K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 305: 2003. g. 17. - 23. jūlijs Saasinās nesaskaņas koalīcijā NRA 07/18/03 Pēdējā laikā starp atsevišķiem koalīcijas partneriem parādās aizvien vairāk nesaskaņu gan par konceptuāliem jautājumiem, gan atsevišķiem gadījumiem un izteikumiem. Par strīdu epicentru kļuvusi valdība, lai gan arī deputāti, neraugoties uz Saeimas brīvlaiku, necieš klusi. Pēc tam, kad finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) valdības sēdē izteica aizdomas par Ekonomikas ministrijas vilcināšanos sagatavot noteikumus par naudas un sertifikātu attiecībām maksājumos par zemi iepriekš ar vice- premjeru Aināru Šleseru (LPP) saistītās norvēģu firmas Linstow Varner interesēs, ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP) jau valdības sēdē centās panākt V. Dombrovska vārdu atsaukšanu. V. Dombrovskis to izdarīja tikai daļēji un kopīgi ar premjeru mēģināja lietu iebāzt atvilktnē, jo līdz ar jauno valdības lēmumu nekāds firmai īpaši izdevīgāks stāvoklis netiktu saglabāts. Ar to nav samierinājusies LPP valde, kas pieprasījusi JL izvērtēt V. Dombrovska "bezatbildīgo rīcību, kas vājina koalīciju un grauj valdības prestižu". JL vadītājs, premjers Einars Repše Latvijas Radio atzinis, ka to izvērtēt ir grūti un sabiedrības "saasināta uzmanība uz iespējamām intrigām un ļaunprātībām" nemaz nav slikta parādība. Lai arī kavēšanās, iespējams, varējusi būt nevainīga, līdzšinējo gadu pieredze tomēr liecinot, ka aiz tamlīdzīgiem lēmumiem var slēpties arī ļaunprātības. Par galveno konflikta asi tomēr veidojas A. Šlesers. LPP A. Šlesera personā konfliktē ar visu koalīciju jautājumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, to kategoriski prasot samazināt līdz 15%, kas savukārt nozīmētu vēl vairāk apcirpt visu ministriju budžetus. A. Šlesers pat piedraudējis ar nebalsošanu par budžetu, kā arī bērnu lietu ministra posteņa likvidēšanu, ja bērnu jautājumus neatzīs par prioritāti, kas jau noticis, turklāt katalizējot arī Kultūras ministrijas izslēgšanu no prioritāšu saraksta. Kardināli pretējas ir arī A. Šlesera un E. Repšes pozīcijas attiecībā uz nākamā gada ienākumu prognozi - pretēji E. Repšem A. Šlesers uzskata, ka tā ir pārāk pesimistiska un ir jāpaaugstina. LPP iebilst arī pret mežu ministra izveidošanu, ko visas pārējās koalīcijas partijas atbalsta. Ar zaļajiem tai ir pretēja nostāja arī jautājumā par atteikšanos no somu investīcijām celulozes rūpnīcas būvē, kā to vēlētos zaļie. Spriedzi starp ministriem rada arī tas, ka, cenšoties palielināt savu budžetu, katrai ministrijai jāokšķerē, ko varētu apcirpt citā ministrijā. Asi par kultūras budžeta samazināšanu izteikusies kultūras ministre Inguna Rībena, sakām nesaprotot tos, kas nesaprot, ka kultūra ir vispārnacionāla, pārresoriska vērtība, bet E. Repše vēl uzbēris sāli uz svaigajām brūcēm, 17. jūlijā intervijā Latvijas Radio valdības vairākuma lē- mumu par kultūras svītrošanu no prioritāšu saraksta nodēvējot par I. Rībenas politisko neveiksmi. "Pazaudēt tādu lietu ir īpaši politiski jāpacenšas," sacīja premjers. Meklējot strīdu iemeslus, politologs Aigars Freimanis spriež, ka "partijas trenē muskuļus un meklē seju, atskārtušas, ka vēlēšanu process patiesībā ir nepārtraukts un tuvākajā nākotnē gaidāmas Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas". Tā kā vasarā politisko notikumu praktiski nav, tie tiek radīti. Ietekmi atstāj arī oligarhu cīņas, bet partiju intereses gruzd visās koalīcijās. Taču diez vai tuvākajā laikā šī koalīcija izjuks, jo nav scenārija, kas notiks pēc tam. Mazāk ticama ir koalīcijas partneru maiņa, valdībā iesaistot Tautas partiju. Turklāt, iesaistot koalīcijā Tautas partiju, kas atteikusies no sava līdera Andra Šķēles, arī Jaunajam laikam būtu jāatsakās no Einara Repšes. Reālāks ir A. Freimaņa dēvētais "evolucionārais scenārijs, kad tiek mainītas koalīcijas partneru prioritā- tes". "Ja līdz šim tika uzskatīts, ka Jaunajam laikam tuvākā partija ir LPP, tad varētu notikt zināma rokāde ar ZZS un tēvzemiešu pietuvināšanos." Nav izslēdzama arī cilvēku maiņa pēc premjera iniciatīvas, kas turklāt tikai demonstrētu un nostiprinātu viņa varu. Taču, pirms likt mainīt kādu no koalīcijas partneru valdības locekļiem, būtu jānomaina arī kāds savējais. "Repšes vara turas ne tik daudz uz konkrētiem panākumiem, bet spējas, apsteidzot citus, uzstādīt dienaskārtību," teic A. Freimanis. Pagasti iebilst 33 novadu modelim NRA 07/19/03 Latvijas pagasti savā apvienības ārkārtas valdes sēdē nosodījuši partijas Jaunais laiks piedāvājumu izveidot Latvijā tikai 33 novadus. Tā vietā, lai vērtētu iespējas izpildīt domju un padomju lēmumos pašvaldību prasības par sekmīgām reformām nepieciešamajām investīcijām, tiek piedāvāts likvidēt vietējā mēroga pašvaldības, atstājot tikai rajonus un republikas pilsētas. Līdz ar to pagastu pašvaldību vadība ir satraukta par centieniem atgriezties pie izpildkomiteju modeļa, kurā no centra iecelti darbinieki aizstāj vēlētus deputātus. Pagastu vadība nolēma sasaukt pagastu pašvaldību sapulci 2003. gada 5. septembrī, aicinot uz šo sapulci arī pagastu padomju deputātus, lai pieņemtu kopēju viedokli par valdības attieksmi pret demokrātiju un attīstību laukos. Vēl valde nolēma neatbalstīt speciālo budžetu likvidāciju, jo speciālā budžeta esamība līdz šim aizsargāja pret finansējuma samazinājumu pašvaldībām tādu vitāli svarīgu funkciju veikšanai kā ceļu būve un uzturēšana. Ozolnieku pagasta padomes priekšsēdis Māris Ainārs sanāksmē pat draudējis ar nevardarbīgu pretošanos, ja valdība izveidos 33 novadus uz esošo rajonu bāzes. Sanāksmes gaitā daži pagastveči atbalstīja brīvprātīgu apvienošanos uz 102 novadu modeļa bāzes, bet citi pauda viedokli, ka ap- vienošanās vispār nav vajadzīga, ziņo LETA. M. Ainārs teicis, ka viņa pagasta iedzīvotājus ļoti satrauc iecerētā JL reforma, jo tā pārvilktu svītru līdz šim veiktajam pagastu apvienošanas projektam, ko valdība "marinē un nepiešķir līdzekļus". Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdes vadītājs, Dundagas padomes priekšsēdis Gunārs Laicāns paudis aizdomas, ka JL lēmums tapis vasarā tādēļ, ka pašvaldību vadītāji šajā laikā ir atvaļinājumos. Pagastveči norādījuši, ka pašvaldību skaita samazināšana finansiālo situāciju neuzlabošot. Bijušais pagastvecis, tagad JL deputāts Andrejs Radzēvičs diskusijai sekoja ar datora palīdzību, salīdzinot pagastu vadītāju izteikumus ar viņu iesūtītajām atbildēm Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai. Deputāts secinājis, ka tie pašvaldību vadītāji, kuru pilsētiņa būtu iecerētā novada centrā, atbalsta 102 novadu modeli, bet pārējie - vai nu vispār neatbalsta pagastu apvienošanos, vai arī atbalsta 33 novadu modeli. JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš skaidrojis, ka JL valdes lēmums bijis kā priekšlikums turp- mākai diskusijai, jo "deviņus gadus par reformu ir spriests, lai beidzot tai pieliktu punktu". Pēc K. Kariņa teiktā, rajonu iedalījums ir ņemams par pamatu pašvaldību veidošanai, jo 102 novadu mākslīga veidošana prasītu no valsts pārāk lielus līdzekļus. Deputāts uzskata, ka lielas pašvaldības varēs labāk piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finanses. Tam gan iebilda Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, kura aprēķini liecinot arī par pagastu spēju piesaistīt ES līdzekļus. Ārpusvaldības partijas vienojas pret reformas maiņu Diena 07/23/03 Kopīgi kritizējot Jaunā laika (JL) piedāvāto teritoriālās reformas modeļa maiņu kā uz varas centralizāciju vērstu un maz analizētu, pēc Latvijas ceļa (LC) ierosinājuma Tautas saskaņas partijas (TSP), Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Latvijas Sociāldemokrātu savienības (LSS) pārstāvji otrdien vienojās par valdībā nepārstāvēto politisko spēku pašvaldību konsultatīvās padomes izveidi. Piedalīties padomē plānots aicināt arī Tautas partiju (TP), Latvijas Demokrātisko partiju un Darba partiju, kā arī, iespējams, vienu no varas partijām - Latvijas Zemnieku savienību (LZS). Ārpusvaldības partijas reģionos ir plaši pārstāvētas - TP pārstāvji ievēlēti vairāk nekā 100 pašvaldībās, LC biedri ir 6 rajonu priekšsēži un vismaz 15 pilsētu mēri, bet LSDSP ieguvusi ap 200 deputātu mandātu. Iecerēts, ka padome apko- pos pašvaldību viedokļus un darīs zināmus valdībai. Vērtējot tās lomu, Tukuma mērs, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks Juris Šulcs (LC) Dienai norādīja, ka atšķirībā no jaunizveidotās padomes LPS vieno visas pašvaldības, kuras vēl nav vienojušās par kopīgu nostāju par JL priekšlikumu. LPS ir apolitiska organizācija - ir jautājumi, kurus bez politiskā atbalsta nevar dabūt cauri. "Esam gatavi sadarboties ar jebkuru politisko spēku, ja intereses sakrīt," Dienai pauda LZS līderis, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, JL priekšlikums 102 novadu vietā veidot 33 ir pārsteidzīgs un reforma nav veicama reformas dēļ. "Grūti spriest par šādas padomes lietderību, bet mēs nesakām nē - atbalstām to, kas nāk par labu pašvaldībām," tā varbūtēju TP dalību konsultatīvajā padomē vērtēja preses sekretārs Arno Pjatkins. TP atbalsta reformas turpināšanu pēc 102 novadu modeļa. Tam pievienojas arī LC, LSS un LSDSP, kas otrdien nolēma censties pārliecināt valdību, ka 33 novadu izveide būtu kļūda. Vienīgi TSP pārstāvis Andrejs Aleksejevs nesteidza piebalsot, norādot, ka arī pašvaldību apvienošanās pēc 102 novadu modeļa nenotiek tik raiti, kā plānots. Paaugstina Latvija kredītreitingu BNS 07/22/03 Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ir paaugstinājusi