K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 303: 2003. g. 3. - 9. jūlijs Zaudējumi no ASV palīdzības apturēšanas šogad būs ap 3 milj. dolāru Diena 07/04/03 Lai gan atteikuma dēļ piešķirt ASV pilsoņiem imunitāti pret Starptautisko krimināltiesu (SKT) amerikāņi apturējuši militārās palīdzības piešķiršanu Latvijai un vēl 34 valstīm, amerikāņi nav iesaldējuši naudu, kas vajadzīga Latvijas vienību ekipēšanai un uzturēšanai Irākā - ap divi miljoni latu. Aprēķināts, ka ASV lēmums apturēt palīdzību Latvijai šogad varētu maksāt līdz trim miljoniem ASV dolāru (1,56 miljoni latu). Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar ASV militāro atašeju Dienai atstāstīja, ka iesaldēti 2,75 miljoni dolāru, ko Latvijai šogad atvēlētajiem aptuveni astoņiem miljoniem papildus ASV Kongress piešķīra maijā, lai valsts varētu labāk sagatavot bruņotos spēkus dalībai NATO un paaugstinātu gatavību cīnīties pret terorismu. AM noskaidrojusi, ka no militāristu un ierēdņu mācībām domātās programmas miljona dolāru līdz 1.jūlijam, kad stājās spēkā lēmums par palīdzības apturēšanu, neiztērēti palikuši 1478 dolāri. Par otru programmu, kas domāta ekipējuma iegādei un kam bija atvēlēti 7,5 miljoni, aprēķini nav pabeigti. Taču nostiprinoties pārliecība, ka zaudējumi būs minimāli. Lai paspētu apgūt iespējami vairāk naudas, līgumi pusotra miljona dolāru vērtībā par džipu un nakts redzamības iekārtu iegādi latviešiem Irākā slēgti vēl pēdējā dienā pirms sankciju stāšanās spēkā. Lai arī ASV paziņojušas, ka līdz ar Latvijas un pārējo piecu sodīto NATO kandidātvalstu iestāšanos aliansē palīdzība automātiski atsāksies, nav skaidrs, vai Latvija finansējumu varēs saņemt jau 2004.gadā, jo nākamais fiskālais gads ASV sākas oktobrī. "Atašejs to nevarēja pateikt," teica AM pārstāvis. Koalīcijas partijas strīdas par budžetu Diena 07/09/03 Pirmie mēģinājumi nākamā gada valsts budžetu ietilpināt 2% deficīta robežās, kas visām ministrijām liks savilkt jostas un rūpīgāk pārvērtēt izdevumus, radījuši arī pirmās nesaskaņas valdības partiju vidū. Gan otrdienas valdības koalīcijas deputātu kopsēdē, gan pašā valdības sēdē varēja vērot pirmos nesaprašanās asnus. Tiek iebilsts pret premjera iecerēto speciālo budžetu tērēšanas principu maiņu un iespējamo uzņēmumu nodokļa samazināšanu tikai par 1%, nevis 4%, kā bija paredzēts. Valdība otrdien sāka skatīt jaunos budžeta veidošanas principus un vēl nevienojās, kādi tie varētu būt. To paredzēts izdarīt tuvākajās nedēļās. Patlaban iecerēts noteikt, ka valdības nākamā gada prioritātes būs dalība NATO un ES strukturālo fondu līdzfinansēšana. Tikai šiem mērķiem līdzekļi netiek samazināti, bet pat palielināti. Aizsardzības ministrijai budžets tiks palielināts par 32,9 miljoniem latu, savukārt ES strukturālo fondu līdzfinansējumam plāno atvēlēt ap 50 miljoniem latu, ko Finanšu ministrija uzskata par pietiekamu. Izstrādāti jau seši dažādi varianti, kā sabalansēt nākamā gada budžetu. Visos konkrēti noteikts, par cik ministrijām būs jāsamazina nākamā gada tēriņi (2,1-4,46% robežās). Noteikts arī, kam līdzekļu tērēšana netiek samazināta (galvenokārt tiek minēta NATO programma, sociālās apdrošināšanas programma, Saeima un pašvaldību mērķdotācijas. Kad valdība konceptuāli būs izlēmusi, kurš variants tiks izraudzīts, katrai ministrijai tiks piešķirta noteikta naudas summa (pamatā ņemts šāgada finansējums). Visatbildīgākais lēmums - kam naudu atņemt un kam tēriņus palielināt, būs jāpieņem katras nozares ministram. Jau otrdien liela daļa ministru iebilda pret līdzekļu samazināšanu savai nozarei, kā arī tika norādīts, ka specbudžetu likvidēšana var negatīvi atsaukties uz to finansētajām lietām. Iekšlietu ministrijai - ārvalstu ziedojumi BNS 07/09/03 Iekšlietu ministrija (IeM) pagājušajā gadā ziedojumos saņēmusi vairāk nekā 1 600 000 latu, aptuveni divas trešdaļas šīs naudas - 956 137 lati - saņemta no Somijas. Ministrijas gada publiskā pārskata informācija vēsta, ka tikai lielāko ziedotāju ministrijai pērn dāvinātā summa sasniedz 1 598 359 latus, tostarp 947 422 latus IeM dāvājusi Somijas valdība, 7035 lati saņemti no šīs valsts Ārlietu ministrijas, bet 1680 - no Somijas policijas. Kā otri devīgākie dāvinātāji minēti ASV drošības dienesti, no tiem IeM pērn saņēmusi 96 983 latus, bet ASV vēstniecība ministrijai pagājušajā gadā dāvājusi 37 505 latus. Tāpat aktīva bijusi arī Vācijas IeM, kā arī vairāki šīs valsts dienesti. No Vācijas IeM Latvijas IeM pērn saņēmusi 50 963 latus, no Vācijas zemes policijas - 6358, no Vācijas vēstniecības Rīgā - 5689, no Ziemeļreinas-Vestfāles pavalsts - 3965, bet no Hamburgas ugunsdzēsības dienesta - 2601 latu. Norvēģijas Civilās aizsardzības un ārkārtējo situāciju plānošanas direktorāts IeM pagājušajā gadā ziedojis 20 388, bet Dānijas Ārkārtas situāciju pārvaldes aģentūra - 10 216 latus. Aktīvākā pašmāju ziedotāja pērn bijusi Valmieras pilsētas dome, no kuras ministrija saņēmusi 33 939 latus, 19 922 latus IeM ziedojusi SIA "LatRosTrans", 17 288 latus - a/s "Ventspils nafta", pa 15 tūkstošiem latu saņemti no a/s "Berģu nams" un a/s "Latvijas balzams". A/s "Latvijas gāze" IeM pagājušajā gadā ziedojusi 13 071 latu, Madonas pilsētas dome - 11 081, bet SIA "Microlink Systems" - 10 924 latus. No privātpersonām IeM pagajušajā gadā kopumā ziedojumos saņēmusi 29 322 latus. Valdība piekrīt Repšem atdot arī SAB Diena 07/09/03 Pievienojot premjera pakļautībā esošajām iestādēm līdz šim galveno valsts drošības dienestu - Satversmes aizsardzības biroju (SAB), valdība otrdien akceptēja specdienestu reformu, kuras oficiālais iemesls bija NATO bažas par Latvijas nespēju glabāt alianses noslēpumus. Lai gan ne tik radikālas, kā iecerēts, būtiskākās izmaiņas vairāk nekā pusgadu briedinātajā reformā skārušas tieši šo iestādi - valdība lēma tam atņemt tiesības būt par pārējo dienestu virsuzraugu un nodot premjera pārraudzībā. SAB vadība neiebilst. "SAB rokās bija nodots pārāk daudz varas," Dienai teica biroja šefs Jānis Kažociņš. Galavārds vēl jāsaka parlamentam. Lai gan reforma paredz premjeram vairāk varas pār specdienestiem, bet būtiski nemaina Saeimas tiesības tos kontrolēt, Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Vilis Krištopans (ZZS) smagas debates neprognozē. "Nekas no sākotnējiem radikālajiem priekšlikumiem - pakļaut visus specdienestus premjeram, uzticēt viņam izsekošanas atļauju došanu, (..) - jau nav īstenojies. Pēc būtības SAB jau tagad ir pakļauts premjeram - viņš var dot viņiem uzdevumus." Militāro pretizlūkošanu un Drošības policiju reforma gandrīz neskars. Taču premjera pakļautībā izveidos Informācijas analīzes dienestu - pēc rotācijas principa izveidotu biroju, kura darbinieki būs saistīti ar valsts drošības iestādēm. Tam specdienestiem būs jāsniedz savā rīcībā esošā informācija. Dienests definēs specdienestu darba prioritātes un virzienus, ko iesniegs premjeram un valdībai. Reformā piedāvāts risinājums cilvēktiesību sargu kritizētajām tiesībām SAB direktoram vienpersoniski izlemt par cilvēku izsekošanu pretizlūkošanas vajadzībām - atļaujas dos Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotais. Ministri izšķiras par ātru pāreju uz profesionālu armiju Diena 07/09/03 Lielā vienprātībā valdība otrdien politiski izšķīrās par iespējami ātru atteikšanos no obligātā militārā dienesta (OMD) un pāreju uz profesionālu armiju, kuras izveidošanas reālākais termiņš ir 2007.-2008.gads, Dienai prognozēja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK). "Ja Aizsardzības ministrija ir gatava to darīt pašreizējā budžeta ietvaros, neredzu iemeslu, kāpēc to neizdarīt iespējami ātri, lai cilvēki netiktu tramdīti un traumēti savos labākajos gados un izrauti no izglītības sistēmas," valdībai teica premjers Einars Repše (JL). Valdībai Aizsardzības ministrija (AM) piedāvāja divus variantus - atteikties no OMD trīs vai deviņos gados. AM pamatoja, ka NATO valstīs un kandidātvalstīs pēdējos piecos gados iezīmējusies tendence atteikties no obligātā dienesta vai samazināt iesaucamo skaitu, jo pilnībā mainījusies izpratne par draudiem - "lielvara pret lielvaru" vietā par lielākajām briesmām tiek uzskatīts terorisms. Latvijā esot arī sociāli netaisnīga sistēma, jo iesaukt var tikai nelielu daļu no attiecīgā vecuma jauniešiem, līdz ar to trūkst vienlīdzības. Tika minēts, ka tas varētu arī kliedēt bažas par latviešu karavīru nosūtīšanu miera misijās, jo nereti sabiedrība to uztver kā piespiedu sūtīšanu uz NATO bāzēm. Integrācijas ministrs Nils Muižnieks (LPP) kā vienu no trūkumiem minēja viena sabiedrības integrācijas instrumenta zaudēšanu, jo daudzi OMD karavīri armijā kaut nedaudz iemācās valsts valodu. Taču viņš neminēja, ka krievu jaunieši OMD dēļ nevēlas iegūt pilsonību. Arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JL) uzsvēra, ka īpaši Latgalē obligātais dienests kalpojis latviskākas vides veidošanā. Ministri vienojās, ka līdz ar pāreju uz profesionālu armiju jāstiprina zemessardze un jādomā par jauniešu izglītošanu. Tiesa, pagaidām nav īstas skaidrības, kā atteikšanās no OMD notiks, jo valdības lēmums ir tikai konceptuāls jā - AM līdz rudenim jāsagatavo konkrēti likumu grozījumi un izmaksu aprēķini. Tieši profesionālas armijas dārdzība līdzšinējās diskusijās bijis viens no galvenajiem iemesliem profesionālas armijas veidošanas atlikšanai. Ģ.Kristovskis valdībā minēja, ka tās uzturēšanai pietiks ar pašreizējiem 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā patlaban ir ap 1400 obligātā dienesta karavīru. Katru gadu iesauc ap 1600, no kuriem 5-7% turpina dienēt virsdienestā. Neieskaitot instruktoru algas vai infrastruktūras izmantošanu, OMD Latvijai izmaksā nepilnus četrus miljonus latu gadā. Prezidentes svinību diena NRA 07/09/03 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas pasākumi, viņai stājoties amatā nākamajiem četriem gadiem, noritēja no rīta līdz pat naktij. Vispirms Latvijas prezidente Saeimai un tautai svinīgi solījās strādāt tautas labā un pēc labākās apziņas. Kopā ar valsts varas pārstāvjiem, žurnālistiem un V. Vīķes-Freibergas tuviniekiem prezidenta zvēresta nodošanu Saeimas namā vēroja vairāk nekā 75 diplomāti. V. Vīķe-Freiberga pateicās deputātiem par viņas ievēlēšanu amatā, tautai un ārvalstu vadītājiem un diplomātiem - par atbalstu un uzticību. "Mēs esam stipri savā draudzībā, atbalstā, ko gūstam no draugiem un sabiedrotajiem. Mēs esam arī stipri paši savā esībā un savā raksturā, un paši savā tikumā," sacīja prezidente. Rīgas Doma baznīcā V. Vīķi-Freibergu svētīja, spēku un izturību darbā vēlējot, vairāku kristīgo konfesiju garīdznieki. