K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 291: 2003. g. 20. - 26. marts Brīvības pieminekļa pakāji noklāj ar ziediem LETA 03/25/03 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā otrdien, Brīvības pieminekļa pakāje tika noklāta ar ziediem. Piemiņas ceremonijā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, sagaidot gājienu no Okupācijas muzeja, kurā gāja valsts augstākās amatpersonas, represētie, politiķi, nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un iedzīvotāji. Piemiņas ceremonijas laikā tika nolasīta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa, atmiņās dalījās arī politiski represētie. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, visā Latvijā tiek pieminēti 1949.gada notikumi, kad laikā no 25.marta līdz 28.martam 33 vilcienu ešelonos uz "specnometinājuma" vietām, galvenokārt Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem, tika izsūtīti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem. Latvija pievienojas ES pozīcijai par Irāku Diena 03/22/03 Latvija atbalsta Eiropas Savienības valstu ceturtdien pieņemtajā kopīgajā pozīcijā par Irāku pausto uzskatu, ka pēc kara beigām šīs valsts atjaunošanā ANO ir jāierāda centrālā vieta, piektdien pēc darba pusdienām ar ES valstu un valdību vadītājiem sacīja premjers Einars Repše (JL). Līdzīgas pozīcijas piektdien pauda arī citas ES kandidātvalstis, kas debatēs par Irāku līdz šim atbalstījušas ASV un Lielbritāniju, vairākumā gadījumu solot arī konkrētu militāru atbalstu uzbrukumam Irākai. Briseles sanāksmes oficiālā darba kārtība par ekonomiskās politikas mērķiem, kas 2010.gadā ES ļautu kļūt par konkurētspējīgāko ekonomisko lielvaru pasaulē, piektdien palika pilnīgā Irākas diskusiju ēnā. E.Repšem, kam šī bija pirmā vizīte Briselē kopš stāšanās valdības vadītāja amatā, vēl bija atsevišķa tikšanās ar ES paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu. Komisārs pēc īsās tikšanās pauda pārliecību, ka Latvija varēs laikus izpildīt visus ES uzņemšanas sarunās dotos solījumus. Kā Diena jau ziņoja, mēneša sākumā Latvija no Eiropas Komisijas saņēma aizrādījumus par sarunās doto solījumu nerespektēšanu piecās ES likumdošanas jomās. Premjers pēc sarunas ar G.Ferhoigenu solīja, ka “valdība ar pilnu apņēmību šīs dažas tehniskās problēmas centīsies novērst”. Likumprojektu par Irāku vētī līdz naktij NRA 03/20/03 Saeimas ārkārtas sēdē lēmumprojekta par Latvijas līdzdalību militārajās operācijās pret Irāku izskatīšana ieilga līdz vēlam vakaram. Pirms pirmā lasījuma to vēl nodeva izskatīšanai komisijās. Līdz laikraksta nodošanai lēmumu otrajā - galīgajā lasījumā vēl nepieņēma. Lēmumprojekts par Latvijas rīcību karā pret Irāku paredz, ka Latvija iesaistīsies Sadāma režīma atbruņošanā, nosūtot uz Irāku nelielu skaitu speciālo vienību karavīru, kas neiesaistītos tiešā karadarbībā, bet piedalītos operācijas otrajā fāzē. Svarīgākais strīdus objekts lēmumprojektā bija par formulējuma mīkstināšanu, kurš paredz dalību miera uzturēšanas operācijās. Lēmumprojektā paredzēts Ministru kabinetam (MK) uzdot, “ja nepieciešams, nosūtīt uz Irāku humāno palīdzību, kā arī iesaistīties Irākas atjaunošanā un totalitārisma seku likvidēšanā”. MK pilnvaros nodrošināt Latvijas vienības Irākā finansēšanu un gatavību piedalīties starptautiskajā operācijā, vēsta LETA. Ja karš nebūs novēršams, Latvija atbalstīs ANO Drošības padomes 2002. gada 8. novembra 1441. rezolūcijas izpildi. Latvija, pamatojoties uz likumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanās starptautiskajās operācijās, atļaus NBS spēku vienībai piedalīties starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku sastāvā. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas frakcijas paziņojumā pirms sēdes uzsvēra, ka neatbalsta NBS iesaistīšanos militārajās operācijās. ZZS paskaidro, ka militārā konflikta gadījumā Latvijas līdzdalība pieļaujama, tikai likvidējot konflikta sekas, iesaistot profesionāļus pēc brīvprātības principa. ZZS norāda nepieciešamību valdībai uzdot izstrādāt rīcības plānu iespējamā valsts apdraudējuma gadījumā, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus. Tautas saskaņas partija sliecās atbalstīt ZZS nostāju. Saeimas ārkārtas sēde vakar sākās ar premjera Einara Repšes skaidrojumu tautas priekšstāvjiem, kādēļ diktators Sadāms Huseins ir jāatbruņo un kādēļ Latvijai ir jāsniedz praktiska palīdzība šā mērķa sasniegšanai, ar aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska skaidrojumu - kādus speciālistus no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) Latvija var piedāvāt. Ārlietu ministre Sandra Kalniete centās atspēkot spekulācijas, ka Latvijas nostāja ir pretēja ES viedoklim: “Neesam ne ASV, ne Eiropas pusē, mūsu nostāja ir tieši veicināt ASV un ES vienotību”. Vīķe-Freiberga: Latvijas iesaiste Irākas atbruņošanā ir likumīga LETA 03/20/03 Latvija politiski atbalsta patlaban notiekošo militāro operāciju Irākas atbruņošanai, un mūsu valsts iesaiste starptautiskajā koalīcijā kopā ar Amerikas Savienotajā Valstīm (ASV) ir likumīga, nav pretrunā ar Latvijas Satversmi un ANO statūtiem. To šodien telefonsarunā tiešraidē telekompānijai "Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT) pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Kā uzsvēra valsts vadītāja, šī pozīcija izriet no Latvijas vēlmes iestāties NATO aliansē un "paturēt transatlantisko saiti kā nopietnu elementu Latvijas un Eiropas drošībai". "Mūsu visu drošības labad jāpanāk, ka tādi diktatori kā Huseins gadiem ilgi neturpinātu izaicināt pasaules sabiedrību, ignorējot tās izvirzītās prasības," teica Vīķe-Freiberga. Kā uzsvēra prezidente, šonakt sākusies karadarbība Irākas atbruņošanai ir nepieciešama Irākas vadītāja Sadama Huseina paša pieņemto lēmumu dēļ. Kā atgādināja Vīķe- Freiberga, pagājušā gada 8.novembrī ANO Drošības padome ar rezolūciju brīdināja Irāku, ka jāizpilda virkne prasību, pretējā gadījumā iespējamas nopietnas sekas, un tagad tās īstenojas. "Man kā cilvēkam ir ļoti žēl redzēt, ka esam nonākuši pie karadarbības," sacīja prezidente. Vīķe-Freiberga norādīja, ka "likteņa ironijas dēļ" šī ir diena, kad viņa dodas valsts vizītē uz Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pilsētu Vismāru, kurā 1945. gada 8.maijā prezidente bijusi lieciniece Otrā pasaules kara darbības beigām. "Toreiz es redzēju, kādu cenu samaksāja vācu tauta par tiem lēmumiem, ko bija pieņēmis viņu diktators Ādolfs Hitlers. Viņa valdīšanas nogāšana un viņa darbības apstādināšana diemžēl prasīja arī civiliedzīvotāju upurus - tas ir neizbēgami jebkādā militārā akcijā. Bet, ja mēs tagad tos izsveram pret tiem neskaitāmajiem upuriem, ko viņa necilvēcīgā rīcība iepriekš bija prasījusi, tad ir saprotams, ka viņa apturēšana bija nepieciešama un bija attaisnojama," sacīja Vīķe-Freiberga. Prezidente norādīja, ka šobrīd pasaule ir nonākusi līdzīgā situācijā. "Varam tikai cerēt un lūgt Dievu, lai Irāka tiktu pēc iespējas ātrāk atbrīvota un atbruņota," norādīja prezidente. Vīķe-Freiberga arī atzinīgi novērtēja Saeimas lēmumu iesaistīt Latvijas militārās vienības miera uzturēšanas un humanitārajās misijās Irākā. "Šobrīd mums ir rīcībspējīgi, skaitliski ierobežoti militārie speciālisti, to starpā militārās medicīniskās vienības un sapieri. Tie ir tie paši spēki, ko mēs jau vairāku gadu garumā esam sūtījuši uz Kosovu un Afganistānu," sacīja Vīķe-Freiberga. Līdz ar Saeimas lēmumu "Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas nr.1441 izpildei" Latvija ir pievienojusies starptautiskajai koalīcijai Irākas atbruņošanai, pausts Ārlietu ministrijas (ĀM) šodien izplatītajā paziņojumā. "Mēs atbalstam koalīcijas valstu karavīrus, kuri, riskējot ar savām dzīvībām, novērš draudus mieram un starptautiskajai drošībai," pauž ĀM. ĀM uzsver, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir novērst draudus, ko rada Sadama Huseina rīcībā esošie masu iznīcināšanas ieroči. Divpadsmit gadus ilgušie centieni atbruņot Huseina režīmu mierīgā ceļā ir bijuši neveiksmīgi, tādēļ šobrīd ir uzsākta