K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 287: 2003. g. 20. - 26. februāris Zemnieki un valdība vienojas, streika nebūs Diena 02/25/03 Valdības, zemnieku un pārtikas ražotāju tikšanās pirmdien beidzās ar vienošanos - valdība gatava atvēlēt aptuveni četrus miljonus latu vairāku lauksaimnieciskās ražošanas problēmu risināšanai, savukārt zemnieki otrdien nebloķēs robežu pie Grenctāles. Ekonomiskas eksperti norāda: lai solītos līdzekļus atrastu, valdībai jācer uz budžeta ieņēmumu palielinājumu vai arī jāpalielina budžeta deficīts. Papildu līdzekļi tiks atvēlēti cukura cenas kompensācijai - 790 000 latu, liellopu gaļas ražotāju zaudējumu segšanai - ap pusmiljona latu un piena cenas kompensācijai - 2-3 miljoni latu. Pagaidām papildu atbalsta nauda tiks ņemta no lauksaimniekiem atvēlētajām subsīdijām. Valdības pārstāvji solījās no subsīdijām paņemtos līdzekļus vēlāk kompensēt, vasarā grozot šā gada valsts budžetu. Tomēr premjera biedrs Ainārs Šlesers piebilda - kompensēt varēs tad, "ja valdība un uzņēmēji panāks, ka ieņēmumi valsts budžetā palielinās". Ekonomists Uldis Osis, Dienai komentējot izveidojušos situāciju, uzsvēra, ka valdībai ir divas iespējas, lai pildītu solījumus par līdzekļu kompensāciju, grozot budžetu: vai nu palielināt budžeta deficītu, kas, ņemot vērā tā pašreizējo lielumu, būtu ļoti slikts lēmums, vai arī palielināt tā ieņēmumus. "Šķiet, valdība, dodot šos solījumus, jūt, ka ieņēmumi varētu būt lielāki, nekā plānots. To arī parāda janvāra ieņēmumi. Taču, ja Irākā sākas karš, visa pasaules ekonomika var aiziet purvā. Es nedomāju, ka Latvija no tā varēs izvairīties. Tad būs grūti ar šā solījuma izpildi," uzskata U.Osis. "Valdībai dot solījumu un pēcāk to neizpildīt būtu ļoti tuvredzīgi un nenopietni." Diena jau rakstīja, ka zemnieki šonedēļ solījās rīkot streikus, ja netiks panākta vienošanās ar valdību par vairāku lauksaimniecības problēmu risinājumiem. Vēl pagājušonedēļ valdība atvēlēja 2,34 miljonus latu cūkkopības stabilizēšanai (arī šie līdzekļi pagaidām tiek ņemti no subsīdiju naudas, un pēcāk tiek solīts tos kompensēt), taču netika rasts risinājums, kādā veidā notiks cukura cenas kompensācija, kas apdraud saldumu ražotāju darbošanos. Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes pārstāvis Valters Bruss pirmdien Dienai atzina, ka pašreizējā situācijā valdības solis vērtējams pozitīvi. Taču zemnieki uzmanīgi vēros, vai šo solījumu valdība turēs līdz galam un atradīs papildu līdzekļus vasarā no valsts budžeta. "Lauksaimnieku subsīdiju nolikums netiek grozīts. Ja tas tiks darīts, tā būs katastrofa. Atvēlēt šiem ārkārtas pasākumiem vairāk nekā sešus miljonus latu no subsīdijām nav iespējams," uzsvēra V.Bruss. U. Osis savukārt uzsvēra, ka, tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā atbalsts lauksaimniekiem drīzāk ir politisks lēmums. Viņš gan izteica nožēlu, ka neviens no valdības nav uzskatījis par vajadzīgu paskaidrot, kāpēc nodokļu maksātājiem tagad būs jāmaksā lauksaimniekiem. "Neviens nav spējis paskaidrot, kāpēc jāatvēl papildu līdzekļi. Ko sabiedrība saņems pretī? Vai mūsu mērķis ir uzturēt nerentablas zemnieku saimniecības, vai ar šo lēmumu viss mainīsies?" komentē ekonomists. U.Osis norādīja, ka valstij pirmām kārtām vajadzētu formulēt, kāda ir lauksaimniecības un lauku attīstība, kādi ir mērķi. Bušs sola palīdzēt sarunās ar Krieviju par naftas tranzītu BNS 02/20/03 ASV prezidents Džordžs Bušs ir ieinteresēts brīvā enerģijas plūsmā pa Eiropu un šonedēļ tikšanās laikā ar Latvijas prezidenti Varu Vīķi- Freibergu solījis Latvijai palīdzēt sarunās ar Krieviju par naftas tranzīta atjaunošanu caur Ventspili. To īsi pēc atgriešanas no vairāku dienu vizītes ASV žurnālistiem pavēstīja prezidente. "Buša kungs teica, ka viņam interesē šis jautājums par brīvu enerģijas piegādi Eiropai un Eiropas enerģētiskā neatkarība. Un viņš teica - jā, Amerikai šajā sakarā ir sarunas ar Krieviju un tas ir viens no tematiem, ko viņš savās sarunās, domāju, pieminētu," sacīja prezidente. Bušs jau pirms sarunas ar Vīķi-Freibergu bijis informēts par situāciju ar naftas tranzītu caur Latviju un pats Vīķi-Freibergu izjautājis par to. Bušs un prezidente arī vienojušies, ka kādas valsts enerģētiskā atkarība no otras ir bīstama. "Šīm lietām ir tāds politiskais aspekts, ka ir bīstami vai nu vienai valstij, vai kontinentam būt atkarīgam tikai no viena avota, no kura plūst enerģija, jo tas, protams, paliek viņu zem sitiena tīri tādā politiskā ziņā," klāstīja Vīķe-Freiberga. Viņa ar Bušu pārsprieda arī brīvu enerģijas plūsmu pa visu Eiropu un vispār pa pasauli un brīvo tirgu tieši enerģijas jomā. Bušs apliecinājis, ka ASV plānotās militārās akcijas Irākas atbruņošanai nekādā gadījumā neesot saistītas ar Amerikas interesi iegūt kontroli pār šīs valsts naftas atradnēm. Jau vairākkārt ziņots, ka Krievija nav iekļāvusi Latviju naftas eksporta grafikā šā gada pirmajam ceturksnim un tādēļ naftu no Krievijas pa cauruļvadu Latvija nesaņem. Par naftas eksporta virzieniem otrajā ceturksnī Krievija plāno lemt marta beigās. Par šo jautājumu notu Krievijai ceturtdien iesniegusi Latvijas Ārlietu ministrija. Notā norādīts, ka netiek pildīta abu valstu valdību vienošanās par kopīgu darbību Latvijas teritorijā esošā naftas vada un naftas produktu vada ekspluatācijā. Vīķe-Freiberga uzsver Latvijas un Polijas vienoto nostāju Irākas jautājumā LETA 02/26/03 Šodien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc divpusējas tikšanās ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski uzsvēra, ka Latvijas un Polijas nostāja Irākas jautājumā ir līdzīga un mērķi - sakritīgi. Vīķe-Freiberga pauda cerību, ka būs iespējams panākt ANO autoritātes uzturēšanu, kā arī transatlantisko saišu saglabāšanu, kas ir būtiski Latvijai un Polijai. "Cerams, ka izdosies atjaunot dialogu Eiropas valstu starpā, lai šī starptautiskā krīze nekļūtu par šķērsli Eiropas paplašināšanās procesam," sacīja prezidente. Arī Polijas prezidents atzīmēja, ka Latvijas un Polijas nostāja Irākas jautājumā ir līdzīga - abas valstis vēlas Irākas demilitarizāciju. Kvasņevskis uzsvēra NATO un Eiropas Savienības vienotību, kas spiedienu uz Irāku padarītu efektīvāku, un pauda cerību, ka starptautiskā sadarbība veicinās sapratni un draudu avotu likvidāciju. Šodien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Varšavā tika svinīgi sagaidīta oficiālā ceremonijā Prezidenta pils priekšā. Latvijas Valsts prezidenti sagaidīja Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis ar kundzi. Vīķe-Freiberga sasveicinājās ar Polijas amatpersonām, savukārt Kvasņevskis sveica Latvijas amatpersonu delegāciju. Svinīgajā ceremonijā tika atskaņotas abu valstu himnas un Latvijas prezidente sasveicinājās ar godasardzi. Sabiedrībā pazīstami cilvēki vēršas pret karu BNS 02/26/03 Daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki akcijā "Es par mieru" vēršas pret kara draudiem, gan rīkojot parakstu vākšanas kampaņu, gan aicinot nest savas fotogrāfijas uz Doma baznīcu, lai iespējamā Irākas kara pirmajā dienā tās varētu apskatīt valsts amatpersonas. Akcijas ietvaros plaša parakstu vākšanas kampaņa notiek nesen izveidotajā interneta mājas lapā http://www.esparmieru.lv. Tajā savu noraidošo attieksmi pret iespējamiem kara draudiem izteikuši arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki - reklāmas aģentūras ZOOM vadītājs Ēriks Stendzenieks, aktieris Gundars Āboliņš, mūziķi Linda Leen, Kaspars Dimiters, Aldis Hofmanis, jurists Aivars Borovkovs, žurnālisti Elita Veidemane un Māris Olte, uzņēmējs Viesturs Koziols. Īpaša akcija notiek Doma baznīcā. Katrs aicināts akcijas rīkotājiem nodot savu fotogrāfiju ar uzrakstu "Es negribu karu" otrā pusē. Akcijas rīkotāji sola tās saudzēt un vēlāk atdot. Ja sāksies karš, tad šajā dienā apskatīt fotogrāfijas aicinās valsts augstākās amatpersonas. "Varbūt dzīvu Latvijas cilvēku acis būs tās, kas pamodinās viņu iztēli. Varbūt viņiem kļūs neērti. Bet, ja arī nekļūs, mēs vismaz nebūsim stāvējuši malā un noskatījušies, kā pasaule, militāristiem un prezidentiem braši salutējot, ripinās pretī savam galam," pauda akcijas rīkotāji ES kandidātes nevar cerēt uz tik strauju uzplaukumu kā Īrijā BNS 02/24/03 Eiropas Savienības (ES) topošās dalībvalstis Austrumeiropā tuvākajos gados var gaidīt spēcīgu ekonomisko izaugsmi, taču tās nevar cerēt uz tik strauju uzplaukumu, kādu savā laikā piedzīvoja Īrija. Tā prognozē Vīnes ekonomiskais institūts WIIW, kas specializējas Austrumeiropas tirgus jautājumos. Pēc institūta ekspertu domām, jaunajām ES dalībniecēm var būt nepieciešami gadu desmiti, lai attīstības ziņā panāktu Rietumeiropu, un tās nespēs atkārtot tā dēvēto ķeltu brīnumu un sasniegt divciparu ekonomiskās izaugsmes tempu, kā tas izdevās Īrijai. Eiropas Komisija 2001.gadā prognozēja, ka astoņas ES kandidātvalstis no bijušā sociālisma bloka četrus gadus pēc uzņemšanas savienībā sasniegs vidēji 4,6% ekonomisko pieaugumu gadā pretstatā tikai 2,9% izaugsmei, kādu šajā reģionā reģistrēja, atrodoties ārpus ES. EK lēš, ka savienības paplašināšana kļūs par stimulu tiem investoriem, kuri līdz šim vairījās no ieguldījumiem Austrumeiropā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma ES pretendentes jau gūst labumu no ārvalstu tiešo investīciju plūsmas spēcīgā pieauguma, kas ir galvenā šo valstu ekonomiskās attīstības sastāvdaļa. Pēc WIIW datiem, tiešās ārvalstu investīcijas astoņās bijušajās sociālisma valstīs 2001.gada beigās sasniedza 134 miljardus eiro (aptuveni 85 miljardus latu). Taču privatizācijas procesi pakāpeniski noslēdzas, īpaši Ungārijā, kur ārvalstu investīcijas pēdējā laikā būtiski samazinājušās. Vairāki analītiķi norāda, ka Austrumeiropas valstīm nav pietiekamas nacionālās rezerves vai kredītstruktūras, lai pārdzīvotu investīciju plūsmas samazināšanos. Tikmēr kompānijas "UBS Warburg" ekonomistam Edvardam Tīteram šajā ziņā ir optimistisks skatījums. "ES valstīs ir visai liels kapitāla pārpalikums un līdz ar ES paplašināšanos palielināsies [politiskā] stabilitāte un [investoru] uzticība," viņš sacīja aģentūrai AFP. Tīters uzsvēra, ka ar ES palīdzību sabiedriskā sektora jomā jaunās dalībvalstis varēs īstenot liela mēroga infrastruktūras projektus. Starp citām ES kandidātvalstu priekšrocībām eksperts minēja to konkurētspēju atalgojuma ziņā, ņemot vērā, ka alga kandidātvalstīs ir vidēji par 500 eiro zemāka nekā pārtikušajās ES dalībvalstīs. Tāpat viņš norādīja uz darba ražīguma palielināšanos savienības kandidātvalstīs. "Šajās valstīs būs jāpārvar šķēršļi, taču visā visumā to nākotne šķiet spoža," uzskata Tīters. 