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pastāstīja, ka pirms četriem gadiem Saeima sniegusi V. Vīķei-Freibergai uzticības kredītu, bet šogad Saeimas pārliecinošais balsojums liecinājis par viņas darba novērtējumu. Vakarā turpat vai tūkstoš viesu pulcējās Rundāles pilī prezidentes inaugurācijas ballē. V. Vīķi-Freibergu ar atkārtoto amata uzņemšanos apsveikuši daudzi pasaules valstu līderi, tostarp ASV prezidents Džordžs Bušs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Lielbritānijas karaliene Elizabete II, kā arī britu premjers Tonijs Blērs. Saeima svin atdzimšanas desmitgadi NRA 07/07/03 Ar svinīgiem pasākumiem šodien tiks atzīmēta Latvijas neatkarīgās valsts parlamenta - Saeimas - darbības atjaunošanas desmitā gadadiena. Iecerētie pasākumi gan vairāk domāti sabiedrības un politiķu elitei, ne Saeimas vēlētājiem. Rīta pusē Saeimas Sarkanajā zālē tiks atklāta atjaunotās Saeimas darbības 10. gadadienai veltīta fotoizstāde, pulksten 13 Saeimas pārstāvji noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēc stundas Rīgas Latviešu biedrības namā notiks svētku koncerts, bet vakarā - Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres rīkota pieņemšana parlamenta reprezentācijas namā Jūrmalā. Pirmā Saeima pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jeb piektā visā Latvijas neatkarības vēsturē tika ievēlēta 1993. gada 5. un 6. jūnijā, un uz pirmo sēdi tā sanāca pēc mēneša. Pirmais likumīgi vēlētais likumdevējs pēc neatkarības atjaunošanas bija 1990. gada 18. martā ievēlētā Augstākā padome (AP) 201 deputāta sastāvā. Bet par pašu pirmo likumdevēju būtībā jāuzskata Satversmes sapulce, kas Jāņa Čakstes vadībā darbojās līdz pirmajām Saeimas vēlēšanām 1922. gadā, jo tā izstrādāja ne tikai Satversmi, bet kopumā 205 likumus un 291 noteikumus ar likuma spēku. Pieņemto likumu skaits ar katru Saeimu audzis - 5. Saeimā tas bija 839, 6. - jau 1335. 7. Saeima, kas jau darbojās nevis trīs, bet četrus gadus, pieņēma par 10 procentiem vairāk likumu nekā 6. Saeima. To vidū gan netrūka arī brāķa labojumu. Politologi secina, ka desmit gadu laikā parlaments aizvien vairāk zaudējis savu lomu lēmumu pieņemšanā, nav ieviesis opozīcijas līdzdalības mehānismu, kļuvis mazāk radošs, toties palielinājusies parlamentāriešu pieejamība sabiedrībai. Izteikta loma izpildvarai ir 8. Saeimā, jo īpaši - ņemot vērā līdz šim lielāko deputātu nomaiņu. Pašreiz Saeimā strādā 55 deputāti bez iepriekšējas darba pieredzes parlamentā. Pašvaldību vairākums atbalsta novadu veidošanu Diena 07/05/03 No 500 pašvaldībām, kas ir paziņojušas savu viedokli par tām vēlamāko novadu modeli, izteikts vairākums - 368 pašvaldības jeb 73% - atbalsta novadu veidošanu Latvijā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL) šo ziņu piektdien uzņēma patiesi sajūsmināts, uzskatot, ka par tik cerīgu rezultātu pirms pāris gadiem neviens nebūtu uzdrošinājies sapņot. Tiesa, liela daļa pašvaldību piekrīt novadu veidošanai ar vairākiem nosacījumiem un uzsver, lai tā būtu viena no valdības prioritātēm ar attiecīgu valsts finansiālo atbalstu. Ministrs I.Gaters bija apņēmības pilns cīnīties, lai valsts investīciju programmā būtiski tiktu palielināta pašvaldību projektu daļa. Viņaprāt, visu investīciju projektu izvērtēšanai, kas notiek dažādās ministrijās, ir jābūt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rokās. Izskatot pašvaldību iesniegtos projektus, tie jau būtu jāaplūko jauno novadu kontekstā, uzskata ministrs. Pāris nedēļās ministrija apkopos detalizētāku informāciju par pašvaldībām, kas piekrīt novadu veidošanai, atsevišķi fiksējot teritorijas, kurās jau ir panākta pilnīga vienprātība par jauno novadu robežām. Šajā laikā arī iecerēts bez ministra speciālas iejaukšanās uzzināt to 40 pašvaldību viedokli, kas vēl nav saņemts. Precizēto novadu veidošanas projektu valdībā iesniegs līdz 1.septembrim, drīz pēc tam tiks sagatavoti ar to saistītie grozījumi administratīvi teritoriālās reformas likumā. Ministrija izvērtēs, cik argumentēti pašreizējās pašvaldības saglabāšanu pamato tie, kas ir pret novadu veidošanu. Ar šīm pašvaldībām vēl notiks sarunas, un iespējams, ka to norises kārtība tiks speciāli reglamentēta likumā, paredzot arī sarunu protokola parakstīšanu. Lai līdz 2005.gada marta pašvaldību vēlēšanām novadi tiktu izveidoti visā Latvijā, pārmaiņu pretiniekiem tomēr būtu jāizšķiras par iekļaušanos kādā novadā. I.Gaters uzsvēra, ka nebūtu pamata to saukt par pašvaldību piespiedu pievienošanu kādam, ja vairākums izteicis atbalstu novadu veidošanai. Pašvaldību attīstības departamenta direktors Arvīds Pīlēģis informēja, ka to vidū, kas nevēlas pārmaiņas, ir arī spēcīgas pašvaldības ar lielu iedzīvotāju skaitu un stabilu ienākumu bāzi, piemēram, Naujiena un Kalsnava. Tajā pašā laikā ir pagasti, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 500, piemēram, Jumurdā, Zvārdē un kas izmantojot citu pašvaldību infrastruktūru. Esot arī piemēri, kur pret apvienošanos iebilst pagasti, kuru budžetā pusi līdzekļu veido dotācijas no finanšu izlīdzināšanas fonda. Latvijā iztikas minimums jau pārsniedz 94 latus BNS 07/04/03 Maijā iztikas minimums Latvijā turpināja augt - tas palielinājās līdz 94,09 latiem, kas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Salīdzinot ar aprīli, iztikas minimums šā gada maijā ir pieaudzis par 0,88 latiem jeb 0,9%. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju - par pieciem latiem jeb 5,6%. Patēriņa cenas Latvijā maijā palielinājās par 0,2%, salīdzinot ar aprīli, bet salīdzinājumā ar 2002.gada maiju tās pieauga par 2,5%. Pārvaldes dati liecina, ka gada pirmajā ceturksnī viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība bija vidēji 91,75 lati. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī šis rādītājs bija 88,94 lati, bet pērn pirmajos trīs mēnešos - 89,93 lati. Lai gan statistikas dati rāda, ka arī vecuma pensijas Latvijā gada laikā ir pieaugušas, tomēr tie arī liecina, ka pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma. Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošajiem pensionāriem ikmēneša izmaksāto vecuma pensiju vidējais lielums šā gada pirmajā ceturksnī bija 63,54 lati mēnesī. Salīdzinot ar 2002.gada pirmo ceturksni, pensijas Latvijā ir palielinājušās par 4%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem - samazinājušās par 0,5%. Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī bija 177,62 lati, bet neto darba samaksa - 127,70 lati jeb 71,9% no bruto darba samaksas. Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos bija par 10,2% lielāka nekā pērn šajā laikā, bet neto darba samaksa - par 9,7% lielāka. Lietuvā Rozes izteikumus uztver kā tirdzniecības kara pieteikumu LETA 07/04/03 Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pasludinājis tirdzniecības karu pret Lietuvu, un cīņā pret tās pārtikas produktiem iesaistījušās citas augsta ranga Latvijas amatpersonas. Šādi Rozes izteikumus par Latvijas un Lietuvas saspringtajām tirdzniecības attiecībām ceturtdien traktē viens no lielākajiem Lietuvas laikrakstiem "Lietuvos rytas". Roze paziņojis, ka "tas būs īsts karš, kurā Lietuva būs zaudētāja", "Lietuvos rytas" citē "daudzus Latvijas laikrakstus". Ministrs arī kritizēja Lietuvas mazumtirdzniecības tīklu "VP Market", kas Rīgā jaunu "Maxima" lielveikalu atklāja nacionālajā sēru dienā 14.jūnijā. "Tas apliecina jūsu tirdzniecības firmu pieeju Latvijai. Es ceru, ka mūsu rīcība atstās iespaidu arī uz Lietuvas tirdzniecības lielveikaliem un panāks to slēgšanu dažu nedēļu laikā," Lietuvas laikrakstam esot sacīja Roze. Brazausks Latvijas un Lietuvas konflikta saknes meklē 13.gadsimtā BNS 07/04/03 Pēdējā laikā radušos Latvijas un Lietuvas nesaskaņu saknes varētu būt meklējamas Lietuvas karaļa Mindauga valdīšanas laikā 13.gadsimtā, ceturtdien pieļāva Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks. "Varbūt ir jāpameklē vairāk un vēl dziļākas saknes. Vēsturnieki pašlaik diskutē par to dokumentu, kas ar tādu goda parādīšanu tika atvests no Berlīnes. Ar tā saturu mēs, droši vien, nedaudz esam pazīstami," sacīja Brazausks, atbildot uz Lietuvas Seima deputātu jautājumiem. Trešdien no Berlīnes Viļņā nogādāts vienīgais zināmais dokuments ar karaļa Mindauga zīmogu. Ar 1255.gadā parakstīto dokumentu Mindaugs uzdāvināja vācu ordenim Livonijā kā Lietuvas un tās karaļa kristīšanas starpniekam daļu tagadējās Latvijas teritorijas. Brazausks tomēr piebilda, ka Lietuvas valdība nesaredz būtiskus šķēršļus attiecību uzlabošanai ar Latviju. Pēc Brazausks domām, viens no attiecību saasināšanās