K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 290: 2003. g. 13. – 19. marts Premjers sasauc ārkārtas sēdi LETA 03/18/03 Ministru prezidents Einars Repše šodien plkst.11 sasaucis valdības ārkārtas sēdi. Sēdes darba kārtībā iekļauts viens jautājums, kas klasificēts kā slepens. Premjera palīgs Dans Titavs, norādot uz jautājuma slepenību, atturējās komentēt tā saturu. Savukārt Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns pēc koalīcijas partneru darba brokastīm žurnālistiem atzina, ka valdība šodien diskutēs par Latvijas nostāju pret iespējamo karadarbību Irākā. Iespējams, par šo jautājumu tiks sasaukta arī Saeimas ārkārtas sēde. "Šis jautājums ir jāskata valdībai, un [arī] Saeimā varētu būt debates," sacīja Kastēns. Arī iknedēļas valdības sēdei, kas sāksies plkst.12, darba kārtībā ir viens slepens jautājums. Numerācija abiem slepenajiem jautājumiem, kurus šodien skatīs valdība, atšķiras. Arī Latvija var iesaistīties Irākas atbruņošanā LETA 03/18/03 Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka Latvija atbalstīs militārās atbruņošanas operācijas Irākā arī bez ANO Drošības padomes akcepta. "Tiek veidota koalīcija Irākas atbruņošanai. Vadošās valstis ir uzrunājušas Latviju un aicinājušas legalizēt savu nostāju," sacīja ministrs. Pēc valdības ārkārtas sēdes ar emocionālu runu presei uzstājās Ministru prezidents Einars Repše, atgādinot pasaules vēsturiskos notikumus. Viņš norādīja, ka Irākas atbruņošana nonākusi jaunā fāzē un Latvijai jāpauž atbalsts demokrātijas un miera stiprināšanai. Repše piebilda, ka runa ir par nelielu skaitu speciālo vienību karavīru, kas neiesaistītos tiešā karadarbībā, bet gan operācijas otrajā fāzē - tie būtu sapieri, mediķi, speciālo uzdevumu vienības. Ņemot vērā, ka Latvijas karavīru iesaistei operācijā nepieciešams speciāls Saeimas lēmums, valdība šodien akceptēja attiecīgu lēmumprojektu. Rīt plkst.15 plānots sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā varētu apstiprināt atļauju Latvijas karavīru dalībai operācijā Irākā. Vācija nenosodīs Latviju tās amerikāniskās pozīcijas dēļ NRA 03/18/03 Pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Vācijas augstākās amatpersonas apliecināja, ka atšķirīgā nostāja Irākas jautājumā neietekmēs abu valstu draudzīgās divpusējās attiecības un Vācijas atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Gan Vācijas prezidents Johanness Raus, gan kanclers Gerhards Šrēders atzina, ka sarunā ar V. Vīķi-Freibergu skarts arī Irākas atbruņošanas jautājums. V. Vīķe-Freiberga bija pirmā augstā valsts amatpersona Latvijā un viena no pirmajām arī NATO un ES kandidātvalstīs, kas paziņoja par Latvijas atbalstu ASV plāniem sākt militārās akcijas Irākā arī bez ANO mandāta. Savukārt Vācija kategoriski iebilst pret šādu soli. Jautāts, vai Vācija joprojām būs Baltijas valstu aizstāve to centienos integrēties ES un NATO arī pēc to paziņojuma par atbalstu ASV pozīcijai Irākas jautājumā, G. Šrēders sacīja: "Šīs lietas, kurām vienai ar otru nav sakara, ir jānošķir. Viedokļu atšķirības draugu vidū ir jāpacieš. Tas attiecas gan uz britu, gan amerikāņu draugiem, un, protams, tas attiecas arī uz Latviju," apgalvoja Vācijas kanclers. Sarunā ar G. Šrēderu tika apspriesta arī sadarbība jomās, kur tā starp abām valstīm jau pastāv, kā arī jomās, kurās Vācija gatava sniegt palīdzību. Viena no tām varētu būt sadarbība vides aizsardzībā - vides ministrs Raimonds Vējonis vakar parakstīja līgumu ar Vācijas Vides un dabas aizsardzības ministriju, kas paredz gan investīcijas, gan kredītu pirmprojekta kopīgai realizēšanai Latvijā. Prezidente informēja par izmaiņām tautsaimniecības struktūrā un pēdējos gados veiktajām reformām, IKP pieaugumu, lata stabilitāti, zemo inflāciju, investīciju apjoma pieaugumu un citiem rādītājiem, kas Latviju varētu padarīt pievilcīgu kā tirdzniecības partneri un investīciju vietu. Vēlmi palielināt vācu uzņēmēju investīcijas Latvijā apliecināja Vācijas Ekonomikas un darba minstrijas valsts sekretārs Georgs Adamovičs. Vācu uzņēmēji interesējās par Latvijas ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju, naftas tranzīta problēmām caur Ventspili un iespējamajiem risinājumiem, kvalitatīvu autoceļu un dzelzceļu izbūvi uz Eiropu, Baltijas valstu savstarpējo sadarbību un konkurenci. Ojārs Kalniņš: Širaka aicinājums paklusēt līdzinās PSRS rīkojumiem LETA 03/14/03 Bijušais Latvijas vēstnieks ASV, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš bijis šokēts par Francijas prezidenta Žaka Širaka izteikumiem, iesakot Latvijai un pārējām Austrumeiropas valstīm "paklusēt" attiecībā uz Irākas krīzi, raksta amerikāņu laikraksts "Washington Times". "Pēdējo reizi, kad mums kāds tā teica, bija (..) no Padomju Savienības," laikrakstam savā nesenajā vizītē Vašingtonā sacīja Kalniņš. Viņš norādīja, ka Širaks palīdzējis izraisīt šķelšanos starp agrākā Varšavas pakta jaunajām demokrātijām un Franciju un Vāciju - Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajām valstīm, kas neatbalsta Sadama Huseina gāšanu militārā operācijā. Kalniņš sacīja, ka Austrumeiropas valstis, kas uzaicinātas iestāties ES, ir satrauktas par Širaka draudiem, ka kandidātvalstis, šādi rīkojoties, riskē ar savu potenciālo iestāšanos. "Mums vienmēr ir teikts, ka ES ir demokrātiska organizācija, kurā visiem locekļiem ir vienlīdzīga balss. Un ko mēs darām? Mēs runājam, un Širaks saka, ka mums vajadzētu paklusēt," norāda Kalniņš. Kalniņš, kas bija Latvijas pirmais vēstnieks ASV pēc neatkarības atgūšanas, norādīja, ka viņš ir daudzus gadus veltījis, lai pievērstu uzmanību savai valstij, un tagad pēkšņi Latvija ir visu uzmanības centrā. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušajā mēnesī tieši pēc Širaka paziņojumiem tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kā arī ir ieguvusi visu amerikāņu apbrīnu, ko iespaidojusi viņas nostāja pret Franciju. Latvijas vēstniecība ASV tiek applūdināta ar apsveikuma vēstījumiem. "Pēc visiem šiem gadiem, kad tika mēģināts likt cilvēkiem uzzināt, kur ir Latvija, tagad pēkšņi par mums tiek runāts katrā mājā," sacīja Kalniņš. Bijušais vēstnieks tagad vada Latvijas institūtu, kas popularizē Latvijas kultūru, un Latvijas Transatlantisko organizāciju, kas palīdz Latvijai gatavoties uzņemšanai NATO, norāda ASV laikraksts. Leģionāru atceres pasākumi noris mierīgi Diena 03/17/03 Bez starpgadījumiem 16.martā noritējuši dažādu nevalstisko organizāciju rīkotie pasākumi leģionāru piemiņai. Latvijas Nacionālo karavīru biedrība piemiņas pasākumus sāka, apmeklējot dievkalpojumu Doma baznīcā vēlāk bijušie karavīri devās pie Brīvības pieminekļa, kur pēc ziedu nolikšanas dziedāja Latvijas himnu un karavīru dziesmas. Pēc tam daļa sarīkojuma dalībnieku devās uz Lesteni, kur Brāļu kapos piemiņas pasākumu rīkoja organizācijas Daugavas vanagi Dobeles nodaļa. "Es atnācu, lai pieminētu savus biedrus," Dienai atzina pie Brīvības pieminekļa sastaptais bijušais leģionārs Kārlis Traumanis. Galvenās cīņas, kurās viņš piedalījies, norisinājušās Kurzemē, līdz 1950.gadam viņš slapstījies mežos, bet tad noķerts un nosūtīts uz Vorkutu. "Kad Vācija kapitulēja, sarkanie nāca ārā no meža pa to pašu ceļu, pa kuru mēs gājām iekšā. Mēs nešāvām viens uz otru. Viens no viņiem pat pamāja ar roku," atcerējās K.Traumanis. Pie Brīvības pieminekļa gājienā, ko iepriekš saskaņot bija liedzis pilsētas izpilddirektors, nesot Latvijas valsts karogus, ieradās arī sabiedriskās organizācijas Klubs 415 un citu nevalstisku organizāciju biedri, kuri pirms tam leģionāru atceres brīdi bija rīkojuši Torņakalna stacijā. Brīvības pieminekļa tuvumā bija izvietoti ievērojami Valsts, pašvaldības un militārās policijas spēki, taču, kā Dienai pastāstīja pašvaldības policijas Kurzemes priekšpilsētas nodaļas priekšnieks Oļģerts Močuļskis, nekādu incidentu nav bijis. Lestenē piemin kritušos leģionārus BNS 03/17/03 Aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku svētdienas pēcpusdienā pulcējas Lestenes Brāļu kapu memoriāla ansamblī Tukuma rajonā, lai ar svētbrīdi, dziesmām un ziedu nolikšanu pieminētu Otrajā Pasaules karā bojā gājušos latviešu leģionārus. Pasākuma ievadā klātesošos uzrunāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Kurzemes brāļu kapu fonda priekšsēdis Nikolajs Romanovskis. Viņš atgādināja, ka pateicoties leģionāri bijuši tie, kuriem pateicoties latviešu tauta šobrīd var "elpot brīvāk." Leģionāri, tērpušies svešas zemes formā cīnījās pret pasaules vēsturē drausmīgāko staļiniski boļševistisko režīmu. Nacionālo Bruņoto spēku Rīgas garnizona komandieris Juris Vectirāns uzslavēja tālaika latviešu karavīru drosmi un pašaizliedzību un aicināja latviešus morāli atbalstīt arī mūsdienu armiju, kas "sargā un sargās mūsu zemi no svešzemju iebrucējiem." Saeimas deputāts Juris Dobelis atgādināja, ka par Saeimā ir cilvēki, kuri joprojām atbalsta austrumu kaimiņzemes Krievijas režīmu un iestājas pret