K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 286: 2003. g. 13. - 19. februāris Vīķe-Freiberga izprot negatīvo nostāju pret karu Irākā BNS 02/14/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izprot Latvijas iedzīvotāju negatīvo nostāju pret ASV plānotajām militārajām akcijām Irākas atbruņošanā un saista to ar cilvēku vēl dzīvajām atmiņām par Otro pasaules karu. Vīķe-Freiberga piektdien konferencē "NATO un 21.gadsimta drošības problēmas" sacīja, ka arī viņa labi atceras karu un "savas bēgļu gaitas". "Es atceros, kā es pati sēdēju pagrabā un katru dienu redzēju nāvi apkārt. Es arī esmu piedzīvojusi badu un bēgļu gaitas",viņa sacīja, norādot, ka karam "ir smaga cena, bet neizlēmībai cena bieži vien ir vēl lielāka". Viņa atgādināja, ka tieši lielvalstu "gļēvā nostāja" pieļāva Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanu pirms Otrā pasaules kara un tam sekojošo Baltijas valstu okupāciju. Prezidente konferencē skaidroja Latvijas nostāju Irākas atbruņošanas jautājumā un sacīja, ka valsts, paužot atbalstu ASV plānotajām akcijām, rīkojusies ātri un izlēmīgi, bet nekādā gadījumā neapsteidzot notikumus. Jau vēstīts, ka ASV paudušas gatavību atbruņot Irāku ar spēku. Atbalstu ASV nostājai paudušās vairākas pasaules valstis, tajā skaitā vairākas Eiropas Savienības valstis un tā sauktais Viļņas desmitnieks, kurā ietilpst arī Latvija. Tomēr vairākas Eiropas valstis vēl nav paudušas atbalstu ASV militārajām operācijām. Savukārt trīs ceturtdaļas - 74,4% - Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ASV militārā spēka lietošanu Irākā, liecina "Latvijas faktu" aptauja. Atbildot uz jautājumu par Sadama Huseina režīma gāšanu Irākā ar ASV militāro spēku līdzdalību, 48,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to "nekādā ziņā neatbalstītu", bet 25,4% aptaujāto ASV iebrukumu Irākā drīzāk neatbalstītu. Prezidente: Latvijai jādala atbildība ar sabiedrotajām LETA 03/17/03 "Pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē mēs dalīsim atbildību par mūsu valsts aizsardzību ar sabiedrotajiem NATO," sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, piektdien atklājot Latvijas inteliģences 51.konferenci par 21.gadsimta drošības problēmām, NATO un Eiropas Savienības (ES) drošības sistēmu un Latvijas saistību ar to. Prezidente uzsvēra, ka Latvijas iekļaušanās NATO nozīmē ne tikai drošības garantijas mūsu valstij, bet ari to, ka Latvijai jāsniedz atbalsts un drošības garantijas citām valstīm. Latvijas uzdevums ir palīdzēt sabiedrotajiem pārvarēt drošības draudus un novērst riskus, ar kuriem tie saskaras, teica prezidente. Vīķe-Freiberga norādīja, ka šobrīd pasaulē ir izveidojusies spriedze saistībā ar Irākas atbruņošanu. "Debates par drošības jautājumiem kļuvušas par degošu aktualitāti," sacīja prezidente, norādot, ka drošības jautājumos Latvija nevar atļauties būt viena, tādēļ tai nepieciešami tādi sabiedrotie, kas būtu gatavi "stāvēt ar mums plecu pie pleca". Latvijai ir jādemonstrē sava nostāja pret Irākas jautājumu, uzsvēra prezidente. Starptautiskā situācija liecina, ka Irākas diktatoriskais režīms rada draudus visai pasaulei, uzskata Vīķe-Freiberga, atgādinot, ka pēc Persijas līča kara Irākai tika izvirzīti vairāki nosacījumi saistībā ar masu iznicīnāšanas ieroču samazināšanu. Prezidente arī atgādināja, ka Irāka nav izpildījusi nevienu no 16 ANO rezolūcijām, kas tika pret to vērstas pēc Persijas līča kara, tādejādi graujot ANO kā miera un stabilitātes uzturētāja prestīžu. "Spēks neapšaubāmi ir galējs līdzeklis, taču šādos gadījumos spēka pielietošana ir noteikta ANO statūtos," sacīja prezidente. Vīķe- Freiberga norādīja, ka šobrīd jau 18 valstis skaidri deklarējušas savu nostāju Irākas atbruņošanas jautājumā. ASV uzteic Latviju par atbalstu Irākas jautājumā Diena 02/17/03 Īsi pirms Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes Savienotajās Valstīs ASV Kongress ir pieņēmis rezolūciju, kurā apsveic Latvijas un 17 citu Eiropas valstu atbalstu ANO Drošības padomes 1441 rezolūcijas prasībai Irākai pildīt atbruņošanās saistības. Rezolūciju ierosinājuši ietekmīgie ASV senatori Džons Makkeins, Džozefs Libermans, Lindsejs Greiems un Evans Baijs, informē Latvijas vēstniecība Vašingtonā. ASV Kongresa apsveikuma rezolūcijā atzinīgi novērtēta pozīcija, ko ieņēmušas tā sauktā Viļņas desmitnieka valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Albānija, Bulgārija, Horvātija, Maķedonija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, kuras savu solidaritāti ar ASV centienos panākt Irākas atbruņošanos pauda 5.februārī kopīgā paziņojumā. Minētas arī astoņas citas Eiropas valstis, tajā skaitā Lielbritānija, Spānija un jaunās NATO dalībvalstis Ungārija, Polija un Čehija, kuras savu deklarāciju ASV atbalstam parakstīja 30.janvārī. Valsts prezidente V.Vīķe- Freiberga uz ASV devās 15.februārī. Pirmdien, Prezidenta dienā, viņa kopā ar ASV prezidentu Džordžu Bušu runās Baltā nama pasākumā par pilsonisku un demokrātisku sabiedrību. Plānots, ka pēc pasākuma notiks abu prezidentu divpusēja tikšanās. Prezidentei būs arī sarunas ar ASV politikas un sabiedriskās domas veidotājiem par NATO paplašināšanas ratifikācijas procesu. Vizīte turpināsies līdz 19.februārim. Negatīvi vērtē kandidātvalstu svītrošanu no ES sammita Diena 02/17/03 Par ne pārāk labu zīmi Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesā Dienas aptaujātie ārpolitikas eksperti uzskata ES pēdējā brīdī atsauktos ielūgumus kandidātvalstīm piedalīties sammitā par vienotu Eiropas nostāju Irākas jautājumā. Pret kandidātvalstu klātbūtni sarunās, kas pirmdien sākas Briselē, iebilst Francija, Beļģija un Vācija. Viens no galvenajiem iemesliem triju ES valstu iebildēm pret 13 kandidātvalstu dalību ir to paustais atbalsts ASV, uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa. "Mēs to varētu uzskatīt par tādu kā diplomātisko sodu. Vēl nesen ES komisārs Barnjē teica, ka baltiešiem trūkstot eiropiešu refleksu. Manuprāt, varam uzskatīt, ka šādā veidā mums tos mēģina iemācīt," norāda politoloģe, atzīstot, ka šis gadījums tomēr nav labākais veids, kā to darīt. Notikušo negatīvi vērtē arī bijušais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Viņš atceras - uzņemšanas sarunu laikā viens no ES solījumiem bija kandidātvalstu viedokļu respektēšana Eiropas nākotnes jautājumos arī tad, ja dalības līgumi vēl nebūs ratificēti. "Šis gadījums, manuprāt, ne par ko labu neliecina," Dienai atzīst bijušais ministrs. Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš savukārt uzsver, ka "strikti formāli" tas ir ES pasākums un "ĀM to pieņem". Tomēr viņš piebilst - situācijā, kad atlicis vien parakstīt dalības līgumus, būtu bijis pareizi uzklausīt arī kandidātvalstu viedokli. Diskusijas pirmdienas sammitā būs garas un pretrunīgas, prognozē Ž.Ozoliņa. Diena jau rakstīja, ka ES dalībvalstu vidū pagaidām nav vienprātības Irākas krīzes jautājumā. Tieši Vācija, Francija, Beļģija visasāk oponē ASV un vilcinās atbalstīt NATO plānu sniegt atbalstu Turcijai, ja tai uzbruktu Irāka. Lejiņš Latvijas situāciju dēvē par neapskaužamu BNS 02/18/03 Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzskata, ka Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas paziņojumi Vašingtonā par Irākas atbruņošanu saistīti ar ASV politiskajiem aprēķiniem, kas Latviju var nostādīt neapskaužamā stāvoklī. Lejiņš norādīja, ka ASV nepieciešams kāds sabiedrotais Eiropā un Latviju tās izraudzījušās Viļņas desmitnieka paziņojuma dēļ par atbalstu Irākas atbruņošanai. "Dabīgi, ka viņi [ASV] izmanto mūs, un mēs iedomājamies, ka izmantojam viņus," pauda Lejiņš. Viņš sacīja, ka ASV, visticamāk, ir "lielāki politiski aprēķini", kas saistīti ar Francijas un Vācijas noraidošo nostāju pret militārām operācijām Irākā. Savukārt Latvija ir "diezgan dumjā situācijā", jo Francijai un Vācijai būs jālemj par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Latvija ir "lielajā politikā līdz ausīm, bet.. lielā politika ir mīnu lauks, un mēs varam jebkurā brīdī uziet gaisā", sacīja Ārpolitikas institūta direktors. Lejiņš norādīja, ka pagaidām situācija izskatās Latvijai labvēlīga, taču nākotnē par pārsteidzīgu rīcību varētu vajadzēt maksāt. Latvija ir iekšēji vāja valsts, kas pat drošības dienestus nespēj reorganizēt bez skandāla, turklāt tai nav politiskās pieredzes, viņš sacīja. Pēc Lejiņa domām, Latvijas primārās intereses ir stabila Eiropa, taču