iemesliem varētu būt Latvijai neizdevīgā divpusējās tirdzniecības bilance. Kā vēl vienu iemeslu viņš minēja Lietuvas firmas "Vilniaus prekyba" veikalu "rašanos kā sēnes pēc lietus" Latvijā. "Protams, tas rada zināmas emocijas," atzina Lietuvas premjers. Pēc Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atteikuma piedalīties nedēļas nogalē paredzētajās Lietuvas karaļa Mindauga kronēšanas 750. jubilejas svinībās Lietuvas Seima spīkers Artūrs Paulausks paziņoja, ka nevarēs piedalīties svinībās par godu Latvijas Saeimas darbības atjaunošanas desmitajai gadadienai. Svinībās Rīgā Lietuvu pārstāvēs Seima priekšsēdētāja pirmais vietnieks Česlovs Juršens. Trešdien Vīķe-Freiberga telefoniski apsveica Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu ar tuvojošos Mindauga kronēšanas jubileju un novēlēja Lietuvas iedzīvotājiem labklājību un uzplaukumu, BNS informēja Valsts prezidenta preses dienests. Telefonsarunā Vīķe-Freiberga arī pauda nožēlu, ka personīgi nevarēs ierasties uz svinībām Viļņā, jo tajā laikā Latvijā notiek dziesmu svētki. Lietuvas Seima preses dienestā BNS uzzināja, ka Paulausks atteicies no vizītes Latvijā saistībā ar Mindauga kronēšanas jubilejas svinībām. Taču no citiem avotiem BNS ir kļuvis zināms, ka Paulausks atcēlis vizīti Rīgā, jo Latvijas prezidente neieradīsies uz svinībām Viļņā. Uz vienīgā Lietuvas karaļa Mindauga kronēšanas 750. gadadienas svinībām ir uzaicināti Zviedrijas un Luksemburgas monarhi un Latvijas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Ungārijas prezidenti. Arī Ungārijas prezidents Ferencs Madls ir paziņojis, ka nevarēs ierasties uz svinībām Viļņā aizņemtības dēļ. Lietuvā uzskata, ka 1253.gadā notikusī vienīgā Lietuvas karaļa Mindauga kronēšana ir veidojusi Lietuvas valstiskuma pamatus. Šonedēļ saasinājās Latvijas un Lietuvas konflikts, kas ir saistīts ar Latvijas lēmumu noteikt ierobežojumus Lietuvas cūkgaļas importam. Lietuva ir draudējusi veikt atbildes pasākumus Latvijas produkcijas importam. Savukārt Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze otrdien paziņoja, ka Latvija varētu neļaut Lietuvai eksportēt savus pārtikas produktus uz Latviju, ja tā ieviesīs pretpasākumus un uzliks papildu ievedmuitu Latvijas produktiem, atbildot uz Latvijas ieviestajiem cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumiem. Lietuvā nerimst sašutums par Latvijas prezidentes neierašanos uz svinībām Diena 07/08/03 Lietuvas masu medijos nedēļas nogalē un vēl pirmdien nerimās Latvijai veltītā kritika par valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nepiedalīšanos karaļa Mindauga kronēšanas 750.gadadienas svinībās, ko prese vienbalsīgi vērtējusi kā triecienu divpusējām attiecībām, un uzsvērts fakts, ka no Lietuvai tuvajām valstīm tikai Latvijas vadība ignorējusi šo notikumu. Aktīvākais Latvijas kritiķis, laikraksts Lietuvos Rytos (LR) savās slejās īpašu vietu atvēlējis lasītāju atsauksmēm par Latvijas prezidentes neierašanos. "Brālīgajām attiecībām starp mūsu valstīm ir pienācis pārbaudījumu laiks. Uz mūsu vēsturiskajiem svētkiem neieradušies kaimiņi lietuviešus ir saniknojuši ne pa jokam, tāpēc uz latviešu svētkiem nebrauksim piecus gadus. Lietuvieši neko neaizmirst," vēsta viena no tām. "No tā, ka neieradās Latvijas prezidente, mūsu svētki necieta. Vairāk ir žēl, ka neuzaicināja Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Būtu interesanti vērot, kā apsargā viesos ieradušos diktatoru," - tā cita. Vēl kāds raksta: "Brāļus latviešus moka nepilnvērtības komplekss. Mēs atzīmējam karaļa Mindauga kronēšanas 750.gadadienu, bet viņi izveidoja savu valsti tikai 1918.gadā." Abu valstu attiecības kā saspīlētas pirmdien novērtēja arī Lietuvas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Ģedimins Kirkils, ziņo LETA. Kā iemeslus viņš minējis Latvijai nelabvēlīgākus tirdzniecības apjomus ar Lietuvu un neratificēto jūras robežlīgumu. Viņš uzsvēris, ka Baltijas valstis no dziesmotās revolūcijas un Baltijas ceļa laikmeta pārgājušas jaunā laika posmā, ko raksturo konkurence. Pats LR Latviju dēvē par arogantu, domstarpību uzkurinātāju un kaprīzu kaimiņu. Laikraksts atzīmē, ka V.Vīķe-Freiberga pirms gada solījusi ierasties uz šāgada svinībām, bet vēlāk pārdomājusi, atsaucoties uz nepieciešamību piedalīties Dziesmu svētkos. Pēc žurnālistu domām, Latvijas prezidente esot varējusi piedalīties abos pasākumos, ierodoties Lietuvā kaut uz pāris stundām, un drīzāk atteikums motivējams ar abu valstu ekonomisko attiecību sarežģījumiem. To savukārt noraida V.Vīķes-Freibergas pārstāve Aiva Rozenberga, kura norāda, ka prezidente svētdien no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai sveica Dziesmusvētku gājiena dalībniekus un vakarā teica runu noslēguma koncertā. Starp abiem pasākumiem bijušas vien pāris stundas, kad fiziski nokļūt Lietuvā un atpakaļ nebija iespējams. "Diez vai tauta saprastu, kāpēc prezidente viņus neuzrunā Dziesmu svētkos, kas ir tradīcija vēl no pirmās brīvvalsts laikiem," teica A.Rozenberga. Prezidente arī Lietuvas kolēģim paudusi, ka izprot svētku nozīmīgumu Lietuvai, un viņas neierašanās nenozīmē noniecināšanu. "Prezidentu līmenī nekādu seku nebūs un mēs turpināsim aktīvu dialogu," teica A.Rozenberga. Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka asās debates par Latviju ir preses, nevis lietuviešu valdības viedoklis. Latviju svinībās pārstāvēja iekšlietu ministrs un vēstniece, kurus cilvēki sagaidījuši ar aplausiem, nevis svilpieniem, kā daži pirms tam paredzēja. Prezidente dosies uz Austriju LETA 07/08/03 Valsts prezidente no 9. -12.jūlijam atradīsies darba vizītē Austrijā.10.jūlijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vīnē ar Austrijas prezidentu Tomasu Klestilu un Austrijas federālo kancleru Volfgangu Šiselu pārrunās abu valstu sadarbību ES, Eiropas konventa noslēgumu, gaidāmo iestāšanās līguma ratifikāciju Austrijas parlamentā, mazo un nelielo valstu sadarbību Eiropas ES, attiecības ar ES kaimiņiem. Pēc Austrijas Štīrijas federālās zemes Ministru prezidentes Valraudes Klasnicas uzaicinājuma prezidente apmeklēs Štīrijas federālo zemi, lai runātu par ciešākiem ekonomiskajiem un kultūras kontaktiem, ko veicinās arī LR goda konsulāta atklāšana Štīrijas galvaspilsētā Grācā. Repše tiksies ar Berluskoni LETA 07/08/03 Ceturtdien, 10.jūlijā Ministru prezidents Einars Repše dosies vienas dienas darba vizītē uz Romu, lai tiktos ar Eiropas Savienības prezidētājvalsts Itālijas Ministru prezidentu Silvio Berluskoni. Ministru prezidents vizītē dosies pēc S.Berluskoni aicinājuma, lai pārrunātu Itālijas prezidentūras prioritātes un paustu Latvijas viedokli par nākamā pusgada aktualitātēm. Tikšanās laikā tiks pārrunātas arī Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības un sadarbības iespējas. Otra Latvijas vienība dosies uz Karbalu Diena 07/08/03 103 Latvijas karavīri, kuri augusta vidū dosies dienēt Polijas vadītajos miera uzturēšanas spēkos Irākā, būs dislocēti vienā no šiītu svētajām pilsētām - Karbalā, kur viņu galvenie uzdevumi būs konvojēšana un patrulēšana, Dienai apliecināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs. Viņu pienākumos varētu ietilpt arī māju pārmeklēšana, kas nereti bijis iemesls sadursmēm starp irākiešiem un okupācijas karaspēku. Karbala atrodas Dienvidirākā, ap 50 km no Bagdādes, tajā dzīvo ap 0,5 milj. cilvēku. Patlaban Irākā dien 39 Latvijas karavīri - 30 kravu speciālisti, seši sapieri un trīs štāba virsnieki, kas dislocēti ziemeļu daļas pilsētā Kirkūkā. Krājbankas rīcību ar mazajiem noguldītājiem dēvē par laupīšanu NRA 07/07/03 Pamatojoties uz Neatkarīgās publikācijām par tā saukto iedzīvotāju kompensācijas kontu iztukšošanu, kas aizsākās līdz ar Latvijas Krājbankas 1999. gada februāra valdes lēmumu par to pārveidi "pagaidu norēķinu kontos, laikrakstam sašutumu no jauna sākuši izteikt Krājbankas mazie noguldītāji. Kā Neatkarīgajai izteicās kāds no bijušajiem Krājbankas noguldītājiem Māris Dambis, cerams, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga iniciatīva, griežoties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt krimināllietu par Krājbankas valdes pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz kompensācijas kontiem, nepaliks bez atbildes. "Tas, kas šajā bankā notika ar mazajiem noguldītājiem, arī ar manu ģimeni, nav dēvējams citādi kā tikai par laupīšanu," atzina M. Dambis. "No morālā viedokļa tajā ir divas sāpīgās lietas: arī neaizsargātāko sabiedrības locekļu - bērnu un pensionāru - noguldījumi tika pārvērsti par nullēm." Kādi Krājbankas valdes lēmumi tad ir iedzīvotāju sašutuma pamatā? Uz to Neatkarīgajai jau 2001. gada septembrī izsmeļoši atbildēja pati Krājbanka "1999. gada februārī Latvijas Krājbanka mainīja noguldījumu politiku, pielīdzinot bijušos beztermiņa noguldījumus, par kuriem tika maksāti procenti, norēķinu kontiem, par kuru apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa (..). Vēlamies paskaidrot, ka norēķinu konta apkalpošanas maksas pamats ir atlīdzība par naudas līdzekļu glabāšanu un klientiem sniegto finanšu pakalpojumu nodrošināšanu (..). Tāpat Krājbankai ir jāuztur tehnoloģijas, kas nodrošina nepieciešamās informācijas glabāšanu, kā arī jāmaksā algas attiecīgajiem darbiniekiem. Tādēļ līdz ar noguldījumu politikas maiņu nelieli procenti tiek maksāti tikai tiem norēķinu kontu īpašniekiem, kuru norēķinu kontā ir līdzekļi, kas pārsniedz 200 latu." Kā redzams, apšaubāmi Krājbankas valdes lēmumi 1999. gada sākumā tika pieņemti ne tikai attiecībā uz kompensācijas kontiem. Ko tā dēvētā noguldījumu politikas maiņa reāli