leģionāru atzīšanu par latviešu varoņiem. "Šis te [deputāts Nikolajs] Kabanovs nesen sāka runāt par kaut kādu mistisku tautu draudzību un tad es viņam atgādināju, kas ir bijis tautu tēvs un kur viņš tagad atrodas. Es ceru, ka viņš [Staļins] vārās vislielākajā elles katlā un ka latviešu sarkanais strēlnieks strādā par kurinātāju pie šī katla," sacīja Dobelis. Daugavas vanagu pārstāvniecības Latvijā vadītājs Valdis Kursītis citēja Ventspils mēra Aivara Lemberga pirms dažām Krievijas ziņu aģentūrai "Regnum" teikto, ka Latvijas leģionāri bijuši tie, kas ir gribējuši un daļēji spējuši pazudināt Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju naftas tranzīta jomā caur Ventspils ostu. "Ja šis cilvēks tā runā un pats tam tic, tad viņš ir muļķis, bet ja viņš tā runā, bet pats tam netic, tad viņš ir liekulis un melis," sacīja Kursītis, tomēr paužot prieku, ka latviešu leģionāriem piedēvē spēku, kas var nogremdēt tik diženu pilsētu kā Ventspils. Pēc uzrunām Romanovskis aicināja visus doties pie Nezināmā kareivja kapa un nolikt ziedus. Svētbrīdī klātesošos uzrunāja mācītāji Guntis Kalme un Jānis Saulīte. Kalme atgādinājam, ka katra patiesība tikai tad ir objektīva, ja tā ir apskatīta no divām pusēm. "Mums, protams, ir jāpieņem patiesība, ka latvieši cīnījās SS divīzijas sastāvā, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka tomēr pastāv atšķirība starp piespiedu kārtā mobilizētajiem latviešiem un īstās nacistiskās ideoloģijas pārstāvjiem, tāpēc kļūdās tie, kas latviešu leģionārus joprojām dēvē par nacistiem," sacīja Kalme. Pēc svētbrīža skanēja dziesmas LNKB vīru kopas "Tēvija" izpildījumā, bet vēlāk nedaudzi dzīvi palikušie leģionāri un viņu tuvinieki devās uz Lestenes kultūras namu, kur paredzēta pasākuma saviesīgā daļa. Pasākumā piedalījās arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (Tautas partija), kā arī Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu pārvaldes vadītājs Eižens Upmanis. Repšes valdība joprojām bez rīcības plāna Diena 03/17/03 Lai gan Einara Repšes (Jaunais laiks) valdība strādā jau vairāk nekā četrus mēnešus, tai joprojām nav gatava rīcības plāna. Premjera pārstāvji teic, ka "plāns nav sacensība" un svarīgāks par patērēto laiku ir pēc iespējas kvalitatīvāks rezultāts. Par to, kāds tas būs, pašlaik ir grūti spriest, jo Valsts kanceleja (VK) par pieņemamiem pagaidām atzinusi tikai Aizsardzības un Kultūras ministriju sagatavotos plānus, kuros katra divarpus lappušu garumā nosaukusi ap 15 šāgada svarīgākos darbus. Starp tiem ir gan solījumi izstrādāt konkrētus likumus un atrisināt finansiāli sasāpējušas problēmas, gan apņemšanās "pārskatīt koncepcijas" un "pilnveidot programmas". Līdz ar valdības apstiprināšanu Saeimā tika iesniegta deklarācija par tās iecerēto darbību. Atbildot uz oponentu kritiku, ka tajā minētās valdības prioritātes ir visaptverošas un nav atbildēts, kad un par kādiem līdzekļiem tiks sasniegti nosauktie mērķi, valdības pārstāvji skaidroja, ka deklarācijai sekos rīcības plāns. Tajā jau daudz konkrētāk būšot nosaukti veicamie darbi un termiņi. Februāra vidū, kad valdībai apritēja pirmās simts dienas, premjera preses palīgs Dans Titavs Dienai skaidroja, ka valdības rīcības plāns tūlīt būšot gatavs - tajā tikšot apkopoti ministriju sagatavotie plāni, kas tām bija jāiesniedz līdz 11.februārim. Patlaban ministriju iesniegtos sarakstus skata un apkopo Valsts kancelejas politikas koordinācijas departaments. Tā vadītāja Una Klapkalne Dienai pastāstīja, ka šoreiz mērķis bijis panākt, lai netaptu piecgades plāns ar uzdevumiem, kuriem tik un tā nebūs naudas, kas nav realizējami vai, gluži pretēji, jau automātiski ietilpst ministriju funkcijās. Tāpēc tagad no ministrijām tiekot gaidītas tikai pāris vidēja termiņa prioritāšu, kas jāīsteno vairāku gadu laikā, un uzdevumi, ko tās par svarīgākajiem uzskata šajā gadā. Pilns rīcības plāns būšot gatavs divu nedēļu laikā, sacīja U.Klapkalne. Līdzīgu viedokli izteica D.Titavs, uzsverot, ka premjers arī sekos plānā solīto darbu izpildei. AM savā rīcības plānā galvenokārt minējusi dažādu dokumentu izstrādi un pārskatīšanu deklarācijā pausto mērķu sasniegšanai - paaugstināt valsts pašaizsardzības spējas, panākt NATO prasību izpildi, nodrošinot Latvijas un sabiedroto kopdarbību. Gan kā pirmo vidēja termiņa prioritāti, gan vienu no piecpadsmit šāgada uzdevumiem tā minējusi faktu, ka "Latvija apņemas nodrošināt 2% no IK aizsardzībai un NATO no 2003. līdz 2008.gadam", kas ļautu turpināt Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) reformu. Otra AM prioritāte ir NBS reforma saskaņā ar Reformu plānu. Plāns arī sola, ka šogad tiks pārskatīta ārpusreglamenta attiecību izskaušanas programma un jaunatnes patriotiskās audzināšanas koncepcija. Daudz konkrētākus uzdevumus ar skaidri paredzamu rezultātu plāno veikt KM. Tās vidēja termiņa prioritātes ir tautas mākslas tradīciju nepārtrauktība, Nacionālās bibliotēkas projekts un nozares pārvaldes sistēmas un finansēšanas uzlabošana. Jau šogad ministrija sola izstrādāt Dziesmu svētku likumu, ieviest jaunus finansējuma principus radošajos kolektīvos, palielināt darbu apjomu kultūras pieminekļu glābšanai. *** Ministriju solījumi un izpildes termiņi Aizsardzības minitrijas rīcības plāns (daļējs) Pārskatīt valsts aizsardzības politikas principus 30.X 2003 Pārskatīt NBS ilgtermiņa attīstības plānu (izveidot ar NATO kolektīvās aizsardzības principiem savietojamas struktūras) 1.XII 2003 Latvijas rīcības plāna NATO izstrāde 30.XII 2003 39 militārpersonu un 17 AM civilpersonu gatavība darbam NATO štābos 30.XII 2003 Latvija apņemas nodrošināt 2% no IK aizsardzībai un integrācijai 2003.gads un turpmāk Militārās izglītības koncepciju ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrāde, ieviešanas koordinācija un kontrole 30.XII 2003 Izstrādāt un ieviest jaunu NBS standartizētu apbruņojuma programmu 2003.gads un turpmāk NBS apakšvienību dalība starptautiskajās operācijās 2003.gads un turpmāk Konceptuāla ziņojuma sagatavošana par iespējām atteikties no obligātā dienesta 1.VII 2003 Kultūras ministrijas rīcības plāns (daļējs) Izstrādāt likumu par Dziesmu svētku un tautas mākslas tradīciju saglabāšanu 1.XII 2003 Sarīkot XXIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkus 6.VII 2003 Sakārtot īpašuma tiesības uz zemi, lai sāktu pasākumus Nacionālās bibliotēkas būvniecībai 31.XII 2003 Turpināt veidot valsts vienoto bibliotēku informācijas sistēmu (pieslēgt internetam 250 skolu, 55 bibliotēkām nodrošināt informācijas sistēmas) 31.XII 2003 Pārskatīt finansējuma noteikšanas kārtību KM padotībā esošajos radošajos kolektīvos (finansējuma sadale atbilstoši darba kvalitātei) 1.VI 2003 Izstrādāt priekšlikumus teātru un koncertorganizāciju darbības specifikai atbilstoša juridiskā statusa noteikšanai 1.VI 2003 Izstrādāt arhitektūras kā kultūras nozares attīstības stratēģiju 1.X 2003 Palielināt teātru un koncertorganizāciju viesošanās skaitu novados, iepirkt vairāk grāmatu publiskajām bibliotēkām Visu gadu Jurkāns: Repšes politiku nosaka amerikāņi LETA 03/13/03 Einara Repšes valdības stabilitāti pirmām kārtām nodrošina amerikāņu atbalsts un arī secīgā kadru tīrīšana notiek pēc amerikāņu iesniegtajiem personu sarakstiem, intervijā informācijas aģentūrai "Regnum" izteicies 8.Saeimas deputāts, Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns. Jurkāns intervijā nosauc vairākus piemērus, kas, viņaprāt, liecina par amerikāņu ietekmi Latvijas šā brīža politikā. Amerikāņu interesi par Latviju politiķis skaidro vispirms jau ar Latvijas gatavošanos iestāties NATO. Uzaicinot Latviju iestāties aliansē, amerikāņu administrācija uzņēmusies atbildību panākt, lai Latvija sekmīgi šim solim sagatavotos un saņemtu Senāta atbalstu. Tāpēc arī amerikāņi sāka rūpēties par caurspīdīgumu, par cīņu ar korupciju, domā politiķis. Jau minētie personu saraksti, kurus struktūru tīrīšanā izmantojot iekšlietu ministrs un citas jaunās varas amatpersonas, Šķēles noiešana no politiskās skatuves, kas, pēc Jurkāna domām, notikusi uz visiem laikiem, un citi notikumi liecinot par to, ka amerikāņi Latvijā nolēmuši ieviest kārtību. "Varbūt es kļūdos, bet, iespējams, te ietilpst arī [Ventspils mēra Aivara] Lemberga aiziešana," iestarpina Jurkāns. Amerikāņiem iecerētais arī izdodas, domā politiķis, jo uzskata, ka amerikāņiem Latvijā ir labi sakārtota "informācija un viss pārējais". "Nav izslēgts, ka tieši viņi piegādāja Repšem visu informāciju par Šķēli. Un Repše Šķēlem varēja pateikt, ka viņi varētu aizmirst visu, ko par viņu zina, ja viņš aizies un neatgriezīsies. Tas pats ar Lembergu. Aizmirsīs, ja viņš mierīgi aizies. Bet varbūt piedraudēs iesaldēt rēķinus Zviedrijas un Šveices bankās. Vai tad tas tagadējos laikos ir nereāli?" saka politiķis. Jurkāns uzsver, ka amerikāņi ir ieinteresēti, lai Repšes valdība paliktu pie varas: "Viņi taču pat veselības ministram Ārim Auderam neļāva