaunups (JL), notiekošo nosaucot par "pretinieku izmestu ēsmu un lamatām, kurās vēl neesam iekrituši, bet varam iekrist". Viņš arī uzskata - ja Ā.Auders amatu zaudētu, reformas nenotiktu, jo neviens cits neuzdrošinātos mēģināt tās īstenot, zinot, ka "viņš tiks samalts". Opozīcijas deputāti galvenokārt uzsvēra augstos morāles kritērijus, kādus JL ir noteicis un pēc kuriem tiek vērtētas citas amatpersonas. Ā.Auders Dienai ceturtdien atteicās minēt, kādu summu no savas privātprakses ienākumiem nomaksājis nodokļos. Ministrs norādīja, ka pirms šādas informācijas sniegšanas viņam nepieciešams iedziļināties dokumentos, jo "īpaši saasinātas preses uzmanības apstākļos" viņš nevēloties izplatīt ziņas par aptuveniem skaitļiem. Ievēlē "Jaunā laika" valdi BNS 02/02/03 Partijas "Jaunais laiks" (JL) pilnsapulcē sestdien par JL valdes locekļiem ievēlēja Ministru prezidenta partijas līdera Einara Repšes izvirzītos deviņus valdes locekļus, tostarp pieci līdzšinējie valdes locekļi ievēlēti atkārtoti. Visvairāk balsu (216) saņēma finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, savukārt otru lielāko atbalstu guva iekšlietu ministrs Māris Gulbis - 210. Vismazākais atbalsts no Repšes izvirzītajiem valdes locekļiem bija JL jaunatnes nodaļas vadītājam Laurim Šulcam - 134 balsis, kā arī Saeimas deputātam Edgaram Jaunupam - 145. Saeimas deputāte Ausma Ziedone-Kantāne saņēma 156 balsis, partijas ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs - 169, Saeimas prezidija sekretārs Jānis Reirs - 176, Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš - 203 un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis - 204. Par JL priekšsēdētāja izvirzītajiem kandidātiem pilnsapulce balsoja aizklāti. JL pilnsapulce, grozot partijas statūtus, nolēma izveidot ētikas komisiju, kuras galvenais uzdevums būs sekot līdzi partijas biedru veikumam. Paredzēts, ka ētikas komisijas lēmumiem būs ieteikuma raksturs, un komisijas nolikumā noteikts, ka tā var sasaukt partijas pilnsapulci, ja nepieciešams apspriest kādu būtisku jautājumu par partijas morāli ētiskajiem principiem. JL pilnsapulcē ievēlēja arī deviņus ētikas komisijas locekļus: tieslietu ministru Aivaru Aksenoku, Saeimas deputātus - Silvu Bendrāti, Gunti Bērziņu, Uldi Mārtiņu Klausu, Viesturu Siliņu, Ausmu Ziedonu Kantānu, kā arī partijas biedrus Lieni Muskari, Bruno Rubesu un Armandu Agrumu. Līdz ar ētikas komisijas izveidošanu partijā pieņemts arī Partijas biedra ētikas kodekss. Kopsapulcē pieņēma arī citus statūtu grozījumus, kas partijā ievieš jaunu ģenerālsekretāra amatu, kura pienākumus līdz šim ar valdes lēmumu pildīja Grigorijs Krupņikovs. Statūtu grozījumi paredz, ka partijas ģenerālsekretāru valdes locekļi ievēlē no sava vidus. Ar statūtu grozījumiem palielināts arī revīzijas komisijas sastāvs no trim līdz septiņiem locekļiem, kā arī palielināts valdes locekļu skaits no pieciem līdz deviņiem. JL ķeras pie Šķēles vekseļa Diena 02/01/03 Divas nedēļas pēc bijušā Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles aiziešanas no aktīvās politikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pārbaudīt viņa daudzmiljonu vekseļa izsniegšanas likumību. L.Mūrniece Dienai apgalvoja, ka ideja vērsties KNAB viņai radusies pēc iepazīšanās ar mediju ziņām par A.Šķēles ienākumu deklarāciju, kas viņam bija jāiesniedz pēc mandāta nolikšanas. Citu iemeslu neesot. "Mani vienkārši pārsteidz šīs summas un mani kā Latvijas pilsoni interesē, kā viņš tās ieguvis," viņa teica. Iesniegumā birojam L.Mūrniece lūdz vērtēt ne vien vērtspapīra izsniegšanas likumību, bet arī ar to veikto darbību likumību, nodokļu nomaksu no summām, ko A.Šķēle saņēmis par vekseli, un viņa skaidrās naudas uzkrājumu izcelsmi. KNAB direktora vietnieks Rūdolfs Kalniņš teica, ka birojs iepazīsies ar iesniegumu un pēc tam lems, vai lieta ir biroja kompetencē un ierosināma pārbaude. A.Šķēles Valsts ieņēmumu dienestā (VID) piektdien iesniegtā deklarācija liecina, ka pērn no ārzonas uzņēmuma Bolster Management Limited, kam trastā nodotas viņam piederošās AveLat Grupas akcijas un par ko kompānija viņam izsniedza minēto vērtspapīru, viņš kā vekseļa atmaksu saņēmis 2,5 miljonus ASV dolāru. Vekseļa vērtība kopš tā deklarēšanas samazinājusies par gandrīz 4 miljoniem dolāru - no 29 miljoniem USD 1999.gadā līdz 25,1 miljonam USD šogad. Pēc tam, kad A.Šķēle sarežģītā darījumā tika pie vekseļa, darījumu divreiz pārbaudīja VID, tomēr nelikumības neatrada. Finanšu eksperti, vērtējot darījuma shēmu, savulaik Dienai pauda aizdomas, ka varētu būt notikusi nezināmas izcelsmes līdzekļu legalizācija, ko ekspremjers kategoriski noliedza. Salīdzinot A.Šķēles deklarācijas pa gadiem, redzams, ka šogad vairāk nekā trīsreiz palielinājusies un gandrīz miljonu sasniegusi summa, ko viņš izsniedzis aizdevumos, tomēr A.Šķēle atsakās publiski atklāt, kam nauda aizdota. Viņš pērn ziedojumos samaksājis Ls 60 000, no kuriem Ls 25 000 tikuši TP, taču pārējie netiek atšifrēti. No TP preses pārstāvja Arno Pjatkina Dienai teiktā izriet, ka privātpersona A.Šķēle nevēlas skaidrot, kam aizdevis vai ziedojis laikā, kad vēl bija amatpersona. "Tās ir viņa tiesības," teica A.Pjatkins. Jaunie laiki turpina kā vecos laikos LETA 01/30/03 Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konkursā par Grebnevas robežkontroles punkta Sanitārās robežinspekcijas kontroles ēku būvniecību uzvarējusi partijas "Jaunais laiks" sponsore būvfirma SIA "Velve". "Velve" izraudzīta kā labākā starp deviņiem pretendentiem. Pārējo pretendentu piedāvājumi noraidīti kā neatbilstoši konkursa nolikuma prasībām. Būvfirmas "Velve" prezidents Andris Kreislers bija viens no "Jaunā laika" atbalstītājiem, pirms vēl partija bija izveidota. Kreislers gan nav starp partijas dibinātājiem, viņš palika atbalstītāju lokā. Kreislers "Jaunā laika" vadītājam Eināram Repšem ziedojis 8000 latu, bet "Velve" partijai ziedojusi 1500 latus, liecina "Jaunā laika" mājas lapā ievietotā informacija. Šlesers atbildēs par ekonomikas attīstību NRA 02/05/03 Bez diskusijām valdība otrdien Ministru prezidenta biedru Ainaru Šleseru apveltīja ar pilnvarām, uzdodot viņam vadīt Latvijas tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi. Sākotnēji premjera biedram funkciju projektu uzdeva iesniegt valdībā līdz 20. novembrim, bet pēc paša A. Šlesera lūguma termiņš pagarināts līdz 31. janvārim. Padomes nolikumu gan apstiprinās tikai nākamajā valdības sēdē, bet tās galvenais uzdevums būs izstrādāt un ieviest tautsaimniecības vienotās stratēģijas