1990.gadā Īrijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija par 25% zemāki nekā Francijā, taču tagad tā ir 10.bagātākā ES dalībniece. "Būs ļoti grūti paveikt to, ko izdarījusi Īrija," sacīja "Credit Agricole" ekonomiste Anne Bedū. Daļēji Īrijas veiksmīgā attīstība saistāma ar tās ciešajiem kultūras sakariem ar ASV, kuras kompānijas lielā skaitā sāka savu biznesu Īrijā, pirms tā iestājas ES. Taču, pēc analītiķu vārdiem, Īrija astoņdesmitajos gados īstenoja arī atbilstošus pasākumus savas ekonomikas uzplaukuma nodrošināšanai. Vispirms tā sakārtoja valsts budžetu, samazinot tēriņus, un tad piesaistīja investorus, piedāvājot zemus nodokļus kompānijām un uzņēmuma izveides procedūras vienkāršošanu. Analītiķi norāda, ka Īrijas piemēram ir sekojusi Igaunija, taču vairākumam citu ES kandidātvalstu vēl ir atlicis daudz darāmā attiecībā uz nodokļu samazinājumu, nodarbinātības reformām un ierēdniecības samazināšana. Vairāki eksperti uzskata, ka topošo ES dalībnieču iestāja ES lielā mērā atgādinās Portugāles un Spānijas uzņemšanu savienībā. Tas jau būs liels progress lielajam vairumam jauno dalībnieču, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju veido aptuveni ceturto daļu no ienākumiem ES valstīs, taču jāmin, ka 17 gadus pēc iestājas ES Spānija un Portugāle joprojām attīstības ziņā atpaliek no pārējām ES valstīm. Šlesers atbildēs arī par attiecībām ar Krieviju NRA 02/26/03 Valdība vakar Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram uzticēja Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas vadību un apstiprināja komisijas sastāvu. Idejas abu valstu sadarbībai A. Šlesers vēl nevarēja piedāvāt - par to spriedīšot komisija pēc iepazīšanas ar tās priekšteču atstāto mantojumu. Komisijas sastāvā iekļauti teju visu ministriju pārstāvji, kas specializējušies kādā noteiktā jautājumā - ārējos sakaros, tirgzinībās, ES jautājumos, finansēs, kā arī pāris ministriju valsts sekretāri, pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma - arī prezidentes ārštata padomnieks ekonomikā, uzņēmējs Sols Bukingolts. Komisijas atbildīgā sekretāre būs Ārlietu ministrijas Krievijas, NVS nodaļas pirmā sekretāre Velga Ekure. Iepriekš komisiju no Latvijas puses vadīja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Pretenzijas uz ekonomikas attīstības kūrēšanu A. Šlesers pieteica uzreiz pēc tam, kad viņam tika liegts ieņemt satiksmes vai ekonomikas ministra krēslu. Arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijā, pēc A. Šlesera teiktā, liela uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ekonomikas jomā, bet speciālisti bilst, ka šai sadarbībai jābūt visaptverošai. Pirms mēneša valdība premjera biedram uzticēja vadīt Latvijas tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi. Opozīcijā esošās Tautas partijas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis bilst, ka premjera biedram, nevis satiksmes ministram šī funkcija uzticēta tāpēc, ka A. Šlesers pats izrādījis iniciatīvu un interesi kūrēt šos jautājumus. "A. Šleseram pēdējā laikā bijis daudz interesantu izteikumu attiecībā uz Krieviju - gan par Ventspils naftas (VN) privatizāciju, gan valodas jautājumiem, gan par to, ka Latvija būs tilts Krievijas un Eiropas Savienības (ES) kontaktos. Varbūt viņam pašam saistībā ar Krieviju ir kādi projekti, viņš šajā jomā bijis ļoti aktīvs," pieļāva A. Kalvītis. A. Šlesers Neatkarīgajai apgalvoja, ka par VN privatizāciju lems valdība, nevis komisija, bet "tas, ka šī komisija var apspriest ekonomiskas dabas jautājumus, ir viennozīmīgi". Ekonomikas jomā esot "jārunā par to, kādā veidā Latvijas uzņēmējiem palielināt eksportu uz Krieviju". A. Šlesers, jautāts par to, ko viņš iecerējis darīt kā šīs grupas vadītājs un kādas ir idejas sadarbībai, sacīja: "Pirmais - darba grupai jāsanāk kopā un jāizanalizē esošā situācija, jāpaskatās visi tie jautājumi, kas skatīti iepriekšējā komisijā, un es ceru, ka mēs spēsim sākt strādāt Latvijas pusē, bet, lai jautājumi virzītos uz priekšu, nepieciešama arī Krievijas aktīva līdzdalība. Jācer, ka Latvijas un Krievijas attiecībās varētu iestāties jaunie laiki." Viņš gan nepaskaidroja, kas būtu jāsaprot ar jauno laiku iestāšanos. Līdzīgu komentāru A. Šlesers sniedza pēc apstiprināšanas par attīstības padomes vadītāju, sakot, ka pagaidām priekšstata par Latvijas specifisko nišu, specializēšanos kāda produkta vai pakalpojuma piedāvāšanā nav, bet to meklēšot padome. Viņam esot "formula" par to, kuri virzieni var dot vislielāko peļņu. Lūgts precizēt, kuri jautājumi jāvirza komisijā un vai ir padomā kādi konkrēti priekšlikumi, A. Šlesera atbilde bija vispārējo situāciju aprakstoša: "Ņemot vērā to, ka Latvija ir uzaicināta iestāties ES un nākamgad mēs kļūsim par ES dalībvalsti, šķiet, ka šis ir ļoti nopietns arguments arī Krievijai, lai Krievija skatītos uz Latviju un Baltiju kā uz stratēģisku vietu jaunajā Eiropā, jo Latvijas un Krievijas robeža būs arī ES robeža tuvākajā nākotnē. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Krievija būs ieinteresēta uzsākt šo dialogu ar Latviju." Viņaprāt, Krievijas biznesam Baltija ir kā logs uz Eiropu, tāpēc, neskatoties uz pēdējos gados ne īpaši veiksmīgi veidotajām attiecībām ar Krieviju, tās attieksme pret noteikti mainīšoties mūsu dalības ES dēļ. A. Kalvītis, jautāts par ES lomu Latvijas un Krievijas attiecībās, bilda, ka teorētiski Latvijas iestājai ES un NATO vajadzētu ievērojami uzlabot abu valstu attiecības; tam līdz Krievijas rīcībai, bloķējot naftas piegādi Latvijai, ticējis arī viņš. "Tas ir pretrunā visām teorijām - pat grūtākajos laikos Krievija neatļāvās šādu blokādi," sprieda eksministrs. Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte novērojusi Krievijas attieksmes maiņu kopš Latvijas iestāšanās grafika ES un NATO publiskošanas pirms trim gadiem. Reizē ar cieņas palielināšanos pret Latviju kā pret topošo ES dalībvalsti, manāmas arī "lielāka iekāre uz Latviju, pastiprinātas Krievijas investīcijas un plaši ekonomiskie mērķi". Ieiet tieši ES tirgū Krievijas uzņēmējiem ir grūti to sliktās reputācijas dēļ, tāpēc Krievija to cenšas izdarīt ar kandidātvalstu starpniecību, pauda ekonomiste. Šajā kontekstā arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijai būtu jārūpējas par biznesa likumības nodrošināšanu. "Ja nespēj šo biznesa tīrību kontrolēt, tad labāk nesākt biznesu ar Krieviju," sacīja R. Karnīte. Jautāta, vai, pēc viņas domām, valsts to spēj, atzina, ka uz to atbildēt ir grūti, bet "līdz šim ar to īpaši labi nav veicies, laba slava nav arī Eiropā. Pāragri būtu arī spriest par pašreizējās valdības darbības rezultātiem, kas varētu būt cerīgi, spriežot pēc trāpīgajiem solījumiem. Bet, skatoties uz praktisko darbību, ļoti jūtama ieinteresētība partijas vai partijas personu līmenī un tieksme izrēķināties. Šīs lietas neiet kopā ar normālu uzņēmējdarbību, kam jābūt vēsai," sprieda R. Karnīte. A. Kalvītis domā, ka starpvaldību komisijai pirmām kārtām būtu jāparūpējas par iestrāžu īstenošanu, noslēdzot līgumu par dubulto nodokļu neaplikšanu, abpusēju investīciju aizsardzību un vēl dažus jau pusgatavus līgumus, bet politiski svarīga ir robežu sakārtošana. Prezidentu plāno vēlēt pavasarī Diena 02/26/03 Valsts prezidenta vēlēšanas, kas parasti notiek jūnija otrajā pusē pāris nedēļu pirms prezidenta pilnvaru termiņa beigām jūlijā, šogad varētu būt jau martā vai aprīlī, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Par to šīs nedēļas sākumā vienojušies valdību veidojošo partiju pārstāvji, kas Dienai to apstiprināja, uzsverot Valsts prezidentes ārpolitiskos sasniegumus un to, ka prezidenta vēlēšanas notiek valstij tik nozīmīgā gadā, kad paredzēts referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc esot svarīgi nodrošināt, lai prezidente pēc iespējas ātrāk varētu saņemt mandātu nākamajiem četriem gadiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau ir publiski paudusi, ka gatava šajā amatā strādāt arī nākamos četrus gadus, Dienai sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Taču prezidente nevēlas izteikties par vēlēšanu termiņu, jo tas, kad notiek vēlēšanas, ir Saeimas kompetencē. Visas valdību veidojošās partijas atbalstu V.Vīķes-Freibergas atkārtotai ievēlēšanai ir izteikušas ne tikai, parakstot valdības deklarāciju, bet arī šīs nedēļas sākumā to apstiprinot presei. Par prezidenti sola balsot arī opozīcijā esošā Tautas partija. Jāatgādina, ka prezidenta vēlēšanu dienu un norises kārtību nosaka Saeimas prezidijs, konsultējoties ar frakciju vadītājiem. V.Vīķi-Freibergu amatā uz četriem gadiem ievēlēja 1999.gada 17.jūnijā. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Dienai sacīja, ka nodomu rīkot prezidenta vēlēšanas agrāk varētu apgrūtināt Satversmes 40.pants, kas nosaka, ka "tuvākajā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod svinīgo solījumu". Taču, ja vēlēšanas būs pavasarī, laikā, kad notiek tuvākā sēde, vēl nebūs beidzies V.Vīķes-Freibergas prezidentūras pirmais termiņš. Premjera Einara Repšes palīgs Dans Titavs, apstiprinot koalīcijas nodomu aicināt prezidenta vēlēšanas rīkot pavasarī, pieļāva iespēju nodrošināt, lai tas būtu juridiski iespējams. Līdzīgi uzskata arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, norādot, ka drīzākas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas arī tāpēc, lai beigtos politiskās spekulācijas ap šo tematu. Premjera biedrs Ainars Šlesers (LPP) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai savu ārpolitisko darbību turpmākajos mēnešos V.Vīķe-Freiberga varētu veikt kā amatpersona, kurai ir mandāts arī nākamajam pilnvaru termiņam, jo aizejošā prezidenta mandāts nav tik spēcīgs. Ražotājiem grūtības pārdot dārgāk NRA 02/25/03 Eiro kursa pieaugums un jaunu noieta tirgus nišu atrašana ražotāju cenām ļauj palielināties, tomēr, kā liecina statistika, uzņēmēji, kas produkciju realizē vietējā tirgū vai NVS valstīs, produkcijas pārdošanas cenas ir spiesti pat samazināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada pirmajā mēnesī Latvijā ražotāju cenas salīdzinājumā ar analogu laika posmu iepriekšējā gadā ir palielinājušās par 1,1 procentu; tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā 2002. gada janvārī, kad ražotāju pārdotā produkcija bija sadārdzinājusies par 2,2 procentiem. Cenu pieaugums ir tieši atkarīgs no produkcijas noieta tirgus īpatnībām. Laikā, kad mazumtirdzniecības apjoms, salīdzinot ar adekvātu periodu pirms gada palielinās par 17-18 procentiem, privātpersonu saistības pret Latvijas komercbankām ir pieaugušas par gandrīz 80 procentiem, ražotāju cenas Latvijā realizējamajai produkcijai ir palielinājušās tikai par 0,2 procentiem. Eksperti uzskata, ka tas lielā mērā varētu būt saistīts ar lētas importa produkcijas ienākšanu Latvijas tirgū. Ārvalstu preču cenu samazināšanās skaidrojama ar ekonomikas stagnāciju Rietumeiropas valstīs, kur patērētāju aktivitātes samazināšanās iespaidā daudzu preču grupas tiek tirgotas par aizvien lētākām cenām. Turklāt zemo pircēju aktivitāti vietējā tirgū kompānijas cenšas kompensēt ar savas produkcijas invāziju ārvalstu, tajā skaitā Austrumeiropas tirgos. Uzskatāms piemērs ir pārtikas ražošana. Pārtikas produktu un dzērienu ražotāji šā gada pirmajā mēnesī savu produkciju pārdevuši par 1,3 procentiem lētāk nekā gadu iepriekš, savukārt pērn šajā pašā laika pārdošanas cenas bija palielinājušās par 1,4 procentiem. Centrālās statistikas pārvaldes datos par inflāciju pērn kā viens no patēriņa cenu samazinošiem faktoriem minēts lētas gaļas imports no Polijas. Pārtikas nozares attīstību nelabvēlīgi ietekmējusi ASV dolāra vērtības krišanās, kas kalpo kā norēķina valūta par Krievijas un citu NVS valsu patērētājiem piegādāto produkciju. Sevišķi asi to izjūt zivju produkcijas ražotāji, kuri atšķirībā no citām pārtikas nozarēm produkcijas piegādē vēl joprojām galvenokārt orientējās uz bijušo PSRS teritoriju. Ievērojami labākā situācijā ir ražotāji, kuru preču eksports notiek uz valstīm, kur norēķini par piegādāto produkciju notiek ar eiro. Aizvadītajā gadā eiro vērtība pret dolāru palielinājās apmēram par 16 procentiem, savukārt eiro vērtība pret latu - par 6%. Ņemot vērā to, ka pērn 60,4 procenti no kopējā Latvijas eksporta nonāca Eiropas Savienības valstīs, kur norēķini par piegādāto produkciju notiek eiro, ražotāju cenas kopējai Latvijas uzņēmumu eksportējamajai produkcijai palielinājās par 2,3 procentiem. Valūtas tirgus konjunktūra ļoti labvēlīgi ietekmējusi apģērbu ražotājus, ļaujot tiem pārdot par 8,7 procentiem dārgāk nekā adekvātā periodā pērn. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4,5 procentiem produkciju dārgāk pārdevuši arī Latvijas eksporta bilances līderi - kokmateriālu ražotāji. Valūtas kursu svārstības pozitīvi ietekmējušas arī metāla izstrādājumu izgatavotājus, janvārī ražotāju cenām palielinoties par 2,3 procentiem salīdzinājumā ar cenām šajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā. Uzņēmējiem gatavo absurdu papildu nastu NRA 02/24/03 Plašas diskusijas un kritiku gan Saeimā, gan uzņēmēju starpā izraisījusi valdības vēlme noteikt uzņēmējiem par pienākumu pārliecināties, vai viņu darījumu partneri ir godīgi reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Plašas diskusijas un kritiku gan Saeimā, gan uzņēmēju starpā izraisījusi valdības vēlme noteikt uzņēmējiem par pienākumu pārliecināties, vai viņu darījumu partneri ir godīgi reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Tādējādi funkcijas, kuras būtu jāveic Valsts ieņēmumu dienestam, tiek uzliktas uz uzņēmēju pleciem. Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas ir šā gada valsts budžeta projekta pavadošais dokuments paredz, ka tiem uzņēmējiem, kas vēlas veikt par 10 minimālajām mēnešalgām - 700 latiem - lielāku darījumu, internetā, laikrakstā Latvijas Vēstnesis vai VID jāpārliecinās, vai darījumu partneris ir reģistrēts kā godprātīgs PVN maksātājs. Līdz ar šādiem grozījumiem, atbildība par to, lai novērstu krāpšanos ar PVN, būtībā tiek pārlikta no VID uz uzņēmēju pleciem. Turklāt pagaidām nav rasta atbilde uz jautājumu, kā uzņēmējs tiesā varētu pierādīt faktu, ka ir interesējies par savu darījumu partneri likumprojektā norādītajos veidos. Pret šādu jaunā Ministru kabineta iniciatīvu, pārņemot iepriekšējās valdības neīstenoto ieceri, kategoriski iebilst uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis un Latvijas Rūpniecības konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis vakar preses konferencē sacīja, ka šāda veida grozījumi atbilst totalitāras valsts principiem, turklāt tie nav ētiski. Arī Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds Neatkarīgajai atzina, ka uzņēmēji ir sašutuši par šādu valdības ieceri, jo tā var prasīt papildu izdevumus. "Uzskatu, ka tas ir VID uzdevums. Kāpēc man kā uzņēmējam tas būtu jādara?!" viņš vaicāja, piebilstot, ka ir nepareizi uzkraut uzņēmējiem šādu atbildību, jo, lai juridiski pareizi pārliecinātos par partnera godīgumu, ir jāizmanto vai nu datu bāze uzņēmumu reģistrā, kas maksā naudu, vai jāvēršas pašā VID. Arī Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Bāliņš bija skeptiski noskaņots, komentējot šo valdības ieceri, un uzsvēra: "Tāpēc ir valsts institūcijas." Turklāt tas būtu ievērojams slogs uzņēmējam, kuram ir daudz darījumu partneru. Asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers pauda neizpratni, kāpēc uzņēmējiem jāmaksā valstij nodokļi, ja tā vēlas uz viņu pleciem uzlikt šādu nastu. "Es šādu valdības ieceri vērtēju negatīvi - tas ir jādara VID vai ekonomikas policijai, nevis uzņēmējam. Kāpēc mēs maksājam nodokļus valstij? Katrs ir atbildīgs par savu biznesu." Debates Saeimā pierāda, ka vienprātības, vai šis likums ir nepieciešams, nav pat pozīcijas deputātu starpā. Piemēram, valdību veidojošo partiju pārstāvis, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Pēteris Simsons paudis bažas, ka ar šī likuma palīdzību valsts savu atbildību par nodokļu krāpēju ķeršanu noveļ uz labticīgo uzņēmēju pleciem. Deputāts šādu valdības ierosināto kārtību salīdzinājis ar situāciju, kad viņam, veikalā pērkot pusstopu, būtu jāpārliecinās par akcīzes markas autentiskumu, ziņo LETA. Arī Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš izteicies, ka zemnieki degvielu parasti iepērk vairumā, tāpēc viņiem nav laika ik brīdi interesēties par pārdevēja tiesisko statusu. Tomēr, kā norāda finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, G. Bērziņš identisku priekšlikumu iepriekšējai Saeimai iesniedza kā toreizējais finanšu ministrs. Kā skaidroja A. Zicmanis, priekšvēlēšanu laikā vecās Saeimas deputāti nevēlējās pieņemt strīdīgus jautājumus, tādēļ tie noklusa, bet tagad, izmantojot jaunās valdības aizņemtību ar budžeta veidošanu, Finanšu ministrijas ierēdņi atkal tos cēluši gaismā. Savukārt Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace uzsvēra, ka uzņēmējs varot arī nepārliecināties par sava darījuma partnera godīgumu un nekādas juridiskas sekas tam nebūšot. Uzņēmējs tādējādi riskē pats ar savu biznesu, jo gadījumā, ja vēlāk izrādīsies, ka darījumu partneris ir krāpnieks, nebūs iespējams saņemt PVN atmaksu. "Tas ir pašu uzņēmēju interesēs," sacīja B. Melnace, piebilstot, ka līdz šim likumprojekts ir pārprasts. Pieaug ārējās tirdzniecības deficīts NRA 02/21/03 Lai gan parādās jauni noieta tirgi un palielinās eksports uz Krieviju, Latvijas ārējā tirdzniecība patlaban pamatā balstās uz vienu reģionu - Eiropas Savienību (ES), turklāt vēl arvien turpina pieaugt starpība starp eksporta un importa kopvērtību, vakar preses konferencē norādīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure. Pēc viņas domām, ar steigu jāveido stratēģija, kā uzlabot tirdzniecības bilanci ar Lietuvu un Igauniju un tirgus perspektīvā arī ar pārējām ES kandidātvalstīm, kuru īpatsvars Latvijas eksporta tirgū pašlaik ir neliels. Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2001. gadu ir pieaudzis, liecina CSP dati. Preču eksports bijis 1408,8 miljoni latu - par 12,1% vairāk nekā 2001. gadā. Importa kopapjoms pieaudzis nedaudz straujāk - par 13,4%, un pagājušajā gadā tā vērtība bijusi 2497,4 miljoni latu. Līdz ar to var secināt, ka joprojām turpina pieaugt starpība starp eksporta un importa kopvērtību, 2001. gadā imports pārsniedza eksportu par 75,2%, bet pērn šī starpība jau bija 77,3%. Statistika liecina, ka negatīvās tirdzniecības bilance, salīdzinot ar 2001. gadu, pieaugusi ar ES, bet samazinājusies ar NVS valstīm. Daļēji tas saistīts ar nelabvēlīgo tirgus konjunktūru Rietumeiropas valstīs kokmateriālu eksportētājiem, kā arī aizvien pieaugošo Latvijas uzņēmumu vēlmi iepirkt ražošanas iekārtas, kas, savukārt, uzskatāma par pozitīvu tendenci. Ja 2001. gadā imports no ES pārsniedza eksportu par 388 miljoniem latu, tad pērn - jau par 471,5 miljoniem latu. Pagājušajā gadā tāpat kā iepriekšējos nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, pārtikas rūpniecības produkti, ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku, kā arī mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Eksporta pieaugums bija vērojams gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās. Visvairāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija, transporta līdzekļi, minerālie produkti, kā arī metāli un to izstrādājumi. Visvairāk pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu ievedums. Pagājušajā gadā eksporta apjoms uz ES bija 60,4% no Latvijas eksporta kopapjoma, bet importa apjoms - 53%. Svarīgākās eksporta preces uz ES aizvadītajā gadā bija: koksne un tās izstrādājumi - zāģmateriāli, apaļkoki, koka izstrādājumi, saplāksnis, krāsainie metāli un to izstrādājumi, mēbeles, dzelzs un neleģēts tērauds - stieņi, profili, stieples, kā arī sieviešu un vīriešu apģērbi. Nozīmīgāko preču klāstā, kuras Latvija pagājušajā gadā ieveda no Eiropas savienības, var minēt mašīnas un mehānismus, elektriskās iekārtas - dažādus darbgaldus, datortehniks, biroju iekārtas, sadzīves tehniks, elektroiekārtas, vieglās automašīnas, papīru un kartonu, plastmasas pusfabrikātus un izstrādājumus, kā arī medikamentus. Samazinās starpība starp eksportu un importu ar NVS valstīm. Pērn preču eksports uz NVS bija 10% no eksporta kopapjoma, savukārt importa apjoms no NVS ir samazinājies līdz 13,1% no kopējā importēto preču apjoma, salīdzinot ar 14,8% 2001. gadā. Pagājušajā gadā eksports uz Krieviju - nozīmīgāko NVS tirdzniecības partneri - bija 5,9%, bet imports - 8,8%. Zivju konservu eksports uz Krieviju bija paar 23,3 miljoniem latu, kas ir par 2,3 miljoniem latu vairāk nekā 2001. gadā. Vēl eksportā uz Krieviju dominēja elektriskās mašīnas un iekārtas - elektroinstrumenti, elektromotori un ģeneratori, elektriskie transformatori, mašīnas un mehānismi - dažādi darbgaldi tautsaimniecības nozarēm, medikamenti, kā arī vieglās rūpniecības izstrādājumi. Nozīmīgāko preču klāstā, kuras Latvija pērn importēja no Krievijas, kā jau ierasts, bija energoresursi - dabasgāze, elektroenerģija, naftas produkti, zāģmateriāli, papīrs, kartons un degvīns. Aicina ietaupīt uz ministru algām NRA 02/25/03 Saeimā vakar pēcpusdienā beidzās deputātu priekšlikumu iesniegšanas termiņš izmaiņām valdības sagatavotajā šā gada budžeta projektā pirms budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā ārkārtas sēdē 28. februārī. Priekšlikumos ierosināts samazināt ministru algas, ķerties pie Latvijas Krājbankas privatizācijā gūtajiem līdzekļiem, kā arī palielināt budžeta ieņēmumu prognozes. Opozīcijā esošā Tautas partija (TP) pavisam iesniegusi vairāk nekā 150 priekšlikumu šā gada budžetam. TP deputāti ierosina samazināt nesen palielinātās ministru algas, aptuveni 200 tūkstošus latu novirzot citiem mērķiem, ziņo BNS. TP iesniegtais priekšlikums izmaiņām šā gada valdības sagatavotajā valsts budžeta projektā paredz, ka premjera alga ir 6,4 vidējās sabiedriskā sektorā strādājošo darba algas - aptuveni 1000 latu. Savukārt ministriem, premjera biedram un īpašu uzdevumu ministriem opozīcija algu iesaka noteikt 5,4 vidējo darba algu apjomā - 776 lati. TP norāda, ka valdības pieņemtais lēmums par ministru algu palielinājumu izraisa budžeta izdevumu kāpumu par 320 tūkstošiem latu, bet ar ieteikto algu līmeni izdevumi palielinātos tikai par 120 tūkstošiem latu. Ietaupītos 200 tūkstošus latu TP ierosina novirzīt Latvijas Nacionālās operas mākslinieku atalgojumam, 50 tūkstošus latu Kultūrkapitāla fonda projektiem, bet 90 tūkstošus latu - zooloģiskajam dārzam, kuram finansējums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazināts par 190 tūkstošiem latu. TP arī uzsvera, ka budžeta projektā ir noteikti nepamatoti zemi ieņēmumi no nodokļiem, tāpēc ieņēmumu prognozes ir jāpalielina un papildu līdzekļi jānovirza neatliekamu problēmu risināšanai: veselības aprūpei, cukura cenu kompensēšanai saldumu ražotājiem, kā to paredz likums par cukuru, pedagogu algu palielināšanas turpināšanai un citiem pasākumiem. Opozīcijas deputāti arī uzskata, ka jāsamazina Saeimas izdevumi, kurus var novirzīt Latgales attīstības programmai un citiem pašvaldību investīciju projektiem. TP arī uzsver, ka, palielinot nodokļu ieņēmumu prognozes, var samazināt arī budžeta fiskālo deficītu, kas pašlaik ir trīs procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pozīcijā esošā apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) savukārt ierosina dažādām programmām izlietot vairāk nekā 760 tūkstošus latu no Latvijas Krājbankas privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem, sacījis frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. "Ja valdība ir pieņēmusi lēmumu par Krājbankas privatizāciju un ir prognozēti vismaz četru miljonu latu ieņēmumi, mūsuprāt, nav pareizi, ja budžetā no tā ir paredzēta nulle. Tas atstāj neatbildētu jautājumu, vai valdība prognozē privatizācijas neizdošanos", viņš teicis. TB/LNNK deputāti no Saeimas, Ministru kabineta un ministriju izdevumiem ierosina apmaksāt arī dažādu nacionālo piemiņas vietu uzturēšanu un sakopšanu. Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija Saeimā iesniegusi vairākus priekšlikumus valsts budžetam, par pamatu ņemot lielākas prognozes akcīzes, pievienotās vērtības un muitas nodokļu iekasēšanā. Pilnvērtīgu KNAB sola pēc gada Diena 02/20/03 Valdības simt dienu priekšvakarā premjera izteiktajai kritikai par topošā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu nav sekojis skaidrojums, kas valdības vadītāju neapmierina. Premjera padomnieks Armands Agrums bilst - premjers gaida reālus rezultātus, kaut gan nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tos noteiks. Biroja vadītājs Guntis Rutkis to attaisno ar iestādes veidošanu no nulles un uzskata, ka pilnībā tā varēs darboties tikai pēc gada. "Tā nebūt nav patīkama atziņa, ko gribēs dzirdēt politiķi, bet tas būtu objektīvs atskaites punkts. Man ir grūti pateikt, pēc kādiem kritērijiem mūs vērtēs, bet ir skaidrs - pēc veidošanas kampaņas, kurā birojs tika iztēlots kā supermens, jebkuri rezultāti būs nepietiekami," stāsta G.Rutkis. Tomēr saruna par KNAB darbības prioritātēm atstāj iespaidu, ka birojam arvien nav skaidra tā kompetence un gaidītās haizivs vietā vismaz pagaidām ir piesardzīgs izlūks. Četros mēnešos kopš biroja vadītāja iecelšanas KNAB atradis pusi no nepieciešamā darbinieku skaita (48), sameklējis sev telpas dārgajā Rīgas jūgendstila rajonā, kā arī sācis 34 pārbaudes, no kurām pabeigtas astoņas. Neviena no tām nav saistīta ar amatpersonu korupciju - ir interešu konflikti, valsts iepirkumu pārbaudes. Lēmumu par krimināllietu vai tās atteikumu gaida četri gadījumi: privātpersonas lūgums ierosināt krimināllietu par kādu Rīgas domes amatpersonu (tā iemeslu līdz lietas ierosināšanai neatklāj), Maijas Vilciņas iesniegums par tolaik ārsta, tagad ministra Āra Audera prasīto "zelta roku honorāru" par slimokases apmaksātu operāciju, Preiļu domes lēmums aizdot mazutu Preiļu sieram, kur radušās aizdomas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī Rīgas mēra un vienlaikus brīvostas valdes priekšsēža Gundara Bojāra rīcība, lemjot par galvojumu 7,5 miljonu USD kredītam prāmja Baltic Kristina iegādei. Birojs beidzot ticis skaidrībā, kādu amatpersonu lietas uz to attiecas - zemākā pakāpe būšot rajona padomju vadītāju vietnieki. Gandrīz vienojušies ar citiem tiesībsargiem par lietu piekritību. Tomēr no G.Rutka teiktā netop skaidrs, cik senas lietas birojs ir gatavs izmeklēt. Atteikums izmeklēt bijušā politiķa Andra Šķēles vekseļa iegūšanas likumību izraisījis Jaunā laika deputātes Lindas Mūrnieces kritiku par formālu pieeju un atrakstīšanos, izvairoties noskaidrot lietas būtību. "Es nepiekrītu traktējumam, ka KNAB tagad nodarbosies ar visa sakārtošanu valstī, tiks ar visiem bagātajiem skaidrībā un tad vēl varbūt pārskatīs privatizācijas rezultātus," pamato G.Rutkis. Kad Diena jautā, vai KNAB, piemēram, varētu pētīt Lattelekom jumta līguma slēgšanas apstākļus, kā sakarā izskanējušas aizdomas par amatpersonu rīcību, KNAB šefs paziņo - nē, pēc savas iniciatīvas to nedarīšot. Ja cilvēks varētu nosaukt konkrētus faktus, tad domātu, "bet par vispārīgām lietām ne". Tam nepiekrīt E.Repšes padomnieks A.Agrums - KNAB esot jābūt gatavam izmeklēt vismaz 10 gadu vecas lietas. Apsverama doma esot iespēja birojam izmeklēt korupciju arī privātbiznesā, jo daudzas amatpersonas valsts dienestu pametušas. Viņš ierosina amatpersonām par noteiktiem pārkāpumiem piemērot naudassodus, bet pārkāpumus nevar nosaukt. Lai arī viens no biroja uzdevumiem ir partiju ziedojumu pārbaude, sistemātisks darbs pie tās nav sākts. G.Rutkis sola - to darīšot martā, kad partijas iesniegs ikgadējās deklarācijas, un paralēli izstrādāšot arī metodiku. Tomēr KNAB pārbaudīšot visus ziedotājus un nekavēšoties šaubīgos publiskot. Pēc vēlēšanām uz brīdi pieklususi, ar jaunu sparu atgriezusies ideja par biroja veidošanu pēc Honkongas modeļa. Martā uz turieni varētu doties KNAB pārstāvji un premjera padomnieks Deivids Volliss, lai iepazītos, kā Honkongā izmeklē lietas no to ierosināšanas brīža, kā vāc un nostiprina pierādījumus, kā trenē darbiniekus. Pēc tam, iespējams, Latvijā apmācīt vietējos ieradīsies Honkongas speciālisti, Dienai teica D.Volliss. Viņš atsakās identificēt biroja pašreizējās darbības trūkumus, sakot, ka KNAB tapšanas laikā tam vajadzīgs sabiedrības atbalsts un ar savām rekomendācijām viņš nākšot klajā pēc atgriešanās no Honkongas. "Finansējums, mācības un pāreja uz Honkongas modeli, jo pašreiz birojs tā nestrādā," tie