K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 301: 2003. g. 5. - 21. jūnijs Trešdien, 25. jūnijā Starptautiskā arbitrāžas tiesa: Latvijai jāmaksā 'Latvijas gāzei' 6,9 miljoni LETA 06/25/03 Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa, izskatot AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru vārdā iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti, nolēmusi, ka Latvijas valstij gāzes kompānijai kā kompensācija ir jāatmaksā zaudējumi 6,9 miljonu latu apmērā. Par starptautiskās arbitrāžas spriedumu šodien Ministru kabineta locekļus informēja tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Kā atzina ministrs, arbitrāžas tiesas spriedums Latvijai ir bijis "daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs". Starptautiskā šķīrējtiesa ir atzinusi, ka Latvijas valstij bija tiesības regulēt gāzes cenas ne tikai mājsaimniecībām, bet arī juridiskām personām. Tomēr tiesa noteikusi, ka, veicot gāzes cenu regulēšanu, Latvijas valsts ir radījusi zaudējumus LG. Tiesa gan nav uzdevusi Latvijas valstij atmaksāt visu LG aprēķināto zaudējumu summu, bet aptuveni divas trešdaļas no prasītās summas. Aksenoks norādīja, ka Latvijas valsts trīs mēnešu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību, tomēr spriedumu nevar pārsūdzēt pēc būtības. Ministrs atzina, ka starptautiskās šķīrējtiesas spriedums ir ļoti garš, tāpēc tas vēl būs rūpīgi jāanalizē, lai apzinātu iespējas šo spriedumu apelācijas kārtībā apstrīdēt. Premjers Einars Repše atbildīgajam ministram lūdza komentēt, cik lielas Latvijas valstij būtu iespējas panākt labvēlīgu spriedumu, apelācijas kārtībā apstrīdot tiesas lēmumu. Šobrīd tieslietu ministrs atbildi nevarēja sniegt. Repše arī vēlējās uzzināt, cik pamatota bija LG prasība un kādi nosacījumi ir iekļauti uzņēmuma akcionāru līgumā. Aksenoks paskaidroja, ka līgums noteica: valstij ir jākompensē LG zaudējumi gadījumā, ja noteiktie tarifi nodara zaudējumus uzņēmumam vai liedz gūt "saprātīgu peļņu". Arbitrāžas procesa kontekstā tiek runāts par liegto LG iespēju gūt "saprātīgu peļņu", skaidroja Aksenoks. Ministrs nevarēja komentēt, cik pamatots ir minētais spriedums, jo tas balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem. Tos Latvijas speciālisti jau sākuši analizēt. Valdības sēdes laikā satiksmes ministrs Roberts Zīle aicināja Ministru kabinetu izvērtēt iespējas liberalizēt gāzes tirgu Latvijā, pieļaujot jaunu gāzes piegādātāju ienākšanu Latvijas tirgū, kā arī ļaujot jaunajiem tirgus dalībniekiem izmantot izveidoto gāzes infrastruktūru. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards piebilda, ka Ekonomikas ministrijā jau tiek strādāts pie gāzes tirgus liberalizācijas projekta. Tuvākajā laikā šis jautājums tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Savukārt iekšlietu ministrs Māris Gulbis vēlējās uzzināt tieslietu ministra viedokli par Latvijas puses advokātu veikumu, jo iepriekš par tiesas procesa iznākumu tika saņemtas pozitīvas prognozes. Aksenoks sacīja, ka par šo jautājumu viņam esot savs viedoklis, kas pagaidām publiski netiks atklāts. Rezumējot saņemto informāciju, Repše atzina, ka budžeta izdevumos ir jāparedz vēl 7 miljoni latu arbitrāžas sprieduma izpildei. "Tas ir īpaši "patīkami", bet, kā nu ir, tā ir," sacīja premjers. Ministru prezidents arī pauda vēlmi iespējami ātri saņemt Latvijas puses speciālistu izvērtējumu par starptautiskās arbitrāžas sprieduma būtību. LG preses sekretārs Vinsents Makaris aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums noteikti paudīs savu viedokli par spriedumu, taču patlaban no komandējuma vēl neesot atgriezies LG valdes loceklis, kurš atbildot par šo jautājumu. Šī ir otrā starptautiskās arbitrāžas prāva, ko Latvijas valsts zaudē. Zviedru kompānija "Swembalt AB" tā saucamajā zviedru kuģa lietā uzvarēja starptautiskās arbitrāžas procesu pret Latvijas valsti. Šī lieta Latvijai varētu izmaksāt aptuveni 2,2 miljonus latu. Pret Latvijas valsti starptautiskās arbitrāžas procesus ir sācis SIA "Lattelekom" akcionārs konsorcijs "Tilts Communications", vainojot valsti "Lattelekom" monopoltermiņa samazināšanā, kā arī energokompānijas SIA "Windau" īpašnieks - Zviedrijas firma "Nykomb Synergetics Technology AB" (NST). NST vaino valsti dubultā tarifa nepiemērošanā Bauskas koģenerācijas stacijai. Kā ziņots, starptautiskās šķīrējtiesas procesā, ko savu akcionāru vārdā sāka LG, no Latvijas valsts tika pieprasīta zaudējumu atlīdzība aptuveni 5 miljonu latu apmērā, kā arī tiesvedības izmaksu segšana. Prasītā summa aprēķināta kā zaudējumi, kas radušies, LG nespējot daļēji palielināt tarifus rūpnieciskajiem un komerciālajiem patērētājiem. LG prasība pamatota ar to, ka kopš 2000.gada pieaugošās dabas gāzes tirgus cenas ir ievērojami palielinājušas uzņēmuma izmaksas saistībā ar gāzes iegādi patērētājiem Latvijā, bet, tā kā valsts joprojām regulē visas gāzes cenas, LG nav spējusi kompensēt šo izmaksu pieaugumu ar atbilstošu tarifu pieaugumu. LG apgalvo, ka izmaksu pieaugumu būtu izdevies segt, ja valsts neregulētu tarifus rūpnieciskajiem un komerciālajiem patērētājiem. LG pamatprasība pret valsti ir apgalvojums, ka saskaņā ar akcionāru līgumiem valstij ir tiesības regulēt tikai vietējās galīgās cenas un tarifus patērētājiem. Taču tas neattiecoties uz rūpniecības un komerciālajiem patērētājiem. Savukārt Latvijas valsts pauda viedokli, ka saskaņā ar akcionāru līgumiem un Latvijas likumdošanu tai joprojām ir tiesības regulēt visas gāzes cenas patērētājiem Latvijā. Bērnu amati Lembergam ļaujot kontrolēt Ventspils uzņēmumus Diena 06/25/03 Kamēr Ventspils mēram Aivaram Lembergam oficiāli pieder vien neliels skaits akciju dažās tranzīta galvaspilsētas sabiedrībās un viņš nenoguris noliedz, ka būtu to patiesais īpašnieks, viņa bērni Līga un Anrijs ieņem amatus nozīmīgākajos Ventspils uzņēmumos. Izskaidrojumam, ka uzņēmējsabiedrību vadības uzticību jaunie cilvēki ieguvuši ar labu izglītību un gaišu galvu, blakus dzīvo arī minējumi par A.Lemberga ietekmi, kuru viņš, pats klāt nebūdams, var īstenot caur abām atvasēm. Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft interneta datu bāzē pieejamās ziņas, Anrijs un Līga Lembergi ieņem amatus a/s Ventbunkers un VB Holdings padomē, turklāt Anrijs ir arī a/s Kālija parks padomē un vada SIA Ala 2002, kurā vienīgais īpašnieks ir viņa tēvs. Šajos uzņēmumos Anrijs (1975) un Līga (1976) Lembergi ir vieni no gados jaunākajām amatpersonām. Jāpiebilst, ka šogad maija beigās Anrijs Lembergs kļuvis par vienu no a/s Latvijas kuģniecība audita komisijas locekļiem. Kā zināms, Latvijas kuģniecību kontrolē uzņēmums Ventspils nafta (VN) ar 49,9% akciju, bet VN lielākais īpašnieks ir a/s Latvijas naftas tranzīts, kura kontrolpakete pieder Ventbunkeram. Šīs firmas lielākais akcionārs ir Nīderlandē reģistrētā firma Yelverton Investments B.V., kuras faktiskie īpašnieki nav zināmi. Lai gan Anrijs un Līga uzņēmumu amatpersonu krēslos iesēdušies pēdējo gadu laikā, viņu ienākumi varētu būt visai solīdi. Kā Diena jau vēstīja, VB Holdings padomes locekļiem, to skaitā arī A.Lemberga bērniem, tika noteikta alga 10 000 latu apjomā. Pērn jūnijā Anrijam un Līgai darba algā pārskaitīti 47 556 lati katram, kamēr firmas prezidents Dzintars Kašs saņēmis 136 latus. VB Holdings uzdevumā Anrijs Lembergs sešas reizes devies komandējumos ārpus Latvijas - lielākoties uz Cīrihi, kā arī Gērnsi un Londonu. Jāatgādina, ka šajās pasaules vietās apmetušās ārzonas kompānijas, kas ir aktīvas vairākos Ventspils uzņēmumos. Ar Ventspils biznesa aprindām saistīti cilvēki Dienai neoficiāli izteikuši pieņēmumus, ka Anrija un Līgas atrašanās uzņēmumu vadībā ļauj A.Lembergam vairāk kontrolēt tur notiekošo, viņam klāt neesot. Lai noskaidrotu abu jauno cilvēku ceļu uz amatiem uzņēmumu padomēs, Diena piektdien centās ar viņiem sazināties, taču nesekmīgi. Zvanot uz Ventbunkera kontakttālruni, reportieris saņēma ieteikumu vērsties uzņēmuma birojā, kam, kā izrādījās, ir viens tālruņa numurs ar VB Holdings. Tur laikrakstam tika ieteikts zvanīt uz nākamo tālruni, līdz kāda sieviete vada otrā galā paskaidroja, ka abi padomes locekļi piektdien noteikti nebūšot sazvanāmi, bet mobilo telefonu numurus viņa nedrīkstot dot. Turklāt labāk būšot, ja jautājumus Diena iesniegtu rakstveidā. Arī Anrija Lemberga bijušajā darbavietā auditorsabiedrībā Deloitte& Touche piektdien nemācēja teikt, kur kādreizējais darbinieks meklējams, piebilstot, ka A.Lembergs pie auditoriem nestrādājot jau labu laiku. Preses konferencē jūnija sākumā uz Dienas jautājumu, kurš viņa bērnus ieteicis Ventbunkera padomē, Ventspils mērs atbildēja ar pretjautājumu: “A ko jūs teiktu, ja mani bērni, pieņemsim, kļūtu par ministru? (..) Tas būtu šausmīgi - tātad Lembergs ir sagrābis valdību!” Ventspils mērs teicās neatminamies, kurš īsti Līgu un Anriju rekomendējis darbam Ventbunkerā. “Es, pirmkārt, precīzi neatceros, es nefiksēju, ko es kurā brīdī ieteicu vai neieteicu,” paziņoja A.Lembergs. Cik viņam palicis prātā, bērnus ieteicis kāds kolēģis, taču viņa vārdu Ventspils mērs neatklāja. Viņš vienīgi piebilda, ka abas atvases guvušas labu izglītību. Tas, kas Anrijs un Līga ir A.Lemberga bērni, nenozīmējot, ka viņi “ir vai nu nepieskaitāmi vai kaut kāda ļoti slikta parādība”. Jāpiebilst, ka Ventspils mērs ir viens no Ventbunkera akcionāriem. Cik izdevies noskaidrot Dienai, Anrijs ar Līgu mācījušies Ventspils 1.vidusskolā (tagad - 1.ģimnāzijā). Apliecinot, ka Anrijs un Līga bijuši jauki un atsaucīgi cilvēki, viņu bijušie klasesbiedri tomēr vēlas palikt anonīmi, tāpēc viņu vārdi mainīti. “Viņa vienmēr bija pretimnākoša, nebija problēmu kontaktēties,” stāstīja Antra. Latvijas Universitātē Līga sākusi mācīties bibliotēku zinības, taču studijas neesot pabeigusi. Tad uz kādu brīdi Līga izbraukusi no valsts, šķiet, ka uz Vāciju, bet pēc atgriešanās aizgājusi studēt uz LU Juridisko fakultāti. Antra nemācēja teikt, cik tā bijusi pašas Līgas izvēle. Kāds cits paziņa piebilda, ka Līga neesot gribējusi braukt mācīties uz Šveici, kā to vēlējies tēvs, tāpēc juridisko izglītību guvusi tepat Latvijā, savukārt Anrijs zinības guvis Londonā. Tija teica, ka Līga esot iejūtīga: “Kā klasesbiedrene viņa bija ļoti korekta un ļoti diplomātiska. Nekad neuzsvēra, ka viņas tēvs ir valstī pazīstams cilvēks, pat otrādi - Līgai, šķiet, nepatika, ja kāds atgādināja vai uzsvēra viņu radniecību.” Arī Rasma stāstīja, ka Līga nekad nav uzsvērusi, ka viņas tēvs ir sabiedrībā zināms cilvēks. Iepriekš minētais paziņa piekrita, ka Līga ir atsaucīga un kā cilvēks ļoti sakarīga, savukārt Anrijam vairāk patīkot “zīmēties”. Kā atcerējās paziņa, kādā Rīgas klubā, kurā apgrozās publika ar alternatīvu domāšanas veidu, bet ne īpaši biezu maku, Anrijs neesot atturējies pasūtīt gadus piecdesmit vecu konjaku. Rīga gaida lielo svētku viesus NRA 06/25/03 Dziesmu svētku lielās estrādes sakopšanas darbi ir gandrīz paveikti, un, kā apstiprina remontdarbu uzņēmuma direktors Gatis Gailums, tos pabeigs līgumā paredzētajā laikā - līdz 27. jūnijam. Lai gan Rīgas domes Finanšu komiteja atbalstīja 40 000 latu piešķiršanu nepieciešamajiem darbiem lielajā estrādē, līdz 16. jūnijam minētā summa vēl nebija pārskaitīta. G. Gailums cer uz Rīgas domes godaprātu un ir pārliecināts, ka uzņēmums saņems paredzēto summu. Kopējais dziesmu svētku budžets ir 2 650 000 latu. Divus miljonus ir piešķīrusi valsts. Daļa piešķirto līdzekļu nonāks valsts aģentūras Tautas mākslas centrs rīcībā, kas no piešķirtā finansējuma izmaksās atalgojumus dziesmu svētku darba grupu personām, kā arī finansē katra atsevišķā pasākuma norisi, ieskaitot skatuvju ierīkošanu, apgaismojumus, rācijas un citu. Otra daļa - 497 308 lati - no piešķirtā valsts finansējuma tiek pārskaitīta pašvaldībām, kas par šiem līdzekļiem sedz dalībnieku ēdināšanu un uzturēšanos Rīgā dziesmu svētku laikā. Kā informēja dziesmu svētku darba grupas finanšu un juridisko jautājumu koordinatore Diāna Čivle, pašlaik 53 Rīgas skolas ir kaujas gatavībā uzņemt dalībniekus. Katras pašvaldības brīva izvēle ir uzņēmumi un konkrēto skolu ēdnīcas, kas nodrošinās dalībnieku ēdināšanu. Nav liegts piemaksāt pie valsts dotajiem divarpus latiem ēdināšanai, piemēram, vēl pa latam, kā to izdarījis Cēsu rajons. Pašvaldību ziņā ir arī nodrošināt autobusus dalībnieku nokļūšanai uz Rīgu. Pārvietoties galvaspilsētā svētku laikā dalībnieki var ar autobusiem, ar kuriem viņi ieradušies Rīgā; otrs veids - katram dalībniekam ir iespēja iegādāties sabiedriskā transporta kartīti, kas maksā vienu latu un der jebkuram sabiedriskajam transportam svētku laikā. Aktuāls jautājums ir arī tērpi. D. Čivle informēja, ka Rīgas pilsētas dome piešķīrusi katram Rīgas pilsētas dalībniekam desmit latus, kas paredzēti tērpu atjaunošanai, tīrīšanai, labošanai, papildināšanai. “Citu rajonu un pilsētu pašvaldības apzinās pretimnākšanu no valsts, piešķirot naudu ēdināšanai, kas citādi būtu jāsedz pašai pašvaldībai. Līdz ar to pašvaldības sākotnēji ēdināšanai plānoto naudu atvēl dalībnieku tērpiem vai citām kultūras vajadzībām,” skaidro D. Čivle. Lielajiem latviešu svētkiem gatavojas arī Cēsu arodvidusskolas jauniešu deju kolektīva Brukstaliena, Straupes vidējās paaudzes deju kolektīva Straupe un Stalbes pagasta jauniešu deju kolektīva Ikte vadītāja Ilona Klince. Trīs deju kolektīvu vadītāja atzīst, ka viņai ir lieliska izdevība salīdzināt ne tikai pašvaldību attieksmi pret dziesmu svētkiem un to dalībniekiem. “Piemēram, Cēsu arodvidusskolā, par spīti noplukušajām kopmītnēm, kas liecina par naudas grūtībām, direktora vietniece ārpusklases darbā ir panākusi, ka dziesmu svētku dalībnieki uz svētkiem dosies ar labiem autobusiem. Pat plēves mētelīši lietus gadījumiem ir sarūpēti. Taču Stalbes pagastā, kas ir pietiekami pārticis, lai varētu atbalstīt jauniešu deju kolektīvu, deputāti būtu ar mieru visus līdzekļus piešķirt sportam. Ir ļoti nepatīkami, ka dejotājiem tas jādzird,” amatpersonu uzskatus salīdzina Ilona Klince. Viņa stāsta, ka arī no Stalbes piecus kilometrus attālajā Straupē vidējās paaudzes deju kolektīva dalībniekiem nav jābēdā par atbalstu - visi dalībnieki tikuši pie jauniem tērpiem, nemaz nerunājot par autobusu. Deju kolektīvu vadītāja gan atzīst, ka nevienam no viņas dejotājiem nav jāsatraucas par tērpiem. “Visi ir apģērbti. Jāpiebilst gan, ka pati esmu daiļamata meistare, līdz ar to pusei esmu palīdzējusi. Jāņem vērā, ka tērpiem jābūt etnogrāfiski un vēsturiski pareiziem.” Liepājnieku dzintara krelles pretendē uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā NRA 06/25/03 Liepājā top garākās dzintara krelles un lielākais dzintara pulkstenis Latvijā. Liepājnieki saziedojuši ievērojamu daudzumu dzintara - kreļļu garums jau sasniedzis 65 metrus, kas pretendē uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā. Ligita Reimane, Liepājas amatnieku biedrības vadītāja, Neatkarīgajai pastāstīja, ka vispirms bijusi ideja par garāko dzintara kreļļu izgatavošanu. Pilsētnieki bijuši atsaucīgi - savākti vairāk nekā septiņi spaiņi dzintara. Maija beigās no lielākajiem gabaliņiem dzintara apstrādes meistari sāka vērt garākās dzintara krelles.Pagaidām savērtas krelles, kuru garums sasniedz 65 metrus, un tās, kā dziju uz tītavām izliktas, ikviens var aplūkot Amatnieku mājā Bāriņu ielā. Amatnieku gadatirgus un mūzikas festivāla Liepājas dzintars laikā kreļļu vēršana turpināsies. Tiek domāts, ka izdosies savērt vairāk nekā 80 metru garas krelles. Krelles plānots demonstrēt dziesmu svētku laikā, taču tas esot riskants pasākums: “Krelles ir grūti transportējamas, jo tās var pārtrūkt. Praktiski šo ieceri realizēt ir problemātiski.” No sīkākajiem graudiņiem taps lielākais dzintara pulkstenis Latvijā. Tiek izvērtēta pulkstenim piemērotākā vieta. Pēc projekta koordinatores Antras Brūnas teiktā - pulkstenim jāatrodas pieejamā vietā, tāpēc to uzstādīs ostas promenādē. Līvu laukumā beidzot ir tualete NRA 06/25/03 Rīgā, Līvu laukumā, piektdien beidzot tika atklāta moderni aprīkota sabiedriskā tualete, kas tika atvesta no Zviedrijas. Visu svētku garumā jaunā tualete būs pieejama bez maksas ikvienam apmeklētājam, savukārt vēlāk no deviņiem nodalījumiem tikai divi, kas aprīkoti ar pisuāriem, kā arī viens, kas paredzēts cilvēkiem ar kustības traucējumiem, būs par velti, bet pārējie seši būs pieejami par maksu 10 santīmu. Jaunā tualete atrodas Līvu laukumā, līdzās mūrim, kur ielu mākslinieki tirgo savus darbus, savukārt otras tualetes atrašanās vieta tiek precizēta, un tā tiks uzstādīta tuvākajā laikā. Paula ziņģu festivālu apmeklējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku NRA 06/25/03 Raimonda Paula ziņģu festivālu Aizkrauklē, Kalnaziedos, šogad apmeklējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, informēja viens no pasākuma rīkotājiem Aigars Krēsla. Savukārt pasākuma patrons maestro Pauls pauda, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, festivāla apmeklētāju skaits bija vismaz 20 000: “Tādu cilvēku pieplūdumu es sen nebiju redzējis.” R. Pauls izteica gandarījumu par festivāla norisi “ļoti skaistā vietā Daugavas krastā”. Viņš arī uzsvēra, ka koncertā piedalījušies labi mākslinieki, ar kuriem bijis viegli strādāt. Savukārt A. Krēsla pauda prieku par labajiem laika apstākļiem un pateicās vietējo institūciju pārstāvjiem. “Aizkraukles cilvēki bija ļoti rūpējušies, lai viss notiktu,” viņš sacīja. Līgo svētkos Aizkrauklē dziedāja Ance Krauze, Normunds Rutulis, Marija Naumova, grupas Labvēlīgais tips un Credo, kā arī citi mākslinieki. Paula ziņģu festivāli tiek rīkoti jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, tie katru gadu notiek citā pilsētā. Nekādi ar ziņģu festivālu saistīti incidenti Jāņu naktī nav notikuši. Pavisam aizvadītajā diennaktī reģistrēti desmit notikumi, taču nekas ārkārtējs nav noticis, ziņo BNS. Autovadītāji Jāņos bijuši prātīgi Diena 06/25/03 Šāgada Līgosvētki varētu izrādīties pirmie pēdējos gados, kas uz Latvijas ceļiem nav prasījuši cilvēku dzīvību - ne pirmdien, ne līdz otrdienas pievakarei ceļu satiksmes negadījumos bojā nebija gājis neviens cilvēks. Mierīgi svētki aizritējuši arī operatīvo dienestu darbiniekiem - darba neesot bijis vairāk kā ikdienā. Kā aģentūru LETA informējis Ceļu policijas pārvaldes galvenais inspektors Mārtiņš Vabulis, 23.jūnijā - Līgovakarā - policija aizturējusi 124 autovadītājus, kas pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, bet 232 no vairāk nekā 6000 pārbaudītajiem autovadītājiem alkohola daudzums organismā nepārsniedza pieļaujamo normu - 0,49 promiles. Pirmdien Latvijā notikuši 89 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 16 cilvēki. Septiņi no tiem izraisīti, autovadītājam esot reibumā. “Acīmredzot mainās sabiedrības apziņa - reidi un policisti vien jau cilvēkus nemaina,” Dienai sacīja iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL). Viņš gan piebilda, ka daudz noteikti devusi arī policijas klātbūtne ne tikai uz lielajiem ceļiem, bet arī laukos. “Pirmdien un otrdien ielās bija gandrīz visa ceļu policija,” viņš teica. Ja arī Jāņu dienā nopietnu negadījumu nebūs bijis, tikšot apsvērta iespēja izmaksāt prēmijas vismaz tiem likumsargiem, kas piedalījušies speciālajos reidos. Nopietnākā avārija notikusi Jēkabpils rajonā - tur pirmdienas rītā kāds 32 gadus vecs vīrietis guvis smagas mugurkaula traumas. Kā Dienai pastāstīja Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns, policijai neesot ziņu, ka viņš bijis alkohola reibumā. Jāņu dienas rītā Rīgas rajonā, no ceļa nobraucot vieglajam auto, cietuši četri cilvēki - visu organismā konstatēta vairāk nekā viena promile alkohola, pastāstīja K.Leiškalns. Otrdien vakarpusē Latvijā bija reģistrētas vēl 25 avārijas, taču arī tajās bojāgājušo nebija. Kā zināms, agrāk vasaras saulgrieži allaž prasījuši cilvēku upurus - pērn trijās brīvdienās bojā gāja četri cilvēki, 2001.gadā - viens, bet vēl gadu iepriekš trijās svētku dienās - 26. Arī šogad, policijai pirms Jāņiem rīkojot vairākus reidus, pieķerti simtiem autovadītāju, kas pie stūres bija sēdušies reibumā. Arī Jāņu naktī, rīkojot īpašus reidus, policisti aizturējuši vairākus šoferus - kā pastāstīja K.Leiškalns, Jēkabpilī un Aizkrauklē, kur Līgovakaru pavadīja arī M.Gulbis, tādu bijis 11. Bez īpašiem starpgadījumiem svētku dienas pagājušas operatīvo dienestu darbiniekiem - kā Dienai pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dežurants Jurijs Siņicins, izsaukumu neesot bijis vairāk kā parasti - vairāk deguši vienīgi šķūnīši un dārza mājiņas, un cilvēku upurus prasījis vienīgi ugunsgrēks Bauskas rajonā. Jēkabpils rajonā, apgāžoties laivai, divi cilvēki noslīkuši. Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics pavēstīja, ka centra speciālisti devušies uz 17 izsaukumiem, bet par dienas normu uzskatāmi 15-20. “Absolūta standarta diena,” viņš īsi raksturoja Līgovakaru, gan piebilstot, ka daļa cietušo - galvenokārt dažādus apdegumus guvušie - speciālistu palīdzību meklēs tikai pēcsvētku dienās. Bez starpgadījumiem svētki pagājuši arī slimnīcas Gaiļezers mikroķirurgiem - kā Dienai pastāstīja dežurējošā ārste Laura Logina, ārstiem divas ne pārāk smagas operācijas nācies veikt tikai 23.jūnijā, bet nākamā diena bijusi pavisam mierīga. Sestdien, 21. jūnijā Notvert lidojumā un paturēt NRA 06/21/03 Jāņi ir tas mirklis gada gājumā, kad ikviens gatavs ļauties rituālam, kas nācis no senču saviļņojuma. Tikai ne visiem izdodas svētkus nosvinēt tā, kā alcis, tādēļ Jāņi mēdz kļūt par dvēselē dziļi gaidītiem, bet realitātē nepiepildītiem. Kas jums ļauj atrast Jāņu sajūtu, kur to rodat - jautājam uzņēmīgiem ļaudīm, kuri sabraukuši Rīgā uz Zāļu tirgu. Zāļu tirgus, šī senā tradīcija, sanes galvaspilsētā skaistumu un zaļumu no visiem novadiem. Ja piever acis uz komercnoti, tad Jāņu sajūtas var atrast arī šajā naudas un mantu attiecību pasākumā. Draiski uzpīts smilgu vainadziņš plīvo vējā. Lietus uzpilina kļavlapu cepurei, kura tapināta četras stundas, liekot katru lapiņu rūpīgi un cieši nākamajai klāt. Smejošas acis ik pa brīdim aizsedz paparžu un margrietiņu juceklis. Ducīga vīra balss uzjautā Brenguļu alus pārdevējam: cik ta' šitam grādu? Ar madarām pilns sarkans plastmasas spainis - fui, nu galīgi neiederīgs akcents jāņošanas sakarā, bet tu pieliecies un sareibsti kā Latgales pļavā. Nav būtiski, kur un kā tu satver Jāņu sajūtas, galvenais ir uzdrošināties tās paturēt. *** Visi dara tā! Jāņu sajūtu iegūšanas tops ? Jāplūc puķes un jāpin vainagi ? Jābrauc uz laukiem ? Jācep gaļa un noteikti jāēd siers, pat ja negaršo ? Jāiedzer alus, var nedaudz ? Jākurina ugunskurs ? Jābūt kopā ar savējiem ? Visam jāsmaržo (vieni teica, ka pēc pīrāgiem, citi, ka pēc madarām) ? Nekas nav jādara, sajūtas pašas atnāks Ziņģi rotās ainava un Daugava NRA 06/21/03 Pirmo reizi visā Ziņģes pastāvēšanas vēsturē pasākums notiks tik latviskā un skaistā vietā, kad pilskalni, Daugava un tas, kas piederas Jāņu nakts burvībai un tiek apdziedāts dainās, nav jārada mākslīgi, bet tas viss ir turpat acu priekšā kā uz delnas, - gaidāmo Saulgriežu nakts notikumu Aizkrauklē Neatkarīgajai raksturoja pasākuma galvenais, ilggadējais mākslinieks Juris Gals. Galvenā dekorācija ir pati ainava. Tiesa, paugurainā vieta sarežģī sagatavošanos pasākumam, bet šīs pūles ir tā vērtas. Skatuves noformējumam nav nepieciešamas gandrīz nekādas dekorācijas, jo atsegto fonu veidos pati Daugava ar plostos aizdegtu ugunskuru atspīdumiem ūdenī. Skatuves noformējumam tiks izmantoti vienīgi 22. jūnija rītā Aizkraukles pagasta pļavās Aizkraukles kultūras nama darbinieku plūkti un darināti jāņuzāļu pušķi un ozolu vītnes ap 300 metru kopgarumā. Organizatori cer, ka ainavu netraucēs skatuves jumts, ko laika apstākļu dēļ nāksies būvēt. Savukārt līgotāji jeb Ziņģes viesi varēs pulcēties pie trim lielajiem ugunskuriem uzkalnos un Kalnaziedu pilskalnā, kur pirms daudziem gadsimtiem atradusies senču pils. J. Gals ir pārliecināts, ka Daugava, pilskalns un svētozola stumbra akcents šajā vidē vedinās uz dziļāku Jāņu gaisotnes jutoņu. Ieguvums šoreiz ir arī dabisko reljefa īpatnību izmantošana, kad skatītājiem nebūs jāmet acis uz divus metrus augsto skatuvi, lai notvertu dziedātājus, bet uzkalnā izvietotā publika ar skatuvi pie Daugavas veidos dabisku amfiteātri. R. Pauls, pirmo reizi atbraucis aplūkot Ziņģes vietu, sastindzis un apburts ilgi vērojis tās skaistumu, pēc kā iedvesmots meties gatavot Līgo naktij speciālu muzikālu pārsteigumu apdares. Ziņģes mākslinieks pateicas aizkraukliešiem, kuri norises vietu un pilsētu šim notikumam uzposuši godam. Kā Neatkarīgo informē Līgo nakts Aizkrauklē organizators, Jumpravas studijas direktors Aigars Krēsla, pasākuma laikā 300 līdz 500 metru attālumā no līgošanas vietas darbosies četras maksas autostāvvietas. Trijās - pie Aizkraukles arodvidusskolas, bijušā Purvciema veikala un Lāčplēša ielā iepretim veikalam Kukulītis - maksa par auto novietošanu noteikta viens lats, bet sporta biedrības Vārpa stadionā - divi lati. Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta laukumā tiks novietoti lūgto viesu spēkrati. Savukārt muzeja Kalna Ziedi dārzā tiek atvēlētas telšu vietas, kurās pirmie jāņabērni varēs sākt iekārtoties jau 23. jūnija rītā un palikt tur līdz pat nākamajai dienai. Maksa par telts vietu - viens lats. Tiesa, telšu vietas tiek rezervētas iepriekš, un 20. jūnijā bija aizrunātas jau vairāk nekā 20 no paredzētajām. A. Krēsla piebilda, ka koncertprogramma tiek gatavota ļoti rūpīgi, kur pirmo reizi dalībnieki ap pulksten 21 ieradīsies ar kuģi, kurus sagaidīs vietējie Aizkraukles dziedātāji un dejotāji. Turklāt jāņabērniem līgošanas vietā Kalnaziedos ieteicams ierasties laikus - jau ap pulksten 19, lai izvairītos no drūzmas un rindām, lai gan tie, kuri ieradīsies vēlāk, pasākuma norisi varēs vērot uz lieliem videoekrāniem. piektdien, 20. jūnijā Vīķe-Freiberga būs prezidente arī nākamos četrus gadus TVNET/BNS 06/20/03 Saeima piektdien ārkārtas sēdē aizklātā balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu uz otru termiņu amatā pārvēlēja līdzšinējo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Viņa bija vienīgā amatam oficiāli izvirzītā kandidāte. Prezidenta vēlēšanas sākās bez garām ievadrunām, pārsteigumiem un intrigām. Deputāti uzreiz pēc ārkārtas sēdes atklāšanas plkst. 9 iepazinās ar balsošanas kārtību un devās balsot. Plkst. 10.50 tika paziņoti rezultāti - par Vīķi-Freibergu nobalsoja 88, pret 6 deputāti. Prezidenta vēlēšanas Saeimas namā bija pulcējušas gandrīz visus Saeimas deputātus un valdības pārstāvjus. Klātienē vēlēšanas vēroja arī pati Vīķe-Freiberga. Uz plenārsēdi ieradušies arī Latvijas un ārvalstu mediju žurnālisti kuplā skaitā, kā arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki - Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Ojārs Kalniņš, uzņēmējs Sols Bukingolts, iepriekšējo sasaukumu deputāti, kā arī skandalozais izdevējs Aivars Garda kopā ar "savām meitenēm". Saeimā nebija premjers Einars Repše, jo viņš atrodas komandējumā Grieķijā. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien pēc atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā uzsvēra, ka par savu galveno uzdevumu viņa uzskata rūpes par tautas labklājību un Latvijas labo slavu starptautiskajā arēnā. Prezidente no Saeimas tribīnes pateicās par deputātu balsojumu, atbalstot viņas ievēlēšanu prezidentes amatā un solīja, ka turpmākajā darbā centīsies pildīt viņai dotos uzdevumus "ar sirdi un dvēseli, ar visiem saviem spēkiem." "Es to uzskatu par zīmi, ka mēs Latvijā spējam vienoties par tiem galvenajiem mērķiem un ideāliem, kādus mēs valstī vēlamies redzēt iemiesotus un, ka mēs spējam vienoties par to virzību, kādu mēs vēlētos savai valstij iegūt." Pēc prezidentes teiktā, ir "viens mērķis, par kuru mēs varam būt vienisprātis - nostiprināt demokrātiskās struktūras un to darbošanos Latvijā, rūpēties un gādāt par tautas labklājību un saimniecisko uzplaukumu un gādāt arī par Latvijas interesēm un tās labo slavu starptautiskajā arēnā." Pirmo reizi amatā Vīķe-Freiberga ievēlēta 1999.gada 17.jūnijā. Pirms četriem gadiem mazpazīstamā Latvijas institūta direktore par prezidenti kļuva negaidīti, jo tolaik valdošajām partijām tā arī neizdevās rast politisku atbalstu pašu izvirzītajiem kandidātiem un Vīķes-Freibergas kandidatūra atbalstu guva kā politiski neitrāls kompromiss. Oficiāli Vīķes-Freibergas pirmais pilnvaru termiņš prezidenta amatā beidzas 7.jūlijā. Paredzēts, ka zvērestu otrajam pilnvaru termiņam Vīķe-Freiberga dos 8.jūlijā, kad par godu šim notikumam Saeima sasauks ārkārtas sēdi. Vīķe-Freiberga dzimusi 1937.gada 1.decembrī Rīgā. Pamatizglītību ieguvusi latviešu skolā bēgļu nometnē Lībekā Vācijā un franču skolā Kasablankā Marokā. Studējusi Kanādas universitātē, Toronto universitātē saņemot bakalaura (1958) un maģistra (1960) grādu psiholoģijā, Makgila un Monreālas universitātē ieguvusi Phil. Dr. grādu (1965) eksperimentālajā psiholoģijā. Šajā laikā strādājusi arī par spāņu valodas tulkotāju un psiholoģi Toronto psihiatriskajā slimnīcā (1960-1961). No 1965. līdz 1998. gadam bijusi psiholoģijas profesore Monreālas universitātē (Universite de Montreal, studijas notiek franču valodā). Kopš 1998. gada 1.jūnija ir emeritētā profesore, bet no 1998.gada 19.oktobra - Latvijas institūta direktore. 2000. gada 10. maijā Vīķe-Freiberga kļuva par Toronto Viktorijas universitātes (Victoria University in the University of Toronto) goda doktori. 2000. gada 28. septembrī viņa saņēma Latvijas Universitātes goda doktores grādu. 2002.gada 29.aprīlī viņa saņēma Kauņas Vītauta Dižā universitātes goda doktores grādu. 2002.gada 14.jūnijā Vīķe-Freiberga ieguva Monreālas Makgila universitātes goda doktores grādu. Prezidente prot latviešu, franču, angļu, vācu un spāņu valodu. Vīķe-Freiberga ir precējusies ar Imantu Freibergu, informātikas profesoru Kvebekas universitātē Monreālā (UQAM), ar ko sadarbojas dainu pētniecībā. Dēls Kārlis dzīvo Latvijā, un meita Indra strādā Latvijas Attīstības aģentūrā. Saeima ar budžeta grozījumiem sadala vairāk nekā 32 miljonus latu LETA 06/20/03 Saeima pieņēma grozījumus šā gada valsts budžetā, kas paredz izdevumus palielināt par aptuveni 32,4 miljoniem latu. Par budžeta grozījumu pieņemšanu balsoja 65 deputāti, 20 bija pret, trīs atturējās, bet deviņi nebalsoja. Par budžeta grozījumu pieņemšanu balsoja valdošās koalīcijas deputāti, kā arī liela daļa Tautas saskaņas partijas parlamentāriešu. Atbilstoši jau valdībā nolemtajam ar Saeimas lēmumu lielākā daļa jeb 12,976 miljoni latu kā papildu finansējums tika atvēlēts veselības aprūpei. Kā iepriekš skaidroja veselības ministre Ingrīda Circene, papildu līdzekļu atvēlēšana, piemēram, ļaus ārstu algas palielināt vidēji par 50%. Pedagogu darba samaksas palielināšanai no šā gada septembra ar budžeta grozījumiem tiek piešķirti 3,5 miljoni latu. Opozīcijas politiskie spēki gan uzskata, ka šie papildu līdzekļi faktiski neļaus palielināt pedagogu algas, bet nodrošinās tikai pašreizējo atalgojuma līmeni. Pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma 1,082 miljoni latu atvēlēti valsts robežbūves pasākumu īstenošanai, bet 318 400 lati - Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecības realizācijai. Subsīdijām lauksaimniekiem ar budžeta grozījumiem piešķirti 4,38 miljoni latu, nevis 6,6 miljoni latu, kā to vēlējās Zaļo un zemnieku savienība. Lai gan partija vēlējās saņemt no premjera Einara Repšes solījumu par divu miljonu latu subsīdiju piešķiršanu gada beigās, premjers no konkrētiem solījumiem šajā jomā ir izvairījies. Zemkopības ministrijai vēl 1,5 miljoni latu atvēlēti programmai meža resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Kā mērķdotācijas pašvaldībām atvēlēti papildu 4,947 miljoni latu, bet 4,627 miljoni latu budžeta grozījumos kā papildu finansējums paredzēts Valsts autoceļu fondam. Šim mērķim novirzīts ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem pieaugums 3,8 miljonu latu apmērā un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumu pieaugums 0,8 miljonu latu apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirti 302 700 lati sporta federācijām, to skaitā 131 700 lati Latvijas Basketbola savienībai, lai nodrošinātu valsts izlases piedalīšanos Eiropas basketbola čempionātā un Pasaules basketbola čempionātā, kā arī 171 000 latu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu valsts izlases piedalīšanās izdevumus Pasaules hokeja čempionātā. IZM 75 000 latu piešķirti arī 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta izpilddirekcijas darbības nodrošināšanai, bet 600 000 latu - izglītības sistēmas informatizācijai. Finanšu ministrijai ar budžeta grozījumiem piešķirti 725 000 latu kā līdzekļi neparedzētiem izdevumiem. No šiem līdzekļiem 460 000 latu atbilstoši valdošās koalīcijas lēmumam tiks novirzīti mobilā muitas rentgena aparāta iegādei. Labklājības ministrijai piešķirti 813 000 latu, tajā skaitā 756 000 latu atvēlēti piemaksām pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam invalīdiem kopš bērnības. Valsts kontrolei ar budžeta grozījumiem piešķirti 180 000 latu Valsts kontroles ēkas K.Valdemāra ielā 26 remontam. Latvijas Televīzija papildus saņems 431 000 latu kā pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju par Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanā veiktajiem darījumiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālajā budžetā "Mājokļu aģentūra" palielināti izdevumi, lai realizētu šīs aģentūras galvenās funkcijas un īstenotu vienotu valsts politiku mājokļu jomā Latvijā. Saeima šodien noraidīja faktiski visus deputātu individuāli iesniegtos priekšlikumus budžeta grozījumiem, jo tos nebija atbalstījusi valdība un valdošās koalīcijas frakcijas. No kopumā aptuveni 30 šādiem deputātu individuāli iesniegtiem priekšlikumiem atbalstu guva tikai Andreja Nagļa (Latvijas Pirmā partija) priekšlikums piešķirt 12 000 latu Aglonas bazilikas kanalizācijas rekonstrukcijas projektam, finansējumu atvēlot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šo priekšlikumu no valdošās koalīcijas tautas kalpiem atbalstīja arī Nagļa partijas biedres Inese Šlesere, Jevgēņija Stalidzāne un Ingrīda Labucka, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāts Leopolds Ozoliņš. Diena atklājas kā VN kontrolpaketes tīkotāju sena sadarbības partnere NRA 06/20/03 Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi par ietekmīgu Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvju A. Laksas, V. Koziola, V. Dambiņa un viņu esošo un bijušo biznesa partneru finansiālo atkarību no krievu oligarhiem, kuri saistīti ar Krievijas prezidenta administrāciju. Analizējot informatīvo atbalstu, ko daži mediji snieguši LPP pārstāvju lobētajam Krievijas kapitālam (privatizējot Krājbanku un cenšoties iegūt Ventspils naftas (VN) kontrolpaketi), Neatkarīgā konstatēja, ka skaļākais no tiem - laikraksts Diena - ir sens LPP lielo sponsoru ekonomiskās sadarbības partneris. Neatkarīgā jau pirms vairākiem mēnešiem rakstīja, ka aiz kontroli pār Krājbanku ieguvušās ārzonas Macasyng Holding BV patiesībā slēpjas Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Aleksandrs Mamuts un viņa biznesa partneris Čukotkas gubernators Romāns Abramovičs. Par to liecināja gan Macasyng Holding BV ar A. Mamutam piederošo advokātu biroju ALM juridisko adresi sakrītošā ārzonas mītnes vieta, gan tas, ka Macasyng Holding BV direktors Renē Garēze caur dažādām ārzonām A. Mamuta un R. Abramoviča intereses pārstāv arī citos uzņēmumos, pār kuriem kontroli izdevies iegūt abiem minētajiem krievu oligarhiem. Pašlaik pie līdzīgiem secinājumiem nonākusi arī ārvalstu prese. Arī Ventspils ostas blokādi Krievijas valsts monopolkompānija Transņeftj sāka pēc tam, ka A. Mamutam bija izdevies panākt iepriekšējās Transņeftj vadības nomaiņu. Ar A. Mamuta svētību par Transņeftj vadītāju tika iecelts Semjons Vainštoks, kurš, neraugoties uz Krievijas naftas kompāniju zaudējumiem un protesta vēstulēm Krievijas valdībai, ziņu aģentūrai Reuters atklāti paziņoja, ka naftas tranzīta atjaunošana pa cauruļvadiem uz Latviju notiks vienīgi gadījumā, ja Latvijas valsts Krievijas kompānijām par velti atdos Ventspils naftas kontrolpaketi. Šāda Krievijas rīcība tika analizēta ne tikai pasaules presē, bet arī nosodīta Eiroparlamentā. Savukārt Mihailam Hodorovskim piederošā naftas kompānija Jukos pēc apvienošanās ar A. Mamutam un R. Abramovičam piederošo Sibņeftj nosūtīja Latvijas valdībai vēstuli ar lūgumu izdarīt spiedienu uz VN privātajiem akcionāriem, lai varētu atjaunot naftas tranzītu uz Ventspils ostu. Tiesa, vai nu jaunnodibinātās savienības ar A. Mamutu iespaidā, vai kādu sev vien zināmu iemeslu dēļ Jukos Latvijas valdībai adresētajā vēstulē norādītais naftas tranzīta apjoms, ko it kā kavējot VN privāto akcionāru neelastība, izrādījies tik nereāls, ka par to smējās pat Krievijas prese. A. Mamuta un R. Abramoviča kontrolētā Macasyng Holding BV intereses Latvijā sākotnēji pārstāvēja bijušie Lainbankas vadītāji un tiešie vai netiešie īpašnieki - A. Laksa, V. Dambiņš, V. Koziols, S. Rāzna, J. Savickis, G. Stūris u. c. Minētās personas kopā ar saviem biznesa kompanjoniem iegādājās Krājbankas akcijas un tās ieķīlāja Macasyng Holding BV, nodrošinot ar Krievijas prezidenta administrāciju saistītajam uzņēmumam kontroli pār gandrīz vienu trešdaļu Krājbankas akciju. LPP iekļūstot valdībā, Macasyng Holding BV kļuva par LPP ministru un PA aprūpes objektu. Nonāca pat tik tālu, ka - lai A. Mamuts un R. Abramovičs varētu iegūt Krājbankas akciju kontrolpaketi par izsoles sākumcenu - Saeimas deputāts A. Laksa PA amatpersonām teica, kā balsot akcionāru pilnsapulcē; tieslietu ministram nācās zvanīt tiesnesim, lai tas naktī mainītu tiesas lēmumu; A. Laksa un Privatizācijas aģentūras vadītājs nakts laikā steidza iemaksāt depozītu, lai tikai izsole notiktu... Laikraksts Diena šajās valsts amatpersonu darbībās neko sliktu nesaskatīja, taču saskatīja tajos, kas kritizēja vai mēģināja apturēt valstij neizdevīgās viena pretendenta izsoles norisi par sākumcenu. Līdztekus Transņeftj prasībām LPP kopā ar Dienu apšaubīja Ventspils naftas privatizāciju. Pēc prokuratūras atzinuma saņemšanas par Ventspils naftas privatizācijas likumību LPP ekonomikas ministrs paziņoja, ka jālauž starp valsti un privātajiem akcionāriem noslēgtais līgums, Diena publiskoja Jukos vēstuli. Izpētot Uzņēmumu reģistra datus un tiesu arhīvu, Neatkarīgajai izdevās konstatēt, ka Dienu ar LPP amatpersonām un finansētājiem vieno senas biznesa attiecības. Proti, Diena bija par maksātnespējīgu kļuvušās Lainbankas akcionāre. Lainbankas (padomes priekšsēdētājs A. Laksa, prezidents V. Dambiņš) problēmu pamatā bija bankas vadītāju un īpašnieku ar pašiem saistītām firmām izsniegtie sliktie kredīti. Tiesībsargājošajām struktūrām Lainbankā izdevās konstatēt arī dubulto grāmatvedību. No kriminālatbildības Lainbankas amatpersonām izdevās izvairīties nevis nozieguma