nozīmēja mazajam Krājbankas noguldītājam, kādu vēl pēc padomju laika inerces šajā bankā 1999. gada sākumā bija lielais vairums? Bez viņa piekrišanas noguldījuma konts Krājbankā, par kuru tika maksāti procenti un netika iekasēta komisijas maksa, tika pārvērsts norēķinu kontā. Procentu maksāšana mazajiem noguldītājiem tika apturēta, bet to vietā ieviesta nesamērīgi augsta komisijas maksa par tā apkalpošanu, kas, pamazām uzkrājoties, beigās pārsniedza 1999. gada februārī vēl noguldījuma kontā esošo summu. Neatkarīgās aprēķini rāda, ka saskaņā ar Krājbankas aizvien augošajiem kontu apkalpošanas tarifiem, piemēram, noguldījuma kontā 1999. gada 1. janvārī uzkrātie Ls 14,20 pārvērtās par nulli laikā līdz 2002. gada 1. novembrim. Cilvēku skaits, kas šādā veidā pazaudēja savu naudu, varētu būt milzīgs. Tikai kompensācijas kontu vien 1999. gada sākumā bija vairāk nekā 430 000. Tā kā Krājbankas preses sekretārs Modris Sprudzāns pagājušajā nedēļā atradās atvaļinājumā, bet viņa vietā Krājbankā laipni piedāvāja kontaktēties ar kādu bankas nolīgtu sabiedrisko attiecību firmu, Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, cik daudzi noguldījumu konti 1999. gada februārī tika pārvērsti norēķinu kontos. Tāpat nav skaidrs, cik daudzus Krājbankas klientus tolaik sasniedza informācija par bankas noguldījumu politikas maiņu, kas saskaņā ar oficiālo versiju esot bijusi izvietota visās Krājbankas filiālēs, kā arī masu medijos. Vismaz Neatkarīgajā šādu informāciju banka 1999. gadā nepublicēja. Kā Neatkarīgajai uzsvēra bijušais Krājbankas noguldītājs M. Dambis, viņa daudzbērnu ģimene noguldījumu politikas maiņas dēļ kopumā esot zaudējusi kādus 500 latus, kas bijuši izvietoti astoņos dažādos kontos. Nekādu informāciju par noguldījumu kontu pārvēršanu norēķinu kontos viņš no bankas neesot saņēmis, bet uzmanību šim faktam sācis pievērst tikai pēc Neatkarīgās pēdējo nedēļu publikācijām. Ģimenei tas esot bijis šoks, jo naudu pazaudējusi gan viņa stipri gados vecā māte, gan četri bērni, uz kuru vārda viņš pats noguldījis naudu. No likumiskā viedokļa, pēc viņa domām, strīdīgākie esot gadījumi, kad, piemēram, procentu maksāšana un bezmaksas kontu apkalpošana ir strikti atrunāta jau atjaunotās Latvijas Republikas laikā izsniegtajās krājgrāmatiņās. Nemaz nerunājot par vēl skarbāku piemēru - par noguldījumu vienai no meitām viņš 1997. gadā noslēdzis pat termiņnoguldījuma līgumu ar Krājbanku uz laiku līdz 2002. gada 4. martam. Tajā noteikta 16 procentu noguldījuma likme gadā un nekādā veidā nav atrunāta komisijas maksas iekasēšana. Kā teikts līgumā, "bankas procentu likmju pārskatīšanas gadījumā banka ir tiesīga mainīt līgumā norādīto gada ienākuma procentu likmi, rakstiski paziņojot klientam vienu mēnesi iepriekš jauno ienākuma procentu likmi un tās spēkā stāšanās datumu". Nekādus paziņojumus no bankas par procentu maksājumu pārtraukšanu un komisijas maksas piemērošanu par konta apkalpošanu M. Dambis tā arī nav saņēmis. "Pats smieklīgākais, ka bijušā Krājbankas prezidenta Arnolda Laksas (vadīja banku 1999. gadā - red.) pārstāvētā Pirmā partija priekšvēlēšanu laikā atrada veidu, izsūtot reklāmas materiālus, griezties pie manis personīgi. Tādā veidā tad laikam izpaužas tās Laksas skumjas par bērniem un pensionāriem," teica M. Dambis. Absurdākais, ka tieši 1999. gadā Krājbanka reklāmās sabiedrībai lepni stāstīja par savu pārdzimšanu modernas bankas veidolā, aicināja noguldītājus izmantot savus jaunos pakalpojumus - veselu kaudzi ar dažādiem noguldījumu veidiem, par kuriem procenti tik tiešām tiek maksāti. Protams, savu naudu pārvest uz jaunajiem Krājbankas pakalpojumu veidiem varēja arī vecie noguldītāji, ja vien laikus apķērās, ka jaunās sistēmas rezultātā vienkārši pazaudēs savu naudu. Kā Neatkarīgajai atzina divu veco banku - proti, tādu, kas darbojas jau no deviņdesmito gadu sākuma, Unibankas un Pareksa bankas pārstāvji -, par noguldījumu vai depozītu kontiem nekāda komisijas maksa nekad nav tikusi iekasēta. Šobrīd tādas nav arī norēķinu kontiem. Bet "noguldījumu kontu pārvēršana par norēķinu kontiem bez klientu lūguma - pie mums tas ir kaut kas neiedomājams", sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra Unibankas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Meklere. "Pasaulē pastāv kārtība, ka banka maksā klientam procentus par naudas izmantošanu, nevis otrādi. Bez šādas kārtības bankas nespēj pastāvēt. Laksas kunga darbība ir kvalificējama kā daudzu tūkstošu iedzīvotāju apzagšanas afēra," uzskata vēl kāds bijušais Krājbankas noguldītājs. Tautas attīstības indekss - zemākais no kandidātvalstīm LETA 07/08/03 Latvija pēc tautas attīstības indeksa (TAI) ieņem 50.vietu pasaulē, atpaliekot gan no Igaunijas un Lietuvas, gan arī no citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Gadskārtējā "Pasaules pārskatā par tautas attīstību 2003" Latvija ierindota to 55 valstu vidū, kurā ir augsts TAI, turklāt, salīdzinot ar 2002.gadu, Latvija pēc TAI ir pakāpusies par trim vietām. No ES kandidātvalstīm Slovēnija pēc TAI 2003.gadā ierindota 29.vietā, Čehija - 32.vietā, Polija - 35.vietā, Ungārija - 38.vietā, Slovākija - 39.vietā, Igaunija - 41.vietā, bet Lietuva - 45.vietā. Trešdien, prezentējot gadskārtējo "Pasaules pārskatu par tautas attīstību 2003", ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāve Gabriele Kēlere norādīja, ka Latvija tiek vērtēta kā augstas attīstības valsts, taču tai ir arī trūkumi, piemēram, izglītības jomā, veselības aprūpē, dzimumu vienlīdzībā. Kēlere atzīmēja, ka pēdējos trīs gados Latvijā notikuši būtiski sasniegumi. Piemēram, atšķirībā no citām Centrāleiropas valstīm, Latvijā nabadzībā dzīvo 7,6% iedzīvotāji un tas ir labāks rādītājs nekā citos reģionos. Panākumi gūti arī pamatizglītībā - ja iepriekš pamatskolu pabeidza 83%, tad tagad to pabeidz 95% skolēnu. ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāve uzsvēra, ka Latvijai nepieciešams turpināt risināt ar ienākumu nabadzību saistītās problēmas, kā arī turpināt strādāt izglītības, veselības aprūpes, dzimumu līdztiesības jomās. Visaugstākais tautas attīstības indekss, tāpat kā iepriekšējā pētījumā, ir Norvēģijai, otro vietu ieņem Islande, bet trešajā ir Zviedrija. Pirmajā desmitniekā ierindota arī Austrālija, Nīderlande, Beļģija, ASV, Kanāda, Japāna un Šveice. Savukārt 55 attīstītāko valstu sarakstu noslēdz Baltkrievija, Trinidada un Tobago un Meksika. Tautas attīstības indekss tiek noteikts, ņemot vērā ienākumus uz iedzīvotāju, izglītību un dzīves ilgumu. Indeksa pētījumi rāda, ka deviņdesmitajos gados lejupslīdi piedzīvojusi 21 valsts. Pārskatā norādīts, ka gandrīz visas valstis ar zemu tautas attīstību atrodas Āfrikā, Sahāras reģionā. Līdz ar ienākuma uz vienu iedzīvotāju samazināšanos arī Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu 2003.gada TAI kopumā samazinājies. Visizteiktāko samazinājumu piedzīvojusi Moldova, Tadžikistāna, Krievijas Federācija un Ukraina. Tikai 20% iedzīvotāju uzskata nodokļu sistēmu par godīgu LETA 07/07/03 Tikai 20% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma pret viņiem un viņu ģimenes locekļiem ir godīga, bet lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 70% - šādam apgalvojumam nav piekrituši, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti. 3,7% iedzīvotāju aptaujā pilnībā piekrituši apgalvojumam, ka nodokļu sistēma pret viņiem ir godīga, 16,7% šim apgalvojumam drīzāk piekrituši, 35,3% - drīzāk nav piekrituši, 34,4% - pilnībā nav piekrituši šim apgalvojumam, bet 9,9% nav bijis konkrēts viedoklis. Salīdzinot šogad iegūtos aptauju datus ar pērnā gada rezultātiem, redzams, ka būtiskas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret nodokļu sistēmu nav vērojamas - arī pērn nepilni 70% aptaujāto bija pauduši viedokli, ka nodokļu sistēma nav godīga, bet 22,5% bija atzinuši, ka tā ir godīga. Aptaujas rezultāti liecina, ka visās analizētajās sociāldemogrāfiskajās grupās vairāk nekā 60% aptaujāto pauduši viedokli, ka nodokļu sistēma pret viņiem nav godīga. Aptaujas dati liecina, ka biežāk izteikumam, ka nodokļu sistēma ir taisnīga, piekrituši iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem, t.i., respondenti, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 84 latus, kā arī aptaujātie vecumā no 18 līdz 34 gadiem un Rīgā dzīvojošie. Iedzīvotājiem maijā tika jautāts, vai, viņuprāt, pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir godīga pret viņiem un viņu ģimenēm. Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāts 1041 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Latvija investoriem prasīs kopā ar celulozes rūpnīcu celt arī papīra fabriku BNS 07/03/03 Latvija potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem pieprasīs, lai kopā ar celulozes rūpnīcu Latvijā tiktu celta arī papīra fabrika. Par to trešdien pēc valdības darba grupas sanāksmes pavēstīja tās vadītājs Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš atzīmēja, ka somu investori "Metsaliitto" arī bija izteikuši ideju par papīrfabrikas celtniecību tālākā nākotnē, taču, pēc Šlesera domām, ir nepieciešamas skaidras garantijas, ka tā tas tiešām notiks. Papīra ražošana līdztekus celulozei dotu arī daudz lielāku ekonomisko labumu, tostarp mazinātu papīra importu, palielinātu Latvijas eksportu un straujāk uzlabotu valsts tautsaimniecības stāvokli kopumā. Tāpat papīra ražošana ir arī būtisks arguments, lai vides aizsardzības eksperti būtu gatavi piekrist jaunas rūpnīcas celtniecībai Latvijā, norādīja Šlesers. Pēc viņa sacītā, tas gan vēl krietni palielinātu projekta kopējās izmaksas un apjomu, jo "vēl pārsimts miljonus vajadzēs investēt", taču finsiālas problēmas diez vai radīsies. "Es domāju, ka ikviena banka Latvijā būtu ar mieru kreditēt šo projektu. Nauda vienmēr tiks atrasta," atzīmēja Šlesers. Premjera biedrs prognozēja, ka Latvijas prasībai par papīra ražošanu nevajadzētu izraisīt investoru negatīvu attieksmi vai atteikšanos no projekta realizācijas. "Tas [papīra ražošana] būs izdevīgi viņiem," pauda Šlesers, vienlaikus atzīstot, ka "zināma attieksmes maiņa varētu parādīties", jo Latvija pārtrauktu importēt papīru no Skandināvijas. Darba grupa arī vienojās, ka, atbalstot šāda veida projektu, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka tas nenodarīs kaitējumu videi, tādēļ investoriem būs jāsniedz precīzs apraksts par to, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas celulozes ražošanas procesā. "Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kas būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi," uzsvēra Šlesers. Precizēt tehnoloģijas lūdzis arī Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs. Ņemot vērā darba grupas jaunos ierosinājumus investoriem, tā vēl nav gatava sniegt izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam, kā bija paredzēts iepriekš. Celulozes rūpnīcu ir plānots celt Jēkabpils rajona Ozolsalā. Eksperti lēš, ka rūpnīca darbu varētu sākt 2007.gadā. Kopējais investīciju apjoms celulozes rūpnīcas celtniecībā līdz šim bija plānots aptuveni 900 miljoni eiro, un tas būtu līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā. Kopējā rūpnīcas jauda plānota 600 tūkstošiem tonnu celulozes gadā. Rūpnīca nodrošinātu darbu 350 cilvēkiem, bet tās celtniecība un darbība sekmēs jaunu darba vietu rašanos arī citās nozarēs. Sākotnējais projekta potenciālais investors Zviedrijas "Sodra" nolēma izstāties no projekta, tādēļ 33% tā "Baltic Pulp" akciju pārņēma otrs projekta ārvalstu investors - Somijas "Metsaliitto", kam pieder 34%. Latvijai joprojām pieder 33% akciju, taču Latvija plāno no projekta izstāties, ļaujot "Metsaliitto" projektu realizēt vienam. Populārākie ministri jūnijā - Rībena, Gulbis, Kristovskis BNS 07/04/03 Populārākā ministra godā jūnijā tikusi kultūras ministre Ingūna Rībena, kurai seko iepriekšējā mēneša līderis iekšlietu ministrs Māris Gulbis, trešo vietu nemainīgi saglabājis aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Rībenas reitings pieaudzis par 0,8 punktiem un jūnijā ir 52,3 punkti, savukārt par 2,6 punktiem mēneša laikā krities Gulbja reitings, un ar 50,7 punktiem viņš palicis otrajā vietā, savukārt nedaudz pieaudzis (+2,1) Kristovska reitings, kas jūnijā ir 44,3 punkti, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja. Joprojām nepopulārākais no Ministru kabineta locekļiem ir Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, kura reitings mēneša laikā krities par 10,3 punktiem, un jūnijā Šlesers izpelnījies -33,2 punktus (maijā -22,9). Par 6,1 punktu sarucis premjera Einara Repšes reitings, tomēr Ministru prezidents jūnijā spējis saglabāt vietu pozitīvi novērtēto valdības locekļu sarakstā - martā Repšes reitings bija rakstāms ar mīnusa zīmi, aprīlī tas jau bija +4,6, maijā - +12,1, savukārt šomēnes noslīdējis līdz +6 punktiem. Nemainīgi ceturtajā vietā palikusi ārlietu ministre Sandra Kalniete, kuras reitings mēneša laikā krities par 1,9 punktiem un jūnijā ir 32,1. Jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, vietām apmainījušies veselības ministre Ingrīda Circene un satiksmes ministrs Roberts Zīle - satiksmes ministrs jūnijā ar 22,3 (+2,9) punktiem ieņem piekto, savukārt Circene ar 21,6 (-4,9 ) punktiem - sesto vietu. Krietni sarucis (-9,2) tieslietu ministra Aivara Aksenoka reitings, un līdz ar to viņš no septītās vietas noslīdējis uz desmito. Gandrīz nemainīgs palicis finanšu ministra Valda Dombrovska reitings, kas jūnijā ir 8 punkti (8,4 - maijā), nedaudz pieaudzis reitings vides ministram Raimondam Vējonim - 8,9 punkti (maijā - 7,5). Nedaudz pasliktinājušās izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (jūnijā - 9,7, maijā - 10,6) un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka (jūnijā - 6, maijā - 8,2) pozīcijas. Reitinga kritumu (-5,7) piedzīvojis arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (jūnijā - 5,8, maijā - 11,5), arī pēdējā pozitīvi vērtētā ministra zemkopības ministra Mārtiņa Rozes reitings mēneša laikā krities (jūnijā - 0,9, maijā - 5,5). Šomēnes no pozitīvi vērtēto ministru skaita "izkritusi" gan labklājības ministre Dagnija Staķe (jūnijā - -0,3, maijā - 5,5), gan pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, kura reitings mēneša laikā krities par 6 punktiem (jūnijā - -1,1, maijā - 5,1). Nepopulārāko ministru vidū joprojām ir arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns, kura reitings turpina kristies (jūnijā - -4,6, maijā - -3,9). Premjera dienesta auto būs pieticīgāks NRA 07/09/03 Ministru prezidenta Einara Repšes dienesta automašīna turpmāk būs vidējās klases Volkswagen Passat 1,8 T. Līdz ar to Repšes dienesta automašīna būs pieticīga salīdzinājumā ne tikai ar citu valstu premjerministriem, bet arī ar dažāda zemāka ranga Latvijas ierēdņiem, ziņo LETA. Premjera "tautas auto" ir 2000. gada izlaiduma, aprīkots ar turbīnu. Šī automašīna premjera vajadzībām izmantota arī iepriekš, jo Ministru prezidenta dienesta automašīnai BMW bieži radās tehniskas problēmas. Automašīnu premjera vajadzībām atvēl Drošības policija. Citām Latvijas vadošajām amatpersonām ir lepnākas dienesta automašīnas. Vaira Vīķe-Freiberga izmanto 2000. gada izlaiduma Mercedes S 500, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas frakciju vadītāji - Volvo S80, Saeimas Prezidija locekļi - dažāda izlaiduma un klašu Mercedes Benz. Premjera padomnieki izmanto lietotas Volvo 460, Valsts kancelejas rīcībā ir arī viena Volvo S70. Augstākas klases automašīnas par premjera Volkswagen Passat 1,8 T ir virknei krietni zemāka ranga ierēdņu. Repšem nepatīk Latvijas Radio žurnālists, žurnālistam - premjers TVNET 07/03/03 Ministru prezidentam Einaram Repšem nepatīk Latvijas Radio žurnālista Jāņa Krēvica darba stils un viņš nevēlas turpmāk sniegt intervijas šim žurnālistam. Savukārt Krēvics apgalvo, ka premjers viņu centies ietekmēt. Šodien Latvijas Radio bija paredzēta iknedēļas intervija ar premjeru, kas tika atteikta. Radio sagatavotajā materiālā bija norādīts, ka Repše, atsakot iknedēļas interviju, savu lēmumu motivējis ar to, ka Krēvics uzdodot pārāk konkrētus un sīkus jautājumus, kas turklāt ir nebūtiski. Premjera palīgs Dans Titavs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka premjers vēlas, lai intervija būtu maksimāli ar informāciju bagāta, daudzpusīga, lai tās laikā tiktu aptvertas iespējami vairāk tēmu. Līdz šim intervijai atvēlētajā īsajā laikā tēmas tiek maz apskatītas, tās ir specifiskas, nosacīti sīkas un ilgi tiek iztirzātas, uzskata Titavs. Premjera padomnieks pauda viedokli, ka pašreizējā situācijā būtu labāk, ja Latvijas Radio mainītu žurnālistu, kas intervē premjeru, bet Krēvics šo darbu varētu turpināt, mainot savu darba stilu. Savukārt Krēvics, aģentūrai LETA stāstot par konflikta izcelšanos, norādīja, ka jau martā, pēc nenotikušajām Valsts prezidentes vēlēšanām, viņš izsaukts uz Ministru kabinetu - uz pārrunām ar premjeru un viņa palīgu Titavu. Pārrunās Krēvicam norādīts, ka viņš raidījumā nedrīkstot nostādīt "premjeru neveiklā situācijā", ka premjers vēloties atbildēt tā un ne citādi, kā arī - "lai neuzdodot tādus jautājumus". "Ja jau reiz premjers tā saka, tad tas nav nekas cits kā ietekmēšana," atzina žurnālists, norādot, ka Latvijas Radio ir sabiedrisks medijs un tam ir arī jākritizē, ja ir ko kritizēt, nevis jāizpatīk amatpersonu vēlmēm un jāstrādā, kā viņiem patīk. Krēvics arī piebilda, ka radio bijuši sasaukti eksperti, kas vērtējuši viņa darbības stilu, un atzinuši, ka viss esot normāli. Savukārt premjera padomniece Kristīne Jučkoviča aģentūrai LETA apgalvoja, ka Repšes tradicionālā intervija šodien ir atcelta viņa aizņemtības dēļ. Premjeram esot daudzas darba tikšanās. Repše, pēc Jučkovičas sacītā, labprāt runā ar žurnālistiem tad, kad viņam ir laiks un kas sakāms, bet citos gadījumos tiešais darbs valdības vadītājam esot svarīgāks. Lai arī šodien premjera intervija ir atcelta, nākamajās nedēļās tā notikšot, kā ierasts. Komentējot sadarbību ar Latvijas Radio pirmo programmu, Jučkoviča atzīmēja, ka līdz šim šī radiostacija bijusi īpaši priviliģētā situācijā un saņēmusi tik daudz individuālo interviju kā neviens cits medijs. Premjera padomniece arī piebilda, ka pēdējā laikā ir saņemtas pretenzijas pret formu, kādā norit intervijas Latvijas Radio, tādēļ būtu nepieciešams dot iespēju premjeru intervēt arī citiem medijiem, turklāt tā, lai Repšes intervijām paredzētais laiks tiktu izmantots pēc iespējas pilnvērtīgāk un sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Šogad visvairāk saziedots LSDSP, JL un TP NRA 07/05/03 Nepilna pusgada laikā visvairāk no partijām ziedots parlamenta vēlēšanu neveiksminiecei, kas toties atrodas pie varas Rīgas domē - Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai - 115 005 lati. Kā aprēķinājis BNS, nedaudz mazāk - ap 58 000 latu - šogad ziedots varas partijai Jaunais laiks (JL) un opozīcijā strādājošajai Tautas partijai (TP). Maksimālo ziedojuma summu - 10 000 latu - ziedojis partijas eksšefs Andris Šķēle. JL lielāko ziedotāju vidū ir daudz juridisko personu - a/s Liepājas osta, Ltd. Intersource Baltic, SIA Domuss, Vides konsultāciju birojs, SIA Empower. 