K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 293: 2003. g. 3. - 9. aprīlis Satversmes tiesā apstrīd Latvijas atbalstu Irākas atbruņošanai LETA 04/04/03 Tautas saskaņas partijas (TSP) Saeimas frakcija šodien Satversmes tiesā iesniegusi pieteikumu, apstrīdot Saeimas lēmumu par Latvijas atbalstu Irākas atbruņošanai. TSP priekšsēdētājs Jānis Jurkāns žurnālistiem sacīja, ka viņa vadītā partija nav pret NATO un Eiropas Savienību (ES), bet šādi mēģina panākt, lai Latvijā tiktu ievērots tiesiskums. "Diemžēl Saeima ar savu lēmumu ir ignorējusi likumus, un atsevišķi likumi tiek staipīti sev vēlamajā virzienā," sacīja Jurkāns. Arī frakcijas deputāts Dainis Turlais sacīja, ka TSP nav pret ASV vai kādu citu valsti, bet gan vēlas, lai Latvijā "mūsu pašu interešu dēļ tiktu ievērota likumdošana". TSP pieteikuma projektā min, ka Saeimas lēmums daļā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās neatbilst likumam par NBS piedalīšanos šādās operācijās, jo tajā ir noteikts, ka par starptautiskajām miera nodrošināšanas operācijām atzīstamas "operācijas, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā". TSP vērš uzmanību, ka Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdī šāds miera nodrošināšanas mērķis nebija īstenojams, jo nebija nekādas nepieciešamības "atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās", - konkrētajā potenciālajā konflikta zonā Irākā tobrīd nekāda karadarbība nenotika. Partija pieteikumā arī norāda, ka ANO Drošības padomes rezolūcija Nr.1441, uz kuru kā uz lēmuma un Latvijas iesaistīšanās starptautiskajās operācijās pamatojumu atsaucas Saeima, nerunā par kādām miera nodrošināšanas operācijām konflikta zonās, bet gan par nepieciešamību Irākai labprātīgi atbruņoties. Tāpat TSP frakcija uzskata, ka Saeimas pieņemtais lēmums ir pretrunā ar Satversmes 44.pantu, kas pieļauj militārās aizsardzības soļus tikai citu valstu pieteikta kara vai militāras agresijas pret Latviju gadījumā. Pieteikumā arī teikts, ka Latvija nav saņēmusi nekādu oficiālu dokumentu ar Latvijas bruņoto spēku uzaicinājumu piedalīties starptautiskajās operācijās Irākā ne no ANO un tās Drošības padomes, ne no kādām citām starptautiskajām organizācijām, kurās ir iesaistīta Latvija. Frakcijas deputāti arī norāda, ka likums par NBS piedalīšanos starptautiskajās operācijās nosaka, ka NBS vienību dalība šādās operācijās notiek, ievērojot ANO statūtus. Pēc TSP uzskatiem, Saeimas lēmums ir pieņemts, pārkāpjot šos statūtus, jo tie pieļauj militāru spēku lietot tikai divos izņēmuma gadījumos - pašaizsardzībai vai gadījumā, kad apdraudēts miers un izmēģināti visi diplomātiskie ietekmēšanas līdzekļi, un tikai ar ANO Drošības padomes sankciju. Pieteikumā teikts, ka neviens Latvijai saistošs starptautisks līgums un likums neprasa un neatļauj Latvijai bez ANO mandāta piedalīties starptautiskajās operācijās Irākā. Pēc TSP frakcijas deputātu domām, Saeimas lēmums ir pretrunā ne tikai ar Satversmi, likumiem un starptautiskajām saistībām, bet arī ar pašas Saeimas apstiprināto Latvijas Republikas Nacionālās drošības koncepciju. Kā ziņots, 19.martā Saeima pieņēma lēmumu "Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1441 izpildei", kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot Nacionālo bruņoto spēku vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās. Lēmumu atbalstīja 73 koalīcijas partiju un Tautas partijas deputāti, pret bija 24 Tautas saskaņas partijas un politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" tautas kalpi. Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka Saeima ļauj Nacionālo bruņoto spēku vienībām līdz šā gada beigām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā, ievērojot militārpersonu brīvprātības principu. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš iepriekš tika atzinis, ka šis Saeimas lēmums par Latvijas pievienošanos pret Irāku vērstajai ASV koalīcijai bija tiesisks. Latvijas diplomāti neatzīst ASV spiedienu par Hāgas tiesu Diena 04/09/03 Latvijas diplomāti otrdien asi noliedza ziņas par ASV atjaunoto spiedienu parakstīt divpusēju līgumu, kas pasargātu amerikāņu karavīrus no Starptautiskās krimināltiesas (SKT), taču pirmoreiz publiski apliecināja, ka Latvija ir gatava lūgumam piekrist. "Mēs acīmredzot to varētu parakstīt, ja izdosies vienoties par tekstu, kas abām pusēm ir pieņemams. Mēs neizliekamies, ka neizprotam ASV bažas un tās noraidām," Dienai teica Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. ASV lūgums, baidoties no politiskas vajāšanas, piešķirt amerikāņiem imunitāti pret SKT - lielāko starptautisko tribunālu kara un genocīda noziegumu iztiesāšanai - pērn vasarā uz ES un NATO ieskrējušās kandidātes nostādīja sarežģītā situācijā, jo izpatikt vienlaikus Briselei un Vašingtonai nevarēja. Rumānija piekrita, pārējās kā taktiku izvēlējās nogaidīšanu - un tā attaisnojās, jo Irākas krīze pārējās aktualitātes aizslaucīja. Jautājumu aktualizējusi publikācija Financial Times, ka ASV pastiprinājušas spiedienu uz Latviju, Bulgāriju un Maltu, lai tās noslēgtu divpusējos līgumus. Citēts kāds Latvijas diplomāts, ka "uz mums izdara spēcīgu spiedienu", taču Bulgārijas pārstāvis pieļāvis, ka tas var būt saistīts ar NATO paplašināšanas ratifikāciju ASV Senātā. To kā ne sevišķi draudzīgu rīcību nosodījis ES komisārs Ginters Ferhoigens. "Man par to nav ne jausmas un es esmu pārsteigts," teic M.Riekstiņš. "Šis jautājums nav mūsu dienas kārtībā, un nevar būt runas ne par kādu spiedienu." Pēdējo reizi sarunas par to bijušas gada sākumā. Līdz šim konkrēta atbilde ASV nav sniegta un sarunas par līgumu nav notikušas. ASV vēstniecībā Rīgā sacīja, ka sarunas sāktas ar vairāk nekā 100 valstīm un nevienai neesot pievērsta īpaša uzmanība, bet kategoriski noraidīja imunitātes līgumu saistīšanu ar NATO paplašināšanas ratifikāciju. "Nekādā gadījumā. Starp šīm divām lietām nav saistības, un NATO uzaicinātās valstis vērtēs pēc 19 dalībvalstu noteiktajiem kritērijiem," skanēja atbilde. Vai atbalsts Irākas kampaņai mainījis attieksmi? Lauku Avīze 04/08/03 Vai atbalsts Irākas kampaņai mainījis attieksmi? ASV vēstnieks Igaunijā Džozefs de Tomass atvainojies Igaunijas premjerministram Simam Kallasam par to, ka nelaikā izteicis Igaunijai kritiku par nepietiekami aktīvu nacistisko noziedznieku vajāšanu, ziņo laikraksts "Eesti Paevaleht". 11. februārī vēstnieks publiskas lekcijas laikā uzsvēra ASV viedokli, ka igauņu izcelsmes uzņēmējs Harri Mennils, kurš šobrīd dzīvo Venecuēlā, ir piedalījies holokausta noziegumos. Atgādinot šīs apsūdzības, de Tomass nebija ņēmis vērā faktu, ka tikai pirms piecām dienām Igaunijas valdība bija parakstījusi deklarāciju, kas atbalsta ASV kampaņu Irākā. 21. februārī Igaunijas premjers saņēma ASV vēstnieka vēstuli, kurā de Tomass atvainojās par to, ka, sākot savu runu Tallinas Pedagoģiskajā universitātā, nav ņēmis vērā ārējo polītisko situāciju. Vēstnieks vēstulē arī atzīst, ka šo konkrētajā polītiskajā kontekstā izteikto kritiku uzskata par vienu no nopietnākajām kļūdām savā diplomāta karjerā, raksta "Eesti Paevaleht". Pauels pateicas kandidātvalstīm, sola finansiālu atbalstu Diena 04/04/03 Amerikas Savienotās Valstis "nekad neaizmirsīs" atbalstu, ko grūtā brīdī tai sniedza NATO kandidātvalstis, arī Latvija. Pateicību par politisko un militāro atbalstu ASV karā pret Sadama Huseina režīmu ceturtdien Briselē, tiekoties ar NATO kandidātvalstu diplomātiem, izteica ASV valsts sekretārs Kolins Pauels. Turklāt, pēc diplomātu teiktā, viņš solījis, ka šī "pateicība jau tuvākajā laikā varētu materializēties". Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džordžs Bušs vērsās Kongresā ar lūgumu palielināt budžetu militārajām operācijām Irākā un finansiāli atbalstīt ASV sabiedrotos šajā karā. Finansiāla palīdzība lūgta arī Latvijai, un tās lielums varētu būt, sākot no aptuveni 5 miljoniem dolāru. Slovākijai ir lūgts piešķirt 6 miljonus dolāru, Slovēnijai - 4,5 miljonus dolāru. Pēc diplomātu teiktā, ASV cer, ka kandidātvalstis šo finansiālo palīdzību izmantos savas militārās sagatavotības, galvenokārt militāri tehniskās savietojamības uzlabošanai un militārā ekipējuma iegādei. No diplomātiskajiem avotiem Dienai zināms, ka Vašingtonā norisinās diskusijas par iespēju NATO kandidātvalstīm, kuras atbalsta ASV karu Irākā, piešķirt papildu finansiālu palīdzību tai, ko ASV šīm valstīm atvēl ik gadu un kas Latvijai ir ap 7 miljoniem dolāru. Varētu būt runa par papildus 2,5 miljonu dolāru piešķiršanu Latvijai militāro spēju stiprināšanai. Vēl viena iespēja ir palīdzēt ekipēt vienības, ko šīs valstis gatavojas nosūtīt Irākas atjaunošanai, tomēr oficiāli par to pagaidām nav paziņots. Uz Irāku dosies divas Latvijas karavīru vienības BNS 04/08/03 Jau nākamnedēļ varētu būt skaidrība par Latvijas piedalīšanos starptautiskajā atbruņošanas operācijā Irākā, tāpat kļuvis zināms, ka uz Irāku no Latvijas dosies divas karavīru vienības, atzina aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. ASV Bruņoto spēku centrālās pavēlniecības (CENTCOM) ar Latvijas pārstāvja CENTCOM pulkvežleitnanta Gaida Ošenieka starpniecību regulāri informē Latviju par saviem priekšlikumiem, kā un kad Latvija varētu sākt piedalīties operācijā Irākā. Uz Irāku, visticamāk, dosies divas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības, taču Kristovskis neprecizēja, kādas. Viņš vienīgi atzina, ka tie nebūšot militārie mediķi. Latvijas karavīri uz Persijas līča reģionu varētu doties ne ātrāk kā pēc mēneša. Lai gan Kristovskis nenoliedza, ka jau tagad apmēram ir skaidrs, kādu vienību karavīri, cik un kad dosies uz Irāku, šo informāciju Aizsardzības ministrija (AM) publiskos tikai nākamnedēļ, kad AM un NBS vadība līdz galam pabeigs Latvijas iespējamās dalības militārajā operācijā Irākā plānošanu. Starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās vai humānajās misijās Latvija var piedāvāt NBS militāro mediķu, militāro policistu, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un dažas citas specializētās vienības. NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots sacīja, ka vairākas armijas vienības jau ir gatavas doties uz Irāku, taču "galīgais lēmums vēl nav pieņemts" un, viņaprāt, "nebūtu pareizi, ja karavīri jau tagad uzzinātu, kurš dosies uz Irāku un kurš ne". AM un NBS vadība plānošanu NBS vienību dalībai militārajā operācijā sāka marta vidū. Trīs Lietuvas kara ārsti, viņu vidū divas sievietes, jau trešdienas rītā dosies pildīt humāno misiju Persijas līča reģionā. Lietuvas Kara medicīnas dienests informēja, ka ceturtais kara ārsts uz Persijas līča reģionu devies jau pagājušās nedēļas beigās. Šobrīd viņš jau atrodas Kuveitā un saskaņo Lietuvas kara ārstu gaidāmā darba nianses. Lietuvas Aizsardzības ministrijā informēja, ka Lietuva humānajā misijā nosūtījusi traumatologu ortopēdu, okulistu, terapeitu un kara ārsta palīgu. Lietuvas kara ārstu uzdevums būs sniegt palīdzību Irākas konfliktā cietušajiem. Dažādās starptautiskās miera uzturēšanas misijās kopš 1995.gada piedalījušies jau 29 Lietuvas kara ārsti, kuru vidū ir četras sievietes. Pagaidām neesot zināmas arī iespējamās izmaksas, Latvijai piedaloties miera uzturēšanas operācijās. AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs iepriekš atzina, ka tās būs atkarīgas gan no sabiedroto priekšlikumiem, gan no karavīru skaita, kas piedalās misijā. Tāpat pastāvot iespēja, ka daļēji Latvijas karavīru misijas izdevumus segs ASV. Tomēr Rinkēvičs atklāja, ka izmaksas varētu būt "sākot no dažiem simtiem tūkstošu uz augšu". Piemēram, astoņu Latvijas militāro mediķu atrašanās Afganistānā pusgadu no AM budžeta prasa 260 000 latu. Latvijas karavīri starptautiskajās operācijās Irākā varētu piedalīties tikai pēc aktīvās karadarbības beigām. To nosaka 19.marta Saeimas lēmums "Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1441 izpildei". Saskaņā ar Saeimas lēmumu un iepriekšējo praksi starptautiskajās operācijās militārpersonas piedalās, ievērojot brīvprātības principu. ASV un tās sabiedroto karadarbība pret Irāku sākās 20.martā. Līdz vakardienai karadarbībā Irākā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 90 amerikāņu un 30 britu karavīru, Irākas armijas rindās Bagdādē un tās apkaimē ir 2320 kritušo, bet civiliedzīvotāju upuru skaits visā valstī sasniedz vismaz 1252 cilvēkus. JL rosīšanās domē opozīcijai atgādina kompartijas laikus Diena 04/08/03 Jaunā laika vadītājs, premjers Einars Repše neslēpj, ka partija darba grupu darbam Rīgas domē izveidojusi, lai "palīdzētu" tās deleģētajam pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram izvērtēt iespējamos domes pārkāpumus. I.Gaters, kurš, apstiprinoties nelikumībām, ir tiesīgs atstādināt Rīgas mēru Gundaru Bojāru, tomēr turpina apgalvot, ka RD darbu vērtēs kā ministrs un patstāvīgi, bet darba grupa, kurā viņš pats gan piedalās, tikai iepazīstoties ar situāciju domē. Opozīcijas pārstāvji gan norāda, ka notiekošais atgādina kompartijas laikus un vērtējams kā spiediens uz Rīgas mēra lēmumiem. Pirmdienas pievakarē aiz žurnālistiem slēgtām durvīm notika pirmā JL darba grupas tikšanās ar G.Bojāru, ko gan tās vadītāja, Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane, gan I.Gaters un pats Rīgas mērs vēlāk novērtēja nebijušu dialogu starp valdību un pašvaldību. Grupa gatavojas strādāt vairākus mēnešus, iepazīties ar Valsts kontroles secinājumiem par domes darbu, sagaidīt I.Gatera lūgto KNAB atzinumu par iespējamajiem likumpārkāpumiem, kā arī iesaistīt citas institūcijas situācijas izvērtēšanā un tikties ar Rīgas domes deputātiem. "Rīgas dome ir ļoti būtiska pašvaldība, tai ir milzīgs budžets un liela ietekme valstī, tāpēc mani satrauc signāli par iespējamām nelikumībām vai pārmērībām pašvaldības darbā," Dienai grupas nepieciešamību skaidroja E.Repše. Darba grupa palīdzēšot partijas deleģētajam pašvaldību lietu ministram izvērtēt, cik pamatoti ir šie signāli. B.Brigmane, jautāta, kāpēc domes darbu nevarētu izvērtēt I.Gatera ministrija pati vai valdības darba grupa, uzsvēra, ka "esam kompetenti vienā otrā jomā" un "gribam palīdzēt mūsu ministram". Savukārt I.Gaters, vaicāts, vai viņam partijas palīdzība nepieciešama, pirms tikšanās Dienai šo jautājumu nosauca par dīvainu. Viņš kā ministrs pats varot izvērtēt situāciju domē, ko veiksmīgi arī darot neatkarīgi no JL darba grupas. "Tas atgādina kompartijas laikus. Pēdējoreiz viena partija pašvaldību vadītājus uz sarunu aicināja Tautas frontes laikā," neizpratnē par notiekošo ir opozīcijas pārstāvis, domes TP frakcijas deputāts Edmunds Krastiņš. Pašlaik, kad G.Bojāram jāpieņem lēmums par RD finanšu komitejas vadītāja Raimonda Krūmiņa palikšanu amatā, JL iniciatīva, viņaprāt, ir spiediens, turklāt I.Gateram esot "vesela ministrija" domes vērtēšanai. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzina, ka šāda darba grupa ir "jocīga", un pieļāva, ka partija tā grib izdarīt psiholoģisko spiedienu. G.Bojāra preses sekretārs Guntars Kukuls Dienai sacīja, ka domei nav iemeslu nesniegt JL informāciju: "Jebkuram ir tiesības to prasīt. Cita lieta ir kontrole, ko veic noteiktas institūcijas." Širaks atkal draugs Diena 04/09/03 It kā nekas nebūtu bijis - ne nopietnas šķelšanās viedokļos par Irākas atbruņošanu, ne pārmetumu "bērnišķīgajām" Eiropas Savienības kandidātvalstīm par amerikāņu atbalstīšanu un ieteikuma paklusēt. Kad otrdien uz Elizejas pils kāpnēm satikās Latvijas un Francijas prezidenti, šķīlās smaidi, lidoja komplimenti un Žaks Širaks atkal skūpstīja Vairas Vīķes-Freibergas roku. Pēc sarunas Valsts prezidente izklausās gandarīta. "Būsim godīgi, ne jau tas [Širaka dusmu izvirdums - aut.] bija mūsu sarunas centrā. Galvenais - Francija patur savu bezierunu atbalstu Eiropas paplašināšanas procesam, saprot, ka NATO paplašināšana ir jāturpina, Francija turpina savu atbalstu Baltijai un kandidātvalstīm vispār. Tas nav mainījies," viņa Dienai saka pa tālruni no Parīzes. Tas ir pirmais vēstījums. Otrais ir Latvijas attiecības ar Krieviju, kas Francijai tradicionāli bijusi svarīgāka par trim valstiņām pie Baltijas jūras, franču domubiedru vārdiskajos karos ar amerikāņiem un britiem par ANO akceptu Irākas atbruņošanai. "Prezidents ļoti uzsvēra, ka jau no iestāšanās līguma parakstīšanas 16.aprīlī Latvija varēs sevi uzskatīt par tikpat kā likumīgu Eiropas sastāvdaļu, ka tas mainīs mūsu attiecības un sarunu svaru kaut vai sarunās ar Krieviju, kas turpmāk noritēs ES paspārnē," akcentē V.Vīķe-Freiberga. Viņa ir pirmā no Austrumu un Centrālās Eiropas līderiem, ko Ž.Širaks pieņem Parīzē kopš Irākas krīzes sākuma. "Tur nav nekādas mistērijas," skaidro Latvijas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe. "Mēs teicām, ka prezidente brauks uz TV raidījumu, un prasījām, vai iespējams tikties. Viņi piekrita, balstoties uz labajām personīgajām attiecībām starp mūsu prezidentiem." Arī viņam šķiet, ka Ž.Širaka kandidātvalstīm adresētie pārmetumi ir pagātne, pāršķirta vēstures lappuse, kā to dēvējis Ž.Širaks. "Pret Baltijas valstīm ir zināma sapratne par mūsu nacionālajām interesēm. Ja bija sašutums, tad pret citām, piemēram, Poliju, ka tā nopirka amerikāņu iznīcinātājus, vai Bulgāriju un Rumāniju, kuras uzņemšanu ES un NATO Širaks ir atbalstījis," teica R.Lappuķe. Lielākā sarunas daļa bijusi par paplašināto ES, kur arī Latvijas un Francijas viedokļi atšķiras, piemēram, par ES rotējošo prezidentūru, kas tagad no vienas valsts pie otras pāriet ik pēc pusgada, bet ko Francija un Vācija vēlas aizstāt ar diviem prezidentiem. Ž.Širaks paudis, ka viņš nevēlas, lai tas kļūtu par jaunu šķirtni, un uzsvēris ES pamatā esošo vienlīdzības principu starp lielām un mazām valstīm. "Viņš ļoti vēlējās uzsvērt, ka mums nav jābaidās par savām tiesībām un spēju būt vienlīdzīgiem," teica V.Vīķe- Freiberga. Viņa lūgusi šo jautājumu nesteidzināt, jo Latvijā vēl gaidāms referendums un lai nebūtu iemesla bažām par mazo valstu nerespektēšanu. Spītējot atšķirīgajam viedoklim par ASV rīcību, abas valstis ir vienisprātis, ka pēc Irākas kara beigām nopietnu lomu seku novēršanā jāspēlē ANO. Ž.Širaks arī kliedējis bažas, ka notikušais varētu kļūt par ieganstu ES paplašināšanās ratifikācijas aizkavēšanai. Pēc sarunām ar Ž.Širaku prezidente devās uz Strasbūru tikties ar Eiroparlamenta līderi Patu Koksu un piedalīties pusotras stundas tiešraidē TV5 par Eiropas nākotni. Šlesera aktivitātēm var būt dramatiskas sekas NRA 04/08/03 Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera aktivitātēm Ventspils naftas (VN) privatizācijas likumības apstrīdēšanā var būt šādas juridiskas sekas: 1) tiek celtas prasības pret daudzām augstām valsts amatpersonām (bijušajiem premjeriem, ministriem u. c.); 2) lieliski nopelna akciju sabiedrība Latvijas Naftas tranzīts (LNT) un liels skaits advokātu; 3) pirmpirkuma tiesības uz VN akcijām zaudē LNT, bet iegūst Krievijas kompānija Transņeftjeprodukt. Šādi secinājumi izriet no patlaban publiski pieejamās informācijas - daļas no A. Šlesera savāktajiem dokumentiem, kas apzināti tika noplūdināta masu saziņas līdzekļiem, amatpersonu un juristu izteikumiem un secinājumiem, Uzņēmuma reģistra dokumentiem. Spriežot pēc anonīmo juristu Ziņojuma, kas acīmredzot ir paskaidrojošs raksts pie A. Šlesera savāktajiem dokumentiem, tiek apstrīdēta nevis pati VN privatizācija, bet gan akciju sabiedrības LaSam dibināšana. Anonīmie juristi apstrīd, ka Latvijas valsts ir ieguldījusi naftas produktu cauruļvadu a/s LaSam. Pēc anonīmo juristu domām, šo cauruļvadu Latvijas valsts Finanšu ministrijas (FM) personā ir ieguldījusi SIA LatRosTrans. Tas izrietot no 1994. gada martā noslēgtā Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma LatRosTrans dibināšanas līguma. Šā dokumenta (no Latvijas puses to parakstījis toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Kosītis) ievadā tiešām teikts, ka LatRosTrans dibinātāji ir Latvijas FM pakļautībā esošais Valsts īpašuma fonds un Krievijas Valsts īpašuma pārvalde. Tomēr jau līguma 3. punktā norādīts, ka reālie ieguldītāji no Latvijas ir a/s LaSam (iegulda mantisko ieguldījumu 70,9 miljonu latu vērtībā), bet no Krievijas - divi uzņēmumi ar ļoti sarežģītiem nosaukumiem (Maģistrālo naftas produktu vadu Dienvidu-Rietumu uzņēmums un Naftas produktu apgādes ražošanas sakaru sistēmas). Krievu uzņēmumi iegulda mantisko ieguldījumu 36,5 miljonu latu vērtībā: tādējādi izveidojas jaundibinātās uzņēmējsabiedrības statūtkapitāls 107,5 miljoni latu, no kura Latvijai pieder 66%, bet Krievijai - 34%. To, ka naftas produktu cauruļvads vispirms ir ieguldīts LaSam un tikai tad - LatRosTrans, apliecina arī citi dokumenti, kurus anonīmie juristi nav ņēmuši vērā. Kad 1993. gada jūnijā Latvija un Krievija vienojas par kopuzņēmuma dibināšanu divu cauruļvadu apsaimniekošanai (pirms tam vairākus gadus šie cauruļvadi stāvēja tukši), tika nodibināta kopīga darba grupa toreizējā premjera Ivara Godmaņa padomnieka Miervalža Ramāna vadībā. Jau šīs darba grupas dokumentos figurē, ka Latviju dibināmajā kopuzņēmumā pārstāvēs LaSam. Savukārt 1994. gada martā toreizējais valsts īpašuma valsts ministrs Edmunds Krastiņš parakstījis rīkojumu par cauruļvada ieguldīšanu LaSam. Sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par cauruļvada nodošanu no M. Kapeļušņikova vadītā Valsts naftas transportēšanas uzņēmuma bilances a/s LaSam bilancē. Neatkarīgās aptaujātie juristi uzskata, ka A. Šlesera anonīmie juristi ir apzināti meklējuši jebkuras iespējas piesieties LaSam un LatRosTrans dibināšanas dokumentiem, tāpēc ņēmuši vērā tikai tos dokumentus, kas atbilst viņu pašu iepriekš izstrādātajai versijai. Ja tomēr, balstoties uz anonīmo juristu dokumentiem, vai politisku iemeslu dēļ LaSam dibināšanu izdosies apstrīdēt, tad juridiskās sekas var izrādīties dramatiskas tieši Latvijas valstij. Pirmkārt, par radušos zaudējumu (anonīmie juristi saskaitījuši, ka valsts zaudējusi 75,5 miljonus latu) segšanu varēs izvirzīt prasības pret augstākajām valsts