pēc pāris gadiem, ja NATO vietā rodas cita alianse, kuru veido ASV, Krievija, Izraēla un Lielbritānija, "mums atkal būs jāizvēlas". Lejiņš norādīja, ka Latvija "atgriežas 30. gados", kad tai bija jāizvēlas starp lielvarām. "Mums jau patīk, ka lielvaras par mums rūpējas," pauda Lejiņš, atgādinot Krievijas aizbildniecību pār latviešu strēlniekiem Oktobra revolūcijas laikā un Vāciju, kas Otrā pasaules kara laikā slavēja Latvijas kareivjus. Širaks strostē Austrumeiropu, Latvija neļaujas emocijām NRA 02/19/03 Francijas prezidents Žaks Širaks pirmdien asi pēla Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis: tās esot palaidušas garām lielisku iespēju paklusēt, izplatot proamerikāniskus paziņojumus Irākas jautājumā, vēsta Reuters un citi Eiropas plašsaziņas līdzekļi. Latvijas ārlietu ministre, bijusī vēstniece Francijā Sandra Kalniete komentāros par Francijas vadītāja izteicieniem ir izturēti diplomātiska, uzsverot, ka ES vērtību pamatā ir savstarpēja cieņa. "Pašreizējā bīstamajā situācijā diezgan bezatbildīgi ir pārāk strauji pieskaņoties Amerikas pozīcijai," preses konferencē pēc ES ārkārtas sammita par Irākas krīzi pirmdien paziņoja Ž. Širaks. Viņš izteicās, ka sabiedriskā doma ES valstīs par paplašināšanos ir atturīga un ka desmit valstu uzaicināšana Kopenhāgenas sammitā bijusi bez reālas sapratnes, kādas būs sekas. Ž. Širaks brīdināja, ka Eiropas domstarpības tagad riskē pastiprināt "naidīguma jūtas" pret paplašināšanos esošajās ES dalībvalstīs, un viss process var tikt apturēts, ja kaut vienā valstī referendumā tiks nobalsots pret paplašināšanos. Nosaucot Polijas, Ungārijas, Čehijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas un Dānijas un tā dēvētā Viļņas desmitnieka parakstītās kopīgās vēstules par "infantilām" un "bīstamām", Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romāno Prodi sacīja, ka viņš drīzāk esot apbēdināts, nevis dusmīgs par kandidātvalstīm, jo to proamerikānisms liecinot - tās neesot spējušas saprast, ka ES ir vairāk nekā tikai ekonomiska savienība. Savukārt Eiropas parlamenta līderi otrdien nosodīja Ž. Širaka izteicienus un brīdināja nekūdīt Austrumeiropu pret Rietumeiropu vai ES pret ASV. Polija aicināja Franciju cienīt savas valsts nostāju atbalstīt ASV Irākas jautājumā un savas tiesības pieņemt patstāvīgus lēmumus. "Francijai jāuztver ar cieņu un jāpainteresējas, kādēļ mūsu nostāja ir atšķirīga," intervijā Polijas radio paziņoja Polijas ārlietu ministra vietnieks Adams Rotfelds. Čehijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Vondra atzina, ka Ž. Širaka rīcība izskatās pēc mēģinājuma iebiedēt kandidātvalstis. "Esmu pārsteigta, ka tiek radīta šāda saikne starp nostāju Irākas jautājumā un iestāšanās sarunām ar ES. Iestāšanās sarunas notiek pēc stingri noteiktiem nosacījumiem, kas bija paziņoti jau iepriekš," sacīja Eiropas integrācijas ministre Bulgārijas valdībā Meglena Kuneva. "ES kandidātēm nav iespēju būt vienādai nostājai ar ES, jo pati ES līdz vakardienai nav vienojusies par kopīgu nostāju," uzsvēra Slovākijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Boriss Gandels. ASV atbalstītājas Lielbritānija un Spānija velti centās panākt kandidātvalstu uzaicināšanu uz pirmdienas ārkārtas sammitu. ES prezidētājvalsts Grieķija atteicās uzaicināt desmit kandidātvalstis, kas ES pievienosies 2004. gadā, un pārējās trīs kandidātvalstis, piedāvājot tām sniegt ziņojumus vakar. Formālais iemesls - ES nav pienākums uz saviem sammitiem uzaicināt nākotnes dalībvalstis, līdz tās nav parakstījušas iestāšanās līgumu. ASV karabāzes plāno izvietot arī Latvijā TVNET/BNS 02/18/03 ASV gatavojas izvietot savu pašlaik Vācijā dislocēto karaspēku Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, atsaucoties uz anonīmiem avotiem Pentagonā, raksta Lielbritānijas laikraksts "The Observer". Pēc laikraksta ziņām, ASV bāzes varētu ierīkot Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā. Anonīmie Pentagona pārstāvji teikuši, ka šīs valstis pelnot uzticību ASV bāzu ierīkošanai, jo stingri atbalstot ASV mērķi gāzt Irākas diktatoru Sadamu Huseinu. "The Observer" apgalvo, ka šā plāna īstenošanai būšot nepieciešama liela spēku pārdislokācija. Pašlaik Vācijā ir dislocēti 42 tūkstoši ASV karavīru un 785 tanki. Latvijas un ASV starpā oficiālā līmeni līdz šim nav apspriests jautājums par ASV karabāzu pārcelšanu no Vācijas uz Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju. Tā otrdien apliecināja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš atzīmēja, ka "šādām runām nav reāla pamata un tas nekad nav apspriests oficiālā līmenī". "Šādā situācijā, kādā pašlaik ir pasaule, tamlīdzīgām baumām ir tendence pieaugt ģeometriskā progresijā." Ministrs arī norādīja - lai pārceltu karabāzes, ASV būtu jālemj par to likvidēšanu Vācijā, taču pagaidām tam nav pamata."Tas nav tik vienkārši, kā vienu cilvēku iesēdināt lidmašīnā un kaut kur aizvest," norādīja Kristovskis. Savukārt laikraksta "The Observer" publicēto informāciju ministrs nosauca par, "iespējams, Pentagona darbinieka izteikumiem - kā būtu, ja būtu". Bet Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs ir skeptiski novērtējis šādu attīstības scenāriju un nodēvējis šo publikāciju par "retorisku". "Es domāju, ka tā bija tikai retorika. Tagad amerikāņu prese dēvē Vāciju - iespējams, ne bez iemesla - par ne pārāk draudzīgu valsti. Es ceru, ka ASV vadība tā nedomā un tuvākajā laikā atjaunos kontaktus ar Berlīni," sacīja Linkevičs laikrakstam "Respublika". Lietuvas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka ASV plānotu ierīkot Lietuvā vai tās kaimiņvalstīs militārās bāzes. Tomēr Linkevičs pieļauj, ka ASV karaspēka vienības Lietuvā varētu izvietot nākotnē. "Mēs tajā būtu ieinteresēti," viņš teica. Pēc Linkeviča domām, iespējamo Pentagona draudu pārvietot ASV bāzes no Vācijas uz citurieni mērķis ir atgādināt Vācijai, ka šīs bāzes ne tikai garantē drošību, bet arī dod ekonomisko labumu. Ik gadu Vācijas ekonomika no ASV bāzēm iegūst vairākus miljardus eiro. Pirms vairākām nedēļām Polijas prese ziņoja, ka ASV bāzes varētu pārvietot no Vācijas uz Poliju, tomēr Pentagons šīs ziņas noliedza. Vācijai ir izteikti negatīva nostāja pret ASV plāniem uzbrukt Irākai. Amerikas Latviešu Apvienība atbalst ārlietu ministri LR Ārlietu ministrija 02/18/03 Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete ir saņēmusi vēstuli no Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) valdes priekšsēdētājas Daces Koplendas (Copeland), kurā ALA valdes vārdā izteikta atzinība par Latvijas izteikto atbalstu Amerikas Savienotajām Valstīm Irākas krīzes noregulēšanā. "ASV latvieši, tāpat kā vairums demokrātisko valstu iedzīvotāju, nevēlas karu ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču ALAs valde uzskata, ja Latvija vēlas kļūt par rietumvalstu sabiedroto, kļūstot par NATO dalībvalsti, tai ir jāparāda gatavība iet kopsolī ar vadošajām alianses valstīm. Latvijas valsts pievienošanās "Viļņas -10" NATO kandidātvalstu deklarācijai parāda tās gatavību atbalstīt ANO procesus, kā arī mūsu valsts nostāju pret diktatoriem, kas apdraud pasaules drošību." teikts vēstulē. Valsts budžets beidzot Saeimā NRA 02/18/03 Pēc trīsarpus mēnešiem Einara Repšes valdības darba valsts budžeta likumprojekts vakar beidzot nonāca Saeimā, kur valdošās partijas to plāno apstiprināt rekordtempā - līdz 28. februārim. Pozīcijas deputāti sola pagaidām vēl nepiedzīvotu rīcību - ņemt vērā arī saprātīgus opozīcijas priekšlikumus izdevumu palielināšanai, ja būs norādīts to finansu avots. Deputātu izteikumi liecina, ka priekšlikumu izmaiņām budžetā netrūks, apspriedes var ievilkties līdz vēlam vakaram, budžets tiks izmantots kā instruments politiskām debatēm, savstarpējiem pārmetumiem par solījumu nepildīšanu, valsts aizmirstiem cilvēkiem, skumjām prioritātēm, veciem grēkiem; ar zināmu atriebību par iepriekš aroganto valsts naudas dalīšanu jārēķinās opozīcijā esošajai Tautas partijai (TP). Par budžeta nespēju veicināt ekonomisko attīstību pārliecināta TP un arī kopumā labvēlīgāk noskaņotā Tautas saskaņas partija (TSP), kas budžetu analizēs un par to balsos jau šķirti no PCTVL. "Noruna, ka jau tagad esam gatavi noraidīt jebkuru opozīcijas priekšlikumu, nepastāv," sacīja Jaunais laiks (JL) deputāte, budžeta komisijas vadītāja Baiba Brigmane. Atbalstīti netiks priekšlikumi, kas palielinās budžeta deficītu. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) bilda, ka iespējas tikt atbalstītiem būs tiem opozīcijas priekšlikumiem, kuros būs norādīts finansējuma avots. Pēc Saeimas priekšsēdētājas teiktā, "šis budžets veidots pilnīgi savādāks - tajā nav iekļautas tā saucamās demokrātiskās kvotas, ko valdošo partiju deputāti varēja sadalīt pēc saviem ieskatiem" valdošo partiju lobētajām pašvaldībām, jumtu remontiem un citam. TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis īsti netic pozīcijas partiju gatavībai atbalstīt opozīcijas priekšlikumus. "Esam gatavi noraidošai attieksmei, jo jau redzējām, kā tika veidotas Saeimas komisijas, matemātiski kalkulējot, ka tik nezaudē vadību un vairākumu kādā no komisijām," Neatkarīgajai pauda A. Kalvītis. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, veidojot 2002. gada budžetu, valdības partiju - TP, Latvijas ceļš, TB/LNNK un Jaunās kristīgās partijas (Latvijas Pirmās partijas priekštece) - frakcijas proporcionāli pārstāvniecībai Saeimā sadalīja divus miljonus latu 400 sīkiem projektiem "mērķdotācijās pašvaldībām", kurās pie varas bija šo partiju cilvēki, nodokļu maksātāju naudu būtībā izlietojot priekšvēlēšanu kampaņai. Vairāki līdzvērtīgi opozīcijas piedāvājumi noraidīti, atbalstot tikai vienu - par 750 latu piešķiršanu O. Kalpaka muzeja remontam Airītēs. TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis prognozē, ka valdošie mēģinās apiet debates, saīsināt priekšlikumu izskatīšanas laiku, lai apstrīdamo budžetu izrautu cauri maksimāli īsā laikā un pēc iespējas klusāk. I. Ūdre, uz jautājumu, vai viņu nebiedē tas, ka opozīcija laika vilkšanas nolūkos varētu iesniegt bezjēdzīgi daudz priekšlikumu, kas varētu aizkavēt budžeta pieņemšanu līdz 28. februārim, Neatkarīgajai atbildēja, ka viņa iepriekšējos gados kā opozīcijas deputāte TP un citu valdošo frakciju darba metodes esot ļoti labi apguvusi un varēšot pieredzē padalīties arī ar jaunajiem JL deputātiem. Piemēram, var samazināt debašu laiku vai pamest sēžu zāli kā, protestējot pret sasteigto budžeta grozījumu virzīšanu Saeimā, pērn demonstratīvi izdarīja opozīcija, bet valdošās frakcijas tik un tā nobalsoja par grozījumiem. "Esam ļoti labi skolēni," ironizēja Saeimas priekšsēdētāja. Liela nelaime nebūšot arī tad, ja budžets tiks apstiprināts pāris dienas vēlāk - valdībai jādemisionē tikai tad, ja budžets tiek noraidīts, bet baumas par iespējamo valdības krišanu balsojumā par budžetu I. Ūdre vērtē kā labu iejušanos opozicionāru lomā. Lai gan izredzes ir visai vājas, TP sola "rūpīgi izanalizēt budžetu un mēģināt to uzlabot, pacelt daudzas jūtīgas lietas (skolotāju un medicīnas darbinieku algu, investīciju jautājumu), lai atgādinātu premjeram Einaram Repšem un viņa biedram Aināram Šleseram par solījumiem vēlētājiem". Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, nododot budžeta projektu Saeimā, uzskaitīja tā prioritātes: iekšējā drošība, neatkarīga tiesu vara, integrācija Eiroatlantiskajās struktūrās, izglītība. 3% no IKP budžeta deficītu kritizējis Latvijas bankas šefs Ilmārs Rimšēvičs, bilstot, ka tam nevajadzētu pārsniegt 2%. V. Dombrovskis šādu deficītu attaisno ar nepieciešamību īstenot valdības prioritātes, bet I. Ūdre bilda, ka deficīts veicina valsts ekonomisko attīstību. "Repše kā centrālās bankas vadītājs kritizēja budžeta deficītu, kas bija pat 1,8% un 2,3% līmenī no IKP, bet pats nav spējīgs sabalansēt budžetu," atminējās A. Kalvītis. Viņu satraucot arī zemā nodokļu ieņēmumu pieauguma prognoze 4,5% apmērā - pat par 3,5% zemāka nekā Krievijas krīzes laikā. "Budžetā nav ilgstošas attīstības iezīmju - ir apturētas investīcijas tautsaimniecībā, infrastruktūrā, skolu remontos, pašvaldību projektos. Tas ir vienas dienas budžets," kritizēja A. Kalvītis. Piesardzīgs bija TSP valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kas uzsvēra, ka nevar ticēt valdības interneta mājaslapā publiskotajam dokumentam, kas parasti atšķiroties no galīgā Saeimai iesniegtā budžeta, tādēļ nevar piekrist I. Ūdres teiktajam, ka tie deputāti, kuri gribējuši, varējuši laikus iepazīties ar budžeta projektu. No internetā apskatāmā dokumenta varot secināt, ka tas principiāli neatšķiroties no iepriekšējā finanšu ministra Gundara Bērziņa veidotā, jo abus dokumentus lielā mērā veidojušās FM ierēdnes - valsts sekretāre Valentīna Andrejeva un viņas vietniece Ingūna Sudraba, tomēr nav saprotams, kāpēc to vajadzēja marinēt trīs mēnešus. Uz vienu vai otru pusi pabīdīti tikai atsevišķi izdevumi. J. Urbanobvičs atbalsta budžeta veidošanu ar "piesardzīgi pieticīgo ieņēmumu prognozi, taču E. Repšem tas nepiestāv". Lai gan V. Dombrovskis taisnojies, ka 400 miljoni latu esot ēnu ekonomikas apjoms Latvijā, nevis iekasēt solītā summa. J. Urbanovičs apgalvo, ka pats dzirdējis, kā JL saviem vēlētājiem solījis šos 400 miljonus iekasēt, bet tas budžeta ieņēmumos neatainojas. Sarūgtināts TSP deputāts bija par līdzekļu neatvēlēšanu ES fondu apguves veicināšanai, - JL esot pievīlis pensionārus, "kam nespīd pat indeksācija, ģimenes, kur bērnu pabalsts palielināts tikai par latu, arī Audera reformai vajag milzu naudu, kas arī pagaidām nav garantēta". Priecējot astoņu miljonu latu piešķīrums iekšlietu speciālā dienesta darbinieku algu paaugstināšanai, jo tad droši vien vairs nevajadzēšot policistiem maksāt piecīšus. J. Urbanovičs cer, ka valdība grozīs budžetu, radot sprādzienu vairāku sociālo grupu ienākumu līmeņa celšanā vasarā, lai viņus pielabinātu pirms 20. septembrī paredzētā referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņam vēl būšot tūkstošiem jautājumu par budžetu, bet viņš neizslēdz, ka TSP varētu arī atbalstīt E. Repšes valdības veidoto budžetu. 2003. gada budžets Valsts kopbudžeta ieņēmumu prognoze 1,67 miljardi latu (par 139 miljoniem latu lielāki nekā 2002. gadā); Izdevumi prognozēti 1,85 miljardu latu apmērā (par 133,5 miljoniem latu lielāki nekā 2002. gadā); Deficīts 2003. gada budžetam plānots 3,21% no IKP (177,504 miljoni latu), ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem 3% apmērā no IKP Plānotais IKP pieaugums ir 5,5% TSP izstājas no PCTVL LTV Panorāma 02/15/03 Tautas saskaņas partijas līderim Jānim Jurkānam izdevies pārliecināt biedru vairākumu pamest apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Partijas kongresā pieņemts lēmums izstāties no apvienības. Tas gan nenozīmē apvienības tūlītēju izjukšanu, jo Saeimā partijas turpinās sadarboties, lai nezaudētu 25 balsis. Partijas līderis Jānis Jurkāns, kuram partijas groži uzticēti arī turpmāk, ir pārliecināts, ka apvienība sevi ir izsmēlusi. Vairāk vēlētāju tā piesaistīt nevar. Jānis Jurkāns: "Kompānijā ar Ždanoku un Rubiku mēs būsim mūžīgi izstumtie. Visu, ko mēs varēsim piedāvāt saviem vēlētājiem, ir tukši un nepiepildāmi solījumi, kā Repšem." Diskusijas liecināja, ka dažu partijas biedru vidū ir būtiskas pretrunas par izstāšanos. Galvenās bailes ir zaudēt tos vēlētājus, kas stāv aiz Ždanokas un Rubika. Lai apklusinātu dedzīgo Rīgas domes deputātu Oļegu Ščipcovu, aģitējot PRET izstāšanos, nācās pat izslēgt mikrofonu. Jāatgādina, ka apvienība "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā" jeb tautā sauktās bites tika izveidota pirms pieciem gadiem. Jurkāns un viņa domubiedri, spītējot runām par vienošanos ar Rubiku, ieguva 16 vietas 7.Saeimā un 25 vietas līdzšinējā parlamentā. Taču šīs vietas nav garantējušas skaitliski lielajai partijai tuvoties valdības krēsliem. Mavriks Vulfsons, TSP biedrs: "Es gaidīju šo dienu daudzus gadus." Rubiks un Ždanoka, kas tikmēr piedalījās piketā pret kara darbību Irakā, piesardzīgi vērtē partnera aiziešanu. Viņuprāt, jebkura politiskā šķelšanās nāk tikai par ļaunu. Tatjana Ždanoka: "Tagad šī apvienība kļūs daudz vājāka pēc šī soļa, varbūt tas arī bija tas mērķis." Alfrēds Rubiks: "Es nedomāju, ka TSP vai nu šādā veidā, kāda viņa ir, vai arī tāda, kāda viņa būs pēc pārveidošanas, gaida to partiju apskāvieni un tās partijas, kuras šodien ir pie varas." Jābilst, ka neskatoties uz Tautas Saskaņas partijas frakcijas izveidošanos Saeimā, partijas plāno sadarboties Saeimā, lai nezaudētu 25 balsis. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderis Dainis Īvāns izteicies, ka Tautas saskaņas partijas aiziešana no apvienības tuvina abas partijas parakstīt jaunu koalīcijas līgumu Rīgas domē. Repše valdības padarīto vērtē pēc pretestības asuma Diena 02/15/03 Premjers Einars Repše piektdien valdības 100 dienu darba vērtējumu sāka ar paziņojumu, ka pret to tiekot vērsta masīva pretestības kampaņa, tajā skaitā no mediju puses. Lai gan sākotnēji premjers valdības darbu gribējis vērtēt kritiskāk, kampaņa rādot, ka "neesam izdarījuši nemaz tik maz" un "esam uz pareizā ceļa". Sakot, ka pirmās simt dienas bijis iesildīšanās un iestrādāšanās laiks, valdības galveno darbu uzskaitījumā viņš minēja atklātības principa ieviešanu, izmaiņas ierēdniecības sistēmā un pildīto solījumu nepalielināt nodokļus, savukārt neapmierinātību pauda par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu tiesībsargājošo institūciju darbu. Lielu daļu preses konferences, kas bija pirmā, viņam esot premjera amatā, E.Repše pavadīja, stāstot par aso pretestību, kas esot "ļoti jūtama no tiem, kas nevēlas reformas". Ja neiz-dodoties sagraut partijas vadītāju atsevišķi, tad dažādi diskreditējoši fakti tiek vērsti pret citiem viņam tuvu stāvošajiem. "Valdībā strādā tikai kontrabandisti, kukuļņēmēji, cilvēki ar aizdomīgiem darījumu partneriem, kas saistīti ar citu valstu specdienestiem, un citu valstu spiegi. Un jūs jau labi zināt, ka Repše ir sen atpazīts marsietis un, protams, traks," par valdībai un sev veltīto kritiku ironizēja premjers. Par šo E.Repšes izteikumu vēlāk ziņā ar virsrakstu Latvijas premjers saka, ka ir marsietis informēja arī aģentūra Reuters. "Latvijas premjers Einars Repše, dzēlīgi atbildot uz viņa darbībai veltīto kritiku, piektdien sacīja, ka ir marsietis, kas ieradies dzīvot uz Zemes," ziņo Reuters. Aģentūra turpat arī raksta, ka JL vadītājs, kurš oktobrī uzvarējis vēlēšanās, uz pirmo valdības sēdi ieradies ar pistoli aiz jostas. Preses konferencē E.Repše, atbildot uz jautājumu par dažādu tiesībsargājošo institūciju darbu, atzina, ka pēdējā laikā nekas nav dzirdams ne par Organizētās noziedzības apkarošanas biroju, ne par Narkotiku apkarošanas biroju un Kontrabandas apkarošanas centru, kas arī esot vērtējums to darbam. Neminot konkrēti, viņš sacīja, ka katrai iestādei esot vadītājs, kuram par tās darbu jāatbild, bet neefektīvās institūcijas tikšot slēgtas. Presei izplatītajā informācijā kā valdības būtiskākie darbi minēta arī valsts budžeta apstiprināšana, minimālās algas un ģimenes valsts pabalsta pieaugums un algu palielinājums policistiem un tiesnešiem, reformas iekšlietu struktūrā, austrumu robežbūves sakārtošana, lēmums par Latvijas krājbankas privatizāciju, integrācija NATO un ES. Premjers atzina, ka valdības darbā bijušas arī kļūdas - viņš neesot ne tuvu apmierināts ar panākto nodokļu iekasēšanā, neesot pārliecības, ka pilnīgi pamatoti ir visi valsts budžetā iekļautie tēriņi, pietiekami neesot risināti arī sociālie jautājumi. Prognozē grūtības valdošajai koalīcijai NRA 02/17/03 Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK prognozē, ka valdošajai koalīcijai varētu rasties sarežģījumi vasarā, kad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. TB/LNNK sestdien notikušajā domes sēdē apvienības priekšsēdētājs Jānis Straume apgalvoja, ka valdošajai koalīcijai trūkst koleģialitātes lēmumu pieņemšanā un vara praktiski ir divu partiju - Jaunā laika (JL) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) - rokās, ziņo LETA. "Savā acī viņi neko neredz, bet par citu negodīgumu zina runāt no rīta līdz vakaram," par JL izteicās J. Straume. Viņš atzīmēja, ka valdošās koalīcijas 55 deputāti patlaban ir pauduši atbalstu Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotai ievēlēšanai Valsts prezidentes amatā. Ja vasarā parādīsies alternatīva kandidatūra, "saglabāt atbalstu Vīķei-Freibergai būs grūtāk", atzina J. Straume. Tas savukārt varētu radīt zināmu nestabilitāti valstī un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju balsojumu referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), - uzskata TB/LNNK līderis. Satiksmes ministrs Roberts Zīle atzīmēja, ka premjers Einars Repše pēc darbības stila atšķiras no sava priekšgājēja Andra Bērziņa, kas pratis ieklausīties visos ministros. R. Zīle pauda viedokli, ka Repšem ir vāji padomnieki, kuri arī nespēj "komunicēt ar ministriem". Daudzi ministri esot apvainojušies uz presi, un tā, pēc R. Zīles domām, ir valdības locekļu, nevis kritiski noskaņoto žurnālistu problēma. Tēvzemieši ir nemierā arī ar premjera biedra Aināra Šlesera izteikumiem presē par krievu vidusskolu nesagatavotību pārejai uz mācībām valsts valodā. Apdraudētas vairākas lauksaimniecības nozares NRA 02/14/03 Krīzei cūkgaļas, liellopu gaļas, piena lopkopības un cukura ražošanas sektorā joprojām nav risinājuma, tāpēc drīzumā vajadzēs likvidēt Latvijas lauksaimniecībai būtiskas nozares, un tiks apdraudēts arī pārstrādes sektors, vakar paziņoja Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padome (LOSP). Lauksaimnieki ir apņēmības pilni to nepieļaut un vajadzības gadījumā rīkot arī protesta akcijas gan robežkontroles punktos, gan citās stratēģiski nozīmīgās vietās. Neatkarīgā jau rakstīja, ka LOSP nosūtīja valdībai prasības lauksaimniecības nozaru sakārtošanai un pieprasīja līdz 14. februārim sniegt informāciju, kad tiks maksātas kompensācijas pārstrādātājiem par vietējā cukura izmantošanu, ieviests cukura nodoklis, muitas nodoklis cukura sīrupiem un saldinātājvielām, sakārtota importa pārtikas atmuitošana un svēršana. Savukārt līdz 28. februārim LOSP pieprasīja mainīt Ministru kabineta noteikumus, lai vienkāršotu kārtību pagaidu pasākumu ieviešanai iekšējā tirgus aizsardzībai, kā arī sniegt pārskatu par valsts institūciju paveikto ražotāju aizsardzībai. Otrdien valdība tā arī neizskatīja cukura un cūkkopības nozares problēmu iespējamos risinājumus, aizbildinoties ar jautājumu sarežģītību un ekonomikas ministra Jura Lujāna prombūtni. Valdības sēdes beigās ZM iepazīstināja valdību ar risinājumiem cukura un cūkkopības nozares iespējamam atbalstam. Taču finanšu ministrs atzina, ka valsts budžetā nav līdzekļu atbalstam. Ekonomikas ministrija atbildi LOSP par krīzes situāciju vairākās lauksaimniecības nozarēs sniegs līdz 28. februārim, savukārt ZM to izdarīšot jau šodien. Lauksaimnieku organizācijas ir apņēmības pilnas nepieļaut nozares sabrukumu, kas atstātu dramatisku ietekmi uz jau tā depresijā esošajiem laukiem. Pašmāju ražotāji nav mierā ar situāciju, kurā tuvāku un tālāku valstu nelikumīgi ievestā produkcija apdraud ne tikai daudzu saimniecību un pārstrādes uzņēmumu īpašnieku makus, bet arī to darbiniekus, atstājot ietekmi uz lauku attīstību un valsts ekonomisko situāciju kopumā. Visās nozarēs, kurās ir ražošanas krīze, saskatāmas kopīgas cēloņu un seku likumsakarības. Pamata problēmas - valstij pietrūkst līdzekļu, atbildīgās institūcijas nepietiekami veic pienākumus, uzsver lauksaimnieki. Viņi pieļauj - lai risinātu krīzes situāciju, vajadzētu izvērtēt atbildīgo amatpersonu darbības lietderību muitā, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojā un Ekonomikas policijā, vajadzības gadījumā attiecīgos cilvēkus nomainot. Zemnieki sola nākamnedēļ bloķēt robežkontroles punktus NRA 02/18/03 Pēc divu nedēļu gaidīšanas, kuru laikā zemnieki bija lūguši valdību vismaz sākt risināt cukura, piena un cūkgaļas nozarē samilzušās problēmas, lauksaimnieki nolēmuši rīkot protesta akcijas, jo tā arī nav sagaidījuši valdības rīcību. Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija vakar pieteica streiku, kas notiks 25. februārī Grenctālē, Elejā un Bērzkrogā. Zemnieki ir apņēmības pilni bloķēt ceļus, kas ved caur Grenctāli, Eleju un Bērzkrogu, kamēr valdības vīri pieņems lauksaimnieku prasības. Viena no iespējām valdībai parādīt izpratni lauksaimniecības jautājumos ir šodien pieņemt lēmumu cukura tirgus stabilizēšanai. Ja tā tiešām notiks, cukurbiešu audzētāji protesta akcijās nepiedalīsies, bet citu nozaru pārstāvjiem būs pašiem jālemj par savu iespējamo dalību tajās. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome janvāra beigās nosūtīja valdībai vēstuli ar prasību divu nedēļu laikā sniegt informāciju par turpmāko rīcību cukura un citās lauksaimniecības nozarēs. Pretējā gadījumā lauksaimnieki solīja rīkot protesta akcijas. Galvenās lauksaimnieku prasības ir ieviest kompensācijas 1,9 miljonu latu apmērā cukura pārstrādātājiem atbilstoši likumam par cukuru un cukura nodokli atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajam priekšlikumam, ieviest muitas nodokli cukura sīrupiem un saldinātājvielām, nodrošināt visu pārtikas kravu svēršanu uz robežas un pārtikas importu tikai caur atbilstoši aprīkotām muitas noliktavām, kurās var veikt padziļinātu pārtikas kravu kontroli. Mēneša laikā lauksaimnieki pieprasa veikt izmaiņas noteikumos Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, atceļot 30 dienu normu, kurā var pieņemt lēmumu pagaidu pasākumu ieviešanai, kā arī izvērtēt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja efektivitāti. Iepriekšējais zemnieku streiks notika 2000. gada 5. un 6. jūlijā, kad arī tika bloķēti robežkontroles punkti. Zemnieki cauri laida tikai operatīvo transportu, savukārt visas kravas mašīnas bija spiestas gaidīt divas diennaktis abpus robežai. Pirmais zemnieku streiks bija 1998. gadā Bērzkrogā, ko toreiz rīkoja Latvijas Lauku atbalsta asociācijas vadītājs Andis Kāposts. Tad tika panākts, ka zemniekiem tiek piešķirtas subsīdijas 3 procentu apmērā no valsts budžeta un ka zemnieki laikus saņem dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu. Mediķi nemierā ar valdības darbu un gatavi jauniem streikiem BNS 02/18/03 Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien secināja, ka valdības pirmajās 100 dienās veselības aprūpe nav bijusi prioritāra nozare valstī, tādēļ nedēļas laikā izstrādās jaunas prasības un to nepildīšanas gadījumā gatavojas streikot. Arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna informēja, ka mediķi savas prasības apspriedīs 18.martā ārkārtas sēdē un prasību īstenošanu mēģinās panākt izlīgšanas komisijas sarunās ar Veselības ministriju. Arodbiedrība ne tikai uzskata, ka valdība veselību nav noteikusi par svarīgāko nozari, bet arī pauž, ka vēl aizvien nav pieņemti noteikumi par normālo saīsināto darba laiku mediķiem, tāpat neesot izpildītas streika prasības par zemākajām amatalgām ārstniecības personām un nav arī skaidra mediķu atalgošanas sistēma obligātās apdrošināšanas sistēmā. Turklāt piecas valsts asinsdonoru centra reģionālās nodaļas un Rīgas centrs nav saņēmuši valdības apstiprināto algas pielikumu kopš pērnā gada novembra vidus, sacīja Vīksna. Pagaidām nav zināmi iespējamo protesta akciju norises datumi. Veselības ministrs Āris Auders sarunā ar BNS pauda neizpratni par mediķu ieceri rīkot protesta akcijas, jo "mediķi iepriekš teica, ka viņi gatavi gaidīt plānotos uzlabojumus līdz gada vidum". Viņš pieļāva, ka mediķi vienkārši nevar sagaidīt, kad viņu dzīves līmenis uzlabosies. "Mēs taču nevaram veikt populistiskus gājienus un paaugstināt algas, piemēram, par 10 latiem un pēc tam vēl par 10 latiem, tāda nav valdības politika," sacīja ministrs. Auders solīja, ka mediķi no 1.jūlija līdzšinējo 140 latu vietā saņems vidēji 270 latu, "taču ir mazliet jāpaciešas". Tomēr, lai kliedētu mediķu šaubas, Auders jau trešdien tiksies ar lielākajām mediķu organizācijām, lai vēlreiz precizētu valdības nostāju veselības finansējuma problēmu risināšanā. Mediķi otrdien valdes sēdē arī atkārtoti pauda neapmierinātību ar nepiešķirtajiem līdzekļiem minimālās algas paaugstināšanai mediķiem. "Labā roka nezina, ko kreisā dara. Paaugstina algas, bet nepiešķir līdzekļus tā nodrošināšanai. Mēs nevaram vairs ilgāk gaidīt, kad tas kaut kad tālā nākotnē notiks." Arodbiedrības aktīvisti, viens otru pārtraucot, pauda neapmierinātību ar valdības rīcību un neskaidrībām pašu ministru un Veselības ministrijas darbā. Tāpat arī arodbiedrība bija izbrīnīta par jauno valsts budžetu, kur veselība neesot atzīmēta kā prioritāte. "Ir NATO, ir Eiropa, ir iekšējā drošība, bet par medicīnu ir teikts tikai tas, ka gada vidū plānoti grozījumi," teica mediķu organizācijas priekšsēdētāja. Viņa gan atzīmēja, ka turpmākās divas nedēļas jauno budžetu apspriedīs ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Mediķi jau iepriekš vairākkārt lūguši gan premjerministram Einaram Repšem, gan veselības ministram Ārim Auderam izskaidrot iepriekšējās valdības iesākto normatīvo aktu virzību un nostādni par mediķu atalgošanas sistēmu, taču atbildējis esot tikai Auders, kurš iepriekš savu padomnieku un pašreizējo ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu sūtīja uz arodbiedrības domes sēdi izskaidrot situāciju. BNS jau vēstīja, ka LVSADA, kā arī Medmāsu arodapvienība iepriekš pauda sašutumu par jaunās valdības neieinteresētību veselības darbinieku problēmu risināšanā. Pagājušajā gadā Latvijā norisinājās trīs mediķu streiki, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 13 tūkstoši veselības un sociālo darbinieku. Viņi pieprasīja paaugstināt algas, palielināt finansējumu veselības aprūpei un mediķiem noteikt saīsināto normālo darba laiku. Iepriekšējā valdība sāka pildīt mediķu prasības. Kolēģi saniknoti par Audera blefošanu NRA 02/19/03 Skaidrojoties par dienasgaismā celtajiem paša pārkāpumiem, veselības ministrs Āris Auders nepatiesi nonievājis savus līdzšinējos kolēģus Mugurkaula ķirurģijas centrā. Centra ārsti uzskata, ka ministrs vairākkārt samelojies un blefojis. Ministrs piesavinājies slimnīcas un citu kolēģu nopelnus, vairākkārt pasludinot, ka tieši viņš Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) ieviesis modernus Šveices instrumentus un implantus, kā arī piespiedis kolēģus strādāt operācijās ar mikroskopu. Patiesībā laikā, kad slimnīcā strādāt ieradās Ā. Auders, šie instrumenti tika jau lietoti. Nonievāta arī kolēģu profesionalitāte. Sašutumu Neatkarīgajai pauda pieci no septiņiem centrā strādājošiem ārstiem: centra vadītājs Kārlis Treimanis, ārsti Rolands Gibners, Egīls Strauss, Kaspars Ruks un Andris Pūce. Ķirurgi Artis Gulbis un Oļegs Suhorukovs bija aizņemti operācijās, taču O.Suhorukovs pievienojoties kolēģu viedoklim. 4. februārī publicētajā intervijā žurnālam Ieva ministrs uzsver: "Arī traumās, kad aizgāju strādāt uz mugurkaula ķirurģiju, - kas tā bija par tehnisku problēmu bedri! Ķirurgi - talantīgi džeki, bet nekāda menedžmenta. Diskus operēja bez mikroskopa; lika iekšā pašmāju implantātus... Piecu gadu laikā es taču tur revolūciju uztaisīju! Jo bija tā: mans niknais feiss, kas pateica: kurš operēs bez mikroskopa, acumirklī izlidos. Mēs pārgājām pilnībā uz Šveices instrumentiem un implantātiem, parādījās modernie operāciju galdi, talantīgākiem ārstiem bija iespējas stažēties ārzemju klīnikās." Tomēr Traumatoloģijas un ortopēdijas (TOS) slimnīcas personāla daļas dokumenti liecina, ka Ā. Auders šajā slimnīcā un Mugurkaula ķirurģijas centrā darbā pieņemts tikai 1997. gada decembrī. Savukārt starpvalstu sadarbības projekts ar Šveici, kura rezultātā šī valsts TOS finansējusi medicīnisko aparatūru, iekārtas un instrumentus 4,5 miljonu Šveices franku apmērā, sākts jau 1995. gadā, un Ā. Audera atnākšanas brīdī ķirurgi jau strādājuši gan ar jaunajiem instrumentiem, gan ar implantiem, kuru iegādē tagadējam ministram neesot nekādu nopelnu. "Šveices implanti pirms tam tika lietoti jau divus gadus, un te vislielākie nopelni ir slimnīcas direktoram Valdim Zatleram," saka K. Ruks. "Arī par mikroskopu ir absolūts blefs. Pirmo operāciju ar to izdarīja 1995. gada rudenī, un līdz Audera atnākšanai bija veiktas jau 200 operācijas." R. Gibners atzīst, ka mikroskopu sakarā tiešām ķirurgiem radies konfilkts ar centra vadītāju. Taču citā kontekstā - Ā. Auders mēģinājis panākt, lai ķirurgi pretēji standartiem naudas taupīšanai operācijās vienreizlietojamos mikroskopu pārvalkus izmanto vairākkārt. Krietni pārspīlēti arī nopelni "mākslīgo mugurkaula starpskriemeļu diska implantācijas unikālo operāciju" jomā, kurus ministrs uzsvēris 25. janvārī intervijā ziņu aģentūrai LETA. K. Treimanis nenoliedz, ka Ā. Auders pirmais 2000. gadā veicis operāciju ar līdz tam Latvijā neizmantotu materiālu. Pasaulē neesot pārliecinošu pierādījumu, ka šis "metāliskais būrītis" ir labāks par kaula implantu, ko implantē citi TOS ķirurgi. Turklāt Ā. Auders nav ieviesis jaunu operācijas tehniku, mainījusies tikai detaļa, ko ievieto diska bojājuma kompensēšanai. Turklāt profesionāļi to pat nesaucot par disku, jo šis jēdziens apzīmē ko gluži citu. Centra statistika rāda, ka uzpūsti jeb raksturīgajā manierē dubultoti tiek arī dati par veikto operāciju skaitu. "Kopumā centram ir pusotra tūkstoša operāciju gadā, bet es veicu apmēram divsimt," 4. februāra intervijā paziņo ministrs. Patiesībā pērn centrā kopumā veiktas 785 operācijas, un tikai 94 no tām veicis Ā. Auders. Patiesībai neatbilst arī apgalvojums: "Es pirmais pirms četriem gadiem atvēru privātpraksi traumās." Pirmo privātpraksi