K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 294: 2003. g. 10. – 16. aprīlis Demokrātijas šūpulī paraksta pievienošanās ES līgumu NRA 04/16/03 Šodien, 16. aprīlī, Latvija Atēnās ar visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm parakstīs pievienošanās līgumu. Latvijas vārdā to parakstīs Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete un Latvijas sarunu ar ES vadītājs Andris Ķesteris. Akropole tiek uzskatīta par demokrātijas simbolu. Parakstīšanas ceremonijā uzaicināto 40 valstu līderi un pārstāvji kopīgi izies cauri antīkajai sapulču vietai, kur senajos laikos risinājās visnozīmīgākie notikumi. Tas bija Atēnu administratīvais un reliģiskais centrs 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet vēl svarīgāk, ka tur veidojās par demokrātiju dēvētā pārvaldes sistēma. Atēnās, kur Akropoles pakājē trešdien pulcēsies 15 ES dalībvalstu un 13 kandidātvalstu vadītāji, ārlietu ministri un amatpersonas noteikti īpaši stingri drošības pasākumi. Uz līgumu parakstīšanas ceremoniju, kas notiks otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras celtajā Atala stojā Agorā, ieradīsies arī ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Grieķijas galvaspilsētas galvenais tūrisma objekts - Atēnu Akropole - līdz ceturtdienas pēcpusdienai apmeklētājiem būs slēgta, - tā vēsta BNS/AFP. Atēnu arheoloģiskais centrs ap Akropoli un tās muzejs, senais tirgus laukums Agora, antīkais Dionīsa amfiteātris un tam līdzās romiešu celtais amfiteātris tūristiem dažu tuvāko dienu laikā būs slēgti. Lai mazinātu satiksmes sastrēgumus Atēnu centrā, trešdiena valsts iestādēs strādājošajiem, izņemot Ārlietu ministrijas darbiniekus, būs brīvdiena. Visās Atēnās strādās vairāk nekā 10 000 policistu (citos avotos - pat 25 000), kas rūpēsies par augsto ārzemju viesu drošību. Kad pirms diviem gadiem Atēnas apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, pilsētā izvietoto policistu skaits bija divreiz mazāks. 14. aprīlī ārkārtas sēdē līgumu par Latvijas pievienošanos ES akceptēja Ministru kabinets. Pievienošanās līgumā 5800 lapaspusēs sīki aprakstīti nosacījumi, ar kādiem kandidātvalstis stājas ES un kā tiek grozīts likumdošanas kopums. Latvija sarunās par iestāšanos ES ir panākusi 32 pārejas periodus, salīdzinājumam Igaunija un Lietuva - 20 katra. Pēc parakstīšanas līgumu izskatīs Saeimā. Par Latvijas iestāšanos ES 20. septembrī lems Latvijas pilsoņi. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 16. aprīlī rīkos pieņemšanu par godu Latvijas pievienošanās līguma ES parakstīšanai. Šādas pieņemšanas rīko parlamenta vadītāji visās dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Ventspils naftas liktenis - KNAB rokās Diena 04/15/03 Pēdējās nedēļas ļāvušas izskanēt minējumiem, kāpēc tagad - teju sešus gadus pēc Ventspils naftas privatizācijas un laikā, kad naftas vads ir tukšs, - valsts amatpersona, premjera biedrs, miljonārs Ainārs Šlesers oficiāli pēkšņi izteic šaubas par uzņēmuma pārdošanu. Izskan vairākas pretrunīgas versijas. Premjeram Einaram Repšem nodotie anonīmu juristu sagatavotie dokumenti, kuros VN privatizācija par labu firmai Latvijas naftas tranzīts (LNT) nodēvēta par fiktīvu un nelikumīgu un kuri satur prasības pieteikuma projektu tiesai par 75,5 miljonu latu piedziņu, jau pusmēnesi ir Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rokās. Kompetenta abu tiesībsargājošo iestāžu atzinuma vēl nav. Neoficiāli tiek minēts: prokuratūra gaidīs KNAB kā premjera pārraudzītas izziņas iestādes vērtējumu un nesteigsies pirmā paziņot, vai dokumenti rada pamatu lietas ierosināšanai. KNAB rīcība ļaušot apjaust, kāda ir E.Repšes nostāja. Premjers ar preses pārstāves Kristīnes Juckovičas starpniecību Dienai uzsvēra: "Ir pāragri runāt par VN privatizācijas tālāko likteni. Kāds konkrēts lēmums varētu sekot, kad tiks saņemti kompetenti vērtējumi." Neoficiāli tiek arī norādīts: lai kādu atzinumu sniegtu tiesībsargājošās iestādes, paredzams, ka drīzumā notiks vienošanās par stingrā akcionāru līguma pārskatīšanu. Tas noteic: valsts bez saskaņošanas ar LNT nevar brīvi lemt par sev piederošo VN akciju pārdošanu. Spēku tas zaudē, kad valsts īpašumā palikuši 26% VN akciju. A.Šlesera rīcības iemesli, apšaubot VN privatizāciju un aicinot pat lemt par LNT piederošo akciju aresta iespējām, tiek saistīti ar viņa kā starpnieka funkcijām, lai nodrošinātu, ka par VN dominējošo īpašnieci kļūst krievu cauruļvadu monopolists Transņeftj. Citā versijā VN privatizācijas apšaubīšana tiek pamatota ar A.Šlesera personīgo aizvainojumu un vēlmi atspēlēties Ventspils mēram Aivaram Lembergam, kurš neoficiāli tiek saistīts ar Ventspils uzņēmumu ārzonās paslēptajiem patiesajiem īpašniekiem. Oficiālu pierādījumu tam nav. LNT mātesfirmas a/s Ventbunkers padomē darbojas abi A.Lemberga bērni, bet šī uzņēmuma kontrolpakete pieder ārzonai Yelverton Investment. VN privatizācijas likumība tiek apšaubīta, apstrīdot ieguldījumu veikšanu a/s LaSam, kas bija naftas un naftas produktu vadu kompānijas SIA LatRosTrans 66% Latvijai piederošo daļu īpašniece un kas vēlāk kļuva par pamatu VN privatizācijai par labu LNT. Analizējot dokumentus un pētot datus par LaSam un LatRosTans dibināšanu, ir pārdroši izteikt hipotēzi, ka VN privatizācija bijusi nelikumīga. Tiesa, tie ļauj uzdot jautājumus, cik pamatoti bijuši attiecīgie amatpersonu lēmumi. Tāpēc nevar izslēgt: tiesībsargājošās iestādes ierosinās pārbaudes lietu par atbildīgo amatpersonu darbību. Pašlaik valstij pieder 43,6%. Taču, realizējot savas privatizācijas noteikumos paredzētās tiesības, LNT ir paziņojusi, ka ir gatava tai rezervētās 5% VN akciju kvotas izpirkšanai par naudu. Tieši šī akciju pakete veido to akciju daudzumu, kas privāto īpašnieku rokās ļauj nonākt VN kontrolpaketei - 53% akciju, valsts daļu uzņēmumā samazinot līdz 38,6%. Tiesa, LNT ir arī paziņojusi: ir noslēgts 9,2% VN akciju pārdošanas darījums ar kādu finanšu institūciju. No tā izriet, ka firmas īpašumā tagad ir aptuveni 38-39% VN. Rezervēto 5% nopirkšana tai dotu aptuveni 44% īpašumtiesību. Vladimirs Solomatins, LNT valdes priekšsēža vietnieks, Dienai uzsver: "Lai kontrolētu tādu uzņēmumu kā VN, akciju kontrolpaketi nevajag, pietiek ar 44-45%. Mēs neesam pašnāvnieki un neveiksim nekādus soļus, lai iegūtu vairāk nekā 50% VN akciju un atbilstoši likumdošanai atpirktu publiskās akcijas. Nekad mēs ne tieši, ne netieši nebūsim VN kontrolpaketes īpašnieks, jo mums pietiek akciju, lai kontrolētu uzņēmumu." Pēdējo mēnešos ļoti uzstājīgi par vēlmi iegūt kontroli par VN termināli informē Krievijas Transņeftj. Tās vadības plašsaziņas līdzekļos teiktais ļauj noprast: VN kontroles iegūšana būtu līdzeklis, kas ļautu atjaunot naftas eksportu pa cauruļvadu. Neatbildēti ir jautājumi, vai Transņeftj tiešām ir ieinteresēta VN iegādē un vai ar krievu interesēm saistīts A.Šlesers. Premjera biedrs to kategoriski noliedzis, savukārt premjers dzelžaini norādījis, ka par VN valsts daļu privatizāciju lems tikai valdība. Versiju par A.