prioritātes, saskaņot tās ar citiem normatīvajiem dokumentiem, veicināt eksportu un ārvalstu investīciju piesaisti, koordinējot valsts institūciju darbu. Padomē darbosies arī ekonomikas, finanšu, zemkopības, satiksmes, reģionālās attīstības, vides, ārlietu, tieslietu un iekšlietu ministrs. Premjera biedram būs jāsadarbojas arī ar Saeimas komisijām, Latvijas Banku, valsts diplomātiskajām un ekonomiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Ārvalstu investoru padomi. A. Šleseram dotas tiesības pārraudzīt valdības deklarācijā noteikto prioritāšu izpildi tautsaimniecības attīstībā, atbilstoši savai kompetencei pieprasīt un saņemt informāciju no valsts institūcijām, izveidot darba grupas atsevišķu uzdevumu izpildei un iesniegt tiesību aktu projektus. Tiesībās nav minēta iejaukšanās citu ministru kompetencē, kas A. Šleseram jau radījusi nepatīkamas konfliktsituācijas un likusi citām amatpersonām noliegt, ka premjera biedra izteikumi nav valdības pozīcija. A. Šlesers vada arī darba grupu sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem, kūrē Pasaules hokeja čempionāta organizēšanu, vada Garīgo lietu padomi, viņa rokās plānota arī Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas vadības nodošana. Ekonomistu apvienības 2010 priekšsēdētājs Ojārs Kehris izteica cerību, ka līdz ar stratēģijas izstrādes vadīšanas uzticēšanu A. Šleseram premjers nebūs no sevis pilnībā novēlis atbildību par tautsaimniecības attīstību, jo JL ir izteicis daudz solījumu, kuru īstenošana prasīs līdzekļus. Lai pildītu pietiekami ambiciozos lozungus, JL galvenā uzmanība jāvērš uz nodokļu iekasēšanu, muitas darbību un tamlīdzīgām jomām, un negribētos ticēt, ka E. Repše ar to nenodarbosies, tādējādi viņa biedra kompetence paliek nedaudz neskaidra, sprieda ekonomists. "Padome sanāks ne retāk kā reizi mēnesī un mēģinās vienoties, kas, ko un kā darīs," Neatkarīgajai stāstīja A. Šlesers. Savu galveno uzdevumu viņš redz vairāku ministriju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un ekspertu darba saskaņošanā, mazinot birokrātiskās procedūras dažādu dokumentu saskaņošanai starp ministrijām. Tā kā stratēģijas izstrādāšanai netiks piešķirts speciāls budžets, katra ministrija būšot spiesta domāt, kā palielināt savus ieņēmumus. Pagaidām priekšstata par Latvijas specifisko nišu, specializēšanos kāda produkta vai pakalpojuma piedāvāšanā, kas ļautu sasniegt A. Šlesera izvirzīto mērķi, proti, "desmit gados sasniegt Eiropas vidējo dzīveslīmeni", premjera biedram nav - to meklēšot padome. "Vēl nevaru pateikt, bet ir jāizvirza kādas piecas sešas prioritātes, kas valstij varētu dot vislielāko pievienoto vērtību," sacīja tautsaimniecības attīstības stratēģis. Jautāts, kas varētu būt šīs prioritātes, A. Šlesers atzina: "Nevaru pateikt virzienu, bet formulu - tie ir virzieni, kas var dot vislielāko peļņu." Kā iespējamās perspektīvās nozares viņš minēja tranzītu un finanses, bet tirgus, uz ko orientēties, - ASV, Vācija, Lielbritānija, Skandināvijas valstis, Krievija. Padome varētu arī darboties kā palīgs, lai izstrādātu labus projektus Eiropas Savienības fondu līdzekļu iegūšanai, Latvijas preču un pakalpojumu noietu tirgu atrašanai ārzemēs. Pretēji A. Šleseram, kas uzsvēra nepieciešamību izmantot Latvijas "izdevīgo ģeopolitisko novietojumu" Latvijas kļūšanai par tranzīta un preču distribūcijas centru, ekonomists Uldis Osis bilst, ka tādas dogmas kā "izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis" ir jāizsvītro no visām vietām. "Tas mums ļauj domāt, ka viss notiks pats par sevi. Citiem ģeogrāfiskais stāvoklis ir tikpat izdevīgs," sacīja U. Osis. Bez neatkarības pirmsākumos un 1993. gadā Ekonomistu apvienības 2000 izstrādātās reformu programmas valsts attīstībai līdzīgu darbu kā A. Šlesers 1999. gada nogalē uzņēmās Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa, plānojot izstrādāt valsts ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju ar skaidrām attīstības vadlīnijām un ekonomiskās politikas prioritātēm. Toreizējais ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs bilda, ka arī līdz tam izstrādātas daudzas labas koncepcijas, kas netika efektīvi īstenotas un pastāvīgi ievērotas valsts ekonomikas attīstības plānošanā. 2000. gada decembrī nāca klajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības koncepcija Latvija: no vīzijas uz darbību - ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības modelis turpmākajiem 20-30 gadiem. Arī tās izstrādē tika iesaistīti eksperti, zinātnieki, praktiķi, sabiedrība. Vērtējot kārtējo attīstības stratēģijas ideju, O. Kehris Neatkarīgajai sacīja, ka "labāka ekonomikas sektora koordinācija un labu projektu izstrādāšanas sekmēšana būtu ļoti vērtīga", taču vēl esot pāragri prognozēt rezultātus. "Ja jau gandrīz 100 dienas vajadzēja, lai noteiktu Šlesera funkcijas, tas liecina, ka nav bijusi īsta skaidrība par to, kas viņam īsti būs jādara," sacīja O. Kehris. Bet apsveicami esot jau tas, ka premjera biedram atrasti pienākumi, "jo līdz šim premjera biedri drīzāk nezināja, ko darīt". Tranzīta, finanšu un arī kokrūpniecības, IT sektors un dažu citu nozaru uzņēmēji jau sekmīgi darbojas, un diez vai valdība pateiks kaut ko precīzāk un izdarīs kaut ko pašu uzņēmēju vietā. "Valdības galvenais uzdevums būtu rūpēties par šķēršļu novākšanu uzņēmējdarbībai un Ārvalstu investoru padomes un mazā un vidējā biznesa pārstāvju izteikto priekšlikumu konsekventu ievērošanu," sacīja apvienības vadītājs. Lai arī iepriekšējās valdības izstrādātās stratēģijas nav darbojušās, ekonomists Uldis Osis atbalsta padomes izveidošanu jaunas stratēģijas izstrādei. Optimismu viešot vairāku ministru iesaiste tajā, jo pašu izdiskutētas lietas tā varētu arī ievērot. "Ir vajadzīga procedūra, kādā veidā to realizēt, noteikt, kurš ko dara, lai ministri periodiski atskaitītos par paveiktajiem darbiem, lai būtu koordinējošais mehānisms. Ja tā būs, tad tas būs solis uz priekšu, bet būtu slikti, ja darbs beigtos tikai ar dokumenta izstrādi," sacīja U. Osis. Ideju realizācijas mehānisma ievērošana, ārējās tirdzniecības, mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta trūkums Latviju ierindojis starp Eiropas atpalikušākajām valstīm. Lai izrautos no šā stāvokļa, valstij jāuzņemas sava loma, piemēram, ārējo tirgu analīzē, uzņēmēju informēšanā par perspektīvākajiem virzieniem, riskiem un gaidāmajām krīzēm. Repšes reitings kļūst negatīvs LETA 02/03/03 Ministru prezidenta Einara Repšes reitings šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pazeminājies