K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 297: 2003. g. 1. – 7. maijs 941 - 1945 REKVIĒMS LATVIJAS VAROŅIEM Ar tādu vēsturi var lepoties Čas 05/07/03 Latvijas jūrnieku piemiņai veltītie pasākumi 2003. gada 8. maijā avīze "Čas" un izdevniecības nams "Petits", kā arī Rīgas Dome un Latvijas Republikas Jūras spēki atklās pagaidu piemiņas plāksni Latvijas jūrniekiem, kuri antihitleriskās koalīcijas militārā transporta flotes sastāvā, peldot zem Latvijas Republikas karoga, piedalījās Otrajā pasaules karā. 1940. gadā astoņi Latvijas tirdzniecības flotes kuģi atradās Rietumu puslodē. Šo kuģu komandas atteicās pakļauties jaunizveidotajai Padomju Latvijas valdībai un doties uz tuvāko padomju ostu. Tā vietā Latvijas kuģi pārgāja LR vēstniecības Vašingtonā pakļautībā, saglabājot Latvijas karogu un juridiski paliekot Latvijas Republikas suverēnā teritorija. No 1941. gada decembra visi astoņi kuģi piedalījās sabiedroto militārā transporta flotes operācijās. 1942. gadā fašistiskās Vācijas un Itālijas zemūdenes sešus kuģus nogremdēja Atlantijas okeānā. Karu pārdzīvoja divi kuģi. Visu astoņu kuģu pieraksta vieta bija Rīga. Līdz pat mūsdienām šī Latvijas vēstures daļa bija zināma labākajā gadījumā šauram speciālistu lokam. Avīzes "Čas" žurnālistu pētījumu rezultātu publikācijas, kā arī daļēja šo rakstu pārpublicēšana avīzē "Diena" to ir padarījusi par visas sabiedrības ieguvumu. 2003. gada 23. aprīlī Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas komiteja vienbalsīgi atbalstīja izdevniecības nama "Petits" iniciatīvu - saglabāt uz mūžīgiem laikiem astoņu Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas sastāvā karojošo Latvijas kuģu ekipāžu piemiņu. Piemiņas plāksne tiks uzstādīta rudenī pie bijušās Krišjāņa Valdemāra Jūrskolas Valdemāra ielā 1a. Jau 8. maijā šajā vietā tiks atklāta pagaidu piemiņas plāksne. Pēc tam, pieminot astoņu kuģu daudznacionālo komandu varonību, no Latvijas Republikas Jūras spēku flagmaņa "Virsaitis" klāja Rīgas jūras līcī tiks nolaisti vainagi no avīzes "Čas" un LR Jūras spēkiem. (Iziešana jūrā no Rīgas Pasažieru ostas piestātnes plkst. 14.00, atgriešanās - plkst. 18.00.) Vienlaikus tādi paši vainagi tiks nolaisti Atlantijas okeānā Ziemeļkarolinas piekrastē. Avīzes "Čas" kolēģi no laikraksta "The Outer Banks Sentinel", kuri arī piedalījās šajā žurnālistu pētījumā, nolaidīs tos ūdenī vietā, kur 1942. gadā gāja bojā pirmais nacistu nogremdētais Latvijas kuģis "Ciltvaira". Bez tam notiks piemiņas pasākums Negshedas pilsētā - uz ielas, kas nosaukta Latvijas kuģa vārdā, vietā, kur šī iela iziet pie okeāna. Pasākumā piedalīsies pilsētas tēvi, kā arī pārstāvji no kaimiņpilsētām, apgabala un štata. Lai atdotu militāru godu Latvijas jūrniekiem, ceremonijā piedalīsies arī ASV Krasta apsardze. Visam solītajam nauda netiks Diena 05/07/03 Četrarpus reižu mazāku summu, nekā tika solīts, varētu sadalīt papildu līdzekļus alkstošajām nozarēm, grozot šā gada valsts budžetu. Starp mediķiem, skolotājiem, lauksaimniekiem un pašvaldībām valdībai un Saeimai vajadzēs sadalīt ap 30 miljoniem latu, lai arī vēl pirms pāris mēnešiem valdības pārstāvji solīja Valsts kasē atrast papildu teju 140 miljonus latus. Pašreiz dalāmais līdzekļu mazumiņš jau radījis nesaskaņas valdību veidojošo partiju vidū - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sola nebalsot par budžeta grozījumiem, ja lauksaimniekiem tiks vien puse no apsolītā. Krietni mazāk par ziemā solīto varētu saņemt arī mediķi. Valdība paredzējusi papildu iekasētos 30 miljonus latu sākt dalīt piektdien, kad notiks valdības ārkārtas sēde. No šīs summas, kas atvēlēti budžeta grozījumiem, 27 miljonus latu paredzēts sadalīt premjera Einara Repšes partijas Jaunais laiks vadītajām ministrijām. Pēc tam budžeta grozījumi tiks apspriesti arī Saeimā. Saeima SAB direktora amatā apstiprina Kažociņu LETA 05/02/03 Saeima piektdien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā uz pieciem gadiem iecēla Jāni Kažociņu. Aizklātā balsojumā par Kažociņa iecelšanu amatā balsoja 55 deputāti, bet pret bija 41. Koalīcijas partijas jau iepriekš bija solījušas atbalstīt Kažociņa iecelšanu šajā amatā. Kažociņu SAB direktora amatam 3.aprīlī ieteica Nacionālā drošības padome (NDP), kad premjers Einars Repše viņu bija ieteicis šim amatam. Ar militāro karjeru savu dzīvi saistījušais Kažociņš dzimis 1951.gadā Peterborovā, Anglijā. Darba gaitas Kažociņš uzsācis 1973.gadā un līdz 1989.gadam, kā viņš pats norādījis savā dzīves gājuma aprakstā (CV), guvis arvien atbildīgākus komandējošus operāciju un mācību uzdevumus. Kažociņš Notingemas (Nottingham) universitātē ir ieguvis bakalaura grādu filozofijā, savukārt Sendhurstas (Sendhurst) militārajā akadēmijā ieguvis virsnieka pamatizglītību. 