Šlesera vēlmi izpatikt krievu interesēm stiprinājušas viņa Krievijas medijiem sniegtas intervijas. Tiešu pierādījumu, ka viņš piedāvā starpniecību, lai nodrošinātu, ka krievi iegūst kontroli par naftas tranzītu un Ventspils ostu, nav. Tieši pretēji - ir zināms, ka jau labu laiku sarunas par sadarbību, iespējamo akciju pārdošanu ar krievu naftas kompānijām, organizējuši VN privātie īpašnieki. Arī tagad LNT nenoliedz, ka tai notiek sarunas ar krievu kompānijām par sadarbību. V.Solomatins uzsver: A.Šlesera aktivitātes, apšaubot VN līdzšinējo privatizāciju, un ilgstošā neskaidrība par turpmāko privatizāciju kaitē mēģinājumiem risināt jautājumu par ilgtermiņa sadarbības iespējām un naftas eksporta atjaunošanu pa cauruļvadu. Prokuratūra: nav pamata arestēt Ventspils naftas akcijas NRA 04/16/03 Ģenerālprokuratūra vakar paziņoja, ka šobrīd nav nekāda pamata uzlikt arestu a/s Ventspils nafta (VN) privātajam akcionāram Latvijas Naftas tranzīts (LNT) piederošajām uzņēmuma akcijām. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska skaidroja, ka atbilstoši civilprocesa likuma normām, lai varētu tiesai lūgt nodrošināt prasību, uzliekot arestu LNT akcijām, pirms prasības iesniegšanas tiesai iespējamam prasītājam - šajā gadījumā kompetentai valsts institūcijai - jāiesniedz tiesā pierādījumi, kas apliecinātu tās tiesības lūgt akciju arestu. Turklāt tiesa var pieprasīt kompetentai valsts institūcijai nodrošināt zaudējumu segšanu, kas varētu rasties LNT, ja izrādītos, ka akcijas arestētas nepamatoti. "Ģenerālprokuratūras rīcībā nav autentisku dokumentu, uz kuru pamata varētu izdarīt secinājumus par prasības ierosināšanas iespējām, tādēļ Ģenerālprokuratūrai šobrīd nav pietiekama pamatojuma lūgt tiesu pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu pirms tās ierosināšanas," sacīja Dz. Šubrovska. Sniegt viedokli par iespēju vērsties tiesā ar lūgumu uzlikt arestu LNT piederošajām naftas termināļa akcijām ģenerālprokuroram Jānim Maizītim lūdza ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Tiesa gan, lietas reālais iniciators bija premjera biedrs Ainārs Šlesers, kuram nepatika tas, ka 2. aprīlī Rīgas Fondu biržā LNT pārdeva 9,18 procentus sev piederošo VN akciju. Savu rīcību A. Šlesers pamatoja pats ar savu iepriekšējo gājienu, proti, faktu, ka viņš premjeram Einaram Repšem bija iesniedzis anonīmu juristu sagatavotu mapīti ar faktiem, kam vajadzētu apšaubīt VN privatizāciju, līdz ar to arī LNT tiesības rīkoties ar akcijām. Tiesa gan, prokuratūras atteikšanās uzlikt arestu LNT akcijām ir jau otrais trieciens A. Šlesera vēlmei panākt tiesībsargājošo institūciju atbalstu viņa uzsāktajam karam pret Ventspili. Iepriekš Ģenerālprokuratūra jau atteicās izdarīt jebkādus secinājumus par VN privatizācijas likumību, balstoties uz anonīmo juristu sagatavoto dokumentu mapīti. Šobrīd tā ir pieprasījusi papildus dokumentus no Uzņēmumu reģistra un Privatizācijas aģentūras. Savukārt LNT vadība ir paudusi sašutumu par A. Šlesera ierosinājumu arestēt akcijas. "LNT, tāpat kā jebkuram vērtspapīru tirgus dalībniekam, ir brīvas tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem neatkarīgi no tā, ko domā vai nedomā Ministru prezidenta biedrs," norādījis LNT valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins. Pēc viņa teiktā, LNT ir noslēdzis pārdošanas līgumu ar atpakaļatpirkšanas tiesībām par minētajiem 9,18 procentiem VN akciju, kuras iegādātas publiskajā tirgū Rīgas Fondu biržā, lai nodrošinātu finansējumu papildu piecu procentu VN akciju iegādei, kas LNT ir rezervētas atbilstoši privatizācijas noteikumiem. Neatkarīgā jau rakstīja, ka A. Šlesera atbalstīto juristu savāktajā mapītē pēc būtības tiek apšaubītas Latvijas valsts tiesības veikt VN privatizāciju. Anonīmo juristu pārmetumi attiecas uz laika posmu pirms VN privatizācijas. "Ventspils naftas" dēļ atcelta Krievijas ministra vizīte LETA 04/15/03 Krievijas darba un sociālo lietu ministra Aleksandra Počinoka 16.aprīlī paredzētā vizīte Rīgā un tikšanās ar Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, premjera biedru Ainaru Šleseru atlikta saistībā ar neskaidro situāciju "Ventspils naftas" (VN) jautājumā, šodien ziņo laikraksti "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) un "Telegraf". Šāds notikumu pavērsiens varētu liecināt, ka zudusi Krievijas sākotnējā sajūsma par Šlesera aktivitātēm VN jautājumā un ticība, ka premjera biedra iniciatīvas varētu krieviem labvēlīgā veidā atrisināt ventspilnieku nepiekāpības problēmu, raksta NRA, kurai augsta Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) amatpersona izteikusies, ka "iemesls visam ir VN" un ka Ārlietu ministrija palūgusi Počinoku atturēties no brauciena. To, ka Počinoka vizīte tiek atlikta, Šleseram telefoniski paziņojis Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs, laikrakstu "Telegraf" informējusi premjera biedra preses sekretāre Una Ulme-Sila. "Telegraf" atgādina, ka arī vēsti par Krievijas ministra ierašanos Šlesers esot saņēmis mutiskā formā un "visu šo laiku, pamatojoties uz Studeņņikova vārdiem, dedzīgi apgalvoja, ka tikšanās ar Počinoku noteikti būs". Savukārt NRA uzsver, ka citas amatpersonas par Počinoka vizītes atcelšanas iemesliem runā diplomātiski izvairīgi. Krievijas ĀM Otrā Eiropas departamenta Latvijas nodaļas vadītājs Aleksandrs Skorjukovs teicis: "Mēs jums varam nosaukt tikai tos pašus iemeslus, kurus nosauca Krievijas vēstniecība Latvijā." Krievijas vēstnieka Studeņņikova palīgs paudis, ka vizītes atcelšana saistīta gan ar tehniskām problēmām, gan ar Krievijas ministru lielo aizņemtību. Savukārt Krievijas Darba un sociālo lietu ministrijas preses sekretārs atzinis, ka Počinokam pagājušo piektdien bijušas sarunas gan ar Krievijas ĀM, gan ar Krievijas vēstnieku Latvijā. Šlesera padomniece Ulme-Sila, vaicāta, vai Krievijas ministra vizīte atlikta VN dēļ, teikusi, ka nevar komentēt šādus apgalvojumus, informē NRA. Preses sekretāre paskaidrojusi, ka "tikšanās dienaskārtībā bija skaidri formulēti jautājumi. VN jautājums dienaskārtībā iekļauts nebija." Kā raksta NRA, jau gandrīz trīs mēnešus vērojamas ciešas sakritības starp augstu Krievijas amatpersonu izteicieniem VN jautājumā un Šlesera darbībām. Janvāra beigās Šlesers negaidīti paziņoja, ka VN valsts daļa jāpārdod krieviem, lai gan valdībā nekas nebija lemts par VN privatizācijas turpināšanu un Krievija bija pārtraukusi naftas transportēšanu uz Ventspili pa cauruļvadiem, ko varēja uztvert kā darbību, lai samazinātu VN cenu. Laikraksts atgādina, ka marta sākumā Krievijas bijušais vicepremjers Aleksandrs Šohins preses izdevumos nepārprotami norādījis, ka Krieviju neinteresē mazāk par 50% VN akciju, un ieteicis kompānijas privātajiem akcionāriem atteikties no 7% savu akciju, lai Latvijas valsts iegūtu kontrolpaketi, ko pārdot krieviem. Pēc dažām dienām Šlesers prasīja izvērtēt VN privatizāciju, ko vairāki Latvijas politiķi un ekonomisti novērtēja kā vēlmi nokomplektēt VN kontrolpaketi krieviem, norāda NRA. Kā ziņots, Latvijas-Kievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāja, Krievijas Federācijas darba un sociālo lietu ministra Počinoka darba vizīte Latvijā bija paredzēta 16.aprīlī. 