ir D.Vollisa trīs vaļi. KNAB ar laiku jāizveidojas par iestādi, kas atbild par visu korupcijas gadījumu izmeklēšanu, jo citādi būšot gan pārklāšanās ar citām iestādēm, tās arī varētu sāncensības dēļ kaut ko slēpt. A.Agrums domā, ka KNAB būtu jādod tiesības koordinēt visu korupcijas apkarotāju darbu, jo pašlaik tādas iestādes nav. Būtu vēlama arī lielāka neatkarība budžeta veidošanā, KNAB pašam ļaujot iesniegt pieprasījumu valdībā. Viņam svarīga šķiet arī biroja nodošana premjera pārraudzībā. To apstrīd Honkongas modeli pētījušais politologs Valts Kalniņš: "Honkongā tas bija gubernators, tāpēc nav loģiski to saistīt, Latvijā tikpat labi var būt prezidents vai Saeima, tam nav obligāti jābūt premjeram." Latvijā Honkongas modelis bieži tiekot piesaukts nekritiski un neizskaidrojot. "Nevar runāt par Honkongas modeli kā par gatavu recepti, var pārņemt dažus elementus," teica V.Kalniņš. Palielinās iedzīvotāju atbalsts iestājai NATO BNS 02/24/03 Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (54,7%) uzskata, ka valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO, bet aptuveni trešdaļa tam nepiekrīt, liecina SKDS janvārī veiktā aptauja. Atbalsts Latvijas integrācijai NATO nav būtiski mainījies kopš pērnā gada jūlija, kad drīzu valsts iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē atbalstīja 51,8% aptaujāto. Mēnesi iepriekš - decembrī - par drīzu iestāju aliansē bija 53,7%. Vislielākais atbalsts drīzai iestājai NATO bija 2000.gada novembrī - 56,9%. Janvārī 22,7% respondentu pilnībā atbalstīja apgalvojumu, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iestāties NATO, savukārt 32% šim apgalvojumam drīzāk piekrīt, nekā nepiekrīt. Pilnībā pret Latvijas drīzu iestāšanos NATO bija 15,6%, bet drīzāk pret - 19,6%, savukārt 10,1% nevarēja atbildēt. Apgalvojumam, ka Latvijas interesēs ir drīza iestāšanās NATO, biežāk piekrita vīrieši, gados jaunāki respondenti, cilvēki ar augstākiem ienākumiem un aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību. Retāk nekā lauku iedzīvotāji šo apgalvojumu atbalsta rīdzinieki. Mācītāji Saeimā vairs neiekļūtu NRA 02/21/03 Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šomēnes, parlamentā iekļūtu tikai četras partijas, bet Latvijas Pirmajai partijai un tēvzemiešiem piecu procentu barjera kļūtu par grūti aizsniedzamu sapni. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šomēnes, parlamentā iekļūtu tikai četras partijas, bet Latvijas Pirmajai partijai (LPP) un tēvzemiešiem piecu procentu barjera kļūtu par grūti aizsniedzamu sapni. LPP februārī ir piektā populārākā partija, par kuru gan balsotu tikai 3,6 procenti balsstiesīgo, liecina Latvijas faktu veiktā aptauja. Vēl janvārī par mācītājiem bija gatavi balsot 6,7 procenti vēlētāju. Vēl grūtāk klātos apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK), par kuru gatavību balsot izteikuši ar 2,8 procenti vēlētāju. Pēc Latvijas faktu aptaujas datiem, arī janvārī tēvzemiešu izredzes nebija diez ko spīdošas - tikai 5,2 procenti atbalstītāju. Šā gada februārī joprojām populārākā partija bijusi Jaunais laiks, par kuru būtu gatavi balsot 19,2 procenti Latvijas pilsoņu, kas gan ir par 3,9 procentpunktiem mazāk nekā janvārī, ziņo LETA. Arī PCTVL pārstāvji krietni zaudējuši atbalstu vēlētāju acīs - no 18,4 procentiem janvārī kreiso procentpunkti samazinājušies līdz 13,7. Mazliet palielinājusies Tautas partijas popularitāte (12,1 procents februārī, 11,8 procenti janvārī), bet krietni vairāk - respondentu atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai ZZS (8,5 procenti februārī, 6,8 procenti janvārī). Sestā populārākā ir Saeimā neiekļuvusī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ar trijiem procentiem iedzīvotāju atbalstu, un tikai septītie ir TB/LNNK. Joprojām nevar atgūties savienība Latvijas ceļš, kas februārī saņēmusi 2,5 procentus potenciālo vēlētāju atbalsta (janvārī 3,9 procentus). No pārējām partijām pieminēšanas vērts ir procents aptaujāto atbalsta Darba partijai un Sociāldemokrātiskā labklājības partija ar 0,7 procentiem. Lai cik tas nebūtu dīvaini,11. vietā ir Latviešu partija, kurai savu atbalstu apliecinājuši 0,4 procenti vēlētāju. Par kādu citu partiju balsis atdotu 1,1 procents pilsoņu. Milzīgos tempos palielinās to cilvēku skaits, kas nav izlēmuši, par ko balsot, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas, kas arī saistāms ar vilšanos valdošajos spēkos. Ja janvārī šādu cilvēku bija 11,3 procenti no respondentu kopējā skaita, tad februārī šis skaitlis jau pieaudzis līdz 22 procentpunktiem. 9,3 procenti pilsoņu vēlēšanās nepiedalītos vispār. Iztikas minimums Latvijā pērn - 88,76 lati BNS 02/23/03 Pagājušajā gadā iztikas minimums Latvijā bija vidēji 88,76 lati mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Salīdzinot ar 2001.gadu, kad iztikas minimums bija vidēji 86,93 lati mēnesī, pērn šis rādītājs ir pieaudzis par 1,83 latiem. Tajā skaitā 2002.gada pēdējā mēnesī - decembrī - viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība Latvijā bija 89,29 lati (2001.gada decembrī - 88,63 lati). Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma par 2002.gada trešo ceturksni rezultāti liecina, ka nedaudz vairāk kā piektdaļai (21,4%) darba ņēmēju savā pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 60 latiem mēnesī, 60,01-100 latus saņēma 28,3% algotu darbu strādājošo, 100,01-150 latus saņēma 23%, savukārt astotā daļa (13,3%) darba ņēmēju saņēma algu 150,01-200 latu robežās. Minimālā alga Latvijā pagājušajā gadā bija 60 latu. Šogad tā ir palielināta līdz 70 latiem. Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumus par minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, kas nākamo piecu gadu laikā mazāko atalgojumu plāno palielināt līdz 50% no vidējās darba algas valstī - pašlaik tā ir apmēram 173 lati. Noteikumi paredz pašreizējo 70 latu lielo minimālo darba algu no nākamā gada sākuma palielināt līdz 43,2% no vidējās algas valstī, no 2005.gada - 45,5% apjomā, no 2006.gada sākuma - 47,7% apjomā un no 2007.gada 1.janvāra - 50% apjomā no vidējās darba algas valstī. Savukārt vidējās pensijas Latvijā ir nedaudz virs 60 latiem - CSP dati liecina, ka 2002.gada trešajā ceturksnī sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošiem pensionāriem ikmēneša izmaksāto pensiju vidējais apjoms bija 62,37 lati, bet no jauna piešķirto - 60,25 lati. PB kritiku augstākajai izglītībai atzīst par objektīvu Diena 02/24/03 Studentu skaita pieaugums ir teju vienīgais pārliecinošais rādītājs augstākās izglītības attīstībā 90.gados, kas minēts Pasaules Bankas (PB) ziņojuma projektā par situāciju Latvijā šajā jomā. Likumsakarīgi, ka tam neatbilstošie augstskolu resursi - telpas, tehniskais nodrošinājums, bibliotēkas, laboratorijas un tamlīdzīgi - ietekmējuši mācīšanas kvalitāti un līdz ar to augstākās izglītības nozīmi valsts kopējā attīstībā, atzīst aptaujātie speciālisti un izvērtējumu sauc par objektīvu. Kā Diena jau rakstīja, šis ziņojums ir viens no galvenajiem sarunās par PB kredīta saņemšanu augstākajai izglītībai un zinātnei. Attīstītas valsts pamatā ir ne tikai sakārtota, bet arī vienota augstākās izglītības un zinātnes sistēma, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir kvalificēta darba tirgus un tehnoloģiju attīstība. No šāda aspekta PB eksperta Hosē Hoakina Brunera sagatavotais ziņojuma projekts Augstākā izglītība Latvijā: mainīgie apstākļi, problēmas, uzdevumi un politikas risinājumi par situāciju Latvijā ir diezgan kritisks. Turklāt liela daļa nosaukto problēmu lielākoties jau konstatētas pirms krietna laika - neatbilstība darba tirgus izmaiņām, mācīšanas kvalitātes kritums novecojušās infrastruktūras un strauji pieaugošā studējošo skaita ietekmē, vadības sadrumstalotība un citas. Viena no svarīgākajām problēmām ir augstākās izglītības atrautība no valsts kopējās attīstības, izvērtējot izglītības spēju pielāgoties izmaiņām darba tirgū. Latvijas augstākajā izglītībā dominē akadēmiskās studijas. Vājās profesionālās izglītības (uz praksi vērstas studijas noteiktā profesijā, iegūstot profesionālo kvalifikāciju) tradīcijas H.H.Bruners raksturo ar faktu: kamēr Eiropas valstīs šajās studiju programmās studē no 18 līdz pat 63% studentu, Latvijā - tikai 8%. Turklāt situācijā, kad jau 1997.gadā Latvijā konstatēts zems studējošo skaits inženierzinātņu un eksakto studiju programmās Eiropā, pēdējos gados tas tik un tā samazinājies, kaut arī tieši šī ir "ļoti svarīga komponente" valsts attīstībā. Pašreiz inženierzinātņu un tehnoloģiju jomās ir tikai 7% studentu, kamēr sociālajās zinātnēs - 57%. Par nopietnu problēmu Latvijas augstākajā izglītībā H.H.Bruners izvirza arī tās kvalitāti. Pirmkārt, to ietekmē augsti kvalificētu mācībspēku pieejamība un to novecošanās. Otrkārt, studiju programmas vairāk balstītas uz teorētiskām, ne praktiskām zināšanām un ir pārāk šauri definētas, negarantējot vispārējo izglītību. Treškārt, straujam studentu skaita pieaugumam pretī likta neadekvāta infrastruktūra un līdzekļi. "Diagnoze noteikta pareizi," ziņojuma projektu vērtē Augstākās izglītības padomes un Darba devēju konfederācijas pārstāvis Juris Borzovs. Par objektīvu to atzīst arī Vidzemes augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš - diplomātiski par nepietiekamu atzītā piedāvātās izglītības kvalitāte un tās nepakļaušanās valsts kopējai attīstībai ir nopietni trūkumi. "Jau vairākkārt esam mudināti nopietni pārskatīt valsts finansēto augstskolu studiju programmu klāstu un izvērtēt to atbilstību pašu izvirzītajām prioritātēm. Tā vietā mēs esam izvēlējušies izglītības privatizāciju, kur - kas maksā, tas pasūta mūziku, nevis analizē tās atbilstību valsts attīstībai," spriež rektors. Pirms dalīt PB naudu, jāsakārto sava studiju un pētījumu