par 31,8 punktiem un kļuvis negatīvs, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Pērnā gada decembrī Repšes reitings bija plus 29 punkti, bet šā gada janvārī - mīnus 2,8 punkti. Repšes darbību ļoti pozitīvi vērtē 6,5% aptaujāto, pozitīvi - 36,8%. Ļoti negatīvi Repšes darbību vērtē 17% aptaujāto, negatīvi - 29,1%, 0,3% par viņu neko nav dzirdējuši, bet 10,3% nespēja formulēt savu viedokli. Pētījumu centra SKDS rīcībā esošie dati liecina, ka vēl kritiskāk Repšes darbība tika vērtēta tikai 1996.gada septembrī, neilgi pēc banku krīzes, kad Repšes reitings bija mīnus 6,2 punkti, savukārt visatzinīgāk politiķa darbība vērtēta 2000.gada novembrī, kad Repšes reitings bija plus 64,1 punkts. Šā gada janvārī veiktās aptaujas dati liecina, ka latvieši Repšes darbību vērtējuši ievērojami atzinīgāk nekā citu tautību pārstāvji, arī Latvijas pilsoņi pauduši labvēlīgāku attieksmi pret premjeru nekā respondenti bez pilsonības. Atšķirības vērojamas, arī salīdzinot dažādos reģionos dzīvojošo atbildes: respondenti Rīgā un Latgalē Repšes darbību vērtējuši kritiskāk nekā Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie. Pētījuma rezultāti liecina, ka gan valsts, gan privātajā sektorā nodarbinātie Repšes darbību vērtējuši atzinīgāk nekā nestrādājošie. Salīdzinot respondentu atbildes grupās ar dažādu ienākumu līmeni, redzams, ka viskritiskāk politiķa darbību vērtējuši aptaujas dalībnieki ar zemiem ienākumiem, kuriem mēneša vidējais ienākums uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz Ls 42. Atzinīgāk nekā caurmērā Repšes darbību vērtējuši gados jaunākie aptaujas dalībnieki, kuriem ir 18-24 gadi, vadītāji, vadošie speciālisti, ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs, ierindas darbinieki privātā sektorā, kuri nestrādā fizisku darbu, zemnieki, pašnodarbinātie, citās pilsētās (ne Rīgā) un laukos dzīvojošie. Savukārt kritiskāk noskaņoti nekā caurmērā bijuši respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem, pensionāri un mājsaimnieces. Rūk JL atbalstītāju skaits Diena 02/05/03 Līdzīgi kā valdības vadītājam Einaram Repšem janvārī reitings krities arī viņa vadītajam Jaunajam laikam (JL) - salīdzinājumā ar decembri partiju popularitātes skalā JL zaudējis 7%, liecina firmas SKDS dati. Līdzīgs JL reitings redzams arī Latvijas faktu (LF) aptauju rezultātos, kas tāpat kā SKDS reitingi atklāj diezgan dramatisku E.Repšes popularitātes zudumu un vēl krasāku veselības ministra Āra Audera reitinga kritumu. LF direktors Aigars Freimanis Ā.Auderu sauc par sabiedriskās domas atbalsta krituma absolūto līderi pēdējos desmit gados, jo veselības ministra popularitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarukusi gandrīz par 53 punktiem. Līdz šim līderis popularitātes zaudēšanā bijis Jānis Jurkāns, kuram, savulaik atstājot ārlietu ministra amatu, reitings krities par 50 punktiem. Ministru algu paaugstinājums, Ā.Audera honorāra un dienesta auto iegādes lieta nenoliedzami bijusi pamatā E.Repšes reitinga kritumam, līdzīgi kā vairāki politologi un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzīst arī A.Freimanis. Viņš uzskata, ka premjera popularitāti iedragājusi ne visai skaidrā pozīcija attiecībā pret veselības ministru, jo "Repšem trūka izlēmības atbrīvot no amata Auderu". Ja par šādu krasu soli premjers izšķirtos patlaban, viņa reitings kāptu, tomēr vienmēr jārēķinās arī ar risku, jo, iespējams, atbrīvošanās no veselības ministra jau ir novēlota, spriež A.Freimanis. Attiecībā uz partijām gan SKDS, gan LF reitingi aptuveni sakrīt, un arī JL popularitātes kritumā jaušamas kopsakarības ar E.Repšes kā partijas līdera reitinga sarukumu. A.Kaktiņš skaidro, ka JL tiek asociēta ar līderi, un, ja viņš "veic lietas, kas nav populāras sabiedrībā, tam vajadzētu atsaukties uz partiju". Tomēr viņš neuzskata, ka JL reitinga kritums būtu jāvērtē kā ļoti dramatisks, jo "tā tik un tā Latvijas apstākļiem ir ļoti augsta popularitāte". A.Kaktiņš norāda, ka JL "nomāc" savus valdības partnerus Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, ZZS un LPP, kas "kļuvušas par JL mazākajiem brāļiem" un pazudušas no informatīvās telpas. Ja tas tā turpināsies, A.Kaktiņš prognozē visu trīs "mazo brāļu" reitinga pazemināšanos. Vienīgā nesakritība SKDS un LF datos ir attiecībā uz LSDSP, kas LF aptaujās palikusi 3% robežās, bet SKDS reitingos kāpusi līdz 7%. "Ja kādam - JL - pazūd, tad kādam - LSDSP - nāk klāt," saka A.Kaktiņš, bet A.Freimanis šo atšķirību skaidro ar "aptaujas izlases uzbūvi". Valdība dod startu Krājbankas pārdošanai Diena 02/05/03 Pēc vairāk nekā stundu garas diskusijas valdība otrdien, partiju Jaunais laiks un Latvijas Pirmā partija (LPP) ministriem balsojot par, atbalstīja valstij piederošo 32,12% Latvijas krājbankas akciju pārdošanu. Lielāko daļu akciju - 25,01% - valsts piedāvās pirkt izsolē par naudu vienotā paketē, akcijas minimālā sākumcena - 1,81 lats. Atlikusī akciju daļa tiks pārdota bankas darbiniekiem un pensionāriem par sertifikātiem. Šis bija pirmais Einara Repšes valdības balsojums par kāda uzņēmuma valstij piederošo akciju privatizāciju. Balsojumā atturējās divu citu valdību veidojošo partiju - TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības - ministri. Premjers uzskata: tas nenozīmē, ka valdība nav devusi atbalstu bankas privatizācijas pabeigšanai un ka valdības ministru starpā būtu nopietnas domstarpības. Tā kā neviens no ministriem nav balsojis pret, neesot pamats uzskatīt, ka Krājbankas privatizācijai nav valdības atbalsta, premjera viedokli, Dienai klāstīja viņa preses pārstāvis Dans Titavs. Atbildību par sekmīgu bankas pārdošanu valdība uzņemoties kopumā. Iepriekšējās valdības lēmumus par lielo uzņēmumu privatizāciju varēja pieņemt, ja to atbalstīja visu valdošo partiju ministri. Salīdzinājumā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sākotnēji iesniegto bankas privatizācijas priekšlikumu valdība mainīja tikai minimālo akcijas pārdošanas cenu, kas tika palielināta līdz 1,81 latam iepriekš ieteiktā 1,21 lata vietā. Tas nozīmē, ka minimālais naudas apjoms, ko valsts iegūs, ja akciju paketei izsolē būs tikai viens pircējs, veidos 4,12 miljonus latu. Plānots, ka bankas akciju izsole varētu notikt marta beigās vai aprīļa sākumā. Par šā procesa norisi atbildīga ir Privatizācijas aģentūra. Krājbanka ir īpaša ar savu privāto akcionāru struktūru, jo aptuveni 60% akciju līdzīgās daļās (ap 30% katrai) pieder divām naidīgi noskaņotām īpašnieku grupām - Ventspils grupai (trīs firmas un