25.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas- Krievijas starpvaldību komisijas sastāvu Šlesera vadībā. Počinoka un Šlesera tikšanās laikā bija plānots pārrunāt komisijas tālāko darbību un aktuālākos Latvijas un Krievijas sadarbības jautājumus. Laikraksts "Vesti Segodņa" jau pagājušonedēļ ziņoja par Počinoka vizītes atcelšanu. Laikrakstam ministra birojā Krievijā skaidrots, ka vizītes atcelšanai neesot politisku iemeslu - vienkārši Počinoks esot ļoti aizņemts. Krievijas ministra birojā norādīts, ka Počinoka pārceltās tikšanās ar Šleseru laiks vēl tikšot precizēts. Saeima par veselības ministri apstiprina Circeni LETA 04/10/03 Cerurtdien, 10. aprīlī Saeima veselības ministres amatā iecēla partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti Ingrīdu Circeni, kura sāks darbu no šī amata atlaistā JL biedra Āra Audera vietā. Par Circeni balsoja 47 tautas kalpi, balsojumā atturējās 24 deputāti, pret nebija neviens. Circenes kandidatūru ministres amatam izvirzīja JL frakcija. Circene ir solījusi turpināt JL plānoto veselības aprūpes reformu, izstrādājot nepieciešamos likumdošanas aktus, sakārtojot veselības aprūpes struktūru, lai tā atbilstu teritoriālajai reformai, un pilnveidojot mediķu atalgojumu atbilstoši finansiālajām iespējām. Circene ir JL 8.Saeimas frakcijas deputāte, Saeimā ievēlēta no Kurzemes vēlēšanu apgabala. Circene ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas vietniece un Veselības apakškomisijas priekšsēdētāja. Circene dzimusi 1956.gadā, beigusi Rīgas 4.vidusskolu, Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti, pēc specializācijas viņa ir ginekoloģe. 2002.gadā Circene beidza Rīgas Komercskolas Tālmācības nodaļu, apgūstot programmu "Praktiskā uzņēmējdarbība". Līdz ievēlēšanai Saeimā Circene bija Aizputes zonālās slimnīcas un Liepājas rajona galvenā ārste. Circene tomēr izmantos Audera pirkto "Volvo" LETA 04/15/03 Jaunā veselības ministre Ingrīda Circene tomēr izmantos viņas priekšgājēja Āra Audera darbības laikā ne visai likumīgi iepirkto dienesta automašīnu "Volvo S80". Viņai neesot citas izvēles, kā izmantot šo automašīnu, jo "veikalā atpakaļ to nevar nodot". Iepriekš ministre masu medijos atzina, ka nezina, ko iesākt ar Audera iepirkto dienesta automašīnu "Volvo S80". Jau ziņots, ka saistībā ar šīs automašīnas iegādi tika konstatētas vairākas nelikumības. Lai gan, kā ziņoja masu mediji, pats Auders parakstīja automašīnas iegādes līgumu, ministrs izteica rājienu savai padotajai - Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktorei Inārai Bluķei. Automašīnu Veselības ministrija iepirka, neievērojot noteiktās procedūras. Celulozes projektā - izšķirošs posms Diena 04/14/03 Pagājušonedēļ, kad pašā pavasara plaukumā uz brīdi bija atgriezusies ziema, potenciālajam celulozes rūpnīcas ārvalstu investoram Somijas uzņēmumam Metsaliitto group, šķiet pēc ilga sasaluma perioda bija iestājies darbīgs pavasaris. Ārvalstu investoru pārstāvošā a/s Baltic Pulp (BP) izdarīja divus nozīmīgus darbus. Pirmkārt, Ietekmes uz vides novērtēšanas birojā tika iesniegts pētījums par to, kādu vides piesārņojumu var radīt celulozes rūpnīcas celtniecība Jēkabpils rajona Ozolsalā. Otrkārt, publiski tika atrādīts pēc skaita septītais projekta sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums. Arī šī nedēļa solās būt ne mazāk karsta - jau pirmdien Metsaliitto tiksies ar citiem mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, lai uzsāktu sarunas par iespējamiem koksnes piegādes nosacījumiem. Otrdien Ozolsalā un trešdien Rīgā notiks vides novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Ceturtdien investoram būs sarunas ar Latvijas valdību par iespējamiem investīciju nosacījumiem. Metsaliitto aktivitāte liek domāt, ka līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā varētu sākt realizēties, taču neoficiālās sarunās mežu nozaru pārstāvji mēdz arī raustīt plecus un izteikt pieņēmumus, ka, iespējams, var notikt arī citādi. Pārāk ilgu laiku nekas nenotiek, un tiek pieļauts, ka Somijas uzņēmums tikai "ielicis kāju"Latvijā, lai neviens cits vairs šo vietu neaizņemtu. Lai arī mežu nozares pārstāvji uzsver, ka celulozes rūpnīca labi iekļautos visā nozares struktūrā un ļautu daudz efektīvāk izmantot Latvijā esošos koksnes resursus, joprojām valdības pozīcija koksnes pārstrādātājiem šķiet līdz galam neskaidra un tā arī nav kliedējušās bažas par īpašu priekšrocību došanu investoriem, kas nākotnē varētu izkropļot vienlīdzīgos konkurences nosacījumus tirgū. Latvijas valdības izveidotā sarunu grupa ir vairākkārt publiski paziņojusi, ka celulozes rūpnīcas investors vairs nevar cerēt uz kādām būtiskām investīciju atlaidēm, izņemot Latvijas likumdošanā noteiktās. Valsts vairs negatavojas garantēt arī izejvielas - papīrmalkas piegādi celulozes ražošanai. Taču Latvijas valdība nav vēl līdz galam izšķīrusies, kādā veidā tā gatava spert solīti pretim iespējamam lielākajam investoram Latvijā. Lai arī Metsaliitto pirmdien uzsāk sarunas ar uzņēmējiem un mežu īpašniekiem par koksnes piegādes nosacījumiem, vairāki nozares pārstāvji neoficiālās sarunās Dienai atzina, ka visdrīzāk šajā tikšanās reizē tikai uzklausīs somu priekšlikumus. "Metsaliitto beidzot laikam sapratuši, ka jārunā arī ar mums un ne tikai ar valdību,"Dienai atzina lielāko Latvijas kokrūpnieku apvienības Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Investīciju nosacījumi laika gaitā ir būtiski mainījušies. Vēl pirms pāris gadiem valdība bija gatava kā savu ieguldījumu celulozes rūpnīcas pārziņā nodod pat daļu no saviem mežiem - 150 000 hektāru. Vēlāk valdība pieņēma lēmumu, ka valsts a/s Latvijas valsts meži pakāpeniski uzsāk apaļkoksnes tirdzniecību pati un atsakās no jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšanas, tādējādi tā varēs daļēji garantēt arī koksnes piegādes topošajai rūpnīcai. Taču, iespējams, valdība to varētu negarantēt. Ja vēl 2000.gadā, kad tika slēgts akcionāru līgums, netika pieļauts, ka valsts varētu nebūt viena no projekta īstenotām, tad 2002.gada beigās bez īpašām iebildēm toreiz jau vienīgais akcionārs Metsaliitto tam piekrita. Latvijā ir uzlabojusies investīciju vide, un valdība vairs nav vajadzīga kā drošuma garants. Ceturtdien publiski atrādītais sociālekonomiskais pētījums ir pēdējais iepriekšējo sešu pētījumu rindā. Līdzšinējos ekonomiskos novērtējumus ir veikusi Latvijas attīstības aģentūra, kā arī piesaistīti dažādi ārvalstu eksperti. Viskritiskāko skatījumu, ar norādēm uz daudzām būtiskām problēmām, izdarīja Lielbritānijas konsultācijas firma LTS International Ltd. 