K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 296: 2003. g. 24. - 30. aprīlis Kalnieti aicina uz tikšanos ar ASV prezidentu BNS 04/25/03 Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš BNS pastāstīja, ka Kalniete kopā ar pārējo Prāgas sanāksmē NATO ielūgto valstu ārlietu ministriem 8.maijā uzaicināta pie Buša, lai atzīmētu jauno valstu pievienošanās līguma ratifikāciju ASV Senātā. Ārlietu ministriem paredzētas tikšanās arī ar valsts sekretāru Kolinu Pauelu, aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu, prezidenta padomnieci nacionālās drošības jautājumos Kondolīzu Raisu, administrācijas un Kongresa pārstāvjiem, vairākiem senatoriem, akadēmisko institūciju aprindām, kā arī ar vietējo diasporu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Riekstiņš arī norādīja, ka iespējamās sarunu tēmas varētu būt NATO pievienošanās protokolu ratifikācija ASV Senātā, pašreizējā situācija pasaulē, kā arī NATO tālākie uzdevumi. Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis laikrakstam "Diena" apliecināja, ka līguma ratifikācija varētu notikt 6.maijā, bet, iespējams, par septiņu valstu uzņemšanu Senāts balsos ministru vizītes dienā. Septiņas NATO iestāties uzaicinātās kandidātvalstis, tostarp arī Latvija, 26.martā Briselē parakstīja protokolus par pievienošanos aliansei. Ja NATO dalībvalstis ratificēs protokolus, tie ļaus uzaicinātajām valstīm kļūt par pilntiesīgām alianses dalībvalstīm. Kanāda protokolu jau ir ratificējusi. NATO galotņu sanāksmē Prāgā pērnā gada 21.novembrī Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Rumāniju, Bulgāriju un Slovēniju saņēma uzaicinājumu iestāties aliansē nākamā gada maijā. Latvija pirmā no uzaicinātajām valstīm decembrī paspēja noslēgt iestāšanās sarunas, bet pievienošanās protokola parakstīšana oficiāli noslēdz iestāšanās sarunas NATO. EK Latvijas attīstības plānu vērtē kā ļoti labu LETA 04/29/03 Eiropas Komisija (EK) ir sniegusi pirmo vērtējumu par Latvijas Attīstības plānu, un šajā vērtējumā mūsu Attīstības plāns ir atzīts par ļoti labu. Kā zināms, Attīstības plāns ir dokuments, balstoties uz kuru Latvija nākotnē saņems Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kas ir mērāmi simtos miljonu latu. Latvijai ir jāturpina Attīstības plāna pilnveide, ņemot vērā EK ieteikumus, piemēram, par struktūrfondu līdzekļu vadības ieviešanas shēmu. Kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Latvija pretendēs saņemt ES struktūrfondu līdzekļus - finansējumu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. Laika posmā no 2004.-2006.gadam Latvijai būs pieejami 554,2 miljoni eiro struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2004.-2006.gadā, kurā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plānā iekļautās, Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes: 1. līdzsvarotas attīstības veicināšana; 2. uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana; 3. cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana; 4. lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana; 5. ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana; 6. tehniskā palīdzība. Paredzams, ka Latvija saņems finansējumu no visiem četriem ES struktūrfondiem: - Eiropas Reģionālās attīstības fonda; - Eiropas Sociālā fonda; - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda; - Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta. Attīstības plāns pilnībā atrodams Finanšu ministrijas mājas lapā www.fm.gov.lv/page.php?id=467 ASV Neaizmirsīšot Latvijas atbalstu LTV Panorāma 04/29/03 ASV ārlietu ministrs Kolins Pauels intervijā Latvijas Televīzijai paziņojis : "ASV nekad neaizmirsīs Latvijas atbalstu Irākas jautājumā." Tas nozīmējot arī izdevīgus kontraktus Latvijas uzņēmumiem Irākas atjaunošanas procesā. Viņš arī atzinis: "Es esmu diezgan drošs par "atbalsta balsojumu", kā mēs, amerikāņi, sakām. Tā ir droša lieta... Kongress apzinās, ka jums vēl ir dažas problēmas, piemēram, NATO informācijas drošība. Tomēr mūs pārliecina jūsu prezidentes, valdības un premjerministra deklarētā apņemšanās par demokrātijas principu, ekonomisko reformu īstenošanu, cīņu ar korupciju. Godīgi sakot, mēs arī augstu novērtējam Latvijas attieksmi tieši pret Savienotajām Valstīm, kad atbalstījāt mūsu operāciju "Irākas brīvībai". Kongresam šis būs viens no vieglāk pieņemamajiem lēmumiem pēdējā laikā." Uz jautājumu, vai jūs domājat, ka arī jaunās valstis, proti, Latvija varēs saņemt kādus izdevīgus piedāvājumus, kompānijas varēs darboties šajā Irākas atjaunošanā? Kolins Pauels atbildēja: "Jā, protams. Visi vēlas kontaktus, un tur būs daudz dažādu vajadzību. Latvija bija tā, kas saprata svarīgumu, atbalstot mūs pat laikā, kad daudzi bažījās, kad tas beigsies, daudzi bažījās, ka tas var izvērsties par briesmīgu karu un neveiksmīgu. Latvija mūs atbalstīja laikā, kad šie jautājumi nebija atbildēti. Amerikas Savienotās Valstis nekad neaizmirsīs šo atbalstu." Latvijas uzņēmēji piesakās atjaunot Irāku Diena 04/29/03 Ārlietu ministrijai (ĀM) ir ziņas par nepilnu desmitu Latvijas uzņēmumu, kuri pieteikušies Irākas atjaunošanas programmās. Iespējams, ka uz apakšlīgumiem pretendējošo firmu skaits ir lielāks, jo uzņēmējiem nav obligāti jāinformē ĀM un viņi pieteikumus var nosūtīt tieši atbildīgajām ASV institūcijām, izmantojot anketas internetā. Par iespēju pieteikties Irākas atjaunošanas programmās interesējušās ap 20 firmu - kā aizpildīt anketas, kur var pieteikties u.c. Diena noskaidroja, ka pieteikušās būvfirmas, ar informācijas tehnoloģijām saistīti uzņēmumi, pārtikas ražotāji, par iespējām iegūt kontraktus interesējušies arī metāla izstrādājumu ražotāji, izglītības firmas. ASV valdības aģentūra US AID izsludinājusi astoņas Irākas atjaunošanas programmas - ostu un lidostu atjaunošana, Bagdādes celtniecība (elektrības un ūdens padeve, ceļu un tiltu būve, loģistikas pakalpojumi u.c.). Galvenos kontraktus saņems ASV uzņēmēji, taču citu valstu uzņēmumi var cerēt uz apakšuzņēmēju statusu. "Kurš pirmais piesakās, tam lielākas cerības," teica ĀM pārstāve Inga Ozoliņa. Par spīti starptautiskajos medijos izskanējušajām bažām, ka ASV kontraktus sadalīs savā starpā un eiropiešiem iespējas ir minimālas, pieteikumus iesniegušās firmas vismaz oficiāli braši apgalvo, ka uz pasūtījumiem tomēr cer. Vieni lūko uz valdības palīdzību, vēstniecībai ASV lobējot Latvijas firmas, citi domā, ka Latvijas nostāšanās ASV pusē Irākas krīzes sākumā tagad varētu atmaksāties. "Tas varētu būt pluss, turklāt ne jau katru dienu ir izdevība piedalīties tādos projektos," teica Kalnozols celtniecība direktors Ojārs Bite, kura vadītais uzņēmums pieteicies būvniecības darbiem - atjaunot skolas, dzelzceļu, lidostas, infrastruktūru. Priekšrocība esot gan 3-4 gadu darbība ārpus Latvijas, gan pieredze infrastruktūras objekta būvē Irānā. Līgumiem pieteikusies arī Skonto būve, kura gatava piedalīties gan celtniecības projektos, gan naftas ieguves infrastruktūras atjaunošanā, apliecināja viceprezidents Ivars Millers. "Mēs uzrakstījām vēstuli valdībai un lūdzām palīdzību, ņemot vērā prezidentes un ārlietu ministres labos kontaktus ASV. Redzot, kā citu valstu vēstnieki lobē lietas Rīgā, Roņa kungs [Aivis Ronis, vēstnieks ASV - red.] varētu pacensties," teica I.Millers. Savukārt energofirma Jauda, kas pieteikusies piegādāt elektrosadales un transformatoru apakšstacijas, cer, ka viņu stiprā puse varētu būt lētākas piegādes, jo vest tos pašus produktus no ASV iznāktu dārgāk, pauda uzņēmuma pārstāvis Rolands Sprincis. Tomēr viņš atzīst, ka skaidrības par iespējamiem līgumiem nav pārāk daudz. Sīkāku informāciju par iespējām pieteikties Irākas atjaunošanas kontraktiem var meklēt http://www.am.gov.lv Risināt Latvijas naftas tranzīta problēmas Lembergs dodas uz ASV Diena 04/26/03 Ventspils mērs, naftas tranzīta biznesa neformālais līderis Aivars Lembergs nākamnedēļ pēc augstu ASV valsts pārvaldes amatpersonu ielūguma dosies darba vizītē uz Vašingtonu. Tur viņam plānotas tikšanās ar ASV Valsts departamenta un Enerģētikas departamenta pārstāvjiem, liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā. Vizītes oficiālais mērķis - investoru piesaiste Ventspils attīstībai. Neoficiāli tiek minēts, ka A.Lembergam Vašingtonā plānotas vairākas tikšanās ar augstām ASV amatpersonām, iespējams, arī investoriem, lai runātu par naftas tranzīta