aiziet, neraugoties uz skandālu. Raugiet, 26 frakcijas cilvēki balso par viņa atlaišanu, bet seši cilvēki ["Jaunā laika"] valdē pasaka, ka viņam ir jāpaliek. Un viņš paliek." Uz jautājumu, kāpēc amerikāņiem ir tik pastiprināta interese par Latviju, politiķis norāda, ka šī interese ir saistīta ar Latvijas iestāšanos NATO, kas nozīmējot arī dažādus noslēpumus. Pēc Jurkāna domām, Latvija kļūst par alianses priekšposteni Austrumos un par Rietumu speciālo dienestu darbības centru. "Rīga ir piebāzta ar dažādiem speciālajiem dienestiem," uzsver Jurkāns. Uz pieņēmumu, ka Repše izmēž kadrus, kas saradušies 10 gadu laikā, Jurkāns atbild: "Es domāju, ka viņam vienkārši iedeva cilvēku sarakstu, kurus nepieciešams aizvākt. Skaidrs, ka viņam pašam nepietiktu informācijas. Ja jau pat no viņam tuvajām aprindām Grigorijs Krupņikovs un Pēteris Viņķelis izrādījās saistīti ar kaut kādu izlūkošanu. Vai tad viņš pats to būtu "uzracis"?" Intervijā Jurkāns stāsta, ka Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis vēl pirms oficiālu lēmumu pieņemšanas viņu bija informējis, ka "Jaunā laika" savulaik izvirzītais ārlietu ministra amata kandidāts Krupņikovs šo amatu neieņems. Jautāts, kāpēc Krupņikovs nenokļūs šajā amatā, Ronis Jurkānam esot atbildējis: "Tāpēc, ka mēs nolēmām, ka nevaram viņam uzticēties." Pēc tam Ronis devies pie prezidentes, kurai esot teicis to pašu ko Jurkānam, un "Krupņikovu aizvāca". Jurkāns apgalvo, ka jau toreiz zinājis, ka Viņķelim būs jāaiziet. Tieši tāpat noticis ar bijušo Drošības policijas priekšnieka vietnieku Didzi Šmitiņu un citiem nomainītiem ierēdņiem. "Tur ir vesels saraksts! Vai jūs tiešām domājat, ka jaunais ministrs [Māris Gulbis] atnāca uz Iekšlietu ministriju un uzreiz sāka tīrīšanu? Protams, ne. Un nav runa par viņa spējām. Acīmredzams, ka viss ir sen pārdomāts un aina ir labi pārskatāma un zināma. Ļaudis labi zina, cik kurš te ir sazadzies un tā tālāk. Un amerikāņi vienkārši pateica: viss, pietiek, zēni. Jūs tagad ar mums būsiet vienā kompānijā, un mēs tādas lietas necietīsim. Es tā domāju," piebilst Jurkāns. Intervijā Jurkānam vaicāts arī par Tautas saskaņas partijas iespējām iekļūt valdībā un vai tas arī kaut kādā veidā varētu ietilpt amerikāņu plānos. Jurkāns uzsver, ka vara viņam nav pašmērķis, taču iespēju strādāt valdībā viņš nenoraida. Tiesa, viņam gan ne visai gribētos ticēt, ka Repše valdības vadītāja krēslā iesēdies uz četriem gadiem. "Mēs uzskatām, ka lielākoties viņš [Repše] rīkojas pareizi. Cīņa ar korupciju - tas ir labi. Cita lieta, ka tas izskatās vienkārši pēc kadru maiņas, nevis pēc sistēmas maiņas," vērtē Jurkāns. 'Transņeftj' šogad nedomā atsākt eksportu uz Ventspili BNS 03/13/03 Krievijas kompānija "Transņeftj", kas apsaimnieko Krievijai piederošos naftas cauruļvadus, līdz pat šā gada beigām nedomā atsākt naftas eksportu uz Ventspili. "Transņeftj" viceprezidents Sergejs Grigorjevs aģentūrai "Interfaks" paziņojis, ka pašlaik eksporta nodrošināšanai uz Ventspili nav tehnisku iespēju. "Šīs jaudas pēkšņi ne no kurienes neparādīsies, tās var parādīties, tikai samazinoties "Baltijas cauruļvadu sistēmas" noslodzei, bet tam ir nepieciešams politisks lēmums," paziņoja Grigorjevs. Jau vēstīts, ka visu pagājušo gadu Krievija mērķtiecīgi samazināja naftas eksporta apjomus caur Ventspils ostu, bet šā gada pirmajā ceturksnī naftas eksports pa cauruļvadiem tika pārtraukts vispār, lēmumu par tālāko rīcību gada laikā solot vēlāk. Eksporta pārtraukšanu Krievija motivē ar Primorskas naftas termināla un "Baltijas cauruļvadu sistēmas" darbības apjomu palielināšanos, tādējādi noslogojot visas cauruļvadu jaudas naftas sūtīšanai šajā virzienā. Savukārt Latvijā dominē viedoklis, ka šādā veidā Krievija uz Latviju izdara politisku spiedienu. Grigorjevs arī pastāstījis, ka kompānijai "Transņeftj" ir izteikts piedāvājums iegādāties "Ventspils naftas" (VN) akcijas, kuru Krievijas uzņēmums ir noraidījis. Viņus nav apmierinājuši Latvijas puses piedāvātie nosacījumi akciju paketes iegūšanai, pat neraugoties uz tās zemo cenu. "Viņi pārāk ilgi domāja un mūsu intereses ir mainījušās. Vēl vairāk, mūs neapmierina viņu pieeja šim jautājumam," sacījis Grigorjevs. Ekonomikas ministrijā pagaidām nevarēja sniegt komentāru par "Transņeftj" pārstāvja izteikumiem. Pašlaik valstij pieder 38,6% VN akciju, kā arī 5%, kas ir rezervēti pārdošanai kompānijas lielākajam privātajam akcionāram "Latvijas Naftas tranzītam", kam šobrīd pieder 47% VN akciju. Pēdējā laikā presē izskanējis viedoklis, ka VN valsts akcijas valsts vēlas pārdot krievu investoriem, jo pagājušajā gadā būtiski samazinājās VN pārkrautās jēlnaftas apjomi, kas skaidrojams ar Primorskas termināla darbības uzsākšanu un Krievijas politiku novirzīt kravas uz savām ostām. Turklāt Ventspils nav iekļauta Krievijas naftas tranzīta grafikā šā gada pirmajam ceturksnim. Krievijas eksperti: Ventspils ir jāiznīcina NRA 03/19/03 "Krievijas valdībai ir resursi tiešam un likumīgam spiedienam uz Latviju," paziņojusi Krievijas politologu izveidotā tā saucamā projektu komiteja, kas izstrādājusi memorandu Krievijas valdībai par ekonomiskajām un politiskajām attiecībām ar Baltiju. Memorandā Krievija aicināta iegūt kontroli pār Latvijas naftas tranzīta ceļiem vai atteikties no tiem, ziņo BNS. Pēc laikraksta Bizness&Baltija vēstītā, pērn izveidotā projektu komiteja, kuru vada Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais Gļebs Pavlovskis, pauž, ka tā esot Krievijas ekspertu nevalstiska apvienība, tomēr tos pilnīgi noniecināt neļauj Krievijas politikā ievērojamās figūras, kam ir tieša saistība ar šo sabiedrisko organizāciju. Memorandā, kas publicēts portālā regnum.ru, pausta projektu komitejas pārliecība, ka "Krievijas valdībai ir resursi tiešam un likumīgam spiedienam uz Latviju". Dokumentā norādīts, ka galvenie Krievijas uzdevumi, kas jārealizē, ir kontroles iegūšana pār Latvijas naftas kompleksu vai arī pilnīga atteikšanās no Latvijas tranzīta pakalpojumiem, kā arī sadarbība ar Krievijai lojālajiem Latvijas politiķiem. Memorandā norādīts, ka neaizsalstošā Ventspils osta ir lielākais naftas pārkrāvējs Baltijā un otrs lielākais jūras terminālis naftas piegādēm no Krievijas pēc Novorosijskas ostas. Pēc dokumentā teiktā, Ventspils ostas naftas termināli pārvalda a/s Ventspils nafta, kuras 47,87 procenti akciju pieder kompānijai Latvijas naftas tranzīts (LNT), ko kontrolē Latvijas privātie investori Ventspils mēra Aivara Lemberga vadībā. 38,6 procenti kompānijas akciju pieder Latvijas valstij, bet vēl pieci procenti ir rezervēti pārdošanai LNT. "Latvijas valdība, ņemot vērā padomju laikos pastāvošo Ventspils ostas monopolu naftas eksportā, ir izvēlējusies nepareizu ostas privatizācijas shēmu - bez Krievijas dalības. Tāpēc tā esot izrādījusies nespējīga adaptēties brīvas konkurences apstākļiem un nodrošināt Ventspils ostas noslogojumu, kad projekta jaudu apjomā sāka darboties pēdējos gados Krievijas vai ar Krievijas līdzdalību uzceltie naftas termināļi," norādīts memorandā. Tajā atgādināts, ka 2002. gada decembrī Krievijas valdības komisija, kas atbild par piekļuvi maģistrālajiem cauruļvadiem, nolēma pārtraukt Krievijas naftas tranzītu pa cauruļvadiem caur Ventspils ostas termināļiem šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt Krievijas naftas cauruļvadus pārvaldošā kompānija Transņeftj jau ir paziņojusi par gatavību izskatīt jautājumu par Ventspils naftas akciju paketes iegādi. Projektu komiteja uzskata, ka Krievijas valdībai īpaša uzmanība būtu jāpievērš Krievijas biznesa taktikai Latvijā. "Jēlnaftas tranzīta atjaunošana pa cauruļvadu uz Ventspili bez papildu nosacījumiem būs Krievijas kapitulācija pret parazitējošu rusofobiju, lai arī ar kādiem motīviem šī kapitulācija netiktu skaidrota," pausts memorandā. Memorandā teikts, ka Krievija ekonomisko spiedienu uz Latviju var izdarīt ne tikai ar tranzīta starpniecību, pieminot, ka daži muitas un sanitārie ierobežojumi, kurus Krievija noteikusi Latvijas preču importam, ir izraisījuši šo preču ieveduma pieaugumu Baltkrievijā, no kuras tās bez problēmām nonāk Krievijas tirgū, tāpēc Krievijas domē būtu jālemj, kā novērst šādu situāciju. "Svarīga un efektīva līnija ekonomiskajam spiedienam uz Latviju ir spiediens uz Latvijas banku sistēmu," teikts projektu komitejas sagatavotajā memorandā, kurā norādīts, ka Latvijas banku sistēmas straujā izaugsme esot saistīta ar Krievijas naudas atmazgāšanu. Tiesa sāk šķetināt trīs miljonu lietu Diena 03/13/03 Ceturtdien Rīgas apgabaltiesa tiesneša Aivara Kaparšmita vadībā paredzējusi sākt izskatīt daļu t.s. Latvenergo pazudušo trīs miljonu lietas, kas pirms sešiem gadiem kļuva par skaļu finanšu skandālu. Tiesas priekšā stāsies bijušais Latvenergo prezidents Edgars Birkāns un zvērināts advokāts Armants Čapkevičs, kurus apsūdz par mantas piesavināšanos, bet kādreizējam uzņēmuma viceprezidentam Kārlim Purnim un finanšu direktoram Ivaram Liuzinikam, kurš nule lūdzis viņu atbrīvot no Latvenergo valdes, prokuratūra cēlusi apsūdzību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kā uzskata prokuratūra, tiesājamie bijuši izpildītāji, bez kuriem afēras organizatori, - visticamāk, ietekmīgi cilvēki Latvijas varas gaiteņos -, slēpdamies Lihtenšteinas ārzonas firmas piesegā, nebūtu īstenojuši savus noziedzīgos nodomus. Izmeklētāji vēl meklē atbildi uz diviem būtiskākajiem jautājumiem - kam bija izdevīgs miljonu darījums, un kur palika nauda. Sākums trīs miljonu afērai meklējams 1994.gadā. Toreiz Banka Baltija (BB) akciju sabiedrībai Finanšu norēķinu centrs izsniedza 10 miljonu latu aizdevumu, un šo darījumu galvoja Latvenergo. Tā kā drīz vien kredīta ņēmējs tika atzīts par maksātnespējīgu, ar tiesas lēmumu noteica, ka parāds piedzenams no galvotāja. 