2001.gada vasarā. Tajā tika izteiktas kritiskas piezīmes gan par valdības līdzdalības lietderīgumu, gan par iespējamiem izkropļojumiem koksnes tirgū, ja celulozes rūpnīcai tiks piešķirtas kādas priekšrocības. Jaunākais pētījums tika veikts ar BP un Somijas valdības finanšu atbalstu, un pie tā strādāja gan Latvijas, gan Somijas zinātnieki no vairākām augstskolām. Kā Dienai atzina BP projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls, pētījums nemaz nevarēja parādīt citus rezultātus, jo jaunu darbavietu radīšana un investīcijas ražošanā vienmēr pozitīvi ietekmē ekonomiku. Metsaliitto pārstāvji nenoliedz, ka tas būs viens no svarīgākajiem argumentiem sarunās ar Latvija valdību, jo uzskatāmi parāda, kādus labumus iegūs Latvijas tautsaimniecība, ja šeit tiks uzbūvēta rūpnīca. "Vissvarīgākais, ko norādīja vietējie zinātnieki - rūpnīcai ir jādarbojas brīvā tirgus apstākļos. Svarīgi, lai beidzot arī valdība savu nostāju paustu skaidri un nepārprotami,"Dienai teica A.Plezers. Informācijas par topošo projektu joprojām pietrūkst - to Dienai atzina gan vidējo Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas vadītājs Andrejs Domkins, gan lielo Latvijas Kokmateriālu eksporta uzņēmumu asociācijas vadītājs Indulis Kovisārs. Koksne - trešdaļa no valsts eksporta BNS 04/11/03 Šā gada pirmajos divos mēnešos joprojām nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi, kuru īpatsvars eksporta kopvērtībā pirmajos divos mēnešos bija 32,1%, informēja Latvijas Centrālajā statistikas pārvaldē. Tajā pašā laikā tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu īpatsvars kopējā Latvijas eksportā gada pirmajos divos mēnešos bija 15%, metālu un to izstrādājumu - 14,1%, dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu) īpatsvars bija 6,6%, bet mašīnu un mehānismu, kā arī elektrisko iekārtu - 6,3%. Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2002.gada attiecīgo laika periodu koksnes un tās izstrādājumu eksports audzis par 9,826 miljoniem latu jeb 14,9% un sasniedzis 75,753 miljonus latu, bet metālu un to izstrādājumu eksporta apjoms palielinājies par 8,136 miljoniem latu jeb 32,4% un sasniedzis 33,216 miljonus latu. Tajā pašā laikā tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta apjoms audzis par 5,906 miljoniem latu jeb 20,1% un sasniedzis 35,343 miljonus latu, bet ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksporta apjoms palielinājies par 3,047 miljoniem latu jeb 27,4% un sasniedzis 14,169 miljonus latu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar 2002.gada pirmajiem diviem mēnešiem, par 2,126 miljoniem latu jeb 33,9% samazinājās koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksporta apjoms un bija 4,14 miljonu latu vērtībā. Kopumā 2003.gada pirmajos divos mēnešos Latvija eksportēja preces 235,745 miljonu latu vērtībā, bet 2002.gada pirmajos divos mēnešos - 202,204 miljonu latu vērtībā. Rīgā - investīciju projektu vilnis BNS 04/11/03 Šobrīd iecerētie lielie nekustamā īpašuma projekti perspektīvā ietekmēs investīciju piesaisti un zemes cenu Rīgā, konferencē "Baltijas nekustamais īpašums 2003: tirgus, attīstība, vīzijas", kas piektdien notiek Rīgā, sacīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks. Starp lielajiem stratēģiskajiem objektiem, kas iecerēti Rīgā, Ameriks minēja multifunkcionālās halles būvniecību, kas ietvers arī viesnīcas un tirdzniecības centrus, Daugavas šķērsojumus - Dienvidu tiltu un Ziemeļu tuneli, kā arī Lucavsalas apbūvi. Tāpat Ameriks teica, ka būvniecībai vieta atbrīvotos, ja Rīgas ostas darbība tiktu novirzīta vairāk uz jūras pusi, par piemēru minot Oslo un Gēteborgu. Ameriks pastāstīja, ka katru mēnesi Rīgas būvvalde apstiprina vairāk nekā 300 projektu ēku jaunbūvei un pārbūvei. Šobrīd saskaņošanai pašvaldības struktūrās ir 58 lielveikalu projekti Rīgā un 26 viesnīcu projekti, kas apliecina investīciju ieplūšanu šajā jomā. Domnieks arī klāstīja, ka pašvaldība šobrīd ir sākusi vai sāks 20 dzīvojamo māju projektus, tajā skaitā Mežaparkā, Imantā, Ziepniekkalnā, Purvciemā. Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters konferencē sacīja, ka būtiski ir apzināt pašreizējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū, tajā skaitā kreditēšanas, teritoriālās attīstības politikā, jaunu nekustamo īpašumu objektu būvniecībā, un iezīmēt Baltijas valstu tendences tirgus turpmākajā attīstībā, kā arī analizēt esošos nekustamā īpašuma tirgus riskus un priekšrocības Baltijas valstīm. Konference "Baltijas nekustamais īpašums 2003: tirgus, attīstība, vīzijas" Rīgā notiek jau sesto reizi, un to organizē "Rīgas menedžeru skola" sadarbībā ar Latvijas Īpašuma vērtētāju asociāciju, "Parekss banku", nekustamā īpašuma kompānijām "Pro Kapital Latvija" un "Nira fonds". Konferencē paredzētas diskusijas par Latvijas nekustamā īpašuma tirgu, kā arī par Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību, tā ietekmi un iespējamiem attīstības virzieniem tuvākajā nākotnē, tāpat iecerēts diskutēt par Eiropas un pasaules tirgus attīstības tendencēm. Daugavpilī gāž Eigimu Diena 04/11/03 Ceturtdien notikušajā Daugavpils domes sēdē ar balsu vairākumu no amata tika atstādināts Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims, kurš pirms pāris gadiem ar jaunības enerģiju un dāsnu labdarību bija apžilbinājis daudzus daugavpiliešus. Trīs stundas vēlāk sasauktajā ārkārtas domes sēdē par jauno Daugavpils mēru tika ievēlēts partijas Latgales gaisma pārstāvis, Daugavpils 17.vidusskolas direktors Ivars Šķiņčs (dzimis 1969.gadā), kuru deputāts Iļja Podkoļzins (Tautas saskaņas partija) novērtēja kā kompromisa figūru. Notikušais, viņaprāt, nav vērsts pret partiju Latgales gaisma, kam ir reģionālo attīstību veicinoša programma, bet gan pret līderi, kura vadības stila dēļ domnieki vairs nespējot uzticēt vadīt pilsētu. Jau stundu pirms liktenīgās sēdes pie domes ēkas bija sapulcējušies ap 200 vecāka gadagājuma daugavpiliešu ar ziedu klēpjiem un plakātiem, kuros krievu valodā bija izteikts dedzīgs nosodījums nodevējiem un prasība ļaut mēram, kurš tik daudz laba darījis pensionāriem, turpināt darbu. Tomēr arī deviņus sazvērestības organizatorus to atbalstītāji sagaidīja ar aplausiem un apbēra ar ziediem. Nesagaidījuši R.Eigimu, nesankcionētā piketa dalībnieki ar skaļiem saucieniem Rihard, mi s toboi! (Rihard, mēs esam ar tevi! - krievu val.) centās ielauzties zālē, kur notika domes sēde. Kā Dienu informēja Daugavpils apvienotās valsts policijas pārvaldes priekšnieks Imants Bekešs, lai nodrošinātu kārtību domes ēkā, nācās strādāt 25 policistiem, kuriem tikai ar grūtībām izdevās norobežot sēžu zāli no emocionālajām R.Eigima atbalstītājām. Kā jau bija gaidāms, neuzticību R.Eigimam izteica ne tikai seši opozīcijas partiju (Latvijas ceļš, Daugavpils pilsētas partijas, TSP un LSDSP) deputāti, bet arī trīs viņa paša vadītās partijas pārstāvji - I.