1984.gadā Kažociņš beidzis Lielbritānijas vecāko štāba virsnieku kursus, iegūstot Komandanta godalgu. No 1995.gada līdz 1997.gadam Kažociņš bijis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku priekšnieka vietnieks, no 1994.gada līdz 1995.gadam - pirmais Lielbritānijas militārais atašejs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, no 1991.gada līdz 1993.gadam - britu 2.artilērijas pulka komandieris Vācijā un Ziemeļīrijā, no 1989.gada līdz 1991.gadam - britu Reinarmijas operācijas operāciju virsnieks Vācijā, Lielbritānijā un Vidējos Austrumos. 2002.gadā Kažociņš priekšlaicīgi atvaļinājies no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem brigādes ģenerāļa pakāpē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis britu militārais padomnieks Slovākijas bruņoto spēku komandierim, no 2000.gada līdz 2001.gadam - britu Centrāleiropas padomnieks un apmācības vienības komandieris Čehijā, no 1997.gada līdz 2000.gadam - britu 4.divīzijas štāba priekšnieks Anglijā. Kažociņš bija Ministru prezidenta ārštata padomnieks pretkorupcijas jautājumos. Tāpat Kažociņš darbojās kā tehniskais padomnieks "Cubic Applications Inc" (ASV) un pētīja Austrumeiropas drošības sektora reformas jautājumus. Likumā par SAB teikts, ka direktors nosaka biroja un citu valsts drošības iestāžu prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus izlūkošanas (pretizlūkošanas) jomā. SAB direktors nosaka un kontrolē valsts drošības iestāžu sadarbību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, organizē un kontrolē izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ārpus valsts robežām. ASV Senāts ratificēs NATO paplašināšanos BNS, Diena 05/08/03 ASV Senāts šodien ratificēs šo NATO paplašināšanos no 19 līdz 26 dalībvalstīm. Lai Senāts pieņemtu šo lēmumu, par to jānobalso vismaz divām trešdaļām senatoru. Tā pieņemšana esot tik droša, ka balsojumā var būt klāt arī vairāku NATO valstu ministri. ASV atrodas arī Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Inese Vaidere. ASV prezidenta Džordža Buša administrācija ir aicinājusi Senātu ratificēt NATO paplašināšanos, pirms Bušs jūnija sākumā dosies uz G8 (lielā astotnieka) samitu Eiropā. NATO paplašināšanos nav nepieciešams ratificēt Pārstāvju palātā. Simboliski, bet divu par Baltijas uzticamākajiem draugiem NATO paplašināšanā saukto valstu — ASV un Dānijas — parlamenti vienā dienā gatavojas balsot par NATO paplašināšanas protokolu ratifikāciju, kas pavērs ceļu septiņu jauno valstu uzņemšanai aliansē. Ar Eiropas nedēļu sāk ES informatīvo kampaņu NRA 05/06/03 Pirmdien Doma laukumā notika Eiropas nedēļas svinīga atklāšana un vienlaikus arī Eiropas Savienības (ES) informēšanas kampaņas atklāšana, kas pulcēja vairākus desmitus cilvēkus, no kuriem lielākā daļa bija jaunieši. Pasākuma atklāšanā piedalījās ārlietu ministre Sandra Kalniete, ārvalstu vēstnieki un Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs. S. Kalniete sacīja, ka ES ir lielākais projekts, kas uzsākts pēc asiņainā kara, lai tas neatkārtotos. Viņa pauda cerību, ka 20. septembrī, kad norisināsies referendums, balsotāji būs rūpīgi izsvēruši savus par un pret. E. Rasbašs sacīja, ka šogad Eiropas nedēļas atzīmēšana ir īpaša, jo jau nākamgad gaidāma ES paplašināšanās. Turklāt līdz ar Eiropas nedēļu iesākas arī tautas kampaņa par sabiedrības informēšanu pirmsreferenduma laikā, kas arī ir svarīgs notikums. ES pirmsreferenduma informatīvajiem pasākumiem no valsts budžeta tiks tērēts miljons latu. Lielākā daļa no šīs naudas jau sadalīta 100 ekspertu apmācībai un līdzdalībai semināros, suvenīriem, reklāmai, žurnālistu braucieniem un socioloģiskajām aptaujām. Saprotot, ka nauda tiks tērēta aģitācijai par Latvijas dalību ES, nevis informēšanai, pirms referenduma informēšanas kampaņas Sabiedriski konsultatīvo padomi pametis žurnālists Juris Paiders. EK piešķirtais budžets Eiropas Komisijas paplašināšanās pomunikācijas stratēģijas realizēšanai no 1999. gada 3. decembra līdz 2003. gada 30. novembrim ir 1 774 186 EUR, tai skaitā ES informācijas centra darbībai - 447 848 EUR un publikācijām - 314 559 EUR. Ingrīda Ūdre uzsver Latvijas viedokli par Eiropas Konventu LETA 05/02/03 Ceturtdien Briselē Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās reizē, runājot