karadarbība Irākā. Kā informē ĀM Preses centra nodaļa, ANO Drošības padomes rezolūcijas ignorēšana nav pieļaujama, jo tā grauj ANO autoritāti un pastāvošo starptautiski tiesisko kārtību. Pēc ĀM informācijas, kopš 1990.gada ANO Drošības padome ir pieņēmusi 17 rezolūcijas, pieprasot Irākas atbruņošanos un sadarbību ar ANO. Savukārt 2002.gada 8.novembrī ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma 1441.rezolūciju, piedāvājot Huseinam pēdējo iespēju izbeigt 12 gadus ilgo konfrontāciju ar starptautisko sabiedrību un labprātīgi un bez ierunām pildīt ANO DP prasību pilnīgi atbruņoties. "Tikai un vienīgi Irākas režīms ir atbildīgs par savas rīcības sekām," pauž ĀM. Latvija uzskata par nepieciešamu veikt visu iespējamo, lai karadarbības rezultātā ciestu pēc iespējas mazāk civiliedzīvotāju. Latvija paredz arī sniegt humāno palīdzību Irākas iedzīvotājiem un piedalīties šīs valsts atjaunošanā un demokratizācijā. Kā sacīts ĀM paziņojumā, Latvija pauž nožēlu, ka Huseina režīms ir polarizējis starptautisko sabiedrību, izslēdzot tālākus diplomātiskus centienus atrisināt situāciju. Latvija atbalstīs arī Apvienoto Nāciju Organizācijas iesaisti pēckonflikta Irākas atjaunošanā un demokrātiska režīma izveidē Irākā. "Esam pārliecināti, ka aktīva Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcība Irākā pēc militārās darbības izbeigšanās nostiprinās Apvienoto Nāciju Organizācijas autoritāti starptautiskajā sabiedrībā," informē ĀM. Dramatiski krīt prezidentes popularitāte Diena 03/26/03 Kopš janvāra dramatiski krities populārākās valsts amatpersonas Vairas Vīķes-Freibergas reitings, ko sociologi skaidro ar ASV atbalstošo Latvijas nostāju Irākas krīzē, kam prezidente bijusi viena no redzamākajām aizstāvēm. Latvijas nostājas iespaidu uz amatpersonu reitingiem apliecina arī fakts, ka nākamie divi lielākie zaudētāji Latvijas faktu (LF) aptaujā bijuši ārlietu un aizsardzības ministri. "Amatpersonu atbalsts ASV un līdz ar to karam, kas bija krasā pretrunā ar sabiedrības viedokli, nevarēja nepalikt bez sekām," teica LF vadītājs, sociologs Aigars Freimanis. Prezidentes reitings janvārī bija 69,9 procenti, februārī tas bija kritis līdz 62,1 un martā - jau līdz 46,3 procentiem. Nekad nav bijis tik daudz cilvēku, kas V.Vīķes- Freibergas darbību vērtē negatīvi. "Stabilais reitings beidzot ir sakustējies - vai imunitāte ir beigusies, vai kas cits," teica A.Freimanis. Prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga norādīja, ka situācijā neredz nekā traģiska un arī agrāk bijuši gadījumi, kad valsts galvai nācies pieņemt nepopulārus, bet nepieciešamus lēmumus, piemēram minot izmaiņas vēlēšanu un valsts valodas likumā. "Ja prezidente ņemtu vērā tikai reitingus un viņai nebūtu citu vērtību, viņa nevarētu vadīt valsti," teica A.Rozenberga. Aptauja rāda, ka martā reitingu samazināšanās skārusi lielāko daļu politiķu un ministru. Valdībā populārākais ir iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL), bet nepopulārākā statusu saglabājis premjera atlaistais veselības ministrs Āris Auders (JL). Arī premjera Einara Repšes (JL) reitings arvien ir negatīvs. Diskusija par konfliktu Irākā šķir domubiedrus Diena 03/21/03 Diskusijas par un pret Latvijas atbalstu ASV karam Irākā sašķēlušas arī domubiedrus politikā. Trešdien, kad Saeima lēma par Latvijas līdzdalību starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, Tautas partijas frakcija izteica aizrādījumu Jānim Lagzdiņam, kas pretēji frakcijas lēmumam nobalsoja par valdības iesniegtā lēmuma projekta nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā. Savukārt akcijas Es par mieru iniciatori - reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks un dziesminieks Kaspars Dimiters - pauduši vilšanos savos agrākajos draugos no Latvijas Pirmās partijas, kuras vadošie politiķi izteikuši atbalstu ASV nostājai. Pretrunas abos politiskajos spēkos ir dažādu motīvu diktētas. LPP gadījumā runa ir par viedokļu atšķirību agrāko domubiedru vidū. Savukārt TP būtībā atbalsta ASV nostāju Irākas krīzes gadījumā, ko apstiprina arī tās pozitīvais balsojums par Saeimas lēmumu galīgajā redakcijā. Pretēji premjera Einara Repšes (JL) lūgumam neizmantot šo jautājumu iekšpolitiska rakstura diskusijām TP tomēr to darīja, lai uzsvērtu valdības neprofesionalitāti lēmuma sagatavošanā un parādītu savu lomu situācijā, kad svārstījās koalīcijā esošā Latvijas Zaļā partija. J.Lagzdiņš Dienai trešdien sacīja, ka, viņaprāt, šis nebija taktiskām spēlēm piemērots brīdis un TP nevarēja riskēt, neatbalstot projekta nodošanu komisijām - ja koalīcija par to nebūtu varējusi nodrošināt vairākumu, “sabiedroto ASV acīs Latvija parādītos kā neprognozējams partneris”. Trešdien izskanēja ziņa, ka J.Lagzdiņš ir brīdināts par izslēgšanu no frakcijas, bet ceturtdien ne viņš, ne TP līderis Atis Slakteris vairs par to nevēlējās runāt. Situācija TP nebija saistīta ar atšķirīgu attieksmi pret konfliktu Irākā, bet gan ar frakcijas disciplīnu, jo “būt vienotiem mums ir pierasta lieta”, sacīja TP preses sekretārs Arno Pjatkins. Var secināt, ka kolēģa brīdināšana izrietēja no bažām, ka var sākties partijas šķelšanās. Tomēr arī debatēs sēdē TP deputātu uzskati bija dažādi, piemēram, Aleksandrs Kiršteins, paziņojot, ka nav viedokļu atšķirības par nepieciešamību atbruņot Irākā valdošo režīmu, uzsvēra, ka tam jānotiek saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kuras, viņaprāt, ASV pārkāpj. Atšķirīga pozīcija jautājumā par konfliktu Irākā šķir arī LPP politiķus un tās agrākos atbalstītājus. Ne tikai Ē.Stendzenieks un K.Dimiters, bet arī mācītājs Guntis Dišlers un atbalstītāji Latvijas Kristīgajā akadēmijā bija pret atbalstu karam. “Līdz ar kara pieteikumu Irākai mūsu valstij kā “koalīcijas” partnerei būs jārēķinās ar sekām, kas nekādā ziņā neizteic Latvijas tautas vēsturisko izvēli XXI gadsimta sākumā, bet gan sniedz cinisku liecību par politiskās varas atrautību no tautas,” teikts Kristīgās akadēmijas izplatītajā vēstulē, ko trešdien deputātiem dalīja pie ieejas Saeimā. Šajās dienās LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons esot saņēmis gan anonīmus brīdinājumus, gan sev neglaimojošu telefona īsziņu no sava krustdēla, K.Dimitera dēla, bet LPP frakcijas priekšsēdētāja Oskara Kastēna teiktā fragmentus no intervijas TV Panorāmā dziesminieks izmantojis interneta audioklipā. Tiesa, kad jurists Aivars Borovkovs to dēļ O.Kastēnu žurnālā Privātā Dzīve nosauca par nelieti, Ē.Stendzenieks LPP frakcijas vadītājam atvainojies. O.Kastēna TV sacītais, ka kara rezultātā būs sabombardēti tilti, kurus latviešu būvfirmas varēs atjaunot, viņš pats uzskata par izrautiem no konteksta. Viņš attaisnojot karu kā pēdējo līdzekli pret briesmīgo un postošo režīmu. Ē.Jēkabsons izteicās, ka akcijas Es par mieru pārstāvji ir politizējušies, jo arī viņiem esot sponsori. “Viņi arī nīst tos, kas domā citādi,” secinājis Ē.Jēkabsons, uzskatot, ka garīgums nav tikai abstrakta labestība, bet uz principiem balstīta stratēģija un reālpolitika akcijas ietvaros. Juristi protestē pret Latvijas līdzdalību karā DELFI 03/19/03 Sakarā ar pieteikto militāro intervenci Irākā un Latvijas paredzēto līdzdalību tajā, Latvijas Juristu biedrības (LJB) prezidijs atzinis Latvijas plānoto piedalīšanos šajā akcijā par nelikumīgu, paziņoja LJB. "Latvijas plānotā piedalīšanās šajā akcijā ir pretrunā ar ANO Statūtiem, kuriem Latvija pievienojusies 1991.gadā, starptautiskajiem tiesību pamatprincipiem un Latvijas Republikas tiesību normām," uzskata LJB. "Viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem ir starptautisku strīdu risināšana mierīgā ceļā. ANO Statūti pieļauj militāru spēku lietot tikai divos izņēmuma gadījumos - pašaizsardzībai (ANO Statūtu 51.pants) vai gadījumā, kad apdraudēts miers un izsmelti visi diplomātiskie ietekmēšanas līdzekļi, un tikai ar ANO Drošības Padomes sankciju (ANO Statūtu 41., 42.pants). Vienpusīga militārā spēka pielietošana, kad vairākums ANO Drošības Padomes pastāvīgo locekļu ir pret militāra spēka lietošanu Irākā, jo