K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 300: 2003. g. 22. - 28. maijs Taupības režīms var skart ES solīto naudu Diena 05/27/03 Spoguļgluds ceļš no Rīgas līdz pat Kolkai, uzņēmīgākie piekrastes zvejnieki jūrā sacenšas lomos ar zviedriem un dāņiem, citi vācu tūristiem izrāda jūrmalu un cienā ar latviešu alu - šādu ainavu līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Latvijai sola daudzo fondu nauda - trijos gados vairāk nekā 800 miljonu latu. Taču šādi projekti var arī nerealizēties, ja Latvija no valsts budžeta, sākot no nākamā gada, nespēs likt pretim arī savu naudu, un šajā ziņā aina nav tik cerīga. Valdības dotie solījumi tiesnešiem, mediķiem, kā arī nepieciešamais ES fondu līdzfinansējums nekādi neiet kopā ar premjera Einara Repšes (JL) iecerēto taupību. Priekšvēstnesis tam arī ir vienas no budžeta veidošanas "atslēgfigūrām" Ingūnas Sudrabas uzteiktais darbs Finanšu ministrijā. Kopumā runa ir par trijiem finanšu avotiem - no strukturālajiem fondiem (ap 330 miljonu latu), no kohēzijas fonda (ap 300 miljonu) un nauda lauksaimniekiem, ko veido tiešie maksājumi (ap 56 miljoniem) un līdzekļi lauku attīstības plāniem (ap 162 miljoniem latu). "Ir jāatliek malā viss. Prioritāšu prioritāte ir paņemt ES naudu," saka Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece I.Sudraba. "Mūs piesitīs pie staba, ja mēs kaut ko no šīs naudas palaidīsim garām," atzīst Satiksmes ministrijas Investīcijas departamenta direktors Andulis Židkovs. Ar ES saistītās Latvijas amatpersonas ir aizņemtas un saspringtas. "Tas viss nāca samērā strauji," par iespēju apgūt ES fondus saka FM valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis. Viņa vadībā ar vairāku ministriju līdzdalību pašlaik drudžaini top detalizētas programmas ES fondu apgūšanai. Jūnijā tās gaida Eiropas Komisijā, pēc tam tās kalpos par pamatu naudas projektiem. Uztraukuma iemesli ir saprotami - pirmkārt, ES solītās summas trijos gados ir aptuveni puse no Latvijas gada budžeta, otrkārt, izdevīgākajās programmās - Latvijai, piemēram, ieguldot 150 tūkstošu latu ceļu remontā, ES no savas puses iegulda pat miljonu. Treškārt, ir liela atšķirība no pirmsiestāšanās ES fondiem (SAPARD, Phare, ISPA), jo par gaidāmo ES fondu naudu ir jāsāk "maksāt" - proti, neatkarīgi no tā, kā izdosies fondus apgūt, ik gadu Latvijai ES budžetā jāmaksā dalībnauda. Pirmajā gadā - teju 50 miljoni latu, pēc tam vairāk. Skaitītājs ieslēdzas 2004.gada maijā, kad, pēc visai reāl ām prognozēm, Latvija pilntiesīgi pievienosies ES un varēs sākt izmantot naudu. Tātad ES pieejamās naudas ir "milzīgas", "izdevīgas", taču ne vairs gluži par velti, un bažas par to, vai izdosies atrast līdzfinansējumu, ir diezgan pamatotas. Ministriju tehniskās aplēses liecina, ka visas naudas apgūšanai trijos gados būs vajadzīgi teju 350 miljoni latu, no tiem jau nākamajā gadā - ap 80. Lielākais slogs gulsies uz valsts budžetu, pašvaldību dalība ir paredzēta salīdzinoši neliela. Šādi skaitļi izriet no aptuveni zināmām līdzfinansējumu procentu daļām, ko un cik daudz prasa katrs konkrētais fonds. Rēķinoties ar 3% deficītu un paredzot dalībmaksu ES, FM 2004.gadā jauniem mērķiem paredzējusi atvēlēt 50 miljonus, turklāt ar šo naudu būtu jā pietiek gan jaunām telpām tiesnešiem, gan mediķu algām, gan līdzfinansējumiem. 80 pret 50 - acīmredzama budžeta iespēju atšķirība. Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš (TP) min, ka daļa līdzekļu līdzfinansējumiem jau sameklējami pašreizējos ministriju budžetos. Piemēram, pašreizējo Lauku ceļu sakārtošanas programmu, kurai atvēlēti 11 miljoni latu gadā, atliktu tikai pārvērst par līdzfinansējuma avotu, un lauku ceļiem nauda būtu. Arī pašreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL), kā noprotams no viņa atbildēm Dienai, gaida, ko 12.jūnijā priekšā liks ar ES fondiem saistītās ministrijas. Taču ministriju vēlmes arī pēc esošo programmu revīzijas vienalga būs mērāmas miljonos. A.Židkovs min, ka SM prasīs papildu līdzekļus kohēzijas fondu apguvei - aptuveni septiņus miljonus latu, jaunas naudietilpīgas programmas no ES fondiem paredzētas arī Ekonomikas ministrijai, savukārt lauksaimniekiem papildus esošajiem 27 subsīdiju un projektu miljoniem vajag vēl pat 20. Zemkopības ministrijas Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore norāda, ka tie tad nosegtu ES fondu līdzfinansējumus un ES pieļauto subsīdijas apjomu. Miljonu dalīšana tiesnešu, mediķu un ES fondu starpā par jo lielāku problēmu var pārvērsties pēc premjera pagājušajā nedēļā paziņotās vē lmes nākamgad dzīvot nevis ar FM plānoto triju, bet gan divu vai pat viena procenta budžeta deficītu. Naudas izteiksmē katrs procents ir ap 60 miljoni latu. "Tad nepietiks nekam," uz aptuveni 120 miljonu latu ietaupīšanu reaģē I.Sudraba. "Tas ir grūts uzdevums, bet tas ir valdības darbs, un mūsu mērķis ir panākt risinājumus," atbild premjera padomnieks Dans Titavs. Jautāts par bažām neapgūt ES fondus, viņš tikai nosaka: "Mūsu mērķis ir ietaupīt līdzekļus, lai varētu attīstīties." "Jāatgādina, ka mēs maksāsim miljonus kā dalībmaksu ES," iebilst J.Šnore gadījumā, ja ZM prasītos 20 miljonus nedabūs un ja nāksies atlikt kādu ES fondu programmu. G.Bērziņš iezīmē arī citas negatīvas sekas, liekot saprast, ka auklēšanās ar Latvijas projektiem nebūs, un paužot, ka ES pat ir ieinteresēta uz jauno dalībvalstu vilcināšanos vai neizdarību ietaupīt. "Finanšu ministri Eiropā par šādu taktiku runā diezgan atklāti," min G.Bērziņš. Lai gan ES atļauj, ka projektu realizācija var ieilgt pat divus gadus, ir iespēja, ka kopējais projektu finansējums galarezultātā var tikt arī "saīsināts" un miljoni izrādīsies mazāki. Reģionu attīstības aģentūru pārstāvji, amatpersonas un ES fondu plānošanā iesaistītie cilvēki uzskaita vēl virkni problēmu, kas var pabojāt sapni par ES naudām, - pieteikto projektu kvalitāte, programmu kontrole un citas, taču pirmā risināmā jau šajā rudenī neapšaubāmi būs izšķiršanās, kur un kā sameklēt Latvijas puses naudu. Eiropas konvents pagaidām ignorē mazo valstu nostāju Diena 05/27/03 Bijušais Francijas prezidents Valerijs Žiskārs d'Estēns, kura vadītajā Eiropas konventa prezidijā top jaunais Eiropas Savienības (ES) konstitucionālais līgums, pirmdien nodeva konventa dalībniekiem pirmo gatavo šā līguma teksta daļu. Lai gan pēc konventa debatēm mainīti vairāki panti, pagaidām nekādas izmaiņas nav visstrīdīgākajos jautājumos par ES institūciju lomu sadali un prezidentūru, kas īpaši satrauc mazās valstis, arī Latviju - joprojām ir saglabāts V.Žiskāra d'Estēna piedāvājums aizstāt rotējošo prezidentūru ar vēlētu ES prezidentu un komisāru skaita samazināšana Eiropas Komisijā (EK) līdz 15. Tomēr 16 mazās valstis negrasās padoties bez cīņas, tāpēc otrdien un trešdien Austrijā sanāk šo valstu valdību pārstāvji, lai vienotos par kopēju reakciju uz piedāvāto. "Mums ir jārunā vienā balsī, tā mēs varam vieglāk kaut ko panākt," teica kāds Latvijas diplomāts. Taču nepatīkamas un negaidītas Latvijas pārstāvjiem bijušas ziņas, ka šīs nedēļas sanāksmē, kuras svar īguma dēļ ārlietu ministre Sandra Kalniete braucienu uz Sanktpēterburgu nomainījusi pret konventu, nav paredzēts diskutēt par strīdīgajiem ES institūciju jautājumiem. Tas nozīmē, ka tiem paliek nākamā tikšanās reize 5. un 6.jūnijā un, iespējams, vēl kāda vēlāk, kas samazina laiku kompromisa panākšanai. Zviedrijas premjers Jērans Persons, kurš pirmdien īsā vizītē Rīgā par ES pārvaldes nākotnes modeli runāja ar Latvijas valsts vadītājiem, arvien ir pārliecināts, ka kompromiss starp lielajām un mazajām valstīm ir iespējams. Kompromiss varētu būt vēlēts ES prezidents, bet rotējošā prezidentūra dažā dās komitejās un 25-26 komisāri, kas nodrošinātu tos arī jaunajām valstīm. Taču J.Persona modelētais kompromiss nav tas, ko vēlētos redzēt Latvija, - rotējošās ES prezidentūras saglabāšanu un tiesības uz komisāru. J.Persons pamatoja, ka dalībvalsts premjeram ir grūti vienlaikus vadīt savu valsti un ES, - par to viņš esot pārliecinājies zviedru prezidentūras laikā. Pārstrādātajā konstitūcijas projekta tekstā ES ir saglabāts līdzšinējais nosaukums, lai gan iepriekš figurēja vairāki, arī Eiropas Savienotās valstis, kas daudziem konventa dalībniekiem nebija pieņemams. Līguma teksta pirmajā pantā arī vairs neparādās vārds "federāls", kas nepatika nedz Lielbritānijai, nedz daudzām mazajām ES valstīm un kandidātvalstīm, arī Latvijai. Paredzēts, ka konstitūcijas projektam jābūt gatavam līdz ES galotņu sanāksmei 20. un 21.jūnijā. Kalniete: paliekot ārpus ES, kļūsim atkarīgāki LETA 