problēmām, kas radušās pēc Krievijas lēmuma pārtraukt naftas eksportu pa cauruļvadu uz Ventspils ostu. Tiek pieļauts: vizītes laikā varētu runāt par iespējamo ASV kompāniju piesaisti Ventspils uzņēmumiem un amerikāņu investīcijām Ventspils naftas tranzīta sistēmā. Pilsētas mēra došanās uz Vašingtonu nākotnē var nozīmēt iespējamu naftas atgriešanos cauruļvadā, kā arī izmaiņas a/s Ventspils nafta īpašnieku struktūrā. Par sagaidāmo ASV iesaistīšanos Ventspils problēmu risināšanā vedināja spriest Valsts prezidentes februārī pēc vizītes ASV paziņotais: tikšanās laikā ASV prezidents Džordžs V.Bušs apliecinājis, ka ir ieinteresēts brīvā enerģijas plūsmā Eiropā un solījis Latvijai palīdzēt sarunās ar Krieviju par naftas tranzīta atjaunošanu caur Ventspils ostu. Plānots, ka kopā ar mēru uz ASV dosies arī vairāki ar VN saistīti cilvēki, viņu vidū VN prezidents Jānis Ādamsons, VN padomes loceklis Jānis Blažēvičs, iespējams, arī citi. To, ka A.Lembergs nākamnedēļ - no 30.aprīļa līdz 3.maijam - dosies uz Vašingtonu, piektdien Dienai apstiprināja Ventspils mēra preses pārstāve Kristīne Ozoliņa. "Mērs ir informējis, ka šajā laikā būs vizītē Vašingtonā un tās mērķis ir investīciju piesaiste," teica K.Ozoliņa. Viņa nezināja, kādas tikšanās A.Lembergam plānotas, kas viņu aicinājis un vai uz ASV dosies arī Ventspils uzņēmēji. Precizēt to viņa nevarēja, norādot, ka "mērs ir atvaļinājumā un darbā atgriezīsies tikai pirmdien". VN preses pārstāve Gundega Vārpa atzina, ka šāds uzņēmuma vadības brauciens tiek plānots, taču, uzaicinājums adresēts Ventspils mēram, tāpēc pilnīga skaidrība, vai uz ASV brauks arī VN pārstāvji, būšot nākamnedēļ. Diena rakstījusi, ka naftas eksportu uz VN termināli Krievija pilnībā pārtrauca šā gada sākumā, un tas skaidrots ar šīs valsts cauruļvadu monopolista Transņeftj spiedienu, lai iegūtu VN kontrolpaketi. Repše noliedz Lemberga ietekmi Latvijas politikā LETA 04/24/03 Ministru prezidents Einars Repše noliedz jebkādu Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi uz Latvijas politiķiem, lai gan ar Lemberga vārdu presē bieži saista Repšes valdības koalīcijas partnerus - Zaļo un zemnieku savienību. Intervijā Latvijas Radio uz jautājumu, kāda ir Lemberga ietekme Latvijas politikā, Repše atbildēja: "Nekāda. Man par šādu ietekmi faktiski nekas nav zināms." Viņš gan atzina, ka mītu par Lemberga ietekmi uztur mediji, kas netieši ir saistīti ar Ventspils mēru. "Līdz ar to es par to [ietekmi] varu liecināt tikai pēc avīžu leģendām. Nu un, jā, vērtējot daža laba masu informācijas līdzekļa diezgan tendenciozo uzvedību. Piemēram, "Neatkarīgā Rīta Avīze" ļoti aizraujas ar atsevišķu politisku spēku kritizēšanu, manuprāt, mazlietiņ pārmērīgi. Vismaz es pats jau sen rakstus, kuros runāts par [Latvijas Pirmās partijas līderiem Aināru] Šleseru un [Arnoldu] Laksu vai ar to saistīto tematiku, vienkārši nelasu, neatzīstot tos par pietiekami objektīviem un profesionāliem. Bet citādi es nekādu šo ietekmi neredzu Latvijas politikā," uzsvēra premjers. Likums ļauj izlaupīt Latvijas valsti TVNET/BNS 04/26/03 Latvijas valsti sistemātiski likumīgā ceļā izlaupa, turklāt pret valsts mantu vērstos noziegumus piesedz augstas valsts amatpersonas, uzskata Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis. To trešdien par iekšlietu ministra Māra Gulbja ārštata padomnieku nesen kļuvušais Lieljuksis apgalvoja uzrunas laikā ekonomisko noziegumu situācijas un tendenču analīzei veltītās konferences "Ekonomiskās noziedzības apkarošanas problēmas un risināšanas iespējas" dalībniekiem. Lieljuksis atgādināja, ka valstī eksistē simtiem fiktīvu firmu, kuras noziedznieki netraucēti izmanto noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijai un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanai no valsts, kā arī to, ka valsts vai pašvaldības iepirkumu konkursos par miljoniem latu regulāri uzvar uzņēmumi, kuru pamatkapitāls ir pāris tūkstoši latu, turklāt nereti nekas nav zināms par šo firmu izcelsmi un reālajiem īpašniekiem. Lieljuksis atgādināja par gadījumiem, kad firmas no valsts saņem PVN atmaksu par it kā no valsts izvestām precēm, taču vēlāk izrādās, ka patiesībā šīs preces atrodas kaut kur muitas noliktavā un pēc kāda laika atkal nonāk apgrozībā. "Un šādu gadījumu ir daudz, valsts nepārtraukti ir mīnusā PVN atmaksas ziņā. Pērn šis mīnuss bija aptuveni 40 miljoni latu, šogad tas jau sasniedz 6,7 miljonus. Ticiet man, ja PVN atmaksu vienlaikus pieprasītu visas "kreisās" firmas, valsts bankrotētu," teica Lieljuksis. Viņš arī norādīja uz policijas bezdarbību šāda veida noziegumu atklāšanā, atgādinot, ka pērn likumsargi par naudas izkrāpšanu caur fiktīvām firmām ierosinājuši tikai vienu krimināllietu. Tāpat Lieljuksis atgādināja, ka policija pērn bijusi neaktīva arī cīņā pret "naudas atmazgāšanu" - gada laikā par šādiem noziegumiem ierosinātas tikai četras krimināllietas. "Vai tad tas ir policijas cienīgs darba rezultāts - gada laikā uzlikts arests tikai 1104 latu lieliem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, bet šogad - 5000 latiem?" retoriski jautāja Lieljuksis. Viņš arī atgādināja par likumsargu savulaik pieļauto "bezzobainību" un iespējamo nolaidību aresta uzlikšanā gaļas kontrabandā apsūdzētā Aleksandra Basa īpašumam. "Kāpēc policija trīs mēnešus nevarēja atrast šo cilvēku un arestēt viņa īpašumu, bet izdarīja to tikai dienu pēc tam, kad Bass savus īpašumus bija pārrakstījis savai sievai?" vēlreiz jautāja Lieljuksis. Tāpat viņš atgādināja par šobrīd lielākās nodokļu nemaksātājfirmas "Kuzolis 64" "varoņdarbiem", paužot, ka 19 miljonus latu valstij parādā esošs uzņēmums spējis uzbūvēt divas elektrostacijas Daugavpilī un dzīvojamo namu masīvu Jūrmalā, Lielupē, kas turklāt izdarīts bez jebkādām būvatļaujām. Lieljukša teikto ar citu piemēru papildināja konferencē runājušais valsts kontrolieris Raits Černajs, kurš vērsa klātesošo uzmanību uz austrumu robežbūvē pieļautajiem pārkāpumiem. "Šeit mēs redzam lielisku "klasiskās" korupcijas piemēru - konkursā par robežas ceļu izbūvi piesakās vairākas firmas, no kurām uzvar tā firma, kas piedāvājusi zemākos darbu izcenojumus," skaidroja valsts kontrolieris. "Tik tālu it kā viss būtu kārtībā, taču jāņem vērā, ka konkursa uzvarētāji piedāvāja izcenojumus, kas ir daudz augstāki par valstī noteiktajiem "griestiem". Pēc tam šie "uzvarētāji" slēdz apakšlīgumu ar vienu no iepriekš konkursā zaudējušajām firmām un "paēduši" ir visi, izņemot valsti, kas spiesta maksāt." Černajs atgādināja, ka neviens no Valsts kontroles pārbaudītajiem valsts vai pašvaldību iepirkuma konkursiem nav bijis perfekts, katrā no tiem bijušas novērojamas kaut nelielas, tomēr neprecizitātes. Taču kā lieliskāko piemēru valsts apkrāpšanai valsts kontrolieris minēja savulaik skandalozo slavu ieguvušo Nacionālās operas rekonstrukciju, kurā piedalījās vairāk nekā 100 firmu. Pēc rekonstrukcijas izrādījies, ka no operas remontdarbu laikā izvesto būvgružu apjoms pārsniedz operas ēkas apjomu. "Taču juridiski nevienam neko pierādīt tā arī neizdevās," piebilda Černajs. Naglis nopircis Sporta pili NRA 04/29/03 Uzņēmējs un bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis iegādājies 47,22% jeb 433 000 a/s Rīgas sporta pils akciju. J. Naglis aģentūrai LETA sacījis, ka katra uzņēmēja mērķis, iegādājoties kāda uzņēmuma kapitāldaļas, ir pelnīt. Ja uzņēmums nenes peļņu, tas tiek pārdots. Uzņēmējs esot iecerējis Sporta pils vietā būvēt jaunu ēku, kuras darbība arī "būtu saistīta ar ledu". Viņš neizpauda, cik daudz naudas izlietojis akciju iegādei, jo saskaņā ar līgumu tā esot konfidenciāla informācija. J. Naglis atzina, ka viņam nav bijis tik daudz brīvu līdzekļu, lai iegādātos šādu akciju skaitu, bet viņš līdzekļus esot ieguvis likumīgā ceļā. Rīgas Fondu biržas informācija gan liecina, ka darījuma summa bijusi 73,1 tūkstotis latu jeb 17 santīmu par akciju. Interneta portāls Delfi ziņo, ka J. Naglis jau pēc aptuveni pusotra gada plāno Sporta pils ēku nojaukt, lai tās vietā būvētu jaunu, modernu ledus laukumu un atpūtas kompleksu. Sarunā ar Delfi J. Naglis apstiprinājis, ka 22. aprīlī no līdz šim lielākā Sporta pils akcionāra un kompānijas prezidenta Helmuta Baldera-Sildedža nopircis akcijas. Lai arī J. Naglis neesot uzņēmuma kontrolpaketes turētājs, viņam turpmāk kompānijā būšot "galvenā teikšana". Jau pašreiz viņš brīdinājis valdi neieguldīt Sporta pilī līdzekļus līdz tās nojaukšanai, kā arī izteica nožēlu par līdzekļu izlietošanu ģērbtuves remontam uz Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēļu laiku. Sporta pils pamatdarbība patlaban ir telpu, arī hokeja halles iznomāšana. Kompānijas kopējais akciju skaits ir 910 543, no tām publiskā apgrozībā ir 905 990 akciju. Sporta pils akcijas kotē Rīgas Fondu biržas brīvajā sarakstā. Miljonus vērts pasūtījums Latvijas uzņēmējiem ticis bez īstas konkurences Diena 04/26/03 Lai konkursā par Dienvidu tilta būvi būtu lielāka konkurence, ārvalstu būvniekiem bija jālasa latviešu avīzes Izvēloties uzvarētāju vairāk nekā 80 miljonus latu vērtajā konkursā par Dienvidu tilta projektēšanu un būvniecību, Rīgas domei (RD) par piedāvājumu izdevīgumu šaubīties nenāktos pat tad, ja pieteikumu būtu iesniedzis tikai viens pašmāju uzņēmums - iepirkumu likums atšķirībā no sava priekšgājēja starptautiskus konkursus neparedz. Speciālisti atzīst, ka konkurenti Latvijas firmām, neskatoties uz dārgajām izmaksām, būtu meklējami arī sludinot ārzemju presē, bet domes pārstāvji norāda - likums ir ievērots, turklāt ārvalstu būvnieki par darbiem noteikti gribētu vairāk naudas. Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), problēma tiktu atrisināta - tad visi iepirkumi, kas pārsniedz noteiktu cenu slieksni, būtu izziņojami ES izdevumā. Jau ziņots, ka konkursā par Dienvidu tilta pār Daugavu pirmās kārtas projektēšanu un būvniecību uzvarēja sešu Latvijas uzņēmumu veidota pilnsabiedrība Dienvidu tilts, kas darbus sola veikt par 85,1 miljonu latu. Vienīgais konkurents - Horvātijas firma Industrogradnja - piedāvāja par 4,7 miljoniem augstāku cenu. Vaicāts, vai informācija par konkursu publicēta arī kādā starptautiskā izdevumā, konkursa komisijas un RD pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Eduards Raubiško atbildēja, ka "to neprasa iepirkuma likums". Bijušais Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis, kura vadītā iestāde lielo uzņēmumu privatizētājus meklējusi arī ārvalstu laikrakstos, Dienai teica, ka šajā gadījumā būvnieku meklēšana ārzemēs būtu vienīgi loģiska: "Ja runa ir par 150 miljonu dolāru lielu darījumu, manuprāt, ir būtiski informēt visus, kas varētu piedalīties, lai arī ir gribēšana aizstāvēt savu tirgu." PA savulaik privatizētājus meklējusi gan Eiropā, gan ASV, un "viena tāda plaša reklāmas kampaņa mums maksāja 300 000-350 000 dolāru", stāstīja J.Naglis. Dienvidu tilta gadījumā būtu arī svarīgi pasaulei parādīt - Latvijā tiek realizēti vērienīgi projekti, un valsts ir pietiekami stabila, lai tādus atļautos, viņš piebilda. Tam piekrita arī Nīderlandes firmas HBG Civiel B.V. pārstāvis Verners Jēriņš: "Tas tikai rosinātu konkurenci." Viņa pārstāvētais uzņēmums saņēma konkursa nolikumu, taču pieteikumu neiesniedza - netrūkstot arī citu projektu. V.Jēriņš, kurš dzīvo un strādā Nīderlandē, par konkursu uzzinājis no Latvijas masu medijiem. Pusotru gadu vecajā likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" noteikts, ka paziņojums par konkursa izsludināšanu ievietojams Latvijas Vēstnesī un vismaz vienā citā laikrakstā, tas publicējams arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Iepriekšējā iepirkumu likumā bija teikts - ja būvdarbu vērtība pārsniedz četrus miljonus latu, uzaicinājums publicējams arī "kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgā nozares izdevumā". Ne IUB vadītājs Andrejs Tiknuss, ne viņa vietnieks Edvīns Pārups, kurš piedalījies tagadējā likuma izstrādē, Dienai nevarēja pateikt, kādēļ punkts par starptautiskajiem konkursiem starp abiem likumiem pazudis. "Tiklīdz mēs būsim Eiropā, būs starptautiskās saistības un viss, kas būs virs ES noteiktajiem sliekšņiem, būs jāpublicē oficiālā izdevumā," sacīja A.Tiknuss, piekrītot, ka apjomīgi iepirkumi būtu jāpiedāvā arī citu valstu uzņēmējiem. Rēķinoties, ka Latvija nākamgad pievienosies ES, prasība pēc starptautiskiem sludinājumiem neesot iekļauta arī grozījumos, kas likumā patlaban tiek izdarīti. Viņš gan atzina, ka pašlaik sludinājumi pasaules presē maksā dārgi - piemēram, paziņojums respektablajā biznesa laikrakstā Financial Times maksājot 50 000 ASV dolāru (29 000 latu). Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, neticēdams, ka likums neparedz starptautiskus konkursus, Dienai gan atzina, ka viņam prieks par "savējo" uzvaru. "Dzirdēju ziņas radio un padomāju - malači." Ārzemju uzņēmumi tikpat izmantojot vietējo darbaspēku, taču nauda Latviju atstājot, tāpēc svarīgi, ka arī lielākos darbus veic pašmāju firmas. MVU trūkst naudas un atbalsta Diena 04/28/03 Neatkarīgi no nozares, lieluma un ģeogrāfiskā izvietojuma, uzņēmumu darbības attīstības galvenais šķērslis ir naudas līdzekļu trūkums - to lieku reizi apstiprina Centrālās statiskas pārvaldes (CSP) Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ilgtermiņa apsekojuma rezultāti. Šis fakts vairo bažas par iespēju realizēt ekonomikas ministra izvirzīto mērķi: tuvāko četru gadu laikā dubultot MVU skaitu. Arī MVU politikas veidotāja Ekonomikas ministrija (EM), lai gan nākusi klajā ar priekšlikumiem MVU atbalstam, tomēr ar reālu palīdzību uzņēmējiem nesteidzas. Visbiežāk ar grūtībām sastapušies rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības uzņēmumi. Līdzās līdzekļu trūkumam - grūtības saņemt kredītus un tas, ka klienti novēloti norēķinās par precēm un pakalpojumiem vai arī nenorēķinās nemaz - tie izjūt arī kvalificēta darbaspēka trūkumu. Iespēja saņemt kredītus gan pēdējā laikā uzlabojusies, bet vismazāk rūpes sagādājis izejvielu un materiālu trūkums. Transporta mikrouzņēmumi biežāk nekā citas nozares problēmu loku papildinājuši ar birokrātiju un nodokļu politiku. Ārvalstu investoru padome jau iepriekš norādīja, ka Latvijā trūkst uzņēmējdarbības attīstības gara. To apliecina arī ekonomikas ministra Jura Lujāna teiktais, ka pēdējos trīs gados MVU skaits īpaši nepieaug. Taču viņš izvirzījis mērķi: četru gadu laikā to dubultot līdz 80 000 jeb 30 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem. Igaunijā jau tagad ir 27 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, ES - ap 50. Ministrs izvirzījis arī virkni priekšlikumu MVU nodokļu sloga mazināšanai, investīciju un izglītības veicināšanai. Pagājušajā nedēļā tos skatīja Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome, līdz 5.maijam tie jāizvērtē Finanšu ministrijai (FM), Dienai teica ekonomikas ministra preses pārstāvis Kaspars Paupe. Būtiskākais dokuments, kas regulēs valsts atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai, ir MVU attīstības programma 2003.- 2006.gadam, Dienai teica Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības departamenta direktors Andrejs Buharins. Tās izstrāde gan ievilkusies jau kopš pērnās vasaras. MVU attīstības kreditēšanas programmai valsts garantējusi 20 miljonus latu. EM drīzumā sola atsākt Latvijas garantiju aģentūras (LGA) darbību. Pašlaik tās rīcībā ir vairāk nekā miljons latu. Līdzekļi atvēlēti arī MVU apmācībām un konsultācijām biznesa uzsācējiem un Latvijas dalībai ES Daudzgadējā uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā. Līdz gada beigām EM plāno izstrādāt priekšlikumus riska investīciju fonda izveidei, tapusi arī pirmā redakcija koncepcijai par valsts atbalsta atjaunošanu eksportkreditēšanā un apdrošināšanā. Uzņēmēji gan vairākkārt uzsvēruši, ka viņus mazāk interesē dokumentu un programmu izstrāde, vairāk - reāls finansiāls atbalsts. Ministra idejas izraisa tirgu sašutumu Diena 04/29/03 Vēršoties pret iekšlietu ministra Māra Gulbja ideju - aizliegt Latvijas tirgos pārdot akcīzes preces, nesen nodibinātā sabiedriskā organizācija Latvijas Ražotāju un tirgotāju kopiena (LRTK), sagatavojusi protesta vēstuli Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, norādot, ka likuma grozījumi šajā ziņās neuzlabos kontrabandas apkarošanu, bet gan diskriminēs tirgus. LRTK apvieno 600 uzņēmējus. LRTK valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts no LSDSP saraksta Leons Bojārs nenoliedz iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja šāda likuma grozījumi tiks ieviesti. "Ja veikals ir ieguvis akcīzes preču tirgošanas licenci un atrodas tirgus teritorijā, nav likumīgi liegt tam šādas preces tirgot," sacīja L.Bojārs. A/s Čiekurkalna tirgus ģenerāldirektors Juris Āzers savukārt nelegālo akcīzes preču tirgošanas organizēšanu inkriminē pašiem policijas darbiniekiem un solīja par to informēt arī Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, kuri uzaicināti otrdien ierasties LRTK ārkārtas valdes sēdē. Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns atzina, ka "būtu jauki", ja par iespējamām nelikumībām laikus tiktu sniegta informācija. Policijas rīcībā neesot nekādu ziņu par policijas darbinieku saistību ar kontrabandas preču tirgošanu. Ar M.Gulbi Dienai pirmdien sazināties neizdevās, jo viņš patlaban esot Zviedrijā. Iepriekš viņš paudis pārliecību, ka, liedzot Latvijas tirgos pārdot akcīzes preces, tiktu likvidētas vietas, kur nelegālo produkciju iespējams realizēt salīdzinoši viegli. Nākamgad būs 'nulles' budžets LETA 04/29/03 Šodien Ministru kabinets nolēma 2004.gada budžetu izstrādāt kā tā saucamo "nulles" budžetu, izvērtējot katras izdevumu pozīcijas lietderību. Atbildīgajām ministrijām un iestādēm līdz šā gada 5.maijam uzdots iesniegt Finanšu ministrijā (FM) sarakstu ar tām valsts budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras tiek pārskatītas ministriju līmenī. Līdz 26.jūnijam minētajām institūcijām jāiesniedz FM izvērtēšanai koncepcija par programmu un apakšprogrammu izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Pēc tam, līdz 3.jūlijam, šie dokumenti tiks iesniegti izskatīšanai valdībā. "Nulles" budžeta cikls, pēc FM ieteikuma, ietver budžeta izdevumu pārvērtēšanu trīs līmeņos. Budžeta programmu pārskatīšana notiek ministriju līmenī - katra ministrija un centrālā valsts iestāde pārskata savas budžeta programmas, sagatavojot optimizācijas priekšlikumus. Savukārt ikgadēju budžeta programmu centralizētu pārskatīšanu īstenos īpaša darba grupa, vērtējot katru valsts budžeta programmu. 2004.-2008.gadā tiktu arī veikta fundamentāla nozaru politikas pārskatīšana, lai izvērtētu nozaru politikas īstenošanas atbilstību valdības prioritātēm. Īstenojot "nulles" budžeta ciklu, tiek nodrošināta pamatīga un daudzpusēja budžeta izdevumu pārskatīšana, analizējot veicamās funkcijas un tām nepieciešamo finansējuma apjomu, kā arī meklējot līdzekļu ekonomijas iespējas un papildu finansējumu prioritāriem pasākumiem. FM ziņojumā valdībai ir detalizēti aprakstījusi pašreizējo situāciju budžeta veidošanā un pastāvošās problēmas. Ziņojumā atzīts, ka netiek izvērtēta un noteikta jauno tiesību aktu ietekme uz valsts budžetu, valsts makroekonomiskās attīstības scenārijs nekalpo par pamatu lēmumu pieņemšanai par pieejamajiem resursiem prioritāšu īstenošanai, ministriju programmu izvērtēšana līdz šim ir bijusi vairāk formāla. FM secina, ka joprojām ir liels speciālo budžetu īpatsvars, ministrijām arī nav izstrādāti stratēģiskie darbības dokumenti. Jaunais Laiks - joprojām populārākais BNS 04/28/03 Aprīlī joprojām populārākā partija Latvijā ir pērn vēlēšanās uzvarējušais "Jaunais laiks" (JL), otrajā vietā ierindojas opozīcijas pārstāvji Tautas partija (TP), savukārt apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un Latvijas Pirmā partija (LPP) piecu procentu barjeru nepārvarētu, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja. Ja vēlēšanas notiktu aprīlī, JL iegūtu 22,1% vēlētāju balsu, kas ir par 3,3% vairāk nekā martā, savukārt TP atbalstītāju skaits samazinājies par 1% un aprīlī ir 10,9%. Trešajā vietā ierindojas kreiso politisko spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kas mēneša laikā zaudējusi 5,7% vēlētāju balsu un to atbalsta vairs tikai 8,3% pilsoņu. Par Zaļo un zemnieku savienību balsotu 7% vēlētāju, kas ir par 1,3% mazāk nekā martā. No PCTVL atdalījusies Tautas saskaņas partija iegūtu 5,2% vēlētāju atbalstu. No Saeimā pārstāvētajām partijām zem piecu procentu barjeras aprīlī ir TB/LNNK, par kuru balsotu 4,6% (martā 4,2%). Nedaudz samazinājies LPP atbalstītāju skaits - par to balsotu 3,5% vēlētāju (martā 5,6%). Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju savu balsi atdotu 2,7% vēlētāju (3,2%), savukārt par vēl vienu Saeimā neiekļuvušo partiju - savienību "Latvijas Ceļš" - balsotu 2%, kas ir par 0,5% mazāk nekā pirms mēneša. 22,2% aptaujāto nezināja, par kuru partiju balsotu, bet 7,8% vēlēšanās nepiedalītos vispār. KNAB prasa apturēt Jurkāna partijas darbību BNS 04/24/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tiesai lūdzis uz pusgadu apturēt sešu partiju darbību, kas birojam nav iesniegušas prasīto informāciju par pērnā gada finansiālo darbību. KNAB iesniedzis tiesā prasību apturēt Latvijas Atdzimšanas partijas, Saeimā pārstāvētās Tautas saskaņas partijas (TSP), Latvijas Nākotnes partijas, Demokrātu partijas, Kristīgi demokrātiskās partijas un partijas "Liepājas attīstībai" darbību, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Viņa pavēstīja, ka sešas partijas birojam iesniegušas nepilnīgas ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas par pērno gadu un nav norādītajā termiņā sniegušas KNAB pieprasītās ziņas. Piemēram, TSP deklarācijā nav norādījusi ziedojumu avotus, kā arī nenorāda informāciju par kustamās un nekustamās mantas iegādes izdevumiem. Tāpēc birojs prasa tiesai apturēt šo politisko organizāciju darbību uz sešiem mēnešiem un uzlikt tām par pienākumu divu nedēļu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīža iesniegt birojā finansiālās darbības deklarāciju par 2002.gadu. TSP priekšsēdētājs Jānis Jurkāns sacīja, ka partijas darbības apturēšana ir pārpratums un neprecizitātes finanšu pārskatā, visticamāk, radušās, jo pārskata sagatavotājs, iespējams, nav iepazinies ar jaunākajām prasībām tā sagatavošanā. TSP vadība noskaidros, kura cilvēka dēļ kļūda radusies. "Neviens mūsu partiju neapturēs, jo vienkārši nav par ko. Mums nav neviena jautājuma, uz ko mēs nevaram atbildēt. Mums nav noslēpumu," teica TSP līderis. Jurkāns sacīja, ka ceturtdien noskaidrojis - KNAB martā esot partijai nosūtījis jautājumus par finansiālo pārskatu, taču "kaut kādas kļūdas dēļ" viņš to neesot saņēmis, līdz ar to arī nevarēja atbildēt. Jurkāns bija izbrīnīts, kādēļ KNAB pirms partijas darbības apturēšanas pieprasīšanas nav viņam piezvanījis un pavaicājis, vai vēstule ir saņemta un kādēļ nav atbildes. Likums paredz, ka jebkuras sabiedriskās organizācijas darbības pārtraukšanas gadījumā organizācijai pēc sprieduma stāšanās spēkā jāpārtrauc jebkāda publiska darbība. KNAB norādīja, ka, piemēram, TSP Saeimas deputāti prasības apmierināšanas gadījumā varēs turpināt darbu, vienīgi viņi vairs nedrīkstēs organizēt publiskus pasākumus TSP vārdā. KNAB jau pieprasījis tiesā sešu politisko organizāciju - Dabas likuma partijas, Nacionālās savienības "Namejs", Sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas, "Saimnieka" un Progresīvās centriskās partijas - darbības apturēšanu uz sešiem mēnešiem, jo šīs partijas neiesniedza birojā ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Staškeviča BNS pavēstīja, ka, iespējams, atsauks tiesā iesniegto prasību par Dabas likuma partijas darbības apturēšanu, jo partija deklarāciju bija iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā, tādēļ KNAB to saņēmis tikai pēc termiņa beigām. Pieteikumi par Latvijas Atdzimšanas partijas, Latvijas Nākotnes partijas, Demokrātu partijas, Progresīvās centriskās partijas un Kristīgi demokrātiskās partijas darbības apturēšanu iesniegtas Rīgas Centra rajona tiesā. Par Sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas, kā arī Tautas saskaņas partijas darbības apturēšanu būs jālemj Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, bet par partijas "Liepājas attīstībai" tālāko darbību lems Liepājas tiesa. Savukārt prasību par "Saimnieka" darbības apturēšanu KNAB iesniedza Rīgas Centra rajona tiesā, bet tiesa šo lietu nepieņēma izskatīšanai. BNS tiesā uzzināja, ka pieteikums par partijas darbības apturēšanas bijis jāiesniedz Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, jo partija atrodas šīs tiesas teritoriālajā pārraudzībā. Piešķirti Triju Zvaigžņu ordeņi Diena 04/24/03 Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, bijušais vēstnieks Dānijā Aivars Baumanis, aktieri Olga Dreģe, Jakovs Rafalsons un Ņina Ņeznamova ir starp 34 cilvēkiem, kuri Latvijas Neatkarības deklarācijas jubilejas priekšvakarā no Valsts prezidentes rokām saņems valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Ordeņa dome, kurā