iespējas strīda risināšanai diplomātiskā ceļā vēl nav izsmeltas un to jākonstatē tikai ANO Drošības padomei, pārkāpj ne tikai ANO Statūtus, bet arī starptautisko tiesību pamatprincipus. Latvijas Republikas Nacionālās drošības koncepcija, kuru 2002.gada 24.janvārī apstiprinājusi Saeima, nosaka, ka, īstenojot savu drošības politiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību principus un normas, neapdraudot nevienu citu valsti. Savukārt, likums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās paredz tām saņemt starptautisko organizāciju mandātus un rīkoties atbilstoši ANO Statūtiem. Paredzētā militārā akcija Irākā grauj starptautisko tiesisko kārtību un rada bīstamu precedentu starptautisko tiesību pārkāpšanai, kas nākotnē var apdraudēt pašas Latvijas drošību. LJB Prezidijs savu atzinumu dod Latvijas Republikas Saeimai un paziņo par to Starptautiskajai juristu komisijai," teikts paziņojumā. Premjers pieprasa Audera demisiju BNS 03/20/03 Pēc krimināllietas ierosināšanas par honorāra prasīšanu slimokases apmaksātai pacientei premjers pieprasīja veselības ministra Āra Audera demisiju, aģentūrai BNS apstiprināja premjerministra Einara Repšes padomnieks Dans Titavs. Krimināllietu pēc aptuveni divus mēnešus ilgas pārbaudes ierosināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Krimināllieta ierosināta par krāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Titavs pavēstīja, ka līdz jauna ministra atrašanai veselības ministra pienākumus pildīs Repše. Savukārt Auders, atbildot uz jautājumu par KNAB pārbaudes rezultātiem, BNS paziņoja: "Es ar jums negribu runāt.. neņemiet ļaunā, bet es par to nerunāšu." Audera bijusī paciente Maija Vilciņa janvārī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt Audera rīcību, pieprasot viņai 565 latu honorāru par slimokases apmaksātu operāciju. Prokuratūra iesniegumu pāradresēja KNAB. Ministrs gan noliedz, ka būtu izkrāpis naudu no Vilciņas, un apgalvo, ka pacienta nauda maksāta par privātajām konsultācijām, nevis operāciju. Pēc "honorāra lietas" nākšanas klajā opozīcijā esošā Tautas partija pieprasīja Audera demisiju, taču Saeima to neatbalstīja. Premjers apstiprina četrus mēnešus gaidīto rīcības plānu Diena 03/22/03 Nepilnu nedēļu pēc tam, kad Diena bija norādījusi, ka valdība četrus mēnešus strādā bez rīcības plāna, premjers Einars Repše (JL) ir apstiprinājis šo Ministru kabineta dokumentu. Tajā katra ministrija nosaukusi svarīgākos uzdevumus šajā gadā, norādot arī izpildes termiņu, kas daudzos gadījumos ir līdz gada beigām. Plānā arī noteikti prioritārie darbības virzieni līdz šīs Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Valsts kancelejas komunikāciju departaments informē, ka plāns atspoguļojot tikai sabiedriski nozīmīgākos darbus, lai tā izpildei varētu sekot līdzi arī sabiedrība. Ar to var iepazīties valdības mājaslapā internetā - www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabinets, Deklarācija, Rīcības plāns. Valdība 2004.gada sākumā informēšot sabiedrību par plāna izpildi. Ministrijas veicamo darbu sarakstā min gan konkrētus pasākumus, gan iecerētās izmaiņas likumos, piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sola sagatavot jaunu likumu par pašvaldībām. Satiksmes ministrija iecerējusi šogad noasfaltēt 108 kilometrus grants autoceļu, to asfaltbetona segumu atjaunojot 16 kilometru garumā, kā arī rekonstruēt 11 tiltus. Tieslietu ministrija līdz 1.novembrim gatavojas pilnībā pabeigt pāreju uz ieslodzīto profesionālo apsardzi. Labklājības ministrijai ir vairākas ieceres nodarbinātības veicināšanai. Ekonomikas ministrija līdz 1.oktobrim paredzējusi pabeigt a/s Latvijas krājbanka un Ventspils nafta valsts kapitāla daļu privatizāciju, bet SIA Lattelekom privatizāciju - pēc starptautiskās tiesvedības pabeigšanas. Prezidente nosauc krievu valodā runājošo "smago stāvokli" par mītu BNS 03/21/03 Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien publicētā intervijā Krievijas laikrakstā "Ņezavisimaja gazeta" norādījusi, ka "krievu valodā runājošo iedzīvotāju smagais stāvoklis Latvijā ir mīts". "Krievu vidū ir ļoti daudz veiksmīgu uzņēmēju. Nabagi ir gan krievu, gan latviešu, gan citu tautību cilvēku vidū, tā ir liela Latvijas problēma. Uzlabot viņu sociālo stāvokli šobrīd ir valsts prioritāte," uzsvēra Vīķe-Freiberga. "12 neatkarības gados ir izdevies atjaunot brīvību un ekonomisko neatkarību. Mēs esam veikuši daudz izmaiņu likumos, padarījuši tos liberālākus, tajā skaitā arī nacionālo minoritāšu pārstāvjiem," skaidroja prezidente. "Visas šīs izmaiņas ir ļoti stingri izvērtējusi gan EDSO, gan Eiropas Padome, gan NATO," uzsvēra Vīķe- Freiberga. Pēc viņas teiktā, normālām Latvijas un Krievijas attiecībām ir ielikti nepieciešamie pamati, tomēr abu valstu attiecībās vēl joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu. Prezidente sacīja, ka "ir daudz jautājumu, kuru risināšana stāv uz vietas - starpvaldību komisijas veidošana, Krievijas un Latvijas robežlīguma izstrāde, sadarbība muitas jomā". Pēc viņas teiktā, "progress ir manāms tikai reģionālajā sadarbībā, turklāt uzmanības vērti ir mūsu kultūras sakari". Atbildot uz jautājumu, vai Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nekļūs par pārkraušanas punktu starp austrumiem un rietumiem, kas būs atkarīgs no Krievijas naftas un gāzes, prezidente norādīja, ka nedrīkst orientēties tikai uz vienu ienākumu gūšanas avotu. "Katrai valstij ir jāizmanto savi resursi, un Latvijai tas ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Tāpēc Latvija bez tranzīta attīsta arī finanšu sektoru, augsto tehnoloģiju pakalpojumus. Ražot arī kaut ko vajag - kaut vai lauksaimniecības nozarē," teica Vīķe-Freiberga. Bijušo Jaunā laika valdes locekli saista ar sātanismu NRA 03/26/03 Partijas Jaunais laiks (JL) valdes loceklis un jaunatnes nodaļas vadītājs Lauris Šulcs šonedēļ izstājies no partijas pēc tam, kad atklājies, ka viņš ir saistīts ar interneta mājaslapu, kas satur sātanisma elementus. Šā iemesla dēļ L. Šulcs atstājis arī Ministru prezidenta palīga amatu. L. Šulcs pirmdien Saeimas frakcijas sēdē izteicis vēlmi atstāt amatus partijā un deputāti atbalstījuši viņa vēlēšanos, ziņo LETA. Pats L. Šulcs visai negribīgi komentē savas aiziešanas no partijas iemeslus - viņa pieļautie jaunības grēki nesaskanot ar JL ētikas normām, kas liedzot viņam ieņemt vēlētus amatus partijā un valsts pārvaldē. L. Šulcs bija izveidojis personīgo interneta mājaslapu, kurā sevi dēvēja par Lauri Luciferu 666, lapa, kas pašlaik ir slēgta, saturēja vēl vairākus sātanisma elementus. Lapā bija ievietots citāts no Jāņa atklāsmes grāmatas par zvēra vārdu vai viņa vārda skaitli - 666. Ar zvēru simboliski tiek domāts antikrists jeb cilvēks, kas kalpo sātanam. Skaitlis 666 tiek izmantots sātanistu rituālos. Savukārt Lucifers, kura vārdā sevi nosaucis L. Šulcs, ir eņģelis, kurš atšķēlies no Dieva. Mājaslapā sātanisma elementi bija izvietoti paralēli informācijai par L. Šulca privāto dzīvi, viņa darbību partijā un Saeimā. Piemēram, nākamā zem sadaļas Sātans ir šeit bija sadaļa Mans darba devējs, kas noved Saeimas Ārlietu komisijas mājaslapā. Lapā arī bija ievietotas fotogrāfijas, kurās L. Šulcs oficiālos pasākumos redzams kopā ar Latvijas premjeru Einaru Repši un citiem JL valdes locekļiem. Janvārī turpinājis samazināties Latvijas iedzīvotāju skaits LETA 03/23/03 Turpinoties pēdējo gadu laikā novērotajai tendencei, šā gada janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 1700. Iedzīvotāju skaita samazinājumu izraisījis gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan uz ārvalstīm izbraukušo iedzīvotāju skaita pārsvars pār Latvijā iebraukušajiem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada 1.februārī Latvijā bija 2,327 miljoni iedzīvotāju, savukārt janvāra sākumā valstī bija 2,329 miljoni iedzīvotāju. Gada laikā - šā gada februāra sākumā, salīdzinot ar aizvadītā gada februāra sākumu, - iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 17 100. Šā gada janvārī Latvijā dzimuši 1790 cilvēki, bet