05/23/03 Neiestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija nevis paliks neatkarīga, bet gan tieši otrādi - atkarīgāka, piektdien, uzstājoties Latvijas inteliģences 54.konferencē, sacīja ārlietu ministre Sandra Kalniete. Iestājoties ES, Latvija nodos tai daļu savas suverenitātes, bet jāatceras, ka arī 24 citas valstis ir nodevušas savu daļu suverenitātes, tādējādi radot "dīvainu virsnacionālu veidojumu", sacīja Kalniete. Ministre norādīja, ka ES pastāv no šīs daudzo valstu deleģētās suverenitātes. "Tā nav mehāniska saskaitāmo summa, tā ir pievienotā vērtība," sacīja Kalniete. Viņa atzīmēja, ka neviena no ES dalībvalstīm jautājumu risināšanā nenostājas viena pati pret pārējām, vienmēr ir citas valstis ar līdzīgām interesēm. Tas īpaši skaidri atspoguļojas Eiropas Konventā, kur mazās valstis ir pierādījušas, ka spēj kopīgi aizstāvēt savas vienotās pozīcijas. Kalniete uzrunā atkārtoti uzsvēra arī dalībvalstu vienlīdzības principu, kurš parādās gan ES tiesību aktos, gan pārvaldē. "Federālisms mums nav pieņemams," sacīja Kalniete, uzsverot, ka ES jāpaliek kā nacionālu valstu savienībai. Tomēr, pēc ministres vārdiem, arī federālismam ir pozitīvas iezīmes, un viena no tādām ir robežu atcelšana starp valstīm. "Tā ir milzīga vērtība jauniešiem, jo viņiem radīsies iespēja papildināt savas zināšanas ārvalstīs, lai pēc tam atgrieztos Latvijā," par ES sacīja Kalniete. Krājbankas pārdošanas cena apšaubāma NRA 05/23/03 Latvijas Krājbankas vienas akcijas cena, par kādu tās nopirka ārzonā reģistrētā kompānija Doxa Fund Limited, atbilstoši valdības noteiktajiem privatizācijas nosacījumiem bija 1,81 lats. Tomēr ekspertus māc šaubas, vai šī cena bijusi pirkumam adekvāta. Šaubas pastiprina fakti, ka 2001. gada jūlijā toreizējais Krājbankas prezidents Arnolds Laksa pārdeva savā valdījumā esošos 350 000 akciju firmai Hafra Limited par cenu - 4,90 latu par akciju. Šogad februārī, kad Ministru kabinetā tika apstiprināti Krājbankas privatizācijas pamatnosacījumi, spriežot par vēlamo akciju cenu izsolē, viens no argumentiem bija pēdējais darījums ārpusbiržas tirgū. Janvārī tas bija noticis - 2,70 lati par akciju. Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš, kas savulaik pastarpināti nodarbojās ar Krājbankas privatizācijas nosacījumu izstrādi, uzskata, ka minimālā akciju cena varēja būt 3,50 lati par akciju. "Neņemot vērā pašu banku, jāņem vērā arī tās ekskluzīvās darbības iespējas, teiksim, operācijās ar privatizācijas sertifikātiem, kas neapšaubāmi palielina bankas vērtību. Tāpat jāņem vērā tas, ka Krājbankas statūtos ir iekļautas vairākas darbības, kuras veicamas tikai ar kvalificētu balsu vairākumu, kas ir 75% akciju. Nopērkot 25,1% valstij piederošo akciju, jaunais īpašnieks, faktiski iegūst veto tiesības bankas lēmumu pieņemšanā. Savulaik uz Krājbankas privatizāciju pretendēja viena banka, kura gan gribēja savā īpašumā iegūt šos 75%. Tādā gadījumā tā bija gatava maksāt pat vairāk nekā 5 latus par akciju. Katrā gadījumā 1,81 lats par akciju ir smieklīgi maza summa par banku ar šādu tirgus daļu," uzsver G. Bērziņš. Latvijas baņķieri Latvijas Krājbankas izsoles cenu, kā jau tas pieņemts šajās aprindās, komentē ļoti atturīgi. Baltijas Tranzīta bankas finanšu eksperts Jānis Neimanis uzskata, ka cena pirkšanai pašreizējā tirgus situācijā ir ļoti laba un teorētiski varētu būt augstāka. Turklāt, ņemot vērā atsevišķus darījumus, kas veikti par augstāku cenu ar mazāku akciju apjomu, valsts būtu lielāka ieguvēja, ja akcijas pārdotu biržā. "Protams, jautājums ir par to, vai izsole bija organizēta tā, lai cena varētu pieaugt vai ne. Kā zināms, sākotnēji plānotā cena bija 1,20. Cena tika noteikta pilnīgi voluntāri. Tikpat labi tā varētu būt noteikta 0,20 lati. Krājbankas akcionāru starpā ir nesaskaņas, bet vai valsts ir tā, kas tās risina. Latvijas Bankai ir svarīgi, lai banku sektors ir stabils, bet valsts kā akciju īpašnieka uzdevums ir gūt maksimālus ieņēmumus. Valsts ir īpašnieks, kurš ir ieinteresēts saņemt reālus līdzekļus," skaidroja J. Neimanis. Sākotnēji gan tika deklarēts, ka Krājbankas gadījumā bija jāgūst maksimālie ieņēmumi, nevis jārisina kādu lielu akcionāru problēmas. "Krājbankai ir ļoti daudz akcionāru, tad jājautā, kāpēc pārējo intereses netika ievērotas un risinātas viņu problēmas? Ka tik nesanāk tā, ka lielie plēšas, bet mazajiem akcionāriem par visu jāmaksā? Akcijas četrus gadus solīja tirgot biržā, taču beigās tā arī šo solījumu neviens nav pildījis, lai gan mazie akcionāri visus šos gadus to tiešām gaidīja! Birža ir tā vieta, kur uz pieprasījuma un piedāvājuma pamata katrs par sev pievilcīgu cenu var godīgi un atklāti risināt kādas problēmas vien grib," norādīja finanšu eksperts. Latvijas Unibankas finanšu tirgus analītiķis Arnis Mālbergs, komentējot akcijas cenu, sacīja, ka viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai tā ir vai nav adekvāta, nevar, jo katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Analītiķis sacīja, ka parasti uzņēmuma akciju tirgus vērtība tiek aprēķināta, balstoties gan uz tā finanšu rādītāju un nākotnes perspektīvu analīzi, gan akciju cenu līdzīgos darījumos nozarē. "Krājbankas un jebkura cita uzņēmuma publiskā privatizācija ir process, kurā cenu nosaka tirgus pieprasījums un piedāvājums. Tā kā šajā gadījumā informācija par cenu bija pieejama jau vairākus mēnešus pirms pašas izsoles, es uzskatu, ka interesentiem bija dotas visas iespējas pieteikties dalībai uzņēmuma privatizācijā. Izsole ir mehānisms, kas ļautu šo cenu palielināt līdz tās patiesajai tirgus vērtībai. Savukārt, ja akciju cena ir bijusi pārāk augsta, tad varam tikai priecāties, ka valsts ir guvusi maksimālos ieņēmumus," skaidroja A. Mālbergs. Rietumu bankas Sabiedrisko attiecību un reklāmas pārvaldes vadītājs Sergejs Grodņikovs atzina, ka ir ļoti grūti runāt par vērtspapīru cenu, jo viena no cenas funkcijām ir pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarojums. Brīvajā tirgū viena akcija maksā nevis tik, cik par to grib saņemt īpašnieks, bet tik, par cik viņš to ir spējīgs pārdot. Akciju cenu turklāt nosaka, pamatojoties uz ļoti sarežģītu novērtējumu, un šajā gadījumā tiek ņemts vērā gan uzņēmuma ienesīgums, gan tā perspektīvas, gan akciju paketes lielums, gan valsts kredītreitings un daudzi citi faktori. Politiķi ietekmējuši pat Krājbankas darbiniekus NRA 05/23/03 Valdošās koalīcijas biznesa grupējuma centieni pārdot Krājbankas akcijas ārzonā reģistrētajai firmai Doxa Fund Limited par minimālo cenu 1,81 latu gabalā tiešām bijuši rūpīgi plānoti. Par to liecina ne tikai tieslietu ministra zvani Ventspils tiesnešiem, bet arī spēja ietekmēt Krājbankas darbiniekus, lai tie veiktu naudas pārskaitījumu pēc bankas darba laika. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un Privatizācijas aģentūra (PA) pagājušajā piektdienā (dienu pirms Krājbankas akciju izsoles) veikusi 26 000 latu maksājumus Anša Sormuļa prasības nodrošināšanai ar Krājbankas palīdzību pēc bankas darba laika beigām. A. Laksas maksājums caur Krājbanku noticis pulksten 19.40, bet PA maksājums - plkst. 20.44. Šie dati norādīti Neatkarīgās rīcībā esošajā Krājbankas prezidenta Zigurda Jeromanova ziņojumā. Informācija, ko Neatkarīgā ieguva Lattelekom uzziņu centrā 118, liecina, ka Krājbankas klienti visilgāk (līdz pat 20.00 vakarā) tiek apkalpoti filiālē Krišjāņa Barona ielā 46. Tāpat Lattelekom uzziņu dienestā noskaidrojās, ka visizplatītākais banku norēķinu centru darba laiks ir no plkst. 9.00 līdz 17.30. Z. Jeromanova ziņojumā teikts, ka PA un A. Laksa apkalpoti Krājbankas Centra filiāles pakļautībā esošajā klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Brīvības ielā 40. Lattelekom uzziņu dienests informēja, ka minētā Krājbankas filiāle darba dienās klientus pieņem līdz plkst. 