sastāva trūkuma dēļ, bet parakstot vienošanos ar Ģenerālprokuratūru, ka Lainbankas darboņi piekrīt apsūdzībām dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, nepatiesu atskaišu sniegšanā un dokumentu viltošanā, bet Ģenerālprokuratūra minētās apsūdzības nenodod tiesai. Teorētiski tagadējie LPP finansisti ar savu noziedzīgo darbošanos bija nodarījuši zaudējumus godīgajiem akcionāriem, tātad, iespējams, arī Dienai. Tomēr Diena Lainbankas darboņu aizstāvībai nekautrējās veltīt pat trīs četrus rakstus numurā. Praktiski no kriminālatbildības kādreizējai Lainbankas, tagad LPP spicei palīdzēja izvairīties Krievijas Aizsardzības ministrija. Proti, lai norēķinātos ar noguldītājiem, Lainbanka izmantoja tās kontos esošo Krievijas Aizsardzības ministrijas naudu, kas bija paredzēta militāro pensionāru pensiju izmaksām. No Lainbankas vadītāju noziedzīgās darbības vienīgais cietušais bija Krievijas Aizsardzības ministrija, kurai banka palika parādā 5,5 miljonus ASV dolāru, taču Krievijas Aizsardzības ministrija ar iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs nevērsās. A. Mamutu un R. Abramoviču ar Krievijas Aizsardzības ministriju saista tas pats uzņēmums Macasyng Holding BV, kas pašlaik ar LPP un Dienas atbalstu ieguvis kontroli pār Krājbanku. Proti, Macasyng Holding BV un Krievijas Aizsardzības ministrijai pieder elitārais Krievijas Armijas centrālais sporta klubs (CSKA). Kā jau Neatkarīgā rakstīja, lai arī Lainbanka vēlāk it kā norēķinājās ar Krievijas Aizsardzības ministriju, tagad atklājies, ka faktiski noticis krāpniecisks darījums. Proti, lai dzēstu Lainbankas parādu, Krievijas Aizsardzības ministrijai it kā tika piegādātas zāles par 5,5 miljoniem ASV dolāru. Krievijas Kara prokuratūra konstatējusi, ka patiesībā darījums noticis tikai uz papīra un nekādas zāles Krievijas armijai nav piegādātas. Darījumā iesaistītās Krievijas puses amatpersonas arestētas, bet pret A. Mamuta un M. Hodorovska intereses lobējošajiem Lainbankas sanētājiem Krievijas pusei atkal nav nekādu pretenziju. Gluži otrādi, kā rāda pašreizējā notikumu attīstība, Krievijas sadarbība ar A. Laksu, V. Dambiņu un V. Koziolu tapa tikai ciešāka. Lainbankas lietas izmeklēšanas gaitā tika konstatēta gan dubultā grāmatvedība, gan dokumentu viltošana, gan tas, ka daudzi darījumi notikuši starp īpašniekiem. Neatkarīgās aptaujātās, tobrīd banku biznesā iesaistītās personas, nevēloties, lai tiktu citētas, uzskata, ka Lainbankas vadītāji un īpašnieki dubultās grāmatvedības ietvaros saviem biznesa partneriem Krievijā palikuši parādā ievērojami lielākas naudas summas. Par to netieši liecina, ka citi Lainbankas akcionāri, piemēram, Juris Savickis un Ainārs Gulbis, Latvijā pārstāv cita Krievijas valsts uzņēmuma Gazprom intereses. Vai arī Dienai jāatstrādā Lainbankas parādi? Atver Latvijas tirgu ES lauksaimniecības precēm LETA 06/20/03 Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu par Latvijas pārstrādāto lauksaimniecības preču tirgus atvēršanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. To paredz valdībā jau akceptētais likumprojekts "Par ievedmuitas nodokļa likmēm un papildu kontroles kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes pārstrādātajām lauksaimniecības precēm". Šāds tirdzniecības režīms darbosies, līdz Latvija iestāsies ES un pievienosies kopējai tirdzniecības telpai. Tirgus liberalizācija plānota ar šā gada 1.jūliju. Sarunās Latvijas Zemkopības ministrija un Eiropas Komisijas atbildīgās institūcijas vienojās par konkrētiem tirdzniecības atvieglojumiem un nosacījumiem - par ievedmuitas nodokļu likmju abpusēju atcelšanu noteiktu produktu tirdzniecībā, pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, kuriem abpusēji tiks atcelts ievedmuitas nodoklis, Eiropas Kopiena nepiemēros eksporta subsīdijas. Līdz ar to likums nosaka ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmi 0% apmērā, ko Latvijas Republika piemēros Eiropas Kopienas izcelsmes pārstrādātajām lauksaimniecības precēm, kā arī papildu kontroles kārtību noteiktām Eiropas Kopienas izcelsmes pārstrādātajām lauksaimniecības precēm, kas tiek izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijā. Saeima ļauj KNAB sodīt partijas par nelikumīgiem dāvinājumiem Diena 06/20/03 Līdz ar Saeimas galīgajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) deleģētas tiesības bargi sodīt partijas, kuras neievēro partiju finansēšanas likumā noteiktos dāvinājumu un finansēšanas ierobežojumus. Grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma bez debatēm, paredz 500 līdz pat 10 000 latu naudas sodus. Līdz šim atbildība partijām par ierobežojumu neievērošanu nebija paredzēta. "Līdz grozījumu pieņemšanai un spēkā stāšanās brīdim nesakārtoto normatīvo aktu dēļ bija ļoti nelabvēlīga situācija biroja funkciju realizēšanai, jo bija pienākumi, bet nebija tiesību to realizēšanai. Līdz šim APK birojam nebija noteikta administratīvo lietu pakļautība, līdz ar to nebija tiesību saukt pie administratīvās atbildības," norāda KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Leimane apstiprināja, ka biroja pārbaudes materiālos konstatēti vairāki administratīvie pārkāpumi un ir bijusi nepieciešamība vainīgās personas saukt pie atbildības. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzīst, ka līdz šim spēkā esošā likumdošana neparedzēja sodus partijām par dāvinājumu un ziedojumu saņemšanas kārtības pārkāpumiem. "Tiešas atbildības par nelikumīgi saņemtiem ziedojumiem un dāvinājumiem partijām nav bijis ne APK, ne Krimināllikumā," pauž G.Kusiņš, norādot, ka Krimināllikumā vienīgi ir paredzēta vispārēja atbildība par "likumā noteikto deklarāciju neiesniegšanu". Par to partijas līderi varēja sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai naudas sodu 60 minimālo mēnešalgu apmērā. Neviens šāds precedents līdz šim gan nav bijis. Gandarīta par Saeimas lēmumu ir arī sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Inese Voika. Viņa uzsver, ka beidzot šajā jomā ir likvidēta "pārkāpuma un soda nesamērojamība". "Sodiem ir jābūt adekvātiem. Ja iegūsti simtiem tūkstošu latu labumu un samaksā pāris simtu latu sodu, tad tā izskatās kā atļaujas nopirkšana. Ceram, ka jaunais likums to novērsīs," pauda I.Voika. Delna ir apņēmības pilna rūpīgi sekot, kā likums taps ieviests dzīvē. Saeimas pieņemtie grozījumi APK arī paredz, ka par priekšvēlēšanu perioda izdevumu, vēlēšanu izdevumu vai ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas izpildes kārtības neievērošanu partijas varēs sodīt ar 50 līdz 250 latiem. Grozījumi savulaik iestrēga vēl 7.Saeimā. 2001.gadā Latvijas ceļš (LC) Saeimā iesniedza vairākus grozījumus saistībā ar partiju finansēšanu, paredzot arī līdz 10 000 latu sodu par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu. Tolaik par grozījumiem atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšnieka vietnieks Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) atzīst, ka grozījumi Saeimā nav virzīti apzināti. "Tolaik visas represīvās struktūras atradās Tautas partijas (TP) ietekmē un toreizējās koalīcijas vidū valdīja liela neuzticība, tāpēc, liekas, nebija vēlēšanās šādas politiskās sviras priekšvēlēšanu laikā atdot TP," sacīja Dz.Rasnačs. Arī TP deputāte Vineta Mužniece, kura tolaik arī strādāja Juridiskajā komisijā, pauda, ka grozījumi APK "komisijas atvilktnē iestrēga apzināti". "Šie grozījumi apzināti tika mudžināti, jo tā bija LC priekšvēlēšanu kampaņa, kas nebalstījās uz patiesu gribu kaut ko reāli mainīt," sacīja V.Muižniece. Toreizējais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņš (LC) grozījumu "iestrēgšanu" komisijā gan skaidroja ar to, ka konkrētos grozījumus kodeksā pievienoja jau esošajiem APK grozījumiem, kas bija saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un ko Saeima "nobloķēja". L.Muciņš gan uzsvēra, ka viņš viens nenoteica komisijas darba kārtību un "bija jāpanāk zināms konsensuss". SVF aicina samazināt budžeta deficītu Diena 06/20/03 Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) neiebildīs pret Latvijas valdības plāniem turpināt nodokļu samazināšanu, taču aicina meklēt citus veidus, kā samazināt valsts budžeta izdevumus un deficītu, ziņo BNS. Par to pēc SVF pārstāvju tikšanās ar premjera biedru Aināru Šleseru informēja viņa birojā. SVF pārst āvji aicināja valdību apturēt turpmāku uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, taču premjers un finanšu ministrs atbildēja, ka Latvijas pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies un nodoklis tiks samazināts no 19% šogad līdz 15% nākamgad. SVF arī paziņoja, ka maksimāli pieļaujamais valsts budžeta fiskālais deficīts nākamgad ir 2% no IK, jo lielāks budžeta deficīts var apdraudēt Latvijas makroekonomisko stabilitāti. Pētījumā noskaidro pilsonības iegūšanas motivāciju NRA 06/20/03 Naturalizācijas pārvalde (NP) trešdien iepazīstināja ar pētījuma Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā rezultātiem. Pētījumā veikta pašvaldību pārstāvju un nepilsoņu aptauja, lai noskaidrotu nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu un motivējošiem un bremzējošiem faktoriem, ņemot vērā pašvaldības specifiku, dažādās pilsonības iegūšanas iespējas un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) aspektu. Kopš 1998. gada nepilsoņu skaits katru gadu ir samazinājies apmērām par pieciem procentiem, no 646 882 nepilsoņiem 1998. gada 1. janvārī līdz 523 095 nepilsoņiem 2002. gada 1. janvārī. Līdz šim izskanējuši vairāki skaidrojumi naturalizācijas procesa lēnajam tempam, kā galvenos iemeslus minot psiholoģiskas vai praktiskas motivācijas trūkumu, aizvainojumu, valodas neprasmi. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedrs Pēteris Simsons uzsver, ka vispirms jākonstatē, ko darījusi valsts, lai naturalizācijas jautājums atrisinātos. "Valsts ir devusi iespēju, un tas ir galvenais - tai ir jādod iespēja katram realizēt savu vēlmi. Otra lieta - vai valsts ir radījusi apstākļus, lai būtu motivācija, vēlme un vajadzība izvēlēties?" pieļaujot šo jautājumu iespējamo atrisināšanu līdz ar iestāšanos ES, pauž P. Simsons. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka Latvijas reģioni ir atšķirīgi pēc sociālajiem, ekonomiskajiem, pilsoniskās līdzdalības rādītājiem: "Tāpēc ir nepieciešams apzināt reģionālās atšķirības un ietekmēt pilsonības iegūšanas procesu. Kā arī noskaidrot, kādēļ labvēlīgie pilsonības nosacījumi neveicina pilsonības iegūšanu," uzsver NP priekšniece Eiženija Aldermane. Pēc 204 ekspertu interviju analīzes secināts, ka visos reģionos pozitīvie jeb veicinošie faktori un negatīvie jeb bremzējošie faktori ir līdzīgi. Veicinošie faktori ir ceļošanas iespējas un plašākas darba iespējas, tiesības piedalīties gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, darba un mācību iespējas ārzemēs, pilsoņu tiesības ES, zemes iegūšana īpašumā, valodas apguve, pašapziņas celšana, valsts nodevas samazinājums un atvieglojumi, integrācija, informācijas pieejamība. Retāk minētie faktori ir dažādo kopienu uzticības palielinājums, latviešu nacionālisma galējās izpausmes samazināšanās, kopējā ekonomiskā izaugsme valstī, Krievijas pilsonības likums un armija. Gandrīz tikpat daudz ir arī bremzējošo faktoru: motivācijas trūkums - nepilsoņi ikdienā nejūt vajadzību pēc pilsonības, samierināšanās ar nepilsoņa statusu. Bremzējošie faktori ir arī apātija un pasivitāte vispār, atsvešinātība un norobežošanās no valsts, vīzu atvieglojumi uz NVS valstīm - lētāka un ērtāka ceļošana uz austrumiem, aizvainojums vai sajūta, ka naturalizēties ir pazemojoši, mīti par naturalizācijas sarežģītību, līdzekļu trūkums valsts nodevas apmaksai, nevienlīdzīgais un daudzviet smagais sociālekonomiskais stāvoklis valstī, valsts valodas zināšanu trūkums, dienests armijā, bailes no eksāmeniem, vecākās paaudzes problēmas mācīties, radikālie kreisie un labie, nostāja pret pilsonības iegūšanu vispār, birokrātiskie šķēršļi un procesa ilgums, retāk - informācijas trūkums, ilūzija, ka ES nepilsoņi automātiski kļūs par pilsoņiem, vai neskaidrības par to, kāds statuss būs nepilsoņiem ES. "Cēloņi ir daudzi un dažādi. Valdības pienākumos ir strādāt tā, lai cilvēkiem būtu informācija, valodas un vēstures zināšanas un piederības sajūta," sabiedrības integrāciju Latvijā komentē īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Viņš uzskata, ka "lēnā naturalizācijas gaita, neizmantotās iespējas reģistrēt bērnus par Latvijas pilsoņiem, milzīgais skaits nepilsoņu ir nopietna problēma Latvijā. Bet tas mūsu valstij ir neizdevīgi, jo kavē Latvijas attīstību." Vairākums saņēmēju jaunā parauga pasēs grib norādīt tautību NRA 06/20/03 Jaunā parauga pasēs aptuveni 80% personu izvēlas norādīt savu tautību, kas apliecina faktu, ka piederība konkrētai nacionalitātei Latvijas iedzīvotājiem ir svarīga, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāre Inga Saleniece. Viņa atgādina, ka, iedzīvotājiem aizpildot pieteikuma veidlapu pases izsniegšanai, ziņas par viņu tautību tiek pārbaudītas Iedzīvotāju reģistrā. Ja šāda informācija Iedzīvotāju reģistrā netiktu iekļauta, personām vajadzētu iesniegt dokumentu, kas apliecinātu piederību konkrētai tautībai. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļauta informācija par personas tautību. Ja persona nevar vai nevēlas to uzrādīt, tiek izdarīta atzīme, ka personai nav konkrētas tautības. Savukārt bērns savā dzīves laikā vecāku izvēlēto nacionalitāti var mainīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izvēloties vecāku vai vecvecāku tautību. Latvijas speciālisti atjaunos interneta sakarus Irākā LETA 06/20/03 Latvijas bezvadu interneta risinājumu kompānija SIA "Mikrotīkls" speciālisti pēc ASV kompānijas "Crisis Communications" piedāvājuma devušies uz Irākas galvaspilsētu Bagdādi, kur ierīkos interneta un balss sakarus, veidojot plānotā bezvadu sakaru tīklu "Tigris Net" infrastruktūru. "Mikrotīkls" ir vienīgā Latvijas kompānija, kurai līdz šim ir izdevies piedalīties Irākas atjaunošanā. "Mikrotīklam" ir pieredze 1999.gadā veidojot līdzīgu tīklu Kosovas galvaspilsētā Prištinā pēc tam, kas NATO spēki beidza bombardēt Serbiju un Kosovu. Pieslēguma punktu ierīkošanā Irākā izmantos Latvijā izstrādātus un ražotus interneta maršrutierus "Routerboard 200". Šo ierīci nesen sāka ražot "Hanzas elektronika" Ogrē pēc "Mikrotīkla" pasūtījumu. Viena šāda ierīce var apkalpot vienu bezvada interneta zonu jeb tā saukto "hotspot". Maršrutieris sadala ienākošo interneta signālu tiem datoriem un ierīcēm, kam attiecīgā plūsma adresēta. "Mikrotīkls" Latvijā ir ierīkojis vairākas bezvadu interneta zonas, kā arī izbūvējis bezvadu interneta infrastruktūru lauku rajonos. Kā norāda laikraksts, Bagdādē fiksētie un mobilie telefona sakari vēl ir apgrūtināti pēc kara postījumiem un personas, kam pieder tā sauktie satelīttelefoni, ar tiem iedzīvojas. ceturtdien, 19. jūnijā NATO atceļ pārejas periodu informācijas pieejai Diena 06/19/03 NATO dalībvalstis vakar piekrita atcelt septiņām uzaicinātajām valstīm noteikto informācijas drošības pārejas periodu, kas pirmajos trijos mēnešos pēc pievienošanās protokolu parakstīšanas jauno dalībvalstu pārstāvjiem neļāva piedalīties NATO komiteju sanāksmēs, kurās tiek strādāts ar klasificēto informāciju. Šādu lēmumu pēc iepazīšanās ar NATO drošības ekspertu sagatavoto ziņojumu par uzaicināto valstu progresu klasificētās informācijas aizsardzībā iknedēļas sanāksmē pieņēma alianses dalībvalstu vēstnieki. No ceturtdienas līdz ar to Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Slovākijas, Bulgārijas un Rumānijas pārstāvji iegūs tiesības novērotāja statusā piedalīties pilnīgi visās NATO komitejās, izņemot Kodolplānošanas grupu, alianses dalībvalstu vēstnieku neformālajās pusdienās, sanāksmēs, kurās vēl tiek izvērtēts septiņ u uzaicināto valstu progress, kā arī NATO pārstāvju sanāksmēs ar trešajām valstīm. Atšķirībā no Čehijas, Polijas un Ungārijas, kas NATO tika uzaicinātas pievienoties 1997.gadā un pēc pievienošanās protokolu parakstīšanas uzreiz ieguva tiesības piedalīties visās alianses komiteju sanāksmēs, šogad vairākas alianses dalībvalstis izteica šaubas par Latvijas, Bulgārijas un Slovākijas pielaišanu klasificētajai informācijai. Tika uzskatīts, ka šīs valstis vēl nav paveikušas visas nepieciešamās reformas un pilnībā vēl nespēj aizsargāt NATO klasificēto informāciju. "Šobrīd situācija ir pietiekami laba, tādēļ Ziemeļatlantijas padome uzskatīja par iespējamu šo pārejas perioda atcelšanu," Diena trešdien uzzināja no neoficiāliem avotiem NATO. Repše prasīs atbildību no ministriem Diena 06/19/03 Atzīstot, ka līdz šim valdībai nav bijis speciāla mehānisma Eiropas Komisijas (EK) norādīto trūkumu novēršanai, premjers Einars Repše (JL) trešdien pauda pārliecību, ka Latvija tomēr spēs izpildīt savas saistības līdz iestāšanās brīdim nākamā gada 1.maijā. Naudas trūkums, ierēdņu kūtrums un novecojusi informācija ir tipiskie amatpersonu minētie iemesli, kāpēc Latvija nav novērsusi trūkumus. "Vēl ir stadija, kad ministri prasa no saviem padotajiem, bet, ja ministri nerīkosies, es sākšu prasīt atbildību no ministriem un stādīšu jautā jumu par viņu atkāpšanos," Dienai teica E.Repše. Ārlietu ministre Sandra Kalniete atzīst, ka pārmetumu fakts ir nopietns, taču argumentē, ka starp pirmo un otro EK brīdinājumu bijis par maz laika, lai novērstu problēmas, kuras vilktas vairākus gadus. "Iestāšanās sarunu solījumus deva iepriekšējās valdības, bet šai tagad jātiek ar tiem galā," viņa teica. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (JL) uzskata, ka ziņojums ir novecojis, jo tas atspoguļo situāciju līdz aprīļa beigām, kopš tā laika notikušas ievērojamas izmaiņas, bet viņš nespēj atbildēt, kurš vainīgs pie tā, ka ziņas par padarīto nav sasniegušas EK. Latvijā dzīves līmenis aug straujāk Diena 06/19/03 Dzīves līmenis Latvijā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, pagājušajā gadā atkal ir paaugstinājies, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati par iekšzemes kopproduktu (IK) uz vienu iedzīvotāju. 