Latvijai piešķirto reitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā no BBB līdz BBB+. Ilgtermiņa reitings saistībām vietējā valūtā apstiprināts A līmenī , bet īstermiņa reitings saistībām ārvalstu valūtā - F3 līmenī. Reitingiem noteikta stabila prognoze. Reitinga paaugstināšana atspoguļo Latvijas spēcīgo ekonomiku, kas turpina uzrādīt iespaidīgus iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus saistībā ar strukturālām reformām, privatizācijas procesu, banku sektora no- stiprināšanos un ārvalstu investīciju ilgspējību, teikts "Fitch Ratings" paziņojumā. Pēc aģentūras ekspertu paustā, lai gan notikumu attīstība Krievijā joprojām ir nozīmīga Latvijai, ņemot vērā kopējas biznesa intereses un Latvijas ekonomikas tradicionālo atkarību no tranzīta tirdzniecības, Latvija arvien vairāk integrējas Rietumeiropas, Baltijas un Skandināvijas tirgos, tas ekonomiskais elastīgums mazina ietekmi, kādu uz Latviju atstāj notikumi Krievijā, kam par pierādījumu kalpo Latvijas spēja saglabāt spēcīgu ekonomisko pieaugumu un pievērsties citām naftas transportēšanas iespējām, pēc tam kad Krievijas naftas cauruļvadu mono- polists "Transņeftj" apturēja Krievijas naftas eksportu caur Ventspils ostu. Taupīt nāksies gandrīz visiem Diena 07/23/03 Lūkojot budžeta deficītu noturēt 2% robežās, valdība otrdien pieņēmusi lēmumu, kas liks taupīt gandrīz visām ministrijām - tām šāgada izdevumi nākamgad būs jāsamazina par 6,46%. Pret lēmumu balsoja tikai veselības ministre Ingrīda Circene (JL), kuras vadītajai ministrijai būs jāatrod iespēja ietaupīt 14,8 miljonus latu. Tikpat daudz naudas kā šogad saņems viņas partijas biedres Ingunas Rībenas vadītā Kultūras ministrija. Līdz 8.augustam ministrijām valdībā jāiesniedz budžeta līdzekļu sadalījums pa atsevišķām programmām, bet pēc tam līdz pat septembra beigām ministri savu kolēģu iesniegtajos dokumentos varēs meklēt nelietderīgus tēriņus un cīnīties par to pārdalīšanu par labu savai ministrijai. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LPP), piemēram, jau otrdien paziņoja, ka meklēs iespēju "dabūt naudu ģimenēm un bērniem", aicinot to darīt arī Finanšu ministrijai. Nosakot, ka 2004.gada valsts budžeta prioritātes būs integrācija NATO un ES, valdība izlēma finansējumu līdzšinējā apjomā saglabāt arī kultūrai, tiesām un Saeimai. Mazāk smagi taupības pasākumi skars Ģenerālprokuratūru. Valdības lēmums arī paredz speciālā budžeta statusu saglabāt vienīgi valsts sociālās apdrošināšanas budžetam, bet pārējos iekļaut pamatbudžetā. Tas nozīmē, ka gan Valsts autoceļu fonds (VAF), gan Kultūrkapitāla fonds (KKF) un Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) turpmāk līdzekļus saņems nevis no iezīmētiem nodokļiem, bet no kopējā budžeta. Īpaši garas diskusijas izraisīja Satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK) aicinājums VAF finansējumu nākamajam gadam noteikt nevis pēc šogad plānotajiem izdevumiem kā KKF vai LVAF, bet pēc prognozētajiem nākamā gada ienākumiem. Fonds, kurā līdz šim ieplūda 60% naftas produktu akcīzes nodokļa un transportlīdzekļu ikgadējā nodeva, šogad varētu saņemt aptuveni 88 miljonus latu, bet nākamgad tā ienākumi bija paredzēti lielāki - aptuveni 100 miljonu. R.Zīles kolēģi gan izšķīrās par labu pieticīgākajam variantam, liekot satiksmes ministram paziņot, ka balsojums par budžetu citāds varētu izrādīties Saeimā, kur "koalīcijas partijām ir citas proporcijas". Premjera sašutumu izraisīja arī atšķirība starp šogad plānotajiem VAF ienākumiem un izdevumiem - pirmie saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem varētu būt par trim miljoniem lielāki. Nosakot VAF finansējumu nākamajam gadam, tas varētu būt 88, nevis 85 miljoni latu. "Kad mēs vienreiz iemācīsimies runāt skaidru valodu?" E.Repše vaicāja FM ierēdņiem, no kuru aprēķiniem nebija skaidri noprotams, ar ko abi skaitļi atšķiras. Premjeram paziņojot, ka "Zīles kungs šodien ir daudz no mūsu puses apdalīts", ministri gan atsaucās viņa aicinājumam un neiebilda pret lielākās summas iedalīšanu ceļu uzturēšanai. R.Zīle pēc valdības lēmuma pieņemšanas sacīja, ka patlaban neredz iespēju nodrošināt līdzfinansējumu visiem ES projektiem satiksmes jomā. Izdevumus ES fondu līdzfinansēšanai valdība noteica 50 miljonu latu apjomā. Valdība atkārtoti lems par budžeta prioritātēm Diena 07/22/03 Valdība otrdien atkārtoti pārskatīja budžeta grozījumus, lemjot par kultūras iekļaušanu budžeta prioritāšu sarakstā; vairākums Dienas aptaujāto ministru pirmdien solīja piesardzīgu atbalstu. "Mums ir svarīgi, lai, principiāli atbalstot kultūru, koalīcijas partneri atbalstītu principu - neviens budžets, kas ir esošajām ministrijām, nav neaizskarams," Dienai sacīja premjera biedrs Ainars Šlesers, kura pārstāvētā Latvijas Pirmā partija (LPP) kultūru kā vienu no savām prioritātēm izvirzījusi līdzās atbalstam ģimenēm un bērniem. Viņš arī uzsvēra - partijas pārstāvji cīnīšoties par patiesu atbalstu ģimenēm, ne to padarīšanu par "formālu prioritāti". LPP ir vienīgā valdības partija, kuras pārstāvji solījušies atbalstīt finansējuma nesamazināšanu kultūrai, un tās no- stāju stiprināt solīja arī bezpartijiskais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Premjers Einars Repše (JL) pagājušajā nedēļā sarunās ar Kultūrkapitāla fonda (KKF) pārstāvjiem ļāva saprast, ka kultūras neiekļaušana starp nākamā gada prioritātēm vēl nav galīgais lēmums: "Ja citi ministri nāks pretī, būsim pateicīgi viņiem, ja ne - tad nevaram apvainoties, ka lī- dzekļu samazinājumam tiks pakļauts viss." Pagaidām valdība par prioritātēm atzinusi integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, taču pārējām vajadzībām plāno tērēt mazāk, lai iekļautos 2% budžeta deficīta robežās. Nodokļu iekasēšanas pieaugums - tikai medaļas viena puse NRA 07/18/03 Dziļāka ieskatīšanās valsts finanšu rādītājos liecina par tās kūrētāju tieksmi noklusēt tos apstākļus un skaitļus, kas nerada iespaidu par šīs valdības īpaši sekmīgo darbu, jo īpaši nodokļu iekasēšanas jomā. Informējot par Finanšu ministrijas (FM) pusgada darba rezultātiem, ministrs Valdis Dombrovskis žurnālistiem uzbūra ainu par neredzēti sekmīgo nodokļu iekasēšanu. Tieši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktīvās cīņas rezultātā pret kontrabandu un aplokšņu algām būtiski pieauguši ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sešos mēnešos ieka- sēts par 19 miljoniem jeb 12%, sociālās apdrošināšanas iemaksas - par 13 miljoniem jeb 5% vairāk, nekā bija plānots. Tikai atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai šo nodokļu palielinājumu jau neradīja par 16% palielinātā minimālā alga, V. Dombrovskis piekrita, ka ietekmējis arī šis faktors, bet neesot noliedzamas arī cīņas sekas ar aplokšņu algām: straujāk nekā ekonomika augusi nodarbinātība - tātad vairāki strādājošie vienkārši legalizējušies. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 13,2 miljoniem latu pieauguši ienākumi no akcīzes nodokļa, par 25% - no akcīzes nodokļa naftas produktiem, un rezultātā Valsts autoceļu fonda budžetā papildus ieplūdīs 1,1 miljons latu, kopumā - par 8,5 miljoniem latu vairāk nekā pērn, lēsa V. Dombrovskis. Interesanti uz šī fona šķiet premjera biedra Aināra Šlesera (LPP) VID adresētā kritika par nespēju iekasēt nodokļus un apgalvojumi par katastrofālo situāciju nodokļu iekasēšanā par naftas produktiem. "Te nu Šlesers kļūdās," sacīja finanšu ministrs. Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš (Tautas partija) rēķina, ka nodokļu iekasēšanas tempi netur līdzi ekonomikas straujajai izaugsmei un tas liecina par ēnu ekonomikas palielināšanos. "Jaunās valdības laikā nav arī reģistrēts neviens nopietns kontrabandas aizturēšanas gadījums, tādēļ jālieto citi tirgus aizsardzības pasākumi. Ja ir 7-8% ekonomikas izaugsme, nodokļu iekasēšanas pie- augumam vajadzētu būt ap 250 miljoniem latu," sprieda G. Bērziņš. Viņš atgādināja, ka pērn nodokļu iekasēšana pieaugusi par 200 miljoniem latu, lai arī ekonomikas pieaugums bija mazāks, bet šogad plānotais pieaugums ir tikai ap 100 miljoniem latu. G. Bērziņš piekrīt A. Šleseram, ka ieņēmumu prognoze ir pārāk pesimistiska, lai gan arī ieņēmumu iekasēšana - daļēji arī no darba atbrīvoto profesi- onālu dēļ - pasliktinājusies. Arī jautājumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) G. Bērziņa un A. Šlesera viedokļi sakrīt. Arī G. Bērziņš atbalsta paša ministrijas vadības laikā pieņemto UIN samazināšanu līdz 15%, kas esot viens no ekonomikas izaugsmes faktoriem. Kā jau rakstīts, A. Šlesers pat draudēja nebalsot par budžetu, ja UIN nākamgad netiks samazināts līdz 15%, kā tas jau arī ierakstīts likumā. V. Dombrovskis atzina, ka vēl nav skaidrs, uz kāda UIN un kāda ministriju budžeta samazinājuma bāzes nākamā gada budžets tiks veidots. Ja UIN tiks samazināts līdz 15%, nevis 18%, ministrijām būs jārēķinās aptuveni ar 5-6% izdevumu samazināšanu (kopā apmēram par 15,5 miljoniem latu) iespējamo 2,1-3,2% vietā. "Virkne ministriju tam nav gatavas," sacīja V. Dombrovskis. G. Bērziņš teic, ka par nākamā gada budžetu zināms vien tas, ka tiks likvidēti speciālie budžeti, un tas nozīmēs naudas samazinājumu ceļiem, veselībai, kultūrai, videi, bet nav makroekonomiskās attīstības scenārija, kādi faktori ie- tekmēs ekonomikas izaugsmi, budžeta ieņēmumus tuvākajos trijos gados. "Pat bankas taisa šādu prognozi, bet valdībai veidot budžetu bez tās ir tas pats, kas celt kartona māju bez pamatiem," salīdzināja eksministrs. Arī runājot par ES fondu izmantošanas iespējām, V. Dombovskis uzskaitīja virkni sastādīto plānu un