19.00. Spriežot pēc dokumentiem, Krājbankas prezidents pamanījis hronoloģisko nesakritību starp maksājuma uzdevuma ievadīšanas laiku un klientu pieņemšanas laiku. ".. šādu darījumu veikšana nepārprotami norāda uz bankas akcionāru Arnolda Laksas un BO VAS Privatizācijas aģentūra spēju un vēlēšanos ietekmēt gan bankas darbinieku rīcību, gan arī bankas privatizācijas procesu, kas savukārt nodrošina minētajiem akcionāriem labvēlīgu tā norisi," dienesta ziņojumā raksta Z. Jeromanovs. Dokumentā teikts, ka šāda rīcība ir pretlikumīga un "darījumu rezultātā maldināta Ventspils tiesa, jo naudas līdzekļu valutēšanas datums ir 2003. gada 19. maijs (Krājbankas izsole notika 17.maijā), kad arī naudas līdzekļi nonākuši zvērināta tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša kontā." Lielo uzņēmumu privatizācija turpmāk notikšot tikai par naudu NRA 05/23/03 Valsts kapitāla daļas lielos uzņēmumos privatizēs "tikai un vienīgi atklātās izsolēs par naudu", ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Einars Repše. Premjers norādīja, ka šādu turpmāko kārtību lielu uzņēmumu privatizācijā paredz valdības politika. "Tad katram ir iespēja piedalīties, solīt augstāku cenu, un valsts gūst maksimālus ienākumus," skaidroja valdības vadītājs. Repše domā, ka privatizācijas sertifikātu, kas arī līdz šim izmantoti kā maksāšanas līdzeklis lielo uzņēmumu privatizācijā, vērtība "dažādos laikos ir dažāda, bet visumā neatbilst to nominālvērtībai - 28 latiem". Līdz šā gada aprīļa sākumam privatizācijā bija izmantoti 99,44 miljoni privatizācijas sertifikātu, kas veido 89,3 procentus no piešķirto sertifikātu skaita. Uzņēmumu kapitāla daļu iegādei izlietoti 44,4 miljoni sertifikātu, tai skaitā akciju iegādei publiskajos piedāvājumos 37,14 miljoni sertifikātu, ziņo LETA. Traķos ticies Viļņas desmitnieks Latvijas Vēstnesis 05/22/03 Ceturtdien, 21.maijā, Lietuvā, Traķos, tikās Viļņas desmitnieka valstu (Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas) parlamentu priekšsēdētāji. Šī bija pirmā parlamentu priekšsēdētāju tikšanās Viļņas desmitnieka ietvaros, jo šajā gadā, kas iezīmīgs ar NATO pievienošanās protokolu ratifikāciju NATO dalībvalstu parlamentos, īpašu nozīmi iegūst tieši parlamentārās sadarbības dimensija. Tikšanās reizē piedalījās arī Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja. Saeimas priekšsēdē tāja Ingrīda Ūdre savā uzrunā kā veiksmīgu novērtēja Viļņas desmitnieka sadarbības formu, kuras ietvaros izveidojusies efektīva sadarbība valstīm, kuru mērķis ir kļūt par NATO dalībvalstīm. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra tālā kas aktīvas rīcības nepieciešamību, pildot reformu plānu un īstenojot nākamo Rīcības plāna dalībai NATO (MAP) ciklu. I. Ūdre uzsvēra transatlantiskās saiknes nozīmi, kā arī nepieciešamību veicināt NATO rīcībspēju un uzticamību. Paužot atbalstu NATO atvērto durvju politikai, uzsvērta Latvijas iegūtā pieredze un gatavība ar to dalīties. Tika pausta gatavība turpināt veiksmīgo sadarbību ar Gruziju, kas ir gatava pārņemt Latvijas reformu pieredzi. Konferences dalībnieki pieņēma kopīgu deklarāciju. Prokuratūra neapstrīd 'Ventspils naftas' privatizāciju LETA 05/27/03 Premjera Einara Repšes uzdevumā izvērtējot iespēju apstrīdēt AS "LaSam" un VAS "Ventspils nafta" (VN) valsts kapitāla daļu privatizāciju, Ģenerālprokuratūra konstatējusi, ka nav pietiekama tiesiska pamata, lai valsts kā darījuma puse varētu celt un uzturēt tiesā prasību par Privatizācijas aģentūras (PA) noslēgto pirkuma nomaksas, pievienošanās un pirkuma pārjaunojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska, tāpat, ievērojot privatizācijas noteikumos un šajos līgumos paredzētos nosacījumus, neesot iespējams apstrīdēt noteikumu par VN 5% akciju pirkuma tiesībām AS "Latvijas naftas tranzīts". Ģenerālprokuratūra uzskata, ja minētā garantija netiek nodrošināta un notiek valsts vienpusēja atkāpšanās no saistības, "Latvijas naftas tranzītam" radīsies iespējas vienpusēji atkāpties no visām saistībām, kā rezultātā valstij būtu jāatmaksā pirkuma maksa, jāmaksā soda nauda un jāsedz visi citi iespējamie izdevumi, norāda Šubrovska. Tajā pat laikā prokuratūra ir konstatējusi virkni faktu, kas liecina par iespējamiem amatpersonu pieļautiem likumpārkāpumiem VN valsts kapitāla daļu privatizācijas procesā. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir uzdevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izvērtēt konstatētos faktus KNAB jau uzsāktās pārbaudes ietvaros. Konstatējot pārkāpumus un valsts interesēm neatbilstošu rīcību, Ģenerālprokuratūra arī ir sagatavojusi un nosūtījusi prokurora iesniegumus Ekonomikas ministrijai un Uzņēmumu reģistram, kuros uzdots veikt nepieciešamās pārbaudes. Kā ziņots, šā gada 27.martā Ģenerālprokuratūrā no Ministru prezidenta Repšes tika saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem SIA "LatRosTrans" dibināšanā un ar to saistītajā AS "LaSam" un VAS "Ventspils nafta" valsts kapitāla daļu privatizācijas procesā. Prokuratūrā tika saņemti arī uz šo informāciju balstīti anonīmu autoru sastādīti dokumentu projekti iespējamai AS "LaSam" un VN privatizācijas apstrīdēšanai. Vienlaikus analogu informāciju un uzdevumu veikt pārbaudi savas kompetences ietvaros saņēma KNAB, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija, kā arī vēlāk - Ekonomikas ministrija. Iepriekš Privatizācijas aģentūrā (PA) noskaidrots, ka VN privatizācijas pirmajā kārtā saskaņā ar 1997.gada aprīļa beigās apstiprinātajiem uzņēmuma privatizācijas noteikumiem VN pašreizējais akcionārs "Latvijas naftas tranzīts" (LNT) iegādājās valsts kapitāla daļas uzņēmumā "LaSaM", kurš vēlāk tika pievienots VN. Pirms VN privatizācijas uzsākšanas valstij piederēja 96,72% "LaSaM" pamatkapitāla, bet pārējās uzņēmuma kapitāla daļas bija LNT īpašumā. Kā skaidroja PA Ārējo sakaru grupā, saskaņā ar toreiz spēkā esošo likumdošanu LNT bija pirmpirkuma tiesības uz "LaSaM" kapitāla daļām. "LaSaM" valsts kapitāla daļu nosacītā cena bija 72 784 801 lats, kas samaksājama 55% apmērā latos piecos gados un 45% apmērā privatizācijas sertifikātos divos gados. LNT norēķinus līdz šim brīdim ir veicis pilnībā. Kad LNT bija iegādājies "LaSaM" valsts kapitāla daļas, tika uzsākta VN privatizācijas otrā kārta, kas paredzēja "LaSaM" pievienot VN. Pēc šī procesa valsts īpašumā palika 62,71% NV pamatkapitāla, bet pārējās VN akcijas kļuva par LNT īpašumu. Kā informēja PA, VN un "LaSaM" apvienošanu paredzēja 1995.gadā valdībā pieņemtais lēmums par naftas koncerna izveidi. Balstoties uz šo lēmumu, PA arī izstrādāja VN privatizācijas noteikumus. Šobrīd LNT ir lielākais VN īpašnieks, kam pieder ap 47% uzņēmuma akciju. Valstij ir 43,62% VN akciju, no kuriem 5% akciju iegādāsies LNT. Pārējos 38,62% valstij piederošo akciju plānots privatizēt. Jau ziņots, ka materiāli par iespējamiem pārkāpumiem VN privatizācijas pirmajā kārtā vispirms tika iesniegti Ministru prezidenta biedram Ainaram Šleseram, kurš tos nodevis premjeram. Samilst premjera un FM pretrunas Diena 05/23/03 Līdz ar Finanšu ministrijas (FM) augstas ierēdnes atlūguma iesniegšanu atklātībā parādījies starp premjeru Einaru Repši (JL) un FM pamazām briedušais konflikts. Premjers no FM ierēdņiem prasa jaunus budžeta veidošanas principus, kas ļautu atrast tik ļoti daudziem solījumiem un budžeta deficīta samazināšanai nepieciešamos līdzekļus, savukārt FM norāda, ka jauni principi ir piedāvāti un jau tagad tiek pielietoti, taču visiem politiķu solījumiem nepieciešamos līdzekļus nav iespējams atrast. "Jaunie budžetēšanas principi nozīmē pārskatīt budžeta bāzi, atrast tajā aktualitāti zaudējušas programmas, kuras iebalsotas pirms vairākiem gadiem un vairs nav prioritāras, un piedāvāt šos līdzekļus jauniem projektiem, nevis nemitīgi papildināt budžetu ar jaunām pozīcijām, nerevidējot vecās, kā bijis līdz šim," valdības vadītāja prasību pēc jaunas pieejas skaidro viņa preses palīdze Kristīne Jučkoviča. Ministrija jau ir piedāvājusi jaunus principus, savukārt uzsver FM preses sekretāre Baiba Melnace: "Tas ir tā saucamais nulles budžeta cikls, ko pati valdība apstiprināja aprīļa beigās". Tas paredz visu budžetu programmu izdevumu pārskatīšanu un to lietderības izvērtēšanu. "Tieši ar to, ko premjers vēlas, FM nodarbojas," uzsvēra preses sekretāre. Viņa skaidro, ka no bāzes izdevumiem katru gadu tiek izņemti ārā vienreizējie izdevumi. "Ja valdība nolemj palielināt pabalstus un skolotāju algas, to no nākamā gada budžeta ierēdņi nevar izņemt ārā, ja vien valdība nepieņem politisku lēmumu samazināt šīs algas un pabalstus," uzsvēra B.Melnace. "No manis prasa absurdas lietas," saka atlūgumu iesniegusī FM valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba, kura savu aiziešanu raksturo kā protestu pret valdības rīcību, kas nesaskan ar budžeta iespējām. "Nevar plānot politiku, neparedzot tam līdzekļus," uzskata I.Sudraba. Kā piemēru viņa minēja pēdējo valdības sēdi otrdien, kad 3% budžeta deficīta vietā E.Repše paziņojis, ka vēlas divus. Tas nozīmē, ka jāietaupa 60 miljoni latu. "Nav kam atņemt," saka I.Sudraba un uzskaita nepieciešamos miljonu simtus gan pensijām, veselības aprūpei, izglītībai, NATO divu procentu vajadzību. Savu lēmumu par ministrijas pamešanu viņa vairs nedomājot mainīt, jo "pietiekoši daudz bija jāraud tā Repšes dēļ." Diena jau rakstīja, ka