TOS atvēris profesors Varis Ruks 1995. gadā. Kā skaidro K. Treimanis, arī pati Ā. Audera iecelšana vadītāja amatā notikusi pret kolektīva gribu, faktiski formāla konkursa rezultātā. Profesionāļiem nav bijis noslēpums, ka aiziešana no iepriekšējās darba vietas P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā notikusi ar skandālu un konfliktiem. To apstiprināja arī Ā. Audera iepriekšējais vadītājs, Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Igors Aksiks: "Jā, viņš aizgāja ar lielu troksni un paņēma līdzi instrumentus, ko slimnīcai ziedoja Daugavas vanagu organizācija." Vēl 1998. gada pavasarī Mugurkaula ķirurģijas centra ķirurgi par Audera atcelšanu mēģinājuši cīnīties gan Labklājības ministrijā, gan Saeimā. Neviens no centra ķirurgiem nepiekrīt, ka Ā. Auders profesionālā ziņā būtu bijis vislabākais un starp pacientiem populārākais. Bankas Baltija lieta būs jāskata no jauna Diena 02/14/03 Ņemot vērā bijušajam Bankas Baltija (BB) uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam labvēlīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu un atceļot pirms mazliet vairāk nekā gada nolasīto Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Augstākās tiesas (AT) Senāts ceturtdien nolēma BB krimināllietu nodot atkārtotai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. Līdz ar to pirms gandrīz astoņiem gadiem ierosinātā krimināllieta nonākusi turpat, kur 1997.gadā. Pagaidām nav zināms, kad apjomīgo lietu sāks izskatīt, taču paredzams, ka šogad tas nenotiks. “Žēl ieguldītā darba,” pēc Senāta lēmuma noklausīšanās žurnālistiem atzina prokurors Juris Pēda, norādot, ka novērst pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus varētu, arī skatot lietu apelācijas instancē. Senatore Valda Eilande savukārt uzsvēra, ka ECT spriedumā ir skaidri teikts: BB lietu apgabaltiesa skatījusi nelikumīgā sastāvā un saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu šādos gadījumos spriedumi vienmēr ir atceļami. “Visi punkti šajā spriedumā, izņemot 15 000 eiro maksāšanu Laventam, attiecas uz tiesu, un tiesai tie ir jāievēro,” sacīja V.Eilande. Līdz ar apgabaltiesas sprieduma atcelšanu Senāts AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadībā pieņēma lēmumu atcelt arī pērn jūnijā pieņemto Senāta lēmumu - tolaik kriminālprocesa pārkāpumi lietas izskatīšanā netika atklāti. Pieredze ar BB lietu tiesnešiem likusi AT lūgt Saeimai grozīt gan Krimināllikumu, gan Kriminālprocesa kodeksu - grozījumu projekts paredz mājas arestu ieskaitīt brīvības atņemšanas soda termiņā, kā arī precizētu pantu, kas tiesnesim liedz piedalīties atkārtotā lietas izskatīšanā, ja viņa agrāk pieņemtais lēmums atcelts augstākā tiesas instancē. Jau ziņots, ka ECT pērnā gada novembrī atzina: Latvija pārkāpusi A.Laventa cilvēktiesības, pārāk ilgi turot viņu apcietinājumā, nenodrošinot pietiekami ātru tiesu un liedzot viņam tikties ar ģimeni. Kā vienīgo iemeslu, kas Senātam liek atcelt apgabaltiesas spriedumu, gan J.Pēda, gan V.Eilande minēja ECT norādi uz nelikumīgo tiesas sastāvu. J.Pēda gan minēja, ka atkārtota lietas izskatīšana varētu ļaut A.Laventam atkārtoti sūdzēties par pārāk lēnu tiesu, bet V.Eilande uzsvēra, ka šajā gadījumā smagāks pārkāpums ir nelikumīga lietas izskatīšana. Tiesa, arī tas kļuva iespējams ar Senāta lēmumu: 1999.oktobrī viena no tiesas piesēdētājām piekrita A.Laventa pieteiktajam noraidījumam tiesnesei Ināra Šteinertei. Prokuratūra iesniedza protestu, un Senāts noraidījumu atcēla, nododot atkārtotai izskatīšanai tajā pašā tiesas sastāvā. Piesēdētāja Zinaīda Lāce tostarp savas domas bija mainījusi, un spriedumu lietā aizpagājušā gada beigās nolasīja I.Šteinerte. A.Laventu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem, bankas prezidentu Tāli Freimani - uz 6 gadiem, Biroja AL vadītāju Alvi Līdumu - uz trim gadiem un trim mēnešiem. A.Līdums noteikto laiku jau bija pavadījis apcietinājumā, bet T.Freimanim un A.Laventam piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu Senāts janvārī mainīja pret policijas uzraudzību. A.Lavents tiesas laikā lielākoties uzturējies dažādās ārstniecības iestādēs, bet pēdējos gadus pavadījis slimnīcā Linezers. Kā februāra sākumā paziņoja īpaši izveidota ārstu komisija, viņa veselības stāvoklis jau gandrīz divus gadus būtu ļāvis sirdskaiti ārstēt arī cietuma slimnīcā. Latvijas zinātne Eiropas Savienībā jau uzņemta Diena 02/14/03 Daļu starptautisko panākumu materiālu izturības pētījumos jaunie zinātnieki Kaspars Kalniņš un Oļģerts Ozoliņš guvuši ar 50 000 latu vērtu mehānismu ZWICK Z 100 - valsts investīciju par gūtajiem panākumiem ES projektos. Gados jaunie doktorandi Kaspars Kalniņš un Oļģerts Ozoliņš ir kā spilgts apliecinājums tam, ka Latvijas zinātnieki faktiski jau sen ir uzņemti Eiropas Savienībā, - viņi ES zinātnes projektos darbojas jau pāris gadu. Izmantojot viņu aprēķinus, pasaules līmeņa zinātnieki izdarījuši eksperimentus ar mūsdienīgiem materiāliem un konstrukcijām aeronautikā un kuģniecībā. Turklāt tas viss paveikts tepat Latvijā, jo, kā saka Kaspars, Eiropa pētniecībā sen jau darbojas kā kopējs mehānisms, vienīgi jāpierāda, ka tu tam esi “ļoti labs”. ES projektos, īpaši tā dēvētajās zinātnes ietvara programmās, Latvijas zinātnieki varējuši piedalīties jau kopš 90.gadu sākuma, tikai - ar dažādiem ierobežojumiem. Pārmaiņas nesa 1998.gads, kad ES atklāja savu 15 miljardus eiro (ap Ls 9,4 miljardi) vērto zinātnes un tehnoloģiju attīstības 5.ietvara programmu (IP). Atšķirībā no iepriekšējām šī programma (1998.-2002.gads) bija vērsta nevis uz fundamentāliem pētījumiem, bet zinātnes un tehnoloģiju vienotu attīstību Eiropas sabiedrības kopējo problēmu risināšanai. Bez ES dalībvalstīm ar noteiktu dalības maksu tajā savus projektus varēja pieteikt arī kandidātvalstu zinātnieki ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā ES pētnieki. Tas nozīmē uzrakstīt projektu, sameklēt starptautiskus partnerus un pēc izvērtēšanas iegūt vai neiegūt naudu tā realizācijai. Aizvadītie četri gadi Latvijas zinātnei lielā mērā bijuši izšķiroši, jo apliecinājuši daudzu pētnieku atbilstību pasaules labākajam līmenim, ir vienisprātis Dienas aptaujātie pētnieki. ES ekspertiem vērtēšanai nosūtīti teju 700 zinātnisko projektu, no kuriem katrs trešais, ceturtais saņēmis programmas finansējumu. Latvija starp kandidātvalstīm ir pirmajā trijniekā gan pēc projektu veiksmes procenta, gan tiem iegūtā finansējuma ziņā, sarēķinājis fiziķis Arnolds Ūbelis. Četru gadu laikā Latvija par dalību 5.IP samaksājusi aptuveni 4,8 miljonus latu, to skaitā no valsts budžeta - 2,9 miljonus, jo pārējais segts no starptautiskās programmas Phare līdzekļiem. Savukārt ar projektiem pētnieki nopelnījuši 15 miljonus eiro, kas ir aptuveni 9,4 miljoni latu, rāda A.Ūbeļa pārskats. “Tas ir pārspējis visoptimistiskākās cerības,” - tā Latvijas pārstāvis ES Zinātnes un tehnisko pētījumu komitejā akadēmiķis Andrejs Siliņš. Par zinātnes izmiršanu čīkst tikai tie, kuri nav tikuši projektos, jo nav pietiekami labā līmenī sevi pierādījuši, nepulcina ap sevi doktorandu pulciņu - tiešs ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālu un konstrukciju institūta (MKI) vadītājs Rolands Rikards. Institūts kā ekselences centrs kopumā trīs gadiem kā ES finansējumu izpelnījies teju 190 000 latu, no 5.IP piecpadsmit iesniegtajiem projektiem atbalstīti pieci. Uz jautājumu, cik viegli tas nācis, R.Rikards brīdi padomā, līdz saka: “Pirmkārt, pašam jābūt tādā zinātniskajā līmenī, lai tevi kāds atpazīst un uzticas. Otrkārt, ja esi jaunpienācējs, tev pārliecinoši jāpierāda, ka esi labs, ar savu darbu.” Viens no galvenajiem principiem R.Rikardam ir visur pa priekšu “bīdīt” spējīgākos doktorandus. Institūtā sastaptajiem doktorandiem K.Kalniņam un O.Ozoliņam pārliecības par savām perspektīvām zinātnes laukā, turklāt arī materiālajā ziņā, ir pārpārēm. Kaspars piedalās projektā, kur kopā ar Vāciju, Izraēlu, Itāliju tiek meklēti izturīgākie materiāli 2006.gadā būvējamai lidmašīnai Airbus 360 ar 800 vietām. Savukārt Oļģertam starptautiskie partneri labprāt uztic izturības aprēķinus konstrukcijām, no kurām būvēt lielākos kruīza kuģus Eiropā. Gandrīz droša jau esot dalība Eiropas valstu “viedā helikoptera” projektā. “Tas pie Brīvības pieminekļa varēs nolaisties tā, ka neviens pat nedzirdēs,” skaidro R.Rikards. “Jaunajiem ir neiedomājamas iespējas pētniecībā. Es saviem studentiem saku - zelts