Šķiņčs, Valentīna Ivanova un Viktors Butāns. Mēra nomaiņas nepieciešamību deputāti argumentēja gan ar Daugavpils smago finansiālo situāciju, lielajām kredītsaistībām, to, ka vēl līdz šim pilsētā nav pieņemts 2003.gada budžets, kā arī ar R.Eigima autoritāro un nedemokrātisko vadības stilu, kura rezultātā no darba aizgājuši profesionāli speciālisti, to skaitā domes finanšu speciālisti. Pats R.Eigims domes sēdes laikā centās būt možs un nerunāja ne vārda, tikai pēc sēdes beigām pateicās saviem atbalstītājiem, deputātiem un žurnālistiem, soloties turpināt strādāt un uzmanīgi sekot jaunās domes komandas darbam. Nedaudzu gadu laikā Daugavpilī tā ir jau otrā spilgtā līdera nomaiņa - pagājušajās pašvaldību vēlēšanās daugavpilieši, cerot uz labām pārmaiņām, dedzīgi balsoja par Latgales gaismu un tās līderi enerģisko naftas biznesmeni R.Eigimu, novēršoties no vairāk nekā astoņus gadus pie varas bijušā Alekseja Vidavska. Toreiz Latgales gaisma saņēma septiņas, bet eksmēra A.Vidavska vadītās Daugavpils pilsētas partijas un Latvijas ceļa kopīgais saraksts - piecas deputāta vietas Daugavpils domē. A.Vidavski toreiz pameta arī viņa visdedzīgākā atbalstītāja Valentīna Ivanova, kura savulaik organizēja daugavpiliešu parakstu vākšanu mēra A.Vidavska aizstāvībai, kad tiesā tika apšaubītas viņa tiesības kandidēt 1997.gada pašvaldību vēlēšanās. Arī A.Vidavski sajūsminātie daugavpilieši no tiesas zāles iznesa uz rokām un apbēra ar ziediem. Pašvaldības mudina veidot novadus NRA 04/14/03 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ar anketām cer noskaidrot, kā pašvaldības redz savu apvienošanās modeli lielākā novadā un kādi atbalsta pasākumi novadu izveidošanai būtu nepieciešami no valdības puses. Pašvaldībām savs viedoklis uz ministriju jāatsūta līdz šā gada 1. jūlijam. Savi priekšlikumi trīs mēnešu laikā jānosūta arī nozaru ministrijām. Ar šo soli tiek aktualizēts 2001. gadā izstrādātais projekts pašvaldību apvienošanai aptuveni 102 novados. 1993. gadā vietējām pašvaldībām uzliekot jaunas funkcijas, radās nepieciešamība pēc teritoriālā ziņā lielākām pašvaldībām. Taču līdzšinējie mēģinājumi apvienot pašvaldības gan nav bijuši veiksmīgi, lai gan dažādiem apvienošanās izpētes projektiem tērēts ne mazums valsts naudas. Laikā no 1992. līdz 2001. gadam izstrādāti seši projekti administratīvā iedalījuma izmaiņām - Augstākās padomes laikā tika ieteikts Latviju sadalīt sešās zemēs, tās sadalot 115 novadu pašvaldībās. Institūta Zemesprojekts projekts paredzēja veidot 14 rajonus, piecas republikas pilsētas un 160 pagastus, informē RAPLM. 2001. gadā sagatavoti trīs projekti, kas paredzēja, ka valsts tiek iedalīta attiecīgi 33, 77 un 102 vietējo pašvaldību teritorijās, taču vislielāko pašvaldību atbalstu guva projekts par 102 novadu izveidi. Tā izpētes gaitā atklājies, ka tikai tās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz piecus tūkstošus, spēj izpildīt vairāk nekā 90% no uzdotajām funkcijām. Pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai piešķirtas mērķdotācijas 30 pašvaldību grupām, kurās ietverta 231 pašvaldība. Taču kopš 1996. gada ir apvienojušās tikai 45 pašvaldības, izveidojot 19 apvienotās pašvaldības, to skaitā 15 novadus. Tie ir: Kandavas, Līvānu, Amatas, Sabiles, Ciblas, Durbes, Preiļu, Aizkraukles, Krāslavas, Brocēnu, Vārkavas, Ķeguma, Ogres, Tērvetes un Zilupes novads. Visas minētās pašvaldības saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu ir saņēmušas simbolisku dotāciju no valsts budžeta četru līdz piecu procentu apmērā no apvienoto pašvaldību gada budžeta kopapjoma. Taču, paļaujoties uz brīvprātības principu, izveidojušies arī vairāki nestandarta novadi, kas nesakrīt ar plānotajām administratīvajām teritorijām. Piemēram, izveidotais Brocēnu un arī Tērvetes novads sākotnēji nemaz netika plānots. Pašvaldību politiķi ir izteikuši priekšlikumus plānoto Siguldas un Līgatnes novadu vietā veidot vienu novadu, bet plānoto Piebalgas novadu sadalīt Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadā. Pašvaldību protestus pret novadu veidošanu galvenokārt izraisīja tas, ka reformai nebija ekonomiskā pamatojuma un nebija izstrādāti mehānismi, kā valsts atbalstīs šādu novadu pastāvēšanu. Atbilstoši novadu izveidošanas projektam ir nepieciešama Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma, arī valsts investīciju programmā priekšroka dodama tām pašvaldībām, kuras realizē novadu izveidošanas projektu. Eksperti uzskata, ka apvienotajām pašvaldībām atbilstoši likumdošanai jāpiešķir tiesības patstāvīgi izmantot kapitāla tirgu un administrēt nodokļus. Eiropas dienām laukos niecīga atsaucība NRA 04/10/03 Eiropas dienas Saldū ir notikušas bez klausītāju atbalsta. Arī tie retie interesenti, kuri bija ieradušies uzklausīt informētājus, Neatkarīgajai apšaubīja pasākuma lietderību. Saldū notika diskusijas par un pret Latviju Eiropas Savienībā (ES), bet Saldus rajonā notika informatīvie pasākumi, kurus apbraukāja tā sauktie eirobusiņi. Viena no eirobusiņa pieturas vietām bija Saldus rajona Šķēdes pagasts, kur dzīvo aptuveni 850 iedzīvotāji. Uz diskusiju bija atnākuši četri interesenti, neskaitot dažus pagasta darbiniekus. "Esmu informēta par ES, tāpēc neeju klausīties, ko tur stāsta. Man darāmi citi darbi,"teica Šķēdes pagasta galvenā grāmatvede Nijole Ulena. Pagasta darbinieki pilnīgāku informāciju var atrast internetā, viņa piebilda. Šķēdes pagasta pensionārs Voldemārs Zandars pastāstīja, ka viņš jau sen izlēmis, ka balsos par ES, jo sliktāk jau vairs nevarot būt. "Šie informētāji man nevar neko palīdzēt, jo sen jau esmu izlēmis par savu izvēli,"stāsta V. Zandars. "Paklausīties atnācu tikai intereses pēc, bet neko jaunu tā arī nedzirdēju,"rezumēja zemniece Antra Čampa. "Tas viss ir par vēlu un absolūts blefs, jo ierēdņi tīšām bremzē zemnieku saimniecību attīstību, uztaisot ļoti sarežģītu sistēmu, kura nav izpildāma. Katrs zemnieks nevar būt grāmatvedis, būvnieks un uzņēmējs reizē. Zemniekam ir jādara savs darbs, kurā neietilpst visādi papildu darbi,"pauda Šķēdes pagasta šoferis Vilnis Naglis. Viņš ar lopkopību vairs nenodarbojas, jo tas neesot rentabli. Sāpīgi esot noskatīties uz to, kas līdz šim izdarīts lauksaimniecībā, bet ES laukiem neko labāku nesniegšot. Eiropas dienas kopīgi rīko Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām, Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā un ES informācijas centru, kā arī nevalsts organizācijām - Eiropas kustība Latvijā (EKL) un klubs Māja - jaunatne vienotai Eiropai. Līdz šim Eiropas dienas ir notikušas Rēzeknē, Liepājā, Gulbenē un arī citviet. EKL valdes loceklis Andris Gobiņš pauda nožēlu, ka neesot piešķirti līdzekļi, lai cilvēkus informētu laikus. "Daži informētāji strādā tikai uz pašu iniciatīvu,"stāsta A. Gobiņš. ES informācijas centra direktors Artis Puriņš, kurš arī vakar piedalījās diskusijās, izvairīgi atbildēja par līdzekļiem, kas izlietoti ES informācijas dienu veidošanā. "ES informācijas