otrdienas valdības sēdē premjers norādīja uz pārāk lielo budžeta deficītu gan šogad (3%), gan nākamā gada prognozēs, kas arī tiek plānots šāgada līmenī. Tieši šā iemesla dēļ valdība neapstiprināja makroekonomiskās attīstības scenāriju nākamajiem četriem gadiem un lika FM izstrādāt divu veidu attīstības scenārijus, ņemot vērā, ka valsts budžeta deficīta līmenis nākamgad ir 1% vai arī 2%. Turklāt premjers uzskata, ka jau šogad FM ierēdņiem vajadzētu strādāt pie šāgada deficīta samazināšanas. Tajā pašā laikā valdība, grozot šāgada valsts budžetu, ir nolēmusi palielināt tēriņus vairāk nekā par 30 miljoniem latu. Tā ir tikai maza daļa no aptuveni 140 miljoniem latu, ko papildus plānots izmantot mediķu, skolotāju algu palielināšanai, lauksaimnieku atbalstam, un nepietika pensiju palielināšanai. Dienai vairāki ekonomisti ir norādījuši - pašreiz valsts budžeta ieņēmumi neliecina, ka līdz gada beigām varētu piepildīties optimistiskās prognozes un budžetā varētu rasties 30 miljonu latu pārpalikums. Latvijas īpatnība - iedzīvotāju nevēlēšanās ziņot par korupciju BNS 05/23/03 Premjera padomnieks pretkorupcijas jautājumos Deivids Volless par būtiskāko Latvijas korupcijas īpatnību uzskata nemitīgo baumošanu par iespējamiem korupcijas gadījumiem, taču iedzīvotāji nevēlas oficiāli par to ziņot tiesībsargiem. Šādu viedokli intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam "Telegraf" paudis Volless. Vairākkārt kā iespējamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidāts minētais Volless stāsta, ka Latvijā saskāries ar iedzīvotāju absolūtu nevēlēšanos publiskot iespējamos korupcijas gadījumus. "Cilvēki pat neatzīstas par ceļu policistam dotajiem pieciem latiem," viņš sacījis. Premjera padomnieks uzskata, ka korupcijas līmenis Latvijā pakāpeniski samazinās, tomēr arī vienlaikus norāda, ka nav konkrētu kritēriju precīzai korupcijas līmeņa noteikšanai. Volless stāsta, ka korupcijas līmeņa reitingi atspoguļo tikai to, cik sabiedrība jūtas korumpēta. "Korupcija - tā ir ļoti intīma lieta, un cilvēki par to nekliedz uz katra stūra. Korupcijas līmeņa noteikšanu labi raksturo angļu sakāmvārds - ir lieli meli, ir mazi meli, un ir statistika," intervijā stāsta Volless. Lai veicinātu cilvēku uzticēšanos KNAB, Volless par svarīgu uzskata biroja izglītojošo darbu - "ja cilvēki nezina korupcijas pazīmes un tikai baumo, tas ļoti apgrūtina un aizkavē biroja cīņu pret korupciju". "Protams, arī baumas var izmantot cīņā pret korupciju. Ja vairāki cilvēki bieži sāk stāstīt informāciju par kādu iespējamu korupcijas gadījumu, tad, lai arī viņi informāciju apstiprināt baidās, tomēr tas ir iemesls, lai korupcijas apkarotāji pievērstu uzmanību šim gadījumam. Ja cilvēki redz kādu ierēdni regulāri pērkam jaunas automašīnas, būvējot pilis vai dodoties dārgos atpūtas braucienos, tas ir iemesls viņiem aizdomāties. Jo nav jau dūmu bez uguns," intervijā laikrakstam stāsta Volless. Salīdzinot pieredzi cīņā pret korupciju Honkongā un Latvijā, Repšes padomnieks uzsver līdzību: "Līdzīga ir tradīcija par valsts nodrošinātu pakalpojumu izpildīšanu pasniegt nelielas dāvaniņas. Arī pieci lati ceļu policistam un dāvana ārstam... Galvenais, ka korupcijā vainojami arī tie, kuri dod šīs dāvanas un naudu. Nu kāpēc man būtu vēl jāmaksā kādam, kurš pārtiek no maniem nodokļiem?" Einars Repše Vollesu ieteica KNAB priekšnieka amatam jau pērn, bet toreiz konkursā uzvarēja Guntis Rutkis. Pēc apmēram pusgadu ilgas darbības KNAB priekšnieka amatā Rutkis iesniedza atlūgumu. Saeimā steigs ar KNAB likuma maiņu Diena 05/28/03 Atbrīvojot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Gunti Rutki, Saeima ceturtdien steidzamības kārtā varētu pieņemt izmaiņas likumā, kas nākamajam biroja vadītājam vairs neprasīs augstāko juridisko izglītību. "Juridiski likumu grozīt vienā dienā ir iespējams, un, ņemot vērā, ka biroja vadītājs būtu ievēlams ātri un Saeimai to vajadzētu pagūt vēl šajā sesijā, tas ir ļoti iespējams," Dienai teica Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL). Tā kā iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu vairs nav arī Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), paredzams, ka koalīcijai nebūs grūtību ne atbrīvot G.Rutki, ne pieņemt likuma izmaiņas. Valdība Saeimai iesniegtajā projektā gan nav minējusi iemeslu, kāpēc KNAB šefam nevajadzētu juridisko izglītību. Līdzšinējās debatēs uzmanība nav pievērsta faktam, ka biroja vadītājs ir tieši saistīts ar kriminālprocesu - viņš pārbauda izziņā esošās krimināllietas, var dot norādījumus par pirmstiesas izmeklēšanu, atcelt nelikumīgus lēmumus u.c. "Bez juridiskās izglītības būtu ļoti grūti - var jau cilvēks to darīt, taču cik kvalitatīvi? Tas ir jautājums par to, kādu kvalitāti un rezultātus grib no biroja. Vai kādam rastos doma, ka ārstam nav jābūt mediķim?" saka krimināltiesību politikas analītiķis Andrejs Judins. Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskata, ka juridiskā izglītība nepieciešama, jo birojam ir lielas pilnvaras kriminālprocesā un operatīvajā darbā un, ja vadītājs šīs jomas nezina, biroja vadītājs var pārkāpt likumu. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns darba saistību ar kriminālprocesa lietām min kā iemeslu, kāpēc vajadzīga jurista izglītība - tāpat kā iepriekšēja pieredze un nevainojama reputācija. Likums pēc pieņemšanas vēl jāizsludina Valsts prezidentei. Pabeigta reforma Valsts policijā LETA 05/27/03 Šobrīd jau gandrīz ir pabeigta pirms mēneša uzsāktā reforma Valsts policijā, aģentūrai LETA sacīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Arvīds Marhels. Vairs atlicis tikai iecelt amatos dažus reģionu policijas nodaļu vadītājus, un tas notikšot tuvāko divu nedēļu laikā. Jautāts, vai reformas gaitā nav nācies sastapties ar pretestību no policistu puses, Marhels teica, ka bija nevis pretestība, bet bailes no nezināmā, tomēr kopumā reforma noritējusi veiksmīgi. Aģentūras LETA aptaujātie policijas darbinieki kādā Latvijas reģionā gan atzina, ka līdz šim viņiem nav piedāvāts kāds konkrēts amats jaunajā policijas struktūrā, tomēr viņi pauda cerību, ka tuvākajā laikā tas tiks izdarīts. Marhels apstiprināja, ka ir izlemts jautājums par pēdējo no augstākajām amatpersonām, kas Valsts policijas pārvaldē jaunos amatos tika ieceltas reformas ietvaros - Iekšējās kontroles dienesta priekšnieks būs līdzšinējais Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks Raimonds Mūrnieks, kurš iepriekš strādājis arī Drošības policijā par Valsts noslēpuma aizsardzības un iekšlietu iestāžu pretizlūkošanas nodrošināšanas nodaļas priekšnieku. Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns aģentūrai LETA sacīja, ka Mūrniekam piedāvājums vadīt Valsts policijas priekšniekam Jānim Zaščirinskim pakļauto Iekšējās kontroles dienestu izteikts, galvenokārt ņemot vērā viņa iepriekšējo darba pieredzi Drošības policijā. Iekšējās drošības dienests apvieno Personālsastāva inspekciju un daļu no Izziņas dienesta un nodarbosies ar to noziegumu izmeklēšanu, kuros iesaistīti policijas darbinieki. Šajā dienestā būs arī Operatīvā darba nodaļa, kurā būs daži policijas darbinieki, kas veiks izmeklēšanas darbības. Starptautiskās sadarbības pārvaldē, kas darbosies Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes pakļautībā, vienā struktūrā apvienota Interpola pārstāvniecība Latvijā, kā arī "Sirene" Latvijas birojs, kas nodarbojas ar informācijas apmaiņu ar Šengenas valstīm. Pārvaldē iekļauts arī Eiropola nacionālais birojs un Sakaru virsnieku nodaļa. Pārvaldi vadīs bijušais Narkotiku apkarošanas biroja vadītājs Artis Zīders. Interpola pārstāvniecības vadītāja amatā paliks Juris Jasinkevičs. Pārvaldes uzdevumā būs policijas operatīvās un tiesiskās sadarbības ar ārvalstu institūcijām koordinācijas un pastāvīgas informācijas plūsmas un apmaiņas ar ārvalstīm nodrošināšana. Valsts policijas Galveno Kārtības policijas pārvaldi arī turpmāk vadīs Aivars Grigulis. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks būs Jānis Vonda, kurš arī līdz šim bija Kriminālpolicijas priekšnieks. Savukārt Valsts policijas Galveno administratīvo pārvaldi vadīs līdzšinējais Valsts policijas štāba priekšnieks Arvīds Marhels. Arī turpmāk ar organizēto noziedzību Latvijā cīnīsies Leonīds Bogdanovs, kurš vadīs Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldi. Ekonomikas policijas birojs turpmāk būs pārvalde, un tās priekšnieka krēslu saglabās Viesturs Briedis. Pēc Marhela teiktā, šobrīd vēl nav izlemts, kas būs viņa vietnieks Mūrnieka vietā. Par Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku piedāvāts kļūt bijušajam Aizkraukles Kriminālpolicijas priekšniekam Aivaram Lapiņam, bet Pirmstiesas izmeklēšanas pārvaldi piedāvāts vadīt līdzšinējam Valsts policijas Izziņas pārvaldes priekšniekam Jānim Reizniekam, kurš būs arī Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks. Līdzšinējam Valsts policijas Ekspertīžu centra priekšniekam Andrim Lapiņam piedāvāts turpmāk vadīt "policijas ekspertus", kas tagad iekļauti Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā. Organizētās noziedzības un apkarošanas birojs (ONAB) tiks pārveidots par pārvaldi, tajā iekļaus arī Narkotiku apkarošanas biroju, kā arī Smago noziegumu apkarošanas pārvaldi. Pēc reformas policijā būs 8807 štata vienības un darbinieku skaitu "uz papīra" paredzēts samazināt par vairāk nekā 500. Projekts esot cieši saistīts ar policistu algu paaugstināšanu, kas ir no 1.maija. Reformu rosinājis Valsts policijas priekšnieks Zaščirinskis. Reformas galvenais mērķis ir policijas struktūras optimizācija, noziedzības apkarošanas uzlabošana un profilakse. Zaščirinskis 24.janvāra policijas gada pārskata sanāksmē stāstīja, ka darba uzlabošanai tiks izveidota arī speciāla grupa, kas iefiltrēsies un strādās ar aizturētajiem un ieslodzītajiem. No 1.marta pretterorisma vienība "Omega" ar visu materiāltehnisko bāzi pārgāja Valsts policijas paspārnē. Neskatoties uz pakļautības maiņu, darbu Valsts policijā turpināja "Omegas" komandieris Juris Grabovskis, kuram darbs Drošības policijā bija jāatstāj savas iepriekšējās darba pieredzes VDK dēļ. Valdību pamet pieredzējuši ierēdņi LETA 05/22/03 Nesamierinoties ar valdības rīcību, budžeta problēmās vainojot Finanšu ministrijas (FM) ierēdņus, ilggadējā FM valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba ar šā gada 27.jūniju pamet amatu, šodien ziņo laikraksti "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA). Sudraba FM strādājusi kopš 1992.gada, bijusi atbildīga par valsts budžeta izveidi. Par valsts sekretāra vietnieci kļuvusi 1994.gadā un 1998.gadā saņēmusi Ministru kabineta atzinības rakstu par veiksmī gu valsts budžeta projektu izstrādes programmu vadīšanu. Sudraba iesniegusi atlūgumu, jo neredz iespēju turpināt godprātīgi pildīt amata pienākumus, ņemot vērā valdības finanšu politikas nekonsekvenci un pēdējā laikā pieņemtos lēmumus. "Jūtos aicināta pildīt pilsoņa pienākumu un aiziet no šī darba, tā dodot artavu vispārējā naudas taupīšanā un samazinot FM izdevumus viena valsts sekretāra vietnieka amatam," "Dienai" ironiski sacījusi augstā ierēdne. "Valdības prasību izpildei arī ir robežas, un es nevaru uzņemties atbildību par pašreizējo fiskālās politikas virzienu. Valdībā tiek pieņemti lēmumi par izdevumiem, solījumi, nerēķinoties ar to, kā šos izdevumus var nosegt, bet visa atbildība tiek uzkrauta ierēdņiem, kam jāatrod līdzekļi, kur samazināt nelietderīgos tēriņus. Ierēdņi, FM augstākā ierēdniecība valdības sēdē visu laiku tiek lamāta par to, ka tie nespēj vai nepilda kādas politiķu vēlmes un iegribas," uzsvērusi FM valsts sekretāres vietniece. Kā norāda augstā amatpersona, tā vietā, lai profesionāļu darbs tiktu novērtēts, viņi jau vairākus mēnešus tiekot "ķengāti un pazemoti". Sudraba jau ir atradusi vietu privātajā sektorā - labāk apmaksātu darbu. Šlesers grauj valdības pozitīvo reitingu NRA 05/24/03 Visiem Einara Repšes vadītās valdības locekļiem sabiedrības vērtējumā ir pozitīvs reitings, izņemot izteikti negatīvi vērtēto premjera biedru Aināru Šleseru un viņa partijas kolēģi, ekonomikas ministru Juri Lujānu no Latvijas Pirmās partijas (LPP). Saskaņā ar Latvijas faktu (LF) maija vidū veikto aptauju A. Šlesera reitings bija mīnus 22,9, viņa darbību negatīvi vērtē 48,8%, pozitīvi vērtē 25,9% iedzīvotāju. J. Lujāna negatīvo 3,9 procenta punktu reitingu veido mijiedarbība starp kritiķu (33,3%), atbalstītāju (29,4%), J. Lujāna nepazinēju (29,4) un vienaldzīgo (8%) īpatsvaru. LF direktors Aigars Freimanis spriež, ka J. Lujāns virkni nelabvēļu iemantojis ar kauju par Latvenergo vadības nomaiņu, bet A. Šlesera negatīvo reitingu bez virknes asociāciju kopš aizvēsturiskiem laikiem ietekmē arī aktivitātes biznesā. Ja iepriekš valdībā visnegatīvāk vērtētais bija bijušais veselības ministrs Āris Auders, tad viņa pēctece Ingrīda Circene, neraugoties uz nespēju dabūt nozarei solīto finansējumu, kļuvusi par piekto cienītāko ministri, un viņas popularitāte aug. Popularitātes galvgalī valdībā atgriezies iekšlietu ministrs Māris Gulbis. A. Freimanis atzīst, ka M. Gulbim labi izdodoties pašreklāmas akcijas, lai arī te esot vairāki pārspīlējumi, piemēram, slavenā vizīte centrāltirgū. Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka M. Gulbis mākslīgi uztur reitingu, skraidot pa tirgiem, ziņojot par atsevišķām veiksmēm, bet diez vai viņa reālais veikums esot tik augsts. Pēc iepriekšējā krituma pieaudzis premjera Einara Repšes reitings; tradicionālo 18-22% svārstību robežu, uzkāpjot līdz 25,1% atbalstītāju īpatsvaram, pārvarējis arī premjera vadītais Jaunais laiks (JL). A. Freimanis uzskata - to skaidrot tikai ar pēdējā laikā nebijušām kļūdām un neveiksmīgiem lēmumiem, kādi tie bija iepriekš, būtu tikai daļēji pareizi. Daļēji JL reitinga kāpumu ietekmējot divu valdībā esošo partiju pazušana no politiskās skatuves - TB/LNNK un LPP, kuru politisko seju vēlētāji identificē ar lielām grūtībām un kurām neesot valstiskās attīstības vīzijas. Galvenais JL reitinga kāpuma iemesls esot valdības aizvien lielāka personificēšana ar E. Repši un vienlaikus kritiskās argumentācijas palielināšanās pret to, kas savukārt liek par E. Repši savulaik nobalsojušajiem aktīvāk aizstāvēt savu izvēli un cerības. Iespējams, nākamo un aiznākamo mēnesi JL reitings varētu pat vēl pieaugt, bet tad ir jānāk vienam vai otram atrisinājumam. Viņš velk paralēles ar Bankas Baltija vēsturi, kad tieši īsi pirms bankas kraha sabiedības uzticēšanās tai bija visaugstākā, jo cilvēki, kam tajā bija noguldījumi, gribēja vēlamo uzdot par esošo. J. Ikstens uzskata, ka nevar vilkt paralēles ar Banku Baltija, jo ticību par tās stabilitāti vairoja augstās valsts amatpersonas, tai skaitā Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī Latvijas Banka. Viņš gan atzīst, ka pēdējā mēneša laikā nav noticis nekas fantastisks, kas ļautu uzspodrināt JL un premjera reitingu, bet arī reitinga kāpums nav tik liels, lai par to izdarītu lielus atklājumus. PCTVL reitinga kāpumu nodrošinājušas aktivitātes, gatavojoties mācībvalodas aizstāvības akcijām, par ko tik konsekventi nav iestājusies Tautas saskaņas partija, kuras reitings palicis nemainīgs. ZZS atbalstītāju stabilitāti un pat pieaugumu ļauj saglabāt tas, ka savienība esot vienīgais no valdošajiem politiskajiem spēkiem, kas nepārstāj paust savu atšķirīgo nostāju un ir saglabājusi savu seju, skaidro A. Freimanis. Ja vēlēšanas būtu maijā LETA 05/26/03 Ja vēlēšanas notiktu maijā, par partiju "Jaunais laiks" (JL) balsotu 25,1% Latvijas pilsoņu, liecina "Latvijas faktu" veiktās aptaujas rezultāti. Salīdzinot ar aprīlī, JL popularitāte ir pieaugusi par 3 procentpunktiem. Otrā populārā partija Latvijā ir politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", par kuru maijā balsotu 9,7% Latvijas pilsoņi, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī. Par Tautas partiju, ja Saeimas vēlēšanas notiku maijā, balsotu 9% pilsoņu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības popularitāte maijā ir pieaugusi un par šo politisko organizāciju balsis atdotu 8,7% pilsoņu, kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī. Tautas saskaņas partijas popularitāte, salīdzinot ar aprīli, nav mainījusies un par šo partiju maijā balsotu 5,2% Latvijas pilsoņu. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu maijā, parlamentā neiekļūtu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, par kuru balsotu 4,7% pilsoņu, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā aprīlī. Parlamentā neiekļūtu arī Latvijas Pirmā partija, par kuru balsis atdotu 3,4% pilsoņu jeb par 0,1 procentpunktu mazāk nekā aprīlī. Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju maijā balsotu 2,5% pilsoņu, par savienību "Latvijas ceļš" - 1,9%. 