darbības programmu, bet atteicās prognozēt, kādu procentu no fondu līdzekļiem Latvija būs spējīga izmantot. G. Bērziņa rīcībā esošie FM aprēķini liecinot, ka tas nebūs vairāk par 47 miljoniem latu no iespējamiem 87 un mūsu iemaksa par dalību ES būs lielāka, nekā spēsim saņemt atpakaļ. V. Dombovskis prognozēja - ja turpināsies veiksmīgā nodokļu iekasēšana, gada beigās varēs veikt vēl vienus grozījumus budžetā un lemt, vai papildu naudu novirzīt izdevumiem vai budžeta deficīta samazināšanai vismaz nedaudz zem Māstrihtas kritērijos noteiktās 3% atzīmes. Tiesa, ministrs atzina, ka pirmajā pusgadā budžets vienmēr pildās labāk nekā otrajā. G. Bērziņš bilda, ka Starptautiskā valūtas fonda reakcija par šāgada budžeta deficītu bijusi ļoti asa, un, viņaprāt, rudenī Latvijai tiks samazināti kredītreitingi, tas nozīmēs valsts aizņēmumu procentu pieaugumu. Tāpēc jau šogad būtu vēlama budžeta deficīta samazināšana. "Vienīgie, kas slavē budžetu, ir paši ministri. Arī virkne citu finanšu ekspertu, arī Latvijas Bankas prezidents, nav par to sajūsmā," sacīja G. Bērziņš. Valdība samazina uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 15% Diena 07/23/07 Pakļaujoties Latvijas Pirmās partijas (LPP) kategoriskajai nostājai, valdība otrdien nolēma nākamgad līdz 15% samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kā tas jau tagad paredzēts likumā. Premjerministra Einara Repšes (JL) biedrs Ainārs Šlesers (LPP), Finanšu ministrijas aprēķināto valsts budžeta ienākumu prognozi nākamajam gadam vērtējot kā pārāk pesimistisku, valdības sēdē uzsvēra - solījums uzņēmējiem jau ir dots, un tagad tas jāpilda, turklāt pretējā gadījumā LPP Saeimā par budžetu nebalsotu. "Ja Latvijas Pirmā partija saka, ka ir par A variantu, tad žēl, bet nav nekādu variantu izvēlēties B," paziņoja E.Repše, līdz ar to krietni ierobežojot ministru iespējas izvēlēties atbilstošāko no modeļiem budžeta deficīta samazināšanai. Valdības sēdē tika izskatīti seši nākamā gada budžeta varianti, katrs no tiem ar divām pakārtotām izvēles iespējām - vai nu samazināt UIN no 19% līdz 18%, vai pildīt agrāk pausto apņemšanos pazemināt to līdz 15%. Līdz ar LPP kate- gorisko nostāju ministriem atlika izvēlēties atbilstošāko no sešiem variantiem. Lietuvā UIN jau kopš 2002.gada ir 15%, bet Igaunijā tas patlaban ir lielāks nekā Latvijā - 26%. Tiesa, abās kaimiņvalstīs uzņēmumi ienākuma nodokli maksā tikai no dividendēs izmaksātās summas, bet ne attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem. Eiropa cīnās par ekonomikas izaugsmi, Latvija pret pārkaršanu NRA 07/18/03 Kamēr Latvijā jau vairākus gadus valdības par katru cenu cenšas samazināt budžeta deficītu, Eiropā arvien skaļākas balsis izskan par iespējām pārskatīt ES Stabilitātes un attīstības pakta nosacījumus. Pakts noteic, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts parāds pārsniegt 60% no IKP. Ja šie nosacījumi tiek pārkāpti, tad Eiropas Komisijai (EK) ir tiesības vainīgo valsti sodīt ar visai iespaidīgiem soda maksājumiem. Tiesa, pagaidām neviena valsts vēl sodīta nav, lai gan, piemēram, Vācija jau pērn pārsniedza pieļaujamā budžeta deficīta nosprausto 3% robežu. Šogad līdzīgā situācijā ir nonākusi Francija, kuras budžeta deficīts uz gada beigām tiek lēsts ap 4%. Līdztekus atsevišķu ES valstu nespējai iekļauties pieļaujamos budžeta deficīta rāmjos, ekonomiskā pieauguma tempi ES šā gada pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā pieticīgi - 0,1%, bet vairākām valstīm pat negatīvi. Šajā situācijā EK prezidenta Romāno Prodi ekonomikas padomnieku grupa cetur- tdien 17. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, ka ES jāreformē sava ekonomiskā politika un budžeta veidošanas noteikumi, lai par prioritāti kļūtu ekonomiskās izaugsmes tempu atjaunošana. Darba grupa uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas ES Stabilitātes un attīstības paktā, kas atļautu dalībvalstīm ekonomikas lejupslīdes gadījumā neievērot budžeta deficīta ierobežojumu līdz 3% no IKP. Eksperti tāpat ieteica, ka valstīm ar mazākiem parādiem būtu jādod lielāka brīvība attiecībā uz budžeta deficītu, kā arī jāpastiprina EK loma valstu nacionālo budžetu veidošanā. Šie priekšlikumi publiskoti tikai dažas dienas pēc tam, kad Francijas prezidents Žaks Širaks aicināja uz laiku mīkstināt pakta nosacījumus attiecībā uz budžeta disciplīnu. Eirozonas valstu finanšu ministri otrdien šo priekšlikumu noraidīja. Tikmēr Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs piedraudējis palielināt LB noteiktās refinansēšanas likmes, ja valdība šā gada rudenī izšķirsies papildu budžeta ieņēmumus novirzīt nevis deficīta samazināšanai, bet izdevumu daļas palielināšanai. Viņš pauda cerību, ka varbūt citi finanšu tirgus dalībnieki, sajūtot ekonomikas pārkaršanas briesmas, ierobežos kreditēšanas apjomu, ceļot aizdevumu procentu likmes. Tādēļ turpmākajiem diviem mēnešiem LB refinansēšanas likme saglabāta 3% gadā. Jūnijā augstāka inflācija BNS 07/21/03 Šā gada jūnijā Latvijā ir bijusi augstākā inflācija starp Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, liecina Eiropas statistikas biroja "Eirostat" apkopotie dati.Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, Latvijā inflācija ir bijusi 0,6%, kas ir visaugstākais rādītājs. Latvijas centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka jūnija inflācija bijusi vēl augstāka - 0,7%. Latvijas kaimiņvalstīs patēriņa cenu pieaugums jūnijā bijis daudz mazāks - Lietuvā 0,1%, bet Igaunijā bija 0,4% deflācija. Savukārt gada inflācijas rādītāju ziņā Latvija atrodas pa vidu starp ES kandidātvalstīm. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, inflācija Latvijā veido 3,7%, kas būtiski atpaliek no līderes Slovākijas ar 8,7%. Taču tāpat Latvija nav tuvu valstīm ar zemākajiem inflācijas rādītājiem, starp kurā m ar 0,3% deflāciju pirmajā vietā ir Lietuva. Igaunijā gada laikā reģistrēta 0,4% inflācija. Turpmāk inflācija būšot lielāka Diena 07/22/03 Līdz ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par patēriņa cenām Latvijā, kas uzrādīja 3% pieaugumu pusgadā, zemās inflācijas laiks valstī ir beidzies. Turpmāk roku rokā ar strauju ekonomikas attīstību celsies arī inflācija, gadā pārsniedzot 3% robežu, Dienai prognozē ekonomikas eksperti. Kopumā patērētāji augsto inflāciju Latvijā īpaši sāpīgi neizjutīs, tomēr cenu pieaugums ar pāris santīmu uzcenojumu atspoguļosies biežāk pirktajām precēm un pakalpojumiem - pārtikai, apģērbam un komunālajiem maksājumiem. Viens no strauja patēriņa cenu kāpuma galvenajiem iemesliem ir augošie reālās darba algas apjomi, kas izpaužas būtiskā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā. Otrs inflācijas iemesls ir Eiropas vienotās valūtas eiro vērtības palielinājums valūtu tirgū, kas padara lielāko daļu importēto preču un pakalpojumu dārgākus ārpus eirozonas, arī Latvijā - cenām Latvijā ir arī pavisam vienkārša tendence pietuvoties ES līmenim. Rūdolfs Kalniņš nolēmis pamest KNAB LETA 07/21/03 Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Rūdolfs Kalniņš, kuram Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica atļauju strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, nolēmis no 1.augusta atstāt darbu birojā. Kā ziņots, KNAB likums paredz, ka KNAB darbiniekiem ir nepieciešama SAB atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Kalniņš teica, ka no darba aiziet, jo nevēlas radīt lieku ažiotāžu ap KNAB, kuram jau tā "nav viegli laiki". Kalniņš joprojām uzskata, ka SAB lēmums atteikt viņam pielaidi valsts noslēpumam ir neobjektīvs. Tomēr Kalniņš nav pārsūdzējis SAB lēmumu Ģenerālprokuratūrā, jo uzskata, ka šobrīd prokuratūras lēmums nebūtu objektīvs un taisnīgs. Par to, pēc Kalniņa domām, liecina kādas prokuratūras amatpersonas izteikumi par viņu masu medijos. Prokurore Māra Usāne paudusi viedokli, ka Kalniņš nevarēja neapzināties, ka ar savu rīcību pārkāpj likumu, 1997.gadā sagatavojot vēstules projektu Pilsonības un imigrācijas departamenta Jūrmalas pilsētas nodaļai, lai atvaļinātajai PSRS Bruņoto spēku militārpersonai Miroslavam Virostokam tiktu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā. Bijušais KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs pagaidām nevēlējās atklāt nākotnes plānus un to, kur nolēmis turpināt darba gaitas. Uz KNAB šefa amatu - pieci pretendenti LETA 07/23/03 Valsts kanceleja trešdien saņēmusi piekto pieteikumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata konkursā. Par biroja vadītāju vēlas kļūt 1936.gadā dzimušais kuģošanas lietu speciālists Valdis Skujiņš, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. Skujiņš savā CV norādījis, ka beidzis divas augstskolas, kas orientētas uz transporta jūrniecību, kravu tranzītu un pārstrādi. 1964.gadā KNAB vadītāja amata pretendents beidzis Vissavienības Augstāko skolu, iegūstot specialitāti darba organizēšanas ekonomikā un apmaksā, savukārt 1979.gadā Skujiņš beidzis Vissavienības Ārējās tirdzniecības akadēmiju, iegūstot izglītību starptautisko ekonomisko attiecību specialitātē. Pie speciālās izglītības norādīta Batumi jūrskola un Rīgas jūrskola. Skujiņš savulaik strādājis Latvijas Jūras kuģniecībā, kur bijis padomes loceklis, priekšnieka vietnieks, pretenziju dienesta inženieris. Tāpat Skujiņš darbojies "Latvijas kuģniecībā", kur strādājis Kaspijas jūras ceļu pārvaldē, Baltijas jūras ceļu pārvaldē. Skujiņš ir Kuģu īpašnieku asociācijas un fraktēto kuģu ārzemju īpašnieku īpašu pilnvaru pārstāvis trīs ostās un astoņos ostu punktos. Tāpat Skujiņš bijis starptautisko jūras tiesību, jūras ceļu un kravu pārvadājumu tehnoloģijas pasniedzējs Latvijas Jūras akadēmijā. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Skujiņš, mainot partijas, arī mēģinājis iesaistīties politikā - 1995.gadā viņš 6.Saeimas vēlēšanās kandidējis no Demokrātu partijas saraksta, bet 1998.gadā 7.Saeimas vēlēšanās - no Latvijas Vienības partijas saraksta, taču parlamentā nekad nav ie- kļuvis. Skujiņš pēdējo gadu laikā aktīvi iesaistījies un izteicis viedokli par daudziem sociāli politiskiem jautājumiem. Kopš 2000.gada janvāra Valsts kanceleja saņēmusi 62 Skujiņa vēstules, tostarp ar vēlmi pretendēt uz "Latvijas kuģniecī- bas" padomes locekļa amatu, kā arī "Ventspils naftas" ģenerāldirektora amatu. Skujiņš vēlējies kandidēt arī Valsts prezidenta vēlēšanās. Daļa no šīm vēstulēm un iesniegumiem pievienoti pretendenta pieteikuma dokumentiem. Jau ziņots, ka pretendentu pieteikumus vakantajam KNAB priekšnieka amatam līdz šim iesniedzis AAS "BTA" reģiona centra "Rīga" direktora vietnieks Mārtiņš Kaģis, ekonomikas žurnāla "Faktors" galvenais redaktors Silvestrs Strautnieks, AAS "Balva" apdrošināšanas eksperts Gunārs Cāzers un kuģniecības speciālists Gunārs Laukmanis. Līdz KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās beigām atlikušas 9 dienas. PCTVL jāmeklē jauni dalībnieki vai jālikvidējas Diena 07/23/03 Tā kā no trim apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) dibinātājām tās sastāvā palikusi vienīgi partija Līdztiesība, tai jāuzņem vai nu vismaz viens jauns dalībnieks, vai arī jāpieņem lēmums par likvidāciju - tas izriet no vēstules, kuru otrdien Līdztiesības vadībai nosūtījis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Līdz savas darbības sakārtošanai PCTVL nav tiesīga veikt jebkādas publiskas darbības. PCTVL 1998.gadā izveidoja toreizējā partija Līdztiesība, Tautas saskaņas partija un Latvijas Sociālistiskā partija. Šogad februārī, četrus mēnešus pēc 8.Saiemas vēlēšanām, no apvienības izstājās Tautas saskaņas partija, bet jūnijā - Sociālistiskā partija. 18.jūnijā pie J.Endziņa vērsās Līdztiesības priekšsēdis Vladimirs Buzajevs un viņa vietnieks Miroslavs Mitrofanovs ar lūgumu izskaidrot PCTVL tālākās pastāvēšanas iespējas. Atbildes vēstulē J.Endziņš informē, ka saskaņā ar likumu nevar pastāvēt un darboties partiju apvienība, kurā ir tikai viena politiska organizācija. Tā kā PCTVL sastāvā patlaban ir vienīgi Līdztiesība, UR par radušos situāciju informēs tieslietu ministru Aivaru Aksenoku. Viņš apvienībai var izteikt brīdinājumu un uzdot tai uzņemt vēl vienu dalībnie- ku, vai arī pašai pieņemt lēmumu par likvidāciju. Ja PCTVL minētajā laikā neizpildīs ministra norādījumus, viņam ir tiesības vērsties tiesā, kas tādā gadījumā, ja apvienība joprojām nebūs novērsusi likuma pārkāpumu, var izbeigt PCTVL darbību. "Tā kā apvienībā ir tikai viens dalībnieks, tā nav tiesīga veikt nekādu publisko darbību," teikts J.Endziņa vēstulē. Izstrādāts jauns likums lauksaimniecības un lauku attīstībai LETA 07/21/03 Zemkopības ministrija (ZM) valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) likumprojektu "Likums par lauksaimniecību un lauku attīstību". Iecerēts, ka šis likums nodrošinās lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību un noteiks ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Latvijas noslēgtajām starp- tautiskajām saistībām. Normatīvā akta projekts paredz pilnībā pārņemt Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mehānismus un nosaka, ka lauksaimniecības un lauku attīstības politika tiks realizēta saskaņā ar ES KLP un KZP pamatnostādnēm, ievērojot reģionu un nozaru īpatnības. Kā iepriekš informēja ZM Stratēģijas departamenta direktores vietniece Ginta Uzuliņa, likumprojekts paredz nākamgad lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumiem atvēlēt 6% jeb aptuveni 60 miljonus latu no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Pēc ZM speciālistes iepriekš teiktā, ES naudas apgūšanai lauku atbalsta pasākumiem jāparedz līdzfinansējums. Nauda nepieciešama arī tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībā. Ņemot vērā to, ka savienība nākamo ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiešajiem maksājumiem atvēlēs 25% no tā līmeņa, ko saņems tagadējo ES dalībvalstu zemnieki, paredzēti līdzekļi, lai Latvijas lauksaimnieki tiešos maksājumus varētu saņemt atļautajā - 55% - apmērā. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Aivis Freidenfelds aģentūru LETA informēja, ka likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Naci- onālā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā. Sertifikāti derēs tikai zemes un dzīvokļu privatizācijai Diena 07/23/03 Valdība beidzot izšķīra privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātu likteni, otrdien atbalstot privatizācijas stratēģiju, kas vairs nepagarina sertifikātu derīguma termiņu, bet gan nosaka to izmantošanas iespējas. Ierosinājumus dzīvokļu privatizācijai par sertifikātiem varēs iesniegt līdz 2005.gada beigām un zemes privatizācijai - gadu pēc topošo vajadzīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās. Tagad sertifikātus nevarēs izmantot lielo uzņēmumu - Ventspils naftas, Lattelekom - valsts kapitāla daļu privatizācijai, tos pārdos tikai par naudu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākus naudas ieņēmumus no priva- tizācijas, kas ir viens no stratēģijas mērķiem. Valdība vairs nenoteica jau vairākkārt pagarināto sertifikātu derīguma termiņu, bet reglamentēja, ka atvērt privatizācijas sertifikātu kontus un iesniegt prasības tiesā vai citām institūcijām sertifikātu piešķiršanai varēs līdz šā gada beigām. Stratēģija arī paredz, ka turpmāk zemes pastāvīgajiem lietotājiem būs jāmaksā ne tikai nekustamā īpašuma nodoklis, bet arī 5% nomas maksa, ko viņi līdz šim nav maksājuši. Lai īstenotu stratēģiju, Ekonomikas un Tieslietu ministrijai līdz 29.augustam būs jāizstrādā grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Gada laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās neprivatizēto zemi paredzēts pārdot par naudu. Par naudu plānots privatizēt arī valsts vai pašvaldības neapbūvēto zemi un valsts un pašvaldības nekustamā īpašumā ietilpstošo zemi. Līdz šā gada vidum neizlietoti palikuši 10,97 miljoni jeb 9,8% no piešķirto sertifikātu skaita. Fizisko personu kontos bija 4,13 miljoni sertifikātu, bet juridisko personu kontos - 5,45 miljoni. Šis sertifikātu izmantošanas variants vēl tā izstrādes laikā izpelnījās ekonomistu kritiku kā pieprasījumam neatbilstošs, jo lielākā daļa sertifikātu pašlaik pieder juridiskajām personām, kuras diez vai gaidīja uz dzīvokļu vai zemes privatizāciju, bet krāja sertifikātus uzņēmumu ak- ciju iegādei. Latvijai steidzami jārisina problēmas ES naudas saņemšanai NRA 07/21/03 Eiropas Komisija (EK) savā pārskatā par kandidātvalstu spējām izmantot Eiropas Savienības (ES) strukturālo un kohēzijas fondu līdzekļus ir norādījusi vairākus trūkumus, kas steidzīgi jānovērš, lai nākamā gada maijā, kad ES valstu saimei piepulcēsies jaunpienācējas, tām nebūtu problēmu ar ES līdzekļu saņemšanu. "Visas kandidātvalstis ir parādījušas skaidru apņemšanos doties tālāk, un visām ir plāni, kā izpildīt prasības laikā. Tomēr laika ir maz, un vairs nav iespēju kaut ko atlikt. Komisija aktīvi palīdz kandidātvalstīm to centienos, un arī šis ziņojums ir domāts tam. Parādot jomas, kur jādara visvairāk, tas palīdz kandidātvalstīm noteikt īstās prioritātes," paziņojis Eiropas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens. Novembrī ir gaidāms jauns ziņojums, un G. Ferhoigens cer, ka tajā būs skaidri redzams progress kandidātvalstu gatavībā apgūt ES fondu līdzekļus. Latvija EK ziņojumā ir saņēmusi vairākus aizrādījumus, sākot ar likumdošanu un beidzot ar valsts institūciju gatavību ES naudas apsaimniekošanai. "Kaut arī Latvija ir ievērojami progresējusi, gatavojoties strukturālajiem un kohēzijas fondiem, vairāki kritiski jautājumi ir jārisina nekavējoties, lai sagatavošanās process veiksmīgi noslēgtos pirms iestāšanās," ziņojumā brīdina komisija. Pēc ES ekspertu domām, kaut arī juridiskie jautājumi fondu līdzekļu saņemšanai ir sakārtoti un galvenās struktūras to apsaimniekošanai izveidotas, nekavējoties jārisina problēma par fondu vadības un līdzekļu izmaksas institūciju funkciju nodalīšanu. Ar fondu vadību nodarbosies Finanšu ministrija, bet kā izmaksu institūcija noteikta Valsts kase. EK uzskata, ka pašlaik Valsts kases funkcijas ir noteiktas pārāk neskaidri. Tāpat Latvijai steidzīgi ir jāpabeidz strukturālo fondu ieviešanas sistēmas izstrāde un pieņemšana valdībā, vienkāršojot to un nosakot partneru institūcijas, kas kopā ar Finanšu ministriju atbildēs par ieviešanas sistēmu. Eiropas Komisija brīdina, ka Finanšu ministrijas noteikšana par vienīgo galveno institūciju sagatavošanās un fondu ieviešanas procesā var radīt problēmas. Pašlaik kā partneru institūcijas ir paredzētas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Eiropas reģionālās attīstības fonda apsaimniekošanai, Labklājības ministrija - Eiropas so- ciālā fonda apsaimniekošanai, kā arī Zemkopības ministrija - Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda un Zivsaimniecības finanšu instrumenta apsaimniekošanai. Latvijai starpmi- nistriju sadarbība jāuzlabo. Ziņojumā arī ieteikts turpināt darbinieku skaita palielināšanu un apmācīšanu, kas ir atbildīgi par fondu līdzekļu apsaimniekošanu, lai palielinātu administratīvo kapacitāti un valsts nesaskartos ar fondu ieviešanas problēmām, jo trūkst profesionālu darbinieku. Tiek arī norādīts uz datorizētas uzraudzības sistēmas nepieciešamību fondu līdzekļiem u.c. Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte ir pārliecināta, ka visas minētās problēmas Latvija ir spējīga novērst; to apliecinot savulaik veiksmīgā SAPARD līdzekļu izmantošana: "Viss ir atkarīgs no valdības labās gribas." Kā uzskata R. Karnīte, valstij bija jābūt gatavai tam, ka ES strukturālo un kohēzijas fondu apsaimniekošanas prasību ievērošana būs galvenais nosacījums līdzekļu saņemšanai, tāpēc satraukums varētu būt tikai par valdības attieksmi. Finanšu ministra Valda Dombrovska teiktais tomēr liecina, ka tādas attieksmes nav. Viņš uzsver, ka Latvija problemātiskos jautājumus jau risina, tostarp Finanšu ministrija šobrīd pabeidz strukturālo fondu ieviešanas sistēmas izstrādi, kuru šonedēļ izvērtēs starpministriju sanāksmē, lai pēc tam virzītu apstiprināšanai valdībā. Tāpat pašlaik ministrijā jau tiek veidots jauns departaments fondu līdzekļu apsaimniekošanai, kas savukārt novērsīs EK norādītās administratīvās kapacitātes trūkumu. EKuzsver, ka līdzšinējā Latvijas pieredze, apgūstot PHARE programmas un ISPA un SAPARD fondu līdzekļus, liecina, ka ir problēmas ar programmu izstrādāšanu un īpaši ar projektu ieviešanu. Tāpēc daudz intensīvāk projektu gatavošanas laikā būtu jāizmanto tehniskā palīdzība, ko sniedz ES, kā arī pašvaldībām būtu jāsaņem ministriju atbalsts. Šo kā reālu problēmu ir atzinuši arī Latvijas politiķi. Tostarp Saeimas tautsaimniecības komisija, noklausoties Finanšu, Satiksmes, Vides un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sniegto informāciju par ES strukturālo un kohēzijas fondu izmantošanas iespējām pēc ie- stāšanās savienībā, secinājusi, ka Latvijai var rasties nopietnas problēmas ES finansiālās palīdzības izmantošanā, turklāt ne tikai tehnisku iemeslu, bet arī Latvijas valsts budžeta līdzfinansējuma trūkuma dēļ. "Varam nodzīvot līdz situācijai, kad obligātos maksājumus ES budžetā veiksim, bet neobligātajiem pasākumiem ES atbalstu nesaņemsim," kritisko situāciju vērtēja komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis. Viņš atzīmēja, ka jau tagad Latvija nespēj pilnīgi izmantot ES pirmsiestāšanās struktu- rālo fondu līdzekļus, savukārt pēc iestāšanās ES situācija var tikai pasliktināties. Līdzfinansējuma nepietiekamību nākamgad kā nopietnu problēmu iepriekš minējis arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, uzskatot, ka ar Finanšu ministrijas piedāvātajiem 50 miljoniem latu nākamā gada budžetā var nepietikt. Finanšu ministrs gan uzsver, ka valdība darīs visu iespējamo, lai ES finansiālo palīdzību Latvija izmantotu pilnā apjomā, turklāt Latvijai jau tagad ir garantēts 60 miljonu latu avanss no ES. Ap 85% pilsoņu gatavojas piedalīties referendumā LETA 07/18/03 48% Latvijas pilsoņu noteikti piedalīsies tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), bet vēl 37,3% domā, ka, visticamāk, tajā piedalīsies, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) piektdien publiskotais pētījums. Pēc CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara vārdiem, šie dati norāda, ka pilsoņiem ir izteikta griba paust savu viedokli un viņiem ir svarīgi, lai viņu griba tiktu pēc iespējas precīzi atspoguļota referenduma iznākumā. Pētījums atspoguļo pilsoņu attieksmi pret piedalīšanos referendumā par ES. Pilsoņiem tika lūgts norādīt, vai viņi piedalīsies referendumā, kā arī raksturot savu attieksmi pret ES un to, kā viņi balsotu referendumā, ja tas notiktu aptaujas laikā. Cimdars norādīja, ka pārliecinošu vēlmi piedalīties tautas nobalsošanā galvenokārt pauduši pilsoņi, kas ir vecāki par 55 gadiem - 59% no aptaujātajiem šajā vecuma grupā, latvieši - 51%, respondenti ar augstāko izglītību - 53%, valsts sektorā strādājošie un lauksaimnieki. Pētījums liecina, ka 7,2% pilsoņu vēl nebija izvēlējušies, vai piedalīties referendumā. 2,5% aptaujāto skaidri pateica, ka referendumā nepiedalīsies, bet 5,1% apliecināja, ka, visticamāk, tajā nepiedalīsies. Kā atzīmēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, ir pēdējais brīdis, lai uzrunātu vēlētājus, aicinot tos gatavoties tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES. CVK vadītājs uzskata, ka to pilsoņu skaits, kas uz tautas nobalsošanu neieradīsies, lai protestētu pret ES kā tādu, būs neliels, jo Latvijas vēlētājs "vienmēr ir aktīvi paudis savu viedokli". Pēc Cimdara vārdiem, būs neiespējami noteikt, cik pilsoņu uz tautas nobalsošanu nebūs ieradušies savas eiroskeptiskās attieksmes dēļ, un cik - savas "bomzīgās attieksmes pret nākotni" dēļ. Pētījuma rezultāti arī rāda, ka 40,5% respondentu uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams, lai vēlēšanu iecirkņi tautas nobalsošanas dienā, 20.septembrī, strādātu no plkst.6 rītā līdz plkst.22. Tādēļ CVK gatavojas vērsties Saeimas Ju- ridiskajā komisijā ar lūgumu pagarināt referenduma laiku. Cimdars arī uzsvēra, ka tautas nobalsošanai nav nepieciešams atvēlēt divas dienas, jo pilsoņi acīmredzami pauduši stingru motivāciju piedalīties referendumā, turklāt divu referenduma dienu organizēšana varētu arī dārgāk izmaksāt. Pēc CVK aplēsēm, viena papildu stunda, ko strādātu vēlēšanu iecirkņi, izmaksātu 10 000 latu. CVK priekšsēdētājs norādīja arī uz gadījumiem, kad pilsoņi nevar ierasties uz tautas nobalsošanu darba vai ārzemju komandējumu dēļ. Tādēļ CVK aicina darba devējus priekšlaikus organizēt darba režīmu tā, lai 20.septembrī pilsoņiem tomēr būtu iespēja ierasties uz nobalsošanu. Vēlēšanu iecirkņi tiks iekārtoti 29 ārvalstīs, kur Latvijas pilsoņiem būs iespējams nobalsot. Taču līdzekļu ierobežotības dēļ iecirkņus nav iespējams atvērt visās valstīs, uz kurām dodas Latvijas pilsoņi. Kā liecina CVK publiskotais pētījums, jūnijā pozitīva attieksme pret ES bija 62,4% pilsoņu, bet negatīva - 31,7% aptaujāto. Par Latvijas dalību ES būtu balsojuši 55,6% aptaujāto, pret - 28,5%, bet vēl 15,9% nebija izlēmuši, kā balsot. Pētījumā, ko pēc CVK pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", tika aptaujāti 810 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Cilvēki Latvijā jūtas mazāk zinoši par ES nekā citās kandidātvalstīs Diena 07/23/03 Latvijas iedzīvotāji, spriežot pēc pašu novērtējuma, no visām desmit kandidātvalstīm ir vismazāk informēti par Eiropas Savienību, un viņi ir arī vieni no skeptiskākajiem. To rāda šā gada maijā iegūtie un otrdien publiskotie Eirobarometra sabiedriskās domas pētījumu dati. Interesants ir secinājums, ka kandidātvalstu iedzīvotāji savu identitāti ar Eiropu saista pat vairāk nekā dalībvalstu pilsoņi, lai gan uzticības un skepticisma līmeņi saistībā ar ES abu valstu grupās ir līdzīgi. 35% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir sliktas zināšanas par ES, un tikai 5% sacījuši, ka tās ir labas. Tikpat maz cilvēku savas zināšanas kā labas novērtējuši tikai Igaunijā, Lietuvā tā atbildējuši 11% respondentu. Viszinošākie kandidātvalstu vidū jūtas maltieši, kiprieši un slovāki. Latvieši salīdzinājumā ar citiem arī esot maz ieinteresēti ziņās no ES. Interesanti, ka to valstu pilsoņi, kas jūtas zinošāki, arī biežāk minējuši, ka sabiedrības informēšanai par ES jābūt prioritātei. Aptaujas rezultāti liecina, ka ir saistība starp informētību un uzticību ES. Apgalvojumam "dalība ES būtu atzīstama" piekrituši 65% lietuviešu, 61% poļu, 59% slovāku un tikai 37% latviešu. 15% respondentu Latvijā atzinuši, ka būtu labi būt par ES dalībvalsti, un vēl lielāks eiroskepticisms no kandidātvalstīm ir tikai Igaunijā. Tādu pašu jautājumu Eirobarometra pētnieki uzdevuši dalībvalstu iedzīvotājiem, un rezultāti rāda, ka arī viņu vidū attieksme pret ES ir krasi atšķirīga. Visvairāk ES atbalstītāju ir Luksemburgā (85%) un Nīderlandē (73%), vismazāk - Zviedrijā (41%), Austrijā (34%) un Lielbritānijā (31%). Eirobarometrs izpētījis arī to, cik apmierināti ar dzīvi ir katras kandidātvalsts iedzīvotāji, un kārtējo reizi secinājuši, ka tas saistīts ar iekšzemes kopprodukta līmeni. Latvijā tikai 51% aptaujāto atzinuši, ka ir apmierināti ar dzīvi, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem. Dati par uzticēšanās līmeni nacionālajām institūcijām rāda, ka latvieši ne tuvu nav skeptiskākie. Apkopojot atbildes par ticību parlamentam, valdībai, ierēdniecībai un politiskajām partijām, redzams, ka Latvijā tām uzticas 34% cilvēku, kas ir mazāk nekā Kiprā, Maltā un Igaunijā, toties vairāk nekā pārējās kandidātvalstīs. Jaunākais Eirobarometra atklājums esot tas, ka pašreizējie ES pilsoņi sevī vairāk redz nacionālo identi- tāti, savukārt kandidātvalstu pilsoņi biežāk identificē sevi arī kā eiropiešus. Nacionālo un eiropieša identitāti vienlīdz daudz sevī saskata vidēji 40% pašreizējo ES valstu un 54% kandidātvalstu pilsoņu. Kandidātvalstu un dalībvalstu iedzīvotāju viedoklis ir līdzīgs, ka galvenajai ES prioritātei jābūt miera un stabilitātes uzturēšanai. Lielas viedokļu atšķirības nav arī par tādām prioritātēm kā bezdarba apkarošana, nabadzības un sociālās izstumtības mazināšana, cīņa pret terorismu, organizēto noziedzību un narkotiku kontrabandu. Dalībvalstīm vairāk nekā topošajām ir svarīga spēku apvienošana vides un patērētāju tiesību aizsardzībā, demokrātijas garantēšanā ES, nelegālās imigrācijas apkarošanā. Latvieši maz piesakās darbam ES institūcijās Diena 07/21/03 Latvijas pilsoņi bijuši vieni no neaktīvākajiem, šovasar piesakoties pirmajā lielākajā kan- didātvalstīm paredzētajā Eiropas Savienības jauno ierēdņu atlases konkursā. ES personāla atlases biroja publicētie dati rāda, ka uz 70 administratoru asistentu vietām ES institūcijās pieteikušies 