par Eiropas nākotnes Konventu, uzsvēra, ka ES jāpaliek stiprai nacionālo valstu savienībai, saglabājot katras valsts identitāti. Ūdre uzsvērusi, ka Latvija iestājas par rotējošās prezidentūras saglabāšanu Eiropas Konventā un par to, lai Eiropas Komisijā būtu pārstāvēts komisārs no katras ES dalībvalsts. Kā Latvijas prioritāros pasākumus integrācijai ES Ūdre minēja gatavošanos referendumam un novērotāja statusa ES izmantošanu. Novērotāja statuss tikšot izmantots ES un Krievijas attiecību jautājumos, dodot savu ieguldījumu labām un pragmatiskām ES un Krievijas attiecībām. Ūdre arī pauda Latvijas cerību, ka tiks atbalstīti Ukrainas centieni eirointegrācijas virzienā un stabilitātes un drošības nodrošināšanā reģionā. Viņa atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta Baltkrievijas ilgtermiņa demokrātiskā attīstībā, kā arī tirgus ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā savā kaimiņvalstī. "ES robežai pietuvosies arī tādas valstis kā Gruzija un Armēnija, un tieši mūsu pieredze šīm valstīm ir daudz interesantāka, jo tās reāli var novērot, ko esam sasnieguši," teica Ūdre. Atzīst kļūdas valsts darbībā pēc neatkarības atjaunošanas NRA 05/05/03 Atskatoties uz atjaunotās Latvijas trīspadsmit neatkarības gadiem iekšpolitikā, nākas secināt, ka valsts institūciju darbība kopumā nav veicinājusi tā mērķa sasniegšanu, kura dēļ cilvēkiem valsts vispār ir nepieciešama. To vakar Saeimas svinīgajā sēdē, kas tika sasaukta par godu Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 83. gadadienai un Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 13. gadadienai, atzina Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. I. Ūdre norādīja, ka trīspadsmit gadu laikā valsts celtniecībā ir pieļauta virkne aplamību, arī nelikumības. Par tām ir jārunā atklāti, negraujot cilvēku uzticību valsts varai, - uzsvēra parlamenta vadītāja. "Būtu gļēvi un nožēlojami pieļaut, ka mūsu sabiedrībā sāk dominēt princips "taisnība tam, kam stiprāka dūre vai viltīgāks prāts", sacīja Saeimas priekšsēdētāja. "Jājautā, vai patiešām dzīvojam tiesiskā valstī, kur lietas tiek ātri, efektīvi izskatītas un kur tiek nodrošināts nodarījumam atbilstošs sods, vai tomēr tādā mistiskā zemē, kur par normu tiek pārvērsta lietu izmeklēšana pēc anonīmu ziņotāju piegādātas informācijas," norādīja politiķe. IKP struktūra - līdzīga attīstītajām valstīm BNS 05/02/03 Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūra ir līdzīga industriāli attīstīto valstu IKP struktūrai, atzīst Latvijas Bankā. Centrālā banka norāda, ka lauksaimniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā Latvijā ir samazinājies no 10% 1995.gadā līdz 4,5% 2002.gadā, bet apstrādes rūpniecības īpatsvars ir krities no 22% līdz 14,5%. Savukārt pakalpojumu īpatsvars ir palielinājies no 56% 1995.gadā līdz 70,6% pērn. Pagājušajā gadā IKP Latvijā bija 5,195 miljardi latu, kas ir ir pieaugums par 6,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tajā skaitā gada pēdējā ceturksnī IKP pieaugums Latvijā bija 8,3%. "Dinamisko izaugsmi noteica joprojām augstais iekšzemes pieprasījums (patēriņš un investīcijas), kā arī augstāks ārējais pieprasījums," norāda centrālā banka, atzīstot, ka Latvijas tautsaimniecība joprojām strauji attīstās. Latvijas Banka arī pauž, ka kopš 1996.gada (izņemot 1999.gadu) Latvijas reālā IKP pieaugums pārsniedz tā vidējo kāpuma tempu Eiropas Savienības (ES) valstīs. Centrālā banka arī atzīmē, ka Latvija jau pašlaik izpilda visus Māstrihtas kritērijus, lai gan Ekonomikas un monetārās savienības dalības kritēriju izpilde ES kandidātvalstīm vēl netiek prasīta un Latvija šo kritēriju izpildi ir noteikusi par vidēja termiņa uzdevumu. Piemēram, par budžeta deficītu Māstrihtas kritēriji prasa ne vairāk kā 3% no IKP, bet Latvijā tas bija 2,5%, valdības parādam kritērijs bija 60% no IKP, bet Latvijā - 14,6%, pēdējo 12 mēnešu gada vidējā inflācija tika prasīta ne augstāka kā 2,9%, bet Latvijā tā bija tikai 1,9%. Piedāvā jaunu modeli KNAB pārraudzībai LETA 05/02/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neatkarības nodrošināšanai tiks piedāvāts to pārraudzīt Noziedzības novēršanas padomei vai to risināt citā formā. Kā aģentūrai LETA teica premjera padomnieks Jānis Kažociņš, nepieciešams radīt tādu mehānismu, lai tautai būtu pārliecība, ka KNAB netiks izmantots politiskiem mērķiem. Nesen izveidotās Noziedzības novēršanas padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, tā vietnieki - tieslietu un iekšlietu ministri. Padomē