20,1% aptaujāto atzinuši, ka pagaidām nav izlēmuši, par kuru partiju atdotu balsis, ja parlamenta vēlēšanas notiktu maijā, savukārt 6,9% sacījuši, ka vēlēšanās nepiedalītos. Esplanādē pulcējušies ap 6000 izglītības reformas pretinieku BNS 05/23/03 Lai protestētu pret izglītības reformu, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa piektdien pulcējušies apmēram 6000 cilvēku. Starp dažāda vecuma mītiņotājiem redzami vairāki desmiti pusaudžu, kuri tur rokās vienādus plakātus ar uzrakstu: "www.izglitibasreforma.lv - NĒ!". Neraugoties uz nelielo vecumu (ap 14 gadi), daži no viņiem tukšo divu litru alus pudeles. Neraugoties uz nelielo vecumu (ap 14 gadi), daži no viņiem tukšo divu litru alus pudeles, novēroja BNS. Savukārt pamatskolas audzēknes turpat Esplanādē gatavo plakātus, izmantojot lapas no skolas burtnīcām. Kāds vecāka gadagājuma vīrs uz mītiņu ieradies pioniera cepurītē, uz kuras krievu valodā rakstīts "latviešu bērniem nav nākotnes". Mītiņotāju vidū ir arī daži vīrieši ar Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem, bet nedaudz savrup stāv jauniešu grupiņa, kurai ir Eiropas Savienības, Krievijas un Krievijas flotes aizbildņa Svētā Jura uzvaras nesēja karogi. Akcija sākās ar 30 minūšu ilgu koncertu, bet turpinājās ar kopīgu dziedāšanu un ovācijām. Tikmēr daži cilvēki mītiņu izmanto savu ideju paušanai - Sociāldemokrātiskā labklājības partija dala skrejlapas, kurās uzskaitīti iemesli, kāpēc Latvijai nebūtu jāstājas Eiropas Savienībā, savukārt kāda pensionāre dala žurnālistiem informāciju angļu valodā par pensionāru sliktajiem dzīves apstākļiem. Notikuma vietā manāmi arī vairāki pasākuma organizētāju drošībnieki aizsargkrāsas tērpos ar uzrakstu "apsardze". Viņi ir bruņojušies ar stekiem un daļa arī ar rokudzelžiem un ieročiem. Sliktā tehniskā nodrošinājuma dēļ lielākā daļa mītiņotāju gan nedzird uz skatuves notiekošo, tāpēc pievērsušies citām nodarbēm - dzer alu un sarunājas savā starpā. Skvērā sastaptais Rīgas Galvenās policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte pirms pasākuma BNS norādīja, ka drošības un kārtības nodrošināšanā iesaistīti tuvējo četru policijas nodaļu darbinieki, neprecizējot policistu skaitu. Kārtības policijas, patruļpolicijas un ceļu policijas darbinieki ap skvēru pulcējušies formās, bet kriminālpolicijas un Drošības policijas pārstāvji notikumiem sekos, privāti ģērbti. Notikuma vietā formās ir ap 40 policistu. Paaugstinājumu ap Raiņa pieminekli norobežojuši apsargi un šajā teritorijā drīkst ieiet tikai žurnālisti un runātāji. Pasākuma rīkotāji iepriekš prognozēja, ka protesta akcijā varētu pulcēties vismaz desmit tūkstoši jauniešu un skolotāju, lai paustu protestu pret nākamgad plānoto minoritāšu skolu pāreju uz mācībām galvenokārt latviski. Pasākumu organizē Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR). Rīgas dome pasākuma rīkošanu atļāva tikai pēc ilgām konsultācijām ar Valsts un pašvaldības policijas, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja vadītājiem. No nākamā gada 1.septembra visām minoritāšu skolām līdzšinējo triju priekšmetu vietā latviešu valodā būs jāapgūst vismaz pieci priekšmeti, neskaitot latviešu valodu un literatūru, bet no 2007. gada vidusskolas gala eksāmeni notiks tikai valsts valodā. Citāda vēsture LETA 05/26/03 Esplanādē, kur notika mītiņš pret pārēju uz mācībām valsts valodā, kāda jauniešu grupa dalīja klātesošajiem "Krievu manifestu", kurā, pēc tā autora domām, apkopotas atbildes uz jautājumiem, kuras būtu jāzina katram Latvijas krievam. Manifestā uzsvērtas krievu tiesības Latvijā, ņemot vērā šīs tautības īpatsvaru iedzīvotāju kopējā skaitā - 40%. Turklāt Rīgā krievu īpatsvars esot 65%, Daugavpilī - 85%, arī citās lielākajās pilsētās - vairāk nekā puse. Krievi no seniem laikiem esot dzīvojuši Baltijā un esot te pamatnācija. 1721.gadā Krievija atguvusi kontroli pār Baltiju un veicinājusi baltiešu nacionālo atmodu, teikts dokumentā. Pateicoties krieviem un Krievijas materiālajam atbalstam, latviešiem radusies inteliģence, kura mācījusies Pēterburgā, tikusi izveidota latviešu rakstu valoda, kultūra, valstiskums. Krievi radījuši Latvijas materiālās bagātības: pilsētas, dzīvojamos masīvus, rūpniecību, teātrus, muzejus, tiltus, ceļus, stacijas, komunikācijas, kūrortus, institūtus, skolas, zinātniskos centrus. "Krievu manifestā" apgalvots, ka nebija nekādas Latvijas okupācijas, latviešu deportācijas un viņu tiesību ierobežošanas padomju laikā. 1940.gadā Latvijas Republika labprātīgi, pēc sava parlamenta lēmuma, esot iekļāvusies PSRS sastāvā. Padomju karaspēka ienākšana bijusi saskaņota ar prezidentu Kārli Ulmani. Valsts drošības komitejā, kura četrdesmitajos gados veica deportācijas, strādājuši galvenokārt latvieši, un no boļševikiem pirmām kārtām cietuši krievi. Latviešu tiesības padomju laikā nav tikušas ierobežotas, jo viņiem bija pilsonība, latviešu valodā bija visi oficiālie dokumenti, nosaukumi, ceļa radītāji, latviešu valodu mācīja skolās un institūtos, tajā izdeva avīzes, raidīja radio un televīzija, teikts vēstījumā. Toties lielākā daļa krievu patlaban nevarot lietot savu valodu kā oficiālo valodu pat tajos reģionos, kur vairākums iedzīvotāju ir krievi. Krievu vidū esot lielāks bezdarba līmenis, vairāk emigrantu, tātad attiecībā uz krieviem Latvijā tiekot realizēts etnocīds - respektīvi, mērķtiecīgi tiekot bremzēta viņu valodas un kultūras attīstība. Krievu valodai, pēc manifesta autoru domām, Latvijā ir jābūt otrajai oficiālajai valodai. Neskatoties uz visām "nelikumībām", manifesta autori tomēr mudina krievus "noteikti ņemt Latvijas pilsonību". Jo vairāk būs krievu pilsoņu, jo vairāk tiesību viņiem radīsies. "Paņemsim pilsonību un nobalsosim par krieviem," aicina manifesta autori. Saeimas kreisie - desmit gadus vāveres ritenī NRA 05/28/03 Apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) un Tautas saskaņas partijas (TSP) priekšvēlēšanu prioritātes saistītas galvenokārt ar nacionālajiem jautājumiem, tāpēc valdošo partiju krasi atšķirīgās nostājas dēļ tās īstenot ir neiespējami. Neraugoties uz jau iepriekš izkalkulējamo rezultātu, kreisie pacietīgi turpina ražot virkni likumprojektu, ko citu pēc cita noraida, it kā cenšoties saviem vēlētājiem biežo noraidījumu skaitu pārdot kā kaut daļu īstenotu iniciatīvu. Taču solījumu un to izpildes salīdzinājums liecina, ka darbības efektivitāte līdzinās nullei, ja neskaita dažas mazās uzvariņas, kas netieši iekļautos priekšvēlēšanu programmas solījumos. Solījumus pildīt solīts, ja PCTVL būs valdībā. PCTVL galvenās likumdošanas iniciatīvas bijušas saistītas ar mazākumtautību, nepilsoņu un sociāli mazaizsargāto cilvēku interešu aizsardzību, kas arī esot apvienības prioritātes. Citu grupu intereses nereti tādēļ tiek piemirstas. Piemēram, PCTVL solīja vienkāršot vīzu režīmu un robežas šķērsošanu, taču tās protesti nebija sadzirdami pirms Imigrācijas likuma spēkā stāšanās, kas paredz vīzas izsniegt tikai uz PLMP apstiprināta ielūguma pamata; veselības apdrošināšanu lielākajai daļai valstu pilsoņu, no kā gan vēlāk steidzīgi atteicās. Nav arī dzirdēts, ka apvienība noteikusi "perspektīvās rūpniecības un lauksaimniecības nozares", prasījusi valsts monopolu alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. PCTVL vienīgā Saeimas komisijā atbalstīja ierosinājumu Rīgas vēsturiskā centra likumā neiekļaut arī aizsargzonu, kurā tiktu noteikti apbūves limiti. Likumdošanā esot saglabātas apmēram 60, pēc PCTVL domām, nepamatotas atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās. PCTVL prasījusi atcelt dažādus profesionālās darbības ierobežojumus nepilsoņiem, ļaut viņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās un referendumā par Eiropas Savienību, ļaut visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un citus. Noraidīti gan šīs, gan šķietami nekaitīgas ierosmes automātiski piešķirt pilsonību bērniem, kas dzimuši pēc tam, kad māte jau bija nokārtojusi naturalizācijas eksāmenu, bet vēl oficiāli nebija saņēmusi pilsonību, noteikt termiņu, līdz kuram valdības paspārnē jau izveidotajai darba grupai jāizstrādā likumprojekti par pāreju uz profesionālo militāro dienestu. Atbalstu nav guvuši arī PCTVL saimnieciskas dabas priekšlikumi attiecībā uz valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu organizēšanu un citi. TSP izglītības, arī nodokļu, sociālajā un humanitārajā jomā ieturot "ES līniju", lai gan bieži TSP viedokļi pēc šķelšanās joprojām sakrīt ar PCTVL pozīciju. TSP priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs piekrīt, ka solījumi nav izpildīti, bet vēl ļaunāk esot, ka tos nepilda valdošās partijas, kurām ir šādas iespējas un kuru solījumi bija daudz dāsnāki. "Vieglprātība, uzpūtība, nevērība attiecībā pret opozīcijas priekšlikumiem gan iepriekšējās, gan 8. Saeimā," valdošo partiju darbību raksturo J. Urbanovičs. Opozicionāru - Tautas partijas - frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vērtē, ka