2002.gadā šis rādītājs Latvijā sasniedza 35% no ES vidējā dzīves līmeņa un, atskatoties uz pēdējiem septiņiem gadiem, dzīves līmenis mūsu valstī ir audzis straujāk nekā citās kandidātvalstīs. Tomēr, par spīti pārliecinošajai attīstībai, no desmit kandidātvalstīm, kas gatavojas nākamgad pievienoties ES, Latvijā IK uz vienu iedzīvotāju joprojām ir viszemākais. Tiesa gan, Latvija ir pārliecinoši apsteigusi ES integrācijā atpalikušo Bulgāriju un Rumāniju, kurās IK uz vienu iedzīvotāju 90.gadu vidū bija nedaudz augstāks nekā Latvijā, bet turpmāk ir samazinājies.Lietuva ar 39,6% pērn ir pietuvojusies Igaunijai, kur IK uz vienu iedzīvotāju tagad ir 40,3% no ES vidējā līmeņa, kas ir augstākais labklājības līmenis Baltijas valstīs. Interesanti, ka pēdējos trijos gados Igaunijā tas gan nav būtiski mainījies. Jāpiebilst arī, ka Pasaules Banka pagājušā gada beigās pārvietoja Latviju no valstu grupas ar vidēji zemiem ienākumiem uz grupu ar vidēji augstiem ienākumiem. trešdien 18. jūnijā Valdība saņem otro brīdinājumu no Eiropas komisijas Diena 06/18/03 Eiropas Komisija šonedēļ Latvijai nosūtījusi otro "savlaicīgā brīdinājuma" vēstuli kopš gada sākuma, kurā bez jau zināmajiem aizrādījumiem par nepabeigto likumdošanas sakārtošanu un ieviešanu nodokļu, transporta, muitas un finanšu kontroles jomā parādījusies arī asa kritika par solījumu nepildīšanu tiesu sistēmas reformas ieviešanā un cīņā ar korupciju. Atšķirībā no pārējām jomām, kur brīdinājumus šonedēļ saņēma visas kandidātvalstis, tieslietās un iekšlietās, kā Dienai neoficiāli zināms no ES informācijas avotiem, Latvija vienīgā ir tikusi pie "sarkanajām" piezīmēm. Šīs jomas izvērtēšanu EK pabeidza tikai šonedēļ, tādēļ arī sākotnēji maija beigās plānotā kritikas izteikšana kandidātvalstīm tika atlikta līdz brīdim, kad tiks saņemti tieslietu un iekšlietu pārskati. Kā norāda EK, Latvija ir pildījusi lielāko daļu uzņem šanas sarunās doto solījumu tieslietu un iekšlietu jomā, taču tai steidzami jāpievēršas tiesu sistēmas reformai, kur nav pieņemta nedz solītā likumdošana, nedz izveidotas reformas ieviešanai un tiesnešu apmācībai nepieciešamās struktūras. Otra visvairāk kritizētā joma ir cīņa ar korupciju, kur EK norāda, ka tā nav saņēmusi nekādu informāciju no Latvijas par Krimināllikuma pielāgošanu 1995.gada konvencijai par ES finansiālo interešu aizsardzību. Latvija šajā likumā arī nav iekļāvusi solītos labojumus, kas paredzētu juridisku personu kriminālatbildību. Vai tiešām jāpaiet pusgadsimtam? Diena 06/18/03 Desmit jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm var būt nepieciešams vairāk nekā 50 gadu, lai tās sasniegtu veco valstu labklājības līmeni. Vissliktākās prognozes ir Polijai un Latvijai, kam tas varētu aizņemt attiecīgi 59 un 58 gadus, labākās ir Kiprai. Ja piepildās paplašināšanas vissliktākais scenārijs, labklājības līmeņa izlīdzināšana var prasīt pat gadsimtu, secināts prestižā žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākajā pētījumā. "Tas ir galēji pesimistisks scenārijs, es tam neticu," saka ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP). "Ja aritmētiski rēķina, izrēķināt 50 gadus nav nemaz tik grūti. Ir kaitinoši attiecināt ekonomisko likumsakarību kopumus un nerespektēt sociālās īpatnības." Arī Ekonomistu apvienības 2010 biedrs, satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) aprēķinus sauc par vienkāršotu aritmētiku un piesauc Īrijas piemēru, kurai iestājoties ienākumu līmenis bija 62% no ES vidējā, bet pērn — 21% virs ES vidējā. "Viena valsts to izdarīja 30 gados. Kāpēc lai mēs nevarētu?" viņš sacīja. EIU aprēķinu pamatā ir pieņēmums, ka jauno valstu IK aug par 3% gadā, bet ES — par 2%. Jāatgādina, ka šogad ES ekonomikas izaugsmes tempi ir stipri lēnāki, Latvijas prognoze — divreiz augstāka. Paši pētījuma veicēji atzīst, ka metodi būtiski ietekmē kaut viena procenta robežās lēšamas izmaiņas, kas aprēķinos nozīmē gadu desmitus. Bēdīga statistika LETA 06/18/03 Latvijā pagājušajā gadā miruši vairāk nekā 32 tūkstoši cilvēku. Pieņēmums, ka dzīvot labāk ir laukos visticamāk tomēr neatbilst patiesībai. Vissatraucošākā situācija ir Latgalē, bet vislabākā Rīgā un Ventspilī. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka galvenais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības. 2002.gadā Latvijā miruši 32 498 iedzīvotāji, kas ir par 493 cilvēkiem jeb 1,5% mazāk nekā 2001.gadā. Tomēr iedzīvotāju mirstība pērn 1,6 reizes pārsniegusi jaundzimušo skaitu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mirstības rādītāji latviešu tautības iedzīvotājiem 2002.gadā bija zemāki nekā citu skaitliski lielāko valstī dzīvojošo tautību iedzīvotājiem. Rīgas parkos vairs sēdēt nevarēs BNS 06/18/03 Rīgas domnieki otrdien pēc plašām un asām diskusijām pieņēma jaunos pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus, kas aizliedz staigāt pa daiļdārzu zālieniem un uz ielas atrasties ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli. Noteikumi aizliedz piegružot publiskās vietas ar sīkiem sadzīves atkritumiem, publiskajās vietās spļaut, nodarboties ar zīlēšanu vai buršanu, atrasties ar atvērtu alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu, izņemot to lietošanai speciāli atļautās vietās, uzmākties ar ubagošanu. Parkos un skvēros, kas uzskatāmi par daiļdārziem un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kur izvietotas pašvaldības aizliedzošās zīmes, nevarēs atrasties zālienos. Jāpiezīmē, ka sabiedrības viedoklis šajā jautājumā atšķiras – arvien populārāka, sevišķi jauniešu vidū, pēdējā laikā kļuvusi atpūta pilsētas parkos. otrdien, 17. jūnijā Premjers dosies uz Grieķiju Latvijas Vēstnesis 06/17/03 Ministru prezidents Einars Repše no 19.jūnija līdz 21.jūnijam piedalīsies ES Padomes sanāksmē un Rietumbalkānu sammitā Salonikos (Grieķijā). 19.jūnijā paredzēta ES Padomes tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu, kā arī pirmajā darba sesijā notiks diskusija par iekšlietu un tieslietu jautājumiem. Valstu un valdību vadītāji pulcēsies darba vakariņās, kurās tiks apspriestas starptautiskās aktualitātes – Irāka un Tuvie Austrumi. 20.jūnijā notiks ES Padomes dalībnieku tikšanās ar Eiropas konventa prezidentu, kurā paredzēta diskusija par konventa darba rezultātiem un gaidāmo starpvaldību konferenci. Darba pusdienās valstu un valdību vadītājiem paredzētas pārrunas par ES un ASV attiecībām. 21.jūnijā paredzēts ES un Rietumbalkānu sammits, kurā piedalīsies 25 pašreizējās un nākamās dalībvalstis, 3 kandidātvalstis un 5 Rietumbalkānu valstis. Par ko varēsim lemt ES Diena 06/17/03 Ārlietās, aizsardzībā, iekšlietās un migrācijas jautājumos, kā arī nodokļu un sociālajā politikā Latvijai arī turpmāk saglabāsies visai plašas iespējas realizēt savu no Eiropas Savienības neatkarīgu politiku. Šīs ir tās piecas jomas, kurās jaunās Eiropas konstitūcijas līguma projekts ikvienai ES dalībvalstij, arī Latvijai, ļaus bloķēt negribētus Eiropas lēmumus. Savukārt jautājumos par konkurenci, tirdzniecību, ekonomiku, lauksaimniecību un transportu ES iekšējā tirgū, kā arī vidi un ES strukturālo fondu programmām, kurus dalībvalstis kopīgi risina ES, Latvijas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu būs atkarīgas no prasmes savas intereses saskaņot ar citām Eiropas valstīm, sabiedrības kopējām interesēm un "cīnoties" ar ES dalībvalstīm, kas negrib ievērot pašu pieņemtos Eiropas likumus. Vairākuma balsošana līdz ar jaunās Eiropas konstitūcijas pieņemšanu ES padomē kļūs par izplatītāko lēmumu pieņemšanas metodi, un dalībvalstu veto tiesības tiks saglabātas tikai tajās jomās, kuras liela daļa Eiropas valstu joprojām vēlas paturēt savā kontrolē. Divkopienu valsts saglabāšoties LETA 06/17/03 Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 47% uzskata, ka mūsu valstī nākotnē pastāvēs savstarpēji pretrunīgas latviešu un cittautiešu kopienas, liecina sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS šā gada maijā veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāju domas par šo jautājumu būtiski nav mainījušās kopš 1998.gada, kad tika veikta tāda pati aptauja. Aptaujā SKDS Latvijas iedzīvotājiem lūdza novērtēt attieksmi pret izteikumu "Latvijā nākotnē pastāvēs savstarpēji pretrunīgas latviešu un cittautiešu kopienas". Aptaujas rezultāti liecina, ka šim apgalvojumam kopumā piekrīt 47% respondentu, 39,1% aptaujāto norādīja, ka tam nepiekrīt, 13,9% respondentu nav zinājuši, ko atbildēt. Būtiski neatšķiras latviešu un citu tautību pārstāvju atbildes. No latviešiem apgalvojumam, ka Latvijā nākotnē pastāvēs savstarpēji pretrunīgas latviešu un cittautiešu kopienas, piekrita 46,1%, bet no cittautiešiem - 48,2% aptaujāto. Vismazāk apdzīvota Kurzeme BNS 06/17/03 Pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, salīdzinot ar 2002.gada sākumu, samazinājies par 14 288, sasniedzot 2 331 480. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka pērn gada sākumā Latvijā bija 2 345 768 pastāvīgie iedzīvotāji. Samazinājies arī lauku iedzīvotāju skaits, pērn tas bija 753 782, bet šā gada sākumā - 751 027. Vienīgā no lielajām pilsētām, kurā pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir audzis, ir Ventspils, kurā pagājušā gada sākumā bija 44 004, bet šā gada sākumā - 44 010 pastāvīgie iedzīvotāji. Rīgā iedzīvotāju skaits sarucis par nepilniem astoņiem tūkstošiem un gada sākumā bija 739 232. No reģioniem visvairāk iedzīvotāju - 940 350 - gada sākumā bija Rīgas reģionā, tam seko Latgales reģions ar 374 817 iedzīvotājiem, Vidzemes reģions ar 354 217 iedzīvotājiem, Zemgales reģions ar 346 541 iedzīvotāju. Vismazāk cilvēku - 315 555 - ir Kurzemē. Rīgā notiks pasaules latviešu aktieru saiets BNS 06/17/03 Lai apmainītos ar domām par pašreizējo situāciju teātros un palūkotos to nākotnē, 27. un 28.jūnijā Rīgā pirmo reizi norisināsies Pasaules latviešu aktieru un teātra atbalstītāju saiets. Saietu sāks izstādes "Trimdas aktieru ceļš uz mājām" atklāšana Eduarda Smiļga teātra muzejā. Izstādē būs redzami dažādi unikāli materiāli, kurus sasūtījuši un muzejam ziedojuši ārzemju latviešu mākslinieki, viņu radinieki un dažādi fondi. To vidū būs fotogrāfijas, gleznas, trimdā tapušu izrāžu dekorāciju skices un rekvizīti. 27.jūnija vakarā Dailes teātra Mazajā zālē būs skatāma Valda Rūmnieka un Andreja Miglas izrāde "Apreibušās lakstīgalas" Laimoņa Siliņa no ASV režijā. Galvenajās lomās izrādē būs redzami austrālietes Anita Apele un Lija Veikina, Brigita Siliņa no ASV, kā arī Astrīda Kairiša, Inta Tirole, Ilze Lieckalniņa, Māra Zemdega un Lolita Cauka. Pēc izrādes iecerēta balle "Raibais vakars", kuru vadīs Jānis Skanis. Tā iecerēta kā atmiņu vakars ar latvisku mūziku, kā arī dažiem trimdinieku priekšnesumiem. Otrajā saieta dienā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks konference "Trimdas teātris laiku lokos. Pagātne. Tagadne. Nākotne?", kurā ar referātiem uzstāsies dažādu valstu pārstāvji. Iniciatīva sarīkot saietu pieder pasaules latviešu aktieru trupu pārstāvjiem, kuri kopā spēlējuši dažādās pasaules vietās. Saietā piedalīsies latviešu mākslinieki no Austrālijas, ASV, Kanādas, Zviedrijas. pirmdien, 16. jūnijā VN privatizācijas aizkulisēs slēpjas astoņkājis Diena 06/16/03 Bijušais premjerministrs Guntars Krasts netaisoties tiesā apstrīdēt vairāku uzņēmēju un bijušo politiķu sacīto, ka Ventspils naftas privatizācijā piedalījušies un savu daļu saņēmuši tajā laikā pie varas bijušie politiķi, no kuriem daži, arī Krasts, arvien ir pie varas. Tāpēc prokuratūrai un KNAB būs īpaši svarīgi noskaidrot, kuri ir piedalījušies un vai ir saņēmuši, pat ja tas nozīmētu uzzināt, ka it kā cienījami politiķi ar svarīgiem amatiem un vēlētāju dotu mandātu īstenot viņu vārdā valsts varu ir ar šo varu tirgojušies. Korupcija ir privatizācijas parastā pavadone visās pēckomunisma zemēs, taču ne visās tā kļūst par politikas atsperi vai pat politiskās sistēmas sastāvdaļu. Vai tā notiek, lielā mērā izšķir monopolizējamu resursu pieejamība. Latvijā nav viegli koncentrējamu dabas resursu, taču ir tranzīts, īpaši Krievijas naftas tranzīts, ko tur dēvētu par "dabisko monopolu". VN privatizācija 1996. un 1997.gadā ir Latvijas pēdējo desmit gadu slēptās politikas svarīgākais darījums, kas noteicis un arvien ietekmē svarīgus politiskus lēmumus. Par daļu, ko tolaik pie varas esošās partijas, pareizāk, to vadoņi un viņu uzticības cilvēki saņēmuši kā atlīdzību par piedalīšanos šīs tranzīta nozares privatizēšanā, palaikam bija atļāvušies paklusām runāt daži šo partiju ļaudis, taču ne darījuma kārtotāji un tiešie liecinieki. Privātās sarunās minētie uzvārdi ir tie paši, kurus tagad publiski sauc vairāki tolaik politikā vai biznesā aktīvi cilvēki. Vienīgais pārsteigums ir triju partiju rīcībā nodoto VN privatizētāja Latvijas naftas tranzīta akciju daudzums. Bija dzirdēts, ka Demokrātiskā partija Saimnieks, TB/LNNK un Latvijas ceļš saņēmušas kopā 3 vai katra 3 procentus. Ja bijušās LNNK līderis Andrejs Krastiņš, uzņēmēji Jūlijs Krūmiņš, Ainārs Gulbis un citi saka taisnību, trim partijām tikuši kopā veseli 20 procenti uzrādītājakcijās, kuras apmaksājuši šā uzņēmuma līdzīpašnieki. Kā atslēgas cilvēks, bez kura nav pieņemts neviens lēmums, vienmēr tiek minēts Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ar to "rauj, kur var" sistēma tika sakārtota. Kārtību brīžiem tricināja savstarpējās nesaskaņas, taču pat tolaik "svešā" Šķēles ienākšana ar savu partiju Saeimā un palikšana opozīcijā sistēmas ielikteņa Krištopana valdībai galu galā beidzās ar slaveno vienošanos ar Lembergu par "uzņēmējdarbības vides sakārtošanu" līdz tādam līmenim, ka pret Kuģniecības pievākšanu vairs neiebilda pat opozīcija. Laikposms starp VN un Kuģniecības privatizāciju ir bijis visciniskākais un netīrākais Latvijas iekšpolitikā. Saimnieka Čevers un pārējie ir no tās ārā kopā ar savām "politiskajām akcijām". Ceļam vajadzēja gadus, lai tiktu vaļā no savējām - tikai 2001. gadā Andris Bērziņš varēja kongresā apsolīt, ka nekad vairs nesaņems norādījumus "no kāda cita", un ir ārā no politikas. Taču politiski ekonomiskās korporācijas astoņkājis arvien ir dzīvs un labi paēdis, ja arī maķenīt pierāvies. Izmeklēt un pierādīt tiesā to, ko "visi zina" un par ko daži tagad uzdrošinās runāt atklāti, būs jo sevišķi smagi tāpēc, ka ir biedējoši iedomāties - ne tikai tie politiķi, kuri aicināja latviešus nepadoties dažiem simtiem nelatviešu bērnu un meloja, ka citādi valstij būs gals, bet pat tie, kuri ne vien deklarēja, bet arī strādāja, lai Latvija varētu kļūt par NATO un ES pilntiesīgu dalībnieci, līdztekus varētu būt zaguši vai pieļāvuši vērienīgu un sistemātisku valsts izlaupīšanu. Šķiet, ērtāk turpināt uzskatīt, ka vispār jau korupcija ir, Lemberga izdaudzinātā ietekme uz politiku nav īsti normāla, taču "tāda ir dzīve". Diemžēl lielai daļai sabiedrības acīmredzot ir mierīgāk izlikties ņemam par pilnu bezjēdzīgos šļupstus par "grupējumu" un "oligarhu" cīņām un muļķīgi nomierināties, ka tad jau viss ir kārtībā. Sirdsmiera labad varētu pārvērst to visu par kārtējo Saeimas izmeklēšanas komisijas bļaustīšanās teātri, kam sekotu prokuratūras atzinums, ka iestājies noilgums un trūkst atkal pierādījumu. Jo, kā to droši vien centīsies izspēlēt paši korumpētie - kā tas izskatītos starptautiski, ja izrādītos, ka mūsu valsti vadījuši noziedznieki? Vai tas neliktu apšaubīt visu labo, kas sasniegts? Un, kā parasti, - kam tas ir izdevīgi? Ne tikai Latvijas tēlu, bet arī valsts nākotnes virzību lielā mērā noteiks politiskā griba un tiesiskā spēja precīzi konstatēt šā valsts piesavināšanās darījuma dalībnieku atbildību un nodarījuma pakāpi un saukt vainīgos pie atbildības. Būs smagi, jo pēc korporācijas noteikumiem spēlējuši daudzi, un tiesu vara nav izņēmums. Taču bez šādas attīrīšanas, atstājot pašlaik arvien biezākā slānī nākošos dokumentus un liecības karājamies gaisā, runāt par korupcijas apkarošanu un jaunajiem laikiem nopietni nevarēs. Ar Lembergu ģimeni saistīts uzņēmums saņēmis miljonus no Maltas Diena 06/16/03 Maltā reģistrēta firma Venus Investment, kuru pirms pusotra gada par četriem tūkstošiem ASV dolāru iegādājies uzņēmuma VB Holdings prezidents Dzintars Kašs, pagājušā gada laikā Ventspils firmai pārskaitījusi nepilnus trīs miljonus dolāru. Viens no VB Holdings līdzīpašniekiem ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, bet uzņēmuma padomē amatus ieņem viņa bērni Anrijs un Līga, kas katrs vienā mēnesī saņēmuši gandrīz 50 000 latu lielu algu. Nevar noliegt iespēju, ka Maltas firmas ievērojamo pārskaitījumu izcelsme meklējama starpniecības pakalpojumos firmai Ventbunkers, kuros iesaistīts cits Maltas uzņēmums - Venus Holding. Kā liecina Dienas rīcībā esošās dokumentu kopijas, Venus Investment Ltd. Maltas uzņēmumu reģistrā iegrāmatota 2001.gada 22.novembrī. Pēc dažām dienām, 4.decembrī, Latvijā tika izveidota akciju sabiedrība VB Holdings, kuras dibināšanas līgumu bez A.Lemberga parakstījuši vēl pieci Ventspils biznesa aprindās zināmi cilvēki - Olafs Berķis, Jānis Blaževičs, Igors Skoks, Oļegs Stepanovs un Genadijs Ševcovs. Par VB Holdings direktoru ievēlēts Dzintars Kašs, bet par padomes locekļiem bez J.Blaževiča, I.Skoka, O.Stepanova un G.Ševcova ievēlēti A.Lemberga bērni - Līga un Anrijs Lembergi. Uzņēmuma pamatkapitālā dibinātāji kopumā ieguldījuši 52 500 latu. Ar VB Holdings akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu noteikts, ka jaundibinātajā uzņēmumā, kas par saviem darbības virzieniem uzrādījis aktivitātes finanšu jomā, padomes locekļi saņems visai solīdas algas - 10 tūkstošus latu, bet padomes priekšsēdētājs O.Berķis - 11 tūkstošus latu mēnesī. Tajā pašā laikā uzņēmuma prezidentam noteikta alga 200 latu, bet valdes locekļiem - 100 latu mēnesī. 2002.gada 28.februārī - dažus mēnešus pēc Venus Investment un VB Holdings dibināšanas - Ventspils firmas vadītājs Dz.Kašs no zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa iegādājies visas Maltas firmas akcijas par 4000 ASV dolāru. Kā rāda notikumu tālākā attīstība, ar šo darījumu starp abiem uzņēmumiem nodibinātas ienesīgas finanšu saites. Saskaņā ar Dienas rīcībā esošajām dokumentu kopijām Venus Investment Ventspils uzņēmumam 2002.gadā pārskaitījis vismaz 2,7 miljonus ASV dolāru. Piemēram, jūnijā VB Holdings no Maltas uzņēmuma saņēmis 724 000 dolāru, kam augustā sekojuši vēl 880 000 dolāru. Savukārt 18.decembrī VB Holdings bankas kontā no Venus Investment ieskaitīti 1 110 000 dolāru. Lai gan Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft interneta datu bāzē nav pieejami VB Holdings finanšu rādītāji, Dienas rīcībā esošā VB Holdings peļņas- zaudējumu aprēķinā norādīts, ka 2002.gadu firmas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 539 008 latus. Visticamāk, ka Venus Investment apjomīgās summas devušas iespēju Ventspils firmas padomes locekļiem pārskaitīt ne mazāk ievērojamas algas. Bankas dokumentu kopijās redzams, ka Anrijs un Līga Lembergi par 2002.gada jūniju algā saņēmuši 47 556 latus, bet Dz.Kašam pārskaitīti 136 lati un 50 santīmi. Jāatgādina, ka ne mazāk solīda alga ārpus pašvaldības iestādēm savulaik tika noteikta arī Ventspils mēram. Kā Diena jau rakstījusi, A.Lembergs, vadīdams tranzīta uzņēmumu vadītāju dibināto sabiedrisko organizāciju Biznesa attīstības asociācija, bija saņēmis 10 000 latu mēnesī. Nevar noliegt iespēju, ka Venus Investments varētu būt saistīta ar citu Maltas firmu, kuras nosaukums ir pavisam līdzīgs - Venus Holding. Par saikni starp abiem uzņēmumiem liecina arī tas, ka abas firmas reģistrētas vienā adresē Maltā. Saskaņā ar Lursoft izziņu Venus Holding pieder 45% uzņēmuma Ventbunkers loģistika pamatkapitāla, bet pārējo daļu īpašnieki ir VB Holdings un a/s Ventbunkers. Iespējams, ka ar Ventspili varētu būt saistīta vēl trešā Maltas firma - 2001.gada nogalē VB Holdings īpašnieki, piekrītot līdzdalībai komandītsabiedrībā Ventbunkers loģistika, cita starpā uzticējuši Dz.Kašam par 4000 dolāru iegādāties firmu Venus Finance. Kā Diena jau ir rakstījusi, ārzonās reģistrētas starpniekfirmas darījumos starp Ventspils uzņēmumiem un ražotājiem saņem lielu peļņu, to īpašniekiem paliekot nezināmiem, jo viņi slēpjas aiz ofšoru plīvura. TB/LNNK - opozīcija mainījusi taktiku LETA 06/16/03 Saeimas opozīcija ir mainījusi taktiku - ja agrāk tā centās sakūdīt kādu partiju aiziet no valdošās koalīcijas, tad tagad premjers Einars Repše tiek kūdīts izdzīt kādu partiju no koalīcijas, uzskata valdībā ietilpstošās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Sestdien TB/LNNK domes sēdē Grīnblats atzina, ka "sadarbība koalīcijā ir laba", pat labāka nekā daudzās iepriekšējās, kuras bija parakstījušas koalīcijas līgumu. "Tautas partija ir ieguldījusi lielus resursus priekšvēlēšanu kampaņā un atšķirībā no "kreisajiem" nav nākusi Saeimā četrus gadus mierīgi sēdēt opozīcijā, tāpēc provocē Repši, lai padzen kādu partiju no koalīcijas," sacīja Grīnblats. Šim mērķim, pēc Grīnblata domām, tiekot izmantota arī "vecu privatizācijas lietu" kārtošana. "LNNK nebija lielas ietekmes uz privatizāciju," domes sēdē sestdien apgalvoja Grīnblats, vienlaikus atzīstot, ka "tēvzemietis" Guntars Krasts no 1995.gada beigām līdz 1997.gadam bija ekonomikas ministrs. Grīnblats domā, ka Tautas partija, kas šūpo valdību, pārvērtē savas iespējas, bet Tautas saskaņas partija īsti netic savai iespējai nonākt valdībā, tāpēc vienlīdz indīgi izsakās gan par valdību, gan opozīciju. Latvija joprojām pēdējā vietā IKP apjoma ziņā BNS 06/16/03 Latvija arī pērn ir saglabājusi pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju, kaut arī šis līmenis ir palielinājies. Par to liecina Eiropas statistikas biroja "Eurostat" sākotnējās aplēses par IKP uz vienu iedzīvotāju ES un kandidātvalstīs. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2002.gadā pēc šīm aplēsēm veido 35% no vidējā ES līmeņa. 2001.gadā šis rādītājs bija 33%. Pieaugums Latvijā ir bijis nedaudz lielāks nekā kaimiņvalstīs - Lietuva IKP apjomu uz vienu iedzīvotāju ir spējusi palielināt no 38% līdz 39%. Savukārt Igaunijā bijis pat kritums, IKP apjomam uz vienu iedzīvotāju samazinoties no 42% līdz 41% no vidējā ES līmeņa. Zemāks IKP līmenis nekā Latvijā vēl ir tikai Rumānijai un Bulgārijai, kas gan nav uzaicinātas pievienoties ES jau nākamgad. No kandidātvalstīm visaugstākais dzīves līmenis ir Kiprā un Slovēnijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā ES līmeņa - tas pat ir vairāk nekā ES dalībvalstīm Portugālei un Grieķijai. Pieaug iespējas pētot okupācijas nodarījumus Diena 06/16/03 Latvijas Valsts arhīva (LVA) pērn uzsāktajā represēto Latvijas iedzīvotāju datu bāzē jau ievadītas 4000 lietas par 4000 personām. Iecerēts, ka līdz ar datu bāzes pilnīgu pabeigšanu ikviens interesents pēc visdažādākajiem parametriem tajā varēs atrast ziņas par XX gadsimta okupācijas režīmu represiju upuriem Latvijā. Šādu vēstījumu no LVA direktores Dainas Kļaviņas trešdien saņēma Latvijas Vēsturnieku komisijas dalībnieki — pašmāju un ārvalstu vēsturnieki, kas tradicionāli Latvijā pulcējas pirms 14.jūnija piemiņas dienas, kad notiek vēsturnieku komisijas kopsēde un starptautiska vēsturnieku konference. Komisija arī nolēmusi nākamgad izdot rakstu sējumu angliski, lai kolēģi ārvalstīs iepazītos ar okupācijas varu pētniecības koncepciju pēcneatkarības Latvijā un graut mītus, kas gadiem valdījuši Latvijas vēstures zinātnē, Dienu informēja Latvijas vēsturnieku komisijas vadītājs Antonijs Zunda. LVA datu bāzē bez represijās cietušo vārdiem un uzvārdiem būs atrodama sīka informācija par cilvēku izsūtīšanas apstākļiem, nometinājuma vietu, mantisko stāvokli, iznīcināšanu. "Tās ir jaunas iespējas vēsturnieku rokās," — tā A.Zunda, norādot, ka uz datu bāzes pamata taps arī izdevums par 1949.gada 25.martā izsūtītajiem 42 133 Latvijas iedzīvotājiem. Līdzīgs sējums jau izdots par 15 424 Latvijas iedzīvotājiem, ko izsūtīja 1941.gada 14.jūnijā. Vēsturnieku komisijas aktivitātes rosinājušas jaunos zinātniekus pētīt Latvijas vēsturi padomju un vācu okupācijas laikā, un jau pieci doktorandi sākuši okupācijas notikumu izpēti. piektdien, 13. jūnijā Saeima uzticas Repšem, viņam labvēlīgs arī Jurkāns Diena 06/13/03 Pēc neveiksmīgā mēģinājuma panākt premjera Einara Repšes (JL) demisiju, ko ceturtdien atbalstīja tikai 27 deputāti no TP un PCTVL un vēl neiespējamāku padarīja Tautas saskaņas partijas līdera Jāņa Jurkāna paziņojums par atbalstu Jaunajam laikam cīņā ar korupciju, TP vismaz līdz referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā negatavojas rosināt atkārtotu demisiju. TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis uzskata, ka koalīcija, kurā ir tādas iekšējās pretrunas, nevarēšot ilgi pastāvēt, bet J.Jurkāna atbalstu E.Repšem TP frakcijas priekšsēdis vērtē "kā vēlmi pavērt laukumu, lai iekļūtu valdībā kāda vietā". Citi TP biedri TSP nostāšanos pret demisiju skaidroja arī kā centienus "amortizēt uzbrukumus Rīgas domei, kurā TSP ir pie varas". Pēc tam, kad TP līderis Atis Slakteris pret valdību vērstajā runā sēdē bija pateicis, ka "šīs valdības politika nopietni apdraud valsts attīstību ilgtermiņā," sekoja pārsteidzošais J.Jurkāna paziņojums: "Valdības politiku apdraud tās partijas, kas visus šos gadus ir piedalījušās valsts apzagšanā, un īstenais baiļu iemesls ir jaunā slota, kas sākusi nopietni slaucīt." TP frakcijas priekšsēdis Aigars Kalvītis pašreizējo stabilitāti saistīja arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram esot bailes no valdības, ko veidotu JL, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija. A.Lembergs esot TP pārstāvjiem devis mājienus, ka E.Repši nevajag aiztikt, bet gan rosināt kāda LPP ministra demisiju, atzina A.Kalvītis. Premjeram varot apnikt LPP cīņa ar A.Lembergu, bet, ja LPP izraida, nākamo valdību varētu veidot arī TP, LPP, TB/LNNK, ZZS un tikai daļa no Jaunā laika, pieļāva Gundars Bērziņš. Premjeram tuvi cilvēki dzirdējuši, ka TP nav varējusi vienoties ar A.Lembergu un tāpēc izplata šīs ziņas. "Nav pamata domāt par izmaiņām koalīcijā, un mēs negatavojamies nodot partnerus, ir nopietni mēģinājumi panākt, lai spekulācijas kļūst par faktiem, bet tā tas nebūs," sacīja premjera palīgs Dans Titavs. TSP līderis J.Jurkāns sēdē paziņoja, ka E.Repšes cīņa pret korupciju neveikšoties ar tādiem partneriem kā TB/LNNK un ZZS, kuru rindās ir agrāk pie varas bijušie. Jau trešdien LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? J.Jurkāns Tautas partijas iniciatīvu skaidroja kā vēlmi novērst uzmanību no JL sāktās cīņas ar korupciju, kuras ietvaros tikšot izvērtēta arī Ave Lat privatizācija. Premjers E.Repše nebija dzirdējis nevienu no TSP līdera runām, jo demisijas apspriešanas laikā viņš nebija sēžu zālē, bet gan sarunājās ar presi kafejnīcā, jo "Tautas partijas muļķības nav ko klausīties". Taču laikā, kad notika televīzijas diskusija, viņš esot gleznojis jeb "padarbojos ar krāsām, kas pēc nogurdinošas dienas ir ļoti relaksējoši". TSP rīcību premjers komentēja īsi: "Ļaujiet paust prieku, ka arī daļa opozīcijas kļūst konstruktīva, un tad valdībai rodas vēlēšanās opozīcijas viedoklī ieklausīties, bet tāda man nerodas attieksmē pret Tautas partiju." Kad kafejnīcā ienāca TP frakcijas priekšsēdis A.Kalvītis, E.Repše viņam ieteica: "Atrodiet sevī spēkus mainīties uz gaismu." TP līderi pa to laiku paziņoja: "Ir pamats domāt, ka JL nopietni apsver iespēju nepaklausīgos koalīcijas partnerus nomainīt pret TSP." J.Jurkāns necer nokļūt valdībā, bet atzina, ka, viņaprāt, E.Repše kādu partneri izmetīs un tad TSP atbalsīs E.Repšes mazākumvaldību. Sociologs Aigars Freimanis TSP rīcību Dienai novērtēja kā mēģinājumu rast izeju no politiskā strupceļa, kādā TSP bija, sadarbojoties ar Tatjanu Ždanoku un Alfrēdu Rubiku. Tagad J.Jurkāns izvēloties virzienu, ko atbalsta sabiedrības liela daļa - cīņu ar korupciju -, kura arī tiek uzskatīta par vienu no cēloņiem sociālajai nevienlīdzībai. A.Freimanis domā, ka "Jurkāns piesakās kā klusējošais aizvietotājs" - atbalstot JL cīņu ar korupciju, viņš pēc tam varēšot teikt, ka arī tur bijis klāt. Ar TSP palīdzību izveido jaunu frakciju Diena 06/13/03 Tautas saskaņas partijas frakcijā Saeimas deputāts Igors Solovjovs esot juties labi, taču ceturtdien viņš izšķīries to pamest, jo vēlējies palīdzēt bijušajiem kolēģiem no PCTVL izveidot Sociālistiskās partijas frakciju, kurai bija nepieciešams vēl viens deputāts. To I.Solovjovs vaļsirdīgi atzina Dienai. Viņa lēmuma rezultātā beigs pastāvēt PCTVL frakcija, kas reitingu tabulās bija otra populārākā un konkurēja ar TSP. Līdz šim frakcijas izveidi kavēja nu jau bijušā Sociālistiskās partijas biedra Nikolaja Kabanova atteikšanās piedalīties PCTVL frakcijas izjaukšanā. N.Kabanovs Dienai sacīja, ka nav vēlējies piedalīties politiskajās spēlītēs, kuru mērķis "ir divu frakciju apvienošana zem Jāņa Jurkāna lietussarga, tāpēc viņš iedeva sociālistiem vienu deputātu". Viņaprāt, šī frakcija būšot pateicīga J.Jurkānam, viņš to varēšot vadīt un rēķināties ar 21 balsi. TSP frakcijā paliek 16 deputāti, Sociālistiskās partijas frakcijā būs 5. TSP frakcijas priekšsēža vietnieks Jānis Urbanovičs nevēlējās komentēt šos pieļāvumus un apgalvoja, ka I.Solovjova lēmums bijis negaidīts, taču uzņemts ar sapratni. Sociālistiskās partijas frakcijas priekšsēdētājs Aleksandrs Golubovs apgalvoja, ka "nevis Jurkāns mums iedeva deputātu, bet viņš pats izdarīja savu izvēli". Jau ziņots, ka PCTVL frakcija 8.Saeimā sadalījās pēc tam, kad to atstāja TSP, taču līdz ar Sociālistiskās partijas aiziešanu tā beigs pastāvēt un N.Kabanovs, kā arī trīs Līdztiesības deputāti kļūs neatkarīgie. Izdodas pieņemt grozījumus likumā par KNAB LETA 06/13/03 Turpmāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) varēs vadīt persona bez augstākās juridiskās izglītības, paredz grozījumi KNAB likumā, kurus pēc mēnesi ilgiem mēģinājumiem Saeimas vakar beidzot pieņēma galīgajā lasījumā. Par likuma grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, bet 39 balsoja pret. Par KNAB priekšnieku varēs kļūt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi. Papildus augstākajai izglītībai KNAB amata pretendentiem saskaņā ar likumu jābūt Latvijas pilsoņiem, jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas. Par KNAB priekšnieku nedrīkstēs kļūt personas, kas sasniegušas likumdošanā noteikto pensijas vecumu, kā arī personas, kas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai bijušas ar likumu vai tiesas lēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieki. KNAB priekšniekam jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Grozījumus KNAB likumā rosināja premjers Einars Repše ("Jaunais laiks"), kurš uzskata, ka prasība pēc augstākās juridiskās izglītības varētu sašaurināt KNAB vadītāja amata pretendentu loku. KNAB šefu konkursā sāks meklēt jau nākamnedēļ Diena 06/13/03 Pēc Saeimas piekrišanas svītrot juridiskās izglītības prasību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam premjers cer jau nākamnedēļ izsludināt konkursu uz šo amatu. Pretendentu atlases komisiju vadīs Einars Repše pats, un puse no tās būs Jaunā laika (JL) biedri - tieslietu, iekšlietu, finanšu ministri, kā arī deputāts Edgars Jaunups, kas pieaicināts kā Ministru prezidenta ārštata padomnieks. Komisijā paredzēts iekļaut arī valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS), Valsts kancelejas vadītāju Guntu Veismani un viņas vietnieci Unu Klapkalni. Kā novērotāja konkursa komisijā tikšot pieaicināta nevalstiskā organizācija - sabiedrība par atklātību Delna. Pretendentu pieteikšanās laiks būs mēnesis, vēl mēnesi kandidātus vērtēs. Koalīcijas dumpinieki - Zaļo un zemnieku savienība - ceturtdien rātni nobalsoja par grozījumiem, kas svītroja juridiskās izglītības prasību. Opozīcijā esošā Tautas partija (TP) centās panākt, lai balsojums par juridiskās izglītības svītrošanu būtu aizklāts, bet to noraidīja. Opozīcija debatēs aicināja noteikt biroju par neatkarīgu iestādi, jo tam jākontrolē ministru darbība, kuru pārraudzībā birojs ir, un arī viņu pārstāvēto partiju finanses. "Cik reāli ir, ka birojs kontrolēs un apkaros korupciju tajā iestādē, kas viņu pārrauga? Vajag atcerēties, ka ne jau visu laiku birojs būs tikai zem Repšes. Nevajag pielāgot iestādes politiskajai situācijai," pauda Boriss Cilēvičs (TSP). Opozīcija arī vairākkārt atgādināja Augstākās tiesas vadītāja un ģenerālprokurora viedokli, ka KNAB vadītājam būtu jābūt juristam, aizrunājoties līdz zvērinātajai komunistei Martai Krustiņsonei. "Kad viņai jautāja par izglītību, viņa vienmēr teica, ka galvenais ir revolucionārā pārliecība un uzticība Ļeņinam. Viņa bieži bija to troiku sastāvā, kas piesprieda nāves sodu (..) Īpaši vēršos pie ZZS, kas viedokli par KNAB mainījuši piecreiz dienā, - jaunais KNAB Krustiņsons jau neskries konsultēties pie jums, bet pie JL Ļeņina un Trocka - [Einara] Repšes un [Grigorija] Krupņikova," teica TP deputāts Dzintars Ābiķis. Saeimas komisijas turpinās vērtēt, kādā veidā KNAB izveidot uzraudzības padomi. Apliecina partiju peļņu no VN Diena 06/13/03 Kamēr politiķi neatceras vai sakās vispār neko nezinām par materiālo izdevīgumu, kas partijām bijis iecerēts no uzņēmuma Ventspils nafta (VN) privatizācijas, uzņēmēju un varas partiju bijušo biedru atmiņa ir krietni labāka. Kādreizējā LNNK vadītāja Andreja Krastiņa un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa teikto, ka politiskajiem spēkiem bijuši paredzēti 20% no VN lielākā īpašnieka, a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) akcijām, ceturtdien Dienai apliecināja arī uzņēmējs Ainārs Gulbis un bijušais Tēvzemei un brīvībai (TB) biedrs Andris Pauls-Pāvuls. Pagaidām nav zināms, vai prokuratūra šos faktus pētīs, jo pārbaudes laikā par Ventspils mēru Aivaru Lembergu tā komentārus nesniedz. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas kontrolē partiju finansējuma atbilstību likumam, par šo liecību pārbaudi klusē. Kā Dienai šonedēļ stāstīja A.Krastiņš, sanāksmēs par VN privatizāciju, kurās piedalījušies arī konsultanti no partijām, LNNK iecerēti 6%, bet Demokrātiskajai partijai Saimnieks un savienībai Latvijas ceļš - pa 7%. 1997.gada pavasarī, kad A.Krastiņš pēdējās nedēļas vēl atradies aizsardzības ministra amatā, pie viņa ieradies Guntars Krasts un Māris Grīnblats, paziņojot, ka politiskā situācija mainījusies un daļa no LNNK paredzētajiem procentiem pienākas Tēvzemei un brīvībai. Vēlāk LNNK pilnībā izslēgta no sarunām un tās vietu ieņēmusi TB, kuru pārstāvējis Normunds Lakučs. A.Krastiņa aprakstīto vizīti Aizsardzības ministrijā M.Grīnblats neatcerējās. Savukārt G.Krasts ceturtdien Dienai nenoliedza iespēju, ka šāda tikšanās varētu būt notikusi. Taču viņam nekas neesot zināms ne par procentiem partijām, ne arī N.Lakuča līdzdalību VN privatizācijas sanāksmēs. G.Krasts aicināja A.Krastiņu uzrādīt akcijas, kas izsniegtas politiskajām partijām, pretējā gadījumā tā esot "muļķīga pļāpāšana". "Kāpēc viņš neatcerējās ātrāk?" retoriski jautāja G.Krasts, norādot, ka A.Krastiņa "pēkšņā atklāsme" sekojusi drīz pēc viņa iestāšanās Tautas partijā. Arī bijušais LC priekšsēdis Andrejs Panteļējevs un kādreizējais LC valdes loceklis Vilis Krištopans par "politiskajiem procentiem" teicās neko nezinām. A.Panteļējevs VN privatizācijas procesu rūpīgi izpētījis tikai pavisam nesen, bet teorija par partiju līdzdalību izklausoties jocīga. V.Krištopans darīja zināmu, ka Privatizācijas aģentūrai vienmēr gājis garām ar līkumu. Kā atcerējās A.Krastiņš, sarunās bez viņa piedalījušies arī Saimnieka līderis Ziedonis Čevers un Atis Sausnītis, bet LC pārstāvējis Ojārs Kehris. Z.Čevers atrodas ārzemēs, un telefonsakari ar viņu bija nekvalitatīvi, tāpēc saruna neizdevās, bet A.Sausnītis no jebkādiem komentāriem atteicās. Ar O.Kehri laikrakstam sazināties nav izdevies. Tomēr to, ka VN privatizācijā apspriesti partiju procenti, ceturtdien Dienai atkārtoti apliecināja J.Krūmiņš: "Tā bija, kā viņš saka. Tas ir vārds vārdā." Kļūstot par LNT līdzīpašnieku, J.Krūmiņš apmaksājis ne tikai 10% akciju, kas piederēja Man-Tess, bet arī 2% politisko kapitāldaļu. "Tiem cilvēkiem, kas bija partijā, naudas nebija. Mums visiem bija jāmaksā (..) par viņu līdzdalību proporcionāli pēc procentiem," stāstīja uzņēmējs un paskaidroja, ka, slēdzot VN privatizācijas līgumu, LNT četru piecu gadu laikā bijis jāsamaksā valstij 27 miljoni latu (šeit gan jāprecizē, ka saskaņā ar līgumu LNT par VN akcijām piecu gadu laikā bija jāpārskaita 72 miljoni latu - 45% sertifikātos, bet 55% latos). Vairākos gados J.Krūmiņš kopumā ieguldījis 2,7 miljonus latu. "Es maksāju par sevi un vēl par kaut ko," teica Man-Tess īpašnieks. Viņam gan neesot bijis zināms, kura politiskā spēka daļu viņš sedzis: "To neviens nezina, tas bija noslēpums. Viņiem kopējais katls tur bija, un zināja laikam Lembergs viens pats." Kā vēlāk noskaidrojis J.Krūmiņš, dažas partijas pēc politiskās situācijas maiņas savas akcijas pārdevušas A.Lembergam, taču neko sīkāk viņš pateikt nevarēja. Ainārs Gulbis, kurš piedalījies sapulcēs par VN privatizāciju, pastāstīja, ka par partiju procentiem paziņojis A.Lembergs un neviens neesot iebildis, baidoties, ka pretējā gadījumā varētu tikt izslēgts no LNT akcionāru pulka. Laikā, kad sapulcēs vēl piedalījies A.Krastiņš, panākta vienīgi vienošanās par politiskajām partijām piešķiramajiem procentiem. nolemts arī, ka partijas vēlāk norādīs savus uzņēmumus, uz kuriem pārskaitāmas dividendes. Tas, kā juridiski šie darījumi noformēti un vai partijas nosaukušas sev uzticamās firmas, A.Gulbim nav zināms, jo viņš vēlākajās sarunās vairs nav piedalījies. "Es varu apliecināt, ka tas, ko saka Andrejs Krastiņš, atbilst patiesībai," laikrakstam pavēstīja kādreizējais tēvzemietis A.Pauls-Pāvuls, kurš tagad ir TP biedrs. "Bija runas, ka, Ventspils naftu privatizējot, partijām būtu kaut kā jāatrod puslīdz legāls veids, kā saņemt ziedojumus." Sākotnēji par šo ieceri tēvzemieši neko neesot zinājuši, bet, kad G.Krasts kļuvis par ekonomikas ministru, tā nākusi gaismā. "Tad Krasts jau kā ekonomikas ministrs un vēlāk kā premjers sūtīja savu biznesa partneri un neoficiālo padomnieku Lakuču kārtot šīs lietas," stāstīja A.Pauls-Pāvuls. N.Lakučs Ventspils biznesa aprindām esot stādīts priekšā kā G.Krasta cilvēks. "Tādēļ arī Lakučam bija šī lielā loma un iespaids visās tajās lietās." A.Pauls-Pāvuls pieļāva iespēju, ka no VN "politiskajiem procentiem" iegūtā nauda nonākusi "Krasta un Lakuča tuvumā". "Tādā veidā varbūt var arī izskaidrot Lakuča bagātības izcelsmi un arī tēvzemiešu atkarību no šā cilvēka, jo viņš acīmredzot daļu kā savus ziedojumus bija partijai pēc tam tālāk atmetis," viedokli pauda bijušais tēvzemietis. Jāatgādina, ka G.Krasts ekonomikas ministra amatu ieņēma no 1995.gada decembra līdz 1997.gada augusta sākumam, bet pēc tam līdz 1998.gada novembrim vadīja valdību. Līgums par VN privatizāciju tika noslēgts 1997.gada septembrī. Atbalsts Eiropas Savienībai aug BNS 06/13/03 Arī jūnijā Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju atbalsts valsts iestājai Eiropas Savienībā (ES) un sasniedzis augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā - 55,6%, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūnijā veiktās aptaujas rezultāti. Ja referendums par iestāšanos savienībā notiktu jūnijā, par to balsotu 55,6%, bet pret 28,5% iedzīvotāju. Vēl nav izlēmuši 15,9% aptaujāto. Turklāt 77,1% eirooptimistu apgalvo, ka viņu izvēle līdz referendumam, visticamāk, nemainīsies, bet par savas izvēles nemainību ir pārliecināti 66,9% eiropesimistu. Pēdējo gadu tik daudz iedzīvotāju atbalstu iestājai ES nebija pauduši, un labākie rezultāti bija šā gada aprīļa aptaujā, kad atbalstu integrācijai savienībā pauda 53,8% aptaujāto. Gandrīz puse aptaujāto (48%) pauduši, ka noteikti piedalīsies 20. septembrī paredzētajā referendumā, un šai jomā nav īpašas atšķirības starp eirooptimistiem un eiropesimistiem. ceturtdien, 12. jūnijā Politiskajām partijām bijuši paredzēti procenti no VN privatizācijas Diena 06/12/03 Uzņēmuma Ventspils naftas (VN) privatizācijas laikā trim politiskajiem spēkiem - LNNK, Demokrātiskajai partijai Saimnieks un partijai Latvijas ceļš - bijusi paredzēta piektā daļa akciju, kuras iegūtu VN privātais investors, a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT), Dienai pastāstīja kādreizējais LNNK līderis Andrejs Krastiņš. Īsi pirms VN privatizācijas 