miruši - 3330, kā rezultātā dabiskais pieaugums bijis negatīvs - mirušo skaits par 1540 pārsniedzis dzimušo skaitu. No citām valstīm Latvijā iebraukuši un janvārī uz dzīvi apmetušies 138 cilvēki, bet Latviju pametuši - 288 iedzīvotāji. Tā rezultātā migrācijas saldo bija negatīvs - 105. Šā gada janvārī valstī reģistrētas 473 laulības. Eiropas Komisija cīnīsies par Ventspili NRA 03/24/03 Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisārs Ginters Ferheigens, vakar Briselē tiekoties ar Ministru prezidentu Einaru Repši, atkārtoti uzsvēris Eiropas Komisijas apņemšanos uzrunāt Krieviju par naftas tranzīta jautājumu Latvijā. Savukārt Krievijas vicepremjers Sergejs Hristenko vakar paziņoja, ka Ventspils osta, kas arvien biežāk tiekot minēta kā viens no virzieniem Krievijas naftas transportēšanai, nav risinājums jautājumam par Krievijas naftas eksporta potenciāla palielināšanu. “Lai noslogotu termināļus Ventspilī, būtu nepieciešams novirzīt naftas transportēšanu no citiem termināļiem, piemēram, Lietuvā,” viņš norādīja. S. Hristenko pavēstīja, ka Krievijas valdība īstenošot pasākumus naftas transportēšanas eksporta jaudu paplašināšanai, tādējādi atrisinot naftas pārpalikuma problēmu iekšējā tirgū. “Problēmām ar naftas pieņemšanas ierobežojumiem Krievijas cauruļvadu sistēmā, kādas radušās pašlaik, ir pagaidu raksturs. Tuvākajā laikā, jau aprīlī, maijā, problēmu attiecībā uz mūsu transporta iespēju ierobežošanu nebūs. Visas problēmas tiks likvidētas, atrisinot jautājumu par naftas sūknēšanas režīma izmaiņām, tas ir, mainot sūknēšanas tehnoloģijas,”, apgalvoja V. Hristenko. Otrs variants Krievijas cauruļvadu sistēmas jaudas palielināšanai, pēc viņa teiktā, paredzot naftas pārsūknēšanas staciju rekonstrukciju. Tas ļaušot palielināt Krievijas transporta sistēmas apjomus jau 2003.-2004. gadā. V. Hristenko vadītajai valdības komisijai, kas atbild par maģistrālo naftas vadu sistēmas izmantošanu, 25. martā jāpieņem lēmums par Krievijas naftas eksporta grafiku gada otrajam ceturksnim, ziņo Interfax. Komisija izlemj, kādos virzienos nafta tiks transportēta, un tieši ar tās lēmumu gada pirmajā ceturksnī tika bloķēts naftas eksports caur Ventspili. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Krievijas politologu grupa iesniegusi Kremļa administrācijai priekšlikumu paketi par Krievijas interešu nodrošināšanu Baltijas reģionā; viens no priekšlikumiem ir panākt naftas tranzīta kompleksa nonākšanu Krievijas kontrolē. Kā vienīgā alternatīva Latvijai būtu jāpiedāvā naftas plūsmas pa cauruļvadu noslēgšana uz visiem laikiem, uzskata Krievijas valdības padomdevēji. Internetā redzami gandrīz visi valsts maksājumi Diena 03/20/03 Valsts kases (VK) lapā internetā jau aptuveni divus mēnešus katrs interesents var iepazīties ar valsts iestāžu veiktajiem maksājumiem. Elektroniskā sistēma rāda ne vien katras iestādes ikmēneša darba algu fondu, bet arī to, cik un kam tās maksājušas par auto remontiem, papīru, dzeramo ūdeni, advokātu palīdzību un citām precēm un pakalpojumiem. Tomēr, aizbildinoties ar nevēlēšanos riskēt izpaust valsts noslēpuma aizsargātus izdevumus, netiek rādīts neviens Satversmes aizsardzības biroja, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju maksājums, savukārt vienotas kārtības fizisko personu saņemto maksājumu publiskošanā pagaidām neesot iestāžu dažādi iesniegto datu dēļ. Maksājumu sistēma internetā publiskota pēc premjera Einara Repšes (JL) pagājuša gada decembrī dotā uzdevuma. Visi naudas pārskaitījumi sameklējami VK interneta mājaslapā (www.vkase.gov.lv) sadaļā Maksājumi. Tur atrodami gan maksājumi, kas pārskaitīti citām valsts iestādēm, gan privātuzņēmumiem. Piemēram, redzams, ka Valsts kontrole 14.februārī par apkuri Rīgas siltumam samaksājusi 1684,47 latus, savukārt deratizācijas pakalpojumus tā pirkusi no SIA Slazds C par 17,41 latu. Ielūkojoties Saeimas maksājumos, atrodams, ka janvārī par deputāta Jura Dobeļa aviobiļeti uzņēmumam VIA Rīga pārskaitīti 705 lati, bet Borisa Cileviča aviobiļete maksājusi 329 latus. Redzams arī, par cik un no kā Saeima pirkusi medikamentus, kafiju, tēju, cukuru un konfektes, cik maksājusi T-kreklu apdruka un angļu valodas kursi. Nekāda informācija nav atrodama par Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, kā arī Satversmes aizsardzības biroja maksājumiem, lai gan ne visi šo institūciju izdevumi ir slepeni. VK informācijas drošības dienesta vadītājs Arvīds Brāļs Dienai skaidroja, ka tādā gadījumā šo iestāžu caur VK veiktie maksājumi būtu jāšķiro, kas varot radīt risku, ka nejauši tiek nopublicēta arī ierobežotas pieejamības vai slepena informācija. Savukārt premjera palīgs Dans Titavs norādīja, ka informāciju, piemēram, par Aizsardzības ministrijas ēku remontu izmaksām un citiem maksājumiem, var iegūt pašā ministrijā. Vienotas kārtības pašlaik nav to maksājumu publiskošanā, kuru saņēmējs ir privātpersona. Lai gan mājaslapā teikts, ka tie netiek publicēti saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, Diena atrada maksājumus, kuros nosaukts ne vien personas vārds un uzvārds, bet arī personas kods un bankas kartes numurs. Valsts datu inspekcijā Dienai sacīja, ka šāda situācija nebūtu pieļaujama, taču neesot arī pareizi šos maksājumus nepublicēt vispār. Datu aizsardzība nebūtu pārkāpta, ja tiktu publicēts tikai vārds, uzvārds, samaksātā summa un maksājuma mērķis. A.Brāļs, piekrītot šādam vērtējumam, skaidroja, ka pašlaik personas datu parādīšanās galvenokārt atkarīga no tā, kādu informāciju dod pašas iestādes. VK mēģinot izfiltrēt tos maksājumus, kuros parādās personas kodi, taču dažādi aizpildīto formu dēļ automātiskajai sistēmai tas ne vienmēr izdodoties. Pašlaik privātpersonas kā saņēmējs redzamas galvenokārt gadījumos, kad izmaksātas komandējumu naudas vai no to konta reizē ar algu pārskaitīti līdzekļi citiem mērķiem. To, cik kurš valsts darbinieks saņēmis algā, redzēt nevar, jo algas apkopotas kopējos sarakstos. Valdība grib liegt valsts uzņēmumiem ziedot NVO Diena 03/25/03 Šķēršļus nevalstisko organizāciju (NVO) attīstībai varētu likt likuma grozījumi, kas liedz valsts un pašvaldību uzņēmumiem ziedot NVO. Šos grozījumus likumā par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu valdības vadītāja Einara Repšes (JL) uzdevumā izstrādājusi Finanšu ministrija (FM), un pirmdien tos apsprieda Ministru kabineta (MK) komitejā. Pēc atsevišķu ministru iebildumiem, ka šādi tiks slāpēta filantropija, nolemts grozījumu izskatīšanu atlikt uz divām nedēļām, un šajā laikā īpašu uzdevumu ministra integrācijas jautājumos sekretariāts, Kultūras ministrija un NVO centrs, kas ir pret šiem grozījumiem, apņēmušies iesniegt priekšlikumu, kā ziedot NVO, novēršot iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu. Patlaban izstrādātie likuma grozījumi liedz valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pārsniedz 50%, dāvināt vai ziedot finanšu līdzekļus vai mantu. Uz privātajiem uzņēmumiem šie grozījumi neattiecas. Premjers uzskata, ka patlaban grūti izsekot, kā tiek piešķirti un iztērēti ziedotie valsts budžeta līdzekļi, tāpēc valsts un pašvaldību uzņēmumi budžeta naudu NVO nedrīkstētu ziedot paši, bet gan valsts pēc saviem ieskatiem sadalītu naudu NVO, stāsta premjera padomniece Brigita Puriņa. Šai nostājai nepiekrīt NVO centrs, un tā eksperte Zinta Miezaine skaidro - Saeima un valdība nevar zināt, kurās jomās un kurām NVO nepieciešams ziedot, tāpēc lēmums par ziedošanu jāpieņem uzņēmumiem, kas atrodas "maksimāli tuvu problēmas zinātājiem un sapratējiem". Viņa akcentē, ka vissāpīgāk šādi grozījumi skartu lauku NVO, kas saņem mazus ziedojumus, piemēram, kāds uzņēmums samaksā NVO elektrības rēķinu vai telpu īri. Par ziedojumiem NVO uzņēmumi var saņemt 85%, bet par ziedojumiem Latvijas Kultūras fondam, Bērnu fondam un Olimpiskajai komitejai - 90% ienākuma nodokļa atlaidi. 