535 cilvēki, tas nozīmē, ka vidēji par vienu ierēdņa vietu rudenī gaidāmajos eksāmenos cīnīsies astoņi cilvēki. Vēl mazāka konkurence - pieci cilvēki uz vienu vietu - būs tikai maltiešiem, bet par katru Lietuvai atvēlēto vietu cīnīsies deviņi cilvēki, toties Igaunijā - pat 12 cilvēku. Ar mērķi atrast darbiniekus ES administrācijai, kura līdz ar 10 jaunu dalībvalstu uzņemšanu nākamajā gadā krietni palielināsies, un vienlaikus dodot iespēju to pilsoņiem strādāt ES institūcijās, ES vasaras sākumā izsludināja pirmo lielāko konkursu. Līdz noteiktajam termiņam jūnija pēdējā nedēļā ES personāla atlases birojs saņēmis 24 393 pieteikumus. Visvairāk - 7981 pieteikums - saņemts no lielākās kandidātvalsts Polijas. Salīdzinot iesniegumu skaitu ar rezervētajām darba vietām, kuru daudzums noteikts pēc valstu lieluma un iedzīvotāju skaita, redzams, ka visaktīvākie ir Ungārijas pilsoņi - 5463 pieteikumi uz 145 vietām jeb vidēji 38 cilvēki uz vienu vietu. Arī kopumā ES ierēdņa karjera vispievilcīgākā šķitusi to valstu pilsoņiem, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk Briselei, bet tālākās - Malta un Baltijas valstis - bijušas kūtrākās. Tiesa, katrā jomā paredzēts konkrēts vietu skaits, un arī šeit paredzamā konkurence ir atšķirīga. No 70 Latvijai plānotajām administratoru asistentu vietām pa 25 cilvēkiem tiek meklēts ES pārvaldes un tieslietu jomā, pa 10 ekonomikā un auditā. No Latvijas visvairāk (243) pieteikumu saņemts darbam pārvaldē, savukārt lielākā konkurence būs ekonomistiem, kur par 10 vietām cīnīsies 157 cilvēki. Tikai 25 pieteikumi saņemti darbam auditā. Pieteikties konkursiem ES aicināja ar sludinājumu starpniecību kandidātvalstu laikrakstos. Vienlaikus ES rīkoja pieteikšanos uz tulku asistentu amatiem, kur no Latvijas saņemti 125 iesniegumi, kā arī uz sekretāru vietām, kur pieteikušies 189 cilvēki. Arī šeit latvieši bijuši starp neaktīvākajiem. Visus pieteikumus vajadzēja iesūtīt elektroniski, savukārt pārbaudījumi, kas plānoti tikai rudenī, tiks organizēti klātienē. Administratoru amatiem pārbaudījums būs trijās kārtās - sākotnējais tests, kas parāda kandidāta vispārējās zināšanas, rakstisks pārbaudījums attiecīgajā jomā un visbeidzot intervija. ES administrācija tiks paplašināta pakāpeniski, un visas jaunajām dalībvalstīm paredzētās vietas plānots aizpildīt septiņu gadu laikā. Ne visi konkursos atlasītie cilvēki tiks pieņemti darbā uzreiz - viņi tiks iekļauti sarakstos, no kuriem ES institūcijas varēs tos izraudzīties atbilstoši vajadzībām. Visa informācija par pašlaik notiekošajiem un plānotajiem konkursiem atrodama ES personāla mājaslapā http://europa.eu. int/epso/. Amatpersonu skait audzis BNS 07/22/03 Pusgada laikā par 3079 cilvēkiem palielinājies valsts amatpersonu skaits, un šobrīd valstī reģistrētas 49 164 amatpersonas, BNS informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa - Lauberte. Valsts amatpersonu skaits palielinājās, jo daudzi cilvēki šogad sāka strādāt jaunizveidotajos Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, kā arī izveidoti vairāki padomnieku amati. Aptauja: 62% iedzīvotāju pirms 15 gadiem dzīvojuši labāk LETA 07/21/03 61,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirms 15 gadiem viņu ģimeņu materiālais stāvoklis bijis labāks, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2003.gada jūnija aptauja. 15,1% aptaujāto atzinuši, ka viņu materiālais stāvoklis, salīdzinot ar laiku pirms 15 gadiem, nav mainījies, bet 13,8% - ka uzlabojies. Vērtējot savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, 33,3% respondentu atzinuši, ka tas pasliktinājies. 41,1% aptaujāto materiālais stāvoklis nav mainījies, bet 22,6% - uzlabojies, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem. SKDS aptaujā 18,8% aptaujāto atzinuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija pirms gada bijusi labāka, 59,3% - aptuveni tāda pati. 19,4% atzinuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija gada laikā ir uzlabojusies. Raksturojot atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās, SKDS konstatējis, ka atbilžu variantu "tagad ir labāk", salīdzinot ģimenes pašreizējo materiālo situāciju ar laiku pirms gada, pirms pieciem, kā arī pirms 15 gadiem, biežāk kā caurmērā atzīmējuši respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, gan valsts, gan privātajā sektorā nodarbinātie, kā arī respondenti ar augstiem ienākumiem, tas ir, - kuriem mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz Ls 85. Savukārt atbildi "tad bija labāk" biežāk nekā caurmērā norādījuši aptaujātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem, nestrādājošie, respondenti ar zemiem ienākumiem, tas ir, - kuriem mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz Ls 42, kā arī Zemgalē dzīvojošie. SKDS aptauju veica no 30.maija līdz 8.jūnijam, aptaujājot 1031 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. IT nozares speciālisti bažīgi par Repšes iecerēto jauno biroju Diena 07/22/03 Informācijas sabiedrības birojs, kas tika izveidots pēc premjera Einara Repšes iniciatīvas un darbu sāks pēc tam, kad tiks izvēlēta kandidatūra tā vadītāja amatam, jau tagad ir izpelnījies nevienprātīgu vērtējumu. Pēc premjera domām, IT nozare uzskatāma par valstij nozīmīgu un ātri progresējošu jomu, tādēļ nepieciešami vienoti principi un politika, kādā to virzīt, bet līdz šim Latvijā nav izstrādāta vienota informācijas sabiedrības politika, nav bijis institūcijas, kas šo politiku varētu ne tikai izstrādāt, bet arī ieviest un būt atbildīga par to. Valsts kancelejas komunikāciju departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa saka, ka pagaidām nav zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams biroja darbībai, tomēr jau nolemts, ka papildu līdzekļi no budžeta tam piešķirti netiks, bet gan novirzīti no citu ministriju budžeta, vienlaikus arī pārņemot no tām ar informācijas sabiedrības veidošanu un e-pārvaldes ieviešanu saistītās funkcijas. Nozares eksperti un amatpersonas ir vienisprātis, ka valsts iestāžu īstenotajai politikai informācijas sa- biedrības veidošanā nepieciešama labāka savstarpējā koordinācija, tomēr nav vienprātības par to, vai jaunajai iestādei ir izvēlēta piemērota institucionālā forma, kā arī par to, vai tā spēs veiksmīgi tikt galā ar sev uzticētajām funkcijām. Tajā pašā laikā interesentu skaits par biroja vadītāja amatu ir liels - pēc I.Skrastiņas sniegtās informācijas, ir saņemts jau 21 kandidāta pieteikums. Savu kandidatūru Informācijas sabiedrības biroja vadītāja amatam atsaucis tā pašreizējais vadītāja pienākumu pildītājs Viesturs Šutko, norādot, ka vairāku būtisku iemeslu dēļ jauno institūciju vēlētos redzēt kā atsevišķu ministriju vai arī ministra sekretariātu, bet, ņemot vērā, ka biroju paredzēts atstāt Valsts kancelejas sastāvā, neredz iespēju tur strādāt. "Kā esmu norādījis arī valdībai sagatavotajā ziņojumā par informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstības stratēģiju, uzskatu, ka informācijas tehnoloģiju nozare ir pārāk nozīmīga, lai tās pārvaldi īstenotu vairākas institūcijas, nevienai no tām pa īstam neuzņemoties atbildību. Piemēram, ES valstīs šī nozare tiek pārstāvēta ministru līmenī," skaidro V.Šutko. Informācijas sabiedrības biroja vadītāja pienākumu pildītājs atzīst - apšaubot institūcijas iespējas sasniegt pietiekamu efektivitāti, būtu nepareizi kandidēt uz tās vadītāja amatu. Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis, uzņēmuma IT Alise mārketinga direktors Jurģis Ķiršakmens atzīst, ka pretrunīgi ir vērtējami birojam atvēlētie pienākumi. "Neapšaubāmi, valsts politikai informācijas tehnoloģiju jomā ir nepieciešama vienota koordinēta politika un pārvalde, jo līdz šim daudzas labas idejas tā arī nav īstenotas, un jācer, ka jaunā institūcija to spēs. Tomēr bažas raisa tas, vai plašu funkciju piešķiršana neveicinās birokrātiskas struktūras veidošanos un neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz atsevišķām valsts pārvaldes nozarēm, kurās ar e-pārvaldi un informācijas tehnoloģijām saistīto jautājumu risināšanā daudzos gadījumos būs nepieciešama nozares speciālistu līdzdalība," skaidro J.