procesa organizācija, uzskata P.Cimdiņš. Arī J.Borzovs min vairākas lietas, kuru risinājumam nauda nemaz nav vajadzīga, piemēram, pārskatot pārāk "uzskrūvētās" prasības doktora disertācijas aizstāvībai un profesoru vēlēšanām. Latvija - 38. vietā pasaulē IT attīstības indeksa ziņā BNS 02/24/03 No 82 pasaules valstīm, kurās veikts pētījums par informācijas tehnoloģiju attīstību, Latvija ierindota relatīvi augstajā 38.pozīcijā. Globālais informācijas tehnoloģiju pārskats par 2002. un 2003.gadu, kurā aprēķināts indekss Network Readiness Index (NRI), liecina, ka IT attīstības ziņā pirmajā vietā pasaulē ir Somija. Tai šogad izdevies pacelties no trešās vietas pērn. Savukārt ASV, kam pagājušajā gadā bija līderpozīcijas NRI, šogad noslīdējušas uz otro vietu. Pirmajā desmitniekā vēl ierindojas Singapūra, Zviedrija, Islande, Kanāda, Lielbritānija, Dānija, Taivāna un Vācija. Igaunijai pārskatā ir 24. vieta, Lietuvai - 46.vieta. No citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm Čehija ierindota 28., Ungārija - 30., Slovēnija - 33., Polija - 39., Slovākija - 40. vietā. NRI atspoguļo informācijas tehnoloģiju pieejamību uzņēmumiem, sabiedriskajam sektoram. Latvijā varētu veidot jaunu krievu televīzijas kanālu NRA 02/21/03 Lai paplašinātu Latvijā dzīvojošo cittautiešu iespējas saņemt informāciju par valstī notiekošo, Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst par nepieciešamu veidot jaunu krievu televīzijas kanālu. Lai paplašinātu Latvijā dzīvojošo cittautiešu iespējas saņemt informāciju par valstī notiekošo, Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst par nepieciešamu veidot jaunu krievu televīzijas kanālu. Tas būtu gan komerciāli izdevīgs, gan integrācijas ziņā efektīvs projekts, kuru varētu realizēt tūlīt pēc tam, kad tiktu atcelti Radio un televīzijas likumā noteiktie ierobežojumi raidījumiem svešvalodās. Jāatgādina, ka raidorganizācijas, īpaši radio, neraugoties uz NRTVP piespriestajām sankcijām, regulāri pārkāpj likumu, svešvalodās raidot vairāk nekā 25% no raidlaika. Galvenokārt krievu valodu savās programmās noteiktajā proporcionalitātē raidījumos un filmās piedāvā visas komercstacijas, izņemot sabiedrisko TV un radio, kas pirmajā izplatīšanas tīklā drīkst raidīt tikai valsts valodā. "Ir pienācis laiks skatīties patiesībai acīs un atteikties no Radio un televīzijas likumā noteiktā ierobežojuma, kas paredz, ka raidījumu apjoms svešvalodās nevar pārsniegt 25 procentus. Lai to visu regulē brīvais tirgus," Neatkarīgajai sacīja Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Viņš uzskata, ka pieprasījums pēc krievisko auditoriju uzrunājoša TV kanāla būtu, taču par to varēs runāt vienīgi pēc izmaiņām Radio un televīzijas likumā. Jāatgādina, ka Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, lai izvērtētu likuma Par radio un televīziju normu, kas paredz, ka elektroniskajos medijos raidījumu apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25 procentus. Pieteikumu par minētās likuma normas neatbilstību Satversmei un Eiropas cilvēktiesību normām tiesā iesniedza 8. Saeimas deputāti no politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. O. Rubenis tomēr uzskata, ka jautājums par krievu televīzijas kanāla izveidošanu ir vairāk politisks, turklāt ir aktuāli, vai šāda kanāla izveide nevar sekmēt divkopienu sabiedrības veidošanos. "Tajos Latvijas rajonos, kur latvieši ir minoritāte, valstij būtu jāuzņemas latviešu valodas aizstāvība un jāpanāk profesionālu latviešu televīzijas programmu veidošana," sacīja O. Rubenis. Viņš norādīja, ka līdz šim NRTVP nekad nav apspriests jautājums par to, ka LTV otro kanālu (tagad 7. kanālu) varētu veidot par krievu kanālu. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks uzskata, ka integrācija tiktu veicināta, ja televīzijas raidījumi krievu valodā tiktu veidoti tepat Latvijā, nevis retranslēti, kā tas lielākoties notiek šobrīd. "Atbalstu šāda kanāla izveidi, bet pagaidām to ierobežo Radio un televīzijas likums. Jo tuvāk būsim Eiropas Savienībai un NATO, jo būs lielāka nepieciešamība pēc šādiem televīzijas kanāliem un agrāk vai vēlāk tādi noteikti veidosies," sacīja N. Muižnieks. Viņš uzskata, ka krievu kanāla veidošana būtu arī komerciāli izdevīga, par ko liecina gan TV5, gan LNT krievu raidījumu popularitāte. Arī LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis izteicies, ka, Latvijā plašāk ienākot digitālajai televīzijai, varētu tikt nopietni apsvērtas jauna krievu televīzijas kanāla veidošanas iespējas. LTV ģenerāldirektora viedokli jautājumā par jauna krievu televīzijas kanāla izveidi pauda LTV preses sekretāre Ingrīda Šmite: "No saimnieciskā viedokļa raugoties, nez vai būtu izdevīgi veidot vēl vienu krievu kanālu. Labāk ir runāt par risinājumiem katra kanāla iekšienē." I. Šmite norādīja, ka uz Latvijas iedzīvotāju skaitu piedāvātie seši televīzijas kanāli ir pietiekami daudz, turklāt starp tiem jau ir viens krievu kanāls - ORT Baltijskij kanāls. Par cittautiešu auditoriju visai plaši tiek domāts LTV 7. kanāla ietvaros, kas krieviski nedēļā raida 16,5 stundas. No šā gada LTV krievvalodīgo auditoriju mēģina piesaistīt ar diviem jauniem raidījumiem - Dzimtā ligzda, kas informē par mazākumtautību dzīvi Latvijā, kā arī raidījumu Process, kas iecerēts kā Jāņa Dombura Kas notiek Latvijā? līdzinieks krievu valodā - diskusija par sabiedrības aktualitātēm. Jaunais diskusiju raidījums Process gan izpelnījies pirmo kritiku, uz ko Neatkarīgajai norādīja arī publiciste Marina Kosteņecka. "Pati ļoti maz skatos Latvijas televīzijas septīto kanālu, bet, noskatoties jauno diskusiju raidījumu Process, kurā tika runāts par skolu pāreju uz apmācību latviešu valodā, man radās alerģija - diskusija tika vadīta ļoti zemā līmenī," sacīja M. Kosteņecka. Viņa uzskata, ka krievu televīzijas kanāla izveide nāktu tikai par labu, taču izteica šaubas, vai Latvijā būtu pietiekami daudz profesionālu žurnālistu, kuri spētu veidot saturiski bagātus raidījumus un nodrošināt šā kanāla darbību. "Pagaidām neredzu mūsu tirgū tādus radošos spēkus, kas spētu veidot kvalitatīvus raidījumus. Jaunā žurnālistikas paaudze nav pietiekami eiropeiski domājošā līmenī, taču tas nenozīmē, ka tādu kanālu nevajag veidot," sacīja M. Kosteņecka. Viņasprāt, jauna krievu kanāla izveide nebūt nenozīmē, ka krievvalodīgie vairs neskatīsies Panorāmu, nemācīsies latviešu valodu. Gluži pretēji - ar šādu kanālu krievvalodīgos būs iespējams vairāk tuvināt Latvijai, jo viņi saņems informāciju ne tikai no Krievijas televīzijām, kas par Latviju runā tendenciozi, uzskata M. Kosteņecka. Viņas novērojumi liecina, ka Latvijas televīzijas 7. kanāla piedāvājums neapmierina krievvalodīgo auditoriju. Audits atklāj apšaubāmus darījumus Rakstnieku savienībā Diena 02/20/03 Namu apšaubāma pārdošana un pirkšana, bez tāmēm veikti remonti par lielām summām un neizkontrolējami ceļi naudai, kas Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) biedriem atvēlēta ārstniecībai Rakstnieku poliklīnikā - šie ir lielākie pārkāpumi, kas konstatēti pērn veiktajā LRS auditā par laiku no 1997. līdz 2001.gadam. Par to liecina Dienas rīcībā nonākušais audita slēdziens. Finanšu pārbaudi, šauboties par LRS vadības godīgumu un atbilstību ieņemamajiem amatiem, pasūtījusi 21 rakstnieka grupa. Nekārtības grāmatvedībā konstatētas un līdz ar to nauda iespējami nesaimnieciski izlietota, kad LRS vadījis dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, gan arī pašreizējais LRS priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks un par naudas izlietošanu atbildējis Literatūras fonda jeb tā dēvētā Litfonda (LF) direktors un vēlākais LRS izpilddirektors Jānis Ķuzulis. Viņš gan strādājis bez paraksta tiesībām, toties tādas bijušas abiem LRS priekšsēžiem. J.Ķuzulis atklātos sauc par grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, kas LRS zaudējumus nav nesuši. Patlaban nav skaidrs, vai LRS biedri lūgs tiesībsargājošajām iestādēm izvērtēt LRS vadības rīcības likumību, taču zināms viens - J.Ķuzulis jau martā nolēmis doties pensijā, bet V.Rūmnieks gaidāmajā LRS pilnsapulcē, iespējams, gatavojas atkāpties. Neskaidrības par LRS saimniecisko darbību sākas ar Litfondu, kas pēc statūtiem dibināts 1993.gadā, un paredz "organizēt un vadīt LRS saimnieciski finansiālo darbību, organizēt līdzekļus LRS fondiem, nodrošināt LRS īpašumu pārraudzību un efektīvu izmantošanu, kontrolēt LRS īpašumu daļu tās kopuzņēmumos". Tiesa, LF jau padomju gados apsaimniekojis LRS īpašumu un J.Ķuzulis kopš 1978.gada bijis tā direktors, bet atjaunotās brīvvalsts laikā, sakārtojot dokumentus, LF juridiski noformēts kā LRS meitasfirma, kurā 100% daļu pieder LRS un pārvalda LRS īpašumus. Šajā laikā LRS priekšsēdētājs ir V.Avotiņš, bet LF direktors - J.Ķuzulis. Taču 1998.gadā Rīgas apgabaltiesa LF atzinusi par maksātnespējīgu jau no 1996.gada 1.maija. Auditā gan nav izsekots LF finanšu darbībai, jo pārbaudei LRS neesot iesniegusi finansu dokumentus, kas informētu par LF finansiālo darbību un tā efektivitāti. Taču norādīts, ka LRS segusi Litfonda parādus 1997. un 1998.gadā un summa sasniegusi Ls 129 138. Auditā arī secināts - sedzot šos parādus, nav ievērots likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kas paredz - SIA par savām saistībām atbild ar visu mantu, bet dalībnieki par sabiedrības saistībām neatbild. J.Ķuzulis tam oponē, jo LRS parādus segusi pēc dalībnieka - LRS - vēlmes, un šāds lēmums pieņemts LRS pilnsapulcē. Viņš arī stāsta, ka parādi galvenokārt sakrājušies Dubultu jaunrades nama dēļ, jo LRS trūcis naudas tā apsaimniekošanai. Tā kā deviņstāvu ēka vairāk nekā 20 gadu ekspluatēta bez remonta, tā bijusi sliktā stāvoklī un LRS, namu izjūtot kā slogu, meklējusi iespējas to pārdot, līdz 1998.gada 10.martā LRS ēka pārdota par 777 343 USD (Ls 455 910). Dienas aptaujātie nekustamā īpašuma mākleri gan norāda - pat pirms pieciem gadiem šāda summa bijusi pārāk zema. Patlaban par aptuveni tādu pašu summu Jūrmalā tiekot pārdoti rekonstruējami nami, bet kādreizējā Dubultu jaunrades mājā patlaban divistabu dzīvoklis maksājot vidēji 110 000 USD. J.