2002.gadā FM izsniegusi divas atļaujas valsts uzņēmumiem par Ls 45 000 ziedojumiem. Īpašu uzdevumu ministrs integrācijas jautājumos Nils Muižnieks saka - likuma grozījumi "bija nepieciešami tāpēc, ka gribam ierobežot lielos valsts uzņēmumus ziedot trim priviliģētām organizācijām, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Esmu pret privilēģijām, taču tāpēc vien, ka bijusi slikta valsts kontrole, nevajadzētu aizliegt NVO naudu vispār saņemt." Gan N.Muižnieks, gan NVO centrs atbalsta ziedošanas aizliegšanu lielajiem valsts monopoliem, taču ministrs ir gatavs izstrādāt alternatīvus likuma grozījumu priekšlikumus, piemēram, noteikt griestus ziedojumu apjomam. Z.Miezaine uzskata - ja valsts vēlas dalīt budžeta naudu NVO, tas jādara pēc projektu principa, kā to dara Sabiedrības integrācijas fonds, Kultūrkapitāla fonds un Vides fonds. NVO centrs MK nosūtījis vēstuli, kurā aicina pastiprināt nodokļu atlaižu piešķiršanas caurskatāmību un veicināt filantropiju rosinošo NVO likumprojektu pieņemšanu Saeimā, kur tos gatavo 2.lasījumam. Otrajā lasījumā pieņem zemes iegādes ierobežojumus LETA 03/20/03 Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Papildus septiņu gadu pārejas periodam, kurā zemes iegādes tiesības Latvijā Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un firmām tiks ierobežotas, likumā iekļauta iespēja šo termiņu pagarināt vēl uz trim gadiem, ja pēc pārejas posma būs nopietni traucējumi vai to iespējamība lauksaimniecības zemes tirgū. Lai gan sākotnēji likuma ierosinātāji vēlējās atļaut zemi iegādāties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas 10 gadus dzīvojuši Latvijā vai piecus gadus maksājuši nodokļus un trīs gadus zemi cītīgi apsaimniekojuši, šodien deputāti nolēma no šī piedāvājuma atteikties, paliekot pie pašreiz spēkā esošās redakcijas, kas neparedz nepilsoņiem iespēju iegādāties zemi. Nepilsoņi, tāpat kā jebkuras citas fiziskās un juridiskās personas, zemi var iegūt īpašumā, prasot īpašu atļauju pašvaldībai. Šīs personas gan principā nevar iegūt lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi, pierobežas, kāpu zonu un rezervātu zemi. Deputāti vēl spriedīs, vai septiņu gadu pārejas periodu skaitīt no līguma parakstīšanas ar ES šā gada 16.aprīlī vai no faktiskās Latvijas iestāšanās brīža - 2004.gada 1.maija. Ēnu ekonomika pērn - ap 18% BNS 03/21/03 Centrālā statistikas pārvalde novērtējuma, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā bijis aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP), žurnālistiem atzina Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure. Pēc viņas teiktā, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bijis tirdzniecības nozarē - aptuveni 30%. Salīdzinoši liels ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc statistikas pārvaldes vērtējuma, 2002.gadā bijis arī būvniecībā, komercpakalpojumos, zvejniecībā, mežsaimniecībā un citur. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ēnu ekonomikas īpatsvars 2001.gadā Latvijā bija 23,2%. Latvijas mērķis ir ēnu ekonomikas īpatsvaru tuvināt Eiropas Savienības valstu līmenim - 15-16%, kas tiek uzskatīts par labu. Pēdējos gados ēnu ekonomika Latvijā ir būtiski samazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad ēnu ekonomikas īpatsvars valstī bija 40-42%. Ēnu ekonomika ir saistīta ne tikai ar krimināli sodāmām darbībām - noziedzību un kontrabandu, bet galvenokārt ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. IKP pieaugums pagājušajā gadā bija 6,1%, tajā skaitā gada pēdējā ceturksnī - 8,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu. Latvijas IKP faktiskajās cenās 2002.gadā bija 5,195 miljardi latu, tajā skaitā ceturtajā ceturksnī - 1,433 miljardi latu. Ūdre vēlētos mainīt vēlēšanu sistēmu LETA 03/24/03 Pusi Saeimas deputātu vajadzētu ievēlēt no vēlēšanu apgabaliem, nevis saskaņā ar pašreizējo proporcionālo vēlēšanu sistēmu, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Intervijā laikrakstam "Čas" Ūdre šādu savu nostāju skaidro ar to, ka partiju sarakstu sistēma deputātam par prioritāru nosaka, ievērojot partijas disciplīnu, balsot par valdošās koalīcijas lēmumiem, nevis pēc vēlētāju norādījumiem. Zaļo un zemnieku savienības 8.Saeimas vēlēšanu īsajā programmā nekas nav minēts par vēlēšanu sistēmas maiņu. Savukārt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) 7.Saeimas vēlēšanu īsajā programmā teikts: "ieteiksim grozījumus Satversmē, paredzot pašreizējās vēlēšanu sistēmas nomaiņu, lai palielinātu Saeimas deputātu atbildību vēlētāju priekšā". Ūdre LZS iestājās pērn. Pirms Saeimas vēlēšanām pašreizējās vēlēšanu sistēmas maiņu atbalstīja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, četru partiju politiskā apvienība "Centrs" un sabiedriskais fonds "Burtnieks". Sociāldemokrātu līdera Jura Bojāra izstrādātie Satversmes grozījumi paredzēja, ka 50 Saeimas deputātus paredzēts ievēlēt pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, 50 deputātus - pēc mažoritārās relatīvā vairākuma sistēmas pa vienam katrā vēlēšanu apgabalā. Vietu Saeimā iegūtu deputātu kandidāts tikai no tās partijas, kura Latvijā ieguvusi ne mazāk kā 5% no visām pēc proporcionālās sistēmas par to nodotajām balsīm vai arī uzvarējusi ne mazāk kā četros vēlēšanu apgabalos. Savukārt saskaņā ar fonda "Burtnieks" izstrādāto likumprojektu Latvijas teritoriju iecerēts sadalīt 37 vēlēšanu apgabalos. Izvirzīt Saeimas deputātu kandidātu sarakstus varētu nevis partijas, bet vēlētāju sapulces, kurās būs jāpiedalās vismaz 200 attiecīgā apgabala vēlētājiem. Rīgā būtu seši vēlēšanu apgabali. Apvienībai "Centrs" bija vēl savādāks vēlēšanu sistēmas maiņas piedāvājums. Prāmju firmas zaudējumi - trīs miljoni Diena 03/20/03 Prāmju firmas Rīgas jūras līnija (RJL) provizoriskie zaudējumi 2002.gadā sasnieguši 2,9 miljonus latu, liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā. Oficiāli ziņas par firmas saimniecisko darbību netiek sniegtas, lai arī tās lielākās akcionāres ir Rīgas dome un Rīgas brīvosta. Noprotams, ka milzīgie zaudējumi radušies prāmja Baltic Kristina iegādes un darbības dēļ, jo līdz tā nopirkšanai RJL zaudējumi veidoja aptuveni 1,2 miljonus latu. Tas, kāda konkrēti ir zaudējumu struktūra un kā RJL iecerējusi tos segt, pagaidām nav skaidrs. RJL preses pārstāve Evita Matisone Dienai atteikusies izpaust, kādi ir finanšu rādītāji, uzsverot, ka ziņas par to tiks sniegtas tikai pēc gada pārskata apstiprināšanas. Informāciju par RJL saimniecisko darbību Dienai neizdevās iegūt arī no tās akcionāriem Rīgas domē un Rīgas brīvostā. 27 gadus veco prāmi Baltic Kristina firma iegādājās pērn oktobrī. Starp Rīgu un Stokholmu tas kursēja jau 1995.gadā, un prāmja atgriešanās Rīgas ostā izmaksāja 7,75 miljonus dolāru. Tik liels bija kredīts, kuru RJL saņēma no Pareksa bankas un kura iegūšana bija iespējama, tikai pateicoties Rīgas mēra Gundara Bojāra vadītās Rīgas brīvostas valdes izsniegtajam galvojumam. Prāmja firmas īpašnieku vidū ir arī G.Bojāra darījuma partnerim Aleksandram Spriševskim piederošā firma Astramar. Šis fakts ir radījis bažas par Rīgas mēra iespējamo interešu konfliktu. Kopš janvāra pārbaudi par to veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. E.Matisone noliedza, ka prāmim ir lieli parādi Stokholmas ostā un tas var tikt arestēts. Ikmēneša maksājumus Stokholmas ostai saskaņā ar līgumu veicot RJL kuģu aģentēšanas firma Skansov AB. Pašlaik aptuveni 30 000 latu jāsamaksā par ostas pakalpojumu izmantošanu februārī. Firma Skansov (Zviedrijas un Krievijas kopuzņēmums) ar prāmi Baltic Kristina (toreiz Iļjičs) bija saistīta jau 1995.gadā, jo bija tā aģente Zviedrijā. Skansov bija aģente arī prāmim Rusj. Abi kuģi satiksmi pārtrauca ar arestiem Stokholmas ostā Latvijas operatoru parādu dēļ. Latvijas saimniecībās pieaug lopu skaits BNS 03/24/03 Latvijas mājsaimniecībās palielinās lopu un mājputnu skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada sākumā Latvijas saimniecībās bija 388,1 tūkstotis liellopu, tajā skaitā 204,6 tūkstoši slaucamu govju. Salīdzinot ar 2002.gada 1.janvāri, liellopu skaits Latvijas saimniecībās ir pieaudzis par 0,9% jeb 3,4 tūkstošiem lopu, lai gan slaucamo govju skaits ir samazinājies - par 2,2% jeb 4,5 