ir mācītājs Juris Rubenis, māksliniece Džemma Skulme, rakstniece Māra Zālīte, komponists Pauls Dambis un Aldara prezidents Vitālijs Gavrilovs, šoreiz bijusi devīga pret kultūras darbiniekiem, kuri dominē apbalvoto sarakstā. Ordeņa domei nav pienākuma paskaidrot, kāpēc cilvēkam ordenis piešķirts un kas viņu tam ieteicis. Bez minētajiem ordenis piešķirts arī baleta māksliniekiem Zitai Ersai un Aivaram Leimanim, Mākslinieku savienības priekšsēdētājam Egilam Rozenbergam, rakstniekam Ērikam Hānbergam, gleznotājam Larim Strunkem, ārstiem Andrejam Ērglim un Uldim Kalniņam un citiem. Kopš neatkarības atjaunošanas ordeņus saņēmuši 1039 cilvēki un ordeņa godazīmes - 483. Piešķirti apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordeņa dome nolēmusi apbalvot ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni bijušo vēstnieku Dānijā Aivaru Baumani ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni akadēmiķi, profesoru, Dr. habil. biol. Mārtiņu Beķeru, bankas prezidenti Ingrīdu Blūmu, aktrisi Olgu Dreģi, emeritēto profesoru, sabiedrisko darbinieku Aleksi Dreimani, baleta mākslinieci Zitu Ersu, ārstu Andreju Ērgli, kinorežisoru, rakstnieku, scenāristu Aivaru Freimani, rakstnieku, publicistu Ēriku Hānbergu, prozaiķi, scenāristu, tulkotāju Valentīnu Jakobsonu, ārstu, profesoru Uldi Kalniņu, tulkotāju, atdzejotāju Pauli Kalvu, rakstnieci Lūciju Ķuzāni, baleta mākslinieku Aivaru Leimani, aktrisi Ņinu Ņeznamovu, aktieri Jakovu Rafalsonu, kinorežisoru, kinooperatoru Rodrigo Rikardu, Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju Egilu Rozenbergu, literatūrzinātnieku, folkloristu Jāzepu Rudzīti, kinorežisoru, operatoru Ivaru Selecki, kinooperatoru Dāvi Sīmani, gleznotāju Lari Strunki, ekonomikas profesoru Georgu Juri Vīksniņu, mākslinieku, scenogrāfu Gunāru Zemgalu, gleznotāju, rakstnieku Uldi Zemzari, kultūras un sabiedrisko darbinieku, Dziesmu svētku goda virsdiriģentu Robertu Zuiku ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni politisko un sabiedrisko darbinieci Rozu Mariju Albernažu, asociēto profesoru, medicīnas zinātņu doktoru Enoku Biķi, kultūras darbinieci Irēni Āleri-Brutāni, dzejnieku, rakstnieku Albertu Cauni, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, profesoru, Dr. habil. agr., Dr. med. vet. Aleksandru Jemeļjanovu, medicīnas profesoru Sigurdu Oto Krollu, bijušo meža nozares darbinieku Leonu Vītolu, uzņēmēju Jāni Zvaigzni ar dažādu pakāpju Triju Zvaigžņu ordeņa godazīmēm apbalvoti radiožurnāliste Ingrīda Ābola, sporta veterāne Baiba Evina Caune-Morzika, sabiedriskais darbinieks Arvīds Janitens, kultūras un sabiedriskā darbiniece Hilka Koskela, kultūras un sabiedriskā darbiniece, Dziesmu svētku virsdiriģente Astra Rita Kronīte, kultūras un sabiedriskais darbinieks Egons Ķeružis, muzeju darbinieks, literatūrvēsturnieks Jānis Rapa, telekomunikāciju inženierzinātņu doktors Teodors Rozītis, Latvijas Republikas goda konsuls Islandē Jons Snorrasons, ārste Ilga Volosova, uzņēmējs Ilgvars Brucis, tēlnieks Bērtulis Buls, valodnieks Pēteris Kļaviņš, uzņēmējs Andis Zariņš, bijusī pedagoģe Emma Valija Šļukuma, humānās palīdzības mecenāte Tamāra Zariņa Ēgelunde Reformas pretinieki plāno mītiņus un akcijas NRA 04/28/03 Maija beigās Rīgas centrā paredzams mītiņš, ko organizēs jaunizveidotais štābs, lai pasargātu krievu skolas no gaidāmās reformas. Izglītības likums paredz, ka mazākumtautību skolās ar nākamā gada 1. septembri mācības 10. klasē jāuzsāk latviešu valodā. Vairākas nevalstiskās organizācijas, Saeimas frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) politiķi un skolēnu vecāki izveidojuši štābu mazākumtautību skolu aizstāvēšanai no pārejas uz mācībām valsts valodā. Viņi ieplānojuši pretestības akcijas, kaut arī paredzamajai reformai negatavas tikai 11 mazākumtautības skolas. To apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības valsts inspekcijas apkopotie dati. "Štābs izveidots, lai koordinētu darbību dažādās institūcijās, kas ir vienisprātis, ka reforma nav vajadzīga," stāsta partijas Līdztiesība deputāts un štāba atbalstītājs Jurijs Sokolovskis. Maija beigās jaunizveidotais krievu aizstāvības štābs plāno rīkot masu mītiņu Rīgas centrā, tādējādi apliecinot, ka skolās jāsaglabā dzimtās valodas apmācība. Līdz maija beigām paredzēts vākt cilvēku parakstus Par brīvu izglītības valodas izvēli, lai tos iesniegtu Prezidentes kancelejā. "Štābs noskaņots nopietni un ir apņēmības pilns, lai izglītības likumā izdarītu grozījumus," apliecina Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs Igors Pimenovs. Viņš stāsta, ka štābs centīsies saglabāt dialogu ar valsti. "Ir jāizveido labi bilingvālās izglītības modeļi, kas nodrošinātu 100 procentu kultūras identitātes saglabāšanu," pārliecināts I. Pimenovs. Izglītības reformas pretinieki manifestācijai izmantos Eirovīziju Diena 04/30/03 Krievu skolu aizstāvības štāba un sabiedrisko organizāciju iecerētā vērienīgā manifestācija pret 2004.gada mazākumtautību skolu reformu plānota 23.maijā. Ja Rīgas dome šo otrdien iesniegto pieteikumu akceptēs, akcija notiks tieši dienu pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa, kurā paredzēts uzņemt līdz pat 1000 ārvalstu žurnālistu. Valdību tam gatavoties, skaidrojot reformas būtību, aicina īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks, bet izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) valdībā lūgs akceptēt mācību valodas sadalījumu skolās pēc reformas: 60% - valsts, 40% - mazākumtautību valodā. Pašreiz politiski valdībai daudz svarīgāk ir skaidri pateikt, ka reformas rezultāts nav 100% mācības valsts valodā mazākumtautību skolās ne 2004.gadā, ne trīs gadus vēlāk, reformu pabeidzot. Tā, reaģējot uz vairāku PCTVL deputātu dibinātā štāba aktivitātēm, uzsver N.Muižnieks. Ar 2004.gada 1.septembri likums paredz 10.klasēm sākt mācības pārsvarā latviski. K.Šadurskis Dienai apstiprina - jau 6.maija valdības sēdē tiks skatīti grozījumi vispārējās izglītības standartā, ar kuriem skaidri būs definēts: 40% vidusskolas mācību priekšmetu varēs mācīt mazākumtautību, bet 60% - valsts valodā arī pēc 2004.gada. Turklāt priekšmetu sadalījumu varēs veikt pati skola, un 2004.gadā tas attieksies tikai uz 10.klasi. Pārējās vidusskolas klases varēs turpināt mācīties pārsvarā mazākumtautību valodā. Tikai no 2007.gada valsts pārbaudes darbi notiks valsts valodā. Vismaz 70% mazākumtautību valodā mācītu priekšmetu skolā grib redzēt Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) priekšsēdis Igors Pimenovs (PCTVL). Likums jāatceļ, un, viņaprāt, to varētu panākt ar 23.maija manifestāciju Par tiesībām brīvi izvēlēties mācību valodu! Tai izvirzīts ultimatīvs mērķis - otrdienas vakarā 40.vidusskolas vecāku sapulcē sacīja I.Pimenovs. Ja līdz 1.septembrim reforma netiks atcelta, sekos "citas aktivitātes". Vēlāk viņš Dienai precizēja - citas manifestācijas. Manifestācijas organizēšanai nule dibināts īpašs politiķu un sabiedrisko organizāciju štābs. Akcijas datums sakrīt ar Eirovīzijas konkursa laiku Latvijā. "Gribējām to rīkot 1.jūnijā, bet citi iebilda - par vēlu. Agrāk nevar, jo vecākiem un skolotājiem pirms mācību gada beigām daudz darba," izvēli pamato akcijas pieteikuma iesniedzējs Rīgas domē I.Pimenovs. Štāba dibinātājs Rīgas domnieks Genadijs Kotovs (PCTVL) nenoliedz, ka laiks nav izvēlēts nejauši: "To arī vajag lietot, lai izmantotu iespējas." Viņš uzsver, ka štābs ir pret vardarbību un strādās, "lai būtu civilizēti". "Valdībai tam ir jāgatavojas ļoti rūpīgi, jāgatavo informācija citu valstu žurnālistiem par reformas būtību, par integrāciju Latvijā," - tā N.Muižnieks. Jau iepriekš jārunā arī par policijas korektu darbu. Aktīvistiem vajadzētu "atturēties no militārām metaforām - štābiem, staļingradām", ja reiz izsludinātas nevardarbīgas akcijas. "Esmu jau nosūtījis aicinājumu štāba aktīvistiem," teic N.Muižnieks. "Pirmsrevolūcijas pazīmes" valstī nesaskata Somijas pilsētā Turku otrdien sazvanītais izglītības un zinātnes ministrs, tomēr jau trešdien viņš nolēmis tikties ar N.Muižnieku, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, Iekšlietu ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjiem, lai vienotos par kopēju rīcību gaidāmajai akcijai. N.Muižnieks un K.