45 000 latu ziedots parlamentā neiekļuvušajam Latvijas ceļam, kura lielākais sponsors ir SIA Tilts un SIA Jelgavas mežs (Ls 10 000). Joprojām gan LC (Ls 940), gan JL (Ls 1000) ziedo viens no LC dibinātājiem Ojārs Kehris. Neatkarīgā jau rakstīja, ka O. Kehris abām partijām ziedoja arī pirms 8. Saeimas vēlēšanām, turklāt JL atvēlot ievērojami lielāku summu. Latvijas Pirmajai partijai saziedoti ap 28 000 latu. Līdzīgi kā pērn tās lielākie ziedotāji ir partijas biedri - Ainars Šlesers un viņa sieva Inese Šlesere, kā arī deputāts, bijušais Latvijas Krājbankas akcionārs Arnolds Laksa. Bešā nav palikuši arī tēvzemieši - 26 000 latu, savukārt Zaļo un zemnieku savienībai ziedoti tikai 400 latu, Zaļajai partijai - 600 latu, pārsimts latu ziedots arī Saeimas kreisajiem. Neatkarīgā jau rakstīja, ka septiņus mēnešus pēc vēlēšanām, līdz maija sākumam, savākto ziedojumu līderi bija tieši tās partijas, kas nebija spējušas iekļūt parlamentā, secīgi - TP, LSDSP un LC. Ziedojumi piecu dienu laikā pēc to saņemšanas partijām jāpublisko Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā. Amerikas mecenāta miljoni novēlēti izglītībai Latvijā Diena 07/03/03 Vairāk nekā piecus miljonus dolāru Latvijas izglītības attīstībai savā mantojumā novēlējis trimdas latvietis uzņēmējs Andrejs Zvejnieks, kurš Latvijas neatkarības gados, vēl dzīvs būdams, sponsorējis vairākus izglītības projektus. Neliela daļa šīs summas piektdien, 4.jūlijā, viesnīcā Rīdzene tiks pasniegta studiju stipendijās 26 talantīgiem, bet trūcīgiem vidusskolu absolventiem. Sadarbībā ar Vītolu fondu šogad pirmajām Zvejnieku ģimenes stipendijām atvēlēti ap 22 640 lati (USD 40 000), kas katram no 26 absolventiem ļaus izmaksāt 830 latu lielu stipendiju desmit mēnešu laikā, Dienai pastāstīja fonda direktore Vita Diķe. Katru mēnesi studenti saņems 80 latus, bet 30 latu paredzēts vienreizējai izmaksai grāmatu iegādei. "Tagad jaunieši stipendiju saņem kā avansā. Ja augstskolā neiestājas, stipendija pāriet tālāk kādam citam," stāstīja V.Diķe. Viņa gan piebilda - tādi gadījumi ir ļoti reti, jo daudzi stipendiāti vidusskolu beiguši teju tikai ar deviņniekiem. Kopumā šai stipendijai pieteikušies vairāk nekā simt topošo vidusskolu absolventu. 4.jūlijā atklāt savas ģimenes stipendiju Latvijā kopā sanāks visa Zvejnieku ģimene. Tēva atstāto mantojumu administrēt uzņēmies viņa dēls ārsts no Amerikas Pēteris Zvejnieks. 2001.gadā mūžībā aizgājušais Andrejs Zvejnieks Latvijas izglītību ar dažādiem projektiem balstījis jau kopš 1990.gada. Ar viņa atbalstu Latvijā aizsākās Junior Achievement kustība - īpaša uz modernām apmācības metodēm un praksi balstīta ekonomikas programmu apguve skolā. Kopš 1998.gada viņš ir arī Latvijas Universitātes mecenāts, piešķirot stipendijas sekmīgiem bakalaura grāda ieguvējiem studijām ārvalstīs. Pirmo Zvejnieka jauniešu stipendiju administratoru - Vītolu fondu - pērn dibināja privātpersonas Marta un Vilis Vītoli, kuri Latvijā no trimdas atgriezās 1999.gadā. Organizācijas mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem un centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt kādā no Latvijas augstskolām. Tajos retajos gadījumos, kad stipendiātam neveicas iekļūt izvēlētās programmas valsts apmaksātā grupā, fonds maksājot arī studiju maksu, stāstīja V.Vītols. Ja studijas ir sekmīgas, stipendija tiek pagarināta arī otrajam studiju gadam. Fonda sadarbības partneri ir Māras banka, Statoil Latvia un citi. PBLA priekšsēdis saņem atzinību LETA 07/09/03 Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, novērtējot ieguldīto darbu Latvijas popularizēšanā, sadarbības organizēšanā ar NATO valstīm un atbalsta veicināšanu Latvijas integrācijai NATO, otrdien pasniedza aizsardzības ministra apbalvojumus "Atzinības goda zīme" bijušai LR ārkārtējai un pilnvarotai vēstniecei Francijā, LR ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei, LR ārkārtējai un pilnvarotai vēstniecei Čehijas Republikā un Horvātijas Republikā Ivetai Šulcai un arī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdim Jānim Kukainim. Savukārt Aizsardzības ministrijas "Goda rakstu" Ģirts Valdis Kristovskis pasniedza par ieguldījumu Latvijas aizsardzības struktūras veidošanā un tās tēla popularizēšanā ministrijas padomniekam NATO integrācijas jautājumos Ilmāram Krastam un par sabiedrības informēšanu un atbalsta veicināšanu Latvijas integrācijai NATO Latvijas ārpolitikas institūta direktoram Atim Lejiņam. Pareksa dibinātāji - labāko Eiropas biznesmeņu sarakstā NRA 07/03/03 Ietekmīgais biznesa izdevums Business Week publicējis Eiropas 25 ietekmīgāko biznesa cilvēku sarakstu, kurā iekļauti arī Pareksa bankas dibinātāji un īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, ziņo LETA. Abi Latvijas uzņēmēji ierindoti starp labākajiem Eiropas menedžeriem, inovatoriem un finansistiem, kuri katrs jau iepriekš ir demonstrējuši spējas atrast jaunus ceļus, risinot vecas problēmas. Analizējot Kargina un Krasovicka līdzšinējo darbību, Business Week uzsver, ka viņi abi - bijušais žurnālists un datorspeciālists - astoņdesmitajos gados veiksmīgi izmantoja iespējas, ko sniedza PSRS sabrukums. Business Week uzsver, ka abu ar bankām iepriekš nesaistīto finansistu rīcība ļāva Pareksa bankai pārciest gan 1993. un 1995. gada Latvijas banku krīzi, gan arī daudz smagāko 1998. gada Krievijas ekonomisko krīzi. Baltica 2003 - Katram savs grābeklis NRA 07/09/03 Trešdien sākas sestais starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2003. Festivāla vienojošā tēma ir siens un siena talkas, tāpēc Rīgā festivāla laikā izvietoti simboliski un stilizēti siena grābekļi. Šīs idejas autors ir Baltica 2003 galvenais mākslinieks Mārtiņš Heimrāts. Pavisam Rīgā izvietoti trīs veidu grābekļi - pieci "valsts grābekļi", desmit "sēžamie grābekļi" un vairāki "dekora grābekļi". "Valsts grābekļi" ir desmit metrus gari, un mākslinieks tos iecerējis kā valsts vadošo amatpersonu grābekļus. Prezidentes, Ministru prezidenta, Rīgas mēra, Saeimas deputātu grābekļi atrodami pie viņu mītnes vietām. Viens grābeklis veltīts arī organizatoriem un atrodas pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Kā pastāstīja M. Heimrāts, dekoratīvie grābekļi ir smagi, un, lai pārvietotu vienu šādu grābekli, nepieciešams desmit vīru spēks. Piecmetrīgie grābekļi (pavisam desmit) pilsētā izvietoti, lai atgādinātu garāmgājējiem par festivāla norisi, bet "dekora grābekļi" tiks izmantoti skatuves noformēšanai. No grābekļa elementiem tiks veidotas arī siena kastu konstrukcijas, kur pilsētas bērni varēs spēlēties ar sienu. "Droši vien ir vesela paaudze, kura nezina, ne kas ir zirgābols, ne kā siens smaržo," sacīja M. Heimrāts. Piecās vietās Rīgā tiks izstādīti arī stendi ar fotogrāfijām par talku tēmu no muzeju fotoarhīviem. Lai galvaspilsētas vides dekorējumus pasargātu no vandaļiem un huligāniem, tos uzmanīt ir uzdots Municipālajai policijai. Rīgas dome skaitīs pilsētas vārnas, kovārņus un kraukļus TVNET 07/03/03 Ornitologi pēc Rīgas domes (RD) Vides departamenta pasūtījuma par 5458 latiem visu vasaru pētīs, kādēļ pilsētā strauji palielinās vārnveidīgo putnu skaits, lai šo tendenci varētu apturēt un putni nesāktu traucēt galvaspilsētas iedzīvotājiem. Vides departamenta vadītājs Askolds Kļaviņš pastāstīja, ka, pēc viņa personīgajiem vērojumiem, vārnu, kovārņu un kraukļu skaits pilsētā strauji palielinās, un, lai putni nesāktu iedzīvotājiem traucēt un neizveidotos "tāds konflikts, kāds ir starp Preses nama zīriņiem un cilvēkiem", vārnveidīgo skaita palielināšanos nepieciešams novērst. "Lai šo tendenci novērstu, jāzina iemesli. Visticamāk, tā ir pieejamā barības bāze," Kļaviņš skaidroja vairāk nekā 5000 latu vērtā pētījuma iemeslus. Ornitologi pievērsīs uzmanību arī citu sugu putnu kolonijām pilsētā. Pētījuma "Potenciālas konfliktsituācijas izraisītāji putnu koncentrācijas vietas Rīgā" rezultāti būšot zināmi oktobra beigās. Vides departaments putnus pilsētā pētījis jau iepriekš, bet maijā sabiedriskās domas aptauj ā noskaidroja iedzīvotāju attieksmi pret tiem. Aptaujas rezultātā uzzināja, ka lielākā daļa iedzīvotāju putnu skaitu pilsētā uzskata par pietiekamu, bet tikai neliela daļa domā, ka putnu Rīgā ir par daudz. DZIESMU SVĒTKI 130 gadu vēsturē mazākumtautības svētkos pieaicinātas tikai otro reizi Diena 07/03/03 Dziesma ir par māti, kuras bērni izklīduši pasaulē kur nu kurais. Mātei šķiet, ka vējš atnesīs kāda bērna balsi, un viņa sīkiem soļiem ātri, ātri skrien kalnā, lai paraudzītos, vai kāds no viņiem nav atgriezies. Taču bērni nenāk. Tik vienkāršs ir stāsts, ko vēsta vairākus gadsimtus veca tatāru tautasdziesma, taču, kad ļaudis dzird šo Baškīrijas tatāra Artura Zakirova dziedāto dziesmu, viņu acīs sakāpj asaras no tās skumjām un skaistuma. Šī tikai četras minūtes garā tatāru tautasdziesma ievijusies šo Dziesmu svētku mazākumtautību festivālā Latvijas vainags, kuru kopā satur 16 nacionalitāšu gandrīz 600 ļaudis. 