dienām ir piešķirti minimāli līdzekļi, kas nodrošina minimālās vajadzības, kā autotransporta un tehnisko līdzekļu nodrošinājumu,"atklāja A. Puriņš. Satrauc represīvas metodes nodokļu piedziņā LETA 04/15/03 Latvijas uzņēmējus nopietni uztrauc pēdējo nedēļu notikumi, kas liecinot, ka atbildīgas valsts institūcijas uzsākušas pastiprinātu nodokļu piedziņas kampaņu, kurā pret uzņēmējiem tiekot izmantotas neadekvātas un represīvas metodes. Vēstuli, kurā paustas šādas bažas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji uzņēmēju vārdā nosūtījuši Ministru prezidentam Einaram Repšem, ekonomikas ministram Jurim Lujānam, finanšu ministram Valdim Dombrovskim, labklājības ministrei Dagnijai Staķei, kā arī sabiedrības saziņas līdzekļiem. Kā norādīts vēstulē, atbalstot valdības vēlmi nodrošināt likumu ievērošanu, LTRK aicina nelietot represīvas metodes nodokļu iekasēšanā, izanalizēt un novērst cēloņus, kas kavē sekmīgu nodokļu maksāšanu un iekasēšanu, kā arī dot laiku sakārtot uzņēmumus. LTRK ierosina nevis tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas sodīt uzņēmēju, bet likt noteiktā termiņā šo pārkāpumu novērst un veikt atkārtotu pārbaudi. "Tikai šādi konstruktīvi risinājumi ļaus sasniegt rezultātus ilgtermiņā," uzskata LTRK. LTRK aicina risināt arī citas problēmas, kas iekļauj stabilas un prognozējamas nodokļu politikas realizēšanu, jo biežās un neprognozējamās nodokļu aplikšanas un nodokļu iekasēšanas kārtības maiņas neveicina uzņēmējdarbības vides stabilitāti. Par būtiskāko sākotnējo darbu uzņēmēji uzskata nepieciešamību atrisināt ar avansā iemaksātiem vai priekšnodokļiem saistītās problēmas. LTRK aicina īstenot priekšlikumu par to, ka avansā vai kā priekšnodoklis valsts kasē iemaksātām summām tiek uzrēķināti procenti ar to pašu likmi, ar kādu tiek apliktas laikā nenomaksātās nodokļu summas. "Tas būtu nopietns solis uz priekšu, kas būtiski uzlabotu uzņēmumu stāvokli," raksta uzņēmēji. Kā nākamo darbību nodokļu iekasēšanas kārtības uzlabošanā LTRK uzskata pāreju uz kārtību, ka attiecīgie nodokļi tiek aprēķināti un maksāti atbilstoši atskaites perioda rezultātiem. Uzņēmēji aicina samazināt nodokļus mikro un maziem uzņēmumiem, kā arī biznesa uzsācējiem. "Īpaši situācijā, kad Latvija plāno iestāties Eiropas Savienībā (ES), tieši šiem uzņēmumiem ir jāsniedz maksimāli iespējamais atbalsts to attīstībai un eksporta spēju palielināšanai, lai tie spētu konkurēt ES tirgū," uzsver uzņēmēji. Tāpat valdība tiek aicināta samazināt un vienkāršot uzņēmumiem izvirzītās administratīvi tehniskās prasības - licences, sertifikātus, nodevas u.c. Kā atzinuši uzņēmēji, šo procedūru un prasību izpildīšana no uzņēmējiem prasa nopietnus finansiālos un laika ieguldījuma resursus. "Šajā sakarā pilnīgi nepieņemama ir prakse, kad viena valsts iestāde liek uzņēmējam sagādāt informāciju vai dokumentus no citas valsts iestādes, tādēļ uzskatām, ka valsts iestādēm jānodrošina informācijas aprite savā starpā," rakstīts vēstulē. LTRK arī norādījusi, ka ierosinājumi ir izdiskutēti uzņēmēju vidū. LTRK aicina valdību nerīkoties vienpusēji un pārsteidzīgi, lai "nezaudētu to uzticības kredītu, ko tai devusi sabiedrība, lai turpinātu to darbu, kas iesākts, risinot šīs uzņēmējiem ļoti sāpīgās problēmas". LTRK norāda, ka uzņēmēji ir tie, kas ir ieinteresēti uzņēmējdarbības vides sakārtošanā valstī, turklāt tie ir gatavi maksāt saprātīgus nodokļus. Iesniedz priekšlikumus izglītības reformas atcelšanai BNS 04/15/03 Tautas saskaņas partijas (TSP) frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus izglītības likumā, kas paredz atcelt 2004.gadā plānoto izglītības reformu - mazākumtautību vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Par grozījumu nodošanu komisijām trešdien lems Saeima. Grozījumi paredz, ka vispārējās vidējās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā un Latvijas mazākumtautību valodās, ja pēc tām ir pietiekams pieprasījums. Likumprojekta iesniedzēji gan nav mainījuši normu, ka augstākajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Grozījumi arī paredz, ka mazākumtautību izglītības iestādēs mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā un divvalodīgi, nosaka pati mācību iestāde, saskaņojot ar audzēkņu vecākiem un attiecīgo pašvaldību. Grozījumi arī paredz, ka privātās izglītības iestādēs izglītības valodu nosaka dibinātājs. Grozījumu autori arī ierosina, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami attiecīgās mācību programmas apguves valodā. Grozījumu autori anotācijā norāda, ka "grozījumu pieņemšana ļautu saglabāt un uzlabot izglītības kvalitāti mazākumtautību izglītības iestādēs, kas savukārt nodrošinātu tautsaimniecību ar labākiem speciālistiem". Grozījumu autori arī pauž pārliecību, ka, atceļot gaidāmo izglītības reformu, tiks noņemta arī sociālā spriedze ģimenēs, kurās ikdienas valoda ir krievu valoda, kā arī veicinās brīvprātīgu integrācijas procesu sabiedrībā. Grozījumu autori arī norāda, ka likumprojekts atbilst Eiropas Padomes vispārējai nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijai un 1996.gada Hāgas rekomendācijām par minoritāšu tiesībām izglītībā. Grozījumus iesnieguši TSP deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Jakovs Pliners, Valērijs Agešins un Andrejs Aleksejevs. Ždanoka Latviju nosauc par 'izvarotu jaunavu' BNS 04/13/03 Lai gan partija "Līdztiesība" atzinusi nepieciešamību Latvijai iestāties Eiropas Savienībā (ES), kustības līdere Tatjana Ždanoka joprojām Latviju salīdzina ar "izvarotu jaunavu", kurai nu ir tiesības pieprasīt oficiālu laulību ar ES. Ždanoka sestdien žurnālistiem pauda pārliecību, ka "izvarošana" notikusi brīdī, kad Latvija sāka savu ceļu uz ES. Viņa apgalvoja, ka ekonomiskie aprēķini liecina - ES paplašināšanās ir izdevīga galvenokārt ES dalībvalstīm. Savukārt pilnīgi visas jaunās dalībvalstis šajā procesā zaudēs. "Bet tas ir noticis, un Latvijai ir tiesības pieprasīt oficiālu laulību ar visām no tā izrietošajām sekām - finansiālo palīdzību, ko ES var piedāvāt," sacīja Ždanoka. "Līdztiesības" vadība ir pārliecināta, ka abu kreiso spēku apvienībā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvēto partiju pretrunīgie uzskati netraucēs apvienībai aktīvi rīkot kopīgus pasākumus pirms gaidāmā referenduma par Latvijas iestāšanos ES. Ždanoka stāstīja, ka apvienība, visticamāk, pirms referenduma rīkos tikšanās ar iedzīvotājiem, kurās "Līdztiesība" skaidros savu redzējumu par Latvijas nākotni ES sastāvā, savukārt apvienības partneri Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) izklāstīs argumentus pret iestāšanos ES. "Cilvēkiem ir pašiem sava galva, mēs tikai piedāvāsim argumentus," teica Ždanoka. Viņa norādīja, ka "Līdztiesības" un LSP atšķirīgie viedokļi par Latvijas iestāšanos ES atspoguļo dažādos apvienības vēlētāju viedokļus, šīs atšķirības nodēvējot par priekšrocību. "Līdztiesība" savā jaunajā programmā pārskatījusi attieksmi pret