tūkstošiem. Tāpat Latvijas saimniecībās 2003.gada sākumā bija 453,2 tūkstoši cūku, kas ir par 5,7% jeb 24,5 tūkstošiem cūku vairāk nekā pagājušā gada sākumā. Aitu skaits Latvijā pērn ir pieaudzis par 8,6% jeb 2,5 tūkstošiem, kazu - par 14,8% jeb 1,7 tūkstošiem, bet zirgu un trušu skaits ir samazinājies - zirgu skaits ir sarucis par 5,6% jeb 1,1 tūkstoti, bet trušu - par 5,9% jeb 8,8 tūkstošiem. Mājputnu skaits Latvijas saimniecībās pagājušajā gadā ir palielinājies par 7,2% jeb 260,8 tūkstošiem - šā gada sākumā Latvijā bija 3,882 miljoni mājputnu. Tāpat gada sākumā Latvijā bija 54,2 tūkstoši bišu saimju, kas ir par 13,2% jeb 6,3 tūkstošiem vairāk nekā 2002.gada 1.janvārī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn Latvijā saražots 92,1 tūkstotis tonnu gaļas (dzīvmasā), kas ir par 2,6% jeb 2,3 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2001.gadā, 811,5 tūkstoši tonnu piena - par 4,1% jeb 34,5 tūkstošiem tonnu mazāk nekā gadu iepriekš un 508,6 miljoni olu - par 12,4% jeb 56,1 miljonu vairāk nekā 2001.gadā. Iztikas minimums Latvijā pieaug līdz 91,16 latiem BNS 03/22/03 Janvārī iztikas minimums Latvijā palielinājās līdz 91,16 latiem, kas ir augstākais rādītājs pēdējo triju gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo mēnesi, janvārī iztikas minimums Latvijā pieaudzis par 1,87 latiem, bet, salīdzinot ar 2002.gada pirmo mēnesi, - par 0,39 latiem. Pagājušajā gadā iztikas minimums Latvijā bija vidēji 88,76 lati mēnesī. Salīdzinot ar 2001.gadu, kad iztikas minimums bija vidēji 86,93 lati mēnesī, pērn šis rādītājs ir pieaudzis par 1,83 latiem. Tajā skaitā 2002.gada pēdējā mēnesī decembrī viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība Latvijā bija 89,29 lati. Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma par 2002.gada ceturto ceturksni rezultāti liecina, ka gandrīz piektdaļai (19,1%) darba ņēmēju savā pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 60 latiem mēnesī, 60,01-100 latu robežās saņēma 29,5% algotu darbu strādājošo, ceturtā daļa (24,1%) saņēma 100,01-150 latus, savukārt septītā daļa (13,6%) darba ņēmēju saņēma algu 150,01-200 latu robežās. Savukārt sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošiem pensionāriem ikmēneša izmaksāto pensiju vidējais apjoms pērn ceturtajā ceturksnī bija 63,83 lati, kas ir par 1,46 latiem vairāk nekā trešajā ceturksnī. Minimālā alga Latvijā pagājušajā gadā bija 60 lati. Šogad tā ir palielināta līdz 70 latiem. Latvijas IKP struktūra rada draudus nākotnē NRA 03/22/03 Pēdējo trīs gadu Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme iepriecina, taču rodas jautājums, vai valsts tautsaimnieciskā struktūra ir tāda, kas nodrošina tās ilgtspējīgu un stabilu attīstību. Bažas rada augstais tirdzniecības īpatsvars iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā (pērn 19,9%) un salīdzinoši nelielais apstrādes rūpniecības īpatsvars (14,8%). Protams, Latvijas nozaru struktūra nav optimāla. Tur pat nav ko jautāt, tas tāpat redzams, - atzīst Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās analīzes un prognožu nodaļas vadītāja Gunta Piņķe. “No attīstīto valstu līmeņa ražošana ievērojami atpaliek. Taču līdzīga situācija ir visur Austrumeiropā. Jautājums ir, vai mēs esam visu izdarījuši ko varējām. Jādomā, ka pirmajos pārejas gados tika pieļautas vairākas nepilnības. Un arī tagad uzņēmējdarbības vide neveicina tādu investīciju ienākšanu Latvijā, kas darbotos tirgojamās nozarēs. Ar šo terminu jāsaprot tādu preču ražošana, kuras var eksportēt. Preču tirgos nav svarīgi, kur atrodas ražotnes. Savukārt pakalpojumus sniedz tur, kur ir pakalpojumu pircējs. Tāpēc investori ir spiesti nākt šurp ar investīcijām un atvērt tos veikalus neatkarīgi no vides. Ar ražošanu ir citādi. Tur investori iet uz tām vietām, kur uzņēmējdarbībai labvēlīgākā vide,” skaidro G. Piņķe. Tomēr viņa arī atzīst, ka ne viss pie mums būtu tikai negatīvs. Pēdējos gados apstrādes rūpniecība strauji attīstās. Pērn šajā nozarē bija 7,2% pieaugums, bet 2001. gadā 10,2%. Arī ārvalstu tiešo investīciju apjoms pērn rūpniecībā bijis lielāks nekā tirdzniecībā. “Tendence ir laba,” atzīst G. Piņķe. Taču, par spīti tam, ka rūpniecības pieauguma apjomi ir straujāki nekā IKP kopējais pieaugums, tā īpatsvars IKP struktūrā praktiski nemainās. G. Piņķe to skaidro ar to, ka IKP struktūra tiek noteikta faktiskajās cenās, kamēr pieauguma procenti salīdzināmās. Rūpniecībā relatīvās cenu izmaiņas ir zemākas nekā citās nozarēs. “Tas, ka pakalpojumu īpatsvars IKP struktūrā ir augsts, kamēr rūpniecības zems, vēl nav tas pats sliktākais,” uzskata ekonomists Guntars Krasts. “Ja paskatāmies uz eksporta struktūru, mums ir zemākais produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību starp Baltijas valstīm. Izskaidrojums ir meklējams ļoti neveiksmīgajā tautsaimniecības pārstrukturēšanas procesā, pārejot no plānveida ekonomikas un tirgus ekonomiku. Ļoti neveiksmīga bija privatizācija. Nekur Viduseiropā, manuprāt, nav privatizācijas process noritējis tik neveiksmīgi. Tam gan varbūt ir arī objektīvi faktori, jo mums bija ļoti daudzi uzņēmumi, kuri bija pielāgoti PSRS mērogiem. Taču arī lielos uzņēmumus varēja sadalīt vairākos mazākos; privatizēt vairākiem īpašniekiem. Diemžēl Privatizācijas aģentūras darbības kvalitāte un kapacitāte bija nepietiekama. Tas radīja tos nosacījumus, kādi ir izveidojušies tagad,” stāsta G. Krasts. Viņš ir pārliecināts, ka mūsu nākotne pilnībā atkarīga no investīciju piesaistes, jo bez tām rūpniecības attīstība nav iespējama. “Zāles, lai piesaistītu investīcijas, ir sen zināmas,” G. Krasts apgalvo. Un turpina: “Tā ir investīcijām draudzīga vide. Pieņemtie dokumenti un ieceres nav sliktas, bet daudz smagāk iet ar to ieviešanu. Traucē smagā birokrātija, lobēšana, kura pie mums pastāv ļoti asās formās. Ir inerces faktori. Nav lobija mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tie ir tikai lielajiem uzņēmējiem, kuri nav īpaši ieinteresēti vispārējās vides kvalitātes uzlabošanā. Līdz ar to mazais uzņēmējs neattīstās.” Tomēr G. Krasts, runājot par nākotnes perspektīvām, saglabā piesardzīgu optimismu. “Ar pašreizējo IKP struktūru uz ilglaicīgu ekonomisko stabilitāti ir grūti cerēt, taču domāju, ka tā uzlabosies. Esmu pārliecināts, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO uzlabos investīciju vidi un tās nāks. Mums ir pietiekami augsta cilvēku kvalitāte. Iespējams, ka turpmākos gadus IKP pieaugums varbūt nedaudz samazināsies, taču tas noteikti nebūs katastrofāls,” prognozē G. Krasts. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņojumā presei neslēpj savu apmierinājumu ar Latvijas ekonomikas izaugsmi pēdējos gados. Viņš uzskata, ka Latvijas ekonomikas attīstība 2002. gadā vērtējama kā ļoti veiksmīga. Tas panākts, neskatoties uz vairāku negatīvo faktoru ietekmi, arī pasaules ekonomikas attīstības palēninājumu, naftas tranzīta dramatisko kritumu, IKP gada laikā palielinājies par 6,1%. Īpaši veiksmīgs bija gada pēdējais ceturksnis, kad pieaugums sasniedza 8,3%. Centrālās bankas vadītājs norāda - īpaši svarīgi ir tas, ka ekonomikas izaugsmi 2002. gadā nodrošināja gan preču, gan pakalpojumu sektora straujā attīstība un būtiska izaugsme bija visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Preču sektora ieguldījums kopējās pievienotās vērtības reālajā izaugsmē bija 6,9%, pakalpojumu sektora - 5,9%. Ekonomikas attīstību veicināja ne tikai augsts iekšzemes pieprasījums - patēriņš un investīcijas -, bet arī būtiski palielinājies ārējais pieprasījums. Par to liecinot gada laikā pieaugušais eksporta pasūtījumu apjoms, kas lielā mērā ietekmēja apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi. Bibliotēkas apvienos vienotā tīklā BNS 03/24/03 Bezpeļņas valsts organizācija "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs" šogad Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta ietvaros plāno apmācīt bibliotēku darbiniekus un iegādāties vairāk nekā 1000 datoru. Organizācijas direktora pienākumu izpildītāja Sandra Ozoliņa BNS