130 gadus ilgajā Dziesmu svētku vēsturē šie ir tikai otrie svētki, kad līdzās latviešu dejām un dziesmām skan arī citu Latvijas tautu mūzika. Seno dziesmu par māti A.Zakirovs dzirdējis dziedam Baškīrijā, kur viņa ģimene nokļuvusi pirms vairāk nekā 250 gadiem, bēgot no kristietības un vēloties saglabāt islāma ticību. A.Zakirovam dziesmu iemācījis viņa vectēvs, kurš no Otrā pasaules kara mājās atgriezies ar četru ložu ievainojumiem kaklā, tomēr izdzīvojis. Pateicībā Dievam viņš savā Baškīrijas ciematā kļuvis par mullu, kurš turklāt zinājis daudz tatāru tautasdziesmu, tās dziedājis un spēlējis arī tatāru mūzikas instrumentus. A.Zakirovs sakās zinām ap 800 dziesmu. Taču visskaistākā no visām esot dzimtā ciematiņa dziesma par māti, ko Latvijas vainagā viņš dziedās kopā ar savu 19 gadu veco meitu Jūliju. Arī Jūlijas vienaudze Ilze Krokša mazākumtautību festivālā uzstāsies, dziedot savas vecvecmāmiņas vācietes Juliānas Rudlofas un viņas meitas Margas dziesmas Rīgas vācu kultūras biedrības ansamblī. Ilzes draugi brīnoties, ko viņa meklē "pie tām tantiņām". "Tur visi ir savējie. Mana vecāmamma aizgāja pieteikties biedrībā kopā ar mani tad, kad biju vēl pavisam maza. Vācu tautas dziesmas dziedu no sešu gadu vecuma. Vācu kultūrā ir manas saknes," nopietni skaidro meitene, kura šo Dziesmu svētku laikā ne tikai dzied festivālā, bet arī pavada jauniešu kori no Vācijas. "Krievijā nav tādu dziesmu svētku," saka krievu tautas dziesmu un deju ansambļa Kriviči mākslinieciskais vadītājs Vladimirs Berezins. Kad 1979.gadā apprecējies ar vienu no Latvijas meitenēm un pārcēlies dzīvot šeit, uzreiz sameklējis Krivičus. "Toreiz tas jau bija pazīstams ansamblis. Turklāt esmu mūziķis - man ir Ņižņijnovgorodas mūzikas skolā iegūta tautas mūzikas instrumentu orķestra diriģenta specialitāte, esmu bajānists," saka V.Berezins. Tā viņš jau 21 gadu daļu savas dzīves atdodot krievu mutvārdu daiļradei un dančiem un saka - ja nebūtu bijis Kriviču, viņš tos būtu radījis. "Es varētu dejot arī latviešu deju kolektīvā vai dziedāt latviski, taču jebkurai tautai ir vēlme saglabāt savu nacionalitāti, it īpaši, ja tā dzīvo svešumā," skaidro V.Berezins. Pirms Latvijas vainaga mēģinājuma V.Berezins, uzlicis roku uz sirds, īpaši lūdz pateikties par iespēju piedalīties festivālā. Līdz šim viņš Dziesmu svētkos piedalījies tikai kā skatītājs, šie ir pirmie svētki, kad Kriviči uzaicināti piedalīties. Mazākumtautību dziesmas un dejas pirmo reizi svētku programmā tika iekļautas XXII Dziesmu svētkos. Tātad tikai pēdējos piecus gadus latvieši savos dziedāt un dejot priekos ir kopā ar nacionālo minoritāšu ļaudīm, secinājis profesors Leo Dribins, kurš pētījis mazākumtautību vēsturi. "Neko jūs, bērniņi, Dziesmu svētku vēsturē par mazākumtautībām neatradīsiet," saka arī Mūzikas akadēmijas Mūzikas vēstures katedras profesors Oļģerts Grāvītis. "Uz pirmajiem Dziesmu svētkiem sabrauca tikai Vidzemes un Kurzemes latviešu kori, nekādu citu tautu klātbūtnes nebija. Neteiksim, ka vācu prese bija vēlīga Dziesmu svētkiem, tā pat drusciņ ņirgājās par tiem. Krievu prese līdz pat V Dziesmu svētkiem piesardzīgi izturējās pret šo pasākumu." Arī Pirmās Latvijas republikas laikā latviešu dziedātāji neesot aicinājuši uz svētkiem citu tautu koristus. Vien 1948.gadā - LPSR laiku pirmajos Dziesmu svētkos - bijusi prasība organizēt krievu korus un deju kolektīvus svētkiem. Taču tiem arī padomju gados nekad nav atvēlēts atsevišķs koncerts - visi iekļāvušies kopīgajā repertuārā, kurā bijušas arī dažas obligātās krievu un ukraiņu tautas melodijas. "Atsevišķa mazākumtautību koncerta, kurā katra no tautām rādītu savas dziesmas un dejas, līdz XXII Dziesmu svētkiem nebija. Tie notiek tikai otro reizi," stāsta O.Grāvītis. Internetā svētku dalībnieku dzīvesstāstu kolekcija Diena 07/03/03 "Ar mūziku nodarbojos - te man pijole stāv, te akordeons, mandolīna," virtuālajā enciklopēdijā gramata21.lv septiņpadsmitgadīgajam Oskaram Zusmanim stāsta 83 gadus vecais Ansis Jankovskis, kas piedalījies desmit dziesmu svētkos. Vārdu pa vārdam, un vecais vīrs Oskaram izstāsta visu savu dzīvi. O.Zusmaņa un desmitiem citu skolēnu pierakstītie 300 Dziesmu svētku dalībnieku dzīvesstāsti virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis veido atsevišķu kolekciju. Kopš šiem Dziesmu svētkiem tā kļuvusi pieejama jebkuram interesentam. Konkursā piedalījās 25 Latvijas skolēnu novadpētnieku komandas un pierakstīja ap 160 ilggadējo dziesmu svētku dalībnieku dzīvesstāstus. Tā kā projektā Latvijas ļaudis skolēni savu novadnieku dzīvesstāstus pieraksta jau trešo gadu, šiem 160 cilvēku stāstiem varēja pievienot vēl 140 svētkos dziedājušo vai dejojušo ļaužu stāstījumu. Tā gramata21.lv izveidojās 300 dziesmu svētku dalībnieku dzīvesstāstu kolekcija, stāsta projekta Latvijas ļaudis vadītāja Laura Kalinka. Pat ja skolēnu pieraksti ir brīžiem neveikli vai literāri nepareizi, lielu vērtību kolekcijai piešķir fakts, ka virtuālajā vidē nākamajām paaudzēm saglabāti leģendāru cilvēku dzīvesstāsti. Dziesmas bijušajā Ulmaņa dzīvoklī NRA 07/04/03 Amerikas apvienotā vīru kora Kalējs izpildījumā ceturtdien skanēja dziesmas Rīgas domes telpā, kur agrāk atradās prezidenta Kārļa Ulmaņa dzīvoklis. Šoreiz uz domi tika aicināti dziesmu svētku dalībnieki, kuri mērojuši vistālāko ceļu. Gandrīz 20 000 kilometrus vajadzēja ceļot latviešu vīru korim no Sidnejas. Rīgas pilsētas galvas kabinetā koristi fotografējās mēra krēslā, bet pēc tam prezidija sēžu zālē noklausījās stāstu par pašvaldības vēsturi un rīdzinieku centieniem pie jebkuras varas būt neatkarīgiem. Prezidentes portrets grafiti stilā Diena 07/04/03 Pēc grafiti mākslinieku ierosinājuma jauniešu koru koncerta scenogrāfijā Skonto stadionā līdzās Dainu tēva Krišjāņa Barona portretam izveidots milzīgs Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas portrets. Grafiti māksliniekus skatuves mākslinieciskā noformējuma veidošanā pieaicinājis koncerta scenogrāfs Aigars Bikše. Pēc viņa stāstītā, māksliniekam Krisam lūgts grafiti zīmējumos attēlot atpazīstamākās latviešu kultūras zīmes. Pēc Krisa pārliecības, gan latviešiem, gan Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem līdzās Dainu tēvam vispopulārākā ir Valsts prezidente, tāpēc viņš ierosinājis veidot viņas portretu. "Esmu dzirdējis jautājumus, kāpēc prezidentes seja. Tas labi, jo grafiti paģēr reakciju no sabiedrības," skaidro A.Bikše. Līdz ar to V.Vīķei-Freibergai nav nekā iebilstama pret portretu, teica Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Konkursi beigušies, godalgas sadalītas NRA 07/04/03 Šoreiz Dziesmu svētkos koru konkurss pārsteidza ar savu augsto profesionalitāti. Lai noteiktu labāko kori, žūrijas locekļiem nācās balsot aizklāti, bet rezultātā pirmās vietas ieguvēji ir divi kori. Pēc mākslinieciskā un tehniskā snieguma izvērtēšanas koru konkursa žūrijai grūti bija izvēlēties pusprofesionālo un Latvijas labāko koru grupas pirmās vietas ieguvējus. Katrs žūrijas loceklis uz baltas lapas uzrakstīja, viņaprāt, labāko kori. Par divām balsīm lielāks atbalsts tika Rīgas valsts 1. ģimnāzijas jauniešu korim Kamēr, tomēr pirmā vieta tiek dalīta ar Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde jauniešu kori Balsis. "Tas bija fantastisks koru konkurss pasaules līmenī. Reti ir gadījumi, kad pirmās vietas ieguvēji ir divi," secina koru žūrijas priekšsēdētājs komponists Juris Karlsons. Šo gadījumu viņš skaidro ar abu koru augsto profesionalitātes līmeni. To uzsver arī vokālās un izpildītājmākslas pasniedzējs Martins Štaidlers no Vācijas. "Dejotāji no visiem Latvijas novadiem ar patiesu prieku un mīlestību iedzīvojās deju tēlos un parādīja savu varēšanu. Jaunības spraigumam un degsmei līdzās bija mūsu vidējās paaudzes lielā pieredze un darbs," novēlot visiem deju kolektīviem raženus panākumus arī turpmāk, kopjot latviešu dejas mākslu, pirms deju konkursa uzvarētāju nosaukšanas Doma laukumā 1. jūlija vakarā teica deju konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Saulīte. Viņa neslēpa prieku par mūsu deju kolektīvu stiprumu un neiznīdējamību, ko apliecina kolektīvu skaita palielināšanās kopš iepriekšējiem dziesmu svētkiem. Komisijas priekšsēdētāja, komentējot uzvarētājus B grupā, pirmās vietas ieguvējus - deju kolektīvu Teiksma - uzteica par precīzu, tīru un artistisku izpildījumu. Savukārt D grupā I. Saulīte īpaši izcēla deju kopu Jukums, par ko viņai bijis liels gandarījums un pārsteigums: "Jukums savā grupā pirmo vietu nevis izcīnīja, bet gan ieguva bez jebkādas konkurences. Viņi izcēlās ar artistisku un sirdi sildošu izpildījumu." Žūrijas komisijas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja šā deju kolektīva radošo izdomu - piemeklēt katram dalībniekam kāda novada tērpu pilnā komplektā. Deju konkursa stiprākā - A - grupa vienmēr saistoties ar lielāko spriedzi. Pirmās vietas ieguvējus - deju kolektīvu Rotaļa - I. Saulīte paslavēja par tā spējām dejojot uz skatuves izveidot gleznu. Savukārt trešās vietas ieguvēji - kolektīva Liesma dejotāji - uz pārējo fona izcēlušies ar to, ka vienīgie kā otro deju izvēlējušies moderno deju. "Obligātajā dejā puiši šķita tādi nedaudz smagnēji, bet pašu izvēlētajā viņi ļoti prata iejusties." Otrdienas vakarā deju kolektīva Liesma dejotāji saspringti gaidīja rezultātus - arī Egita, kura tūlīt pēc rezultātu paziņošanas kopā ar pārējiem ļāvās emocijām: "Šajā mirklī man ir ļoti pozitīvi pārdzīvojumi, jo mēs esam ļoti pacēlušies - pirms fināla mums bija diezgan slikti rezultāti. Bet konkursā mēs parādījām, ka varam būt labāki. Mēs arī vienmēr par vieniem no mūsu konkurentiem esam uzskatījuši Latvijas Universitātes Tautas deju ansambli Dancis, kas diemžēl vai arī mums par prieku palika aiz mūsu kolektīva." Runājot par ceturtās vietas ieguvējiem - deju kolektīvu Dancis -, I. Saulīte uzsvēra: "Obligātajā dejā Dancis ar vienkāršiem roku žestiem izcēla dejas lidojumu, kas arī bija autora iecere. Iespējams, ka šis pat ir vistehniskākais deju kolektīvs Latvijā." Divas dienas ilgušais konkurss beidzies arī pūtējiem, kuri bija iedalīti četrās grupās. Runājot par pūtēju orķestru konkursu, žūrijas priekšsēdētājs Jānis Puriņš uzsvēra nepieciešamību šādus konkursus rīkot katru gadu, nevis tikai reizi piecos