Ķiršakmens. Par ko sūdzas nejēdzību apkarošanas birojam BNS 07/21/03 Repšes izveidotais Nejēdzību novēršanas birojs (NNB) sešu mēnešu laikā kopš darbības uzsākšanas saņēmis gandrīz 800 iesniegumu un vēstuļu. Pašlaik biroja kontrolē atrodas 101 lieta un 13 lietas birojs iesniedzis prokuratūrai. Iedzīvotāju sūdzības skar praktiski visas jomas, taču visvairāk sūdzību ir par pašvaldību amatpersonu darbību, pašvaldību uzņēmumiem un Valsts zemes dienestu. Cilvēki sūdzas arī par neapmierinošu apkalpošanu valsts un pašvaldību iestādēs - dzenāšanu no vienas iestādes uz otru, nepiemērotiem pieņemšanas laikiem, nelaipnu attieksmi, sarežģītām procedūrām un neoperativitāti. Iedzīvotāji NNB vēršas gan pirmo reizi, gan arī pēc vairākkārtēja iestāžu bezrezultatīva apmeklējuma un "atrakstīšanās" vēstuļu saņemšanas. Birojs, pārbaudot iesniegumus, bieži vien konstatē, ka attiecīgās amatpersonas nav pienācīgi veikušas savus pienākumus, un lūdz amatpersonas atkārtoti "ar pa- dziļinātu uzmanību" izskatīt konkrētu jautājumu. Bieži esot sastopamas situācijas, kad iedzīvotāji stāsta, ka bez rezul- tātiem vērsušies iestādēs un izklāstījuši savas problēmas, taču amatpersona nav veikusi apsolītos attiecīgos pasākumus. Šlesers nesaprot, kāpēc pie Daugavas nevar būt celulozes rūpnīca NRA 07/18/03 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers prasījis rakstisku skaidrojumu no Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas domes izveidotās neatkarīgo ekspertu grupas par iemesliem, kāpēc noliedzošs bijis ekspertu grupas atzinums par iespējamās celulozes rūpnīcas Krustpils pagasta Ozolsalā celtniecību. "Fakti runā par sevi, un tas piesārņojums, ko rūpnīca radīs, no politiskiem uzskatiem un lobisma nemainās," Neatkarīgajai sacīja ekspertu grupas vadītājs LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš. Viņš uzskata, ka valdības vīriem biežāk jāvaicā zinātnieku viedoklis. "Diemžēl neviena no mūsu iebildēm netika ņemta vērā tajā ziņojumā, ko savā mājaslapā ievietoja Ietekmes uz vidi novērtējuma birojs, tāpēc man nav lielu ilūziju, ka valdība ņems vērā mūsu atzinumu," teica I. Kal- viņš. A. Šleseram acīmredzot bijis slinkums izlasīt 42 zinātnieku secinājumus, tāpēc augstā amatpersona arī pieprasījusi īsāku izklāstu, kuru uz divām lappusēm zinātnieki premjera biedram arī sagatavoja, komentēja I. Kalviņš. "Zinātnieku atzinums noteikti netiks ņemts vērā. Tas, ka šo atzinumu pieprasa, ir sabiedrisko attiecību pasākums, jo tur darbojas bizness. Biznesmeņi solīs, ka Daugava būs tīra, līdz ar to konflikta nav. Konflikts ir apstāklī, ka tā rūpnīca ir sveša - ja to kaut daļēji būvētu Latvijas īpašnieki, tā būtu pilnīgi cita saruna, jo mēs taču paši sev vidi negandētu," sacīja Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Zaķis. Viņš uzskata, ka Latvijas īpašumā vajadzēja paturēt celulozes rūpnīcas trešo daļu un piedāvāt Latvijas mežiniekiem, kuri paši varētu rūpēties, lai viss notiek godprātīgi, bet "mums atkal ir sveša iniciatīva, sveša rūpnīca, sveši īpašnieki piedāvā svešu projektu". A. Šlesera palīdze Una Ulme-Sila Neatkarīgajai sacīja, ka A. Šlesers zinātniekiem atkārtoti skaidrojumu, visticamāk, lūdzis tamdēļ, ka viņam nav laika pilnībā iepazīties ar komplicēto zinātnieku pētījumu. "Viņi atnāk ar milzīgu grāmatu, kurā ir specifiska informācija, bet darba grupa ir politiska, un, lai tās lietas skaidrāk izprastu, tiek pieprasīta papildu informācija. Tā ir pretimnākšana šiem zinātniekiem, jo mēs parādām gribu izprast visu līdz galam," teica U. Ulme-Sila. Jautāta, cik liela jēga būs šim zinātnieku atzinumam un cik pamatotas ir zinātnieku bažas, ka viņu vērtējums varētu netikt ņemts vērā, U. Ulme-Sila atbildēja: "Mums ir jāiepazīstas ar visu pušu viedokļiem. Protams, ka zinātnieku viedokli ņems vērā, tāpēc jau viņus aicina izteikties." Zinātnieku apsvērumos teikts, ka "rūpnīcu nekādā gadījumā nedrīkst celt pie Daugavas, jo rūpnīcas izmeši nopietni apdraudēs Daugavas pašattīrīšanās spējas, kas ilgākā perspektīvā var izsaukt būtisku ūdens kvalitātes pasliktināšanos Daugavā un vēlāk arī Rīgas līcī". Zinātnieki arī norāda, ka jādara viss iespējamais izmešu daudzuma samazināšanai, jānosaka maksimālie izmešu limiti un jāparedz nopietnas sankcijas, ja tie netiek ievēroti. Tāpat jānosaka pietiekami lielas ekoloģiskās nodevas par izmešiem, lai tādējādi padarītu ekonomiski neizdevīgu netīru tehnoloģiju ieviešanu. Zinātnieki norāda, ka kopējais izmešu daudzums ūdenī Baltic Pulp rūpnīcai ir paredzēts 4,2 reizes lielāks, nekā panākts tādas pašas jaudas un tehnoloģijas rūpnīcās kā, piemēram, Metso Corporation uzbūvētajā celulozes rūpnīcā Advance Agro Taizemē. Tas zinātniekiem liek domāt, ka Baltic Pulp neplāno darīt visu ekonomiski attaisnojamo, lai minimizētu kaitējumu videi. Eksperti uzskata, ka valsts un pašvaldību budžeta ieguvums, kas, pēc optimistiskiem aprēķiniem, varētu rasties a/s Baltic Pulp darbības rezultātā, - 2,9 miljoni latu gadā - neattaisno kaitējumu, ko rūpnīca nodarīs videi un potenci- ālajiem riskiem, kas attiecas uz iespējamām avārijām kā pašā rūpnīcā, tā arī bīstamo kravu pārvadāšanas procesā. ĀM izsauc Krievijas diplomātu Diena 07/18/03 Protestējot pret Krievijas diplomāta izteikumiem par iespējamiem pilsoņu nemieriem Latvijā 2004.gada izglītības reformas dēļ, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) piektdien izsauks Krievijas vēstniecības diplomātu, kam iesniegs notu par notikušo. "Krievijas pārstāvis (..) pieļāvuma formā ir rotaļājies ar uzkūdošu jautājumu - vai tiešām minoritātēm ir jāķeras pie galējiem līdzekļiem, lai tiktu ievērotas viņu tiesības? Krievijas amatpersonas (..) pilnīgi neadekvāti novērtē si- tuāciju mazākumtautību tiesību, izglītības un valodas jomā Latvijā un nonāk pie mākslīgiem, nepatiesiem un provokatīviem secinājumiem," Dienai teica ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Latvijas sašutumu izraisījuši notikumi EP Ministru komitejas sēdē Strasbūrā, kad Krievijas diplomāts, atgādinot, ka komiteja nav atbildējusi uz vairāk kā gadu vecu Krievijas deputāta Genadija Čurkina jautājumu par Latvijā dzīvojošo krievu tiesībām, paziņojis - Latvijas izglītības likums no 2004.gada paredz likvidēt vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās, "situācija ir kritiska, un pastāv iespēja, ka tuvāko mēnešu laikā tas varētu izraisīt pilsoņu nemierus". Viņš norādījis uz Maķedonijas Ohridas līgumu, kas ļauj minoritātēm iegūt izglītību dzimtajā valodā vietās, kur viņu skaits pārsniedz 20% no iedzīvotājiem, liekot noprast, ka tas būtu nepieciešams arī Latvijā. Kad Krievijas apsūdzības bija noraidījis Latvijas vēstnieks Georgs Andrejevs, ES vārdā uzstājusies Itālija, paziņojot, ka Latvija izpilda savienības politiskos kritērijus, turklāt ir riskanti un nevajadzīgi attiecināt vienas valsts situāciju uz citu, Dienai stāstīja diplomāti. "Neviens jau nav pārsteigts, ka šāds paziņojums tiek celts galdā - to visi uztver ar stoicisku mieru, bet kuluāros cilvēkiem bija pārsteigums par agresīvo toni. EP tāds masīvs uzbrukums sen nebija bijis," teica G.Andrejevs. EP komiteja vienojusies par atbildi Krievijas deputātam lemt kādā no nākamajām sēdēm. SIF jauni konkursi latviešu valodai un izglītības reformai Diena 07/23/03 Informēšana par 2004.gada izglītības reformu un latviešu valodas apguve ir galvenās tēmas otrdien izsludinātajos Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šāgada konkursos. Abi konkursi aptver sabiedrības vienotības veici- nāšanā ļoti būtiskas un patlaban aktuālas jomas. Kā atzīst īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks, viņa sekretariātam nav naudas, lai rīkotu informatīvu kampaņu par gaidāmo un tik pretrunīgi vērtēto skolu pāriešanu uz mācībām latviešu valodā, tādēļ SIF piedāvātā ir ļoti laba iespēja par valsts budžeta līdzekļiem skaidrot vecākiem, skolotājiem un pašiem skolēniem izglītības reformas būtību. Izglītības reformas informatīvo pasākumu konkursā viens no nosacījumiem - projekta aktivitātēm jānotiek visā Latvijā. Konkursā no skolām un nevalstiskajām organizācijām (NVO) SIF gaida nelielus projektus, ar kuru palīdzību to īstenotāji individuāli uzrunātu cilvēkus un palīdzētu tiem iepazīties ar mazākumtautību izglītības politiku, bet no medijiem un sabiedrisko attiecību firmām - projektus, kas interesanti un atraktīvi informētu skolēnus un viņu vecākus par valsts izglītības politiku un mazinātu viņu neuzticību. Latviešu valodas apguves konkurss balstās uz SIF finansēto un pērn izstrādāto valodas mācīšanas modeli. Šī ir pirmā iespēja Latvijā, kad par valsts budžeta līdzekļiem netiks mācīta kāda noteikta mērķgrupa, bet gan valsts valodas apguve piedāvāta visiem pieaugušajiem, stāsta SIF direktors Nils Sakss. Šadurskis ierosina privilēģijas kristīgajām privātskolām Diena 07/21/03 Izglītības ministrija ierosina privāto kristīgo skolu pedagogu darba samaksai no valsts budžeta piešķirt tikpat daudz naudas kā valsts un pašvaldību skolu skolotājiem, bet pārējām privātajām skolām - tikai pusi no šīs summas. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis aģentūrai LETA teicis, ka šādas privilēģijas plānotas tieši kristīgajām skolām, jo privātās izglītības iestādes īsteno konkrētu biznesa plānu un pelna, bet kristīgajās izglītības iestādēs biznesa plāna neesot un tās nepelnot. "Privātajās kristīgajās skolās atšķirībā no pārējām privātajām skolām bērnu atlase nenotiek pēc bērnu vecāku maka biezuma," teica ministrs, norādot, ka kristīgās skolas no savām mācību maksām bieži vien nevar samaksāt skolotājiem algas. Sorosa fonda-Latvija pētniece Indra Dedze Dienai sacīja, ka valstij vajadzētu jābūt vienotai politikai pret visām skolām un tās nevar dalīt pēc šādiem principiem. Viņasprāt, ja privātās kristīgās skolas tiešām ir bēdīgā finansiālā stāvoklī, tad ministrijai tas būtu jāpamato ar skaitļiem un šī atbalsta sniegšana būtu jāsaskaņo ar sabiedrību. Viņa arī piebilda, ka Latvijā baznīca ir atdalīta no valsts un skolām būtu jāpievērš uzmanība izpratnei par dažādām etniskām un reliģiskām grupām, nevis jāpaceļ kāda ticība īpašā statusā. Ministrijas ierosinātie grozījumi noteikumos par minimālo vispārējās vidējās un pamatizglītības programmu īstenošanas samaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nodoti saskaņošanai ministrijām un citām institūcijām. Pašlaik vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 296 lati, bet vidējās izglītības programmās - 329 lati. Atbalstu ministrijas ierosinājumam pauda arī Latvijas Pirmās partijas jeb tā dēvētās mācītāju partijas līderis Ēriks Jēkabsons. Viņš Dienai norādīja, ka šis priekšlikums nenāk no viņa vadītās partijas, to tikai šonedēļ apspriedīs frakcija, taču tas ir atbalstāms. "Tikai jārisina, kādā veidā tas praktiski kārtojams," viņš piebilda, spriežot par finansējuma piešķiršanas iespējām. Samilstot krimināllietas draudiem, Auders glābj mantu ar laulības līgumu NRA 07/18/03 Īsi pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma uzsākt