amatpersonām, kuras pieņēma attiecīgos lēmumus, - pret trijiem bijušajiem premjeriem (Māri Gaili, Andri Šķēli, Guntaru Krastu), vairākiem bijušajiem ministriem (E. Krastiņu, Ojāru Kehri, Vili Krištopanu), Valsts īpašuma fonda vadītājiem (J. Kosīti u. c.), Privatizācijas aģentūras vadītājiem (Jāni Nagli, Viktoru Šadinovu, Arvi Freibergu u. c.), bijušajiem Uzņēmuma reģistra vadītājiem (tostarp pašreizējo iekšlietu ministru Māri Gulbi), LaSam un LatRosTrans valsts pilnvarniekiem, padomes locekļiem u. c. Šādā situācijā politiskās jukas ir neizbēgamas. Otrkārt, lieliski nopelnīs VN privātie īpašnieki - LNT. Proti, Latvijas valstij būs LNT jāatmaksā 72 miljoni latu (45% no šīs summas sertifikātos), kas ir samaksāti par 37% VN akciju pirkšanu. Turklāt būs jāsamaksā arī skarbas soda naudas, kas par investora maldināšanu ir paredzētas pirkuma līgumā. Jāatgādina, ka LNT par katru no valsts pirkto VN akciju maksāja 1,94 latus, bet patlaban VN akciju cena ir nokritusies līdz 75 santīmiem. Jāpiebilst, ka pirms tam krietni nopelnīs LNT un valsts nolīgtie advokāti, jo sāksies garu garā tiesāšanās. Treškārt, pirmpirkuma tiesības uz VN akcijām iegūs Krievijas uzņēmums Transņeftjeprodukt, jo - ja naftas produktu cauruļvads nepieder LaSam un LaSam nav LatRosTrans dibinātājs, tad šis uzņēmums pie VN privatizācijas nav jāņem vērā. Toties būs jāņem vērā LatRosTrans dibinātājs no Krievijas. Nacionālās drošības padome par SAB direktoru izvirza Kažociņu Diena 04/04/03 Pēc četru stundu debatēm Nacionālās drošības padome (NDP) Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam izvirzīja bijušo Lielbritānijas armijas ģenerāli Jāni Kažociņu. Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga pēc padomes sēdes presei atteicās atklāt, cik NDP locekļu ir balsojuši par un vai sēdē ir apspriestas arī citas kandidatūras, jo to neesot nepieciešams zināt. Saeima par J.Kažociņu balsos tikai tad, kad viņš būs ieguvis pielaidi valsts noslēpumam, kuras viņam patlaban nav. "Šis kandidāts ir piemērots šim ļoti atbildīgajam amatam," sacīja Valsts prezidente. Ministru prezidents Einars Repše BNS sacījis, ka atbalsts J.Kažociņa kandidatūrai bijis pārliecinošs. Pats J.Kažociņš izteicās, ka līdz sēdei nav bijis drošs, ka gūs padomes atbalstu. Viņš sacīja, ka nav neviena fakta, kas varētu liegt viņam pielaidi valsts noslēpumam un to viņš apņēmies apliecināt arī rakstiski. J.Kažociņš, kurš Latvijā atgriezās tikai pagājušajā gadā, līdz šim bija premjera Einara Repšes ārštata padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Viņš nevēlējās prognozēt, vai Saeima atbalstīs viņa kandidatūru. Atbalstu šim kandidātam ir paudis Jaunais laiks un Latvijas Pirmā partija, savukārt tēvzemieši un Zaļo un Zemnieku savienība savu attieksmi publiski nav formulējuši. Atbalstu šim kandidātam ir paudis Jaunais laiks un Latvijas Pirmā partija, savukārt tēvzemieši un Zaļo un Zemnieku savienība savu attieksmi publiski nav formulējuši. Līdz padomes sēdei oficiāli bija izvirzīti divi kandidāti - J.Kažociņš, kurš uz NDP sēdi bija ieradies, un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, kurš sēdē nepiedalījās, jo, pēc neapstiprinātām ziņām, iespējams, atrodas ārzemēs. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Arnolds Laksa pirms sēdes Dienai pieļāva, ka tajā varētu tikt nosaukts vēl kāds kandidāts, norādot uz Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvju agrākajiem izteikumiem, ka apsverama varētu būt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara un SAB direktora vietnieka Ulda Dzenīša kandidatūra. A.Laksa pieļāva, ka savu kandidatūru varētu izvirzīt arī pašreizējais SAB direktors Lainis Kamaldiņš. Sagatavots Eigima atstādināšanas lēmumprojekts BNS 04/05/03 Deviņi Daugavpils deputāti sagatavojuši lēmumprojektu par pilsētas mēra Riharda Eigima ("Latgales gaisma") atstādināšanu no amata, informēja domē. Jautājums par mēra atstādināšanu deputātiem jāizskata ārkārtas domes sēdē divu nedēļu laikā, ja vien līdz tam nav noteikta kārtējā sēde. Tā kā kārtējā Daugavpils domes sēde paredzēta 10.aprīlī, par mēra atstādināšanu deputātiem būs jālemj šajā dienā. Lēmumprojektu parakstījuši Iļja Podkolzins (apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"), Eleonora Kļiščinska un Rišards Draba (Daugavpils pilsētas partija), Andrejs Dauksts (Latvijas Ssociāldemokrātiskā strādnieku partija), Rita Strode un Jānis Dukšinskis (savienība "Latvijas Ceļš"), kā arī Eigima partijas biedri Valentīna Ivanova, Ivars Šķiņčs un Viktors Butāns. Podkolzins sacīja, ka deputāti vēlas Eigima atstādināšanu galvenokārt nesaprotamās pašvaldības finansiālās darbības un nepamatotas speciālistu pieņemšanas darbā dēļ, kā arī tāpēc, ka dome nespēja izstrādāt un apstiprināt šā gada pilsētas budžetu. Eigima atstādināšanas iniciators ir Podkolzins, kurš arī iepriekšējā domes sēdē aicināja neatbalstīt pilsētas budžeta projektu, jo tajā nebija uzrādītas visu pašvaldības uzņēmumu un organizāciju parādsaistības, kredītu summas komunālajā, izglītības, sociālajā un citās jomās, nebija izstrādāta kredītu atmaksas tāme. Podkolzins apšaubīja budžeta izdevumu patiesumu un norādīja uz citām nepilnībām. Par budžeta apstiprināšanu nobalsoja pieci deputāti, pret balsoja seši, bet četri atturējās. Prezidente maijā brauks uz Krieviju BNS 04/05/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga maija beigās dosies uz Krieviju, lai piedalītos Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas svinībās, jo tomēr ir saņemts oficiāls ielūgums. Tā, atsaucoties uz drošiem avotiem, sestdien raksta laikraksts "Diena". Ziņu apliecinājusi arī prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga. Viņa paskaidrojusi, ka vizīte plānota 30. un 31.maijā, bet vēl nav skaidrs, ar ko valsts galvai būs atsevišķas tikšanās. Jau vēstīts, ka vienlaikus ar Sanktpēterburgas jubileju paredzēta G-8 un Eiropas Savienības, un Krievijas valdības galotņu sanāksme. Neizdodas izvēlēties moto ES kampaņai Diena 04/05/03 "Izlem, kā dzīvosi", "Es būšu ES", "Eiropas Savienība - izvēles iespējas katram", "Ar saknēm Latvijas zemē, ar lapotni Eiropā" - tie ir daži no saukļiem, kas piedāvāti valdības informatīvajai kampaņai pirms 20.septembrī gaidāmā referenduma par iestāšanos ES. Tomēr sabiedriski konsultatīvajai padomei piektdien neizdevās izvēlēties piemērotāko, jo līdz sēdes beigām bija aizgājuši tik daudzi dalībnieki, ka nebija kvoruma. Kampaņas vadības grupa bija izsludinājusi konkursu par saukli, aicinot iesaistīties Latvijas iedzīvotājus. Saņemtas 52 vēstules ar 201 moto, no kuriem neviens vēl nav atzīts par labāko esam, tāpēc variantus piedāvājuši arī reklāmas speciālisti. Kampaņas grupas vadītāja Ramona Umblija informēja, ka kampaņa sāksies 5.maijā vienlaikus ar Eiropas nedēļu. Augusta vidū sāksies kampaņas pēdējā fāze - reklāma ar aicinājumu doties balsot, bet piecas dienas pirms referenduma reklāmās aicinās balsot par. Grupas pārstāvis Roberts Ķīlis sacīja, ka svarīgākie temati kampaņā būs Latvijas suverenitāte un neatkarība, drošība un stabilitāte, cenas, algas un materiālā labklājība, lauku un bērnu nākotne, bet mazāk svarīgi - Latvijas dabas saglabāšana, reģionu vienmērīga attīstība, ierēdniecības spēju palielināšana un iespējas valstij izrauties no atpalicības. Piedāvātie saukļi Iedzīvotāju iesūtītie "Tava