ES un atzīst, ka integrācija ES Latvijai ir vitāli svarīga. Uz Persijas līča reģionu dodas 39 Latvijas karavīri BNS 04/14/03 Jau aprīļa beigās uz Kuveitu dosies trīs Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieki, kuri sagatavos vēl 36 Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru ierašanos Persijas līča reģionā, kas paredzēta maijā, informēja Aizsardzibas ministrijas Preses nodaļā. Patlaban kopā ar ASV Spēku centrālo pavēlniecību (CENTCOM) tiek aprēķinātas operācijas izmaksas, kā arī citi ar NBS karavīru apgādi un uzturēšanos saistītie jautājumi. Uz Kuveitu dosies apgādes un nodrošinājuma vads - 30 karavīri, kā arī seši nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti. Patlaban kopā ar ASV Spēku centrālo pavēlniecību (CENTCOM) tiek aprēķinātas operācijas izmaksas, kā arī citi ar NBS karavīru apgādi un uzturēšanos saistītie jautājumi. Nacionālajos bruņotajos spēkos jau notikusi brīvprātīgo karavīru atlase, pašlaik notiek pretendentu pārbaudes. Vienības komplektāciju NBS pabeigs līdz 17.aprīlim. Aprīļa beigās sāksies pirmsmisijas apmācība, kurā karavīri apgūs tieši šai misijai nepieciešamās iemaņas. Latvijas karavīru došanās uz Persijas līča reģionu notiek saskaņā ar Saeimas lēmumu par ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1441 izpildi. Vienlaikus Latvijas Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju veic nepieciešamās juridiskās procedūras Latvijas militārpersonu nosūtīšanai uz Kuveitu. Kā ziņots, 19.martā Saeima pieņēma lēmumu "Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1441 izpildei", kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot NBS vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās. Saeima Gaismaspils projektu atstāj bez skaidriem finanšu avotiem Diena 04/11/03 Neklausoties kritikā, ka nav skaidri Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības finanšu avoti un jaunais likumprojekts vairs neparedz sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu projekta uzraudzībā, Saeima ceturtdien bez garām diskusijām un ar lielu balsu pārsvaru to atbalstīja pirmajā lasījumā. Likumprojekta skatīšana pasludināta par steidzamu, kas nozīmē, ka jau 8.maijā to varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Atšķirībā no iepriekšējās Saeimas pieņemtā likuma jaunais projekts neparedz Latvijas atbalsta fonda dalību uzraudzības padomē, celtniecības darbu, finansējuma plāns un grafiks vairs nebūs jāapstiprina valdībai, netiek paredzēta arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras līdzdalība celtniecībā. Nav arī vairs paredzēts, ka celtniecībai tiks ņemts valsts galvots kredīts, ko iepriekšējā valdība uzskatīja par galveno faktoru, kas ļautu nepalielināt budžeta deficītu laikā, kad būs vajadzīgs visvairāk naudas. Kā ziņots, bibliotēkas izmaksas ir ap 90 miljonu latu, un arī jaunais likumprojekts to paredz atklāt 2008.gada rudenī. Uz finanšu avotu neskaidrību un sabiedrisko organizāciju līdzdalības trūkumu tik lielā projektā, kas esot starptautiski netipiska prakse, norādīja Tautas partijas deputāts, bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Koalīcijas pārstāvji atbildot kritizēja iepriekšējo valdību, kas neesot nodalījusi uzraudzību no izpildes. Pēc Edgara Jaunupa (JL) teiktā, iepriekšējās valdības dēļ bibliotēkai palikuši tikai 5,8 miljoni latu no Latvijas kuģniecības privatizācijas, savukārt G.Bērziņš aicināja izlasīt vēl joprojām spēkā esošo likumu, kas kuģniecības naudu paredz tikai gatavošanās darbiem, turklāt tikai pēc pārējo normatīvajos aktos paredzēto izmaksu segšanas. Jaunajā likumprojektā kā galvenais avots minēti maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu un Latvijas Bankas maksājumi budžetā. Par likumprojekta atbalstīšanu balsoja koalīcijas un Tautas saskaņas partija, pret - Tautas partija, bet PCTVL deputāti atturējās. Otrajam lasījumam, kas būšot 8.maijā, priekšlikumus paredzēts pieņemt līdz 22.aprīlim. Pirmā sirds transplantācija tā arī palikusi pagaidām vienīgā Diena 04/12/04 Lai gan gaidītāju rindā uz jaunu sirdi iekļauti tikai divi pacienti, Latvijā pirms gada veiktā pirmā sirds transplantācijas operācija tā arī palikusi vienīgā. Ārsti ir gatavi strādāt, bet viņus attur finansējuma trūkums, savukārt iegūt jaunu sirdi par valsts līdzekļiem ārzemēs nav paredzēts. Tikmēr Lietuvā notikušās sirds pārstādīšanas operācijas jau skaitāmas desmitos. "Lietuva ir progresīvāka,"uzskata sirds pārstādīšanas pionieris Latvijā, P.Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra (SĶC) vadītājs profesors Romāns Lācis - kaimiņzemē kardioķirurģijas attīstībai valsts veltījusi ievērojamas investīcijas. Turpretī Latvijā neesot skaidrības - nepasakot stingru "nē"sarežģītām operācijām, valsts tomēr neatvēl pietiekami daudz naudas pat smagi slimu cilvēku glābšanai. Pagaidām SĶC nav atradis arī piemērotu sirds donoru - šos meklējumus apgrūtinot mirušajiem cilvēkiem izņemto orgānu eksporta skandāls. Sirds transplantācija nav iekļauta tikai par privātajiem līdzekļiem pieejamo ārstniecības pakalpojumu sarakstā, taču trūcīgā finansējuma dēļ šādas operācijas no budžeta līdzekļiem iespējams apmaksāt vien daļēji. Kā Dienai pastāstīja Veselības ministrijas pārstāvis Ainārs Čivčs, ja noteikta diagnoze "sirds mazspēja", tās ārstēšanā iespējams izvēlēties dažādas metodes, no kurām pārstādīšana ir sarežģītākā un dārgākā - ap Ls 5000. Piemērotāko izvēlas ārsts, taču valsts par to samaksā tikai tik, cik paredzējusi atvēlēt šādas diagnozes gadījumā neatkarīgi no ārstēšanas metodes dārdzības - tiek segtas vidēji aprēķinātās izmaksas. Pārējie izdevumi paliek ārstniecības iestāžu ziņā, atzina Ā.Čivčs. Līdz ar to veikt efektīvu, bet zaudējumus nesošu operāciju nav izdevīgi. Līgums ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) P.Stradiņa slimnīcai pērn noteicis ierobežojumu - gadā 750 kardioķirurģisko operāciju mākslīgās asinsrites apstākļos, par vienu paredzot samaksu vidēji Ls 3700, informēja iestādes direktors Māris Pļaviņš. Faktiski izdarīts par aptuveni 100 operācijām vairāk, izmaksas uzņemoties pašai slimnīcai un cerot uz kompensāciju, kas šogad nepilnā apjomā saņemta. Pēc M.Pļaviņa teiktā, šāgada līgums vēl neesot parakstīts, taču paredzams, ka operāciju limits jeb kvota netiks palielināta. Ierobežotu līdzekļu apstākļos izšķiršanās apmaksāt dārgu operāciju vienam cilvēkam tā vietā, lai par šo pašu naudu veiktu, piemēram, 10 vienkāršākas operācijas, uzlabojot veselību lielākam pacientu skaitam, ir arī smags morāls jautājums, atzina A.Čivčs. Komentējot Lietuvas piemēru un izvaicāts par iespējām veikt valsts finansētu sirds transplantāciju šīs zemes klīnikās, A.