privātpersonas, to vidū Ventspils mērs Aivars Lembergs) un Arnoldam Laksam (LPP) un ar viņu saistītājām firmām Macysing, Hafra. Abām īpašnieku grupām valsts pārdoto 25,01% akciju iegāde dotu kontrolpaketi. Interesi par banku izrādījusi arī Pirmās bankas īpašniece vācu Nord LB. Andra Bērziņa valdība bankas pārdošanu bija atlikusi kā pēdējo un pieļāvusi, ka akcijas varētu pārdot par sertifikātiem. Ņemot to vērā, par nekonsekventu tagad ieteikto variantu Dienai dēvēja viens no bankas Ventspils grupas akcionāru pārstāvjiem tās padomē Laimonis Strujēvičs. Ja viena valdība izlemjot, ka bankas akcijas tiks pārdotas par sertifikātiem, bet nākamā šo lēmumu kardināli mainot, tas neesot korekti. L.Strujēvičs atturējās prognozēt, vai bankas Ventspils akcionāri piedalīsies akciju izsolē. "Vispirms jāredz, kādi tad būs galīgie nosacījumi, un tad tie jāanalizē," teica L.Strujēvičs. Uldis Cērps, Finansu kapitāla tirgus komisijas vadītājs, Dienai atzina, ka, viņaprāt, valdības izvēlētais bankas akciju privatizācijas modelis, tās pārdodot vienotā paketē par naudu, vērtējams pozitīvi. Viņš atteicās komentēt valdības noteikto minimālo cenu, norādot, ka tas nav viņa kā FKTK vadītāja kompetencē. Oficiāli vidējā darba alga Latvijā - 173 lati LETA 02/03/03 Pērn oktobrī darbiniekiem aprēķinātā mēneša bruto darba samaksa bez neregulārām izmaksām bija 173 lati, tai skaitā sabiedriskajā sektorā - 187 lati un privātajā sektorā - 163 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Budžeta iestādēs strādājošo mēneša darba samaksa bija 183 lati, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - 205 lati. Tomēr ekonomistu apvienības "2010" eksperts Roberts Remess aģentūrai LETA norādīja, ka šie dati nav korekti un reālo situāciju ataino, iespējams, tikai dažās nozarēs. Remess uzsvēra, ka statistikas pārvaldes veiktajā pētījumā nav ņemta vērā lielā "aplokšņu algu" summa. Ekonomists norādīja, ka pērn trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001.gada trešo ceturksni, ievērojami mainījušies citi makroekonomiskie rādītāji. "Pārskata periodā par 6,6% pieaudzis vidējais algu līmenis, tai pat laikā apgrozījums mazumtirdzniecībā pieauga par 20,9%. Tad šeit rodas jautājums - no kā tad vērojams šāds apgrozījuma pieaugums mazumtirdzniecībā," sprieda Remess. Remess secināja, ka Latvijā ievērojamos apjomos darba algas tiek uzrādītas mazākas, nekā tās, kuras strādājošie reāli saņem. Ekonomists arī norādīja, ka, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) valstu datiem, Latvijā ir vērojama īpaši slikta situācija. "Pārtikas preču cenas Latvijā ir 66% līmenī no ES vidējā līmeņa, iekšzemes kopprodukts ir aptuveni 33% līmenī, taču bruto darba algu līmenis ir pat 10 reizes mazāks nekā atsevišķās ES valstīs," uzsvēra Remess. 2002.gada oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada oktobri, par 3,8 procentpunktiem jeb no 23,4% līdz 27,2% pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kam darba samaksa aprēķināta virs 200 latiem. Darbinieku skaits šajā grupā palielinājies par 19 000. Darbinieku skaits, kam darba samaksa aprēķināta līdz 200 latiem, šajā periodā samazinājies par 32 000 jeb no 76,6% līdz 72,8%. To darbinieku skaita īpatsvars, kam aprēķinātā alga nepārsniedza 100 latus, samazinājies no 42% līdz 40% jeb par 17 000. Darba samaksa mazāka par valdības noteikto minimālo mēnešalgu 60 latiem valstī kopumā pērn oktobrī bija 3 500 darbiniekiem jeb 0,6% no kopskaita. Lielākais šādu darbinieku skaits vērojams mazumtirdzniecībā, sauszemes transportā, lauksaimniecībā, tādu pakalpojumu sniegšanā kā, piemēram, mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana, frizētavas, solāriji, apbedīšana un apstrādes rūpniecības atsevišķās nozarēs. Darba samaksa tikai valdības noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā tika aprēķināta 86 000 darbinieku jeb 15% no to kopskaita. Salīdzinot ar 2001.gada oktobri, šādu darbinieku skaits samazinājies par 8 000. 2002. gada oktobrī 8% strādājošo bija aprēķināta darba samaksa robežās no 60 līdz 70 latiem, 6% strādājošo - no 70 līdz 80 latiem, 10% strādājošo - no 80 līdz 100 latiem, 19% strādājošo - no 100 līdz 150 latiem, 14% strādājošo - no 150 līdz 200 latiem, 16% strādājošo - no 200 līdz 300 latiem. Savukārt darbinieku īpatsvars, kuri saņēma atalgojumu no 300 līdz 500 latiem, bija 8%, bet virs 500 latiem - 3% no kopējā darbinieku skaita. Latvijas vienībai Afganistānā maksās lielāku atalgojumu LETA 02/02/03 Latvijas militāro mediķu vienības dalībnieki, kuru dalība plānota starptautiskajā operācijā Afganistānā, saņems lielāku atalgojumu, nekā parasti tiek maksāts Latvijas karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās. To paredz Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās. Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumu pielikums nosaka brīvprātīgā atalgojumu. AM un NBS vadība ir pieņēmusi lēmumu piedalīties pretterorisma operācijā Afganistānā, nosūtot uz turieni šā gada februārī astoņus karavīrus. Tā kā ir liela starpība starp dzīves un dienesta apstākļiem Afganistānā un citās starptautiskās miera operācijās, piemēram, Kosovā, Bosnijā-Hercogovinā, AM un NBS vadība uzskata, ka karavīriem, kuri tiks nosūtīti darbībai Afganistānā, ir nepieciešams palielināt dienesta atalgojumu, piemērojot pašreizējam atalgojumam koeficientu 1,3. Saskaņā ar noteikumiem NBS brīvprātīgo dienesta atalgojums, piedaloties starptautiskajās operācijās, ģenerāļiem ir 950 lati mēnesī, pulkvežiem - 940 lati, pulkvežleitnantiem - 930 lati, majoriem - 920 lati, kapteiņiem - 910 lati, virsleitnantiem - 900 lati, leitnantiem - 890 lati, virsniekvietniekiem - 875 lati, virsseržantiem - 850 lati, seržantiem - 825 lati, kaprāļiem - 800 lati, dižkareivjiem - 775 lati, kareivjiem - 750 lati. Kā LETA jau ziņoja, Ministru kabinets 20.janvārī akceptēja Saeimas paziņojuma projektu par Latvijas mediķu dalību militāra rakstura drošības operācijā Afganistānā. Saeimai pieņemot šo paziņojumu, saskaņā ar likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" normām Latvijas bruņoto spēku vienības tiks nosūtītas dalībai operācijā Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā. Nīderlandes kontingents Afganistānā darbojas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vienība. NBS ir gatavi nosūtīt divas militāro mediķu vienības, lai Nīderlandes kontingenta sastāvā piedalītos ISAF darbībā. Katrā vienībā plānots iekļaut vienu ārstu, divas medmāsas un autovadītāju. Līdz ar to kopumā Latviju operācijā pārstāvēs astoņi karavīri. Latvijas kontingenta rotācijas periods ir seši mēneši. Aptuvenās izmaksas vienas rotācijas periodā ir 260 000 lati. Kā ziņots, Latvija jau iepriekš paudusi atbalstu miera nodrošināšanas operāciju norisei Afganistānā, kā arī izteikusi gatavību piedalīties tajās, ja rastos tāda nepieciešamība. 