Šadurskis ir vienisprātis, ka līdzšinējā sabiedrības informēšana par gaidāmajām pārmaiņām joprojām ir nepietiekama kā latviešu, tā krievu vidū. Abi ministri tagad sola sabiedrību aktīvāk uzrunāt ar savu konsultatīvo padomju - tautību un mazākumtautību izglītības jautājumos - palīdzību. Iespēju skolām gatavoties izglītības reformai šogad piedāvās arī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas Eiropas Savienības (ES) Phare programmas konkursā naudu paredzējis piešķirt arī mazākumtautību izglītības projektu īstenošanai skolām, skolu valdēm un nevalstiskajām organizācijām. Maija beigās SIF sludinās konkursu uz Phare naudu - 710 000 latu, un projektu īstenošana varētu sākties novembrī vai decembrī - tieši mācību gadā pirms zīmīgā 2004.gada. Viena projekta finansējums plānots 10 000-100 000 eiro (ap Ls 6400-64 000), taču šo naudu nepiešķirs latviešu valodas mācīšanai, ko par ES līdzekļiem jau dara Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP). "Tā nav garantēta summa, bet laba iespēja dabūt finansējumu," - tā SIF direktors Nils Sakss, skaidrojot, ka naudas iegūšana būs atkarīga no skolu ieinteresētības un projekta kvalitātes. Līdz šim ES neļāva SIF Phare finansējumu piešķirt izglītības projektiem, jo ar latviešu valodas mācīšanu par ES naudu jau nodarbojas LVAVP. Tomēr SIF un īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās N.Muižnieks, uzskatot, ka LVAVP neaptver visus ar mazākumtautību izglītību saistītos jautājumus, lūdzis EK delegāciju atļaut finansēt arī izglītības projektus. Oficiāla atbilde tiek gaidīta maija vidū, bet EK delegācijas vadītājs Endrū Rasbašs jau piekritis, ka SIF atbalsta arī mazākumtautību izglītību. *** Argumenti pret 2004.gada reformu Štāba argumenti Pazemināsies izglītības kvalitāte, jo skolotājs, kurš ne tik labi pārvalda valsts valodu, mācīs bērnus, kuri arī to labi neprot. Izglītība valodā, kas nav dzimtā, negatīvi ietekmē bērnu domāšanas spējas. Mācības svešā valodā var izraisīt bērna atsvešināšanos no ģimenes. Ja vecāki kā šīs valsts nodokļu maksātāji uzskata, ka labāk mācīties dzimtajā valodā un sistēma labi darbojas, to nevajag nicināt. LAŠOR argumenti Ar paredzētajiem 40% mācību mazākumtautību valodā ir par maz, lai tiktu attīstīta bērna dzimtā valoda un kultūra; vajag vismaz 70%. Latviešu valodas zināšanai un cienīšanai ir nepieciešama laba valsts politika tās apguves metodoloģijā, nevis uzspiesta reforma. Nils Muižnieks izsakās LTV Panorāma 04/30/03 PCTVL deputāti ir izveidojuši štābu, lai nepieļautu Izglītības likuma īstenošanu, savukārt "tēvzemiešu" atbildes gājiens ir ierosinātie grozījumi Krimināllikumā. Vai tas ir kārtējais pierādījums divkopienu sabiedrībai augstākajā līmenī? Un kur šinī brīdī ir pazudis visu piesauktais vārds - integrācija? - Pēdējo mēnesi mēs varam vērot kā PCTVL deputāti aktīvi cenšas mobilizēt skolas, kuras vēl nav gatavas Izglītības likuma ieviešanai, lai tās uzsāktu aktīvu rīcību. Šodien par savu aktīvo rīcību ir paziņojuši arī "tēvzemieši", ierosinot grozījumus Krimināllikumā. Vai šajos strīdos nepazūd skolnieks? Kā visi šie strīdi saskan ar valdības integrācijas politiku, kurai ir pievienojušies arī "tēvzemieši"? - Jā, man ir rūpes par skolniekiem šajā procesā, jo bieži vien viņi tiek aizmirsti, manipulēts tiek ar skolām, bet strīdi par izglītības reformu ir bijuši no paša sākuma. Toreiz, kad apspriedām integrācijas programmu, Izglītības likumu 1998. gadā, jau toreiz opozīcija asi kritizēja. Mēs par to esam aizmirsuši, jo starplaikā ir bijuši citi strīdi par Valsts valodas likumu. Šis nav nekas jauns un nekas ārkārtējs. Es domāju, ka process turpinās un vairākus gadus ir turpinājies izglītības reformas process. Jā, dažiem tas ir sāpīgs jautājums, bet te nekādas radikālas pārmaiņas vai jaunumi nav. - Ko jūs kā integrācijas lietu ministrs darīsiet, lai šie strīdi nenomāktu reformas būtību, proti, nekavētu sabiedrības integrāciju un skolnieku pilnvērtīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā? - Pirmkārt, demonstrācijas un parakstu vākšana ir viens. Tā ir demokrātija. Ja cilvēki vēlas paust savu viedokli, tas ir normāli, lai viņi to dara. Bet, lai viņi to dara likuma rāmjos, miermīlīgi. Mani mazliet uztrauc tas, ka tiek lietotas tādas militāras metaforas - štābi, mūsu Staļingradas skolas. Es aicinātu miermīlīgi, bez konfliktiem. - Vai jūs pats kaut ko konkrēti darīsiet? - Es cenšos palīdzēt izglītības ministram skaidrot, ka šī nav pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā. Pēc 2004. gada būs 40 procenti no visām mācību stundām būs mazākumtautību valodās. Te nekāda runa par asimilāciju nevar būt. Otrkārt, ko mēs darām. Mēs esam panākuši to, ka integrācijas fonds ar saviem līdzekļiem var arī atbalstīt izglītības projektus. Tas sākotnēji nebija atļauts. ES ar savu līdzfinansējumu neatļāva, jo baidījās, ka notiks dublēšanās ar latviešu valodas apguves programmu. Tagad ir panākta atļauja no ES, ka var arī atbalstīt skolu projektus. Treškārt, ir aktīvi jāuztur un jānostiprina dialogs ar šiem cilvēkiem. Ir jārunā, jo ir politikāņi, ekstrēmisti, ir arī cilvēki, kam ir patiesas rūpes par savu bērnu izglītības kvalitāti. - Pirms 8. Saeimas vēlēšanām interneta portālā "Politika.lv", kur jūs rakstījāt par to, kas jaunajai valdībai būs visvairāk jādara integrācijas jomā, jūs kā svarīgāko minējāt Izglītības likumu. Jūs minējāt, ka tas, vai izdosies vai nē, būs atkarīgs no tā, vai valdība veltīs pietiekami daudz uzmanības un naudas tām skolām, kuras objektīvi vēl nav gatavas. Vai strādājot valdībā jums ir pārliecība, ka šobrīd mēs veltam pietiekami daudz uzmanības tiem, kas nav gatavi? - Es domāju, ka izglītības ministrs to vien dara, kā velta uzmanību šīm skolām. Es arī šim jautājumam esmu pievērsies diezgan nopietni. Līdzekļi ir gan valsts budžetā, gan integrācijas fondā. Es domāju, ka mums vēl laiks ir. Izglītības ministrija ļoti aktīvi strādā ar šīm skolām. Man patīk viņu pieeja, jo viņi ir pragmātiski, strādā individuāli ar skolām. Nevis draudot, bet: "Jums vajag palīdzību? Mēs jums palīdzēsim. Mums laiks vēl ir. Ja tas ir skolotāju trūkums, mācību grāmatu trūkums, mēs jums izstrādāsim individuālu programmu un jums palīdzēsim. Bet pāreja notiks." - Jūs domājat, ka izglītības ministra individuālās sarunas ar skolām izrādīsies efektīvākas, nekā kreiso spēku solījumi, ka štābā panāksim, lai tiktu Izglītības likums atcelts? - Es tā domāju, jo līdzīga aktivitāte no kreisiem spēkiem bija manāma pirms pāris gadiem, kad apspriedām Valsts valodas likumu. Tur, ja atceraties, viņi arī rīkoja tādas akcijas, demonstrācijas ar lielām bumbām - "bumba ar laika degli". Bet tas viss pēc tam izčākstēja. Skaidrs, ka ir jārunā ar cilvēkiem. Ir jāskaidro reformas būtība. Ir jādod cilvēkiem, ko viņi grib. Daudzi grib garantijas, ka būs tie 40 procenti. Izglītības ministrijā ir iecere 40 procentus nostiprināt arī normatīvajos dokumentos. Es domāju, ka tas mazliet nomierinās cilvēkus. - Kad varētu būt šo garantiju nostiprināšana Ministru kabineta noteikumos vai kā citādi? - es zinu, ka stundu paraugplāns tiks apstiprināts jau maija vidū. Es domāju, ka Izglītības ministrija ātri strādās pie šiem normatīviem, lai vienkārši nomierinātu cilvēkus. - Vienmēr runājot par šiem 40 - 60 procentiem, rodas jautājums, kuri, jūsuprāt, ir tie priekšmeti, kurus skolniekiem, vismaz sākuma periodā būtu jāpagūst krievu valodā? Kuri būtu tie, kas noteikti būtu jāmācās latviski? Kā jūs domājat no integrācijas viedokļa? - Es baidos, ka tā nav mana tiešā kompetence pedagoģija. Es skatos mazliet plašāk - kāda ir šī visa procesa rezonanse sabiedrībā. Vai tas veicina integrāciju uz latviešu valodas pamata. Sīkāk iedziļināties izglītības reformas saturā, tā vienkārši nav mana kompetence vai ekspertīze. - Jūs runājat par integrāciju. Kā jūs domājat, šī asā vārdu pārmaiņa, kas brīžiem balansē uz nacionālā naida kurināšanas robežas, kā tas ietekmēs integrācijas procesu kopumā? - Protams, jebkuri konflikti vai jebkuras asas domu pārmaiņas kavē integrāciju. Bet šeit ir reālas bažas. Es domāju, ja mierināsim cilvēkus un skaidrosim, ka nekāda vardarbīga asimilācija nenotiks, ka šeit ir tie 40 procenti, tad lai pauž savu viedokli. Mēs palīdzēsim tām skolām, kas nav gatavas un turpināsim dialoga procesu. Tas ir normāli. Tas nav nekas jauns. Visi jau zināja 1998. gadā. - Vai ir pietiekami darīts, lai nebūtu histērija pirms likuma? - Es gribētu redzēt lielāku aktivitāti no iepriekšējās