PCVTL un TSP darbība ir vairāk populistiska, nevis kreisi ideoloģiska, tāpēc viņu darbības sekmes būtu mazāk iespējamas. Ignorēti tiekot visi opozicionāru priekšlikumi neatkarīgi no ideoloģijas. Daži mazie panākumi PCTVL un TSP tomēr esot: izdevies panākt, ka pilsoņu bērniem - nepilsoņiem ļauj mantot lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Arī izglītības noteikumos, kas reglamentē pāreju uz mācībām latviešu valodā, valdība piekritusi no tiem izslēgt vārdu "tikai" (bet ne no Izglītības likuma). "Esam pieraduši, ka mūsu priekšlikumus pozīcija noraida, bet nereti pēc kāda laika tos, kas bija precīzi sagatavoti, pārņem valdība. Esam kā pionieri, kas parāda ceļu, pa kuru vēlāk ies vairākums," PCTVL eksistenci Saeimā pamato M. Mitrofanovs. Savukārt strādājot ar nacionālajiem jautājumiem, svarīgākais esot tos vienkārši aktualizēt. Latvija atvērs biznesa pārstāvniecības ārzemēs Eirovēstis 05/23/03 Latvija gatavojas ārvalstīs atvērt desmit ārējās ekonomikas pārstāvniecības, kas sekmēs uzņēmējdarbības kontaktu dibināšanu starp Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem. Pirmās trīs pārstāvniecības paredzēts izveidot Vācijā, Lielbritānijā un Zviedrijā, savukārt gada nogalē ir paredzēts atklāt pārstāvniecības arī Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijas Attīstības aģentūras ārvalstu pārstāvniecību koordinatore Aija Jaunzeme atzīst, ka pagaidām vēl nav panākta konkrēta vienošanās par to, kur tieši šīs pārstāvniecības tiks izveidotas. Iespējams, kādā valstī tās būs vēstniecībā, bet citā valstī - tūrisma birojā. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir teicis, ka šīs pārstāvniecības atradīsies Stokholmā, Minhenē, Ņujorkā vai Čikāgā, Maskavā un Londonā. Šā gada valsts budžetā pārstāvniecību veidošanai piešķirti 305 500 lati. To uzturēšanai, kā arī vēl divu jaunu pārstāvniecību atvēršanai Čehijā un Japānā nākamajā gadā atkal būs nepieciešami līdzekļi. Aģentūras speciāliste uzsver trīs galvenos biznesa pārstāvniecību darbības virzienus - sniegt palīdzību kontaktu dibināšanā, nodrošināt informācijas plūsmu starp ārvalstu un vietējiem uzņēmējiem un piesaistīt investorus Latvijai. Ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršana ir arī Nacionālā attīstības plāna prioritāte. Ekonomikas ministrijas prioritāro pasākumu plāns šim gadam liecina, ka pārstāvniecību atvēršanas mērķis ir pilnveidot valsts ārējo ekonomisko interešu pārstāvēšanas sistēmu, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem līdzvērtīgu palīdzību un pakalpojumus, kādi ir pieejami Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Valsts valodas komisija spriež par valodas attīstību BNS 05/27/03 Rīgas Latviešu biedrības namā otrdien notiek Valsts valodas komisijas rīkotā konference, kurā prezentē latviešu valodas attīstības valsts programmas koncepcijas otro variantu. Jaunais koncepcijas variants ir papildināts un uzlabots, iekļaujot sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos ieteikumus, labojumus. Konferencē plānots pārrunāt arī 2004.gadā paredzamās izglītības reformas ieviešanu un tās iespējamo ietekmi uz skolēnu valodas zināšanām. Tāpat iecerēts prezentēt dažādus statistikas datus. Valodas komisijas izstrādātās koncepcijas pirmais variants sabiedrības apspriešanai nodots pagājušā gada nogalē . Nav skaidri zināms, cik cilvēku iepazinušies ar koncepciju, jo tā nosūtīta daudzām institūcijām un organizācijām, kā arī iepazīties ar to varēja interneta mājas lapā http://www.vvk.lv/. Valodas attīstības programmas mērķis ir valsts valodas politikas juridisko, pedagoģisko un lingvistisko aspektu attīstības pamatprincipu izstrāde, latviešu valodas lingvistiskās kvalitātes un konkurētspējas garantēšana, nodrošinot valsts valodas funkcionēšanas juridisko pamatojumu, latviešu valodas vispusīgu izpēti un zinātniski pamatotu literārās valodas standartizāciju, nodrošinot latviešu valodas apguvi gan latviešu, gan Latvijas minoritāšu vidū, kā arī izplatot zinātniskus un informatīvus materiālus par valodas politiku un latviešu valodu. Koncepcijā galvenā uzmanība veltīta programmas nepieciešamības pamatojumam Latvijas valodas situācijā, analizēti līdzšinējie sasniegumi latviešu valodas statusa nostiprināšanā, kā arī iezīmēti stratēģiskie valodas politikas virzieni, ko izvērsīs un konkretizēs valsts programmā. Repše sola vest pie prāta terminoloģijas komisiju LTV Panorama 05/26/03 Straujā dzīves attīstība visā pasaulē kļuvusi par īstu pārbaudī jumu nacionālajām kultūrām. Pār latviešu valodu turpina velties gūzma dažādu svešvārdu, galvenokārt anglicismi. Novērst šo globalizācijas negatīvo ietekmi cenšas Zinātņu akadēmijas valodnieki. Viens no viņu svaigākajiem darinājumiem - Eiropas naudas vienības eiro latviskojums "eira" šonedēļ aizskanējis līdz galveno valsts amatpersonu ausīm un pamatīgi nokaitinājis Ministru prezidentu. Einars Repše licis noprast, ka vēlas darīt galu valodnieku patvaļai. Apjukums izraisījies pēdējā valdības sēdē, kad starp apspriešanai sagatavotajiem dokumentiem premjers un ministri pamanījuši līdz šim nepierastu vārdu eira, kas aizstājis tradicionālo eiro. Neizpratnē premjers solījies saukt pie prāta jaunumu izgudrojušo Terminoloģijas komisiju, uzstājot, ka eira ir valodnieciska jocība, kam nekādā gadījumā nevar piekrist. Valdības sēdē atklājies, ka Terminoloģijas komisijas veikums nav pa prātam arī finansistiem. Ministrs Valdis Dombrovskis žēlojies, ka Finanšu ministrija cietusi visvairāk. Pildot valodnieku lēmumu vārda "finansu" vietā lietot "finanšu", nācies ne vien kalt jaunu metāla plāksni pie ieejas durvīm, bet arī nomainīt visas veidlapas. Šajā gadījumā gan valodnieki ir nepiekāpīgi - no padomju laika mantotajam vārdam "finansu" nav un nebūs vietas latviešu valodā. Visjaunākais terminologu darinājums ir vārds zīmols firmas brenda vietā. Latviski tātad būtu "Coca-Colas" zīmols, "Motorolas" zīmols. Fitnesa kluba vietā varētu teikt vingruma klubs, bet pleijera nosaukums būtu ausskanis. Eirovīzija iepriecina un sarūgtina LETA, PBLA 05/26/03 Sestdien Rīgā notika 48.Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla koncerts, ko tiešraidē vēroja vairāk nekā 40 valstu televīzijas skatītāji visā pasaulē. 26 Eirovīzijas dalībvalstu finālistu uzstāšanos klātienē vēroja vairāk nekā 6000 skatītāju, tostarp Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše un Rīgas mērs Gundars Bojārs. Eirovīzijas tiešraidi translēja vairāk nekā 40 valstu televīzijas, konkursa norisei varēja sekot arī internetā. Šovu vadīja 2002.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa laureāte Marija Naumova un grupas "Prāta vētra" līderis Renārs Kaupers. Trīs stundu televīzijas šova organizēšana izmaksājusi 7 miljonus eiro (4,62 miljonus latu). Tajā uzvarēja Turcijas dziedātāja. Latvijas pārstāvji ieņēma tikai 3. Vietu no beigām, saņemot tikai 5 punktus no kaimiņiem igauņiem, tas pārsteidzis un sarūgtinājis daudzus. Taču pats pasākums bija izdevies lieliski un saņēma tikai uzslavas, pat tika vērtēts kā labākais Eirovīzijas fināls, kāds jebkad ir bijis. Ļoti iespaidīga bija scenogrāfa Aigara Ozoliņa veidotā skatuve. Sīkāk varat lasīt http://www.tvnet.lv/entertainment/eurovision/ . Eirovīzija: Eiropa slavē, Krievija peļ Diena 05/27/03 Eiropas masu medijos Eirovīzijas konkursa norises atbalsis ir dažādas, taču galvenokārt tās veltītas Turcijas uzvarai, Krievijas nepiepildītajām cerībām un Lielbritānijas blamāžai. Par konkursa organizatorisko pusi atsauksmju ir pamaz, un Latvijai adresētus vārdus vairāk var atrast amerikāņu, nevis Eiropas presē. Lai arī tikai retajam ASV iedzīvotājam ir nojausma par Eirovīzijas konkursu, šim notikumam pirmdien pievērsies pat ietekmīgais laikraksts The New York Times. Amerikāņu avīze informē lasītājus, ka Latvijas valdība, "apzinoties, ka visi skatieni būs pievērsti Latvijai, šova organizēšanai iztērēja 11 miljonus dolāru, milzīgu summu jaunajai kapitālistiskajai valstij ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju". Entuziasma apliecinājums esot arī Latvijas pasta piedāvājums svētku dienā uz aploksnēm līmēt īpašas Eirovīzijas pastmarkas. "Latvija paveica lielisku saimnieku darbu. Valsts labākie mākslinieciskie talanti izveidoja konkursa skatuvi un apgaismojumu, un rezultāts bija gluds un aizraujošs," konkursa rīkotāju veikumu vērtē NYT. Vācijas laikraksta Sueddeutsche Zeitung konkursa vērtējums kopumā ir lakonisks: "Šlāgeru Grand Prix Rīgā: glums, salkans, sekls un necienīgs, taču tas dod cerību." Raksta autors uzskata, ka izredzes palikt apritē arī pēc konkursa ir tikai vienai dziesmai - nevis uzvarētājai no Turcijas, bet gan Krievijas meiteņu duetam t.A.T.u. "Abas krievietes, kuras daudzi uzskata par skandālistēm, dziedāja sirdi plosošu dziesmu. Viņas atvēra dvēseli, taču ne apģērbu. Bez jebkādām lesbiešu provokācijām viņas iekaroja sirdis un ieguva trešo vietu," slavenā dueta sniegumu par panākumu uzskata Sueddeutsche Zeitung. Britu laikraksti kopš konkursa beigām nenoguruši analizē, kāpēc viņu pārstāvji - duets Jemini no Liverpūles - nav spējuši iegūt nevienu punktu. Versijas svārstās no nepietiekami spēcīgajām saitēm ar kaimiņiem līdz eiropiešu atriebībai par Lielbritānijas iesaistīšanos karā pret Irāku. Britu tabloīds The Sun apgalvo, ka pēc konkursa Jemini ģērbtuves bijušas izdemolētas. Liverpūlieši bijuši vienīgie cietušie, kas laikrakstam liek domāt, ka tā bijusi atriebība par piedalīšanos Irākas karā. Briti Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm nav iesnieguši oficiālu iesniegumu, kaut arī policija tika izsaukta, tiklīdz pēc atvadu ballītes konstatēja ģērbtuvēs notikušo, informēja Eirovīzijas izpilddirektore Iveta Lepeško. Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns stāsta - policija nav sākusi skaidrot notikušā apstākļus, jo briti, pārskatot ģērbtuvē atstātās mantas, konstatējuši, ka nekas nav pazudis. Jemini dalībniece apgalvo, ka neveiksmē vainojama arī skaņu sistēma, jo viņa dziesmas sākumā nav sevi dzirdējusi. Taču abi dziedātāji ar sniegumu bija apmierināti un uzskata, ka tas bijis viens no labākajiem viņu karjerā. "Vairs nav šaubu, ka Lielbritānija kļuvusi par Eiropas izstumto," sūdzas The Guardian, "lai arī mums bija sasodīti briesmīga dziesma, šajā ziņā tā nebija vienīgā. Žūrijas deva punktus Austrijai (neapšaubāms kretīns ar rotaļu dzīvnieku uz skatuves), Ukrainai (uzstājās kopā ar akrobāti tirkīza triko) un pat Polijai (vīrietis ar spilgti sarkaniem matiem, kurš izskatījās kā hormonāli izaicināta Lulu)." Nežēlīgu britu komentāru izpelnījās arī t.A.T.u.: "Viņas bija trešās - nav slikti dziesmai tikai ar vienu noti." The Guardian rezumējums par Eirovīziju ir tikpat daiļrunīgs kā par katru dalībnieku atsevišķi: "Lielbritānijas izgāšanās bija visaizraujošākais brīdis Eirovīzijā kopš Dana International uzvaras 1999.gadā. Tiem, kurus mazāk sajūsmināja mūsu nacionālais stāvoklis 2003.gadā vai kuriem vienkārši patīk vērot nevainīgu cilvēku ciešanas, šis bija lielisks vakars, mazohistiska bauda." Savukārt Krievijas masu mediji koncentrējušies vienīgi uz t.A.T.u. snieguma izvērtēšanu un uzskata to par zaudējumu. Krievijas speciālisti neveiksmē vaino grupas reputāciju, fanu nepiepildītās cerības pēc kārtējā skandāla un pielāgošanos Eirovīzijas gaumei, par nemākulīgu nosaucot t.A.T.u. uzstāšanās filmēšanu. LTV par Eirovīziju dabūs mazāk naudas, nekā plānots BNS 05/27/03 Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursam iztērējusi ap 4,5 miljoniem latu - tik lielu summu, kāda sākumā tika plānota. Tās gan esot tikai aptuvenās aplēses, jo LTV vēl nav apkopojusi precīzās koncerta rīkošanas izmaksas, atsaucoties uz Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Uldi Gravu, otrdien raksta laikraksts "Diena". Viņš kategoriski noliedz "The New York Times" pirmdien rakstīto, ka Latvija Eirovīzijai iztērējusi 11 miljonus ASV dolāru jeb ap 6,2 miljoniem latu. Tiesa, zviedru augsto prasību un Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) ultimāta dēļ Latvija no EBU par konkursa producēšanu nedabūs atpakaļ cerēto un aptuveni aplēsto EBU ieguldījumu Eirovīzijas rīkošanā - pusotru miljonu latu, jo EBU no saviem līdzekļiem samaksājusi aptuveni pusi no LTV Eirovīzijas partneres Zviedrijas televīzijas prasītās summas. To EBU tagad atvilks no Latvijai maksājamās naudas, un LTV saņems aptuveni 800 000-900 000 latu. Vēl arī nav izšķirts, vai EBU nauda jāieskaita valsts vai LTV budžetā, raksta avīze. Zviedrijas TV palīdzēja LTV nodrošināt Eirovīzijas raidīšanu, un, mainoties konkursa vadībai, Zviedrijas TV daudzkameru režisors Mariuss Bratens uzņēmās radošā producenta pienākumus. "Nevienu latviešu pusē nevaru vainot," saka Eirovīzijas uzraudzības padomes priekšsēdis Ojārs Rubenis. Viņš skaidro - sākotnēji ne EBU, ne Zviedrijas TV nav minējusi konkrētu summu. Grava stāsta - LTV kaulējusies ar zviedriem par līguma summu līdz pat tā parakstīšanai marta beigās. Atbalstu sarunās ar zviedriem neguvusi arī no EBU, kas izvirzījusi ultimātu - vai nu 24 stundu laikā jānoslēdz līgums ar zviedriem par prasīto summu, vai arī Eirovīziju pārceļ uz Stokholmu. Grava izšķīries par pirmo variantu: LTV Zviedrijas TV pārskaitījusi ap 576 000 latu un piekritusi, ka EBU kā Latvijas daļu pārskaita vēl aptuveni pusmiljonu. "Tik īsā laikā rīcību nespēju saskaņot ar valdību, tādēļ visu atbildību uzņēmos pats," stāsta Grava. Finanšu ministrijas (FM) preses sekretāre Baiba Melnace saka - finanšu ministrs Valdis Dombrovskis no Eirovīzijas rīkotājiem saņēmis tikai neoficiālu informāciju, tādēļ viedokli izteiks pēc tam, kad būs redzējis oficiālās summas un skaidrojumu, kāpēc Latvija nesaņems gaidīto naudu. Grava pretēji FM uzskata - nauda nepienākas valstij, bet LTV, jo valsts LTV naudu Eirovīzijai atvēlēja, nevis aizdeva. Rubenis stāsta, ka Latvijai bija jārēķinās ar zviedru noteikumiem. "Kad kļuva zināms, ka viņi izvirza augstākas prasības, mēs vairs nevarējām izsludināt jaunu konkursu, lai meklētu citu partneri. Tas arī nebūtu lietderīgi, jo zviedri Eirovīzijā jau bija iesituši roku." Avīze norāda, ka LTV Zviedriju par partneri izvēlējās pieredzes dēļ, jo zviedri paši rīkojuši Eirovīziju un pērn palīdzēja arī igauņiem. Rubenis teic: "Ne ar vienu raksta galu neesam garantējuši, cik naudas no EBU ienāks." pusotra miljona latu LTV aplēsusi pati, aprēķinot EBU dalībvalstu iemaksas. Pērn Eirovīzijas rīkotāji igauņi no EBU saņemto summu LTV neesot atklājuši, un arī pirmdien Igaunijas TV preses sekretārs Tomass Luhats atbildējis - summa ir konfidenciāla. Grava zinājis stāstīt, ka igauņi no EBU neesot saņēmuši ne santīma, jo visu Igaunijas TV paredzēto naudu EBU pārskaitījusi Zviedrijas TV. Šīs ziņas ne EBU, ne Igaunijas TV neesot apstiprinājusi. Rundāles pilij - Eiropas balva Diena 05/23/03 "Mūsu pils un mūsu lielais darbs ir pamanīts Eiropā, un mēs pierādām, ka eksistējam," ceturtdien Dienai sacīja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis pirms svinīgā pasākuma Rundāles pilī, kas bija veltīts šomēnes saņemtajai Eiropas Savienības un Eiropas mantojuma federācijas Europa Nostra balvai par pašaizliedzīgu un aktīvu Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu. Europa Nostra ir lielākā Eiropas organizācija, kas rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, kā arī veicina augstu arhitektūras un pilsētplānošanas kvalitātes standartu uzturēšanu. Tajā, ka Rundāles pils ir kļuvusi par greznāko Latvijas pili, vislielākie nopelni ir tieši pils direktoram. "Ņemot vērā, ka muzejs ir bijis mans uzdevums un lielā mērā dzīves saturs, šāda balva ir ārkārtīgi būtiska un arī vainagojums tam, kas ir izdarīts," savu gandarījumu neslēpj I.Lancmanis, kurš pilī pirmo reizi kāju spēris pirms 39 gadiem. Rundāles pils celta XVIII gadsimta 30.gados. Vēl pirms 30 gadiem pils bijusi pilnīgi tukša. Padomju gados hercoga Ernsta Johana Bīrona guļamistaba izmantota kā graudu noliktava un ēdamistabā ierīkota Rundāles pamatskolas vingrošanas zāle ar basketbola groziem. Tāpēc likumsakarīgi, ka bērni krietni papostījuši vēl saglabājušās vēsturiskā mantojuma paliekas. Joprojām restaurācija nepieciešama atsevišķām telpām. Viena no prioritātēm esot rietumu korpusa atjaunošana, lai tajā ierīkotu pastāvīgu dekoratīvi lietišķās mākslas ekspozīciju. Pils direktors apgalvo, ka šī balva ir vienīgā bijušās Padomju Savienības teritorijā. Savos tālākajos mērķos I.Lancmanis arī nav pieticīgs: "Es gribētu panākt, lai Rundāles pils būtu ierakstīta Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tas ir nākamais uzdevums. Es uzskatu, ka mūsu pils ir tā vērta." Ievas ir noziedējušas un laiks ir kļuvis siltāks. Taču gandrīz katru otro dienu līst lietus un tas vairs nemaz nav pavasarīgais lietutiņš, tas jau ir pamatīgs gāziens kopā ar pērkona negaisu. Bet negaiss ātri pāriet un tad atkal ir saulains un silts. . . Un daba! Tā vēlaizvien katru dienu mūs iepriecina ar ko jaunu – beidzot ir uzziedējuši cēlie kastaņ- koki, skaistie un smaržīgie ceriņkrūmi ir vienos ziedos un arī ābeles un ķirši jau zied pilnā sparā. . . Dažas naktis tiek solīta salna, taču cerēsim, ka tā nekaitēs zie- došajiem kokiem. Anda