izvēle - mūsu nākotne" "ES - izmanto savas iespējas" "Mūsu mājas Latvijā, mūsu vieta Eiropā" Reklāmas speciālistu ieteiktie "Nosaki Latvijas vietu Eiropā!" "Brīva Latvija Eiropā!" "Paliec Latvijā, ieej Eiropā!" "Esi savējais Eiropā!" Inflācija martā sasniegusi 0,5% LETA 04/08/03 Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājies par 0,5%. Precēm cenas pieaugušas par 0,7%, bet pakalpojumiem - par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Martā lielākā ietekme patēriņa cenu kāpumam bija nepārtikas precēm, kuru cenas pieauga par 1%. Salīdzinot ar februāri, par 1,6% cenas paaugstinājās apģērbam un apaviem. Medikamentiem cenas pieaugušas par 1,9%, bet degvielai - par 2,2%, lietotajām automašīnām - par 2,6%. Cenu kāpumu tomēr ietekmējušas arī pārtikas preces. No uztura produktiem visvairāk cena martā pieauga dārzeņiem - par 5,9%, augļiem - par 3,5%. Savukārt piena un piena produktu cenu pieaugums sasniedzis 0,4%. Kopumā cenas samazinājušās cigaretēm, sieram, maizei, vistas gaļai un margarīnam. Salīdzinot ar pērno martu, šogad patēriņa cenas pieaugušas par 2,2%. Preču cenas, salīdzinot ar 2002.gada martu, pieaugušas par 2,5%, savukārt pakalpojumu cenas mazāk - par 1,3%. Kopš gada sākuma patēriņa cenas pieaugušas par 1,8%, ko CSP rēķinājusi, salīdzinot cenas marta beigās ar cenām aizvadītā gada decembra beigās. Pērn pirmo trīs mēnešu patēriņa cenu pieaugums bija mazāks - attiecīgi 1%. Cenu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī visvairāk ietekmējis uztura produktu cenu kāpums 2,9% apmērā. Sadārdzinājusies ir arī degviela un medikamenti attiecīgi par 7,4% un 2,9%. Cenas kāpušas arī ūdens piegādei, kanalizācijai, atkritumu savākšanai un siltumenerģijai. Iesniedz priekšlikumus par ziedojumiem NVO Diena 04/04/03 Lai izkontrolētu valsts un pašvaldību uzņēmumu ziedojumus nevalstiskajām organizācijām (NVO) un reizē arī veicinātu nevalstiskā sektora attīstību, savus priekšlikumus grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu izstrādājusi darba grupa, ko izveidoja pēc īpašu uzdevumu integrācijas lietās ministra Nila Muižnieka iniciatīvas. Darba grupas piedāvātie likumdošanas priekšlikumi paredz gan ziedojamās summas ierobežojumus, gan arī aizliegumu valsts monopoliem ziedot NVO. Sagatavotos grozījumus N.Muižnieka sekretariāts otrdien iesniedza Finanšu ministrijai (FM), kam šīs nedēļas laikā jāizstrādā un valdībā jāiesniedz savi priekšlikumi grozījumiem minētajā likumā. Darba grupa iesaka ziedojumus NVO pilnībā aizliegt valsts monopoluzņēmumiem, taču atļaut ziedot pārējiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, ievērojot nosacījumus. Piemēram, ja kāda valsts uzņēmuma dāvinājuma summa vienam saņēmējam gadā pārsniedz 500 latu, darba grupa ierosina to piešķirt tikai ar finanšu ministra atļauju. Pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pārsniedz 50%, ziedot NVO vairāk nekā 500 latu gadā drīkst tikai ar attiecīgās pašvaldības atļauju. Savukārt ziedojumu izlietošanas kontrolei darba grupa iesaka pašvaldības revīzijas komisijai, auditorfirmai vai zvērinātam revidentam, kas veic finanšu revīziju pašvaldībā, piešķirt tiesības pārbaudīt arī to, kā ziedojumu saņēmēji izmantojuši dāvinātās summas. Četru gadu laikā dubultošot mazo un vidēju uzņēmumu skaitu BNS 04/04/03 Ekonomiski aktīvo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaitam līdz 2006.gada beigām būtu jāpieaug gandrīz divas reizes no 18,3 līdz 30 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem. Šāds mērķis izvirzīts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā Latvijas MVU attīstības programmā, kas pieteikta izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Programmā arī izvirzīts mērķis nodrošināt, ka kopējā mazās un vidējās uzņēmējdarbības radītā pievienotā vērtība gadā pieaugtu par 70%, MVU sektorā papildus tiktu radīti 25 tūkstoši jaunu darba vietu un kopējie ieņēmumi valsts budžetā gadā no MVU palielinātos par 75%. EM atgādina, ka valsts par galveno ekonomiskās politikas stratēģisko mērķi izvirza Latvijai nākamo 20-30 gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju, kas nav panākams bez valsts atbalsta MVU, ņemot vērā, ka Latvijā šie uzņēmumi ir nozīmīgs "tautsaimniecības stūrakmens". To apliecina fakti, ka pērn mazie un vidējie uzņēmumi nodarbināja 69,9% no darbaspēka valstī un radīja 63,2% no visa Latvijas IKP. Neskatoties uz to, uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijā uzskatāma par zemu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2002.g.novembrī bija 18,3 MVU uz 1000 iedzīvotājiem, Igaunijā - 27, Polijā - 35, bet ES - vidēji 51, jo papildu tām problēmām, kas raksturīgas ikvienai tirgus ekonomikas valstij - nepietiekama uzņēmējdarbības aktivitāte, apgrūtināta pieeja kapitālam uzņēmuma sākuma stadijā, tehnoloģiju nepieejamība un neefektīva likuma vara -, Latvijā pastāv arī tādas specifiskas problēmas kā nestimulējoša uzņēmējdarbības kultūra, izglītības neatbilstība darba tirgus prasībām, negodīga konkurence, joprojām augsti nodokļi un korupcija. Lai novērstu šīs un citas problēmas, ir nepieciešams pilnveidot mazās un vidējās uzņēmējdarbības vidi un institucionālo sistēmu, nodrošināt finanšu resursu un nefinanšu atbalsta pakalpojumu pieejamību, kā arī attīstīt uzņēmējdarbības kultūru, iniciatīvu, aktivitāti un zināšanas. Pēc EM aprēķiniem, programmas īstenošanai nepieciešamais valsts finansējums ir 36,884 miljoni latu, no kuriem lielākā daļa - 35,2 miljoni latu - nepieciešama, lai nodrošinātu finansējumu un citus atbalsta pasākumus. Taču, lai to sasniegtu, MVU sektora un uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas vides radīšana jānosaka par valdības politisko prioritāti un jāatzīst, ka MVU ir valsts ekonomikas mugurkauls, galvenais darba vietu avots un pamats jaunām biznesa idejām, uzsvērts programmā. MVU prasa spēles noteikumus Diena 04/07/03 Pirms 11 gadiem SIA Peruza darbību sāka personiskās mājas garāžā, peļņu investēja infrastruktūrā, iegādājās modernu aprīkojumu. Uzņēmums ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību - iekārtas dārzeņu, piena un gaļas, kā arī alkohola un farmaceitiskai rūpniecībai - un uzskata, ka ir gatavs konkurencei Eiropas Savienībā (ES). ES izvirzītās tehniskās prasības uzņēmumam ir skaidras, taču trūkst priekšstata par noteikumiem, termiņiem un summām mazā un vidējā biznesa atbalstam ceļā uz ES. Valsts atbalsta un finansu līdzekļu trūkums ir galvenie šķēršļi attīstībai, ko min arī citi par Latvijas ekonomikas mugurkaulu dēvētie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, kuri pagājušajā nedēļā bankām un MVU organizētā apaļā galda diskusijā uzklausīja Latvijas MVU problēmas, mudina valdību aktīvāk veidot programmas MVU atbalstam, bet bankas - iesaistīties to finansēšanā. Taču par gaidāmo ES atbalstu MVU uzņēmēji skaidrību diskusijā tā arī neguva. SIA Peruza direktors Arnis Petrāns stāsta, ka no 1994. līdz 1998.gadam attīstība bija strauja. Uzņēmums, izmantojot Dānijas un Francijas konsultantus, radīja modernas iekārtas Latvijas un Krievijas zivrūpniecībai. Taču attīstībai svītru pārvilka 1998.gada Krievijas krīze. "Tobrīd mums bija nepieciešams Latvijas valdības atbalsts, taču tas netika saņemts, daudzkārtējs lūgums atlikt nodokļu nomaksu netika uzklausīts." Uzņēmumam arī tagad nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, lai samazinātu izmaksas, beidzot jāiegūst arī pašiem savas telpas ražošanai, ko liedza 1998.gada finansiālās problēmas. Taču uzņēmumam nav nekustamā īpašuma, ko ieķīlāt bankā, uzsver A.Petrāns, un tāpēc vienīgais nodrošinājums kredītam ir reputācija un perspektīvs bizness. Tomēr bankām ar to šķiet par maz. Latvijas Hipotēku un zemes bankas projektu vadītājs Aleksejs Kaņejevs Peruzu, kas meklē finansējumu, izmanto konsultantus un apmeklē izstādes, dēvē par netipisku Latvijas MVU. "Daudzi uzņēmumi nemaz nevēlas augstāku konkurētspēju, tie gūst peļņu un nemaz nemeklē papildu investīcijas." Tomēr viņš piekrīt, ka MVU iegūt finansējumu nav viegli. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns izvirza mērķi četru gadu laikā MVU skaitu Latvijā divkāršot līdz 80 000, tamdēļ uzņēmējdarbības finansēšana kļūst īpaši aktuāla. Arī EK pārstāvji norāda, ka Latvijā trūkst atbalsta programmu un finansējuma MVU. Taču par gaidāmo ES atbalstu MVU Brisele skaidru atbildi uzņēmējiem paliek parādā. EK pārstāvis Albrehts Malfingers pagājušās nedēļas diskusijā norādīja, ka Baltijas valstu vietējās bankas patlaban piedāvā sešas reizes mazāku atbalstu vietējai ekonomikai, nekā tās varētu. MVU nav banku prioritāte, tās izvairās finansēt mazus projektus un dažkārt prasa ķīlu līdz pat 150%, teica EK pārstāvis. Lai izpildītu ES tehniskos standartus, higiēnas, drošības un vides prasības, MVU būs nepieciešami lieli ieguldījumi. Eiropas Savienība gatava tam sniegt papildu finansējumu, taču "tas nebūs rīt". Tamdēļ valstij pašai vispirms jāizveido atbalsta sistēma MVU un jāiesaista banku nauda. Deputātu makos uzkrītoši daudz skaidras naudas Diena 040403 Pētot naudīgo Saeimas deputātu ikgadējās ienākumu deklarācijas, acīs krīt trīs lietas. Dažu ienākumi neatbilst viņu dzīvesveidam, citi deklarē uzkrītošas summas skaidrā naudā, un deputāti nesteidz atklāt, kam viņi ir parādā, izņemot kredītus bankās vai plašākai sabiedrībai jau zināmas finansiālās saistības. Tā TB/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume, kam 1996.gadā oficiāli nepiederēja nekas ievērojams, pēc pāris gadiem tika pie mantojuma un pērn rosījies ne pa jokam - pircis namīpašumu Jūrmalā, jaunu džipu, palielinājis uzkrājumus. Lai gan J.Straumes oficiālie ienākumi bijuši Ls 19 520, no kā teju pusi veido nauda par veco džipu, viņš iegādājies īres tiesības (20 000 USD), nopircis daļu zemes un mājas Jūrmalā (38 000 USD), kur viens no četriem īpašniekiem ir NB biljarda kluba prezidents Nikolajs Butvillo. J.Straume deklarējis arī jaunu džipu par Ls 26 300 un Ls 30 310 latu uzkrājumu (skaidrā naudā - Ls 18 830). Viņš Dienai apgalvoja, ka neesot pamata aizdomām par viņa mantas straujo pieaugumu - tas bijis iespējams, pateicoties Ls 60 000 aizņēmumam no kādas privātpersonas, kuras vārdu viņš nenosauca. Aizdevums esot uz trim gadiem, un viņš esot izplānojis, kā atdot. Savukārt Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Lindai Mūrniecei (JL) pērn piederēja Ls 2000 skaidrā naudā, bet šogad nopirkta māja un zeme Baložos (Ls 37 000). L.Mūrniece skaidro, ka viņas vīrs, kas strādā ekonomikas policijā, pārdevis dzīvokli un iedevis viņai naudu pirmajai iemaksai bankā, lai varētu paņemt Ls 30 000 kredītu uz 20 gadiem, ko nomaksāt viņa varēšot atļauties. Savdabīgu rekordu uzstādījis Jānis Reirs (JL), kurš skaidrās naudas uzkrājumus kopš oktobra palielinājis par Ls 84 000, un tie sasnieguši Ls 95 000. Naudu viņš ieguvis, pārdodot savas daļas rūpnīcā Spodrība un TKB Trade Finance. J.Reira uzkrājumi ir Ls 135 624. Veicies Tautas partijas līderim Atim Slakterim, kuram uzdāvināts nekustamais īpašums Ls 55 000 vērtībā. Savukārt deputāts Oļegs Deņisovs (PCTVL), kura gada ienākumi ir Ls 8316, deklarējis 2000.gadā uz līzinga iegādāto ekskluzīvo Lexus IS200. Visvairāk naudas uzkrājis Austrālijas latvietis deputāts Guntis Bērziņš (JL), kurš pirms ievēlēšanas bija Lattelekom direktoru padomes loceklis. Bankā viņš sakrājis ap Ls 607 773, aizdevis Ls 76 737, iegādājies dažādu uzņēmumu akcijas. Otrs pārtikušākais rādās J.Reirs, bet trešais - kādreiz Latvijas Bankā strādājušais Uldis Klauss, kam uzkrājumos deklarēti Ls 111 251, vērtspapīros ieguldīti Ls 343 568, pieder 22 ha zemes Liezerē un māja un zeme ASV. Neatpaliek arī daži vietējie. Eksbaņķieris Arnolds Laksa (LPP) pamanījies uzkrāt Ls 60 069 (skaidrā naudā Ls 21 600) un ir vienīgais deputāts, kas deklarējis pērn iegādātu jahtu. Tiesa, A.Laksam ir iespaidīgas parādsaistības. Viņš ir 1,2 miljona vērtu kapitāla daļu īpašnieks četros uzņēmumos. Nākamais bagāto sarakstā ir Raimonds Pauls, kas uzkrājis Ls 59 937, un viņam pieder mājas Ādažos un dzīvoklis Rīgā. Seko Vilis Krištopans (ZZS) ar Ls 55 635 uzkrājumiem, bet lieliem parādiem. Līdzīgi situēti ir Krišjānis Kariņš (JL) un Aigars Kalvītis (TP), kas abi uzkrājuši ap 44 tūkstošiem. Lielākie parādi ir A.Laksas deklarētais Ls 737 014 parāds Latvijas krājbankas akcionāram Macasyng Holding BV un V.Krištopana Ls 585 968 parāds, kura izcelsmi viņš neatklāj. Trešie lielākie parādi ir J.Straumem. Viņi ir arī starp tiem, kam ir lielākie skaidras naudas uzkrājumi. Ls 34 000 skaidrā deklarējis arī Tukuma uzņēmējs Artis Kampars (JL), Andrejs Radzevičs (JL) Ls 12 770, Leopolds Ozoliņš (ZZS) Ls 11 000 u.c. Deputātus zemniekus var atpazīt pēc deklarētā transportlīdzekļu skaita. Visvairāk - 25 - deklarējis Andrejs Radzevičs (JL), 19 transporta līdzekļi un desmit piekabes ir Andim Kāpostam (ZZS), saimniekošana vedusies arī A.Slakterim un Gundaram Bērziņam (TP), kuru saimniecības strādājušas ar prāvu peļņu. G.Bērziņa deklarācija rāda, ka viņš uzpērk zemi - pērn iegādājies piecus zemes gabalus nepilnu Ls 10 000 vērtībā un patlaban viņam pieder 664 hektāri. G.Bērziņa darījumi acīmredzami interesē arī JL, jo Valsts ieņēmumu dienesta uzskaites žurnālā atrodams ieraksts, ka ar viņa deklarāciju nesen iepazinies finanšu ministra padomnieks Māris Sproga, tāpat kā ar A.Kalvīša īpašumu atskaiti. Autoceļu sakārtošanai šogad izlietos par 20 miljoniem vairāk NRA 04/07/03 Šogad Latvijas autoceļu sakārtošanai atvēlēs aptuveni par 20 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Autovadītājiem jāvērtē, vai papildu līdzekļi arī reāli uzlabo ceļu stāvokli. Pavisam Latvijas autoceļu sakārtošanai 2003. gadā plānots tērēt aptuveni 55 miljonus latu, informēja satiksmes ministrs Roberts Zīle. Lielākoties gan līdzekļu pieaugums saistāms ar Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās fonda ISPA līdzekļiem, kas tiks tērēti rekonstrukcijas darbiem uz Via Baltica un lidostas Rīga pievedceļiem. Ievērojamas summas Valsts autoceļu fondā tiks ieskaitītas arī no valsts pamatbudžeta un dāvinājumu veidā. R. Zīle īpaši uzsvēra realizēt paredzēto lauku autoceļu programmu, un kopumā paredzēts apgūt gandrīz 14 miljonu latu. Tiesa, atlikto labošanas darbu apjoms sasniedzis jau 327 miljonus latu, bet ikgadējiem darbiem būtu vajadzīgi 120 miljoni latu. Šā gada janvārī autoceļu fondā no degvielas akcīzes nodokļa ieskaitīts par 28 procentiem, bet februārī - par 19 procentiem naudas vairāk, nekā tas bija plānots Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, informēja Valsts autoceļu fonda daļas vadītājs Vilnis Millers. Arī ikgadējo transporta līdzekļu nodevu iekasēšanas plāns pārpildīts par 20-30 procentiem, kas saistāms ar veiksmīgo šīs nodevas parādu iekasēšanu. Tikai divos mēnešos par iepriekšējos gados nenomaksāto nodevu autoceļu fondā klāt nācis 341 000 latu. Tiesa, 2002. gada sākumā arī ceļinieki priecājās par degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas pārpildi, taču gada beigās izrādījās, ka autoceļu fondā no šā nodokļa ieskaitīti vien 59,8 miljoni latu, kaut gan FM bija plānojusi 68,5 miljonus latu. Šogad likumā par valsts budžetu fiksētas garantijas, ka autoceļu fondā jebkurā gadījumā ieskaitīs 68 miljonus latu (ja summa būs mazāka, starpību segs no valsts budžeta), uzsvēra V. Millers. Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) tehniskās pārvaldes vadītājs Valdis Laukšteins informēja, ka lielākais līdzekļu pieaugums šogad plānots ceļu rekonstrukcijas un būvniecības programmai. Ceļu ikdienas uzturēšanas programmas finansējuma līmenis palicis 2002. gada līmenī, nedaudz pieaudzis finansējuma apjoms periodiskajai uzturēšanai, taču jārēķinās ar pieaugošajiem izdevumiem - autoceļu tīkls nolietojas, tā saglābšanai kļūstot dārgākai, uzsvēra V. Laukšteins. Ceļinieki šogad labos trīs nozīmīgus tiltus. Arī V. Laukšteins akcentēja lauku autoceļu programmas svarīgumu. Šogad plānots izveidot jaunu asfaltbetona segumu uz lauku ceļiem ar kopējo garumu ap 100 kilometru. Minimāls progress skolotāju valsts valodas zināšanās Diena 04/09/03 Mazākumtautību skolotāju valsts valodas prasmes palikušas 1997.gada līmenī, secinājusi Izglītības valsts inspekcija (IVI), izlases veidā padziļināti pētot 53 mazākumtautību skolu darbu. Pirms sešiem gadiem intervijās un stundu apmeklējumos inspektori konstatēja, ka brīvi valsts valodu pārvalda 53,5%, 2003.gadā - 53,6%. Pārbaudē atklājies, ka iepriekš no 2004.gada reformai pakļautajām 149 skolām saņemtie pārskati par gatavību pārejai uz mācībām valsts valodā lielākoties bijuši objektīvi. No tām reforma noteiktajā termiņā nebūs pa spēkam 8% jeb 12 skolām. "Situācijā ir labāka, nekā varēja gaidīt, - 77% skolu jau tagad zina, ka būs reformai gatavas," Dienai inspekcijas izpētīto analizēja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JL) biroja vadītāja Anita Kalniņa. Galvenās problēmas ir vecāku neinformētība par pārmaiņām, dažu mācību priekšmetu skolotāju un mācību līdzekļu trūkums. Savukārt datos par skolotāju valodas prasmi esot jāņem vērā, ka 1997.gadā mazākumtautību skolās tika izvaicāti arī latviešu valodas skolotāji, tātad, lai arī neliels, tomēr progress ir vērojams. Pēc IVI vadītāja Zigfrīda Grinpauka domām, "dziļāka izpēte" nepieciešama 10.klašu skolēnu sniegtajās atbildēs par gadu iepriekš skolā īstenoto bilingvālo apmācību stundās. Desmitā daļa apgalvojusi, ka nevienu priekšmetu divās valodās vienlaikus, kā to paredz skolas licencētā mācību programma, nav mācījies. Savukārt 8.klases skolēnu anketēšanā atklājies, ka tieši viņiem - 2004.gada 10.klasei, kuru pirmo skars reforma, - nav pietiekamas informācija par gaidāmajām pārmaiņām. Kā vienu Izglītības un zinātnes ministrijas no tuvākās nākotnes darbiem A.Kalniņa min vecāku informēšanas kampaņu. Tā kā izpēte ļāvusi atklāt pilnīgi katras skolas konkrētās problēmas, tad atbilstoši tām kopā ar pašvaldībām tuvākajos mēnešos tiks izstrādāts darbu plāns. Diena jau rakstīja, ka skolu gatavības izpētes pirmais posms notika februārī, kad IVI ministra uzdevumā analizēja skolu direktoru sagatavos pašvērtējuma ziņojumus par gatavību reformai. Martā inspekcija 53 skolas pētīja klātienē, lai pārbaudītu sniegtās informācijas patiesumu. 2004.gadā reforma skars 149 pašvaldību skolas, kuras īstenos mazākumtautību vidējās izglītības programmu ap 3300 skolotāju (+ 1145 valodu skolotājus), kuri pašlaik skolo vidusskolas klases ap 11 800 skolēnu, kuri pašlaik mācās 8.klasē. Starptautiskā pētījumā Latvijas skolēni - starp labākajiem NRA 04/09/03 Trešdien Latvijas Universitātē (LU) prezentē pētījumu Latvija starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (2000- 2003), informēja LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes izglītības pētniecības institūta direktors Andris Kangro un pētījuma koordinatore Latvijā Ieva Johansone. Pētījums apliecina, ka Latvijā bērnu lasītprasme ir augsta, taču satraucoši dati parādās par izglītības līmeņa atšķirībām Rīgā un citur Latvijā. Latvija piedalījusies vairāk nekā desmit starptautiskos salīdzinošos izglītības pētījumos, kurus pasaulē koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija - OECD vai asociācija IAEEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement). Pētījumus veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūts. IAEEA starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study) pirmais posms notika no 2000. līdz 2003. gadam. Lasītprasmes pētījuma rezultāti paver iespējas analizēt izglītības situāciju valstī, kā arī Latvijas skolēnu sasniegumus salīdzinājumā ar 35 citām pasaules valstīm. Pētījuma starptautiskā mērķa grupa ir visi ceturto klašu skolēni. Latvijā pētījuma mērķa grupā tika iekļauti visi ceturto klašu skolēni no skolām ar latviešu vai krievu mācību valodu - pavisam 34 216 skolēni. Izlases kārtībā pētījumam Latvijā tika izvēlētas 150 skolas, pēc tam katrā no tām - viena ceturtā klase. Kopumā pētījumā piedalījās 3019 skolēni no 141 skolas. Testēšana un aptauja skolās notika 2001. gada pavasarī. Vislabāko vidējo rezultātu lasīšanas kompetences testā uzrādījuši Zviedrijas skolēni, tad seko Nīderlandes, Anglijas, Bulgārijas un Latvijas skolēnu rezultāti. Latvijas skolēnu vidējie rezultāti atbilst piektajai vietai no 35 pētījuma dalībvalstīm. Relatīvi maz skolēnu ir ar sliktu lasītprasmi. Latvija šajā ziņā ir otrā valsts pēc Nīderlandes, sasniedzot vienādus rezultātus ar ASV, kur tikai četri procenti skolēnu ir sliktākajā starptautiski noteiktajā sasniegumu grupā. Tomēr skolēnu sasniegumi Rīgā un pārējos novados ir ievērojami atšķirīgi, - Rīgā tie ir daudz labāki. Tieši tāpat arī pilsētās, īpaši Rīgā, skolēnu sasniegumi ir daudz augstāki nekā laukos. Kā fenomens un problēma visās IAEEA PIRLS pētījuma dalībvalstīs ir rezultātu starpība skolēnu grupās pēc dzimuma. Visās valstīs un jo īpaši Latvijā meiteņu lasītprasmes sasniegumi ir stipri pārāki par zēnu uzrādītajiem rezultātiem. Rezultāti apliecina Latvijas skolotāju augsto un stabilo profesionālo līmeni, kā arī uzrāda labu mācību darba organizāciju skolās, ģimenes ieinteresētību, iedzīvotāju samērā labo vispārējās izglītības līmeni. Rīgu pieskandina koru skates NRA 04/07/03 Satraukti, bailīgi, priecīgi un saviļņoti sestdien un svētdien Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, pulcējās koristi Rīgas koru skatei, gatavojoties XXIII vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Katrs koris - kopumā 62 kolektīvi - dziedāja trīs dziesmas - divas izlozes un vienu izvēles dziesmu no svētku repertuāra. Attēlā jauktā kora Vivat, ko vada diriģente Ināra Freimane, dalībnieces. Koru māksliniecisko un tehnisko sniegumu vērtēja žūrija - Terēzija Broka, Pauls Dambis, Jānis Erenštreits, Sigvards Kļava, Imants Kokars, Andris Veismanis un Inta Pīrāga. Rīgas koru skate turpināsies 4. maijā, kad dziedās vēl 33 Rīgas kori. Bet laikā līdz 4. maijam notiks 21 skate visos Latvijas novados. Augstāko vērtējumu ieguvušie kori sacentīsies dziesmu