valdības, lielākus finansu resursus, aktīvāku dialogu, bet man ļoti patīk, kā Šadurska kungs ir piegājis šim jautājumam, tīri individuāli un pragmatiski. Es domāju, ka tik aktīvi kā viņš ir uzstājies medijos, arī krievu medijos par šo jautājumu, to gan mēs neredzējām no Greiškalna puses iepriekšējās valdības laikā. Kamēr tauta izvēles priekšā - studenti jau Eiropā BNS 04/29/03 Otrdien, 29.aprīlī, četri Latvijas studenti dodas uz Eiropas studentu foruma AEGEE (Association des Etats Generaux des Etudiants de l'Europe) vienu no gada lielākajiem notikumiem Agoru, informēja AEGEE pārstāve Ingrīda Cirmane. Uz kopsapulci, kas notiek Konstantā (Rumānijā), Melnās jūras krastos no pirmā līdz ceturtajam maijam. Tajā pulcēsies 1000 aktīvāko Eiropas studentu, kas pārstāvēs savas organizācijas viedokli, paudīs savu attieksmi pret notiekošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Viens tūkstotis cilvēku. Viņi viens otru vēl nepazīst, bet viņu idejas jau ir tikušās! Neatkarīgi no notiekošajiem politiskajiem procesiem studenti jau atrodas Eiropā. Paši saviem spēkiem viņi dodas uz kopsapulces vietu, lai piedalītos darba grupās, popularizētu savu kultūru, iepazītu citas, veicinātu Eiropas studentu integrāciju, paustu domas par Eiropas identitāti. Pierādītu, ka Eiropa ir plašāka par Eiropas Savienības (ES) robežām. AEGEE-Rīga nav ne par, ne pret ES, mēs vienkārši jau esam Eiropā. Viens no svarīgākajiem Agoras uzdevumiem ir jaunās valdes ievēlēšana. Pirmo reizi astoņpadsmit gadu laikā spēcīgs pretendents uz vietu Eiropas studentu foruma valdē ir latviete Egita Aizsilniece, kas līdz šim bijusi AEGEE- Rīga prezidente. Pierādot savu vēlmi iesaistīties Eiropas procesos, Latvijas studenti kopā ar divām igauņu meitenēm īrētā busiņā veic ceļu uz Konstantu, pa ceļam iegriežoties arī citās pilsētās. Apstiprinot, ka iespējams šķērsot attālumu ar nelieliem līdzekļiem, ja vien ir draugi ārvalstīs. Galvenais ir kopīgā ideja, kas šķērso valstu robežas. AEGEE-Rīga ir viens no 250 lokāliem, kas dibināts 2001. gada 20. jūnijā un apvieno biedrus no dažādām Latvijas augstskolām. Regulāri tiek rīkoti starptautiski pasākumi, semināri zināšanu pilnveidošanai. Eiropas studentu forums ir viena no lielākajām Eiropas studentu organizācijām, kas ir dibināta 1985.gadā un šobrīd darbojas 42 valstīs, tai ir 17 000 biedru. AEGEE galvenie mērķi ir Eiropas procesu popularizēšana un integrēšana jauniešu reālajā dzīvē, sapratnes un vienotības veicināšana. Lai to īstenotu, jaunieši pilnīgi brīvprātīgi rosās, organizē starptautiskas konferences, vasaras universitātes, "Eiropas skolas", apmaiņas programmas un ilgtermiņa projektus. AEGEE nav ES organizācija, tā ir politiski neatkarīga. Pēteri I, visticamāk, novietos Viesturdārzā NRA 04/24/03 Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē šodien paredzēts izskatīt jautājumu par iespējamo Pētera I pieminekļa atrašanās vietu Rīgā. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka ticamākā vieta varētu būt Viesturdārzs. Pieminekļa atjaunotājs, Teikas namu direktors Jevgēņijs Gombergs piedāvā trīs iespējamās pieminekļa uzstādīšanas vietas - Viesturdārzā, teritorijā pie Rīgas Brīvostas pārvaldes vai Jēkaba laukumā. Par ticamāko pieminekļa atrašanās vietu tiek minēts Viesturdārzs, ko par labāko atzinuši arī vairāki Pieminekļu padomes locekļi. Kā zināms, savulaik Pēteris I Viesturdārzā iestādījis gobu. Visticamāk, galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņems domes deputāti. Lai gan bijuši strīdi par pieminekļa īpašumpiederību, Neatkarīgās rīcībā esošās vienošanās protokols starp Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi un Teikas namiem skaidri apliecina, ka uzņēmums "veic Pētera I jātnieka skulptūras restaurāciju atbilstoši kultūras pieminekļu restaurāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem", taču piemineklis paliek pašvaldības īpašumā. Kā vēstīts J. Gomberga Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram adresētajā vēstulē, skulptora Šmita-Kaseļa veidotā Pētera I pieminekļa restaurācija veikta no 2000. līdz 2002. gadam. Pēc autora modeļa atjaunotas un izlietas bronzā zudušās detaļas un 4,5 tonnas smagā skulptūra salikta kopā. Pašlaik piemineklis atrodas Teikas namu teritorijā, un J. Gombergs lūdz "pēc Rīgas domes ieskatiem izvietot pieminekli Rīgas teritorijā". 1996. gadā toreizējais Sanktpēterburgas mērs Anatolijs Sobčaks bija nosūtījis Rīgas domes priekšsēdētājam Mārim Purgailim vēstuli, kurā izteicis lūgumu atdāvināt Sanktpēterburgai Pētera I pieminekli. Savukārt iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes darbības laikā pieņemts lēmums Pētera I pieminekli dāvināt Sanktpēterburgai. Vēlāk Sanktpēterburgas gubernators Vladimirs Jakovļevs Rīgas domei nosūtīja vēstuli. "Uzskatām, ka šis piemineklis ir daļa no latviešu, krievu un vācu tautu kultūras mantojuma un pēc taisnības tam jāpaliek pilsētā, kuru izvēlējušies mūsu priekšteči. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Rīgas dome noteiktu oriģināla atrašanās vietu un izteiktu savu viedokli par šī pieminekļa kopijas izgatavošanu un tās izvietošanu pie valsts kompleksa Kongresu nams Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas svinību dienās," teikts vēstulē. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jau piekritusi Pētera I skulptūras kopijas izgatavošanai, ja Sanktpēterburga to veiks par saviem līdzekļiem. Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis aģentūrai BNS sacījis, ka līdz ar to domei jāatceļ pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums par oriģināla dāvināšanu. Latvijā talkās uzpoš pilsētas NRA 04/28/03 Nedēļas nogalē jaukos laika apstākļos daudzviet Latvijā tika rīkotas pavasara talkas. Rīgā sakopta Mārupītes teritorija un Brīvdabas muzejs. Dobeles rajonā - Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs Pikšas. Liepājā notika pirms pāris nedēļām slikto laika apstākļu dēļ atceltās talkas. Pērnā rudens gruži pazuda no parkiem, kapsētām un citām vietām pilsētā. Liepājas namu pārraudzībā talkotāji stādīja arī kokus. To pašu pie Dienvidu kapsētas darīja arī Liepājas pilsētas domes darbinieki. Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā talkā, ko rīkoja sabiedriskā organizācija Austras fonds, pavasara darbus veica vairāk nekā 30 cilvēku, galvenokārt jaunieši. Tika sakopta Kurzemes, Vidzemes un Lībiešu sēta, bet vēlāk talcinieki atpūtās Jaunsaimnieka sētas pirtī. Atrasti vēl neapzināti brāļu kapi NRA 04/28/03 Saldus rajonā vakar atrasti masu kapi ar 77 karavīru mirstīgām atliekām, kas varētu būt krituši Otrā pasaules kara laikā, ziņo LETA. Karā kritušo karavīru meklētāju grupas vadītājs Tālis Ešmits informēja, ka nedēļas sākumā, veicot lauksaimniecības darbus un traktoristam uzrokot zemi, atklājušies kauli un galvaskausi. Par to informēts novadpētnieks Ivars Andersons, kurš par šo atradumu pavēstījis karavīru meklētāju grupai. Pēc T. Ešmita teiktā, nav atrasti priekšmeti, kas ļautu identificēt kaut vai vienu atrasto kritušo karavīru. Karavīru apbedījumu vietā atrasta viena pareizticīgo ikona, kā arī viens katoļu medaljons ar uzrakstu poļu valodā. Hokeja fani nav apmierināti ar čempionāta norisi LETA 04/27/03 Sestdien Somijas pilsētā Turku pasaules hokeja čempionāta organizētājiem nācās dzirdēt ne vienu vien kritisku vārdu no Latvijas hokeja faniem par pasākuma organizāciju. Daudzi fani bija pārsteigti par Turku ledus halles "Elysee Arena" izkārtojumu, jo tajā nav citās hokeja hallēs tik ierasto stāvvietu aiz vārtiem, kurās parasti pulcējas visi fani un veido hokeja čempionātos tik ierasto "fanu kori". "Elysee Arena" ir tikai sēdvietas un līdz ar to fani ir izkaisīti pa visu arēnu un ir grūti vienoties par to, kurā brīdī kāds uzmundrinošs sauklis tiks skandēts. Nelīdz arī daudzo bundzinieku sistie ritmi. Gluži tāpat kā pērn Zviedrijā, arī somi nav sarūpējuši pietiekami daudz suvenīru un, piemēram, rotaļlieta - čempionāta talismans, kuru daži dēvē par lauvu, citi - par ezi, tika izpirkta dažu desmitu minūšu laikā. Daudzi hokeja fani suvenīru kioskos arī nevarēja atrast hokeja ripas ar čempionāta simboliku. Lielā vairumā un bez problēmām pasākuma norises vietā var iegādāties vienīgi dažādas nozīmītes, kuras maksā no 4,5 līdz 10 eiro. Atsevišķiem hokeja faniem vakar hallē vilšanos sagādāja kādas zviedru skolēnu grupas