informēja, ka paredzēta aptuveni 450 instruktoru un darbinieku apmācība divos līmeņos, no kuriem pirmais nodrošina vispārējās datorprasmes un interneta pamatu apguvi, bet otrais jau būs padziļināta apmācība darba ar interneta lasītāju apkalpošanu nodrošināšanai. Paredzēta 1070 datoru un citas datortehnikas, un programmatūras iegāde dažāda tipa bibliotēku vajadzībām, kā arī interneta pieslēgumu izveide, tādējādi likvidējot informācijas pieejamības barjeras. Tāpat plānots izveidot informatīvo materiālu - mācību programmu lasītāju apmācībai informācijas meklēšanai. Lai novērstu informācijas apstrādes dublēšanos, plānots veidot arī katalogus, kas palīdzēs lietotājiem meklēt informāciju atsevišķas vai tīklam pieslēgtu bibliotēku katalogos, un tas ir arī priekšnosacījums grāmatu aprites automatizācijai bibliotēkās. Paredzēts arī pilnveidot un attīstīt bibliotēku informācijas sistēmu, kas nodrošina bibliotēku funkciju izpildi, piemēram, elektronisko katalogu veidošanu, informācijas meklēšanu, grāmatu izsniegšanu un citas. Iecerēts arī veidot vienotu portālu, kurā būs pieejama bibliotēkās esošā informācija un pakalpojumi. Iemesls tam ir četru bibliotēku informācijas sistēmu pastāvēšana Latvijas bibliotēkās, tādēļ ļoti svarīgi ir nodrošināt mehānismu informācijas meklēšanai starp bibliotēkām. Iecerētajiem pasākumiem paredzēts tērēt aptuveni 1,2 miljonus latu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai paredzētajiem līdzekļiem. Pirmo reizi Latvijā veic liela izmēra muskuļa transplantāciju NRA 03/24/03 Šonedēļ pirmo reizi Latvijas medicīnas vēsturē veikta liela izmēra ādas un muskuļa audu transplantēšana, - pastāstīja ārsts Olafs Libermanis. Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā kādam pacientam, kam bijusi plaša brūce apakšstilbā, ārsti pārstādījuši ādu ar muskuli no sāna apvidus. Kopējā kājas brūces platība bijusi 40x25 centimetri. Pacientam bija norauta āda un mīkstie audi no ceļgala locītavas līdz potītei. Pārstādāmais materiāls ņemts no pacienta sāna - no paduses līdz cirksnim. Operācija ilgusi 10,5 stundas, to veikuši 10 speciālisti, ziņo LETA. O. Libermanis sacīja, ka pārstādīšanas operāciju varēs uzskatīt par pilnībā izdevušos, ja izdosies izvairīties no brūču infekcijas. Kā teica ārsts, ir darīts viss, lai pacients savu ekstremitāti atgūtu pilnībā. Svinīgi atklāj Ārzemnieku apkalpošanas centru NRA 03/22/03 Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vakar atklāja Ārzemnieku apkalpošanas centru, lai nodrošinātu mūsdienīgu un kvalitatīvu ārvalstu iedzīvotāju apkalpošanu. Ārzemnieku apkalpošanas centrā izskatīs jautājumus, kas saistīti ar Latvijas uzturēšanās atļaujām un vīzām. Centrā ārvalstnieki saņems nepieciešamās konsultācijas, varēs iesniegt dokumentus vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanai, kā arī pārsūdzēt centra pieņemtos lēmumus. Pēc centra atvēršanas metodiskā vadība tiks atdalīta no klientu apkalpošanas, uzlabojot darba kvalitāti. Turpmāk dokumentus pieņems un izskatīs vienā PMLP iestādē Rīgā augsti apmācīti darbinieki. Zog gan jaunus, gan vecus auto NRA 03/24/03 Palielinoties automašīnu skaitam valstī, pieaudzis arī to zādzību skaits. Pagājušajā gadā reģistrētas 2845 automašīnu zādzības, bet 2001. gadā - 2769. Automašīnas vairāk sākuši zagt Daugavpils, Liepājas, Cēsu, Valmieras un Talsu rajonā. Savukārt autozādzību skaits samazinājies Rīgas un Rēzeknes rajonā. Valsts policija (VP) to izskaidro ar savām aktivitātēm šajā jomā. Kā liecina VP sniegtā informācija, gandrīz puse - 45% - no pagājušajā gadā Latvijā nelikumīgi aizbrauktajiem auto zagti, lai panāktu, ka īpašnieks to izpērk. Apmēram 30% zagto auto tiek izjaukti rezerves daļās, 20% pārdzīti pāri robežai, bet 5% gadījumu autozādzību ir organizējis pats tā īpašnieks, vēloties izkrāpt apdrošināšanas prēmiju. Pērn uz tiesu nosūtītas pirmās piecas par apdrošināšanas izkrāpšanas mēģinājumiem ierosinātās krimināllietas. Bijušais VP priekšnieks, tagadējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa policijas gada pārskata sanāksmē atzina, ka autozādzības joprojām ir sasāpējusi problēma. Viņš atzīmēja, ka Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 12. nodaļa, kas atbild par autozagļu ķeršanu, nestrādā ar pilnu atdevi. Līdzīgu viedokli pirms kāda laika, izvērtējot VP struktūrvienības, pauda arī iekšlietu ministrs Māris Gulbis. J. Rekšņa sanāksmē pastāstīja, ka policija gatavo jaunas metodes spēkratu zagļu ķeršanai, bet atšķirībā no M. Gulbja viņš nevēlējās tās sīkāk raksturot. Jāatgādina, ka iekšlietu ministrs pirms kāda laika žurnālistiem pastāstīja par plānu, ka policija autozagļu ķeršanā un nozagto spēkratu gaitu izzināšanā drīzumā izmantos šim nolūkam iegādātas automašīnas, kuras ļaus nozagt, bet pēc tam izsekos un aizturēs kopā ar garnadžiem. Pēc VP datiem, pēdējos piecos gados Latvijā samazinājies atklāto autozādzību skaits un pērn policija atklājusi 381 automašīnas zādzību jeb 13,6% no reģistrētajām. Kaut arī valstī kopumā atklāto zādzību skaits ir par sešām zādzībām jeb 1,6% mazāk nekā aizpērn, Rīgā atklāto zādzību īpatsvars pērn pieaudzis - galvaspilsētā atklātas 124 autozādzības, par sešām vairāk nekā 2001. gadā. Pērn policijai arī izdevies atklāt 230 (tostarp Rīgā - 124) agrāk izdarītas autozādzības. Atsevišķi policija izdala dārgu un mazlietotu automašīnu zādzības. Salīdzinājumā ar 2001. gadu, kad nozagtas 286 no 1999. līdz 2001. gadam ražotas automašīnas (no kurām atrastas 68 jeb 24%), pērn nozagta jau 291 mazlietota automašīna, no tām atrastas 115 jeb 40%. Visvairāk mazlietoto auto zādzības notikušas Rīgā, kur pērn nozagtas 185 jaunas vai mazlietotas automašīnas, tālāk šajā sarakstā ir Rīgas rajons (29 jauni vai mazlietoti auto) un Jūrmala (31). Jāmin, ka pagājušajā gadā veikta virkne Toyota Land Cruiser un Mitsubishi Pajero markas automašīnu zādzību. Kā liecina policijas prakse, dārgās un prestižās automašīnas pārsvarā zog organizēti noziedzīgie grupējumi, kas veic pasūtījuma autozādzības tālākai to pārdošanai ārzemēs. Šo noziedznieku rīcībā ir speciālas tehniskās ierīces, kas izgatavotas populārāko, tostarp jaunu Vācijā ražotu automašīnu bloķēšanas iekārtu atslēgšanai. Vairākas šādas ierīces pērn konfiscētas Rīgā strādājošajiem autozagļiem. Policija min, ka pērnajā vasarā krasi pieaudzis samērā vecu un nolietotu automašīnu zādzību skaits, nozagtas 150 vecāku Opel modeļu un 158 VAZ markas automašīnas. No tām policija atradusi 82%. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka lielāko daļu no šīm automašīnām zog jaunieši, kuri tās izmanto nesankcionētās ātruma autosacīkstēs (dragreisos). Kā liecina jaunākā VP statistika, šā gada janvārī automašīnu zādzību skaits samazinājies par 12, pērn janvārī reģistrētas 199 automašīnu zādzības, bet šogad 187. Samazinājies arī zādzību skaits no automašīnām, pērn to bijis 360, bet šā gada janvārī - 254. Plosās kūlas liesmu neprāts Diena 03/26/03 Latvijā sācis plosīties kūlas dedzināšanas bezatbildīgais vājprāts un, lai gan laiks tikai nupat kļuvis pavasarīgs, 539 uguns-grēkos liesmas aprijušas jau 14 ēkas. Cilvēku upuru pagaidām nav. "Viņi parasti sāk nākt marta beigās, tā ka vajadzētu jau būt, taču šobrīd vēl nav," ar profesionālu rutīnu balsī Dienai atbildēja Valsts apdegumu centra vadītāja Monika Savicka, runājot par smagi apdegušiem kūlas dedzinātājiem, par kuru dzīvību katru gadu jācīnās centra mediķiem. Pērn kūlas ugunsgrēki izdzēsa astoņu cilvēku dzīvību. "Rīgā ielidojušie paziņas teica, ka pie mums izskatās kā Irākā - dūmi pie pilsētas un cauru dienu dzirdamas ugunsdzē-sēju sirēnas. Dzēsēji pēdējās dienās ir ļoti noslogoti. Darbs ir grūts, jāelpo dūmi, mašīnas tiek dzītas pāri arumiem, jāpieved ūdens, jo sausā dzēšana ir ļoti dārga," Dienai atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Solveiga Smiltene. Otrdienas pēcpusdienā no puskilometru attālās kaimiņu sētas atskrējusī un pat ceļam pāri pārlēkusī uguns Bārtas pagasta Birzniekos aprija šķūni ar sienu un malkas šķūnīti. Pārējās ēkas - stalli un dzīvojamo māju - ugunsdzēsējiem