ir arī ģenerālprokurors, ārlietu un finanšu ministri, Latvijas Bankas prezidents, Satversmes aizsardzības biroja direktors, valsts kontrolieris un Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Korejieši vēlas būvēt naftas rūpnīcu Ventspilī LETA 05/01/03 Korejas kompānija "LG International Corp" Latvijas valdībai izteikusi piedāvājumu Ventspilī būvēt naftas pārstrādes rūpnīcu, kura gadā varētu pārstrādāt 1 līdz 3,5 miljonus tonnu jēlnaftas. Šā gada aprīļa sākumā arī investīciju grupa "Southern Cross / Crus del Sur" valdībai iesniedza materiālus iespējamajai naftas pārstrādes rūpnīcas celtniecībai Ventspilī. Materiāli nebija pietiekami, lai gūtu priekšstatu par plānoto projektu, tāpēc Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers aicināja investoru iesniegt izvērstu projektu, kā arī norādīt tā finansējuma avotu. Savukārt Korejas kompānijas šā gada februārī izteikto piedāvājumu ir izvērtējušas Ekonomikas ministrija un Latvijas Attīstības aģentūra, kuras valdībai rekomendē uzsākt sarunas ar projekta turētājiem par tā realizāciju. Tiek norādīts, ka tādas lielas un pasaulē pazīstamas kompānijas kā "LG International Corp." investīcijas Latvijā nodrošinātu papildu interesi par mūsu valsti arī citiem investoriem, tai skaitā transnacionālajām korporācijām un to tiešajiem piegādātājiem. Turpmāko sarunu vešanai ar "LG International Corp." par naftas pārstrādes rūpnīcas projekta realizācijas iespējām Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros plānots pilnvarot Latvijas Attīstības aģentūru, kas gan tiks pārveidota par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Lietišķajām aprindām dažādi viedokļi par 'Ventspils naftu' BNS 05/01/03 Latvijas lietišķo aprindu pārstāvjiem nav vienprātīga viedokļa, vai Latvijas valstij būtu tūlīt jāprivatizē naftas termināļa a/s "Ventspils nafta" (VN) akcijas vai arī jānogaida, tāpat ir dažādas domas par potenciālajiem investoriem. Uzņēmējs Valērijs Belokoņs uzskata, ka šobrīd valstij vispareizāk būtu pārdot izsolē tai piederošās naftas termināļa akcijas, bet, ja neviens neizrādītu interesi par šīm akcijām, izdarīt pareizos secinājumus. Viņš uzskatu, ka valsts šobrīd, pārdodot naftas termināļa akcijas, būtu ieguvēja, jo tiktu piesaistīts nopietns investors, kuru interesētu VN ilgtermiņa attīstības stratēģija. Savukārt Rīgas Fondu biržas prezidents Guntars Kokorevičs atzina, ka veiksmīga VN privatizācija bez kopīgas divu lielāko akcionāru - valsts un LNT - sadarbības nav iespējama. Viņš uzskata, ka valstij un LNT kopā ir jāvienojas par to, cik lielu paketi var pārdot kādam no uzņēmumiem, kas var nodrošināt naftas piegādes Ventspilī. Kokorevičs norādīja, ka šis - VN privatizācijas - gadījums atšķirībā, piemēram, no "Latvijas Krājbankas" privatizācijas nepieļauj biržas izsoli, jo šajā gadījumā ir svarīgi nodrošināt spēcīgus īpašniekus, kuri garantē naftas piegādes, kas pēc būtības nozīmē VN akciju pārdošanu Krievijas kompānijām. Savukārt "Parex Asset Management" prezidents Guntars Vītols sacīja, ka situācija ar VN privatizāciju šobrīd ir ļoti neskaidra, tāpēc daudzos jautājumos nevajadzētu steigties. "Jāļauj šim vārošajam katlam nedaudz atdzist," viņš piebilda. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns aprīļa saukumā pauda viedokli, ka pašlaik nav pats izdevīgākais laiks VN valsts akciju privatizācijai naftas tranzīta problēmu dēļ. Viņš arī atzina, ka, visticamāk, VN privatizācijas starptautiskajam konsultantam "Raiffeisen Investment AG" būtu jāatsāk un jāpabeidz darbs pie naftas kompānijas ceturtās kārtas privatizācijas noteikumu izstrādes, un tad "mums būs jāskatās un jāizvērtē, kā un ko darīt". Savukārt bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis ir atzinis, ka, viņaprāt, valsts īpašuma privatizācija, tajā skaitā VN valsts akciju, ir jāveic vistuvākajā laikā. Ekonomikas ministrija vēlas, lai līdz 1.oktorbim Privatizācijas aģentūra izstrādātu VN valsts kapitāla daļas privatizācijas vadlīnijas. Pašreizējais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks ir atzinis, ka teorētiski VN valstij piederošās akcijas privatizēt līdz 1.oktobrim ir iespējams "Taču tad pie šā darba ir jāķeras klāt jau tuvākajā laikā. Mums aģentūrā pagaidām nav nekādas informācijas par to, kad šis process un kā šis process varētu notikt," viņš sacīja. Jautājums par VN valsts akciju privatizāciju ir aktualizējies, pēc tam kad pagājušajā gadā būtiski samazinājās VN pārkrautās jēlnaftas apjomi, kas skaidrojams ar Primorskas termināla darbības