1997.gada 6.maijā BB likvidators Deivids Berijs prasījuma tiesības pret Latvenergo cedēja Lihtenšteinas firmai International Finance Company Establishment (IFCE), un tā paša gada 15.maijā E.Birkāns noslēdza līgumu ar IFCE, apņemoties samaksāt ārzonas firmai astoņus miljonus latu, no kuriem BB vēlāk saņēma 5 miljonus. Kā Dienai stāsta Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, 19.jūnijā D.Berijs energouzņēmuma pārstāvjiem izteicis priekšlikumu, ka banka būtu ar mieru saņemt no Latvenergo bez starpniekiem 6,7 miljonus latu. Tomēr saskaņā ar apsūdzību I.Liuziniks un K.Purnis, kuriem šis piedāvājums bijis zināms, kā valdes locekļi neesot ierosinājuši Latvenergo valdei izskatīt D.Berija priekšlikumu, kā arī balsojuši par naudas pārskaitīšanu IFCE. Tādējādi I.Liuziniks un K.Purnis maldinājuši pārējos valdes locekļus, kuri pieņēma lēmumu, nezinot visus lietas apstākļus. Prokuratūra arī uzskata, ka I.Liuzinikam kā finanšu izpilddirektoram un K.Purnim - kā viceprezidentam bija jāuzdod uzņēmuma juristiem izvērtēt darījuma ekonomiskās un juridiskās sekas. Turklāt I.Liuziniks nebija noskaidrojis, vai ārzonas uzņēmums ir reģistrēts Latvijā kā nodokļu maksātājs. Kā Diena jau ziņojusi, vēlāk IFCE ignorēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinājumus samaksāt nodokļus par trīs miljonu darījumu, tāpēc VID šā darījuma partnerim Latvenergo noteica 750 000 latu uzrēķinu. Runājot par bijušo energouzņēmuma prezidentu, M.Adlers saka, ka viņš atšķirībā no I.Liuzinika un K.Purņa pildījis pavisam citus uzdevumus. Kā uzskata prokuratūra, E.Birkāns darbojies grupā ar IFCE pilnvaroto pārstāvi A.Čapkeviču, kuram esot bijusi jānodrošina darījumu ārējā likumība, lai "viss notiek juridiski pamatoti". Savukārt E.Birkāns, izmantojot savu varu uzņēmumā, esot gādājis, lai visi dokumenti būtu parakstīti, nenotiktu tiešas sarunas ar BB un nauda būtu samaksāta. M.Adlers atkārtoti uzsver, ka E.Birkāns līgumu ar IFCE parakstījis vienpersoniski bez iepriekšējas juridiskās analīzes. Lai gan dokumentā bijis rakstīts, ka IFCE ir ieguvusi prasījuma tiesības pret Latvenergo, tobrīd ārzonas firmai tādu faktiski nav bijis, ko energouzņēmuma vadība neesot pārbaudījusi. "IFCE vadītāji vēl bija godprātīgi krāpnieki, ka samaksāja," atzīst M.Adlers, vēršot uzmanību uz tām sekām, kas rastos, ja IFCE nebūtu pārskatījusi BB nolīgtos 5 miljonus latu un pazustu. "Bankas Baltija likvidators varētu griezties pie Latvenergo un teikt - tagad maksājiet man 10 miljonus! Jebkura tiesa viņiem piespriestu maksāt." Tāpēc prokurors uzskata, ka "Latvenergo amatpersonas tīši vai netīši pakļāva uzņēmumu vēl lielākam riskam samaksāt vēlreiz 8 miljonus". Neviens apsūdzētais līdz šim savu vainu nav atzinis. A.Čapkevičs saka, ka darbojies klienta uzdevumā. M.Adlers gan uzskata, ka advokāts iesaistījies noziedzīgajā nodarījumā, par ko liecinot vairāki apstākļi: "Arī advokātam Latvijas Republikā likumi ir jāievēro. Viņš nevar, aizsargājoties aiz klienta "širmja", darīt, ko grib." Kādreizējās Latvenergo amatpersonas uzskata, ka rīkojušās uzņēmuma interesēs, jo ietaupījušas 2 miljonus latu, 10 miljonu lielā parāda vietā šķiroties no 8 miljoniem. "Var jau teikt, ka ieekonomēja 2 miljonus, bet varēja ieekonomēt vēl 1,3 miljonus," spriež M.Adlers. Prokuratūras rīcībā esot pietiekami daudz pierādījumu, lai uzskatītu, ka apsūdzētajiem 3 miljonu lietā nav bijušas galvenās lomas. "Es šaubos, vai Birkāns un Čapkevičs bija tādas personas, kuras varētu organizēt šādu afēru bez atbalsta un nodrošinājuma," saka M.Adlers. "Viņi faktiski ir izpildītāji, kuri darbojās savos uzdevumos." Kalnozols šokēts par izslēgšanu no partijas DELFI 03/15/03 Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ir šokēts par savu pēkšņo izslēgšanu no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un pauž nožēlu, ka tas ir izdarīts aizmuguriski, neuzaicinot viņu uz partijas valdes sēdi. Kalnozols uzsvēra, ka viņa politiskā darbība bijusi vērsta uz TB/LNNK nostiprināšanu, nevis šķelšanu. "Es gan "tēvzemiešu" kongresā, gan domes sēdēs esmu vairākkārt uzsvēris, ka partijai ir skaidri jādefinē savas prioritātes un tās varētu būt latviskums, izglītība un ekoloģiski līdzsvarota ekonomika," teica Kalnozols. Politiķis atgādināja, ka TB/LNNK kongresā, kas pagājušā gada decembrī notika Ogrē, par viņa kandidatūru partijas priekšsēdētāja amatam nobalsoja aptuveni 30% kongresa delegātu, kuri acīmredzot atbalsta līdzīgus uzskatus. Savus apsvērumus TB/LNNK programmas pilnveidošanai Kalnozols esot iesniedzis gan partijas priekšsēdētājam Jānim Straumem, gan ģenerālsekretāram Jurim Saratovam, bet nekāda atbilde neesot saņemta. Kalnozols uzskata, ka viņa pēkšņā izslēgšana no TB/LNNK rindām varētu būt saistīta ar rīt, 15.martā, notiekošo partijas Rīgas nodaļas pilnsapulci, jo tieši galvaspilsētas organizācijā viņam esot visvairāk atbalstītāju. Domnieks atzina, ka izmantos TB/LNNK statūtos paredzēto iespēju partijas valdes lēmumu par savu izslēgšanu "pārsūdzēt domē". Kalnozols esot informējis TB/LNNK vadību, ka pretēji partijas deklarācijā norādītajam pērn nav ziedojis šīs partijas nodrošināšanai 10 000 latus. "Vai nu es to neatceros, vai arī būtu izdarījis prāta aptumsumā," teica Kalnozols. Rīgas domnieks nevarēja sniegt atbildi par savu turpmāko darbību politikā. Kalnozols teica, ka vairāku partiju pārstāvji savulaik aicinājuši viņu mainīt politisko piederību. "Tas liecina, ka mani uztver kā nopietnu politiķi," secināja Kalnozols. TB/LNNK valde 13.martā par šķeltniecisku, partijas biedrus klaji maldinošu un apvienību diskreditējošu darbību no partijas izslēdza Kalnozolu. Lēmums pēc ilgām debatēm tika pieņemts vienprātīgi, jo Kalnozola destruktīvā darbība neesot mazinājusies arī pēc šā gada sākumā viņam izteiktā rājiena. Sāk pārmaiņas domes vairākumā Diena 03/14/03 TSP līderis Jānis Jurkāns (no labās), parakstot līgumu par sadarbību domē ar LSDSP priekšsēdi Daini Īvānu, sacīja: "Šīs ir vēsturisks brīdis, un tas ir tikai sākums, jo mums ir visas iespējas strādāt augstākā līmenī un sakārtot kreiso flangu". Par spīti savstarpējai neizpratnei Tautas saskaņas partijas Rīgas domes deputātu, kā arī TSP līdera Jāņa Jurkāna un Rīgas mēra vietnieka Sergeja Dolgopolova attiecībās, partijas priekšsēdis tomēr ir izpildījis solīto līdz ceturtdienai domē izveidot TSP frakciju. LSDSP līderis Dainis Īvāns un TSP priekšsēdis Jānis Jurkāns ceturtdien arī parakstīja līgumu par sadarbību domē. Sociāldemokrāti neatklāj nākamos sarunu partnerus, taču vairāki neoficiāli avoti Dienai sacīja, ka sarunas par sadarbību domē sāktas starp augstu stāvošām LSDSP un tagad opozīcijā esošās Tautas partijas personām. Pēc septiņu PCTVL deputātu atdalīšanas no koalīcijas tajā vairs nav vairākuma. Dienai neoficiāli avoti arī teica, ka par sadarbību ar LSDSP šonedēļ runāts arī TP valdē, kuras pārstāvji to izvairījās apstiprināt. Taču vēl viens pierādījums tam varētu būt J.Jurkāna Dienai sacītais, ka S.Dolgopolovs "acīmredzot saprot, ka, partijai iekļaujoties koalīcijā, kurā ienāk oranžie, viņš zaudē savu svaru". TP domes frakcijas priekšsēdis Edmunds Krastiņš Dienai teica, ka frakcija neesot saņēmusi piedāvājumu, bet, ja tāds būšot, par to spriedīšot atkarībā no iespējām izmainīt situāciju domē. "Teorētiski tā varētu būt, un, ja TSP izveido atsevišķu frakciju, tad vismaz ir tēma sarunai," piebilda E.Krastiņš. LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs tikai sacīja: "Laiks rādīs." Jāatgādina, ka LSDSP jau bija sākusi sarunas par sadarbību ar Latvijas ceļu, bet J.Dinevičs ceturtdien sacīja, ka LC esot sarunās palūdzis pārtraukumu un nav piedāvājis tās turpināt. LC priekšsēdētājs Andris Bērziņš Dienai vienošanos atcerējās kā norunu sarunas turpināt pēc LSDSP un TSP līguma parakstīšanas. TP domē ir septiņi deputāti, bet LC - pieci. Viņu vidū ir Valdis Holbergs, kas jau iepriekš Dienai bija paudis vēlmi atbalstīt sociāldemokrātus neatkarīgi no abu partiju attiecībām, bet Jānis Ozols apšaubīja iespēju būt koalīcijā ar LSDSP. TSP domes frakcijā ir visi seši partijas