2001.gadā valdība akceptēja 10-12 Latvijas bruņoto spēku karavīru vienību nosūtīšanu dalībai pretterorisma operācijā Kirgīzijā, tomēr šī iecere netika realizēta. Ministres izteikumi neliecina par vēlmi cīnīties par Gaismaspils būvi Diena 01/30/03 Par neētiskiem, negodīgiem un nepatiesiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būves projektā iesaistītie cilvēki uzskata kultūras ministres Ingūnas Rībenas (JL) izteikumus par vāji realizēto projekta gaitu gan no tā vadības grupas puses, gan sabiedriskās organizācijas - LNB Atbalsta fonda, kas līdz šim uzskatīts par projekta virzītājspēku, ar savām aktivitātēm gūstot kā Latvijas, tā starptautisku uzticību. Turklāt no I.Rībenas teiktā var saprast, ka 2003.gada budžeta projektā LNB rezervētie 5,9 miljoni latu šādā situācijā tikpat labi "var valdībai izrādīties vajadzīgāki citiem mērķiem". Zināmai ļaužu grupai vāji realizētais bibliotēkas projekts "ir burvīgs laika pavadīšanas veids", par ko viņiem maksā lielas algas, maz ko praktisku paveicis arī LNB Atbalsta fonds, ministres teikto pēc tikšanās trešdien ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem atstāsta ziņu aģentūras. Ministri pārsteidzot, ka LNB projektam jau iztērēti 1,6 miljoni latu, bet pats projekts "ir tik zaļš". Vadības grupas direktors Gints Karlsons un Atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs par šo "sitienu zem jostasvietas" ir pārsteigti - nesenās sarunās ar ministri detalizēti izklāstīta projekta virzība un "godīgi" norādītas risināmās problēmas, pretim gūstot tieši sapratni un atbalstu. "Tā vietā, lai cīnītos par LNB projekta nākotni, I.Rībena sarunā ar satiksmes ministru tam domāto naudu vieglprātīgi novēl citiem mērķiem," saka fonda valdes loceklis, līdz 2002.gadam tā valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņš uzskata - ministrei par saviem izteikumiem ir publiski jāatvainojas, jo tie ir "ļoti rupjš apvainojums visiem tiem cilvēkiem, kuri ir fondā strādājuši, ieguldot gan savu privāto laiku, gan līdzekļus". Tieši fonds ar savu aktīvo darbību pārliecināja sabiedrību, politiķus un lēmējus par šā projekta nepieciešamību, uzskata bijusī kultūras ministre, tagad Atbalsta fonda valdes locekle Kārina Pētersone (LC). Pārmetumi par lēno projekta virzību un vājo tajā iesaistīto cilvēku darbu ir spēkā, - ceturtdien Dienai atzina ministrijas preses sekretāre Gundega Blumberga. Izteikumi par Atbalsta fonda kūtrumu un to darbinieku lielajām algām savukārt neatbilstot patiesībai - ministre ir pārprasta vai arī viņas teiktais kļūdaini pierakstīts. Tā izteikumi par Gaismaspilij domāto 5,9 miljonu latu atdošanu citiem mērķiem esot domāti ironiskā nozīmē. "Tas ir tad, kad cilvēki tā smejas sarunājoties," skaidro G.Blumberga. KM izveidotās vadības grupas Dienai sniegtā informācija liecina, ka līdz pērnā gada beigām projektā ieguldīts 1,1 miljons latu, lielākā daļa samaksāta arhitektiem un bibliotēkas skiču projektu gatavotājiem. G.Blumberga atzina - ministre, saucot deputātiem ciparus, kļūdījusies. Savukārt G.Karlsons, kura darbu I. Rībena apšaubījusi, norādīja - ministrei ir labi zināms, ka likums pieņemts tikai pērn jūnijā, bet tagad atzīts par juridiski nekorektu un ir grozāms. Līdz ar to lielu daļu viņa pūliņu varētu uzskatīt arī par veltiem. "Labi zināms, ka darbu pilnībā paralizēja Saeimas vēlēšanas, valdības maiņa, nemaz nerunājot par pilnīgi neskaidro finansējuma situāciju," stāstīja G.Karlsons. Grava "draud" ar demisiju BNS 01/30/03 Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava LTV valsts kapitāldaļu turētājam Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTVP) ceturtdien televīzijas biznesa plāna izskatīšanas laikā izvirzīja ultimātu - ja NRTVP nepiekrīt LTV kredīta ņemšanai tās attīstībai, Grava pametīs savu amatu. Savukārt NRTVP priekšsēdētājs šādu Gravas ultimātu nosauca par šantāžu. Grava norādīja, ka kredīta nesaņemšanas gadījumā viņš aizies no televīzijas un pārcelsies uz dzimto Liepāju. "..tad mēs visi kopā aizbraucam un Ventspili, sarīkojam Eirovīzijas nacionālo atlasi un jūs [NRTVP] braucat atpakaļ uz Rīgu, bet es uz Rīgu nebraucu, dodos uz savu galamērķi Liepāju.. un otra alternatīva - uzticēties LTV vadībai.. trešās alternatīvas nav," NRTVP sēdē paziņoja Grava. "Šī ir cīņa par izdzīvošanu," pavēstīja LTV ģenerāldirektors, kas šo amatu ieņem septiņus mēnešus. Viņš norādīja, ka LTV bez šāda kredīta izdzīvot nevar, "bez tā mēs ejam atpakaļ pie tādas televīzijas vadības, ko padome uzskatīja par sliktu," sacīja Grava. NRTVP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis Gravam norādīja, ka padome "principā nav pret kredītu, tādu, kā jūs to pieprasījāt, vai mazāku", taču no valsts budžeta finansētai iestādei nepieciešama Finanšu ministrijas atļauja. "Tā ir šantāža," teica Rubenis. "Uz Ventspili mēs visi varam aizbraukt.. tas nebūs noteicošais," viņš pauda. Rubenis uzsvēra, ka padome uzticas LTV vadībai, "tāpēc nevar ar šādiem izteikumiem spēlēties". Pēc Rubeņa vārdiem, padome vēlas Finanšu ministrijā iesniegt pēc iespējas pilnīgāku LTV biznesa plānu, tāpēc vēlas to izvērtēt kopīgi ar LTV vadību. Pēc Gravas lūguma sākotnēji par atklātu pasludinātā sēde tomēr turpināsies aiz slēgtām durvīm, jo padome vēlas uzdot konkrētus jautājumus par pieprasīto kredīta summu, kuru neizpauž. BNS jau vēstīja, ka NRTVP ceturtdien izskata LTV biznesa plānu nākamajiem pieciem gadiem. Plāna saturu un padomes iespējamo lēmumu ne LTV, ne NRTVP pagaidām neatklāj. Padome gan atzīst, ka plānā paredzēta arī kredītresursu piesaistīšana, taču televīzijai nepieciešamo līdzekļu apjomu neatklāja. LTV šefs iepriekš pauda, ka 2003.gada budžetā televīzija paredzējusi 800 000 latu iztrūkumu, ko LTV tomēr cer atpelnīt. NRTVP decembra sākumā atbalstīja LTV ieceri ņemt kredītu programmu uzlabošanai, taču par tā apjomu vēlējās lemt janvārī, kad televīzija iesniegs precīzu kredīta tērēšanas plānu un būs apstiprināts LTV budžets. Televīzijai kvalitatīvu programmu sagatavošanai būtu nepieciešami vismaz 800 000 latu, lielākā daļa - jaunu ārzemju filmu iegādei un sporta sacensību raidīšanas licenču iegādei. “Delna” iesaka ierobežot politiskās reklāmas NRA 02/05/03 Gan sabiedrisko, gan komercraidstaciju vadītāji par "absurdiem" un "murgainiem" nosaukuši Sorosa fonda - Latvija (SFL) un sabiedrības par atklātību Delna kopprojekta direktores Lolita Čigānes Saeimai adresētos izteikumus, ka radio un televīzijā pārraidāmā politiskā reklāma pielīdzināma alkohola reklāmai un jāaizliedz. Kā otrs variants tiek ieteikts noteikt konkrētu politiskajai reklāmai atvēlamo raidlaiku, bet trešais variants paredz pāreju uz valsts finansējumu. Pētījuma 8. Saeimas vēlēšanu izdevumu analīze autori norādījuši, ka politisko partiju reklāmas aizliegums televīzijā pastāv vairākās Eiropas Savienības valstīs, ziņo LETA. Izpētīts, ka Latvijā politiskā reklāma izmaksā 5 latus katram pilsonim un lielais izmaksu pieaugums liek politiķiem būt arvien lielākā atkarībā no sponsoriem, tādēļ šie tēriņi būtu kaut kā jāierobežo, lai nākamajās vēlēšanās šīs izmaksas nepieaugtu vēl vairākas reizes. Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava Neatkarīgajai sacīja, ka ar politisko partiju reklāmas aizliegumu Latvijā tiek mēģināts ieviest cenzūru, jo "reklāma ir veids, kā cilvēki iegūst informāciju". "Ideju aizliegt reklāmu vērtēju kā pilnīgi absurdu, turklāt tas nekādi neatbilstu pasaules standartiem," vērtēja U. Grava. Viņaprāt, ar šo piedāvājumu tiktu deformēts reklāmas tirgus un radīti nevienlīdzīgi apstākļi elektronisko un drukāto mediju sacensībā, jo uz laikrakstiem šāds aizliegums neattiektos. "Ja Delna uzskata, ka politisko informāciju var pielīdzināt alkohola reklāmai, tas ir absurds. Turklāt bažas rada tas, ka Delna, nekonsultējoties ar mums, ar šo priekšlikumu uzreiz skrien uz Saeimu," teica U. Grava. Pēc Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ģenerāldirektora Andreja Ēķa domām, šādi paziņojumi liecina, ka "varas ass sāk svērties uz noteiktu mediju pusi". Arguments, ka, aizliedzot partiju politisko reklāmu televīzijā, samazināsies partiju vēlme pēc naudas, ir absurds. Ir jācīnās ar cēloņiem, nevis ar sekām," sacīja A. Ēķis. "Tādējādi Delna mēģina pateikt, ka Latvijas televīzijas skatītājs ir tik stulbs, ka caur televīziju viņu var ietekmēt vairāk nekā caur avīzēm, tāpēc aizliegsim skatīties televīziju. Nesaprotu, kāpēc, bet Sorosa atbalstītie projekti pārāk bieži nošauj greizi." Jāatgādina, ka kritiku izpelnījās arī Sorosa fonda apmaksātais Delnas pētījums par slēpto politisko reklāmu medijos, kurā pētījuma autori netieši apvainoja žurnālistus, kritisku rakstu autorus, partiju nelegālās naudas saņemšanā. SFL valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes vadītā izdevuma Diena publikācijas slēptās reklāmas slejās tika pieminētas tikai simboliski - trijos gadījumos. Radio SWH prezidents Zigmars Liepiņš situāciju Neatkarīgajai komentēja šādi: "Būtu svarīgi, ja ārzemēs skolotā jaunkundze kaut ko būtu dzirdējusi par sakarībām starp cēloņiem un sekām. Šajā griezumā Lolitas Čigānes paziņojums ir bezatbildīgs, paviršs, filozofiskā ziņā skolniecisks. Turklāt skaidri redzams klajš cita veida mediju interešu lobijs." Z. Liepiņš cer, ka likumdevējs šo Delnas viedokli uztvers adekvāti. Arī Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdis Ojārs Rubenis Neatkarīgajai sacīja, ka Delnas izteikumi par politisko reklāmu aizliegšanu šobrīd "ir absurdi". Tie nozīmētu, ka, atsakoties no politiskajām reklāmām, šī nauda sabiedriskajiem medijiem būtu jārod no valsts budžeta. "Noņemot naudu elektroniskajiem medijiem, mēs problēmu neatrisināsim. Ir jāsāk, vispirms sakārtojot partiju finansēšanas modeli un nosakot, cik partijas var saņemt reklāmas tēriņiem," sacīja O. Rubenis. Viņš arī norādīja, ka līdz ar politiskās reklāmas aizliegšanu daudzi cilvēki, kas nevar atļauties pirkt avīzes, paliks informācijas vakuumā. "Līdz ar to valdošā vara varēs gavilēt, jo par viņiem runās ziņās, bet jaunām partijām nebūs iespējas attīstīties," sacīja O. Rubenis. Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts uzskata, ka Delnas izteikumi par atteikšanos no politiskajām reklāmām ir balstīti uz "faktu kompilāciju", un raksturojami kā "murgaini savārstījumi ar grūti saprotamu mērķi - vai nu parādīt savu nozīmību, vai atstrādāt saņemto naudu". "Tad jau politiskās partijas arī ir jāaizliedz," sacīja Dz. Kolāts. Viņaprāt, pēc notikušā elektroniskajiem masu medijiem būtu jānorobežojas no sadarbības ar Delnu. "Tik ideālistiski varētu runāt cilvēks no malas ar svētā oreolu, taču Delnas biedrošanās ar Sorosonkuli, kas tiesāts Francijā, neliecina, ka pašas Delnas finansu pārskati būtu caurspīdīgi," sacīja Dz. Kolāts. Viņaprāt, ņemot vērā to, ka līdz vēlēšanām vēl ir tālu, politiķi šo Delnas priekšlikumu "nobīdīs aizgaldē". Ierosina veidot mazo uzņēmumu konventu NRA 02/01/03 Tautsaimniecības padomei (TSP) mēneša laikā būtu jāizveido mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) organizāciju apvienība - MVU konvents vai arī Ekonomikas ministrija to veidos kā papildinstitūciju TSP, - tā vakar TSP sēdē paziņoja ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Kā klātesošajiem norādīja ministrs, jau ilgu laiku tiek apspriesti priekšlikumi par MVU konventa izveidi. "Ja līdz aprīlim organizācija netiks izveidota, par to mēs vairs nerunāsim, bet pie TSP izveidosim padomdevēju un speciālistu institūciju - Latvijas MVU konventu," uzsvēris ministrs (ziņo BNS). MVU konventa mērķis ir iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus uzņēmējdarbību veicinošas vides politikas veidošanā un īstenošanā, kā arī sekmēt uzņēmējdarbības konkurētspēju saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Konvents nodrošinātu nepārtrauktu dialogu starp uzņēmējiem un valsts institūcijām, kā arī apkopotu un izvērtētu MVU intereses pārstāvošo organizāciju iesniegtos priekšlikumus uzņēmējdarbību veicinošas vides valsts politikas izstrādāšanai un MVU skarošu likumdošanas aktu pilnveidošanai. Konventa uzdevums būtu arī panākt valsts finansējuma, atbalsta un palīdzības programmu izstrādi un īstenošanu MVU attīstībai, kā arī paredzēto un pieejamo ES finansējuma fondu un atbalsta programmu apgūšanai. Latvijas MVU konventa dibinātāji būtu MVU kā juridisku personu apvienojošas organizācijas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un konsultatīvas institūcijas, kas izveidotas ar Ministru kabineta vai attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas rīkojumu. Pērn novembrī Tautsaimniecības padomes vadītajā Mazo un vidējo uzņēmumu apvienojošās organizācijas dibināšanas sagatavošanas sēdē tika panākta vienošanās par Latvijas MVU konventa dibināšanu. Konventa biedri