gados. "Konkursi stimulē strādāt un veicina profesionālo attīstību mākslinieciskā ziņā," sacīja J. Puriņš. Viņš arī uzsvēra, ka pūtēju orķestri ir cieši saistīti ar bērnu mūzikas skolu attīstību, jo lielākā daļa orķestru dalībnieku ir jaunieši vecumā no 12 līdz 18 gadiem. "Šajos dziesmu svētkos ļoti daudzi orķestri bija labi - spēlēja ļoti mīksti, muzikāli un profesionāli. Taču daudziem kolektīviem bija dažādas instrumentālas un skaņas veidošanas problēmas," analizēja J. Puriņš. Kā izteikti skumju faktu žūrijas komisijas priekšsēdētājs minēja to, ka daži orķestri ir pārspējuši savu virsdiriģentu. "Līdz ar to mēs turpmāk kopīgi domāsim par to, lai diriģenti perspektīvā pāraug savus orķestrus. Vispār izglītošanas tendence ir ļoti strauji jāattīsta." Paralēli konkursiem tika vērtēti arī tērpi. Tautas tērpu skatei bija iesniegti 52 koru un 63 deju kolektīvu pieteikumi, 52 individuālo pretendentu un 42 aušanas meistaru pieteikumi, kurus izvērtēja kompetenta žūrija. Lielās balvas ieguvēji saņēma lielās dižsaktas - Dižo Nīcas saktu, kas veidota no sudraba, un Dižo Alsungas saktu, kas veidota no misiņa un rotāta ar sarkaniem akmeņiem. Saktas darinājis rotkalis Laimonis Burvis. Tās novietotas uz melnozola paliktņiem, kas veidoti kā XXIII Vispārējo dziesmu svētku zīme, un tos darinājis koktēlnieks Ģirts Burvis. Pirmo triju vietu ieguvēji saņēma naudas balvas - no 50 līdz 200 latu. Ar atzinības veltēm - grāmatu Latviešu tautas tērpi un keramikas vāzēm - tika apbalvoti arī daudzi citi skates dalībnieki. Dejās izdzīvo Manu pasauli NRA 07/05/03 Ar tehniski panāktiem vizuāliem efektiem, bet, saglabājot tautiskumu, piektdien Daugavas stadionā deju lieluzvedumā Mana pasaule tika izdejota pasaules rašanās. Ideja, kurā apvienojās 13 400 dejotāju no 538 kolektīviem, bija radīt uzvedumu par pasaules radīšanas rituālu. Tas balstījās uz četriem dzīvības pamatelementiem - zemi, uguni, ūdeni un gaisu. Nolūkam parādīt četras stihijas stadionā bija izveidota īpaša skatuve. Krāšņumu dejām piedeva arī vizuālie efekti, ko panāca ar apgaismošanas tehniku. Latvijā tā izmantota pirmo reizi un pierādīja efektivitāti. Deju vienreizību pierādīja skatītāju pilnās tribīnes, kuri savu prieku par uzvedumu apliecināja ar nerimstošiem aplausiem. "Tas ir neticami skaisti, man gribētos arī tur piedalīties, lieliski" un daudzi citi vārdi tika teikti blakus sēdošajiem par redzēto. Protams, vislielākais dejotāju un skatītāju saviļņojums bija jūtams noslēgumā, kad laukumā dejojot savijās visi 13 400 dalībnieki. Dziesmā esam skaisti un vienoti NRA 07/07/03 Noslēgušies 23. vispārējie latviešu dziesmu svētki. Jaukto koru koncerts ar Latvijas popzvaigznēm un rokzvaigznēm, senioru koru iekļaušana koru karos, vēl nebijušas dejas un muzikālais materiāls deju lieluzvedumā Mana pasaule, 11 stundu garš pūtēju orķestru dižkoncerts - šie un citi notikumi divdesmit trešos dziesmu svētkus dara atšķirīgus svētku vēsturē. Svētdien Mežaparka lielajā estrādē pulcējās tūkstošiem dalībnieku un skatītāju, lai visi vienotos kopīgā dziesmā. "Dziesma ir mūsu tautas kopējā elpa, tas ir mūsu kopējais sirdspuksts, tā ir mūsu sirdsapziņa. Dziesmā mēs esam bagāti, dziesmā mēs esam skaisti, dziesmā mēs esam vienoti, un savā vienotībā mēs esam stipri," teica Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa uzsvēra, ka cilvēkiem skaista dziesma ir greznība, ko var dāļāt ar brīvu un devīgu, un dāsnu roku, jo tā vienmēr atjaunojas. To, ka šī nedēļa pagājusi dziesmoti, apliecina dažādi pasākumi. Lielu sajūsmu dziesmotajā nedēļā izraisīja senioru koru iekļaušana koru karos. Tā rodas saikne starp paaudzēm. Toties ar tehniski panāktiem vizuāliem efektiem, saglabājot tautiskumu, tika izdejots lieluzvedums Mana pasaule, kurā deju rakstos attēlota pasaules rašanās, balstoties uz četriem dzīvības pamatelementiem - zemi, uguni, ūdeni un gaisu. Īpašs bija arī jauniešu koncerts, kur kopā ar jauniešu jauktajiem koriem muzicēja latviešu popmūziķi un rokmūziķi. Sabiedrībā ir sākušās diskusijas, ka šādi varētu izskatīties dziesmu svētki nākotnē. Toties pūtēju orķestri sestdien pārsteidza ar savu 11 stundu dižkoncertu. Nomainot cits citu, tajā spēlēja 57 pūtēju orķestri no visiem Latvijas novadiem. Pirmoreiz katram novadam bija izstrādāta sava programma. Pirms lielā noslēguma koncerta svētku gājienā Svētdien no rīta Viesturdārzā tika atklāta piemiņas plāksne Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim. Iedzīvotāju sirdis šajā nedēļā ielīksmoja vēl daudzi ne mazāk nozīmīgi pasākumi - latviešu kāzas, amatierteātru izrādes, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts, garīgās mūzikas koncerts un kokļu mūzikas diena. Dziesmu svētkiem aug cerības tikt pasaules mantojuma sarakstā Diena 07/08/03 ANO zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO izpildpadomes prezidentes Azizas Benani jūsmīgās atsauksmes par Latvijā redzētajiem Dziesmu svētkiem palielina cerību, ka novembrī varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par Baltijas valstu Dziesmu svētku iekļaušanu UNESCO veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras šedevru sarakstā. A.Benani ir UNESCO nemateriālā mantojuma žūrijas locekle un bija klāt pagājušajā nedēļā Latvijā notikušajos Dziesmu svētkos. Žūrijai izvērtēšanai iesniegti vairāk nekā 60 valstu pieteikumi. Pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viešņa teikusi, ka redzētais viņu ir ļoti ietekmējis, ziņo prezidentes preses dienests. A.Benani apliecināja, ka līdzīgu tradīciju citur pasaulē nav, tāpēc UNESCO ļoti noderēs Latvijas pieredze tautas tradīciju saglabāšanā un nemitīgā attīstībā. Dziesmu svētkus UNESCO veidotajam sarakstam pērn pieteikušas visas Baltijas valstis kopā. Dziesmu svētki tiek uzskatīti par visas cilvēces meistardarbu. Ja to iekļauj UNESCO sarakstā, valstij jāuzņemas politiska atbildība par tā saglabāšanu un kopšanu. UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga Dienai pastāstīja, ka pieteikumam līdzi aizsūtītais īsais kinomateriāls neļauj pilnībā parādīt svētku būtību, tāpēc A.Benani apmeklējums ir ļoti svarīgs. Viņa bija piesardzīga ar minējumiem - vai UNESCO pārstāves atzinīgie vārdi liecina, ka Dziesmu svētki jau ir guvuši savu vietu pasaules nemateriālo šedevru mantojumu sarakstā. D.Neiburga piebilda - tas liecina, ka žūrijā ir cilvēks, kas būs redzējis šos svētkus pats un zina, kas tas īsti ir. Dziesmu svētku pieteikšana pamatota ar vairākām to unikalitātes iezīmēm. Tik apjomīgu kopdziedāšanas pasākumu citās valstīs nav. Augstu vērtējama to mākslinieciskā kvalitāte. Svētkiem ir unikāla vieta visu triju tautu kultūrā. Lai arī to attīstībā parādās moderni elementi, svētku būtība sakņojas senā mutvārdu kultūrā. Dziesmu svētku iekļaušana šedevru sarakstā būtu nepieciešama arī arvien pieaugošās komercializācijas un globalizācijas dēļ, kam mazo valstu kultūrām grūti pretoties. Biļešu ieņēmumi - 325 tūkstoši latu BNS 07/09/03 23.Vispārējo latviešu dziesmu svētku biļešu ieņēmumi sasniedz 325 000 latu, citi svētku ieņēmumi pagaidām tiek apkopoti un būs zināmi nedēļas beigās, otrdien žurnālistiem pavēstīja svētku finanšu daļas vadītāja Diāna Čivle. Viņa norādīja, ka ļoti labi bija apmeklēts noslēguma koncerts, bet ne tik lieli ieņēmumi bijuši no sievu un vīru koru koncertiem. Mazāk biļešu, nekā iecerēts, pārdots arī uz pasākumiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Dziesmu svētku noslēguma koncertu apmeklējuši 37 tūkstoši skatītāju. Uz koncertu bija pārdotas 23 377 biļetes, bet to varēja apmeklēt arī svētku dalībnieki ar savām ieejas kartēm. Tāpat zināms, ka jauniešu koru koncertu un ģenerālmēģinājumu "Skonto" stadionā noskatījušies aptuveni 27 500 skatītāju, bet deju lieluzvedumu 16 800 skatītāju. Mazāk apmeklēts bija uzveduma "Latviešu kāzas" Ķīpsalas hallē, to vēroja 2800 skatītāju, bet Lietišķās mākslas izstādi - 5 tūkstoši skatītāju. "Visumā dziesmu svētku ieņēmumu skaits ir līdzsvarots. Neizpildīta ir sponsoru ieņēmumu daļa. Mēs mēģinājām rast dažādas iespējas, lai neveidotos dziesmu svētku budžeta deficīts," teica Čivle. Viņa norādīja, ka šī ir tikai aptuvena informāciju un plašāku solīja sniegt nedēļas beigās. Čivle norādīja, ka noslēguma koncerta lielais skatītāju apmeklējums un Mežaparka estrādes tehniskais stāvoklis nākotnē vedinās uz pārdomām, vai nākamajiem dziesmu svētkiem Mežaparka Lielā estrāde būs piemērota norises vieta. Dziesmu svētku darba grupas vadītājs Romāns Vanags pauda: "Interese par svētkiem ir bijusi liela, un tas, ka dažus koncertus nevarēja apmeklēt tik daudz cilvēku, kā vēlējās, liecina, ka svētki bija pieprasīti." Tāpat viņš norādīja, ka pēc svētku beigām sabiedrībā izskanējušas plašas diskusijas, pozitīvas atsauksmes un arī kritikas. "Šie dziesmu svētki bija atšķirīgi no iepriekšējiem, un tiem vienmēr ir jāmainās. Manuprāt, tie ir kļuvuši interesantāki. Bet diskusijas par dziesmu svētkiem būs tik ilgi, kamēr būs paši svētki," teica Romāns Vanags. Viņš uzskata, ka iecerētie svētku mērķi ir sasniegti. Savukārt kultūras ministre Ingūna Rībena atzina, ka vēl nav gatava sniegt savu vērtējumu par svētku norisi. "Es esmu pieradusi, ka pret visu šajā valstī attiecas ļoti kritiski. Viedokļi par to, vai šie svētki bija izdevušies vai ne, ir tik dažādi, ka es vēl neesmu atradusi savu viedokli. Bija svētkos daži uzdzirkstījumi - noslēguma koncerts un simfoniskās mūzikas koncerts," teica Rībena. Biļetes uz dziesmu svētku pasākumiem maksāja no 50 santīmiem līdz 20 latiem. Kopējās dziesmu svētku izmaksas ir aptuveni 2 650 000 latu. Dziesmu svētki notika no 29.jūnija līdz 6.jūlijam.