domes deputāti, un saskaņā ar J.Jurkāna sacīto citu partiju domnieki frakcijā varēs iestāties tikai pēc tam, kad būs kļuvuši par TSP biedriem. Tas atšķiras no S.Dolgopolova agrāk teiktā, ka frakcijas durvis ir atvērtas bijušajiem kolēģiem no PCTVL bez šī nosacījuma. TSP frakcija veidojās acīmredzamās pretrunās starp J.Jurkānu un S.Dolgopolovu, taču ceturtdien abi sēdēja pie viena galda un nevēlējās komentēt nesaskaņu iemeslus. Neoficiāli tos saistīja arī ar J.Jurkāna nevēlēšanos pieņemt S.Dolgopolova pieaugošo lomu, ņemot vērā viņa pozitīvu reitingu un ietekmīgus posteņus pašvaldībā. Viņš ir ne tikai mēra vietnieks, bet iecelts arī labi algotā amatā Rīgas ostas valdē. Tieši iespēja zaudēt to neoficiāli tika minēta kā izšķirošais faktors TSP frakcijas veiksmīgai izveidei. S.Dolgopolovs Dienai sacīja: "Mani nevar iebiedēt. Mani var pārliecināt. J.Jurkāns nav apmierināts, ka neesmu paklausīgs kalps, savukārt man nav pieņemama viņa nerēķināšanās ar citiem, taču tās ir ētiskas viedokļu atšķirības, nevis pretrunas." J.Jurkāns savukārt atgādināja par S.Dolgopolova pretošanos aiziešanai no PCTVL, uzsverot, ka balsojums kongresā parādīja, ka šī viedokļa pārstāvji ir mazākumā, kas arī raksturojot kolēģa ietekmi. TSP priekšsēža vietnieks Jānis Urbanovičs, atbalstot J.Jurkānu, kā visai divdomīgu novērtēja to, ka S.Dolgopolovs kā TSP valdes loceklis gandrīz mēnesi pēc partijas izstāšanās no PCTVL vadīja šīs apvienības frakciju domē. "Tas varēja kļūt par iemeslu dažādām spekulācijām un aizdomām par šādas rīcības motīviem," sacīja J.Urbanovičs, sīkāk nepaskaidrojot. Manāmas domes koalīcijas aprises NRA 03/19/03 Acīmredzot nākamnedēļ būs pilnīgi skaidrs Rīgas domes jaunās koalīcijas sastāvs, kurā ietilps 32 deputāti. Šobrīd koalīcijas veidošana notiek "paātrinātā tempā" un "iespējamā vairākuma aprises jau ir manāmas", un tas precizējies pēc "Tautas partijas (TP) redzējuma" noskaidrošanas, informēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs. Pēc viņa teiktā, koalīcijā "būs visi tie, kas bijuši (izņemot kustības Līdztiesība un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) pārstāvjus - S. V.) plus daži neatkarīgie deputāti". Paredzams, ka kopskaitā koalīcijā ietilps 32 domnieki. Neatkarīgā jau rakstīja, ka LSDSP (15 deputāti) noslēgusi līgumu par sadarbību domē ar Tautas saskaņas partiju (6), vēl koalīcijā pilnīgi droši ietilps Latvijas Zaļā partija (2), Latvijas Demokrātiskā partija (2), Sociāldemokrātiskā labklājības partija (2), Latvijas Zemnieku savienība (1), Darba partija (1) un Krievu partija (1). Kopskaitā tas veido 30 deputātu balsis, tātad diezgan vienkārši var izsecināt, ka vairākumam pievienosies arī bijušie tēvzemieši, neatkarīgie deputāti Viesturs Boka un Aivars Ozols. Uz abu atbalstu savas frakcijas veidošanā cer no apvienības TB/LNNK izslēgtais Valdis Kalnozols. Viņš izteica gatavību sadarboties ar vairākumu, jo "vēlētāju intereses var aizstāvēt tikai pozīcijā". Savukārt J. Dinēvičs skeptiski vērtēja V. Kalnozola iespējas izveidot savu frakciju. LSDSP ģenerālsekretārs piebilda, ka koalīcijas partneri būs gatavi kompromisiem ar opozīciju, jo "trīsdesmit divi ir diezgan slidens vairākums". Komentējot iespējamās izmaiņas vadošajos amatos, J. Dinēvičs bilda, ka pēc koalīcijas izveides tiks izvērtēts, vai ir vajadzīga domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītāja Sergeja Zaļetajeva (Līdztiesība) nomaiņa, par Vides komitejas vadītāja V. Kalnozola ieņemto amatu "jautājums ir atklāts", taču mainīt Latgales priekšpilsētas izpilddirektora amatā Dmitriju Pavlovu (LSP) neesot jēgas, jo viņš esot viens no labākajiem izpilddirektoriem pilsētā. Rīgas domē opozīcijā esošās labējās partijas TB/LNNK, Latvijas ceļš un TP vakar frakciju vadītāju sēdē diskutēja par turpmāko sadarbību domē. Tika nolemts ierosināt LSDSP veidot koalīciju bez jurkāniešiem. Lēmumu par Audera dubultmaksu iekasēšanu sola marta beigās NRA 03/14/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēmumu par veselības ministra Āra Audera iespējamiem pārkāpumiem, vēl ārsta prakses laikā iekasējot dubultmaksu no pacientiem, sola sniegt divu nedēļu laikā. KNAB materiālus Kriminālprocesa kodeksa 109. panta kārtībā saņēma šā gada 30. janvārī. Saskaņā ar likumu pienākums materiālus izskatīt ir ne ilgāk kā trīsdesmit dienu laikā un pieņemt vienu no likumā noteiktajiem lēmumiem, proti, ierosināt krimināllietu, atteikties ierosināt krimināllietu vai saņemtos materiālus nosūtīt pēc piekritības. Tomēr KNAB direktors Guntis Rutkis februāra beigās ir apstiprinājis ziņojumu, ka pārbaude ir pagarināta līdz marta beigām. KNAB preses sekretāre Ilze Staškeviča paskaidroja, ka tiekot veikta rūpīga pārbaude, joprojām vācot un vērtējot faktus un pierādījumus, lai nerastos šaubas par lietas pamatotību. Arguments par izmeklēšanas termiņa pagarināšanu ir lietas apjoms, esot apzināti 400 pacientu, kas pērn ārstējušies pie Ā. Audera, un aptuveni ar 90 procentiem no tiem sazinās KNAB darbinieki, kas izmeklē šo lietu. Turklāt šī lieta esot gana specifiska, kā rezultātā izmeklēšana ir ieilgusi. Ģenerālprokuratūra savā rīcībā esošos materiālus par Ā. Audera darbībām nodevusi izskatīšanai KNAB, lai noskaidrotu, vai ir pamats ierosināt krimināllietu pret ministru, pamatojoties uz pacientes Maijas Vilciņas iesniegumu. Iesniegumā Ā. Auders vainots 565 latu lielas papildu maksas iekasēšanā par operāciju, kuru jau apmaksājusi slimokase. Kā liecina Neatkarīgās rīcībā nonākušās kvītis, Ā. Audera praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad no pacientiem prasīta papildu maksa. Sazinoties ar Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes biroja vadītāju Elitu Skrastiņu, Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, ka deklarāciju par pagājušo gadu veselības ministrs vēl nav iesniedzis un tas ir izdarāms līdz šā gada 1. aprīlim. KNAB, iespējams, pretlikumīgi pagarinājis termiņu Āra Audera lietā NRA 03/19/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pretlikumīgi pagarinājis pārbaudes termiņu veselības ministra Āra Audera lietā, KNAB direktors Guntis Rutkis pārbaudi ir pagarinājis pagaidām līdz marta beigām. KNAB preses sekretāre Ilze Staškeviča paskaidroja, ka pārbaude pagarināta, pamatojoties uz lietas apjomu un sarežģītību. Ģenerālprokuratūrai ir uzraudzības funkcija pār KNAB šajā lietā un jāievēro LR Kriminālprocesa kodekss. Ģenerālprokuratūras preses centra vadītāja Dzintra Šubrovska Neatkarīgo informēja, ka šo pārbaudes termiņu KNAB varot pagarināt, jo esot procesuāli patstāvīga iestāde un tad, ja to prasa pārbaudes objektīvie apstākļi. Šajā gadījumā Ģenerālprokuratūra neuzskatot, ka likums būtu pārkāpts. Savukārt KNAB likums noteic, ka biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības izdarīt izziņu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Tomēr juristu viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs. Pēc zvērinātas advokātes Gunas Kaminskas domām, likums ir saistošs visiem un arī KNAB kā izziņas iestādei, vienīgi - ja nav kāda speciāla likuma, kas nosaka citādi. Neatkarīgā KNAB preses centrā uzzināja, ka nav nekāda speciāla likuma, uz kura pamata varētu šo pārbaudi pagarināt. Latvijas Policijas akadēmijas rektore asociētā profesore un vairāku kriminālprocesa mācību grāmatu autore Ārija Meikališa uzsvēra, ka Kriminālprocesa kodekss nosaka izziņas termiņu un to pagarināt nevar, tas ir stingri jāievēro. Arī zvērināta advokāte Vija Jēkabsone atzina, ka principā likumu pārkāpt nedrīkst, ja ir nepieciešams ilgāks laiks pārbaudei. "Es neesmu šādu darbību piekritēja. Var ierosināt krimināllietu, un, ja nav nepieciešamo pierādījumu, tad lietu var izbeigt. Turklāt, ierosinot krimināllietu, var veikt izmeklēšanas darbības, kādas pagaidām konkrētajā gadījumā nevar īstenot," paskaidroja V. Jēkabsone. KNAB materiālus par Ā. Audera darbībām LR Kriminālprocesa kodeksa 109. panta kārtībā no Ģenerālprokuratūras saņēma 30. janvārī. Līdz 1. martam tie bija jāpārbauda un jāpaziņo lēmums par krimināllietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt krimināllietu, taču februāra beigās pārbaudes termiņš pagarināts līdz marta beigām. Saskaņā ar LR Kriminālprocesa kodeksu, ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt eksperta vai revīzijas atzinumu vai speciālista konsultāciju, maksimālais pārbaudes termiņš ir ne ilgāks par 30 dienām. Gads Latvijas ekonomikā iesācies cerīgi NRA 03/13/03 Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati ļauj secināt, ka 2003. gads Latvijas ekonomikā sācies veiksmīgi. Janvārī ievērojami pieaugusi rūpniecības produkcijas izlaide, mazumtirdzniecības apgrozījums un ārējās tirdzniecības apjoms. Rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2003. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieaugusi par 6,7%. Tajā skaitā ražošanas apjomu pieaugums vērojams ieguves rūpniecībā - par 22,6%, apstrādes rūpniecībā - par 6,1% un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 6,1%. Ar šā gada janvāri CSP salīdzināmos datus publicē ar sezonalitātes svārstību korekcijām. Lietojot šo metodi, iespējams labāk salīdzināt datus pa mēnešiem, jo tiek izslēgta darbdienu skaita, Lieldienu, Ziemassvētku un citu brīvdienu ietekme, kā arī nozaru apjoma svārstības atkarībā no sezonas. No Latvijas kopējās tautsaimnieciskās attīstības viedokļa svarīgākā ir apstrādes rūpniecība. Pieaugums vērojams gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Vislielākajā Latvijas rūpniecības nozarē - pārtikas rūpniecībā, kas veido aptuveni vienu trešdaļu no visas Latvijas apstrādes rūpniecības, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, 2003. gada janvārī ražošanas apjomi pieauguši par 7%. Otrā lielākajā rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 14,8%, savukārt otrā lielākajā eksporta nozarē - tekstilizstrādājumu ražošanā - apjomi pieauguši par 11,8%. Rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums vērojams arī apģērbu ražošanas nozarē - par 19,6%; elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 19%; izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē - par 16,6%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 8,6%; mēbeļu ražošanā - par 8,6%; celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 3,6%. No nozarēm, kuras būtiski ietekmē kopējos rūpniecības ražošanas apjomu rādītājus, produkcijas izlaide janvārī samazinājusies nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramikas, cementa, betona u. c. izstrādājumi) ražošanā - par 7,2%; ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā - par 5,2%. Latvijas iekšzemes kopproduktā vislielāko īpatsvaru (gandrīz 20%) veido tirdzniecība. Attīstītajās valstīs mazumtirdzniecības apjomu izmaiņas tiek uztvertas kā viens no būtiskākajiem valsts ekonomiskās veselības rādītājiem, jo visprecīzāk parāda patēriņa dinamiku. Latvijā sakarā ar lielu neuzskaitītās produkcijas tirdzniecības īpatsvaru un vēl tikai attīstībā esošu līzinga izmantošanu, šie rādītāji tik precīzi neatspoguļo valsts ekonomisko stāvokli, kaut arī uzrāda nepārprotamu tendenci. Salīdzinot ar 2002. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada janvārī pieaudzis par 14% (salīdzināmās cenās). Pieaugums vērojams pilnīgi visās tirdzniecības vietu grupās, izņemot tirdzniecību ārpus veikaliem (tirgos). 2003. gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums, ieskaitot automobiļu, to detaļu un piederumu vairumtirdzniecību (faktiskajās cenās), bija 192 miljoni latu. Janvārī gadu no gada vērojams mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tas saistīts ar Ziemsvētku iepirkšanās drudzi decembrī. Arī šogad, salīdzinot ar 2002. gada decembri, salīdzināmās cenās tas ir samazinājies par 21%. Tomēr, sezonāli izlīdzinātie dati rāda, ka faktiski janvāra mazumtirdzniecības apgrozījums ir 2002. gada decembra līmenī (100,3%). Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri visai ievērojami pieaudzis ārējās tirdzniecības apjoms. Eksporta kopapjoms pieauga par 12,4%, un šā gada janvārī tā vērtība bija 112,8 miljoni latu. Savukārt importa kopapjoms palielinājās par 15,1%, sasniedzot 188,5 miljonu latu vērtību. Kā ierasts, palielinājusies arī starpība starp eksporta un importa kopvērtību. 2002. gada janvārī imports pārsniedza eksportu par 63,2%, bet 2003. gada janvārī šī starpība bija 67,1%. Šeit gan nedrīkstētu aizmirst, ka importa palielinājums lielā mērā izskaidrojams ar naftas produktu ievērojamo cenu kāpumu. 2003. gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri minerālo produktu (energoresursu) ievedums ir pieaudzis par 10,9 miljoniem latu jeb par 65,5%. 2003. gada janvārī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā tradicionāli ieņēma koksne un tās izstrādājumi - 32,3% no eksporta kopvērtības. Jāuzsver, ka šīs preču grupas īpatsvars kopējā eksporta apjomā pakāpeniski samazinās. Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi veido 16,3%, metāli un to izstrādājumi - 12,4%, dažādas rūpniecības preces (galvenokārt mēbeles) - 7,0%, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas - 6,3% no eksporta kopapjoma. 2003. gada janvārī salīdzinājumā ar 2002. gada janvāri tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports pieauga par 3,4 miljoniem latu jeb par 23,1%, koksnes un tās izstrādājumu - par 3,2 miljoniem latu jeb par 9,7%, metālu un to izstrādājumu - par 2,2 miljoniem latu jeb par 18,7%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas - par 1,7 miljoniem latu jeb par 31,9%, dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu ) - par 1,5 miljoniem latu jeb par 23,7%. Importā nozīmīgākā vieta 2003. gada janvārī bija mašīnām un mehānismiem; elektriskajām iekārtām - 19,5% no kopējā importa, minerālajiem produktiem - 14,6%, transporta līdzekļiem - 10,2%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai - 9,5%, metāliem un to izstrādājumiem - 7,8%. Janvārī ievērojami palielinājies transporta līdzekļu imports - par 7,1 miljonu latu jeb par 59,2%, plastmasu un to izstrādājumu, kaučuka un gumijas izstrādājumu - par 1,9 miljoniem latu jeb par 26,4%, pārtikas rūpniecības produkcijas (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) - par 1,7 miljoniem latu jeb par 15,9%, metālu un to izstrādājumu - arī par 1,7 miljoniem latu jeb par 13,2%. Tradicionāli lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija (19,9% no visas eksporta kopvērtības un 13,9% no importa kopvērtības). Iepriecinoši, ka eksports uz šo valsti audzis ievērojami straujāk (par 22,7%) nekā imports (par 3,7%). Visvairāk eksports pieaudzis uz Dāniju - par 40,0%, bet imports no Krievijas - par 50,5%. Krievija apsteigusi Lietuvu un kļuvusi par otru lielāko Latvijas importa partnervalsti. Pauž sašutumu par politiskās reklāmas iespējamiem ierobežojumiem NRA 03/13/03 Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) kopā ar Preses izdevēju asociāciju un Latvijas Raidorganizāciju asociāciju nosūtījusi valsts augstākajām amatpersonām vēstuli, kurā pauž satraukumu un neizpratni saistībā ar pēdējā laikā aizsākto diskusiju par politiskās reklāmas ierobežojumu nepieciešamību elektroniskajos medijos. Latvijas Reklāmas asociācija norāda, ka vēstule nosūtīta Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei. Tajā pausta pārliecība, ka reklāmas un mediju tirgus "nepamatota pārstrukturēšana var novest tikai pie reklāmas tirgus kropļošanas un lielākas elektronisko mediju atkarības no papildu finansējuma". Uzsvērts, ka ikviena demokrātiska sabiedrība ir tiesīga brīvi iegūt un izplatīt informāciju un bez tiesiska pamatojuma radīti ierobežojumi šajā jomā ir pretrunā ar tās interesēm. LRA uzsver, ka reklāmas un mediju tirgus nepamatota pārstrukturēšana var izkropļot reklāmas tirgu un radīt elektronisko mediju lielāku atkarību no papildu finansējuma, līdz ar to arī izteiksmes brīvības ierobežojumus no finansētāju puses, kas jaunizveidotā demokrātiskā sabiedrībā būtu īpaši nepieļaujami. Valsts prezidentei un Saeimas priekšsēdētājai nosūtītajā vēstulē uzsvērts, ka politisko uzskatu paušana - arī reklāmas veidā - demokrātiskās sabiedrībās ir viena no svarīgākajām vārda brīvības izpausmēm. Latvijā šīs tiesības nosaka Satversmes 100. pants. Tiesības uz vārda brīvību saskaņā ar vispārīgajiem tiesību principiem var tikt ierobežotas tikai tādēļ, lai nodrošinātu citu Satversmē noteikto cilvēktiesību ievērošanu. Tā kā nevienam argumentam, kas izskanējuši līdz šim, par labu politiskās reklāmas ierobežošanai nav šāda pamatojuma, ierobežojumi neatbilstu Satversmei. Ja attiecīgie tiesību aktu grozījumi tiešām tiktu pieņemti, to konstitucionālās atbilstības izvērtējums saskaņā ar Satversmes 85. pantu jau ietilptu Satversmes tiesas kompetencē. Saeimas Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iepriekš paudis viedokli, ka politiskās reklāmas ierobežojumus Saeimai vajadzētu pieņemt gada laikā. Saeimā apstiprināta darba grupa, kas izstrādās partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumdošanas izmaiņas. Darba grupu veido Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija. Rīgā atkal ražos tramvajus BNS 03/13/03 Rīgas pašvaldības uzņēmums "Tramvaju un trolejbusu pārvalde" (TTP) un "Rīgas vagonbūves rūpnīca" plāno dibināt kopuzņēmumu SIA "Rīgas elektrotransports", kas nodarbosies ar jaunu tramvaju ražošanu. Rīgas domes Finanšu komiteja trešdien konceptuāli atbalstīja lēmumprojektu par atļaujas piešķiršanu TTP piedalīties SIA "Rīgas elektrotransports" dibināšanā, informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Šāds lēmumprojekts sagatavots, pamatojoties uz Rīgas domes un "Rīgas vagonbūves rūpnīcas" (RVR) pērn aprīlī noslēgto priekšlīgumu par eksperimentālā tramvaja vagona izstrādi, lai uzsāktu šādu tramvaju ražošanu. Plānots, ka TTP jaunajā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls būs 100 tūkstoši latu, piederēs 49%, bet 51% piederēs RVR. Uzņēmuma statūti paredz, ka "Rīgas elektrotransports" nodarbosies ar dzelzceļa un tramvaju ritošā sastāva ražošanu, metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu u.c. RVR mērķis, iesaistoties jaunajā uzņēmumā, ir efektīvas un augsti tehnoloģiskas ražošanas organizēšana, jaunas produkcijas eksports un arī rūpnīcas tēla celšana, bet TTP ir ieinteresēta tramvaju ekspluatācijas izdevumu, rezerves daļu vērtības un apkalpošanas izdevumu samazināšanā, kā arī peļņā no eksporta. Uzņēmums īpaši pievērsīsies tramvaju ar zemo grīdu ražošanai un cer kļūt par šādu transporta līdzekļu galveno piegādātāju Baltijā. Par jaunajiem tramvajiem interesējas arī Maskavas pilsēta, tādēļ no 2007.gada plānots uzsākt 20 tramvaju gadā ražošanu Maskavas vajadzībām. Par zemās grīdas tramvajiem interesējas arī Tallina. Projekta realizētāji uzskata, ka ekonomiskais efekts no ekspluatācijā esošo "T3M" tramvaju vagonu nomaiņas ar jaunajiem zemās grīdas tramvajiem veido 185 tūkstošus latu. Valsts budžets jau no pirmās partijas - 20 tramvaju - ražošanas saņems 2,46 miljonus latu, bet pilsētas budžets - 1,508 miljonus latu. Rīgas dome un RVR pērn parakstīja savstarpējās sadarbības memorandu, kas paredz jauna zemās grīdas eksperimentālā tramvaja izgatavošanu. RVR memorandā apņēmās no savas puses segt visus ar jaunā tramvaja modeļa izgatavošanu saistītos izdevumus, savukārt Rīgas dome tramvaja izstrādē solīja iesaistīt savus speciālistus, lai tādējādi sadarbojoties panāktu tieši Rīgai piemērotāko risinājumu. Minētajiem tramvajiem ir ļoti zema grīda - tā no sliežu klājuma atrodas 350 milimetru augstumā, savukārt tagadējo tramvaju grīdas augstums ir 900 milimetri. Līdz ar to tiks atvieglota iekāpšana un izkāpšana pasažieriem, tādēļ samazināsies tramvaja stāvēšanas laiks pieturvietās, kas savukārt aptuveni par pusotru reizi palielinās līnijas pārvadāšanas spēju. Jaunais tramvajs patērēs par 20% līdz 30% mazāk elektroenerģijas nekā pašreizējie, kā arī tā kalpošanas laiks palielināsies līdz pat 25 gadiem, savukārt pašreizējo tramvaju kalpošanas laiks ir 16 līdz 18 gadi. RVR padomju laikā jau tika uzkrāta plaša pieredze tramvaju ražošanā - kopumā bijušās savienības teritorijā RVR saražoja vairāk nekā 7,5 tūkstošus tramvaju vagonu, 20,3 tūkstošus elektrovagonu un vairāk nekā 19 tūkstošus dīzeļvilcienu. "Rīgas vagonbūves rūpnīcas" lielākais akcionārs ir holdinga kompānija "Felix" - 74,26%, bet "Vairogs K" pieder 24,75% RVR akciju. TTP vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsēta. Paslepus privatizētas Vecrīgas ēkas NRA 03/13/03 Viena no pirmsvēlēšanu laikā slepeni privatizācijai gatavotajām Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) bilancē esošajām Vecrīgas ēkām, par spīti sabiedrības sašutumam, pēdējā Andra Bērziņa valdības sēdē 7. novembrī tomēr ir paklusām nodota privatizācijai. Ar Ministru kabineta rīkojumu ēku Grēcinieku ielā 8 ir paredzēts pilnībā atsavināt par labu ēkas nomniekam SIA Kvanta AB. VNĪA līdz šim brīdim to gan nav pildījusi, Neatkarīgajai sacīja VNĪA ģenerāldirektora vietas izpildītāja partijai Jaunais laiks simpatizējošā Sandra Bukane. Neatkarīgā jau rakstīja, ka īsi pirms vēlēšanām Latvijas sabiedrību šokēja fakts - aizejošās valdības gaiteņos slepeni tiek gatavota VNĪA bilancē esošo vērtīgāko Rīgas ēku privatizācija. Jaunais laiks šo procesu pasludināja par kārtējo privatizāciju par sviestmaizi, pamatīgi ceļot savu reitingu sabiedrības acīs. A. Bērziņa valdība nobijās, saraksti ar privatizācijai gatavotajām ēkām Ministru kabineta apritē tā arī neaizgāja tālāk par valsts sekretāru sanāksmi, un šajā jautājumā iestājās klusums vairāku mēnešu garumā. Ēkas Grēcinieku ielā 8 privatizācijas shēma tomēr bija sarežģītāka un juridiski smalkāka nekā pārējiem slepeno privatizācijas sarakstu objektiem, kurus Tautas partijas tolaik vadītās Finanšu un Ekonomikas ministrijas gluži vienkārši plānoja izņemt no VNĪA pamatkapitāla. Šo smalko metodi varētu dēvēt par privatizāciju bez konkursa un uz nomas līguma pamata, ar vairāku pakāpeniski pieņemtu lēmumu palīdzību apejot valdības tiesības reāli izšķirt valsts īpašuma likteni. Neatkarīgās rīcībā nonākušie dokumenti liecina: VNĪA valde pērnā gada 16. augustā, balstoties uz līdzšinējā ēkas Grēcinieku ielā 8 nomnieka SIA Kvanta AB veiktajiem ieguldījumiem ēkas atjaunošanā, principā nolēma akceptēt nomnieka priekšlikumu par ēkas daļas atsavināšanu, uz ēkas pamata nodibinot valsts un Kvantas AB kopīpašumu. Šis lēmums gan tika nosūtīts izvērtēšanai Finanšu ministrijai, kam nekādas iebildes neradās. Rezultātā 23. augustā VNĪA valde, proti, šobrīd atstādinātais ģenerāldirektors Kalvis Bricis, S. Bukane, I. Ziedonis un N. Saminskis, ir draudzīgi nobalsojuši par vienošanās projektu ar Kvantu AB, ka daļa no tās ieguldījumiem kalpo par pamatu ēkas daļas atsavināšanai, bet daļa - nomas maksas dzēšanai. Lēmumu par atbilstošu Latvijas likumdošanai atzinis arī VNĪA pieaicinātais Andra Grūtupa juridiskais birojs, teica S. Bukane. 26. augustā Kvantai AB tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz līdz tam valstij piederošo īpašuma daļu - 48843/265582 domājamām daļām kopumā 8247 latu kadastrālajā vērtībā. Saprotams, ka kadastrālā vērtība tik ekskluzīvā Vecrīgas vietā - blakus Pētera baznīcai - ir nesalīdzināmi zemāka par nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Neatkarīgās aptaujātie juristi VNĪA valdes līmenī pieņemto lēmumu par valstij piederošas ēkas daļas faktisku privatizāciju nosauca par klaju bezkaunību un likumīgās lēmumu pieņemšanas procedūras ignorēšanu. Pēc būtības esot notikusi valsts nekustamās mantas atsavināšana, pārkāpjot likuma Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību 5. pantu, kurš noteic, ka valsts nekustamās mantas atsavināšana var notikt tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata. Likums nav pilnvarojis VNĪA amatpersonas ar savu lēmumu noteikt, kurš īpašums vai tā daļa tiks atsavināta un kādā kārtībā. Tā kā daļa no Kvantas AB ieguldījuma jau tika ieskaitīta tās nomas maksā, tai papildus piešķirot arī īpašuma tiesības, iespējams, ticis pārkāpts arī likuma par Par valsts un pašvaldību mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu S. Bukane atzina, ka arī viņai, balstoties uz juristu atzinumiem, bijušas aizdomas par abu minēto likumu pārkāpšanu, bet, tā kā Finanšu ministrijas kā augstākstāvošas institūcijas atzinums ir bijis pozitīvs, valdes sēdē viņa tomēr balsojusi par attiecīgo vienošanos ar Kvantu AB. Viņa nevarēja atbildēt uz jautājumu, tieši kurš VNĪA darbinieks ir virzījis, iespējams, nelikumīgo lēmumu, atzīstot, ka "zināma interese bija vērojama" no Kalvja Briča puses. Ar to gan stāsts nebeidzās. Jautājums par ēkas Grēcinieku ielā 8 likteni jau pēc dažām dienām - 30. augustā - uzpeldējis no jauna, jo Kvanta AB iesniegusi lūgumu par tai vēl nepiederošās daļas nodošanu privatizācijai uz tās ieguldījumu pamata. Absurdākais, ka šoreiz lēmumu par Kvantas AB iesnieguma tālākvirzīšanu nav pieņēmusi pat VNĪA valde. Kā stāstīja S. Bukane, dokumentu ar savu vīzējumu izskatīšanai Finanšu ministrijā vienpersoniski nosūtījis K. Bricis. Izejot cauri Finanšu ministrijas un Ministru kabineta apritei, Kvantas AB lūgums dīvainas sagadīšanās pēc tieši A. Bērziņa valdības pēdējā darba dienā - 7. novembrī - tika akceptēts Ministru kabinetā. Tajā brīdī Kvanta AB uz ēku jau pretendējusi, balstoties uz it kā veikto ieguldījumu 170 179 latu apmērā. Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tik dīvaina lēmumu pieņemšanas shēma VNĪA bijusi ierasta. Aģentūras valdei vecās valdības laikā lēmumu pieņemšanā bijusi tikai balsošanas mašīnas funkcija; faktiski VNĪA esot saimniekojis Tautas partiju pārstāvošais valsts pilnvarnieks Normunds Luste un finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Tas gan neizskaidro, kāpēc valdes locekļi, arī tagadējā ģenerāldirektora vietas izpildītāja, iepriekš ir klusējuši, pat par spīti acīmredzamām nelikumībām. Pasniegtas gada balvas literatūrā NRA 03/14/03 Vakar Latviešu biedrības namā pasniedza gada balvas par labākajiem šī gada sniegumiem literatūrā. Mūža balvas par ieguldījumu literatūrā saņēma Vizma Belševica un Paulis Kalvs. V. Belševica un P. Kalvs godalgoti par cittautu literatūras darbu tulkojumiem latviešu valodā. Gada balvu literatūrā saņēma Guntars Godiņš par igauņu tautas dziesmu Ozols auga Debesīs atdzejojumu, Laima Muktupāvela - par romānu Šampinjonu derība, Pēteris Jankavs - par Erika Josnesa Hansena Vēstījumi par sargāšanu tulkojumu, Jānis Baltvilks - par dzejoļu krājumu Saule met loku, bet Inese Zandere - par dzejoļu krājumu bērniem Iekšiņa un āriņa, kurš uzvarēja arī Preses nama izludinātajā konkursā Preses nama grāmata. Savukārt Ludmilai Sproģei un Verai Vāverei gada balva piešķirta par salīdzinošās literatūrzinātnes