1997.gadā LNNK izslēgta no potenciālo "politisko akcionāru" vidus, jo tās vietu saskaņā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga norādījumu ieņēmusi apvienība Tēvzemei un brīvībai (TB), atcerējās A.Krastiņš. Viņš jau agrāk Dienai stāstīja, ka laikā no 1995. līdz 1997.gadam notikušas sanāksmes par VN privatizāciju, kurās bez uzņēmuma LNT līdzīpašniekiem piedalījušies arī konsultanti no politiskajām partijām. Kā trešdien papildināja A.Krastiņš, šajās sanāksmēs ticis nolemts, ka partijām pienāksies "potenciālie procenti" no LNT līdzdalības VN: LNNK iecerēti 6%, bet Saimniekam un Latvijas ceļam - katram 7%. Tātad politiskie spēki kopumā iegūtu 20% no LNT daļām VN. Jāatgādina, ka LNT pieder 37% VN akciju. Kā paskaidroja A.Krastiņš, sākotnēji bijis paredzēts, ka partijas nesaņems pašas akcijas, bet tām tiktu dota iespēja ieteikt uzņēmumus, kas iegādātos attiecīgās kapitāla daļas un vēlāk šīs firmas sponsorētu politiskos spēkus. Lai gan tolaik likumos nav bijis noteikts, ka partijas tā drīkst finansēt, tas arī nav bijis aizliegts. Taču 1997.gada pavasarī - laikā, kad A.Krastiņš vēl bijis aizsardzības ministrs, - pie viņa bez iepriekšēja brīdinājuma Aizsardzības ministrijā ieradies Guntars Krasts un Māris Grīnblats. Abi TB pārstāvji paziņojuši, ka mainījusies politiskā situācija, tāpēc no LNNK daļām 3,5-4% pienākoties TB, kuru turpmāk pārstāvēšot Normunds Lakučs. A.Krastiņš bijis izbrīnīts, jo par sanāksmēs notiekošo zinājuši tikai LNT īpašnieki un politiskie konsultanti. Vēlāk sanāksmēs par VN privatizāciju A.Lembergs apstiprinājis G.Krasta un M.Grīnblata teikto, piebilstot, ka LNNK labākajā gadījumā saņemšot 1%. Taču vienā no nākamajām tikšanās reizēm Ventspils mērs paziņojis, ka visas daļas pārņems TB, ko pārstāvēs N.Lakučs. Par to, kāds bijis procentuālais sadalījums pēc tam, A.Krastiņam nekas neesot zināms. Kā pagājušajā nedēļā Dienai stāstīja uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kura firma Man-Tess ir viena no LNT akcionārēm, partijām bijuši paredzēti 24-25% akciju. Vēlāk politiķi savu daļu pārdevuši A.Lembergam. Man- Tess īpašnieka teikto A.Krastiņš nevarēja apstiprināt, atgādinot, ka LNNK no sarunām izslēgta vēl pirms VN privatizācijas. M.Grīnblats Dienai teica, ka sarunu ar A.Krastiņu neatceroties. Tā kā LNNK vadītājs neesot atbalstījis kustības apvienošanos ar TB, M.Grīnblats ar viņu kontaktējies reti. M.Grīnblats arī izteica šaubas, ka N.Lakučam varētu būt liela ietekme VN privatizācijā - N.Lakučs vairākus gadus bijis VN padomes loceklis, un nereti uzņēmumu padomēm, kas seko valdes darbībai, esot visai dekoratīva loma. Ar G.Krastu Dienai trešdienas vakarā sazināties neizdevās. Latvija šogad strauji kāpina eksportu Diena 06/12/03 Latvija šāgada četros mēnešos sasniegusi augstus eksporta pieauguma rādītājus, kurus analītiķi saista ar rūpniecības atdzīvošanos. Šāgada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laikposmu pirms gada, Latvijas preču eksports palielinājies par 19,1% un sasniedzis 512 miljonus latu, savukārt importa apjoms audzis par 20,7% un sasniedzis 879 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt aprīlī eksports palielinājies straujāk nekā imports. Joprojām strauji turpina augt Latvijas preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. Šā gada pirmajos četros mēnešos uz ES eksportēto Latvijas preču apjoms palielinājies par 24,6% un tas veido 63% no kopējā Latvijas eksporta. Savukārt no ES valstīm četros mēnešos Latvija importējusi preces par 11,6% vairāk nekā pirms gada, kas ir 50% no kopējā Latvijas importa apjoma. Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte atzina, ka "eksporta pieauguma rādītājs ir tik labs, ka neticams". Latvijas eksporta pieaugums laikā, kad Eiropas valstīs ir ekonomisks panīkums, pēc R.Karnītes domām, liecina, ka ārvalstnieki izmanto iespēju savā valstī realizēt produkciju, kas ražota Latvijā, izmantojot lētākus resursus. "Ja šis tiešām ir reāls eksporta pieaugums, tad domāju, ka sākusi darboties šī shēma, un tad tuvāko triju gadu laikā Latviju sagaida gaišākas perspektīvas," viņa pauda. Karnīte uzskata, ka tādējādi Latvija Eiropas krīzi nejutīs, bet tieši pretēji - iegūs no tās. Latvijas Unibankas tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks Latvijas eksporta pieaugumu vērtē kā ļoti iepriecinošu un norāda, ka eksporta apjoms palielinājies ne tikai eiro kursa kāpuma dēļ, bet arī tāpēc, ka Latvijā ir atdzīvojusies rūpniecība un atradusi sev noieta tirgus, turklāt pieaug eksports uz Eiropas valstīm, kas nav eirozonas valstis. Kā pozitīva tendence vērtējama eksporta tirgus paplašināšanās Baltijas un NVS valstīs, kas ļauj dažādot noieta tirgus. Analītiķis uzskata, ka importa apjomi Latvijā joprojām pārsniegs pieaugošo eksportu, jo pēc ārvalstu precēm saglabājas augsts pieprasījums. A.Vilks prognozē, ka pieaugs arī ārējās tirdzniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IK) un eksports varētu pieaugt no pašreizējiem 27% līdz 40% no IK. Pēc CSP informācijas, joprojām nozīmīgākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija, uz kuru šā gada četros mēnešos Latvija eksportējusi preces 85 miljonu latu vērtībā jeb 16,6% no kopējā eksporta apjoma. Latvijas eksportā nozīmīgāko vietu joprojām ieņem koksne un tās izstrādājumi, kuru īpatsvars eksporta kopvērtībā gada pirmajos četros mēnešos bija 34,8%, bet visvairāk no Latvijas tiek importētas mašīnas un mehānismi, kā arī elektriskās iekārtas, kuru īpatsvars ir 19,7% no kopējā importa apjoma. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem, šogad strauji - par 33% - audzis metālu un to izstrādājumu eksports. Statistikas dati liecina, ka četros mēnešos pieaudzis ārējās tirdzniecības deficīts - 2002.gada pirmajos četros mēnešos imports pārsniedza eksportu par 69,2%, bet šā gada četros mēnešos šī starpība bija 71,5%. Sabiedriskās organizācijas aicina ierobežot vēlēšanu tēriņus Diena 06/12/03 59 sabiedrisko organizāciju pārstāvji vēstulē Valsts prezidentei, premjeram un Saeimas deputātiem aicinājuši ierobežot partiju tēriņus vēlēšanu kampaņām un izstrādāt likuma grozījumus, lai tie būtu spēkā jau līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā. Vēstulē, kura tapusi pēc projekta Atklāti par 8.Saeimas vēlēšanu finansēm iniciatīvas norādīts, ka partiju izdevumi aug ar katrām vēlēšanām un 8.Saeimas vēlēšanās uz vienu vēlētāju Latvijā iztērēti vismaz 4 lati, bet, piemēram, Francijā prezidenta vēlēšanās tajā pašā gadā - 1,1 lats. Pēc vēstules autoru domām, ierobežojumi uzlabotu demokrātijas kvalitāti, padarot partijas neatkarīgākas no sponsoriem, nodrošinātu vienlīdzīgāku partiju konkurenci un liktu tām vairāk strādāt ar savu vēlētāju, padarot viņa izvēli mazāk atkarīgu no politiskās reklāmas. Projekta direktore Lolita Čigāne Dienai sacīja, ka parakstus nolemts vākt pēc tam, kad konstatēta daļas masu mediju krasā nostāšanās pret projekta ziņojumā izteiktajām rekomendācijām radikāli ierobežot partiju tēriņus, aizliedzot politisko reklāmu radio un TV. "Mēs sapratām, ka nav iespējams izdarīt sabiedrisku spiedienu uz likumdevēju, jo daļa mediju par to vispār atsakās runāt un līdz ar to nav iespējama diskusija sabiedrībā par piemērotākajiem variantiem," viņa teica. Paraksti amatpersonām nodoti tagad, lai vēl pirms nākamās Saeimas sesijas vēlreiz mēģinātu pievērst deputātu uzmanību. Patlaban Saeimā top grozījumi attiecīgajos likumos, un tos solīts sagatvot līdz nākamā gada beigām. Saeima lemj par notāru nākotni Diena 06/12/03 Kaut arī gan Zvērinātu notāru padome (ZNP), gan Tieslietu ministrija (TM) lūgušas Saeimu pagaidām nepieņemt grozījumus Notariāta likumā un neatcelt notāru skaita ierobežojumus, parlamenta Juridiskā komisija trešdien atbalstīja tās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (JL) pēdējos priekšlikumus un ceturtdien par grozījumiem lems Saeima. Paredzams, ka turpmāk notāru skaits valstī netiks ierobežots, un par tādu varēs kļūt jebkurš pietiekami kvalificēts jurists. Lai novērstu notāru koncentrēšanos ekonomiski attīstītākajos un līdz ar to "izdevīgākajos" reģionos, saskaņā ar grozījumiem tieslietu ministrs tos norīkos strādāt noteiktas apgabaltiesas teritorijā. ZNP paudusi pārliecību, ka brīvlaišana radīs neparedzamas sekas - notāriem sākot savā starpā konkurēt, pasliktināsies notariālo aktu kvalitāte un līdz ar to palielināsies izskatāmo lietu daudzums tiesās. Arī TM valsts sekretārs Gunārs Kūtris trešdien Juridiskās komisijas sēdē norādīja, ka tiesām, visticamāk, būtu vairāk darba, un aicināja uz laiku atlikt likuma grozīšanu. S.Āboltiņa uzskata, ka notāru skaita pieaugums tiesu varai piederīgās profesijas pārstāvjiem liks vairāk domāt par pakalpojumu kvalitāti un ļaus samazināt to cenu. Viņa arī norādīja - tā kā netiek mainītas notāra amata kandidātiem izvirzītās prasības, straujas izmaiņas to skaitā nav gaidāmas. Patlaban Latvijā ir 96 notāri - mazāk nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. ZNP par 8000 latu Zinātņu akadēmijā pasūtījusi pētījumu par notāru pieejamību, un pirmie tā rezultāti gaidāmi jūlija beigās. trešdien, 11. jūnijā Nemierā ar valdības nekonsekvenci darbu pamet vēl viena augsta FM ierēdne Diena 06/11/03 Kā galvenos iemeslus minot nodokļu jomā pieņemtus pretrunīgus un nepārdomātus lēmumus, no darba aiziet vēl viena Finanšu ministrijas (FM) darbiniece - Nodokļu politikas departamenta direktore Gunta Kauliņa. Viņa pēc FM valsts sekretāra vietnieces Ingūnas Sudrabas ir otra augsta līmeņa ierēdne, kas pamet darbu ministrijā, norādot uz valdības nekonsekventajiem lēmumiem. "Lēmumi ir savstarpēji pretrunīgi un nesaskaņoti - sākumā tā, pēc tam citādi, tā nevar pilnvērtīgi strādāt," aiziešanas iemeslus skaidroja G.Kauliņa, kas ministrija strādā no 1992.gada. Gaidot pievienošanos Eiropas Savienībai, vajadzētu gatavoties nodokļu politikas izmaiņām, atvērtajām robežām un jaunajai dokumentācijas aprites kārtībai, taču pašlaik "mums nav laika koncentrēties uz šīm lietām, mēs darām visu, lai sagrabinātu budžetu," viņa atzina. Par draudiem nodokļu sistēmas stabilitātei, pēc ierēdnes domām, liecina jau vairākkārt mainītie lēmumi par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu atsevišķām preču grupām, paredzamā nodokļu atvieglojumu atcelšana, Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaru palielināšana un citi lēmumi. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) noraida G.Kauliņas pārmetumus par neprognozējamo rīcību nodokļu lietās, sakot, ka tieši viņai bijis jāstrādā pie pārskatāmas un pārdomātas nodokļu politikas. Tā esot skaidra - likmju samazināšana, pārskatāmas atvieglojumu sistēmas ieviešana. "Viņa nevienu brīdi nav teikusi, ka ir grūti strādāt. Cik man zināms, G.Kauliņa saņēmusi labāk atmaksātu darba piedāvājumu no privātā sektora," teica ministrs. Eiro ieviesīs pakāpeniski LETA 06/11/03 Ja Latvija referendumā šā gada 20.septembrī nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas lata piesaiste Eiropas vienotajai valūtai - eiro - varētu notikt 2005.gada 1.janvārī, ņemot vērā kursu piesaistes brīdī jeb kursu, kas fiksēts 2004.gada 31.decembrī, konferencē "Kas notiks pēc 20.septembra? Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji" paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Divu gadu laikā pēc lata piesaistes eiro, nevis SDR valūtu grozam, kā tas bijis līdz šim, mēs tiksim rūpīgi pētīti un analizēti, lai pārbaudītu, vai šajā laikā Latvijā tiek pildīti Mārstrihtas kritēriji," sacīja Rimšēvičs. Pēc diviem gadiem - 2007.gadā - tiks sagatavots novērtējums, kas parādīs, kā lata piesaiste eiro atsaucas uz makroekonomiskajiem rādītājiem u.c. Savukārt reāla eiro pakāpeniska ieviešana, ja novērtējums būs labvēlīgs, Latvijā varētu sākties 2008.gadā. Līdz tam Latvijā darbosies tā sauktais valūtas mehānisms divi. Kā pozitīvos aspektus eiro ieviešanai Rimšēvičs norādīja izdevumu mazināšanos, kas saistīti ar valūtu kursa maiņām tirdzniecībā ar eiro zonu, kā arī procentu likmes Latvijā vienādotos ar ES procentu likmēm. Savukārt negatīvie aspekti, pēc Rimšēviča domām, eiro ieviešanā būs lata zaudēšana, kā arī nespēja realizēt neatkarīgu Latvijas monetāro politiku. "Viss pārējais paliks tāpat. Latvijas Banka būs centrālā banka ar visām savām funkcijām," uzsvēra Rimšēvičs. Augšbebru latviešiem nebijuši ciemiņi LETA 06/11/03 Sākot no 10.jūnija, Omskas apgabala Augšbebros vienā no lielākajiem Sibīrijas latviešu ciemiem – 4500 km no Latvijas – sākušās divu nedēļu amatniecības un folkloras nodarbības Augšbebros dzīvojošiem latviešiem bērnu un pieaugušo grupās, ko vada amatnieki un folkloristi no Latvijas: tekstilizšuvēja un audēja Mārīte Pedo, kokgriezējs Ivars Kalniņš, podnieki Leontīns Cīrulis un Viola Reinholde, folkgrupas "Visi vēji" dalībnieki Ieva Mūrniece un Kaspars Bārbals. Kopā ar viņiem Augšbebros ieradušies arī rakstniece Inga Ābele un teātra zinātniece Ieva Zole, kuras izzina vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus. Šādas nodarbības Augšbebros notiek pirmoreiz, un tas iekļaujas Omskas apgabala Latviešu kultūras dienu sagatavošanas programmā, kas notiks 20.jūnijā un uz kurām ieradīsies gan latviešu grupas no visa Omskas apgabala un Omskas, gan citu etnisko grupu delegācijas – vāciešu un igauņu nacionālo biedrību pārstāvji. 20. jūnijā notiks vietējo daiļamatniecības izstrādājumu un jaunapgūto iemaņu darbu izstāde, Augšbebru kluba vadītājas Olgas Benkes vadībā iestudētā Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" fragmenta izrādīšana, kā arī Līgo vakara koncerts pie ugunskuriem līdz rīta gaismai. Augšbebri izveidojušies cariskās Krievijas zemes reformu rezultātā 1897.gadā, kad no Latvijas, īpaši no Kurzemes, izceļoja latviešu ģimenes, kam piešķīra apstrādāto, mežiem atgūto zemi. Jau vairākus gadus te regulāri strādā latviešu valodas skolotāji par PBLA un LELBĀL līdzekļiem. otrdien, 10. jūnijā Valdība nemazinās nodokli uzņēmējiem Diena 06/10/03 Mēģinot samērot nākamā gada budžeta ieņēmumus ar vēlmi būtiski nepalielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem, valdība nolēmusi nākamgad nesamazināt nekustamā īpašuma nodokli komercbūvēm, lai arī to paredz likums. Tādējādi nodokļa smagums gulsies uz uzņēmēju pleciem un iedzīvotājiem nākamgad vēl nebūs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvokļiem un dzīvojamām mājām. Iepriekšējā valdība, mainot nekustamā īpašuma nodokļa likumu, paredzēja, ka, sākot no 2004.gada, nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā arī dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem. Nodokļa likme tad tiktu samazināta no 1,5% līdz 1%. Mainītos arī aprēķināšanas kārtība - nodokli aprēķinātu, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Valdības ārkārtas sēdē pirmdien pieņemtais lēmums atstāj spēkā līdzšinējo kārtību. Lai arī uzņēmēji Dienai atzina, ka nodokļa nesamazināšana par pusprocentu būtiskus zaudējumus viņu darbībai neradīs, tomēr tika uzsvērts, ka no valdības tiek gaidīta solījumu turēšana, arī to, kas jau bija noteikti likumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis Dienai uzsvēra: "Ceram, ka valdība, nesamazinot šā īpašuma nodokļa likmi, lems par kāda cita nodokļa samazināšanu, piemēram, nesen izskanējušais ierosinājums noteikt 40% nodokļu atlaidi investīcijām, kas uzņēmējiem būtu būtiskāks." Galvenos iebildumus pret nekustamā nodokļa nesamazināšanu valdības sēdē izteica premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP). Savukārt balsojumā, kas paredz atstāt spēkā pašreizējo kārtību, atturējās visi četri valdībā pārstāvētie Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedri. A.Šlesers Dienai uzsvēra, ka iedzīvotāju mājokļu problēmas valdība cenšas atrisināt uz uzņēmēju rēķina. "Maksās uzņēmēji," uzsvēra A.Šlesers. Viņš gan atzina, ka partijā vēl tiks diskutēts, kā pareizi rīkoties šajā situācijā, taču nevēlējās precizēt, vai tas nozīmē, ka Saeimā LPP šādus likuma grozījumus neatbalstīs. "Es to neteicu," bilda premjera biedrs. FM pārstāvji sēdē uzsvēra, ka iecerētās nodokļu izmaiņas uzņēmējiem nākamgad budžeta ieņēmumus varētu samazināt par deviņiem miljoniem latu, ja nodokļi tiktu rēķināti pēc līdzšinējās kārtības, un pat par 18 miljoniem latu, ja papildus likmes samazinājumam notiek arī pāreja uz nodokļa aprēķināšanu pēc kadastrālās vērtības. Lembergs neesot oligarhs, bet gan lobists LETA 06/10/03 Oligarhija ir ekonomiskās un politiskās varas saplūšana un Latvijā nav izteiktas oligarhijas, intervijā žurnālam "Kas notiek?" paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš sevi uzskata par lobistu politikā. "Lobisms nav politiskā vara," paskaidro Lembergs, kurš sevi neuzskata par oligarhu, jo "pie politiskās varas" viņš neesot. Ventspils mērs intervijā pauž, ka nav pieļaujama situācija, ka politiskā vara ir cilvēkiem, kuri vienlaikus atrodas arī biznesā. Šādas situācijas ilustrēšanai Lembergs kā piemēru min premjera biedru Ainaru Šleseru, kurš vienlaikus ir politiķis un uzņēmējs. "Un uzņēmējs Šlesers lobē pie politiķa Šlesera uzņēmējam vajadzīgus lēmumus. Viņš runā ar spoguli. Arī [Arnolds] Laksa," saka Lembergs. Lembergs savu kā lobista ietekmīgumu un darbību vērtē "labākajā gadījumā uz trīs ar mazu plusiņu piecu ballu sistēmā". Kā labus lobistus Ventspils mērs atzinis "Parekss bankas" prezidentu Valēriju Karginu un "Skonto" grupas vadītāju Gunti Indriksonu, kā arī Andri Šķēli, gan paskaidrojot, ka runa ir par bijušo politiķi pašreizējā situācijā. Jo tieši par atrašanos biznesā un politikā vienlaikus savulaik Lembergs arī esot kritizējis Šķēli. Lembergs atgādina, ka lobisms ir normāla lietu kārtība sabiedrībā, pēc šādiem principiem darbojoties ASV Kongress. Taču Latvijā patlaban "jebkurš, kurš parādās kā lobists, tiek nozākāts". Tas ir absurds, intervijā secina Ventspils mērs. Inflācija maijā - 0,2% LETA 06/10/03 Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2003.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem - par 0,3%. Kopējo cenu līmeni maijā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums apģērbam (+2,4%), augļiem (+4,5%), kartupeļiem (+5,9%), lietotajām automašīnām (+3,2%) un medikamentiem (+0,8%). Cenas paaugstinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem (+0,6%). Igaunijā 2003.