būs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Amatniecības kamera, Jauno uzņēmēju kamera, kā arī virkne uzņēmējus pārstāvošu organizāciju apvienību, nozaru asociāciju un nozaru asociāciju grupu. Savukārt Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis uzsvēra, ka līdz šim ir sadarbojies ar vairākiem atsevišķiem MVU, bet runāt ar visām uzņēmēju organizācijām neesot iespējams, tādēļ MVU konventa izveide ievērojami atvieglotu bankas darbu. Viņš atzina, ka banka atbalstītu konventa izveidi arī finansiāli, lai veiksmīgāk vadītu sarunas ar valsti. Privātpersonu noguldījumi pieauguši gandrīz par trešdaļu LETA 01/30/03 Privātpersonu noguldījumu apjoms komercbankās pērn pieaudzis par 29,8% un šā gada sākumā sasniedzis 904,08 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. Visstraujāk pērn komercbankās pieauguši privātpersonas apkalpojošo bezpeļņas organizāciju un finanšu institūciju noguldījumi. Privātpersonas apkalpojošās bezpeļņas organizācijas līdz 2002.gada beigām bankās bija noguldījušas 28,72 miljonus latu, kas ir par 65,5% vairāk nekā 2001.gada beigās. Finanšu institūciju noguldījumu apjoms bankās pērn pieaudzis par 55,7% un sasniedzis 41,42 miljonus latu. Strauji audzis arī privātuzņēmumu noguldījumu apjoms. Līdz pagājušā gada nogalei privātuzņēmumi bankās bija noguldījuši 1,93 miljardus latu, kas ir par 34,4% vairāk nekā 2001.gada beigās. Centrālo un vietējo valdību noguldījumi bankās pieauguši par 23,3% un sasnieguši 83,28 miljonu latu lielu apjomu. Samazinājies valsts uzņēmumu noguldījumu apjoms bankās. Līdz aizvadītā gada beigām valsts uzņēmumi bankās bija noguldījuši 82,48 miljonus latu, kas ir par 3% mazāk nekā 2001.gada nogalē. Kopējais banku piesaistīto noguldījumu apjoms aizvadītā gada decembra beigās sasniedza 3,07 miljardus latu, kas ir par 31,8% vairāk nekā 2001.gada izskaņā. EK: Latvija būs nabadzīgākā valsts paplašinātajā ES Diena 01/30/03 Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija kļūs par nabadzīgāko valsti 25 dalībvalstu vidū, un iedzīvotāju vidējais ienākumu līmenis būs tikai trešā daļa no pārējo valstu vidējiem ienākumiem. Ar iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju 37% līmenī no ES vidējā rādītāja Latvija kopā ar pārējām kandidātvalstīm būs nabadzīgāko valstu grupā, kuru vidējie ienākumi ir ap 42% no ES vidējā rādītāja. Tādēļ arī galvenā ES strukturālo fondu naudas plūsma nākamajos gados tiks novirzīta šīm valstīm. Tā ceturtdien pārskata dokumentā par strukturālo un kohēzijas fondu izmantošanu atzīst Eiropas Komisija. Latvija 2004.-2006. gadā no ES reģionālajam atbalstam saņems 1,6 miljardus eiro (960 miljonus latu). Pēc ziņojumā izmantotās Eurostat statistikas par 2000.gadu, IK uz vienu iedzīvotāju Latvijā pašlaik ir 34% no vidējā labklājības līmeņa kandidātvalstīs un ES dalībvalstīs. Lietuvai šis rādītājs ir 39%, Igaunijai - 44%. Pēc ES paplašināšanas jaunās un vecās dalībvalstis pēc labklājības līmeņa varēs sadalīt trīs grupās. Pēdējā, nabadzīgāko valstu grupā, kurā ir visas pašreizējās kandidātvalstis, izņemot Slovēniju un Kipru, rindu noslēgs Latvija. Otrajā grupā ar vidējo ienākumu līmeni 71% no ES vidējā ietilps nabadzīgākās vecās ES dalībvalstis Spānija, Portugāle un Grieķija kopā ar bagātākajām jaunajām dalībvalstīm Kipru un Slovēniju. Visbeidzot trešo un lielāko valstu grupu veidos divpadsmit pašreizējās dalībvalstis ar vidējo ienākumu līmeni 115% no ES vidējā. Luksemburga, kur vidējais ienākumu līmenis gandrīz divreiz pārsniedz visu pārējo dalībvalstu vidējo ienākumu līmeni, pēc ES paplašināšanās būs bagātākā ES dalībvalsts ar vidējo iedzīvotāju ienākumu līmeni virs 200% no ES vidējā. Ceturtdien publiskotais EK ziņojums ir pirmais mēģinājums sākt diskusijas par strukturālās politikas reformu pēc 2006.gada, kad ES būs jāvienojas par budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Jaunās dalībvalstis tad kļūs par galvenajām ES reģionālā atbalsta saņēmējām, tomēr arī vecajās dalībvalstīs būs reģioni, kuri augstā bezdarba, ģeogrāfiskā novietojuma vai citu iemeslu dēļ savā attīstībā ievērojami atpaliks no pārējiem reģioniem. Ekonomiskās aktivitātes veicināšana, jaunu darba vietu radīšana un reģionu konkurētspējas palielināšana arī nākotnē būs veids, kādā ar strukturālo fondu atbalstu izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības reģionu starpā. Tādēļ svarīgas reģionālās politikas prioritātes šo mērķu sasniegšanā, kā ziņojumā atzīst EK, būs ražošanas struktūras dažādošana, izglītības un kvalifikāciju uzlabošanas iespēju nodrošināšana, sociālā integrācija, kā arī atbalsts zinātnei, pētniecībai un inovācijām. Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas dzīves līmeņa ziņā LETA -1/31/03 Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā veido 31% no ES vidējā līmeņa, kamēr Igaunijā sasniedz 40%, bet Lietuvā - 36%. Par to liecina pētījums, ko veicis Eiropas statistikas birojs "Eurostat", balstoties uz 2000. gada dzīves līmeņa rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) un ES kandidātvalstīs. Kaut gan Latvijas rādītāji ir ļoti pieticīgi, šajā valstī ir vērojamas uzlabošanās tendences: iepriekšējā "Eurostat" pētījumā par 1998.gadu IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 28% no ES vidējā rādītāja, ziņo aģentūra "Rosbalt". Mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā reģistrēts vienīgi Rumānijā - 23% - un Bulgārijā - 26%. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ES kandidātvalstu vidū ir Kiprā, kur tas sasniedz 76%. Pēc "Eurostat" datiem, stāvoklis ES kandidātvalstu reģionā kopumā ir daudz sliktāks nekā ES. Vienīgais reģions, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pat par 21% pārsniedz ES vidējo līmeni, ir Čehijas galvaspilsēta Prāga. Rīgā plāno aizvien jaunus termināļus, par drošību nedomā NRA 01/30/03 Rīgā tiek plānota vairāku jaunu naftas termināļu būvniecība, savukārt esošu īpašnieki vēlas aizvien paplašināt jaudas. Tas palielinās ekoloģisko avāriju risku Rīgas ostas akvatorijā. Turklāt jau pašlaik Rīgas ostā nepietiek tehnikas avārijas seku likvidēšanai, Neatkarīgajai uzsvēra Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš. SIA Naftas serviss ir iesniedzis Rīgas domē izvērtēšanai projektu par jauna naftas termināļa būvi Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā, savukārt SIA Man-Tess Kundziņsalā un akciju sabiedrība BLB Baltijas termināls Vecmīlgrāvī vēlas palielināt jaudu. Īstenojot šos plānus, gadā tiktu pārkrauti 5,39 miljoni tonnu naftas produktu. Arī SIA