uzsākšanu, nepietiekamajām cauruļvadu jaudām un Krievijas politiku novirzīt kravas uz savām ostām. Turklāt Ventspils nav iekļauta Krievijas naftas tranzīta grafikā šā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, kas nozīmē, ka jēlnaftu pa cauruļvadu VN nesaņem. Ir izskanējis viedoklis, ka VN būtu jāpiesaista īpašnieks no Krievijas, lai atjaunotu naftas tranzītu. Pēc presē rakstītā, VN privātais īpašnieks LNT jau ir piedāvājis Krievijas naftas cauruļvadu monopolistam "Transņeftj" iegādāties naftas termināļa akcijas, izveidojot atsevišķu uzņēmumu un papildus prasot garantijas naftas tranzītam caur Ventspili, taču Krievijas kompānija šo piedāvājumu noraidījusi. Šobrīd "Ventspils nafta" tukšo cauruļvadu kompensē, aktivizējot piegādes pa dzelzceļu. "Ventspils naftas" akcijas kotē Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Valstij šobrīd pieder 43,6% uzņēmuma akciju, no kurām 5% ir rezervēti kompānijas lielākajam privātajam akcionāram "Latvijas naftas tranzīts", kurš ir paziņojis, ka izmantos tiesības iegādāties šīs akcijas. Lembergs gandarīts par vizīti ASV Lauku avīze 05/06/03 Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atgriezies no vizītes Vašingtonā, uz kurieni bija devies, lai risinātu investīciju piesaistes, līdzdalības Irākas atjaunošanā un tranzīta attīstības jautājumus. Vizīte notikusi ļoti intensīvi, atzīst A. Lembergs: "Jautājumi par investīciju piesaisti Ventspilij tika apspriesti vairākās grupās. Tikos ar ļoti lielu kompāniju, kur apgrozās miljardi, pārstāvjiem, taču šo kompāniju nosaukumus zināmu apsvērumu dēļ nevēlos minēt. Tāpat iepazinos ar programmu, kas Irākas atjaunošanas ietvaros saistīta ar ostu pārvaldi. Caur šīm programmām var ne vien palīdzēt Irākai tīri humānu apsvērumu dēļ, bet arī nopelnīt. Un Ventspilij tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums, vai mēs piedalīsimies šajā s programmās. Jāsaka gan, ka šajā jomā paredzēti ļoti īsi termiņi. Apspriedām arī naftas transportēšanas un termināļa būvniecības iespējas. Tikos ar Baltā nama, valsts departamenta un Enerģētikas departamenta (Latvijas gadījumā tās būtu ministrijas) augstām amatpersonām, kas bija informētas par tranzītbiznesa attīstību Latvijā, taču man bija iespēja izstāstīt par to sīkāk, visās niansēs - arī Eiropas Savienības un ASV interešu kontekstā. No ASV valdības puses bija jūtama nopietna interese un bija redzams, ka viņi Latviju uzskata par savu sabiedroto un ir gatavi iedziļināties ASV mērogiem relatīvi mazās lietās. Patīkami, ka ASV pusei mūsu problēmas un rūpes nešķiet mazas. Tāpat tikāmies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem", stāsta Aivars Lembergs. Jautāts, vai sarunu gaitā ASV apņēmusies izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atjaunotu naftas plūsmu caur Ventspili, A. Lembergs saka, ka šādā griezumā sarunas nenotika un tas arī nav vajadzīgs, jo spiediens nav labākais jautājumu risināšanas veids. Prasa apturēt pensiju likumu NRA 05/07/03 Rīgas Kongresu nams otrdien bija pārpildīts, un daudziem pensionāriem pat nebija, kur apsēsties, - tik liela interese iedzīvotājiem bija par Latvijas pensionāru sapulces - konventa - norisi. Simti pensionāru kategoriski prasa mainīt likumu Par valsts pensijām un noskaidrot amatpersonas, kuras pieļāvušas ļaunprātīgu pensiju reformas izkropļošanu. Pensionāriem bieži pārmet žēlošanos un bezdarbību, taču šī sapulce apliecina, ka viņi ir gatavi runāt par savām problēmām un pierādīt, ka pensiju sistēmai pašlaik Latvijā nav vienota atbalsta, kā to sludina ierēdņi, - atzina apvienības Rīdzinieki pensionāru sekcijas vadītāja Baiba Pelse. Gatavošanās sapulcei, mēģinājumi iepazīstināt ministrijas un valdību ar pensionāru viedokli bijuši pat komēdijas cienīgi. Nevēloties tikties, piemēram, Labklājības ministrijas ierēdņi pensionāriem pat melojuši. Tas parāda varas attieksmi pret cilvēkiem Latvijā. Pensionāriem līdz šim nav sniegtas arī atbildes pēc būtības. Atbildes sapulces laikā bija aplūkojamas Kongresu namā. Konvents nolēma prasīt valdībai mainīt pensiju likumu, jo tas ir netaisns, pensionāru absolūto vairākumu diskriminējošs un noved pie ļaunprātīgas sociālā budžeta iztukšošanas. Lai mainītu pensiju likumu, ir nepieciešams apturēt tā darbību pašreizējā redakcijā, pieņemt pagaidu kārtību pensiju aprēķināšanai, mainot sākuma kapitāla aprēķina formulu, lai bez diskriminācijas tiktu novērtēts visu pensionāru darba ieguldījums pirmsreformas periodā. Sešu mēnešu laikā Saeimai ar sabiedrības pārstāvju līdzdalību ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt jaunu likumu. Pensionāri uzskata, ka ir jānoskaidro atbildīgās personas par ļaunprātīgi izkropļoto pensiju reformu, kuras administrēšanai izšķērdēts Pasaules bankas kredīts. Kā vienu no vaininiekiem pensionāri redz tieši Labklājības ministriju, kas sapulcē tika nosaukta par žurku midzeni. Premjers: skolu reforma būs, jāgatavo rīcības plāns Diena 05/05/03 Trīs ministriem - izglītības, ārlietu un sabiedrības integrācijas lietās - jāuzņemas darbības plāna izveide "pašreizējās situācijas saspīlējuma" mazināšanai, kas saistīts ar 2004.gada mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām valsts valodā, uzskata premjers Einars Repše (JL). Viņš tam sola valdības atbalstu, jo pāreja uz mācībām valsts valodā noteiktajā termiņā "viennozīmīgi notiks". Iespējams, ministri lūgs papildu līdzekļus no valsts budžeta profesionālai sabiedrības informēšanas kampaņai. Izglītības un zinātnes ministrija viena ar to galā vairs netikšot aktīvās PCTVL politiķu pretdarbības dēļ, Dienai sacīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. "Jāturpina dialogs ar nevalstiskajām organizācijām un krievu medijiem," jautāts par pirmajā triju ministru tikšanās laikā lemto rīcības plānu sacīja N.Muižnieks. Viņš "noteikti" apciemos nule PCTVL politiķu un vairāku mazākumtautību sabiedrisko organizāciju dibināto štābu, kas solās 23.maijā organizēt vērienīgu manifestāciju pret likumā noteikto reformu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) šo jautājumu jau piektdien pārrunāja ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru (LSDSP) - tieši domei jādod atļauja plānotajai akcijai. Sabiedrības informēšanā iesaistīties piekritis ministru darba grupā iesaistītais Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs Sols Bukingolts. Pēc viņa domām, jautājums ir pārāk nopietni politizēts, lai to atstātu pašplūsmā. Reformu jau sen vajadzējis skaidrot krievu valodā, lai tajā iesaistītie to labāk saprastu, nevis atstāt tikai mediju ziņā. Konkrētāks rīcības plāns varētu būt gatavs divu nedēļu laikā, kad valdībā, visticamāk, būs akceptēti grozījumi vispārējās izglītības standartā. Tie noteiks, ka mazākumtautību skolās arī pēc 2004.gada 1.septembra 40% mācību priekšmetu varēs mācīt dzimtajā valodā. Turklāt skolas pašas varēs izvēlēties, kurus piecus priekšmetus mācīt latviski obligāti, nevis kā Izglītības un zinātnes ministrija bija noteikusi - matemātiku, vēsturi, sportu, biznesa ekonomiskos pamatus un informātiku. Dokumentu, kurā aicina mīkstināt normas, kas attiecas uz nākamajā gadā paredzēto izglītības reformu, sagatavojusi LSDSP politiskā komiteja, ziņo BNS. Par to šonedēļ iecerējusi lemt partijas valde. Prezidente: krieviem nav jābaidās no izglītības reformas BNS 05/05/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir pārliecināta, ka 2004.gada izglītības reforma krievu skolēniem sniegs tikai labumu un skolēnu vecākiem no tās nav jābaidās. Intervijā laikrakstam "Vesti segodņa" prezidente saka "Tā ir mana pārliecība ne tikai kā valsts vadītājai, bet, pirmām kārtām, arī kā lingvopsiholoģei." Uz laikraksta jautājumu, vai mazākumtautību skolu vecāko klašu audzēkņiem pārejot uz mācībām valsts valodā, necietīs viņu izglītības līmenis un tas neradīs skolniekos stresu, Vīķe-Freiberga apgavoja, ka šī problēma ir "prezidentes uzmanības lokā un nevienā viņas tikšanās reizē ar izglītības un zinātnes ministru nav iztikts bez šī jautājuma apspriešanas." Prezidente aicināja skolotājus un skolēnu vecākus nedramatizēt situāciju. Viņa apliecināja, ka, lai gan pašreiz izglītības likumā ir teikts, ka "vecāko klašu skolēnu apmācība notiek tikai valsts valodā", Saeimā sagatavoti grozījumi likumā, kas noteiks "valodas proporcijas - 60% mācību priekšmetu valsts valodā un 40% - mazākumtautību valodās." Vīķe-Freiberga teica, ka "nekad nav bijusi paredzēta mazākumtautību skolu simtprocentīga pāreja uz apmācību latviski. Reformas uzdevums nav asimilēt cittautu bērnus.. Reformas mērķis ir nodrošināt, lai katrs bērns, neatkarīgi no tautības, pēc skolas pabeigšanas brīvi pārvaldītu valsts valodu un tādējādi varētu brīvi konkurēt darba tirgū." Atsaucoties uz savu pieredzi un daudzo valodu prasmi, prezidente uzsvēra, ka nevar pilnībā apgūt kādu valodu, ja to mācās tikai kā atseviķu priekšmetu. "Tā mācoties var apgūt vienīgi ierobežotu vārdu krājumu, neiemācoties speciālo terminoloģiju nevienā no dzīves sfērām," teica Vīķe- Freiberga. Mazuļu dzimst vairāk, iedzīvotāju skaits joprojām sarūk NRA 04/03/05 Lai gan nedaudz, tomēr pagājušajā gadā palielinājies jaundzimušo skaits Latvijā salīdzinājumā ar 2001. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2002. gadā Latvijā piedzima 20 000 mazuļu, kas ir par 400 bērniem vairāk nekā 2001. gadā. Diemžēl, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, Latvijas iedzīvotāju skaits pērn turpināja samazināties. 2003. gada sākumā tas bija 2 miljoni 331 tūkstotis jeb par 14 tūkstošiem cilvēku mazāks nekā pirms gada. Dzimstība, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 2002. gadā bija 8,6 jaundzimušie salīdzinājumā ar 8,3 dzimušajiem 2001. gadā. Dati liecina arī par zīdaiņu mirstības samazinājumu - pērn pirmajā dzīves gadā miruši 197 bērni, bet 2001. gadā - 217 bērnu. 2002. gadā uz 1000 dzīvi dzimušajiem nomira 9,8 zīdaiņi salīdzinājumā ar 11 bērniem 2001. gadā. Tas ir par 11 procentiem mazāk. Visaugstākie dzimstības rādītāji ir Tukumā, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu un Saldus rajonā, kur reģistrēti 10-11 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Viszemākā dzimstība pērn bija Daugavpilī - septiņi jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Statistikas pārvaldes eksperti norāda, ka 1999. gads Latvijā pēc 11 gadu ilguša dzimstības krituma perioda iezīmējās ar nelielām pozitīvām tendencēm demogrāfiskajā situācijā. Šīs pozitīvās jaundzimušo skaita pieauguma un mirušo skaita samazināšanās tendences turpinājās arī 2000. gadā. Diemžēl 2001. gada dati šo tendenču turpināšanos vairs neapliecināja. Pozitīvas izmaiņas atkal apstiprina 2002. gada dati. Arī apkopojot 2003. gada pirmo trīs mēnešu statistikas datus demogrāfijas jomā, jāsecina, ka turpinās dzimstības pieaugums. Šā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti par 70 dzimušajiem vairāk nekā tādā pašā periodā 2002. gadā. Neraugoties uz pozitīvo tendenci dzimstībā, Latvijas iedzīvotāju skaits pērn turpināja samazināties. Šā gada sākumā tas bija 2 miljoni 331 tūkstotis jeb par 14 tūkstošiem cilvēku mazāks nekā pirms gada. Speciālisti gan uzsver, ka 2002. gadā notikusi arī mirstības samazināšanās. Mirušo skaits bija 32 500 - par 500 cilvēkiem mazāk nekā 2001. gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 13,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem - bija par 0,7 procentiem zemāks nekā 2001. gadā. Lielākoties iedzīvotāju skaits Latvijā saruka dabiskās kustības dēļ (mirušo skaits pārsniedz jaundzimušo skaitu), bet emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 1800 cilvēku. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums pagājušajā gadā bija vērojams Rīgas, Jelgavas un Tukuma rajonā. Diemžēl 2002. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu visās Latvijas pilsētās un visos rajonos. Krāslavas, Ludzas un Balvu rajonā bija vislielākā mirstība (19-21 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem). Mirušo skaits šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar 2002. gada pirmo ceturksni jau atkal pieaudzis par 140 cilvēkiem, un Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 4100 cilvēkiem. Šā gada sākumā Latvijā bija 2,331 miljons iedzīvotāju, bet šā gada marta beigās iedzīvotāju skaits sarucis līdz 2,327 miljoniem. Dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2002. gadā liecina, ka vairākos iepriekšējos gados fiksētā samērā lielā iedzīvotāju skaita aizbraukšana no Latvijas, lai iekārtotos uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, diezgan ievērojami samazinājusies. 1995. gadā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca vairāk nekā 16 000 cilvēku, 2001. gadā - 6600 cilvēku, 2002. gadā - 3300 cilvēku. Starpvalstu emigrācijas samazināšanos demogrāfijas speciālisti kopumā vērtē pozitīvi, jo, kā liecina migrācijas statistikas dati, emigrantu vidū pārsvarā ir jauni, augsti izglītoti un kvalificēti cilvēki, kuri var dot nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Arī Rīgā kopējais iedzīvotāju skaits 2002. gadā samazinājās par 8 000 cilvēku, un šā gada sākumā tas bija 739 000 cilvēku. Reģistrēto laulību skaits 2002. gadā pieauga un bija 9738 (2001. gadā - 9258). Salīdzinājumā ar 2001. gadu nedaudz pieaudzis arī šķirto laulību skaits (par apmēram 200). Laulību skaita pieaugums demogrāfiem ļauj secināt, ka tuvākajā nākotnē uzlabosies arī dzimstības rādītāji. Dzintaram Sodumam veltīts sarīkojums BNS 05/02/03 Teātra muzejā jaunieguvumu izstādē "Uz tūkstošgades sliekšņa" 8.maijā būs izcilajam trimdas rakstniekam