karos 30. jūnijā un 1. jūlijā Rīgā. Valmieras teātrī - Leldes Stumbres 'Letiņi' DELFI 04/08/03 Šosezon Valmieras Drāmas teātrī šis ir jau ceturtais latviešu oriģināldramaturģijas iestudējums, un šoreiz tā autors ir režisors Felikss Deičs, kurš pazīstams kā īpatns latviešu klasikas interprets, turklāt šosezon jau iestudējis jaunās rakstnieces Rūtas Mežavilkas vienas ģimenes drāmu Kolkā "Stiprs ziemeļrietumu vējš", kas iemantojusi nedalītu skatītāju mīlestību un uzmanību. Leldes Stumbres 1999. gadā sarakstītais darbs "Letiņi" ir mēģinājums vienā sētā sapulcināt visās pasaules malās izklīdušos latviešus ar tiem raksturīgajām pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm. Lugā iezīmēti tipiski Latvijas cilvēku raksturi, kas, dīvainajā situācijā nostādīti, ļauj viņiem atraisīties, parādot īsto savu iedabu. Režisora skats būs gana ironisks, gana patiess un arī nedaudz skumjš, lai kopā ar aktieriem atrastu objektīvāko skata punktu, no kura raudzīties arī uz šā brīža Latviju - ar tās ministriem, ierēdņiem, veikalniekiem un māksliniekiem. Pirmizrāde Valmieras teātra Apaļajā zālē 11. aprīlī plkst. 18.30 - pie scenogrāfa Ivara Novika veidota un klāta gara saimes galda, uz kura - torte kādā ļoti atpazīstamā formā. Valmieras publiku vienmēr ir interesējuši oriģināldramaturģijas darbi, kas labu režisoru rokās kļuvuši par laika spoguļiem, kuros, saskatot līdzību sev pat visnenozīmīgākajās detaļās, skatītāji jūtas teātra līdzdomātāji un laikabiedri, tādējādi Valmieras teātrim, šķiet, joprojām nav pārtrūkusi šī trauslā saite ar skatītāju. Lomām režisors dāsni apveltījis vidējās un vecākās paaudzes Valmieras profesionāļus - Rihardu Rudāku, Ināru Ieviņu vai Skaidrīti Putniņu, Daci Eversu, Ilzi Pukinsku, Agri Māsēnu, Janusu Johansonu, Inesi Ramuti, Tālivaldi Lasmani, arī jaunos aktierus - Imantu Stradu, Andri Grosu, Mārtiņu Liepu. Kultūrslānis pārvēršas caurā sietā NRA 04/09/03 Straujā Vecrīgas apbūve liek veikt sasteigtus arheoloģiskos izrakumus un noved pie Vecrīgas kultūrvēsturiskā slāņa iznīcināšanas, Neatkarīgajai atzina Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs un Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologs Andris Celmiņš, kurš saņēmis Rīgas balvu par paveikto Rīgas vēstures pētīšanā. "Rīgas pamatvērtības ir jūgends, koka apbūve un Vecrīga ar saviem viduslaiku pieminekļiem, kuru nav nemaz tik daudz palicis," norādīja arheologs. A. Celmiņš stāsta, ka par izrakumiem kā Vecrīgas izpētes metodi var runāt kopš 1938. gada, kad nojauca Vecrīgā vairākus kvartālus gan aiz Rātslaukuma, gan Doma laukumā un tika sākta jaunbūvju celtniecība - pasta krājkase, ministriju komplekss, tagadējā universālveikala Centrs ēka. Tolaik vēstures muzejā ienāca daudz senlietu, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, šos darbus nācās pārtraukt. Pēckara gados īpaši izrakumi Vecrīgā nenotika un attieksmi pret Rīgas arheoloģiju noteica padomju ideoloģija. Ar jaunu sparu izrakumi Rīgā atsākās piecdesmito gadu beigās, stāsta A. Celmiņš. Lielākie objekti bijuši, piemēram, Alberta laukums, kur tika atklāta lībiešu ciema vieta. Kopš 1970. gada galveno izrakumu slodzi Vecrīgā uzņēmies Latvijas vēstures institūts profesora Caunes vadībā. A. Celmiņš atceras, ka astoņdesmitajos gados kādu laiku Vecrīgas arheoloģijā strādājuši poļu arheologi, taču viņu darba kvalitāte bijusi visai dažāda. Arheoloģijas bums atsācies deviņdesmito gadu otrajā pusē - līdz ar straujo būvniecību. "Norādījumi par valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa - Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa - kultūrslāņa aizsardzību reglamentē būvdarbu veicēju pienākumus. Nekādi būvdarbi nedrīkst notikt bez arheologa klātbūtnes. Tas tiek kontrolēts un pārkāpēji tiek sodīti, taču ar visai minimāliem sodiem," sacīja A. Celmiņš. Pieaugot arheoloģisko izrakumu skaitam, palielinās arī atrasto priekšmetu skaits, un rodas jaunas problēmas - izrādās, ka, piemēram, trūkst telpu, kur šos ieguvumus glabāt. "Jāņem vērā, ka pētniecības metodes pilnveidojas, bet objektu, kurus pētīt, Vecrīgā kļūst ar katru gadu mazāk. Zinātniekiem pašreiz būtu ko pētīt un pētīt, bet nāk klāt jaunais materiāls, un vecais paliek neapstrādāts. Prātīgāk būtu atstāt pētniecisko mantojumu arī nākamajām paaudzēm," sacīja A. Celmiņš. Viņaprāt, būtu laiks pievērsties vēsturisko ēku atjaunošanai, nevis jaunu ēku būvniecībai. A. Celmiņš norādīja, ka kultūrslānis Vecrīgā ir ļoti biezs - vietām pārsniedz pat 5 metrus, bet senās Rīgas upes Rīdzenes gultnē tas sasniedz pat 8 metrus. Kultūrslāni bojā tas, ka pēdējā laikā, ceļot ēkas, tiek izmantotas pāļu sistēmas - un kultūrslānis paliek kā caurs siets. Vislabāk būtu celt ēkas bez iedziļinātiem pagrabiem, norādīja eksperts. A. Celmiņš uzskata, ka Vecrīgā būtu jāpaliek muzejiem, teātriem, bet nekādā gadījumā ne valdības un pilsētas administratīvajām iestādēm, kas piesaista transporta plūsmu. Neparasti agri atgriezušies zīriņi BNS 04/04/03 Latvijā šogad neparasti agri ieradušies zīriņi - jūras vai upes zīriņš trešdien manīts Kolkā, bet jau pirms nedēļas zīriņiem līdzīgi putni redzēti Preses nama apkaimē. Mājas lapa http://www.putni.lv vēsta, ka zīriņu novērojis Latvijas putnu gredzenošanas centra laboratorijas vadītājs Juris Kazubiernis. Šis ir agrākais līdz šim zināmais zīriņu novērojums Latvijā. Iepriekšējos gados šie putni sastapti tikai aprīļa vidū. Savukārt pirms nedēļas Preses nama darbinieki ziņoja, ka nama apkaimē redzami vairāki desmiti zīriņiem līdzīgu putnu, taču pieredzējuši putnu vērotāji šo informāciju nevarēja apstiprināt. Vairākkārt vēstīts, ka vides aktīvisti un ornitologi pērn bija satraukušies par Eiropā lielāko zīriņu koloniju, kas ligzdo uz Preses nama jumta, jo pēc jumta remonta tā virsma nebija piemērota ligzdošanai. Ornitologi rīkoja talku un nobēra jumtu ar granti, bet arī pēc tam nebija pārliecināti par putnu veiksmīgu ligzdošanu. Uz Preses nama jumta ligzdo lielie kaijaki, upes tārtiņi, jūras žagatas un īpaši aizsargājamie putni - upes zīriņi, mazie zīriņi, jūras zīriņi un lielais ķīris. Latvijā atgriezies melnais stārķis BNS 04/07/03 Latvijā aizvadītajās brīvdienās pirmo reizi šopavasar redzēts melnais stārķis jeb gandrs, vēsta mājas lapa www.putni.lv. Putnu svētdien kāds putnu vērotājs redzējis Tukuma rajona Praviņu apkaimē. Melnais stārķis Latvijā parasti atgriežas marta beigās vai aprīļa sākumā. Visagrāk - 19.martā - putns novērots pērn Leimaņu karjerā. Latvijā vidēji ligzdo 750 līdz 900 gandru pāru, taču pēdējos gados intensīvās mežaudžu izciršanas dēļ putnu skaits samazinās. Melnais stārķis ir augumā nedaudz mazāks par balto stārķi. Putna galva, kakls un mugura ir melna, balts ir tikai vēders. Veciem putniem knābis un kājas ir sarkanas, jaunajiem - zaļganas. Atšķirībā no baltā stārķa, melnais stārķis ir uzmanīgs un bailīgs putns. Nu jau visu nedēļu saulīte nav spīdējusi. Pēkšņi ir kļuvis aukstāks (dienā apt. +2oC – -3oC, naktī – līdz -7oC), gandrīz katru dienu snieg slapjš sniegs, vai līst lietus. Pūš brāzmains zie- meļu vējš... Nav jau tik auksts, lai gandrīz jau at- kususī zeme atkal sasaltu, tomēr sniegs ir uzsni- dzis un visas puķītes, kas bija pabāzušas savas galviņas virs zemes, tagad atkal ir zem snie- ga... Kur gan palikušas siltās, saulainās dienas? Kur palicis pavasaris?.. Anda