Čivčs norādīja - ar kaimiņvalsti nav noslēgts līgums, kas paredz savstarpējus norēķinus par pretējās puses pacientu ārstēšanu. Ar Igauniju šāda vienošanās ir, taču tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā. Varot tikai teorētiski pieļaut, ka sirds pārstādīšana kādam Lietuvā iebraukušam Latvijas iedzīvotājam kļūtu neatliekama. Tādējādi sarežģītās operācijas veikšana ārvalstīs iespējama tikai par paša vai trešās personas līdzekļiem. Uz dažādām sirds operācijām rindā patlaban gaida ap 150 pacientu, liecina R.Lāča atskaite VOAVA. Līdz ar ieilgušo valsts budžeta apstiprināšanu gada sākumā medicīnas jomā radās lielas neskaidrības par gaidāmo finansējumu, tāpēc rindu nācies vēl pagarināt. Slimnieki ir neapmierināti, ka jāgaida, jo pēc diagnozes precizēšanas labi saprot - viņu dzīvībai draud briesmas. Savas izjūtas viņi salīdzina ar dzīvošanu mīnu laukā, norāda R.Lācis. Atliekot operācijas, vairākiem izveidojies miokarda infarkts, viens cilvēks šogad miris, savu kārtu nesagaidot. Centrāltirgū varbūt būs sarkano lukturu iela NRA 04/16/03 Rīgas centrāltirgus teritorija, kas aizņem aptuveni 80 hektāru, vakara stundās praktiski netiek izmantota. Tāpēc šajā vietā būtu jāattīsta izklaides bizness. Tā uzskata akciju sabiedrības Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Leonards Tenis. Viņš pieļāva, ka Rīgas centrāltirgus teritorijā varētu atvēlēt vietu pat sarkano lukturu ielai. Uz jautājumu, vai šis paziņojums ir joks vai patiesība, L. Tenis Neatkarīgajai atbildēja, ka katrā jokā ir daļa patiesības. Tas gan nav prioritārais pasākums, kas tiks veikts, lai modernizētu Rīgas centrāltirgu un padarītu to pircējiem un pārdevējiem ērtāku. Tirgus vadība plāno izveidot bezmaksas autostāvvietu tirgus teritorijā, nodrošināt pircējus ar iepirkumu ratiņiem un citiem uzlabojumiem. Ar konkrētākām nākotnes iecerēm Rīgas centrāltirgus vadība sabiedrību plānojusi iepazīstināt nākamajā piektdienā starptautiskā konferencē Tirgus jaunajā Eiropā, kas veltīta tirgu attīstībai un to lomai pēc plānotās iestāšanās Eiropas Savienībā. Mežaparkā nelikumīgi nozāģē 27 priedes BNS 04/15/03 Pagaidām nenoskaidrotas personas pagājušajā nedēļā Rīgā, Mežaparkā, nozāģējušas 27 priedes un vēl vairākiem kokiem zarus. Rīgas mežu aģentūras vadītājs Jānis Vazdiķis otrdien Rīgas domes Vides komiteju informēja, ka par notikušo ir informēta arī policija, kas notikuma vietā aizturējusi kādu sievieti, kura no nozāģētajām priedēm lasījusi skujas it kā Lieldienu rotājumiem. Vazdiķis stāstīja, ka priedes vēl joprojām "mētājas tur, kur tās nogāza", un kokiem ir vienīgi nozāģēti un aizvesti zari, savukārt policija mēģina meklēt notikušā vaininiekus. Stārķiem būvē īpašas ligzdvietas NRA 04/15/03 Pašlaik stārķi sastopami visā Latvijā. Valstī ligzdo ap 10 000 stārķu pāru. Aptuveni trešā daļa stārķu izvēlas būvēt ligzdas uz cilvēku veidotām pamatnēm, bet daudz putnu ligzdas būvei izvēlas elektropārvades līniju stabu galus, sagādājot raizes. Ligzdojot uz elektrolīniju stabiem, stārķi var justies ērti un pasargāti no plēsoņām. Un putni jūtas laimīgi. Toties nelaimīgi un dažkārt pat nikni ir gan elektriķi, gan elektroenerģijas patērētāji. Stabam gan stārķis neko ļaunu nevar nodarīt - nav jau dzenis, kas kaltu caurumus. Stārķa ligzdā uzkrājas izkārnījumi, līstot lietum, koncentrēta, spēcīga putnu virca nonāk uz vadiem, un tie strauji oksidējas. Lielie putni, arī stārķi, spēj vienlaikus pieskarties diviem elektropārvades līnijas vadiem, - sevišķi jau savā būvniecības un bērnu barošanas apmātībā stārķi mēdz ieskriet starp fāzēm. Grūti formulēt, vai tādā gadījumā stārķis saucams par ceptu vai šmorētu, bet par beigtu - noteikti. Turklāt cieš arī elektrolīnija - tiek sarauti vadi, bojāti drošinātāji. Jāpiebilst, ka dažkārt stārķi ligzdas būvē izmanto arī metāla stieples, kam saskaroties ar elektrības vadiem, rodas īssavienojums. Taču īssavienojumam pietiek arī ar slapju zaru. Pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu mijā Aizputes elektriķi atrada metodi, kā panākt, lai putni būtu laimīgi un strāva plūstu. Uz stabiem, kur stārķi iecerējuši būvēt ligzdas, elektriķi uzmontē īpašas metāla konstrukcijas - mākslīgās ligzdvietas. Tās platforma pacelta aptuveni pusmetru virs staba gala, tāpēc putnam ir mazāk iespēju iepīties vados un ligzdas materiāli nesaskaras ar vadiem. Cauri mākslīgajai ligzdvietai virca tek cauri, tomēr lielāka ir iespēja, ka tā aiztecēs vadiem garām. Stārķi ir neatlaidīgi, un, kā atceras Aizputes elektrotīklu rajona elektromontieris Māris Pētersons, bijuši gadījumi, kad elektriķis vēl nav ticis galā ar stārķu arhitektūras izpausmi, bet putns jau riņķo virs viņa galvas ar jaunu būvmateriālu kravu. Uz Rietumu elektrisko tīklu pārraudzībā esošajiem elektrolīniju stabiem mākslīgās ligzdvietas nu vairs nav retums - aizputiešu ideju un pieredzi pārņēmuši arī saldenieki un ventspilnieki. Cerams, ka drīzumā speciālās ligzdvietas parādīsies arī citviet. Sākusies ērču aktivitātes sezona BNS 04/15/03 Latvijā sā kusies ērču aktivitātes sezona - aprīļa sākumā Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA) palīdzību meklējuši divi pacienti, kuriem piesūkušās ērces, otrdien vēsta laikraksts "Diena". Cilvēki pret encefalītu nav bijuši vakcinēti pret ērču encefalītu, tādēļ abiem injicēts imūnglobulīns. Analīzēm atnesta arī viena ērce, kas nav bijusi inficēta. SVA informē, ka parasti ērču aktivitāte sākas, kad gaisa temperatūra vismaz nedēļu pārsniedz +5 grādus. Efektīvākais profilakses līdzeklis ir potēšanās, taču pret ērču pārnēsāto Laima slimību speciālas aizsardzības nav, atgādina SVA speciālisti. Vakcinēties pret encefalītu iespējams vēl joprojām. Sulas nevar tecināt visur NRA 04/16/03 Valsts un pašvaldībām piederošajos mežos ir spēkā noteikumi, ar kuriem ir jārēķinās, tecinot sulas, Neatkarīgajai paskaidroja vecākais meža meistars Sergejs Larins. Sulas tecināt drīkst tikai no tiem bērziem, kas paredzēti nozāģēšanai. Vairākās vietās Latvijā, piemēram, Rīgas pašvaldības, Babītes mežniecības un citos valdījumā esošajos mežos ir izstrādāta sistēma - personas, kas vēlas urbt sulas, samaksājot simbolisku cenu - desmit, divdesmit santīmus -, saņem atļauju, mežzinis ierāda kokus, kuros var urbt sulas. Turpretī tos, kas nepakļaujas likumam, par augoša koka bojāšanu sauc pie atbildības - pārkāpēju soda ar piecu līdz 20 latu naudas sodu . S. Larins atzina, ka, piemēram, Liepājas pašvaldības valdījumā esošajos mežos joprojām šādi noteikumi nedarbojas. Tādēļ Liepājas mežos, kas aizņem 1500 hektāru administratīvās teritorijas, praktiski sulas tecināt nav atļauts. Pēc administratīvās atbildības noteikumiem, patvaļīgi tecinot bērzu sulas pašvaldībai piederošajos mežos, var uzlikt naudas sodu no pieciem līdz 20 latiem. Pēc drēgnās pagājušās nedēļas atkal ir atgriezies saulainais un siltais laiks. Daba strauji mostas – zied sniegpulkste- nīši un krokusiņi, no zemes spraucas laukā jau arī citas puķītes, pumpuri koku un krūmu zaros acīmredzami kļūst lielāki... Putniņi lēkā pa zariem un priecīgi čivina. ...ir manīti lidi- nāmies arī pirmie taurenīši... Laiks ir ļoti pavasarīgs – tiek solīts, ka brīv- dienās gaiss sasils pat līdz +15oC. Anda