izdevās nosargāt. "Mēs ar mašīnu skrējām ugunij pakaļ, bet netikām līdzi," vēlāk, dežurēdams pie gruzdošās krāsmatu kaudzes, Dienai pastāstīja pagasta ugunsdzēsējs Imants Cvībelis. Bārtā viņam otrdien tā bija jau otrā vieta, kur nācās dzēst kūlas ugunsgrēku. Savukārt pirmdien viņam un garām braucošajiem policistiem nācies dzēst 80 gadus vecas pensionāres aizdedzināto zāli, uguns izpletusies, un sieviete nav varējusi ar to tikt galā. "Traki cilvēki!" - tā kūlas dedzinātājus nosauca Otaņķu pagasta Mūrēnu māju saimniece Maiga Drāzniece, kura svētdien šādu cilvēku dēļ zaudēja siena šķūni 30 metru attālumā no savas mājas. "Uguns ir viltīga, dažkārt nevar paredzēt, ka tā izplatīsies vairāku kilometru platībā," saka Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta priekšsēdētāja Līvija Plavinska. Pagājušajā pavasarī Nautrēnu pagasta Mikitānu ciemā divi vecīši īsā laika sprīdī palika tikai pirtiņā, zaudējot māju un visas saimniecības ēkas. Vainīgi izrādījās divus kilometrus tālāk dzīvojošie kaimiņmāju iedzīvotāji, kuri bija aizdedzinājuši kūlu ap savu māju, taču, uzpūšot vējam, liesmas milzīgā ātrumā izplatījās tik tālu, ka nodega kaimiņu māja. Bīstamākais ir tas, ka šajās izdarībās tiek iesaistīti pat bērni. Ir gadījies, ka bērni dažkārt skolā stāstot: "Mēs ar vecomammu vakar kurinājām pļaviņu, bet nokurinājām pirtiņu." Tikai nedaudzi no kūlas ugunsgrēkiem izceļas gadījumos, kad sauso zāli aizsvilina liktenīgi nokritis izsmēķis, uzskata VUGD Dobeles rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Modris Zaričanskis. Latvijas lauki aizaug, un cilvēki ar šo problēmu neapdomīgi mēģina tikt galā, cēloņus skaidro S.Smiltene. "Statistika liecina, ka 24% aramzemes nav apstrādāti. Mēs vairākus gadus sakām, ka jau rudenī būtu jāsāk kūlas uguns-grēku profilakse, un pašvaldībām vajadzētu sekot līdzi, lai teritorijas būtu sakoptas." Pavasarī arvien biežāk novērojami kļūstot gadījumi, kad iedzīvotāji savāc vecos zarus un zāli kaudzē un dedzina turpat netālu no savas koka ēkas sienām. "Tie dedzinātāji jau nav skolā gājuši un nezina, kas ir straujais un mainīgais pavasara vējš," dusmas neslēpj S.Smiltene. Dienas aptaujātie biologi uzsver, ka nevienā no Latvijas pļavām neesot sastopama dzīvnieku suga, kuras attīstībā nepieciešama uguns, turklāt augu sugas nav piemērotas regulārai dedzināšanai. "Iegūto pelnu vērtība ir daudzkārt mazāka nekā satrūdējušiem augiem. Zeme tiek noplicināta, jo zināma daļa no barības vielām burtiski aiziet gaisā, tiek aiznesta prom no lauka," skaidro Vides valsts inspekcijas dabas aizsardzības kontroles daļas vecākais inspektors Mārtiņš Kalniņš. Vairākkārt dedzinot, tiek iegūta sugu ziņā ļoti viendabīga pļava, kurā izdzīvo vien divas trīs augu sugas. Ātri iznīkst tieši ziedošie augi, skaidro biologs Ivars Kabucis. Arī ganību lopiem, kuriem nepieciešami vitamīni un imunitāte pret slimībām, šādā pļavā nebūs ko plūkt. "Elle pamostoties," - tā var teikt par šā gada neskaitāmajiem dzīvajiem upuriem - kukaiņiem un gliemežiem, kuri apdzīvo zemes virskārtu. Šogad līdz ar sniega nokušanu pa zemi jau skraida zirnekļi, kuriem no ugunsgrēka neizbēgt. "Daļa kukaiņu, ja karstums ir ļoti tuvu, sakļauj kājas, spārnus, nokrīt uz zemes, lai pasargātos. Taču pret uguni šāda aizsardzības stratēģija nelīdz," stāsta M.Kalniņš. Ja ir diezgan bieza kūlas kārta, tad degot uzkarst augsnes virsējas slānītis un tiek sadedzināti arī zemes virskārtā ziemojošie kukaiņi. Savukārt ornitologi aprēķinājuši, ka kūlas ugunsgrēkos bojā iet ap 20 putnu sugu - visvairāk cieš cīruļi, ķīvītes, čipstes, kuru olas vai pat mazuļi tiek sadedzināti. Dažkārt sekas dabai kļūst pamanāmas tikai vēlāk. Ornitologs Ruslans Matrozis atceras gadījumu, kad Daugavgrīvas liegumā pavasarī tika dedzināta pļava, līdz ar kuru aizdegās arī niedrājs. Tā vietā izveidojās pļaviņa, un tur ligzdot atlidojušie putni nerēķinājās ar niedrāja straujo ataugšanu. "Kad pieaugušie putni vēlējās pabarot mazuļus, tie nevarēja no niedrāja izlidot, jo nebija brīvas vietas, kur ieskrieties. Atradu beigtus pieaugušus ķīrus, kuri bija niedrājā pakārušies," stāsta R.Matrozis. Bojā gāja arī to putnu mazuļi, kuru vecāki bija miruši vai pametuši šo vietu. Cīruļu lāčiem īsta gulēšana nesanāca NRA 03/26/03 Vinnijs, Toms un Tīna - trīs Rīgas zooloģiskā dārza ārpilsētas bāzes Cīruļi lāči - šogad no ziemas miega atmodās pavisam agri - jau janvāra vidū. "Tāda īsta gulēšana ķepaiņiem nemaz neiznāca," atzīst bāzes pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Izrādās, zvērus pamodinājušas pāris lietainās dienas janvārī. Taču patiesībā šogad ķepaiņiem būtu vajadzējis gulēt krietnu ziemas miegu, jo ziema bija pietiekami barga salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pērn, spītējot siltumam, lāči gulēja īstu ziemas miegu - tie modās tikai martā. Aizvadītajā gadā lāči Cīruļu darbiniekiem sagādāja krietnu pārsteigumu un raizes vienlaikus - no ziemas miega pamodās nevis trīs, bet veseli pieci lāči. Tā kā Rīgas zooloģiskais dārzs negatavojas Latvijā pavairot brūnos lāčus, abus mazuļus pieņēma Šrilankas zooloģiskais dārzs. Jauna zivs Baltijas jūrā iznīcina ierasto faunu NRA 03/24/03 Tas, ka Baltijas jūrā jau krietni ilgi mitinās jauna zivs, zviedriem publiski tika paziņots šonedēļ. Zvejnieki šo faktu zinot jau labi sen. Tā bieži parādoties tīklos Baltijas jūras dienvidu reģionā, īpaši Polijas piekrastē. Jaunās zivs zviedriskais nosaukums ir sviesta skrūve jeb Roud Gobi. Jūras jaunā iemītnieka avīžu fotogrāfijas demonstrē samērā nepievilcīgu radījumu, kas atgādina tā saucamo jūras bulli. Jaunā zivs esot apmēram 25 cm gara, agresīva un kopš savas apmešanās Baltijas jūrā uz pastāvīgu dzīvi nežēlīgi iznīcinot mūsu asarīšus, līdakas un citas vecās labās piekrastes zivis. “Tā ēd visu, kas atrodas 20- 30 m dziļumā,” konstatē jūras zivju pētnieks profesors Kriss Hopkins, norādot, ka jaunā zivs lieliski piemērojas visiem apstākļiem. Imigrante ieradusies Baltijas jūrā jau sen, kopā ar lielajiem transporta kuģiem no Melnās jūras, kur šis radījums esot paši izplatīts. Tagad sviesta skrūve ir apmetusies mūsu jūrā. Jūtoties labi, lai gan zviedriem nepatīk, ka tā medī vēzīšus un citus jūras dibena iemītniekus. Jaunā zivs izsitīšot no līdzsvara Baltijas jūras floru un faunu, bažas neslēpj Zviedrijas dabas aizsardzības institūts un Jūras zivju departaments. Patlaban šī zivs izplatoties aizvien tālāk uz ziemeļiem, un, kā apgalvo Zivju departamenta eksperts Magnuss Apelbergs, tā jau tagad esot sastopama Latvijas un Igaunijas ūdeņos. Pavisam drīz jaunā zivs sasniegšot arī Zviedrijas ūdeņus. Zinātāji saka, ka sviesta skrūve esot ēdama, “pat samērā garšīga”, apgalvo eksperti zviedru rīta laikrakstos. Latvijā redzēti pirmie stārķi LETA, BNS 03/25/03 Pagājušajā svētdienā Latvijā redzēti pirmie baltie stārķi, vēstīts interneta mājas lapā "putni.lv". Baltie stārķi (Ciconia ciconia) redzēti Talsu rajonā netālu no Spāres. Tie lidoja ziemeļu virzienā pie Ventspils šosejas. Pagaidām šie ir pirmie novērotie stārķi šogad. Savukārt sestdien Ventspils rajonā redzēta pirmā sloka. Baltie stārķi Latvijā parasti ierodas jau marta vidū. Agrākie zināmie novērojumi pēdējos gados bijuši ap 17.- 20.martu. Stārķi manīti arī marta sākumā, taču, visticamāk, tie bijuši Eiropas ziemotāji. Stārķi Latvijā ir diezgan izplatīti ligzdotāji. Pēdējos gados to skaits pieaudzis līdz aptuveni 10 600 pāriem. Iestājoties siltākam laikam, novērojama strauja migrējošo putnu atgriešanās ligzdošanas vietās. Bez agrākajiem gājputniem cīruļiem pamazām atgriežas arī putni, kas parasti atlido vēlāk, piemēram, stārķi, slokas, dažādas zosis u.c. Nu kur vēl jaukā- ku, pavasarīgāku, laiciņu! – Ir silts un ar katru dienu kļūst arvien siltāks. Saulīte pa zemes virsu staigā. Un beidzot savas baltās galviņas no zemes pa- bāzuši sniegpulkstenīši un arī jau krokusiņi. Pumpuri koku zaros kļūst arvien lielāki. Ze- me pamazām sāk atkust un tad jau arī varē- sim sāk rušināties pa mazdārziņiem, ko tik nepacietīgi gaidām, jo laiks taču jau ir tik silts... Anda