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas samazinājās par 0,3%. To izraisīja degvielas cenu kritums. Patēriņa cenas Lietuvā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Cenas pazeminājās degvielai un pārtikas precēm. pirmdien, 9. jūnijā Zemnieki pieprasa solīto valsts naudu Diena 06/09/03 Lai arī šāgada valsts budžeta grozījumos solītās papildu valsts naudas mazāk tiks visiem, tikai zemnieki kopā ar politiskajiem aizstāvjiem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) vēlas turpināt sarunas ar premjeru Einaru Repši (JL) par nepieciešamību piešķirt visus solītos līdzekļus šai nozarei. Prasību asums gan ir zudis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Dienai atzina: "Budžetu apstiprināsim jebkurā gadījumā. Mēs nevēlamies balsot kopā ar opozīciju." Pirmdien valdība plāno apstiprināt grozījumus šāgada valsts budžetā, kur papildus dažādām nozarēm tiks sadalīti optimistiskās nodokļu prognozēs esošie 32,4 miljoni lati ziemā vēl solīto teju 140 miljonu latu vietā. Jau otrdien valdība sagatavoto budžeta grozījumu projektu iesniegts vētīšanai Saeimas deputātiem, kuri to varētu apstiprināt īsi pirms Jāņiem, 20.jūnijā. Patlaban budžeta grozījumos zemniekiem papildus plānots novirzīt tikai 4,34 miljonus latu, lai arī valdība solīja 6,6 miljonus, kas vēl ziemā dažādu lauksaimniecības tirgus ārkārtas vajadzību risināšanai tika paņemti no subsīdiju līdzekļiem. Visvairāk naudas tiks mediķiem - 12,6 miljoni latu, kas būs domāti algu palielināšanai. Pedagogu algu palielināšanai papildus tiks piešķirti 3,5 miljoni latu, savukārt pašvaldību investīciju projektiem - 4,79 miljoni latu, tāpat 1,08 miljoni latu tiks valsts robežas izbūvei, 725 000 latus Finanšu ministrija vēlas atstāt neparedzētiem gadījumiem. Teju 3,5 reizes mazāk līdzekļu, nekā bija iecerēts sākumā tiks Valsts kontrolei (VK) - 180 000 latu. Līdzekļi tika samazināti pēc tam, kad tika apšaubīta plānoto lielo tēriņu lietderība, VK pārceļoties uz citām telpām un jaunu mēbeļu iegādei. Krūmiņš liecina prokuratūrā par naudas došanu VN privatizācijas "pabīdīšanai" Diena 06/09/03 Pagājušās nedēļas nogalē SIA Man-Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš prokuratūrai liecinājis, ka pirms vairākiem gadiem kā uzņēmuma Ventspils nafta (VN) kontrolpaketes turētājs, firmas Latvijas naftas tranzīts (LNT) līdzīpašnieks samaksājis 50 tūkstošus ASV dolāru uzņēmējam Normundam Lakučam, kurš atbalsta TB/LNNK. Nauda bijusi paredzēta "dažu projektu pabīdīšanai", un N.Lakučs, tobrīd neieņemot amatus VN un Privatizācijas aģentūrā (PA), esot palīdzējis privatizēt VN, vienodamies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un politiskajām partijām. N.Lakučs šos izteikumus nodēvējis par slima suņa murgiem, bet ekspremjers Guntars Krasts (TB/LNNK), kura valdības laikā tika privatizēta VN, pieļauj iespēju, ka J.Krūmiņam būs jāatbild tiesas priekšā. To, ka ar VN privatizāciju esot bijušas saistītas politiskās partijas, J.Krūmiņš Dienai atklāja pagājušās nedēļas sākumā. LNT līdzīpašniekiem - firmām Man-Tess, Ventbunkers, Puses, Skonto nafta, Lat-Vest-Ist un Ventrans Rīga - faktiski piederējuši tikai 75-76% uzņēmuma akciju, jo pārējā daļa bijusi jānodod politiskajām partijām. Tomēr J.Krūmiņš nevēlējās atklāt to politiķu vārdus, kuri bija iesaistīti šajos darījumos, - to viņš būšot ar mieru darīt tikai tad, ja tiks ierosināta krimināllieta. Tai pašā laikā J.Krūmiņa teiktais ļāva secināta, ka liela nozīme VN privatizācijā bijusi N.Lakučam: "Ne no kā pēkšņi nevar parādīties Lakučam nauda bankā - cik tur bija, četri miljoni latu? (..) Viņš pārdeva savas akcijas un uzlika naudu uz rēķina," - tā J.Krūmiņš ļāva noprast, ka arī N.Lakučs bijis viens no LNT akciju turētājiem. Piektdien Panorāmai J.Krūmiņš teica, ka VN privatizācijai palīdzēja "politiskās partijas, kas toreiz bija pie varas". N.Lakučs kā šo partiju pārstāvis piedalījies "visās sēdēs" un "visās sapulcēs" par VN privatizāciju. Kā svētdien Dienai pastāstīja J.Krūmiņš, piektdien prokuratūrā viņš liecinājis, ka samaksājis N.Lakučam 50 tūkstošus ASV dolāru - šī summa sastāvējusi no LNT dividendēm un naudas "dažu projektu pabīdīšanai". Tas noticis ap 1997.gadu, taču precīzāku laiku J.Krūmiņš varēšot pateikt nedēļas pirmajā pusē, kad saņemšot telefonizdrukas par saviem zvaniem N.Lakučam. Lēmums par to, ka jāmaksā J.Krūmiņam, pieņemts LNT akcionāru sapulcē. To, kura amatpersona to konkrēti norādījusi, J.Krūmiņš nevarēja atcerēties. Tiekoties ar N.Lakuču muzikālajā centrā Vernisāža, J.Krūmiņam toreiz bijušas naudas paciņas pa 10 tūkstošiem dolāru katrā, un viņš N.Lakučam neuzmanības dēļ iedevis lielāku summu. Nākamajā dienā J.Krūmiņš turpat Vernisāžā atkārtoti ticies ar N.Lakuču, kurš atdevis atpakaļ liekos pārdesmit tūkstošus. J.Krūmiņa izteikumus nodēvējot par slima suņa murgiem un noliedzot, ka būtu saņēmis naudu, N.Lakučs Panorāmai nav noliedzis, ka piedalījies sanāksmēs par VN privatizāciju, jo bijis PA amatpersona. Saskaņā ar LETA arhīvā pieejamajām ziņām N.Lakučs par PA padomes locekli tika apstiprināts 1999.gada februārī, bet par VN padomes locekli - 1997.gada oktobrī. Arī J.Krūmiņš Dienai teica, ka laikā, kad viņš samaksājis 50 tūkstošus dolāru, N.Lakučs amatus nav ieņēmis un vienīgi pārstāvējis politiskās partijas. VN privatizācijas līgums starp valsti un LNT tika noslēgts 1997.gada septembrī, kad premjers bija G.Krasts. J.Krūmiņš Panorāmai stāstīja, ka Andra Šķēles valdība tikusi gāzta ar N.Lakuča un tēvzemiešu līdzdalību, jo vēlējusies mainīt VN privatizācijas līguma nosacījumus. Svētdien G.Krasts sarunā ar Dienu pieļāva iespēju, ka J.Krūmiņš neesot sekojis līdzi politiskajiem notikumiem, jo, kā uzsvēra politiķis, A.Šķēles valdība atkāpusies pēc Latvijas ceļa valdes paziņojuma. Turklāt, pastāvot tā laika spēku sadalījumam Saeimā, kur lielāko daļu mandātu bija saņēmušas partijas Saimnieks un LC, tēvzemieši nav varējuši "uzdot rīkojumu", lai tiku nomainīta valdība un izveidots viņiem paklausīgs Ministru kabinets. Apgalvojums par naudas došanu N.Lakučam, kā uzskata G.Krasts, "Krūmiņam noteikti radīs problēmas". Ja J.Krūmiņš to varēšot pierādīt, viņam jāsaņem sods par kukuļošanu. "Ja viņš to nevarēs, un tas ir visai ticami, katrā gadījumā viņam ir jāsaņem sods par apmelojumiem," teica G.Krasts un piebilda, ka J.Krūmiņam par izteikumiem būs jātbild tiesā. "Jebkurā gadījumā šis jautājums jau nu tā noteikti neapstāsies." Nepilsoņiem jaunas iespējas Diena 09/09/03 Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru ceturtdien pieņemtā jaunā direktīva par trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji, nekādi nemainot nepilsoņu statusu Latvijā, pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā varētu nedaudz uzlabot viņu iespējas un tiesības citās ES valstīs. Latvijas pilsoņi pēc iestāšanās ES un noteiktā pārejas perioda beigām automātiski iegūs tiesības brīvi pārcelties uz dzīvi un strādāt citā ES, taču nepilsoņiem šādas tiesības nepienāksies, jo, nebūdami Latvijas pilsoņi, viņi netiks atzīti arī par ES pilsoņiem. Ceturtdien pieņemtā direktīva, ko Latvijas valdība ir piekritusi attiecināt uz nepilsoņiem, šo situāciju varētu uzlabot. Būdami ilgtermiņa Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, nepilsoņi varēs tikt atzīti arī par ilgtermiņa ES iedzīvotājiem, līdz ar to iegūstot plašākas sociālās tiesības citās Eiropas valstīs, to skaitā arī tiesības pārcelties tur uz dzīvi vai meklēt darbu. Līdzīgi šī direktīva attieksies arī uz Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem trešo valstu, piemēram, Krievijas pilsoņiem. Jautājums, kas Latvijai būs jāatrisina tehniskās konsultācijās ar ES — kāds dokuments varētu apliecināt to, ka Latvijas nepilsonis ir arī ilgtermiņa Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs un līdz ar to atzīstams par ilgtermiņa ES iedzīvotāju. Noziedzība mainās līdzi laikam LETA 06/09/03 Šogad Valsts policijā reģistrēts mazāks noziegumu skaits nekā pērn. Turklāt kārtības sargi šogad atklājuši vairāk likuma pārkāpumu nekā iepriekšējā gadā. Tā šā gada pirmajos četros mēnešos valstī reģistrēti 15 790 noziedzīgi nodarījumi, bet pērn šajā pašā laikā izdarīto noziegumu bija par 466 vairāk. Latvija ieņem vadošo pozīciju Eiropas valstu vidū automašīnu zādzību apkarošanā, jo mūsu valstī ir viszemākais nozagto automašīnu skaits – četros menešos registreti 979 gadijumi, bet atklati – 112. To izdevies panākt, aizturot vairākas nopietnas noziedzīgas grupas, kas "specializējas" automašīnu zādzībās. Arī situācija organizētās noziedzības jomā, kā atz īst Valsts policijas vadība, tiek kontrolēta. Apzināti organizētās noziedzības grupējumi, viņu darbības sfēras, ietekmes un sakari. Šobrīd vērojama nestabilitāte noziedzīgo grupējumu vidū, ko izsauc vairāku noziedzīgās pasaules līderu arestu un ietekmes sfēru savstarpējā pārdale. Līdz ar to tuvākajā nākotnē nav prognozējams organizētās noziedzības draudu pieaugums. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas noziedzīgie elementi turpmāk visās organizētās noziedzības jomās vairāk orientēsies uz Eiropas valstīm un centīsies nostiprināt starptautiskos noziedzīgos kontaktus. Nav izslēgts, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, arī Eiropas valstu noziedzīgie grupējumi centīsies "apgūt" jaunas teritorijas. Tādējādi var palielināties starptautiskā organizētā noziedzība, tai skaitā kontrabanda, cilvēktirdzniecība, nelegālā migrācija u.c. Vērtējot kopējo noziedzības līmeni Latvijā, uz 10 000 iedzīvotājiem noziedzības līmenis Latvijā ir zemāks nekā Igaunijā un apmēram vienā līmenī ar Lietuvu. Latvijā reģistrēto noziegumu skaits ir samazinājies par 2,9%, Lietuvā – palicis iepriekšējā līmenī, bet Igaunijā- palielinājies par 2,1%. Māca svinēt Jāņus Diena 06/09/03 Patlaban Latvijas kartē ir atzīmētas 42 vietas, kur nākamo triju nedēļu laikā ļaudis mācīsies līgot tā, lai gada īsākajai naktij pietiktu dziesmu un burvības. Jau pagājušās nedēļas nogalē vairāk nekā desmit dažādās Latvijas vietās folkloristi, atsaukušies dziesminieces Ilgas Reiznieces aicinājumam mācīt ļaudīm svinēt Jāņus, zinātkāro pulkā ielīgoja vasaras saulgriežus. Latviešu dainu krātuvē ir aptuveni 35 tūkstoši Jāņu dziesmu, kuras dziedāt vienā vienīgajā īsākajā gada naktī, taču tradīcijas ir jāatdzīvina, lai Jāņu svinēšana neaprobežotos ar "latviskā" šašlika baudīšanu pie ugunskura. sestdien, 7. jūnijā Repše: opozīcija saliedēs koalīciju Diena 06/07/03 Piektdienas rītā, kad premjers Einars Repše (JL) devās komandējumā un koalīcijā pamazām sāka norimt kaislības pēc ceturtdien zaļo zemnieku izgāztajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumiem, opozīcijā esošā Tautas partija, pieprasot premjera E.Repšes demisiju, no jauna centās uzjundīt nemieru parlamentā. "Valsts ir nogurusi no šīs valdības bezatbildības un postošajiem eksperimentiem. Ir pienācis laiks atjaunot stabilitāti un tiesiskumu," paziņoja TP. Kad šī ziņa sasniedza premjeru, viņš savukārt paziņojumā sacīja, ka valdības pretinieku uzbrukumi tikai nostiprināšot koalīciju. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, lūgta komentēt šo iniciatīvu, teica: "Jebkurai valdībai ir jābūt gatavai demisijas balsojumam. Neviena opozīcija nemīl sēdēt opozīcijā, un demokrātiskā sabiedrībā tas ir pilnīgi normāli, valdībai ir jābūt modrai un jārēķinās ar šādu situāciju." Balsojums par neuzticību E.Repšem ir paredzēts priekšpēdējā šīs sesijas sēdē 12.jūnijā, kad jāskata arī grozījumi KNAB likumā. Lai arī koalīcijā ir pretrunas par KNAB pārraudzību, tēvzemietis Māris Grīnblats atceras, ka agrāk valdībās domstarpības esot bijušas daudz lielākas. Viņaprāt, Zaļo un Zemnieku savienības līderi neesot tik karstgalvīgi, lai viena likuma dēļ gāztu valdību. Arnolds Laksa (LPP) to pašu pateica nedaudz atšķirīgi: "Pirmo reizi varētu būt situācija, kad Aivaram Lembergam simpatizējušie politiķi, iespējams, nebūs gatavi parādīt savu pērkamību." A.Lemberga iespējām ietekmēt valdības gāšanu netic arī viens no demisijas ierosinātājiem Gundars Bērziņš (TP), viņš paziņoja, ka Jaunais laiks esot vienojies ar A.Lembergu, kuram "ir interese izrēķināties ar Arnoldu Laksu un Aināru Šleseru, bet Lembergam draudzīgākas valdības nebūs". Premjera palīgs Dans Titavs, lūgts to komentēt, kādu brīdi smējās un tad sacīja: "Tautas partija saprot, ka viņu blēņas nedarbojas, un izdomā visādas teorijas, lai attaisnotu paredzamo neveiksmi balsojumā." "Iespēja pastāv, bet kādreiz šī valdība noteikti kritīs," sacīja G.Bērziņš. TP līderis Atis Slakteris bija cerīgāks, jo viņam pienākot pozitīvi signāli no visām koalīcijas partijām. Viņaprāt, situācija budžetā, kas vedot uz finanšu krīzi, un nostāšanās uz autoritārisma ceļa, kad "premjers sagrābj represīvās iestādes, tajā skaitā SAB un KNAB savā vienpersoniskā kontrolē", esot ļoti nopietni iemesli demisijai. Ziņu aģentūrai BNS A.Slakteris valdību tēlaini salīdzinājis ar lidmašīnu, kurai sāk beigties degviela un ir jāpieņem lēmums par atgriešanos atpakaļ. TSP līderis Jānis Jurkāns, solot atbalstīt TP, sacījis: "Laba ir tikai tā valdība, kurā esam mēs. Pārējās ir jāgāž." TP līderi gan nepateica, kāda varētu būt nākamā valdība, bet sarunas esot sākušās, sacīja G.Bērziņš, neminot, ar ko tās notiek. To noliedza koalīcijas politiķi, kas arī nepieļāva, ka kāds varētu atkrist. Šā balsojuma dēļ no komandējumiem gan tiks atsaukti vairāki deputāti. Koalīcijas pārstāvju teiktais liecināja, ka šis negaidītais pārbaudījums ir licis viņiem aizmirst nesenās nesaskaņas. "Šī ir laba koalīcija. Man ir prieks, ka tā ir aktīva - iet, virmo, cīnās, katrs aizstāv savu viedokli. Repši mēs turēsim līdz pēdējam," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Uzticību premjeram apliecināja arī Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, solot E.Repši nekad nenodot, un arī viens no LPP līderiem A.Šlesers: "Mēs konsekventi esam atbalstījuši E.Repši un vēlamies, lai viņš nostrādā četrus gadus." M.Grīnblats gan žurnālistiem pieļāva, ka TP vēlas izvilkt ZZS ārā no koalīcijas, bet patiesībā tuvinoties LPP, lai atrauto šo partiju no E.Repšes un izraudzītos par tuvāko partneri. Visi LPP līderi to noliedza. A.Šlesers uzskata, ka tādas baumas tiek izplatītas, lai radītu jaunajos deputātos apjukumu, bet A.Laksa teica, ka viņš esot dzirdējis - sarunas ar TP esot sācis tēvzemiešu atbalstītājs Normunds Lakučs. Lūgts komentēt dažādos minējumus, A.Slakteris atbildēja: "Vai ir kaut kas tāds, kas liecinātu, ka koalīcijā visi ir apmierināti?" Satversmes tiesa atceļ valodas ierobežojumus medijos PBLA 06/07/03 Satversmes tiesa (ST) par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu atzinusi Radio un televīzijas likumā noteikto normu, kas paredz, ka elektroniskajos medijos raidījumu apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25%. Spriedumā teikts, ka apstrīdētajā normā ietvertos valodas lietošanas ierobežojumus demokrātiskā sabiedrībā nevar uzskatīt par nepieciešamiem un samērīgiem. Apstrīdētā norma liegusi komerciālajām raidorganizācijām ēterā izvietot reklāmas svešvalodā tik lielā mērā, lai finansiālu iemeslu dēļ netiktu apdraudēta to pastāvēšana, norāda ST. Tai pašā laikā ierobežojumi neattiecas uz kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju un satelītradio, kā arī uz preses izdevumiem. Sprieduma secinājumu daļā uzsvērts, ka, īstenojot apstrīdēto normu, tomēr nav izdevies panākt plašāku valsts valodas lietošanu un ātrāku sabiedrības integrāciju. Pieteikumu par minētās likuma normas neatbilstību Satversmei un starptautiskajiem dokumentiem tiesā iesniedza 8. Saeimas deputāti no politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Neviens no Dienas aptaujātajiem mediju ekspertiem gan nepieļauj, ka pēc ST lēmuma vienrīt pamodīsimies svešvalodu ieskautā raidošo mediju vidē. Tomēr latviešu valodas pozīcijas atsevišķos reģionos vēl nav spēcīgas, tāpēc nepieciešams padomāt par alternatīviem veidiem, kā nepieļaut tikai krievu vai citas svešvalodas skanēšanu medijos. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētniece Signe Martišūne ST spriedumu gan uzskata par "lielu soli uz priekšu, jo parādām, ka ar pašmāju mehānismiem esam spējīgi novērst vārda brīvības pārkāpumus". Pretējā gadījumā šī lieta būtu nonākusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Kreisie turpina šķelties PBLA 06/07/03 Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) deputāti nolēmuši veidot savu frakciju Saeimā. Paredzams, ka jaunizveidotajā frakcijā apvienosies deputāti Aleksandrs Golubovs, Oļegs Deņisovs, Martijans Bekasovs, Sergejs Fjodorovs un Kabanovs. Dokumenti par aiziešanu no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas tikšot iesniegti jau nākamnedēļ. Kabanovs uzsvēra, ka LSP ir kreisi orientēta un internacionāla partija, savukārt partija "Līdztiesība" sevi grib veidot tikai kā krievu valodā runājošo partiju un labēji orientētām nostādnēm. Šis arguments arī bijis galvenais, kādēļ LSP nolēmuši dibināt savu frakciju. Par iespējamo PCTVL frakcijas šķelšanos vai saglabāšanu Rīgas domē Politiskās padomes sēdē šodien nav runāts, piebilda Kabanovs. Sestdien notikušajā LSP rīkotajā Politiskās padomes sēdē, kurā bija plānots izšķirties, vai partija paliks PCTVL, masu mediju pārstāvji netika ielaisti. Partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks teica, ka šobrīd šķelšanos atbalsta 38 no 39 partijas nodaļām un Politiskajā padomē acīmredzot tiks pieņemts attiecīgs lēmums, kas būs saistošs arī Saeimas deputātiem. Par turpmāko sadarbību Saeimā ar "Līdztiesību" vēl tikšot lemts, taču "nebū s tā, ka trīs "Līdztiesības" deputāti mums liks ko darīt", norādīja Rubiks. piektdien, 6. jūnijā Latvijai iesaka neakcentēt ražošanu Diena 06/06/03 Latvijas Universitātes (LU) Zinātnes un tehnoloģiju parka (ZTP) projektu, kurš konkursā pretendē uz Eiropas Savienības Phare programmas līdzekļiem, iespējams, iespaido subjektīvi nelabvēlīgā Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāja Endrū Rasbaša attieksme pret augstās tehnoloģijās balstītu ražošanas attīstību Latvijā, uzskata LU rektors Ivars Lācis. E.Rasbašs Dienai apstiprina, ka Latvijai būtu izdevīgāk koncentrēties uz citām jomām, nevis ražošanu, tomēr vienlaikus uzsver - tas nenozīmē, ka valsts nevar savu augsto tehnoloģiju pētniecību pārvērst rūpniecībā. Galavārds konkursā uz Eiropas Savienības (ES) Phare Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas 2001.gada līdzekļiem pieder EK delegācijai Latvijā, kura jau vairāk nekā mēnesi vilcinājusies dot skaidru atbildi par ZTP projektu. Nule tas vēlreiz izskatīts programmas Latvijas Uzraudzības komitejā un delegācijai nosūtīts atkārtoti. I.Lācis kā vienu no iemesliem projekta novilcināšanai min E.Rasbaša publiskos ieteikumus Latvijai orientēties nevis uz ražošanu, bet "Austrumu - Rietumu finansu plūsmas apkalpošanu". Tas, pēc rektora domām, krasi atšķiras no ES oficiāli deklarētās politikas un pirms referenduma par Latvijas iestāšanos tajā var radīt spekulācijas par ES birokrātu patiesajiem nolūkiem. "Valstīm kļūstot bagātākām, pakalpojumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā kļūst lielāks un ražošanas īpatsvars rūk," savu viedokli Dienai skaidro E.Rasbašs. Viņš iesaka Latvijai sekot šai tendencei un koncentrēties uz konkurētspējīgu preču zīmju izveidi, projektēšanu, mārketingu. "Nav šaubu, ka būs dažas ražošanas jomas, kur Latvija būs konkurētspējīga. Kuras jomas? Tas ir jautājums Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem, nevis ierēdnim no Briseles," - tā E.Rasbašs. Viņš domā - spēja pārvērst savu pasaulē slaveno magnetohidrodinamikas un nanotehnoloģijas potenciālu uzņēmējdarbībā, kas rada augstu pievienoto vērtību, būs viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem. Pakalpojumu īpatsvara pieaugumam piekrīt Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess, tomēr uzsver: "Šī tendence notiek pati par sevi. Vēl veicināt to, kas notiek tirgus spēku ietekmē, nebūtu īpašas nepieciešamības." Valstij vairāk jāveicina tās jomas, kas saistītas ar augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, piemēram, sniedzot palīdzību uzņēmumiem, kas saistīti ar tehnoloģiskajiem parkiem. Savukārt ekonomists Uldis Osis ir pārliecināts, ka ražošana ir vajadzīga katrai valstij: "Industrija vienmēr ir ilgtermiņa stabilais kapitāls. Enkurs, kurš stabilizē ekonomiku, īpaši, ja tas saistīts ar ārvalstu investīcijām." Kā Latvijas perspektīvu viņš min tieši augstās tehnoloģijās orientētu ražošanu. "Cik esmu dzirdējis Rasbaša kunga publiskās runas, viņa attieksme likusies pozitīva," atceras viens no Latvijas pārstāvjiem ES programmu komitejās, akadēmiķis Andrejs Siliņš. Sākotnēji tieši Latvijas valdība savā sagaidāmās ES struktūrfondu naudas sadales projektā (Nacionālās attīstības plānā līdz 2006.gadam) augstās tehnoloģijās balstītas ražošanas attīstībai bija plānojusi niecīgu atbalstu. Tas palielināts pēc ES izvirzītajām valstu attīstības pamatnostādnēm. Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģiju programmu eksperts Briselē zinātnieks Rolands Rikards uzsver, ka primārā tomēr ir ES paplašināšanas politika, nevis EK delegācijas viedoklis. "Paplašināšana ir balstīta uz to, lai ES būtu konkurētspējīga ar Ameriku un Japānu, un to viņi var panākt ar Austrumeiropas smadzenēm. Līdz ar to ir ieinteresēti šeit attīstīt augstās tehnoloģijas." Ja Latvijas zinātnieki saņem kritiku, tad, pēc R.Rikarda domām, tikai par to vājo vietu, kuru paši labi zina, - zinātnes sasaiti ar firmām, kuras jaunās tehnoloģijas paņems un novedīs līdz ražošanai. Zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā bez Latvijas Universitātes iesaistītas vēl četras augstskolas, Latvijas Attīstības aģentūra, Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministrija. Projekts pretendē uz 5,3 miljoniem eiro (aptuveni 3,4 miljoniem latu). ZTP plānots radīt mūsdienīgu infrastruktūru studentu un zinātnieku pētījumiem, kuri būtu nepieciešami parkā iesaistīto uzņēmumu vajadzībām. Savu ieinteresētību iesaistīties ZTP jau izteikušas tādas firmas kā Alcatel, Siemens, European Space Agency, a/s Dati, Lattelekom un citi. VN izmantotie starpnieki saistīti ar Ventspils ofšoriem Diena 06/06/03 Kamēr varas gaiteņos vēl top atbilde Krievijas naftas lieluzņēmumam Jukos, kas nepiekrīt sadarboties ar Ventspils naftu (VN), izmantojot starpniekus, rodas aizvien vairāk jautājumu par ekspeditoru biznesa neredzamo daļu. No vienas puses, loģistika ir legāls uzņēmējdarbības veids, kas atvieglo preču plūsmu no viena reģiona uz citu. Tajā pašā laikā fakts, ka divi VN ekspeditori - Transoilsystems un Ventspils ekspedīcija loģistika - atrodas ārzonas firmu kontrolē un tādējādi to īpašnieki paliek nezināmi, rada aizdomas par to, kas tad īsti saņem ievērojamās summas par starpniecību naftas produktu pārkraušanā. Šīs bažas pastiprina Dienas apkopotās ziņas, ka ar Transoilsystems saistīto pastkastīšu firmu atzari, izmetot līkumu caur eksotiskām nodokļu paradīžu salām, nonāk Ventspilī un tās nozīmīgākajos uzņēmumos, VN ieskaitot. Uzmanību ekspeditoru jautājumam nesen pievērsa Krievijas naftas gigants Jukos tā pirmā viceprezidenta Mihaila Brudno personā, kurš nosūtīja vēstuli premjeram Einaram Repšem un viņa biedram Aināram Šleseram. Jukos pārstāvis lūdza abu amatpersonu atbalstu tiešu kontaktu nodibināšanā ar VN, jo Latvijas uzņēmums ieteicis slēgt līgumus ar diviem starpniekiem - a/s Latvijas naftas tranzīts un komanditsabiedrību Ventspils ekspedīcija loģistika. Jukos vēršanos pie valdības amatpersonām VN izskaidroja kā konkurences cīņu, jo M.Brudno vienlaikus esot arī ventspilnieku tiešā sāncenša Mažeiķu naftas valdes priekšsēdis. Premjers sūtījumu deleģējis A.Šleseram un ekonomikas ministram Jurim Lujānam, kurš savukārt vēstuli nodevis izvērtēšanai Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Kasparam Gerhardam. J.Lujāna preses sekretāre Iveta Balode ceturtdien sarunā ar Dienu pieļāva, ka valsts sekretāra atzinumu varētu gaidīt nākamajā nedēļā. Šī nav pirmā reize, kad austrumu kaimiņi Latvijai pauduši iebildumus par starpniekiem darījumos ar VN. 2000.gada nogalē sešas lielākās Krievijas naftas sabiedrības, tajā skaitā Jukos, rakstiski iebilda pret VN ieteikumu līgumus par naftas un tās produktu pārkraušanu slēgt ar britu ārzonā reģistrēto uzņēmumu Transoilsystems (UK) Limited. Toreiz vēstulē Aivaram Lembergam kā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidentam, VN vadītājam Igoram Skokam un LatRosTrans ģenerāldirektorei Jadvigai Bērziņai Krievijas puse norādīja, ka norēķini ar ofšoru sadārdzinās pārkraušanas izmaksas un darījumi, kuru kopējā summa sasniedz 100 miljonus ASV dolāru, nebūs pārskatāmi. Kā Dienai ceturtdien apliecināja VN preses sekretāre Gundega Vārpa, VN joprojām turpina izmantot šīs britu firmas piedāvātos loģistikas pakalpojumus. Latvijas Uzņēmumu reģistrā par Transoilsystems nav atrodamas nekādas ziņas, tāpēc šīs firmas finanšu rādītāji nav zināmi. Toties 2002.gada maijā reģistrētās komanditsabiedrības Ventspils ekspedīcija loģistika apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 2,86 miljonus, bet peļņa pirms nodokļiem - 861 tūkstoti latu. Ārvalstu firmu datu bāzēs Dienai izdevās noskaidrot, ka Transoilsystems direktore ir firma ar līdzīgu nosaukumu - Transoilsystems International Ltd., kas reģistrēta pastkastītē numur 146 Britu Virdžīnu salu administratīvajā centrā Rodtaunā. Līdzīgi kā pētījumā pirms pieciem gadiem Kam pieder Ventspils?, kad laikraksts, lobot Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto ofšoru kārtas kā sīpolu, atrada tā saknes augam pastkastīšu firmu dārziņā, arī šoreiz Diena atklāja, ka Rodtaunas vēstuļkasti par savu mājvietu izvēlējušās vismaz sešas firmas, kas caur Lielbritānijas, Nīderlandes, Antiļu salu un citu nodokļu paradīžu firmām savus pavedienus ievērpj Latvijas tranzīta galvaspilsētas uzņēmumos. Bez jau minētās Transoilsystems International 146.pasta kastīte kā adrese norādīta arī diviem citiem uzņēmumiem - Moore Consulting S.A. un Eurocom International Ltd. Šie pastkastītes iemītnieki pārvalda divas Antiļu salās reģistrētas uzņēmējsabiedrības - Tomika International N.V. un Euridice Corporation N.V., kurām savukārt pieder firmas ar plašākai sabiedrībai zināmākiem nosaukumiem - Yelverton Investments B.V. un Geit B.V. Abas pēdējās sabiedrības mīt vienā adresē Amsterdamā. Yelverton un Geit ir nozīmīga loma Ventspils biznesā. Yelverton īpašumā atrodas 58% sabiedrības Ventbunkers akciju, kurš kontrolē uzņēmumu Latvijas naftas tranzīts, bet tas - VN. Savukārt Geit pieder Ventspilī ne mazāk nozīmīgā uzņēmuma Kālija parks kontrolpakete. Saistībā ar Kālija parku jāpiemin cits tā līdzīpašnieks, Šveicē reģistrētais Multinord AG, kam ar Nīderlandes Geit bijuši ciešāki sakari, nekā to atklāj uzņēmumu reģistru izziņas. Diena jau ir rakstījusi, ka 1995.gada 6.jūlijā Multinord uz Geit īpašnieces Euridice Corporation kontu pārskaitījis vairāk nekā miljonu ASV dolāru kā dividendes par 1994.gadu. Uz bankas izsniegtā dokumenta rokrakstā norādīts, ka summa uz pusēm sadalāma kādam Lembergam un Stepanovam. Kā zināms, Ventspils domi vada cilvēks vārdā A.Lembergs; savukārt ostas pilsētas tranzītbiznesā ietekmīga persona ir Oļegs Stepanovs - Kālija parka padomes priekšsēdētājs un Ventbunkers akcionārs. Aprakstītais ārzonas firmu "sīpols" ļauj secināt, ka ietekmes nodrošināšanai Ventspils lielajās firmās un līdzekļu uzkrāšanai, arī par starpniecības pakalpojumiem, ar ofšoru starpniecību izmantota allaž tā pati struktūra. Tas vedina domāt, ka arī noteicošais spēks visos gadījumos bijis viens. ceturtdien, 5. jūnijā ASV investori ieinteresēti par VN, bet piesardzīgi par tās īpašniekiem Diena 06/05/03 ASV investori ir pauduši gatavību investēt Latvijas tranzītuzņēmumā a/s Ventspils nafta (VN), taču neskaidrā akcionāru struktūra uzņēmumā ir radījusi zināmu investoru piesardzību, tā trešdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Juri Lujānu, apliecinājis ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons. Skaidrības investoriem trūkstot, kas īsti ir VN privātā akcionāra a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) īpašnieki, Dienai teica ministra preses sekretāre Iveta Balode. Kuri ASV uzņēmumi interesējas par VN, pagaidām netiek minēts. LNT mātesfirma ir a/s Ventbunkers, kuras kontrolpakete pieder ārzonā reģistrētajai Yelverton. Kā zināms, nesen uzņēmējs īpašnieks Jūlijs Krūmiņš Dienai apgalvoja, ka ārzonas īpašnieks ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un tāpēc arī viņš braucis uz Vašingtonu, lai kā VN īpašnieks runātu par uzņēmuma kontrolpaketes pārdošanu amerikāņiem. Pēc šiem paziņojumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka pārbaudi. A.Lembergam oficiāli pieder tikai 0,27% Ventbunkera akciju, un abi viņa bērni ir šīs firmas padomes locekļi. Pagaidām gan valsts negatavojas pārdod savas VN akcijas, jo tas patlaban neesot izdevīgi, ņemot vērā pēdējā laikā radušos tirgus situāciju, Dienai savu viedokli pauda J.Lujāns. Ekonomikas ministram piektdien ir ieplānota tikšanās ar LNT pārstāvjiem, lai, iespējams, panāktu vienošanos vēl par 1997.gadā noslēgtā akcionāru līguma pārskatīšanu, kas patlaban ierobežo valsts tiesības piedalīties uzņēmuma nākotnes lemšanā. Patlaban valstij pieder 43,62% VN akciju, bet LNT - ap 47%. LNT viceprezidents Vladimirs Solomatins Dienai trešdien uzsvēra, ka LNT nepiekrīt līguma nosacījumu maiņai. "Ir tikai viena iespēja, kā mainīt līgumu, - ja valsts atdos naudu," uzsvēra V.Solomatins. Diena jau ir rakstījusi, ka kopš gada sākumā VN pa cauruļvadu no Krievijas nav saņēmusi nevienu tonnu naftas. Tas tiek skaidrots ar Krievijas sabiedrības Transņeftj vēlmi nopirkt VN akcijas. Kā Dienai savulaik sacīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības viceprezidents un Krievijas Ārējās un aizsardzības politikas padomes loceklis Igors Jurgens, arī tādi Krievijas uzņēmumi kā Jukos vai LUKoil varētu būt ieinteresēti VN iegādē, taču arī Krievijas uzņēmumi vēloties caurskatāmu VN īpašnieku struktūru, kā arī 50% akciju. Lai arī Privatizācijas aģentūra (PA) trešdien nosūtīja LNT saskaņošanai līgumu par tai rezervēto vēl 5% VN akciju iegādi, īstas pārliecības, ka šis līgums tiks parakstīts, vēl nav. J.Lujāns Dienai sniegtajā atbildē uzsver: "Saskaņošana nenozīmē parakstīšanu. Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi no PA pirkuma līguma projektu, un EM valsts sekretāram uzdots to izvērtēt." Savukārt PA valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs Dienai teica: "Ja jau mēs esam pieņēmuši lēmumu pārdot šīs akcijas, tad jau viss ir saskaņots. No ekonomikas ministra iebildes netika saņemtas." Lembergs nezinot, kam pieder Ventspils Diena 06/05/03 Lai arī Ventspils mērs Aivars Lembergs ir viens no a/s Ventbunkers akcionāriem, bet abi viņa bērni ieņem amatus šā uzņēmuma padomē, viņš apgalvo, ka nezinot, kurš ir šīs sabiedrības patiesais īpašnieks. A.Lembergs esot dalībnieks 14 uzņēmējsabiedrībās, taču viņam nekad neesot piederējušas nodokļu paradīzēs reģistrēto un tranzīta biznesā nozīmīgo firmu akcijas. Ventbunkera kontrolpakete pieder Nīderlandē reģistrētajai firmai Yelverton Investments, taču A.Lembergs nezinot, kas ir tās īpašnieki, vienīgi akcionāru sapulcēs viņš redzējis Yelverton pārstāvjus. "Cik es saprotu, tas ir ilgtermiņa finanšu investors, kuram interesē kompānijas vērtības pieaugums un kurš kaut kādā brīdī droši vien pārdos savu daļu," trešdien preses konferencē teica A.Lembergs. Uz jautājumu, vai viņš var apzvērēt pie savu bērnu veselības, ka nezina Yelverton patiesos saimniekus, A.Lembergs nedaudz paaugstinātā balss tonī atbildēja: "Ko man zvērēt? (..) Es varu zvērēt pie savas veselības, pie savas mammas veselības, ja jums tas rada kaut kādu apmierinājumu. Un es varu zvērēt pie jūsu veselības, ar noteikumu, lai jūs ieturat normālu dzīvesveidu." A.Lembergs neatcerējās, kurš tieši viņa bērnus - Līgu un Anriju - ieteicis amatam Ventbunkera padomē: "Cik es atceros, ka kāds no maniem kolēģiem ieteica." Taču šā cilvēka vārdu Ventspils mērs neatklāja. Vairāku dokumentu kopijas liecina, ka A.Lembergam 90.gadu vidū pārskaitītas dividendes no Šveicē reģistrētās firmas Multinord, viņš piedalījies tās akcionāru sapulcē, kā arī saņēmis uzņēmumu Ost-Services, SWH Riga Zurich un Ventrans AG akcijas. Taču Ventspils mērs noliedza, ka būtu bijis šo uzņēmumu līdzīpašnieks. SWH Riga Zurich un Ventrans AG akcijas A.Lembergam neesot piederējušas: "Es tās saņēmu, lai nodotu vienam kolēģim Ventspilī." Tomēr A.Lembergs neatbildēja uz Dienas jautājumu, vai šis cilvēks bijis Vladimirs Krastiņš. Kā zināms, pirms četriem gadiem uzņēmējs Ainārs Gulbis prokuratūrā liecināja, ka A.Lembergs savulaik pieņēmis lēmumu savu īpašumu ar atpakaļejošu datumu pārreģistrēt uz V.Krastiņa vārda. Multinord akcionāru sapulcē 90.gadu pirmajā pusē A.Lembergs piedalījies, saskaņā ar pilnvaru pārstāvot kādu fizisku personu: "Nevienā likumā tas nav aizliegts ne tad, ne tagad." Taču arī šā cilvēka vārdu A.Lembergs neatklāja. Viņš apstiprināja, ka šajā firmā savulaik noteicošais vārds bijis Nordex vadītājam Grigorijam Lučanskim, taču tagad A.Lembergam Multinord īpašnieki neesot zināmi. Lemberga apgalvojumi Repšem nešķiet komentāra vērti Diena 06/05/03 Ventspils mērs Aivars Lembergs trešdien nāca klajā ar paziņojumu par draudiem, kurus pirms Latvijas krājbankas privatizācijas viņam izteikuši "krieviski runājoši cilvēki". Pusmēnesi pēc Latvijas Krājbankas valsts daļas izsoles viens no bankas līdzīpašniekiem Ventspils mērs Aivars Lembergs trešdien nāca klajā ar paziņojumu par draudiem, kurus sarunās pirms privatizācijas viņam esot izteikuši "krieviski runājoši cilvēki", uzdodoties par Latvijas Pirmās partijas politiķu Arnolda Laksas un Aināra Šlesera pārstāvjiem. Gan A.Šlesers un A.Laksa, kurš savulaik bija Krājbankas prezidents, gan premjers Einars Repše (JL) neuzskatīja par nepieciešamu pēc būtības komentēt A.Lemberga izteikumus, kurus pirmie divi politiķi nodēvēja par nepatiesiem. E.Repše sacīja: "Valdību aizvaino ļoti daudz dažādi Latvijas pilsoņi, un tas tikai vēl trūka, lai es tērētu savu laiku un analizētu vai pat komentētu visu iedzīvotāju izteikumus par valdību. Es to neuzskatu par nepieciešamu. Visus suņu murgus valdība nekomentēs." Ventspils mērs arī spilgti attēloja, ka krievi, demonstrējot savu ietekmi, solījuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), prokuratūras un drošības policijas vadībā iecelt savus cilvēkus, bet Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru pakļaut šantāžai, tādējādi panākot viņa paklausību. A.Lembergs piebilda, ka viņam gan neesot nekādu pierādījumu, jo "solīdi cilvēki sarunas neieraksta". "Tas taču ir pilnīgs absurds!" tā Ventspils mēra paziņojumus Dienai komentēja Latvijas Krājbankas līdzīpašnieces, firmas Macasyng Holding B.V. pārstāvis Vilis Dambiņš. Tā kā A.Lemberga politiskā ietekme mazinājusies un ar viņa rokas mājienu vairs nevar krist valdība, "viņš sava intelekta un savu prāta spēju robežās būvē savu aizsardzību". A.Laksa Dienai iepriekš stāstīja, ka 90.gadu nogalē A.Lembergs Krājbankas līdzīpašnieku, Ventspils uzņēmumu, vārdā vienpersonīgi pieņēmis galīgos lēmumus, lai gan tobrīd viņam nav piederējusi neviena akcija, tādējādi A.Lembergs neapšaubāmi parādījis, ka viņš ir Ventspils firmu faktiskais īpašnieks. Tagad saskaņā ar deklarēto A.Lembergam oficiāli pieder nedaudz vairāk par 3% Krājbankas akciju, tāpēc, trešdien sasaucot preses konferenci, viņš kā līdzīpašnieks vēlējies sabiedrībai darīt zināmas būtiskākās nianses no sarunām par valstij piederošo 25% akciju privatizāciju. Kā zināms, tās 17.maija izsolē iegādājās Britu Virdžīnu salās reģistrētā Doxa Fund Ltd., bet pirms tam sarunās par vienu no pretendentiem tika uzskatīta Macasyng Holding B.V., kurai tāpat kā Ventspils akcionāriem - uzņēmumiem Kālija parks, Ventbunkers un Ventamonjaks - pieder aptuveni 30% akciju. A.Lembergs stāstīja, ka pirms izsoles A.Laksu un arī A.Šleseru pārstāvējuši "krieviski runājoši cilvēki, kuri nav Latvijas iedzīvotāji". Sākotnēji viņi ventspilniekiem piedāvājuši komisijas naudu par nepiedalīšanos privatizācijā, bet, izsolei tuvojoties, kļuvuši aizvien agresīvāki. "Beigās jau tika izteikti draudi ar izrēķināšanos, ja tāda piedalīšanās no manas puses vai no Ventspils kompāniju puses notiks," klāstīja A.Lembergs. Kā izteikušies krievi, viņi pilnībā kontrolējot valdību, jo A.Laksa un A.Šlesers esot tās balsts. Lai demonstrētu savu spēku, krievi teikuši, ka viņi sakārtošot SAB "tādā ziņā, ka tur tiks nomainīta vadība" un ka jaunais SAB direktors krieviem vien zināmu biogrāfijas melno plankumu dēļ darīšot tā, kā viņi gribēšot. "Tāpat tika runāts, un ka Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā būs vadības maiņa (..) un ka tur būs pareiza vadība. Pēc tam sekos kārta prokuratūrai un drošības policijai. Bez tam viņi minēja, ka viņu kontrolē nonāks valsts radio un televīzija." Krievi teikuši, ka viņu kontrolē nonākšot arī privātie plašsaziņas līdzekļi - gan elektroniskie, gan drukātie. No A.Lemberga teiktā bija noprotams, ka viens no draudētājiem bijis Aleksandrs Babakovs, kurš saistīts ar Macasyng. Uz Latvijas televīzijas jautājumu, kāpēc viņš nav vērsies likumsargāšanas iestādēs, A.Lembergs atbildēja: "Tā ir katra individuāla lieta. Ja jums kāds draudēs, tad jūs varēsiet pieņemt lēmumu, kā uzskatāt par pareizāku." Sakot, ka valsti tagad kontrolē A.Laksas un A.Šlesera ekonomiskais grupējums, A.Lembergs aicināja Ventspils uzņēmējus apvienoties pret "valsts laksošleserizāciju". A.Laksa Dienai teica: "Tas ir tik smieklīgi, ka pat negribas komentēt. Jo vairāk viņš (A.Lembergs) vakarā iedzer, jo drosmīgāk pēc tam runā". Viņaprāt, ja A.Lembergs būtu godīgs cilvēks, tad viņš jau būtu vērsies ar prasību tiesībsargājošajās iestādēs bet acīmredzot, "viņš to nedarīs, jo tad tiktu ierosināta krimināllieta, no kā A.Lembergs baidās". A.Šlesers Ventspils mēra izteikumus saista ar bailēm, "jo situācija ir tik kritiska, ka viņam nāksies atbildēt par savu rīcību". A.Šlesers noliedza, ka viņa darbība būtu saistīta ar Krievijas biznesa pārstāvjiem, atgādinot - lai nu kuram, bet A.Lembergam, kas savulaik pats regulāri braucis uz Krieviju, vismazāk vajadzētu runāt par Krievijas ietekmi. "Arnoldu Laksu vispār neviens nekur nav pārstāvējis. Viņš nekad nav piedalījies sarunās ar Lembergu ne tieši, ne pastarpināti," Dienai apgalvoja V.Dambiņš. "Ar Lembergu ir runājis Macasyng, un to Macasyng nekad nav slēpis." Reizes piecas tiekoties ar Ventspils mēru, Macasyng pārstāvējis advokāts, taču V.Dambiņš nekad neesot piedalījies sarunās, kur būtu piedalījies A.Lembergs un A.Babakovs. Jāatgādina, ka Macasyng ir vērsies KNAB, jo pārrunu laikā firma no ventspilniekiem saņēmusi piedāvājumu tiem samaksāt par nepiedalīšanos izsolē, kā arī draudus, kā rezultātā Macasyng akciju izsolē nolēma nepiedalīties. "Šis cilvēks (A.Lembergs) ir terorizējis valsti 10 gadus un tagad ir sapratis, ka viņam slīd ārā no rokām visi striķīši, kur ir sasietas dažādas politiskās lelles," teica V.Dambiņš. "Kur tad viņš bija pirms tam, ja jau viņam ir bijuši izteikti kaut kādi draudi un viņš nav varējis, nabadziņš, piedalīties izsolē." Komentējot A.Lemberga teikto par plankumiem viņa biogrāfijā, par kuriem būtu zināms Krievijas pārstāvjiem un kas ļautu viņu šantažēt, SAB direktors Jānis Kažociņš to nosauca par patiesībai neatbilstošu un piebilda, ka "viss, kas varētu būt tādā veidā skaidrojams, ir zināms Latvijas drošības iestādēm". Pārējos A.Lemberga izteikumus viņš komentēt atteicās. "Kādēļ būtu jāskaidro cita cilvēka izteicieni?" jautāja J.Kažociņš. Saeimas priekšsēdes biedrs Jānis Straume (TB/LNNK) uzskata, ka šajā situācijā reālākā iespēja cilvēkiem, kuriem par kaut ko ir bažas, ir vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Vilis Krištopans (ZZS), kurš domā, ka A.Laksa un A.Šlesers ir saistīti ar Krievijas uzņēmējiem, par ko liecinot Krājbankas privatizācijas gaita, Dienai paziņoja: "Es neesmu ne Lemberga, ne Laksas pusē un nevaru piekrist tam, ka tos, kas nav vienā pusē, pieskaita otriem."