Baltic Oil Terminal Daugavgrīvā plāno būvēt naftas termināli. "Jo vairāk naftas produktu pārkrausim, jo vairāk būs jādomā par drošību," sacīja A. Kļaviņš. Diemžēl, jau pašlaik Rīgas ostā nepietiek tehnikas avārijas seku likvidēšanai. Uzzinot par iespējamo vēl trīs naftas termināļu būvi Rīgas brīvostas teritorijā, vides ministrs Raimonds Vējonis lūdzis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju detalizētāk izskatīt Man-Tess un Naftas servisa plānoto termināļu iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī izvērtēt, vai šo objektu būvniecība attiecīgajās teritorijās nav aizliegta normatīvajos aktos. Ministra padomnieks Didzis Jonovs informēja, ka R. Vējonis apšauba attiecīgo terminālu celtniecības projektu atbilstību pilsētplānošanas un vides aizsardzības prasībām. Ventspils piedāvā savu e-projektu ieviest arī citās pašvaldībās BNS 01/31/02 Ventspils dome pašvaldības izstrādāto e- projektu piedāvā ieviest arī citās Latvijas pašvaldībās, kas valstij varētu ietaupīt desmitiem miljoniem latu. Šādu piedāvājumu piektdien Ventspilī tikšanās laikā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski izteica Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš uzsvēra, ka Ventspils projekts ir "pusotru gadu priekšā pārējiem", turklāt tā izstrādei jau iztērēts pusotrs miljons latu, tajā skaitā no valsts piešķirti tikai 60 tūkstoši latu. "Uzskatu, ka nebūtu pareizi, ja arī citām pašvaldībām būtu jāiet tas pats ceļš - jātērē miljoni, ja mēs esam gatavi piedāvāt savu izmēģinājuma projektu, jo tiražēšana vienmēr ir lētāka par oriģinālu risinājumu izstrādi," pauda Lembergs, norādot, ka ekonomiskais efekts uz visu Latviju būs desmitiem miljoniem latu, turklāt arī augtas klases informācijas tehnoloģiju speciālistu Latvijā nemaz neesot tik daudz. Arī ministri piekrita, ka Ventspils e-projekta ieviešana citās pašvaldībās būtu ekonomiski izdevīga un šis jautājuma būtu "sīki jāizsver". Lembergs arī informēja, ka jau šajā pusgadā Ventspils dome savu e-projektu plāno pārdot arī ārvalstīs, interesi jau esot izrādījusi Lietuva un citas kaimiņvalstis, jo "mums šis pusotrs miljons latu ir kaut daļēji jāatpelna". Noskaidroti Eirovīzijas nacionālā konkursa laureāti LETA, BNS 02/02/03 Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā šopavasar pārstāvēs Mārtiņš Freimanis, Lauris Reiniks un Yana Kay ar dziesmu "Hello From Mars", kas sestdien,1.februārī guva uzvaru Eirovīzijas konkursa nacionālajā atlasē. Uzvarētājdziesma "Hallo From Mars" saņēma 64 850 balsis, kas tika nodotas gan telefonbalsojumā, gan balsojot internetā. Otro vietu ieguva Ivo Fomins un Tomass Kleins ar dziesmu "Muzikants" un 43 304 balsīm, bet trešajā vietā palika Madara Celma ar dziesmu "Away from You" un 16 175 balsīm. Ceturtajā un piektajā vietā pēc klausītāju balsojuma ierindojās Tatjana Timčuka ("Roses and Tears") un Andris Ābelīte ("I Need Love") attiecīgi ar 14 179 un 12 109 balsīm. "Es šodien nosirmoju par 40 gadiem. Ir 2003. gads, mēs esam trīs un ir trešais gads kopš mēs piedalāmies Eirovīzijā. Tagad varēšu aiziet pelnītā pensijā!" uzzinot jaunumus, paziņoja Mārtiņš Freimanis. "Veči, ir mēsli līdz ausīm!" viņš sajūsmā sauca. "Paldies jums, puiši! Esmu tik laimīga, ka trūkst vārdu. Tagad varu teikt - Dievs patiešām ir!" jaunatgūtajā ticībā dalījās Jana. Savukārt trešais veiksmīgā trio dalībnieks Lauris Reiniks sirsnīgi pateicās visiem atbalstītājiem. Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē piedalījās 15 dziesmas. Jau ziņots, ka 2003.gada 24.maijā 48. reizi notiks Eirovīzijas dziesmu konkurss. Latvijai šī būs ceturtā reize, kad tā piedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā. Šogad Latvija ir arī Eirovīzijas dziesmu konkursa noslēguma koncerta rīkotāja Konkurss notiks Rīgā, Skonto hallē. 2002.gada 25.maijā. 24 valstu konkurencē Latvijas pārstāve Marija Naumova ieguva pirmo vietu un tas arī nozīmēja, ka Latvijai jākļūst par nākamā konkursa organizētājvalsti. Gandrīz puse skolēnu Latvijā smēķē BNS 02/04/03 Latvijā gandrīz 80% pamatskolas skolēnu kaut reizi mūžā mēģinājuši smēķēt, savukārt gandrīz 40% skolēnu to dara vēl joprojām un tikai daļa no viņiem mēģinājuši no šā kaitīgā ieraduma atbrīvoties. Veselības veicināšanas centra pērn veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka smēķēt mēģinājuši 86,6% zēnu un 72,7% meiteņu un arī no smēķējošajiem skolēniem lielākā daļa ir puiši. Aptaujā piedalījušies septīto līdz devīto klašu skolēni. Piektā daļa no viņiem uzskata, ka smēķētājiem zēniem un meitenēm ir vairāk draugu, turklāt 8,2% domā, ka smēķēšana padara zēnus pievilcīgākus, bet uz pusi mazāk, ka smēķēšana dara pievilcīgākas meitenes. Skolēni lielākoties smēķē uz ielas vai skolas teritorijā, bet 8,9% parasti smēķē mājās. Apmēram puse pīpmaņu cigaretes iegādājas veikalā, bet 61,8% skolēnu viņu vecuma dēļ ne reizi nav atteikts iegādāties smēķus. Tomēr neraugoties uz to, ka liela daļa skolēnu paši smēķē, 76% jauniešu uzskata, ka smēķēšana publiskās vietās būtu jāaizliedz, jo smēķēšana citu cilvēku tuvumā kaitē viņu veselībai. Aptaujā noskaidrots, ka jauniešu izvēli par labu vai sliktu kaitīgajam ieradumam nosaka arī viņu vecāki, jo 63% pīpmaņu arī vecāki smēķē. Kaitīgo ieradumu vēlas atmest 75% smēķētāju, bet pērn smēķēšanu atmest mēģinājis 71% skolēnu pīpmaņu. Pētnieki arī secinājuši, ka skolēnu izvēli smēķēt vairumā gadījumu neietekmē zināšanas par smēķēšanas kaitīgumu, jo pusei skolēnu kaut reizi šajā mācību gadā skolotāji stāstījuši par smēķēšanas kaitīgumu. Lai nākotnē novērstu vēl lielāka skaita skolēnu pievēršanos smēķēšanai, pētījuma veicēji iesaka aizliegt smēķēt sabiedriskās vietās, paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, skolu veselības mācību programmās ietvert papildu nodarbības par smēķēšanas kaitīgumu, skolās organizēt pretsmēķēšanas akcijas un regulāri veikt pētījumus par smēķēšanas izplatību skolēnu vidū. Jauniešu aptauja par smēķēšanu Latvijā veikta pērn, un tās laikā aptaujāti vairāk nekā divi tūkstoši septītās līdz devītās klases skolēnu no 53 skolām visā Latvijā. Laika apstākļu ziņā, šī nedēļa īpaši neatšķīrās no pagājušās... Vienīgās ievērojamās izmaiņas bija tādas, ka šonedēļ gandrīz vai katru dienu spīdēja saulīte, un tas radīja jauku – pava- sarīgāku – noskaņojumu, ... taču aukstais ziemeļvējš vienalga pūta un pūta un sapū- ta lielas, baltas kupenas... Tagad atkal ir sniegs un ledus, kas priecē ziemas spor- ta veidu baudītājus, bet pilsētnieki gan nav sajūsmā par aizpute- ņotajām ielām... Anda