Dzintaram Sodumam veltīts sarīkojums. Rakstniekam veltītajā sarīkojumā piedalīsies Nora Ikstena un Maima Grīnberga, kuras ir ciemojušās pie Soduma Amerikā. Folkloriste Biruta Ozoliņa atskaņos rakstnieka iemīļoto latviešu tautas mūziku, bet Soduma dzeju lasīs Amanda Aizpuriete un Kārlis Vērdiņš. Būs skatāma arī filmu studijas "Deviņi" intervija ar rakstnieku. Sodums 13.maijā svin savu 81.dzimšanas dienu. "Es neesmu literāts. Man nav speciālās izglītības, un nevaru būt autoritāte. Tagad pensijā man vaļas domāt par valodu, izteiksmi, vīziju," par sevi teicis viens no ievērojamākajiem latviešu trimdas rakstniekiem, par latviešu jaunās modernās dzejas ciltstēvu, dumpiniecisku prozistu un izcilu tulkotāju dēvētais Sodums. Rakstnieks ir vairāku romānu autors - "Blēžu romāns" (1995), " Lāčplēsis trimdā" (1959), " Savai valstij audzināts" (1993), " Taisām tiltu pār plašu jūru" (1957). Imants Ziedonis svin jubileju Diena 04/04/03 Jānis Peters savā esejā Balss par Imantu Ziedoni raksta: "Var runāt pat par Ziedoņa fenomenu - viņš ir izcils sabiedrisks darbinieks un izcils mākslinieks vienlaikus, vienā personā." Viņš uzsver, ka ar savu daudzveidību I.Ziedonis noteica alternatīvu ideoloģiju sistēmas oficiālajai līnijai. Savukārt I.Ziedonis intervijā Dienai saka: "Man visu laiku ir bijis kaut kāds pienākums. Vienmēr esmu ļoti strādīgs un apzinīgs teicamnieks bijis. Es biju kaut kādos gribas imperatīvos mācīts un visu laiku tos piekopu. To var just arī dzejā, kas ir diezgan nebrīva. Pirmais dzejas krājums, kas ir brīvs, ir Viegli." Jānis Peters: "Vai jūra ir izsmelta? Vai dižkoki atbrīvoti? Mēs veltīgi jautājam, bet esam priecīgi pārsteigti par tik atraktīvām darbībām, kad Krišjānis Valdemārs XIX gadsimtā Ēdolē dibina Jūras izsmelšanas biedrību, bet Imants Ziedonis tikai gadsimtu vēlāk pa visu Latviju vadā savu Dižkoku atbrīvotāju grupu. Kamēr smēlēji mūžam smels un atbrīvotāji mūžam atbrīvos, tikmēr latvieši neaizmirsīs savas zemes lielās vērtības — jūru un mežus, dižkokus un dižgarus, nācijas kopību." "Imanta Ziedoņa — atbrīvotāja literārā un sabiedriskā darbība sakrīt ar sistēmas atkusni. Tas ir veģetārais periods, kad mākslinieki cenšas sistēmai piešķirt cilvēcisku seju un reizēm prot sistēmu pat dresēt, jo neba tai vien piemīt pārdabiska spēja neizlaist no acīm māksliniekus. Kurš kuru [pārveidos] — arī tāds bija jautājums pirmajos pēcstaļina un Hruščova gados, kad tika pieteikti kultūras atjaunošanas centieni Padomju Savienībā. Latvija nebija izņēmums." "Darbodamies sistēmā, Imants Ziedonis vienlaikus paceļas tai pāri un joprojām gandrīz pusgadsimtu vēlāk ir redzams krietni virs tās. Vertikāli pāri." "'Celies augšā, balss!' reiz rakstīja dzejnieks. Šodien, 2003.gada 3.maijā, balss augšupsaucējs un sastingušās domāšanas leduslauzējs svin savu 70.dzimšanas dienu. Un mēs viņu redzam vertikālē pāri sev un režīmiem. Atliek tikai atgādināt, ka rīt, 1990.gada 4.maijā, viņš pirms 13 gadiem atdos savu balsi par Neatkarības deklarāciju Latvijas Augstākajā Padomē. Tāpat kā visiem pārējiem, viņam būs bijusi viena balss. Viena, bet Imanta Ziedoņa balss. Cik tas ir — viena Ziedoņa balss? Ziedoņa balss." Latvija uzvar Krieviju BNS 05/04/03 Latvijas hokeja valstsvienība svētdien Turku Somijā ar 2:1 (0:0, 0:0, 2:1) uzvarēja Krievijas izlasi pasaules čempionāta otrās kārtas grupas turnīra spēlē, un vēl saglabā cerības uz iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Vārtus Latvijas izlasē guva Leonīds Tambijevs un Vadims Romanovskis. Artūrs Irbe vārtos atvairīja 29 no 30 metieniem, un viņu atzina par mača labāko spēlētāju Latvijas valstsvienībā. Latvijas hokejisti paliek 9.vietā pasaules čempionātā Diena 05/07/03 Otrdien pasaules čempionāta F grupā Latvijas izlase pārspēja Dānijas izlasi ar 4:2, taču, lai kvalificētos ceturtdaļfinālam, mūsējiem bija nepieciešams labvēlīgs iznākums Šveices un Zviedrijas savstarpējā mačā. Diemžēl skandināvi pārspēja šveiciešus, un līdz ar to ceturtdaļfinālā spēlēs Krievija. Mūsējie atgriežas Latvijā ar izcīnīto 9. vietu pasaules čempionātā. ...laiks nav kļuvis aukstāks, bet, pretēji solītajam, pat vēl nedaudz siltāks, kas mūs, protams, ļoti iepriecina. Vakar visu dienu spīdēja saulīte un gaiss sasila līdz +23oC. Taču naktī bija blēņojies pērkons un šodien termometra stabiņš ir noslīdējis uz +16oC, bet tāpat ir saulains un jauks un... zaļš – lielākā daļa koku un košumkrūmu jau ir salapojuši, arī zālīte jau krietni paaugusies, un dārzi ir kļuvuši tik krāsaini no ziedu daudzveidības... Anda