guļ uz ielām, jums tikai jāpakustina rokas,” tā profesors. Vērā ņemamu zinātnieku, augstskolu akadēmiskā personāla, doktorandu “smadzeņu aizplūšanu uz ārzemēm” pēc Latvijas uzņemšanas ES neprognozē ne LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, 5.IP eksperts Mārcis Auziņš, ne R.Rikards. RTU profesors rāda sarakstu ar 6.IP (2002- 2006) gatavotajiem 20 institūta projektiem - aeronautikā, kurai nepieciešamajā materiālu izpētē RTU jūtas spēcīgs, kopumā atvēlēti 3 miljardi eiro. 6.IP atklāta pērn rudenī un kandidātvalstu zinātniekiem nesusi vēl iepriecinošākas izmaiņas - tām saviem projektiem obligāti partneri starp ES vairs nav jāmeklē. Programma cieši saistīta ar 2000.gadā Eiropas Padomē pieņemto ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģiju. Tā nosaka, ka 2010.gadā zinātnes un tehnoloģiskās attīstības finansējumam ES vidēji vajadzētu būt ne mazākam kā 3% (pašreiz ap 2%) no iekšzemes kopprodukta. M.Auziņš teic: “Ceru, valdība sapratīs, ka ir jābūt līdzvērtīgiem ES partneriem visās jomās, un procents, cik valsts ir gatava veltīt zinātnei, pēc 2004.gada mainīsies.” Zinātnes finansējums vairākus gadus nemainīgi bijis 0,3-0,4% no iekšzemes kopprodukta (IK), Latviju atstājot pēdējā vietā starp Eiropas valstīm. Gadā vidēji šai nozarei no valsts budžeta tika aptuveni 8,6 miljoni latu, liecina IZM sniegtā informācija. A.Ūbelis pārmaiņas Latvijas zinātnē saista ar ES 2004.-2006.gada tā dēvēto struktūrfondu naudu pusmiljardu eiro (ap Ls 315 milj.), no kuras varētu būtiski atjaunot zinātnes infrastruktūru, atbalstīt universitāšu studentu zinātnisko darbu un tamlīdzīgi. “Mums ir ap 1000 jaunu, labu Latvijas cilvēku ārzemju pētniecības institūtos. Ja no struktūrfondiem viņiem būs paredzētas atgriešanās stipendijas, tas zinātnē radīs lielas izmaiņas,” uzskata A.Ūbelis. Skaitļi: Latvijas dalība ES zinātnes un tehnoloģiju attīstības 5.ietvara programmā: Gads - 1999; 2000; 2001; 2002; kopā Pieteiktie projekti 158 149 208 171 686 Atbalstītie projekti 41 39 63 55 201 Piešķirtais finansējums 3,2 2,7 5,5 2,5 15 (15 milj.eiro = ~9,4 milj.Ls) ES ekselences centri Latvijā RTU Materiālu un konstrukciju institūts LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts LU Fizikas institūts LU Cietvielu fizikas institūts Koksnes ķīmijas institūts Dati: ES programmu Latvijas Nacionālais kontaktpunkts Pasaules banka kritizē augstāko izglītību un zinātni Diena 02/15/03 Latvijas augstākā izglītība 12 neatkarības gados nav tikusi galā ar sešām problēmām - atbilstību valsts attīstībai, mācību kvalitāti, infrastruktūras attīstību, pietiekamu saistību ar pētniecību, caurskatāmu finansēšanas mehānismu un efektīvu vadību - tā secināts Pasaules Bankas (PB) piektdien apspriestā ziņojuma projektā, kurš būs viena no sastāvdaļām turpmākajām sarunām par jaunas kredītlīnijas atvēršanu Latvijas izglītībai. Neoficiāli minēts, ka tā varētu būt nedaudz lielāka par 2000.gadā piešķirtajiem aptuveni 28,5 miljoniem eiro (ap 17,9 milj. latu). Ziņojuma projekta Latvijas augstākā izglītība: mainīgie apstākļi, problēmas, uzdevumi un politikas risinājumi autors PB eksperts Jose Hoakins Bruners uzskata - augstākajā izglītībā un zinātnē sarakstīts bagātīgs normatīvo aktu klāsts un "visai ambiciozi" attīstības dokumenti, bet neatbildēts paliek, vai to realizēšanai ir atbilstoši līdzekļi un rīcība. Minētais ziņojums būs viens no balstiem Latvijas valdības un PB misijas sarunām par izglītības kredīta otro kārtu. Par kredīta prioritātēm nosaukta augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras atjaunošana un skolotāju tālākizglītība. Tuvākajā laikā augstskolām jāizstrādā konkrēti projekti kvalitātes celšanai un infrastruktūras attīstībai, kas palīdzētu sarunās par iespējamā kredīta apjomu un sadalījumu starp izglītību un pētniecību, Dienai sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Jānis Čakste. Starpība starp importu un eksportu - jau 77,3% BNS 02/17/03 Pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts pieauga - preču eksporta apjoms palielinājās par 12,1%, bet importa apjoms - par 13,4%, salīdzinot ar 2001.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Pēc pārvaldes sniegtajiem datiem, pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2001.gadu ir palielinājies. Preču eksports sasniedza 1408,8 miljonus latu, bet importa apjoms - 2497,4 miljonus latu. 2002.gadā eksports, salīdzinot ar 2001.gadu, pieauga par 152,4 miljoniem latu, bet imports - par 295,8 miljoniem latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību Latvijā turpina pieaugt. Ja 2001.gadā imports pārsniedza eksportu par 75,2%, tad pagājušajā gadā šī starpība bija 77,3%. Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās pieauga arī pagājušā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2001.gadu. 2002.gada pēdējos trīs mēnešos preču eksports sasniedza 371,5 miljonus latu pretstatā 313,5 miljoniem latu 2001.gada pēdējā ceturksnī, bet imports 710,8 miljonus latu pretstatā 614,5 miljoniem. Arī pagājušā gada pēdējā mēnesī gan preču eksports, gan imports bija lielāks nekā 2001.gada decembrī. Pērn decembrī preču eksports bija 110 miljoni latu, bet imports 228,4 miljoni pretstatā 91,7 miljoniem un 190,8 miljoniem latu pērn attiecīgajā laika periodā. Eksportā joprojām nozīmīgāko vietu ieņem koksne un tās izstrādājumi (33,6%), bet importā - mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (21,3%). Pagājušajā gadā eksporta apjoms uz Eiropas Savienību (ES) bija 60,4%, kas ir mazāk nekā 2001.gadā, kad tas bija 61,2%. Savukārt importa apjoms uz ES valstīm pērn veidoja 53%, kas ir vairāk nekā 2001.gadā, kad tas bija 52,6%. 2001.gadā preču eksports sasniedza 1,256 miljardus latu, kas ir par 11,1% vairāk nekā 2000.gadā, bet importa kopapjoms pieauga par 13,8% un bija 2,202 miljardi latu. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts bija 945 tūkstoši latu. Šlesers - Ministru prezidenta bieds LETA 02/17/03 Saeimas kancelejā 24.janvārī ar numuru 234 reģistrēts kāds likumprojekts, kas plašākai sabiedrībai atklāj līdz šim stingrā slepenībā turētus faktus par Ainara Šlesera patieso ietekmi uz premjeru Einaru Repši un aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska lomu šajās attiecībās. "Lauku Avīzes" sestdienas numurā redzamais likumprojekts vēstī par ārkārtīgus postījumus nodarīt spējīgu ieroču lietošanas aizliegšanu un ierobežošanu, kas jau pats par sevi rāda dokumenta nopietno raksturu. Taču īpašu uzmanību pelna dokumentā redzamais paraksts. Tas liecina, ka sabiedrība līdz šim maldināta par Šlesera ieņemamo amatu - Ministru prezidenta biedrs un viņam noteiktajiem pienākumiem. Skaidrs kļūst arī valdības veidošanas process, kurā, kā izrādās, nozīmīga loma bijusi ilggadējam aizsardzības ministram Kristovskim. Likumprojektu Šlesers parakstījis kā "Ministru prezidenta bieds", turklāt atklājis, ka valdības vadītāja biedētāja pienākumus uzņēmies pildīt aizsardzības ministra Kristovska vietā. Tādējādi top skaidrs, kāpēc Kristovskis bija vienīgais ministrs no iepriekšējās valdības, kuram Repše bez iebildumiem bija gatavs šo amatu saglabāt arī jaunajā komandā, un kāpēc, neizpelnoties nevienu kritisku premjera piezīmi, Šlesers atļaujas valdības vārdā paust nostāju "Ventspils naftas" pārdošanas un krievu skolu jautājumos, lai gan tā par šādiem jautājumiem nav lēmusi. "Lauku Avīze", publiskojot kopiju sagatavotajam likumprojektam par Konvenciju, kas ierobežo ārkārtīgi postošu ieroču lietošanu, replikā bilst, ka kļūdīties un pārskatīties ir cilvēciski, tomēr valdībai varbūt vajadzētu izejošo dokumentu apstrādei nodibināt korektoru biroju. Tiesa, piebilsts, ka arī attieksme pret dokumentiem ir patiesi biedējoša. KNAB pārveidos pēc Hongkongas modeļa LETA 02/16/03 Valdība plāno veikt strukturālas izmaiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai piemērotu to Hongkongas korupcijas apkarošanas institūcijas modelim, aģentūrai LETA apstiprināja premjera Einara Repšes ārštata padomnieks Armands Agrums. Viņš skaidroja, ka šobrīd KNAB daļa, kas nodarbojas ar sabiedrības informēšanu, nav strukturāli nodalīta no operatīvās daļas, taču Hongkongas modelis paredz pilnīgi nodalīt sabiedriskās attiecības no policejiskām funkcijām. Plānots KNAB sadalīt trijās daļās. Vienai būtu jāpārzina operatīvais jeb korumpantu ķeršanas darbs, otrai jāstrādā pie izmaiņām likumos un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu korumpantu ķeršanu, bet trešajai jāveido sabiedriskās attiecības, ar filmām, semināriem un citām akcijām jāstāsta sabiedrībai, cik slikti ņemt un dot kukuļus, stāstīja Agrums. KNAB plānots veidot kā centrālo un koordinējošo korupcijas apkarotāju. "KNAB būtu ne tik daudz jānodarbojas ar policejiskām, cik analītiskām darbībām," teica Agrums, piebilstot, ka ar reālo korupcijas apkarošanu jānodarbojas arī citām izziņas iestādēm. Valdības vadītāja padomnieks informēja, ka drīzumā plānots likumā noteikt KNAB finansiālu neatkarību, kāda šobrīd ir Valsts kontrolei, lai pasargātu institūciju no politiķu ietekmes, dalot naudu. Kā ziņots, likumdošana nosaka, ka neviens nevar izmainīt Valsts kontroles likumu bez valsts kontroliera ziņas. Agrums informēja, ka ceturtdien Itālijas vēstniecība solījusi ņemt no Pasaules Bankas (PB) kredītu, lai finansētu Itālijas speciālistu ierašanos, kas apmācītu KNAB darbiniekus likumu izstrādē un korumpantu ķeršanas metodēs. No PB jau esot saņemti 80 000 latu Hongkongas speciālistu vadītām apmācības programmām Rīgā un maijā tikšot saņemti vēl 250 000 latu apmācības vajadzībām. Hongkongas un Itālijas speciālisti ļaus KNAB ieviest Āzijas un Eiropas pieredzi korupcijas apkarošanā, uzskata Agrums. Nākamo trešdien, 19.februārī, premjera padomnieki un KNAB vadība ieplānojusi tikšanos ar britu korupcijas apkarošanas speciālistu Deividu Vollesu. Kā LETA jau ziņoja, Repše īsi pēc vēlēšanām pauda apņēmību oficiāli aicināt darbā uz Latviju Hongkongas pretkorupcijas komisijas izveidotājus. Vollesam viņš jau esot apsolījis, ka viņu aicinās darbā uz Latviju. Agrums uzsvēra, ka, veicot šos uzlabojumus, KNAB tiek radīti vislabākie apstākļi korupcijas apkarošanai. Jautāts, vai tiek plānota KNAB vadības maiņa, Agrums atbildēja noliedzoši, gan piebilstot, ka pēc labvēlīgu apstākļu radīšanas no KNAB tiks gaidīti darba rezultāti. Pirms vēlēšanām "Jaunā laika" priekšsēdētājs Repše vairākkārt norādījis, ka Latvijā nepieciešams veidot tādu pašu korupcijas apkarotāju kā Hongkongā un tā vadībā iecelt kādu ārvalstnieku ar pieredzi korupcijas apkarošanā, kas nebūtu saistīts ar šejienes koruptīvajām saitēm. Pēc vēlēšanām, laikā, kad vēl strādāja 7.Saeimas deputāti, Repše aicināja viņus nelemt par KNAB direktora iecelšanu. Piemin Afganistānas karā kritušos NRA 02/17/03 Sestdien, apritot 14. gadskārtai kopš PSRS karaspēka izvešanas no Afganistānas, Brāļu kapos pie mūžīgās uguns pieminēja šajā karā kritušos. No Latvijas Padomju Armijas sastāvā karojuši aptuveni 3640 vīru, no tiem, pēc oficiālajām ziņām, bojā gājuši 54 Latvijas jaunieši, 77 guva dažādus ievainojumus, bet viens vēl joprojām tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts. Pētera I pieminekļa oriģināls paliks Rīgā LETA 02/17/03 Pētera I pieminekļa oriģināls netiks vests uz Sanktpēterburgu, bet tur tiks uzstādīta tikai pieminekļa kopija, informēja Krievijas Ziemeļrietumu federālā apgabala Pieminekļu celtniecības un rekonstrukcijas direkcijā. Kā informēja šīs iestādes direktors Ivans Maļušins, šis jautājums esot izlemts jau sen un neesot bijis iecerēts uz Sanktpēterburgu vest pieminekļa oriģinālu. Kā ziņots, vairāki speciālisti atzina, ka nez vai var pagūt izgatavot pieminekļa kopiju līdz Sanktpēterburgas pilsētas svētkiem. Janvārī Rīgā ieradās speciālisti no Krievijas, lai izmērītu pieminekli. Tad arī parādījās informācija, ka, iespējams, un Krieviju varētu tikt vests oriģināls. Neraugoties uz ierobežoto laiku, Maļušins esot atbildīgajiem darbiniekiem uzdevis līdz šā gada 20.maijam nodrošināt pieminekļa kopijas izgatavošanu un uzstādīšanu. Maļušins sarunā piebilda, ka cer uz Latvijas puses atbalstu, ja viņiem radīsies kādas problēmas ar pieminekļa detaļu formām. Jau ziņots, ka savulaik Sanktpēterburgas gubernators Vladimirs Jakovļevs izdeva rīkojumu par SIA "Teikas nami" atjaunotā Pētera I pieminekļa kopijas izgatavošanu un uzstādīšanu Sanktpēterburgā. Lēmumu par restaurētā Pētera I pieminekļa dāvināšanu Sanktpēterburgai Rīgas dome pieņēma 2001.gada 13.februārī. Pret pieminekļa dāvinājumu Sanktpēterburgai iebilda apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Savulaik Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks teica, ka ir iecerēts 6,5 tonnas smago un vairāk nekā 5 metrus augsto restaurēto Pētera I pieminekļa oriģinālu nogādāt Sanktpēterburgā ar treileri, bet, ja šis transportēšanas veids izrādīsies pārāk dārgs, piemineklis tiks vests pa ūdensceļu. Taču pēc tam tika paziņots, ka Sanktpēterburga vēlas pieņemt dāvanā tikai kopiju. Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē pagājušajā nedēļā izskanēja priekšlikums novietot Pētera I pieminekli Rīgā Viesturdārzā. Akadēmiķis arhitekts Jānis Krastiņš uzskata, ka vislabākā vieta Pētera I piemineklim ir Viesturdārzs, kur savulaik Pēteris I iestādījis gobu. Pētera I pieminekļa projekts tika izraudzīts starptautiskā konkursā, ko 1908.-1909.gadā rīkoja Rīgas dome. Par realizējamu no 58 iesniegtajiem projektiem domnieki atzina vācu tēlnieka Gustava Šmita-Kasela iesniegto pieminekļa projektu. Pieminekļa celtniecībai Rīgā un Vidzemē tika saziedoti 90 000 rubļu. Pieminekļa 6,5 tonnas smago bronzas skulptūru atlēja Berlīnē, granīta postaments tika izgatavots Rīgā. Pieminekli Pēterim I atklāja 1910.gada 4.jūlijā, klātesot Krievijas imperatoram Nikolajam II un daudziem prominentiem viesiem. Tā tika atzīmēta 200.gadadiena kopš Rīgas un Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Ziemeļu kara rezultātā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915.gada jūlijā Pētera I piemineklis tika demontēts un ar angļu kuģi "Serbino" vests uz Pēterburgu. Pie Sāmsalas vācu zemūdene kuģi nogremdēja un piemineklis 20 gadus nogulēja jūrā. 1934.gadā igauņu ūdenslīdēji to izcēla, Rīgas dome par 15 000 kronu to atpirka un 20.jūlijā pārveda uz Rīgu. Kopš tā laika Latvijas sabiedrībā ir vairākkārt diskutēts par Pētera I pieminekļa atjaunošanu, taču ideoloģisku un politisku pretrunu dēļ nedz pieminekļa aizstāvjiem, nedz noliedzējiem nav izdevies rast pieņemamu risinājumu. Sanktpēterburgu Pēteris I dibināja 1703.gadā, un tajā jau ir vairāki pieminekļi caram Pēterim I. Pieaug Latvijas iedzīvotāju saslimstība ar alkoholismu LETA 02/17/03 Pagājušajā gadā visai strauji pieaugusi reģistrētā iedzīvotāju saslimstība ar alkoholismu - pērn reģistrēti vidēji 97,2 jauni saslimšanas ar alkoholismu gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2001.gadā šis rādītājs bija 79,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Narkoloģijas centra publicētā informācija. Pērn samazinājusies reģistrētā saslimstība ar narkomāniju. 2002.gadā narkoloģiskā dienestā reģistrēti 220 pacienti ar pirmreizēji konstatētu psihoaktīvo vielu atkarības diagnozi, kas ir 9,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. 2001.gadā šis rādītājs bija 20,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem. Būtiski samazinājusies reģistrētā saslimstība ar opioīdu - heroīna un citu šīs grupas preparātu - atkarību, bet reģistrētās saslimstības pieaugums vērojams pārējās vielu grupās. Pērn bijusi arī tendence pieaugt amfetamīnu un vairāku atkarības vielu vienlaicīgai lietošanai. Liela daļa no vairāku atkarības vielu lietotājiem kā vienu no vielām lieto opioīdus. Narkoloģijas centrs atzīmē, ka nozīmīga tendence ir sieviešu īpatsvara pieaugums pirmo reizi apzinātu atkarības slimnieku vidū. 2002.gadā 26,8% pirmreizējo atkarības slimnieku vidū bija sievietes, bet 2001.gadā - 21,3%. Jauno atkarības slimnieku vecums ir ļoti dažāds - sākot no 12-13 gadu veciem pusaudžiem, kuri lieto inhalantus, līdz 48 gadus veciem amfetamīnu atkarības slimniekiem. 2002.gadā narkoloģiskā dienesta redzeslokā nonākuši divi kokaīna atkarības slimnieki. Pagājušajā gadā 119 personas izrakstītas no rehabilitācijas iestādēm, 59 pacienti šajās rehabilitācijas iestādēs turpina atveseļošanās kursu. Pērn 101 pacients piedalījies metadona terapijas programmā Narkoloģijas centrā. Salīdzinājumā ar aizvadīto nedēļu, tikpat kā nekādas pārmaiņas dabā nav notikušas. Gaisa temperatūra ir tāda pati – dienā apt. 0oC – +2oC, naktī – apt. -3oC – -5oC. Vēljoprojām ir mitrs un ne- patīkami drēgns... Ejot pa ielu sejā sitas mitrums – brīžiem lietus, brīžiem slapja sniega veidā... Šodien beidzot uzspīdē- ja saulīte... Bet citādi jāsaka, ka laiks stāv uz vietas, jo nekas nemainās – nekļūst nedz aukstāks, nedz arī siltāks. Anda