pētījumu Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras - sudraba laikmets. Šogad izvirzīta jauna nominācija - Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balva izdevniecībām draudzīgākajam autoram. To pasniedza dzejniekam, filozofam Robertam Mūkam, kurš piecu gadu laikā izdevis astoņas grāmatas. Savukārt Latvijas Rakstnieku savienība balvu pasniedza izdevniecību Tapals un Nordik direktoram Jānim Juškam, kas izdevis Imanta Ziedoņa Kopotus rakstus un sācis darbu pie Knuta Skujenieka Kopotu rakstu izdošanas. Mūža balva ir Ls 1000 pēc nodokļu nomaksas, bet gada balva literatūrā ir Ls 500 pēc nodokļu nomaksas. Pērn gada balvu literatūrā par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā tika piešķirta Andrejam Eglītim. Vēl mūža balvu saņēma čehu tulkotājs Radegasks Paroleks - par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu. Gaismas pils likums nonāk Saeimā NRA 03/14/03 Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas jauno likumu, kas maina projekta uzraudzīšanas kārtību. Visvairāk iebildumu saņemts pret LNB atbalsta fonda pārstāvju izslēgšanu no projekta uzraudzības padomes. To kritizēja gan fonda pārstāvji, arī bijusī kultūras ministre Kārina Pētersone, gan vakar opozīcijā esošās Tautas partijas deputāts, bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Kā ziņots, valdība nolēma no uzraudzības padomes izslēgt arī Kultūras ministrijas un LNB pārstāvjus, lai nepieļautu interešu konfliktu. Tādējādi padomes locekļu skaits samazināts no deviņiem līdz pieciem cilvēkiem. Lai LNB projekta īstenošanu saskaņotu ar likumu par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām un nepieļautu, ka projekta pasūtītājs un izpildītājs reizē ir arī uzraugs, projekta izpildes uzraudzību turpmāk uzticēs Iepirkumu uzraudzības birojam. Arī to kritizēja G. Bērziņš, sakot, ka tādējādi valdība izvairās no atbildības par šo projektu. Neefektīva esot arī plānotā LNB finansēšanas sistēma, kas paredz lielu valsts līdzekļu akumulēšanu. LNB projekta īstenošanai nepieciešami 80-90 miljoni latu. Kā ziņots, atzīstot līdzekļu uzkrāšanu par neefektīvu valsts naudas izmantošanas veidu, valsts kontrolieris Raits Černajs pagājušonedēļ valdībai piedāvāja apsvērt iespēju projektam piesaistīt privātos līdzekļus, slēdzot koncesijas līgumus. LNB projektu atbalsta arī UNESCO, kas piedalīsies līdzekļu vākšanā, vēršoties pie organizācijas dalībvalstīm. Gaismas pils jāuzceļ līdz 2008. gada 18. novembrim. Valdība akceptē četru jaunu dabas parku veidošanu BNS 03/18/03 Valdība otrdien akceptēja četru jaunu dabas parku izveidošanu. Grozījumi noteikumos par dabas parkiem paredz veidot Bernātu un Papes dabas parkus Liepājas rajonā, Ragakāpas dabas parku Jūrmalā, kā arī Rāznas dabas parku, kas aptvers Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas rajonu. Papes dabas parku veidos uz jau esošu liegumu "Nidas purvs" un "Pape" bāzes. Teritorija iekļauta starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Bernātos un Ragakāpā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu no dabas lieguma mainīs pret dabas parku, lai teritorijā būtu iespēja arī saimniekot un attīstīt atpūtas un tūrisma sfēru. Rāznas dabas parku veido pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas. Vides ministrija norādīja, ka dabas parku izveidošana nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzības statusu bioloģiski vērtīgām dabas teritorijām, kuru aizsardzību paredz Eiropas Savienības direktīvas. Šīs teritorijas paredzēts iekļaut "Natura 2000" Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Šobrīd valsts aizsardzības statuss noteikts 22 dabas parkiem, kas aizņem 1,3% no Latvijas teritorijas. Atklās izstādi 'Es par mieru' BNS 03/13/03 Akciju izstādi "es par mieru" atklās 15.martā Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls", pavēstīja akcijas rīkotāji. Pirms vairākām nedēļām domubiedru grupa "es par mieru" aicināja Latvijas iedzīvotājus sūtīt un nest savas, savu bērnu un mīļoto cilvēku fotogrāfijas uz Doma baznīcu, fotogrāfiju otrā pusē uzrakstot "es negribu karu". Pēc akcijas rīkotāju domām, dzīvu Latvijas cilvēku acis varētu pamodināt politiķu iztēli. "Varbūt viņiem kļūs neērti. Bet, ja arī nekļūs, mēs vismaz nebūsim stāvējuši malā un noskatījušies, kā pasaule, militāristiem un prezidentiem braši salutējot, ripinās pretī savam galam," stāstīja akcijas rīkotāji. Akcijas laikā Doma baznīcā saņemtas daudzas fotogrāfijas, bērnu zīmējumi ar parakstiem, dzejoļi, kādas sievietes atnesta dievmātes ikona un pat vēl nedzimuša bērniņa ultrasonogrāfijas attēls. Ap 2000 cilvēku akcijas laikā parakstījušies Doma baznīcā, jau vairāk nekā 20 400 savu viedokli pret karu izteikuši mājas lapā http://www.esparmieru.lv/. Akcijā savāktos parakstus plānots nosūtīt Latvijas augstākajām amatpersonām, tajā skaitā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Einaram Repšem, ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei, aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, kā arī ASV un to atbalstošo valstu vēstniekiem. Savu noraidošo attieksmi pret iespējamiem kara draudiem Irākā izteikuši vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp aktieris Gundars Āboliņš, mūziķi Linda Leen, Kaspars Dimiters, Aldis Hofmanis, jurists Aivars Borovkovs, žurnālisti Elita Veidemane un Māris Olte, uzņēmējs Viesturs Koziols un citi. Rīgā 16 tūkstoši suņu BNS 03/15/03 Pērn Rīgā uzskaitīti gandrīz 16 000 suņu, bet ikgadējā suņu turēšanas nodeva samaksāta par nedaudz vairāk kā 14 000 cilvēka četrkājaino draugu, informēja Rīgas domes Vides departaments. Pēc namu pārvalžu informācijas, Rīgā pērn bija uzskaitīti 15 983 suņi, nodeva samaksāta par 14 048 suņiem un 341 nozaudēts dzīvnieka reģistrācijas žetons. Pērn izsniegti 2834 šādi reģistrācijas žetoni. Žetonu izgatavošanai no departamenta līdzekļiem iztērēti 4935 lati, bet veterinārārstiem un klīnikām par žetonu izsniegšanu un suņu potēšanu samaksāti 5547 lati. SIA "Dienests" par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu saņēma 28 690 latu, bet suņu sterilizācijai dzīvnieku patversmē iztērēti 1000 latu. Departaments arī apmaksāja dzīvnieku sterilizāciju un iemidzināšanu, ja dzīvnieku īpašnieki bija maznodrošinātie, kopumā šiem mērķiem iztērējot 5220 latu. Rīgā pulcēsies simtiem Eiropas kaķu BNS 03/15/03 Ikgadējā Kaķu mīļotāju kluba "Rēbuss" rīkotā starptautiskā kaķu izstāde Zelta Boulinga centrā 15. un 16. martā pulcēs vairāk nekā 230 kaķus un viņu saimniekus no vairākām Eiropas valstīm, pastāstīja izstādes sekretāre Vineta Svikša. Izstādē šogad savu mīluļu dalību apstiprinājuši 230 kaķu saimnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas. Būs pārstāvētas gan jau zināmās kaķu šķirnes - persieši, siāmieši, burmas, britu īsspalvainie un citi. Izstādes apmeklētājiem šogad būs iespēja iepazīt arī Latvijā mazāk zināmu šķirņu pārstāvjus - Amerikas sprogausu kaķus, sfinksas, ragdollus un manksus. Izstādes laikā notiks arī kaķu konkursi, un dalībniekus vērtēs ekspertu žūriju, kurā būs pārstāvji no Austrijas, Latvijas, Somijas, Krievijas un Čehijas. Labākie tiks noteikti ne tikai šķirņu, bet arī vecuma grupās - kaķēni, juniori, atklātās klases dalībnieki, čempioni, starptautiskie čempioni, lielie starptautiskie čempioni un Eiropas čempioni. Abās izstādes dienās ap plkst16. tiks noteikti dienas un izstādes labākie kaķi. Vineta Svikša norādīja, ka izstādes laikā kaķu saimniekiem būs iespējas gūt daudz informācijas par to, kā pareizi kopt, barot un saprasties ar saviem lolojumiem. Starptautiskā kaķu izstāde 15. un 16. martā "Zelta Boulinga Centrā" būs atvērta skatītājiem no plkst 10. līdz 17. Ieejas biļešu cena pieaugušajiem būs viens lats, bet bērniem un pensionāriem - 50 santīmu. Nedēļas nogalē redzēts pirmais tauriņš LETA 03/17/03 Pagājusī nedēļas nogale Latvijā bijusi šogad vissiltākā, gaiss vietām sasilis līdz plus 10 grādiem, un Salaspilī svētdien esot redzēts pirmais tauriņš, ziņo vēstkopa "meteolv". Vissiltākais bijis Latvijas centrālajā daļā, kur saule arī svētdien spīdējusi gandrīz visu dienu. Pēcpusdienā Rīgas, Ogres, Bauskas un Jelgavas rajonā gaiss sasila līdz plus 9, vietām līdz plus 10 grādiem. Šonedēļ būs nepastāvīgi laika apstākļi - lietus un stiprs vējš mīsies ar saulainām dienām, bet gaiss kļūs vēsāks, pastāstīja Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrā. Naktī valsts austrumos gaiss var atdzist pat līdz mīnus 12, mīnus 17 grādiem. Paredzams, ka nedaudz siltāks kļūs nākamsvētdien. Saulīte spīd, putniņi čivina, ir samērā silts (ap +7oC), bet sniegpulkstenīši kā nezied, tā nezied. Laikam jau tāpēc, ka naktis vēl ir aukstas, bet tas siltums, kas ir pa dienu, nespēj vēl atkausēt zemi... ta- ču koku zaros gan jau parādījušies pirmie pavasara vēstneši – pumpuriņi. Savukārt vītolu zarus rotā pelēcīgie, pūkainie pū- poliņi. Un gan jau pavisam drīz uz- ziedēs arī pirmās puķītes... Anda