uzvedība, kuri pēc katriem Zviedrijas izlases iemestajiem vārtiem plēsa gabaliņos hallē izdalītos papīra karodziņus un bēra tos virsū zemāk sēdošajiem skatītājiem. Skolēni arī mētāja visapkārt konfekšu papīriņus un nereaģēja uz latviešu aizrādījumiem, ka viņi grīdu pie savām sēdvietām ir pārvērtuši par atkritumu kaudzi. Brīdī, kad skanēja Zviedrijas himna, neviens no zviedru zēniem nenoņēma savas cepures un ar neizpratni sejā lūkojās uz latviešiem, kuri mēģināja viņiem iestāstīt, ka tādējādi tiek izrādīts gods valsts himnai. Sestdienas Latvijas un Zviedrijas hokeja izlases spēli noskatījās vairāk nekā 6000 skatītāju, no kuriem lielākā daļa bija Latvijas fani. Latvijas izlase šajā spēlē zaudēja ar 1:3. Latvijas hokejisti pārliecinoši uzvar Baltkrieviju DELFI 04/29/03 Latvijas hokeja izlase izšķirošajā C grupas spēlē ar rezultātu 4:0 uzvarēja Baltkrievijas valstsvienību un iekļuva otrās kārtas grupas turnīrā. Pirmās trešdaļas 16.minūtē Latvijas izlase realizēja skaitlisko vairākumu, kad pēc Radrigo Laviņa piespēles ar precīzu metienu Baltkrievijas izlases vārtsargu Andreju Mezinu pārspēja Latvijas hokejists Oļegs Sorokins. Otrajā trešdaļā Kārlis Skrastiņš rezultātu starpību palielināja līdz 4:0 - spēles 28 minūtē un 37 minūtē pēc Jāņa Sprukta piespēlēm un 35 minūtē pēc Aigara Ciprusa piespēles. Trešajā trešdaļā Baltkrievijas hokejisti mēģināja apdraudēt Latvijas izlases vārtus, taču Sergejs Naumovs demonstrēja lielisku spēli un palika nepārspēts līdz pat mača beigām. Par labāko spēlētāju Latvijas izlasē atzina Kārli Skrastiņu. Nākamā kārta Latvijas izlasei sāksies 2.maijā Turku, kur pretinieki būs Krievija, Dānija un Šveice. Latvija - Baltkrievija 4:0 (1:0, 3:0, 0:0) Vārtu guvēji: Oļegs Sorokins (Rodrigo Laviņš, Grigorijs Panteļējevs) - 1:0 (16:10, vair.), Kārlis Skrastiņš (Jānis Sprukts) - 2:0 (27:05), Kārlis Skrastiņš (Aigars Cipruss) - 3:0 (34:05), Kārlis Skrastiņš (Jānis Sprukts) - 4:0 (36:33). Metienu attiecība: 29:19. Soda minūtes: 10:12. Virmo kaislības ap Lāčplēša ausu cepuri Diena 04/30/03 Kamēr Somijā valda hokeja kaislības uz ledus, ne mazākas sākušas virmot Latvijā ap fanu iecienītajām sarkanbaltsarkanajām cepurēm ar Lāčplēša ausīm. Tās aprīļa sākumā sācis tirgot Lietuvas mazumtirgotājs VP Market, taču izrādās, ka cepuru dizainu likumā noteiktajā kārtībā jau 2001.gada augustā ir patentējusi Karīna Šišlo. Lai arī bez viņas ziņas neviens šāda veida cepures Latvijā tirgot nedrīkst, atļauja viņai nav lūgta. Kā Dienai uzsvēra VP Market pārstāvis Ķēstutis Ļutkus, tiklīdz cepures autore un īpašniece izteikusi pretenzijas, VP Market Latvijā piederošajos veikalos T-Market un Maxima cepuru tirdzniecība esot apturēta, un tās jau divas nedēļas nepārdodot. Tagad noskaidrojot apstākļus. Mazumtirgotājs uzsver, ka cepures piegādājusi firma Lola dizains un saskaņā ar noslēgto līgumu tā esot atbildīga par šo preci. "Mēs netirgojam nevienu preci, kur tiek pārkāptas autortiesības. Esam uzņēmums ar labu vārdu," uzsvēra Ķ.Ļutkus. Firmas Lola dizains pārstāve Dienai paskaidroja, ka uzņēmums ir pildījis VP Market pasūtījumu: "Saražojām to preci, kuru viņi gribēja." K.Šišlo interneta portālā TVNet, uzsver: "VP Market ir izmantojusi tirgus pieprasījumu, kas pēc šīm cepurēm radies, pateicoties manām pūlēm." Viņa stāsta, ka savu izdomājumu ieraudzījusi Maxima izdotajā reklāmas žurnālā. Par autortiesību pārkāpumu informējusi arī uzņēmuma VP Markets administrāciju un prasījusi atlīdzību, taču normāls dialogs neesot iznācis. VP Markets pārstāvis esot izturējies agresīvi un apgalvojis, ka uzņēmums nekad nemaksā kompensācijas. Patentpilnvarotais Armīns Pētersons Dienai paskaidroja, ka šī lieta, visdrīzāk, būtu risināma tiesā, kur var noskaidrot atbildīgo. Taču, ja tirgotājs neko nav zinājis par iespējamo autortiesību pārkāpumu un pēc pirmā brīdinājuma pārtraucis preci izplatīt, īsti pretenzijas pret viņu izvirzīt nevar. "Viņš var pateikt - es nekā nezināju. Ko iedeva, to tirgoju. Taču citādi var izrādīties, ja tirgotājs ir šīs preces pasūtītājs un tā gatavota pēc viņa parauga," skaidroja patentpilnvarotais un piebilda: "Ja vien to var apstiprināt starp tirgotāju un ražotāju savstarpēji noslēgtie līgumi." Latvijā ligzdo 215 putnu sugas LETA 04/26/03 Veidojot Latvijas ligzdojošo putnu atlantu Latvijā ir konstatētas 215 ligzdojošo putnu sugas, aģentūru LETA informēja Latvijas ornitoloģijas biedrības atlanta projekta vadītājs Viesturs Ķerus. Kopumā ar ieceļojušiem putniem Latvijā konstatēta 251 putnu suga. Pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants tika veidots no 1980. līdz 1984.gadam. Atlanta veidošanas laikā praktiski tika izveidota Latvijas ornitoloģijas biedrība un tika izaudzināti nopietni ornitologi. Darbs pie pašlaik veidotā atlanta uzsākts 2000.gadā un ilgs piecus gadus, līdz 2004.gadam ieskaitot. Putnu uzskaite notiek pa kvadrātiem. Latvija ir sadalīta 2785 kvadrātos. Lai gan jau rit trešais atlanta veidošanas gads, joprojām vairāki kvadrāti, piemēram, Kurzemē un Latgalē ir salīdzinoši maz izpētīti, taču jau tagad var apgalvot, ka atlants būs daudz precīzāks un informācija būs ticamāka nekā pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants. Ķerus uzsvēra, ka liela nozīme putnu sugu konstatēšanā ir arī gadījuma novērojumiem. Tos ornitoloģijas biedrībai var nosūtīt jebkurš entuziasts, arī bērni. Ja ar retajām putnu sugām biedrības aktīvisti tiek daudz maz galā, tad ar parasto putnu uzskaiti klājas daudz grūtāk. Plaši izplatītajiem putniem parasti netiek pievērsta liela uzmanība, tādēļ ir ļoti svarīgi saņemt vairāk ziņu no visas Latvijas. Piemēram, tik pierasts putns kā baltais stārķis ir konstatēts 1654 kvadrātos. Jebkura lauku māmuļa, vai bērns var iesūtīt ziņas par viņu māju tuvumā ligzdojošiem stārķiem, lai šo informāciju varētu iekļaut atlantā. Nosūtot ziņas par gadījuma novērojumiem, būtu ieteicams aizpildīt speciālu anketu, kurā norādīts, kādas ziņas par novērojumu ir jāsniedz, taču tik pat vērtīgi ir arī brīvi aprakstīti novērojumi. Galvenais, lai tiktu precīzi norādīta putna konstatēšanas vieta, pagasts, tuvākās mājas nosaukums, vai citas teritorijai raksturīgas pazīmes, kā arī jāapraksta novērojums. Tas nepieciešams, lai ornitologi ievadot ziņas atlantā, varētu precīzi atzīmēt kvadrātu, kurā putns konstatēts un pēc novērotajām pazīmēm saprast, vai šis putns noteiktajā vietā ligzdo. Veidojot atlantu, jau ir iespējams izdarīt nopietnus secinājumus par atsevišķu sugu izplatību. Piemēram, savulaik tika uzskatīts, ka nelielā pūce apodziņš nav pārāk plaši izplatīta Latvijā, turklāt tās izprovocēšana, atdarinot putna saucienu, nedod vēlamo rezultātu. Taču pēc viena no ornitologu ieteikumiem tika mēģināts izprovocēt apodziņu dienas laikā. Rezultāti esot pārsteidzoši. Izrādījies, ka apodziņš biežāk atsaucas tieši dienas laikā. Līdz ar to pašlaik var droši apgalvot, ka šis putns Latvijā ir samērā bieži izplatīts. Pilnīgi pretēji ir ar rubeņiem. Pēc ornitologu novērojumiem kļuvis skaidrs, ka rubeņu populācija Latvijā ir sarukusi. Rīgas arhitektūrā - vairāk nekā 150 putnu LETA 04/27/03 Rīgas arhitektūrā ir sastopami vairāk nekā 150 putnu, informēja māksliniece Agnija Starka, kas šīs ziņas apkopojusi savam maģistra darbam. Visvairāk putnu sastopami Vecrīgā un pilsētas centrā. Lai gan visvairāk arhitektūrā sastopami ērgļi - aptuveni 34, tomēr Rīgai visraksturīgākās esot pūces. Ērgļi bieži satopami attēlotajos ģerboņu ciļņos. Pasaulē jūgendstilam esot raksturīgi gulbji un pāvi, tomēr Rīgas jūgendstila māju arhitektūrā visbiežāk izmantotas pūces, kas simbolizē gudrību. Bieži atrodami arī mitoloģiski tēli un ir pat attēloti mitoloģiski notikumi. Visvecākie putni Rīgas arhitektūrā esot stilizēti putnu veidoli Doma baznīcā, kas saistāmi ar 13.gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Savukārt visjaunākais putns ir 1929.gadā uzceltai mājai Lomonosova ielā, kur attēlota bezdelīga. Rīgas arhitektūrā sastopamas arī zosis, gulbji, kraukļi, baloži un citi putni. Arī šonedēļ laiks pārsvarā bija tikpat jauks kā aizvadītajā nedēļā, vienīgā atšķirība, ka šonedēļ vairākas dienas lija pavasa- rīgs lietutiņš. Bet tas jau tikai nāk par labu, jo visapkārt kļūst arvien košāks un zaļāks. Nedēļas nogalē tiek solīts lietus un arī vē- sāks palikšot... ...lietutiņš jau nebūtu nekas briesmīgs, bet jācer, ka aukstāks vis nekļūs... Anda