Ķuzulis šos pieņēmumus noraida, apgalvojot, ka pircēji jaunrades namam meklēti 4 gadus un tolaik lielāku naudas summu nebijis cerību dabūt. "To darījumu uzskatu par izdevīgu apstākļos, kas toreiz bija," saka toreizējais LRS priekšsēdis V.Avotiņš, norādot, ka tolaik nekustamā īpašuma tirgus Jūrmalā bijis pasīvs un, "ja tirgus būtu tik labiņš, tad jau tās lielās būdas visas būtu izpirktas". No jaunrades nama pārdošanas iegūtie 455 910 lati izlietoti, sedzot LF parādus (Ls 129 138), iegādājoties tagadējo LRS īpašumu Rīgā, Kuršu ielā 24, kā arī remontējot Kuršu ielas namu un LRS Dubultu kotedžu. Taču neskaidrības virmo arī ap V.Rūmnieka laikā 1998.gada 10.augustā iegādāto Kuršu ielas namu - divstāvu dzīvojamo māju ar mansardu un saimniecības ēku uz 1379 kvadrātmetru liela zemes gabala. Tā iegādāta par 240 000 USD jeb Ls 144 720. Dienas aptaujātie nekustamā īpašuma mākleri pieļauj, ka LRS nams pirkts pārāk dārgi, jo tolaik divstāvu māja Kuršu ielā maksājusi ap 150 000 USD. J.Ķuzulis ar vārdiem, "kur tad tie mākleri bija tolaik", nepiekrīt arī šīm aplēsēm. Bez jau minētās Kuršu ielas mājas LRS valdījumā ir arī divas kotedžas Jūrmalā, Dubultos, Akas ielā 4. No tām vienu LRS izremontējusi par 86 000 latu, savukārt Kuršu ielas mājā remontā ieguldīti 23 000 latu. Auditā norādīts, ka dokumentos nav iespējams izsekot materiālu izlietošanai, remontējot Kuršu ielas namu un māju Dubultos, turklāt remontdarbi veikti bez tāmēm. Par remontiem atbildīgais J.Ķuzulis apgalvo - pēc tā laika būvnormatīviem tāmju izstrādāšana, ko LRS dārdzības dēļ nevarējusi atļauties, neesot bijusi obligāta. Viņš arī uzskata, ka dokumenti noformēti korekti, un brīnās, kādēļ revidente nav spējusi izsekot materiālu izlietojumam. Neskaidrība pārklāj arī Rakstnieku poliklīniku (RP), kuras dibināšanā 1997.gada janvārī LRS piedalījusies ar nepilnu 40% daļu jeb 26 600 latu, ko ieguldījusi telpu remontā. Pārējo remontā izlietoto LRS naudu - 58 000 latu - pēc V.Avotiņa un RP direktora Daumanta Lūša 1997.gada 1.februārī noslēgtā līguma bija paredzēts novirzīt atvieglinājumu piešķiršanai zobārstniecības un medicīnisko pakalpojumu sniegšanā LRS biedriem. Tolaik paredzēts apkalpot ne vairāk kā 350 LRS biedru ar izmaksām vienam cilvēkam Ls 21,15 gadā. 2000.gada 18.aprīlī jau tagadējais LRS priekšsēdis Valdis Rūmnieks un D.Lūsis slēdz papildu vienošanos, kas stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu (no 1999.gada 1.janvāra), viena pacienta izmaksas palielinot līdz 60 latiem. Taču auditā secināts - LRS finanšu pārskatos un grāmatvedības uzskaitē minēto 58 000 latu izlietojums netiek uzrādīts. Pārbaudes laikā tās veicēji arī nav guvuši pārliecību, vai LRS nodrošinājusi Ls 58 000 kontroli un nodokļu likumdošanas prasības. LRS pārbaudes laikā nav arī uzrādījusi sarakstus par LRS biedriem, kam piešķirtas tiesības ārstēties, pamatojoties uz noslēgto līgumu. J.Ķuzulis apgalvo, ka šajā gadījumā pretrunas izraisot LRS un revidentes atšķirīgie uzskati par naudas izlietojuma uzskaiti. Kaut arī vairāk nekā divdesmit LRS biedru ir aktīvā opozīcijā LRS vadībai, liela daļa no viņiem nevēlas, ka LRS nekārtības tiek publiskotas, jo vispirms pašiem jātiekot skaidrībā, ko darīt tālāk. Dzejnieks Jānis Elsbergs atzīst - uzticība LRS vadībai zudusi, bet rakstniece Māra Svīre saka, ka viņai "audits visu noskaidrojis, bet nekas vairs nav grozāms", tādēļ neesot nozīmes publiski meklēt vainīgo. Savukārt V.Avotiņš auditā konstatētās nekārtības neuzskata par ļaunprātību, drīzāk - par "tūļību, slinkumu, tai skaitā arī Avotiņa tūļību", taču "tādus satricinājumus LRS vajag sagādāt regulāri, citādi to naudu apēdīs un arī tagadējā mājiņa būs jāpārdod un jāpāriet uz kādu šķūnīti". Latvijā lēni pieaug ārzemju tūristu skaits NRA 02/20/03 Latvijas iedzīvotāji kopā pagājušajā gadā ārzemēs iztērējuši vairāk naudas nekā ārzemju tūristi Latvijā. Turklāt, lai arī pērn Latvijā ir bijis vislielākais ārzemnieku apmeklējumu skaits, tomēr pieauguma tempi joprojām ir diezgan lēni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn Latviju apmeklēja tikai par 9,7 procentiem vairāk tūristu nekā 2001. gadā. Lielākā daļa Latvijas viesu bijuši no tuvākajām kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas. Savukārt no Eiropas Savienības (ES) mūsu valsti pērn apmeklējuši 20% ārzemnieku. No tiem visvairāk ceļotāju bijuši no Somijas, Vācijas un Zviedrijas. Tiesa gan, liela daļa - 32% - ārzemju viesu Latvijā bija ieradušies tikai caurbraucot. Par 1,2% mazāk nekā 2001. gadā jeb kopumā 20% ārzemju tūristu uz Latviju bija braukuši darījumu kārtošanai, bet 19% viesojušies, lai šeit pavadītu brīvo laiku. 49% no ārzemju ceļotājiem, kas Latvijā bijuši uz vairākām dienām, apmetušies viesnīcās, nedaudz mazāk - 34% - pie radiem vai draugiem. CSP dati liecina, ka 2002. gadā tikai ceturtā daļa ārzemju vairākdienu viesu Latvijā ieradās pirmo reizi. Visbiežāk apmeklētās vietas Latvijā bijušas - Rīga, kur viesojās 57% no visiem ārzemju ciemiņiem, Jūrmala - 7%, Rīgas rajons - 6%, Liepāja - 5%. 29% ceļotāju atzina, ka ziņas par Latviju guvuši iepriekšējo apmeklējumu laikā, 18% - no draugiem un radiniekiem, 11% izmantojuši biznesa informāciju. Savukārt Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi - joprojām vairākums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm. Uz Lietuvu braukuši 35%, uz Igauniju - 23%, Krieviju - 18%, uz Baltkrieviju - 7%. Uz ES valstīm pagājušajā gadā devās tikai 10% ceļotāju, uz NVS valstīm - 26%. Gandrīz trešā daļa (30%) mūsu ceļotāju uz ārzemēm devušies iepirkties, mazliet mazāk (28%) - devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 17% - atpūsties, bet 15% - kārtot biznesa darīšanas. Visbiežāk biznesa darīšanās Latvijas iedzīvotāji bija devušies uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Vāciju. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu min atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, bet 2002. gadā - jau 17 procentu. 2002. gadā ārzemju tūristi Latvijā iztērējuši 96 miljonus latu, kas ir par 25,2 miljoniem latu vairāk nekā 2001. gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Krievijas (16 miljoni latu) un Vācijas (12 miljoni latu). Kopumā vidēji dienā ārzemju tūristi tērējuši 20 latu. Ja nakšņots viesnīcā, vidējie tēriņi bijuši ievērojami lielāki - 46 lati dienā, savukārt tie, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā bija izdevuši vidēji 9 latus. Ārzemju ceļotāji lielākoties ir apmierināti ar Latvijas apmeklējumu, īpaši atzinīgi novērtējot pakalpojumu kvalitāti un cilvēku atsaucību. Zemāk gan tiek vērtētas preču cenas un kvalitātes atbilstība un izklaides iespējas. Latvijas iedzīvotāji pērn ārzemēs iztērējuši 137 miljonus latu, kas ir aptuveni tikpat daudz cik 2001. gadā un par 41 miljonu latu vairāk, nekā ārzemnieki iztērējuši Latvijā. Jāatgādina, ka šajā summā neietilpst ne ceļa izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, ne kapitālieguldījumi. 23% jeb 31 miljons latu no Latvijas iedzīvotāju tēriņiem ārzemēs izdoti Lietuvā, turklāt 23 miljonus latu iztērējuši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri kā galveno Lietuvas apmeklējuma iemeslu minējuši iepirkšanos. Salīdzinājumā ar 2001. gadu Lietuvā tērēts par 12 miljoniem latu mazāk. Krievijā mūsu ceļotāji iztērējuši 26 miljonus latu jeb 19%, Vācijā - 10 miljonus jeb 7%. ES valstīs pavisam kopā iztērēti 38 miljoni latu, nedaudz mazāk tērēts NVS - 33 miljoni latu. Vairākums - 81% - ārzemju tūristu uz Latviju bija devušies ar autotransportu, 7% - ar lidmašīnu, vēl 7% - ar kuģi, 5% - ar vilcienu. Arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 86% - uz ārzemēm pagājušajā gadā devušies ar autotransportu, 7% izmantojuši aviotransportu, 5% - dzelzceļu, un tikai 2% robežu šķērsojuši ar kuģiem. Talsos tapis pirmais pašmāju filantropijas fonds Diena 02/25/03 Pirmdien Talsos ap četri desmiti dažādās jomās aktīvu cilvēku nodibināja Latvijā pirmo kopienas fondu, kura galvenais mērķis ir izkopt un veicināt vietējās filantropijas tradīcijas. Ar Talsu novada fonda (TNF) - tādu nosaukumu jaunajai organizācijai izvēlējās dibinātāji - starpniecību šie talsenieki gatavi savu laiku, zināšanas, prasmes, naudu un citus resursus brīvprātīgi ziedot sabiedriska labuma mērķiem, realizējot kādu konkrētu, pašu izvēlētu projektu vides sakārtošanā, izglītībā, dabas aizsardzībā, mākslā, sportā, novada vēsturē vai kādā citā citā jomā. "Varbūt neierasti skan, bet es tomēr jūtos kā Talsu patriote un gribu, lai te notiek kaut kas labs," Dienai teica tirdzniecības uzņēmuma vadītāja Anda Jansone. Viņa arī agrāk nav norobežojusies no ziedošanas, taču pieļāva, ka fonda ietvaros uzskatāmāk būs redzams, kur nauda tiek izlietota. Uzņēmēja sacīja, ka gatava finansiāli atbalstīt pirmām kārtām tos projektus, kas paredz vides sakārtošanu. Savukārt Uldis Balga, kuru ne tikai Talsos pazīst kā nevalstiskas organizācijas vadītāju, fotogrāfijas un ugunsskulptūru meistaru, uzskatīja, ka fonds palīdzēs realizēt projektus, kas varbūt nav pašvaldības aktualitāte, bet interesē viņu un domubiedrus. "Manuprāt, talsenieki sabiedriskajā aktivitātē ir sasnieguši līmeni, kad no runāšanas var pāriet pie darīšanas," bija pārliecināts U.Balga. Līdzekļi iecerētā izpildei tiks gūti no fizisko un juridisko personu biedranaudām, kas noteikta Ls 20 gadā, ziedojumiem un dāvinājumiem, fonda biedru vai citu personu mērķiemaksām atsevišķu TNF uzdevumu veikšanai. Fonda ilgtermiņa mērķis ir pakāpeniski veidot publisku finansu uzkrājumu, lai no tā procentiem finansētu vietējās sabiedrības projektus. "Līdz šim bijām paraduši, ka naudu līdzīgu mērķu īstenošanai varēja dabūt no starptautiskām organizācijām un fondiem," teica Nevalstisko organizāciju (NVO) centra direktore Kaija Gertnere. Viņa atgādināja, ka tas nevar turpināties mūžīgi, un Latvijā, tāpat kā citās rietumvalstīs, jāsāk domāt par vietējo resursu piesaistīšanu sabiedriskā labuma mērķiem. Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centra direktors un viens no TNF dibināšanas iniciatoriem Mareks Indriksons atgādināja, ka talseniekiem jau ir zināma pieredze kopienu filantropijas attīstīšanā - tieši pie viņiem pirms nepilna gada notika iedzīvotāju forums, kurā debatēja par Talsu nākotni un vienojās par darbiem, ko savas pilsētas interesēs visi kopā un ar pašvaldības atbalstu varētu izdarīt. Toreiz tika ieskicētas kontūras astoņiem lieliem uzdevumiem, un daļa no tiem, kā Dienai atzina Talsu domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, ir jau paveikti vai tiek pildīti. Fonda lietderību viņš saskatīja apstāklī, ka cilvēkiem būs iespēja bez varas starpniecības piedāvāt un realizēt varbūt nelielus, bet tieši no sabiedrības viedokļa nozīmīgus projektus. Fonda biedru un valdes sastāvu tā organizatori veidojuši tā, lai būtu aptverts iespējami plašāks sabiedrības slāņu spektrs, pieaicinot uzņēmējus, valsts un pašvaldību darbiniekus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Latvieši dodas uz miera misiju Afganistānā NRA 02/24/03 Nacionālo bruņoto spēku militārie mediķi astoņu cilvēku sastāvā sestdien devās uz miera misiju Afganistānā. Nacionālo bruņoto spēku militārie mediķi astoņu cilvēku sastāvā sestdien devās uz miera misiju Afganistānā. Mediķus šajā uzdevumā pavadīja un apciemot solījās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Uz Afganistānu nosūtītā vienība izveidota, pamatojoties uz Saeimas 2003. gada 6. februāra lēmumu Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā un aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska pavēli. Mediķi sākotnēji dosies uz Nīderlandi, kur tiks iekļauti ANO spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā. No Nīderlandes mediķi dosies uz Afganistānu, kur strādās pārvietojamā militārā hospitāļa sastāvā Kabulas lidostā. Skolēni Ēnu dienā paver acis platāk Diena 02/21/03 Ar tieslietu ministru cietumā bija interesanti, tomēr tieslietas ir pārāk garlaicīgas, arī par Saeimas deputātu būt ir interesanti, vienīgi pārsteidzoši daudz pa papīriem jāņemas, bet, piemēram, uzņēmējs Viesturs Koziols - viņš var aizvest gan ābolus hokejistiem, gan bīdīt lielas naudas. Tāda ir tikai maza daļiņa no skolēnu iespaidiem, sajūsmas un nopietnības ceturtdienas pievakarē, kad bija beigusies jau trešo gadu organizētā Ēnu diena. Šogad tā ap 2500 skolēniem deva iespēju ieskatīties dažādu profesiju pārstāvju ikdienā, topot par viņu dzīvo ēnu. Saeimas namu ceturtdienas plenārsēdes pirmajā pārtraukumā piespurdz pāris desmiti skolas bērnu. Vieni kā īstas ēnas ar mapītēm seko pa pēdām savam deputātam ar līdzīgu mapīti rokās, citus laika taupības nolūkos pa tautas kalpu gaiteņiem izvadā kāds no attiecīgās frakcijas. Tautas partijas frakcijā Diena sastop trīs mazliet samulsušus Jelgavas ģimnāzistus Māri Onževu, Sandi Sutenu un Aleksandru Barkancevu, kuri iespēju pavadīt dienu Saeimā nevilcinoties novērtē atzinīgi. "Man patika, ka Saeimā mūs pieņēma kā savējos. Visu izrāda, izstāsta. Laba attieksme," slavē Sandis. Pēc Māra domām, veiksmīga ir sakritība, ka tieši Ēnu dienā deputāti skata likumprojektu par šā gada valsts budžetu. "Man patika, ka viņš ir Eiropas Savienības komisijā, bijis arī žurnālists, televīzijā strādāja, likās, ka varētu būt interesanti," savu izvēli kļūt par Latvijas Pirmās partijas deputāta Oskara Kastēna "ēnu" pamato Valdis Verners no Rīgas komercskolas. Saeimā bijis gan garlaicīgi, gan interesanti, un brīžiem deputātiem varētu būt arī "riktīgi grūti izlasīt tās lielās papīru mapes", un līdzīgās pārdomās ir arī partijas Jaunais laiks deputātes Lienes Liepiņas sastaptā "ēna" Egija Irbe no Kuldīgas. Pavisam cita gaisotne valda Rīgas 1.slimnīcas neiroķirurģijas nodaļā, kad Līga Sergeta no tālās Mērsraga vidusskolas un rīdziniece Liena Tīdena drīzāk bailīgi skatās neiroķirurga Arņa Ozola rādītajos galvas audzēja rentgenuzņēmumos. Vēlāk ķirurgs izstāsta - eksistē pieņēmums, ka vēzis organismā rodas kā pretestība tādai cilvēka rīcībai, kura nav saskaņā ar viņa iekšējo būtību un sūtību. "Šiem jaunajiem cilvēkiem priekšā ir tumšas taciņas un ir jāizvēlas, pa kuru iet. Man ir prieks, ka es varu kaut kā palīdzēt, nevis kāds pēc pāris gadiem vēl nonāks pie manis ar galvas audzēju," ārstiem raksturīgajā manierē pajoko A.Ozols. Ne pirmo reizi ar savu skolēnu "ēnu" šogad staigāja ģenerālis Raimonds Graube, uzņēmējs Vieturs Koziols, Pareksa bankas prezidents Valerijs Kargins, Fondu biržas prezidents Guntars Kokarevičs un daudzas citas kā valsts pārvaldes, tā lielāku un mazāku uzņēmumu amatpersonas visā Latvijā. R.Graubes sekotājs Jānis Ķuze neko daudz nestāsta par ģenerāļa darbadienu, bet saka: "Samērā spilgta personība, daudz paveicis NBS attīstībā." V.Kargena "ēna" Ina Upeniece no Jelgavas savukārt atklāj, ka "Kargina kungs sāk darbu desmitos, bet beidz ap septiņiem, astoņiem vakarā", un pusdienas pārtraukums viņam "ir nevis divas stundas, bet tikai 15 minūtes". R.Graube atzīst, ka ceturtdienas darba plānu tomēr kārtojis, rēķinoties ar visu redzošo "ēnu", savukārt bez speciālas sagatavošanās to aizvadījis V.Koziols, kurš pats gribētu būt par ceļu policista "ēnu": "Vienīgi mani kolēģi platām acīm skatījās, kāpēc Viesturs uz satikšanos nāk ar kaut kādu tipiņu." Ēnu diena kļūst aizvien populārāka, - ar gandarījumu secina ekonomikas izglītības organizācijas Junior Achievement - Latvija izpilddirektore Kristīne Grauziņa. Šogad daudzi darba devēji jau paši pieteikušies izrādīt skolēniem savu ikdienu, kas ir viens no labākajiem profesionālās orientācijas veidiem. Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā svin Meteņus LETA 02/23/03 Šodien plkst.14 Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā kopā ar folkloras kopu "Skandinieki" tiks svinēti Meteņi. Ar Meteņiem beidzas maskošanās laiks, kas aizsākās Mārtiņos. Pasākuma dalībnieki varēs piedalīties braukšanā vai skriešanā no Meteņkalna, jo šī rotaļa ir nozīmīga nākamā gada ražai. Bērni varēs nodarboties ar Meteņa dzīšanu zem Meteņkoka. Pēc tam pasākuma dalībnieki dziedās un ies rotaļās pie ugunskura, kurā jāsadedzina viss sliktais no iepriekšējā gada. Metenis senajiem latviešiem ievadīja pavasara darbu sākumu, bet katoļu tradīciju ietekmē Metenis tiek dēvēts arī par aizgavēni, jo sakrīt ar katoļu gavēņa sākumu. Galvenā ass, ap kuru grupējas visas Meteņu ieražas, ir rūpes par nākamā gada auglību līdz ar aizejošās ziemas aizvadīšanu. Meteņos brauc ciemos pie tālākiem radiem un vizinās no kalna, lai augtu gari lini. Meteņos vizinoties cimdi nav jāvelk rokā, jo tad rudenī, linus plūcot, būs auksts laiks. Ar Meteņos ceptu liesas cūkgaļas šķēli varot atbaidīt kurmjus. Meteņos iesāktā kodaļa ir jāsavērpj līdz pusdienlaikam, pretējā gadījumā slinkās vērpējas ratiņu ar visu kodaļu puiši uzcēla uz mājas jumta. Meteņos tika cepta speciāla meteņu maize - tītenis. Maizes kukuļa vidū lika kaņepes ar biezpienu vai gaļas gabaliņiem. Meteņos jāēd klimpas, lai vistas dētu lielas olas, zirņi - lai dzimtu sprogaini jēri, cūkas auss - lai padodas labi sivēni. Meteņos nedrīkst ne šūt, ne adīt, lai kurmji neraktu dārzu, kā arī nedrīkst velēt drēbes, jo tad nekad nevarēšot drēbes dabūt īsti tīras. Meteņos nedrīkst neko vest mājā iekšā, jo līdzi tikšot atvestas mušas, čūskas, peles un citas nevēlamas radības. Meteņos gāja budēļos - sievietes pārģērbās par vīriešiem, vīrieši - par sievietēm, bija arī dzērve, čigāni, āzis un citas maskas. Budēļu vecais jeb pats Metenis staigāja, uzvilcis kažoku uz otru pusi, izvēris cimdus un apgriezis ausaini uz otru pusi. Pie apģērba viņam bija piekarināti zvaniņi, bet rokā rīkste, ar ko iepērt slinkos ļaudis. Saldū dzirdēts cīrulītis BNS 02/21/03 Kāds dabas draugs trešdien Saldus rajonā dzirdējis cīruļa balsi, un šogad tas ir pirmais Latvijā manītais pavasara vēstnesis. Ornitologs Agris Celmiņš pavēstīja, ka 19.februāris nav agrākais datums, kad Latvijā manīti atgriežamies gājputni. Pērn 3.februārī pavasara vēstneši redzēti un dzirdēti Saldus rajonā, Jelgavas rajonā pie Svētes un Ērgļu apkaimē. Vairāki novērojumi bijuši arī 13., 17. un 21.februārī. Celmiņš pauda, ka nākamie putni, kas ierodas pēc cīruļiem, ir ķīvītes, taču tās, visticamāk, nevarēs sastapt līdz martam, jo ziema bija auksta un bagāta ar sniegu. Ja laiks arī turpmāk būs silts - ap nulli vai nedaudz siltāk, ķīvītes varētu ierasties marta sākumā. "Citi agrākie migranti - krauķi un mājas strazdi - arī varētu parādīties šajās dienās, bet šīs abas sugas nelielā skaitā ziemo arī Latvijā, tāpēc ne vienmēr var droši pateikt, vai ir ir ieradušies ceļotāji," skaidroja Celmiņš, piebilstot, ka kustību, iespējams, sākuši arī klijāni un bikšainie klijāni, kas gan ziemo arī Latvijā. Novērotāji Saldus rajonā ziņo, ka parādījušies daži bikšainie klijāni, kuru tur nebija agrāk. Šonedēļ laiks ir izteikti draņķīgs – gaiss ir vēl mitrāks, līdz ar to arī drēgnums joprojām neatkāpjas, slapjš sniegs no gaisa krīt vai ik katru dienu... Gaisa temperatūra vēl arvien turas nedaudz zem 0oC. Un vējš, sajaucies kopā ar mitrumu, nejauki sitas mums sejā... Nu vienvārdsakot, nav nekas patīkams. Un tā ir jau visu šo nedēļu, tāpēc atliek vien cerēt, ka vismaz brīvdienās laiks uzlabosies. Galu galā, ziemai būtu tā kā laiks atkāpties... Anda