pret Āri Auderu kriminālvajāšanu saistībā ar aizdomām par atkārtotas krāpšanas veikšanu bijušais veselības ministrs ar savu sievu Agiju noslēdzis līgumu par visas laulāto mantas šķirtību, kas viņam varētu ļaut izvairīties no mantiskiem zaudējumiem nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā. Vienlaikus Ā. Auders pēdējā mēneša laikā atdāvinājis sievai visus savus nekustamos īpašumus. Šā gada 26. jūnijā LR Laulāto mantisko attiecību reģistrā iegrāmatots Ā. Audera un A. Auderes līgums par visas laulāto mantas šķirtību, kas paredz, ka "katram no laulātajiem pieder uz viņa vārda reģistrētais īpašums ar visiem pie- derumiem un to, kas šajā īpašumā atrodas, kā arī pirms laulības piederējušā manta, tā arī laulības laikā patstāvīgi iegūtā". Kā skaidro juristi, reāli šāds līguma par laulāto mantas šķirtību formulējums nozīmē, ka piedziņa Ā. Auderam nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā varētu tikt maksimāli apgrūtināta, jo termins "laulības laikā patstāvīgi iegūtā manta" var tikt traktēts ļoti dažādi. Tiesa, savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2002. gadu Ā. Auders kā savu īpašumu bija uzrādījis māju un pirti Tukuma rajona Engures pagastā, 2000. gada izlaiduma Volvo automašīnu, kā arī skaidras naudas uzkrājumus Ls 19 000 apmērā. Taču, pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, savus Engures pagasta nekustamos īpašumus Auderi un Āderes (tikai kadastrālā vērtība - virs 23 tūkstošiem latu) Ā. Auders šā gada 18. jūnijā jau oficiāli atdāvinājis sievai. Zemesgrāmatu informācija arī rāda, ka 20 000 latu kredītu - summu, kas nedaudz pārsniedz Ā. Audera oficiāli deklarētos 19 000 latu uzkrājumus, - bijušais ministrs šā gada sākumā priekšlaikus atmaksājis Latvijas Krājbankai, līdz ar to dzēšot hipotēku uz vēlāk sievai atdāvinātajiem nekustamajiem īpašumiem. Nav zināms, vai uz Ā. Audera vārda vēl ir reģistrēta deklarētā Volvo automašīna, savukārt Lursoft datu bāze rāda, ka bijušajam ministram nepieder neviena uzņēmuma kapitāldaļas - viņš ir tikai triju sabiedrisko organizāciju dalībnieks. Pats Ā. Auders pēdējā laikā uz masu saziņas līdzekļu jautājumiem atbildes vairs nesniedz. Arī uz telefona zvanu neatbildēja. Kriminālvajāšanu pret bijušo veselības ministru KNAB lūdzis sākt pēc Krimināllikuma 177. panta 2. daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti, un, ja veselības ministru tiesa atzītu par vainīgu, viņš var tikt sodīts ne tikai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, bet arī ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. NRA jau informējusi, ka līdzīgi laulības līgumu radītās iespējas iepriekš izmantojis bijušais LR Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Eihmanis: kad Rīgas apgabaltiesa nolēma izlikt viņu no dzīvokļa un piedzīt no viņa šā dzīvokļa remonta izdevumus vairāk nekā 30 tūkstošu latu apmērā, J. Eihmanis visu mantu norakstīja sievai Sandrai. Arī bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis pagājušā gada maija vidū pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra lūdza Saeimai atļauju uzsākt pret viņu kriminālvajāšanu, noslēdza līgumu par laulāto mantas šķirtību ar savu sievu Ludmilu. Circene apmierināta ar simts dienās paveikto BNS 07/18/03 Veselības ministre Ingrīda Circene atzinīgi vērtē simts dienās paveikto un ir gatava turpmāk īpašu uzmanību pievērst veselības sistēmas finansējuma sakārtošanai. Circene par būtisku sasniegumu uzskata to, ka izdevies izpildīt vienu no striktākajām mediķu prasībām, paaugstinot viņiem darba algas. Viņa uzsvēra, ka no 1.septembra mediķi saņems 50 procentus no solītā paaugstinājuma, bet jau no novembra - visu solīto algas paaugstinājumu. Tāpat viņa norādīja, ka valsts jaunatgūtās neatkarības laikā darbu medicīnas nozarē pametuši apmēram septiņi tūkstoši mediķu. Ministre stāstīja, ka vairāk nekā trīs darbības mēnešos apmeklējusi daudzas ārstniecības iestādes, ierodoties ne tikai Rīgas centrālajās slimnīcās, bet arī slimnīcās Ērgļos, Daugavpilī, Rēzeknē, Varakļānos, Kuldīgā, Bauskā, Dobelē, Valkā, Ventspilī un citās reģionālajās slimnīcās. Viņa uzsvēra, ka turpinās medicīnas skolu pārveidošana par koledžām, ļaujot medicīnas studentiem koledžās iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību un "celt profesijas prestižu". Circene uzskata, ka viņas darbības laikā uzlabojusies pacientu primārās veselības aprūpe. Ministre, vērtējot pirmajās simts dienās paveikto, uzsvēra, ka "gribējās jau paveikt vēl vairāk, bet uzskatu, ka savu iespēju robežās esmu izdarījusi visu iespējamo". Tūrisma veicināšana - joprojām tikai vārdos NRA 07/23/03 Pēdējos piecos gados tūrisma attīstību valsts mērogā centušies veicināt pieci pastāvīgi pārveidotas valsts institūcijas vadītāji, sākot ar Valsts tūrisma pārvaldi Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē 1998. gadā un beidzot ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), par kuras nodošanu Ekonomikas ministrijai valdība izšķīrās šā gada janvārī. TAVA direktora Valērija Seiļa aiziešana no amata pagājušonedēļ tiek saistīta gan ar progresu neradījušo nozares nodošanu EM, gan paša V. Seiļa nepietiekamu aktivitāti. Tāpat kā tūrisma firmu pārstāvji, arī V. Seilis iepriekš brīdināja, ka pakļautības maiņa tikai kavēs tūrisma attīstību, bet oficiālu komentāru par aiziešanas no amata iemesliem Neatkarīgajai iegūt neizdevās. Aģentūrā sacīja, ka V. Seilis darba mobilo tālruni atstājis un izteicis vēlmi, lai mājās viņu netraucē. Daži tūrisma nozares pārstāvji lēš, ka V. Seili aizslaucījusi jaunā slota, tajā pašā laikā viņa darbību par nepietiekami aktīvu atzinuši gan industrijas pārstāvji, gan ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministrs Neatkarīgajai sacīja, ka vēlas aktīvāku TAVA darbību un ir dzirdējis "daudz un dažādu kritiku" no tūrisma nozares pārstāvjiem par TAVA un tās vadītāja darbu, bet noliedza, ka būtu palūdzis V. Seili aiziet. Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Lauku ceļotāja prezidente Asnāte Ziemele atzina, ka arī tūrisma industrija gaida lielāku TAVA aktivitāti tūrisma mārketingā. Bijusī aģentūras direktore Solvita Vēvere, kas neslēpj vēlmi pretendēt uz amatu atkal, bilst, ka arī no EM Tūrisma departamenta pagaidām nākušas tikai vispārīgas frāzes, bet J. Lujāns aizbildinās, ka departaments tikko sācis strādāt. Oficiāli tūrisms EM tika nodots 1. martā. Izcīnot nozares nonākšanu savā pārraudzībā, EM solīja "sniegt konsekventāku atbalstu tūrisma mārketinga jomā". Tieši to sagaida arī industrijas pārstāvji, un tieši par tās trūkumu joprojām tiek izteikta kritika. Tūrisma nodošana EM bija ļoti loģisks solis, bet tālāk uz priekšu nekas nav pavirzījies, spriež S. Vēvere. "Iestājusies stagnācija, un izskatās, ka notikusi tikai automātiska nozares pārlikšana. Pagaidām nav redzams nekas vairāk par vārdiem, bet tik vajadzīgās Latvijas tēla mār- ketinga stratēģijas joprojām nav." Izmaiņu starptautiskajā tirgū neesot: "Kaut vai elementāra lieta - esam iestājušies Eiropas Ceļojumu komisijā (ECK), bet tās mājaslapā www.visiteurope.com var atrast visas valstis, izņemot Latviju. Aģentūrā atbild: neesam samaksājuši dalības maksu. Tajā pašā laikā braucam uz gadatirgiem Itālijā un vēl nez kur!" sašutusi S. Vēvere. Japaskaidro, ka ECK īsteno kopēju tūrisma mārketingu Amerikā, Japānā, arī Eiropā ļoti daudz cilvēku šajā portālā meklē informāciju. Informatīvie materiāli tiek izdoti vairākās valodās, bet tikai pāris eksemplāros, praktiski nenotiekot sadarbība ar ārvalstu medijiem, Tūrisma konsultatīvajā padomē netiek iesaistīti lielie tūrisma tirgotāji, katra no valsts un pri- vātajām struktūrām strādā pati par sevi, nerūpējoties par kopējo valsts mārketingu. Ar TAVA budžetu (Ls 458 000) starptautiskajā mārketingā daudz neizvērsīsies, bet nauda izkūst nelietderīgi, ja tas pats nelielais budžets tiek saskaldīts daudziem sīkiem projektiem, trūkumus uzskaita S. Vēvere, kas tūrisma jomā darbojas ar EXPO 2005 projektu, kura virzīšana valdībā arī esot smaga. Arī virkne nozares pārstāvju iepriekš brīdināja, ka vienkārša resora maiņa bez valsts atbalsta tūrismu neveicinās. Latvia Tours direktore Gundega Zeltiņa norādīja uz nepietiekamu valsts aktivitāti starptautiskajā arēnā un vienotas stratēģijas trūkumu, Impro mārketinga speciāliste Zinaīda Tarasova atgādināja, ka netiek veidots Latvijas tēls pasaulē, tūrisma nozare atstāta pašplūsmā. V. Seilis savukārt sūrojies par pārlieku mazo finansējumu aģentūrai. Bijusī TAVA, tagad Lauku ceļotāja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Jakoviča spriež, ka pēc resora maiņas viss vienkārši bija jāsāk skaidrot no sākuma, ieskaitot to, kas ir tūrisms un kādēļ tas svarīgs. A. Ziemele atzīst, ka runāt par reālām izmaiņām pusgada laikā kopš nonākšanas EM paspārnē, turklāt bez budžeta palielinājuma, ir grūti. Taču atbalsts tiekot solīts ievērojami lielāks. "Neviens jau neloloja cerības, ka pusgada laikā mēs tiksim apzeltīti," teic A. Ziemele, gandarīta par to, ka industrijas pārstāvji vismaz uzklausīti. Arī par ministra uzmanības trūkumu sūdzēties nevarot, bet par rezultātu vēl pāragri spriest. J. Lujāns, jautāts par paveikto kopš tūrisma pārņemšanas, kā pirmo min Tūrisma konsultatīvās padomes aktivizēšanu, vairāku normatīvo aktu pieņemšanu, darbu pie tūrisma nacionālās programmas. J. Lujāna un tūrisma industrijas pārstāvju izpratne par valsts aģentūras galvenajiem uzdevumiem un nereti arī par to sasniegšanas mehānismiem lielos vilcienos neatšķiras. Tie galvenokārt saistīti ar valsts un vispārējo nozares mār- ketingu ārzemēs un informatīvu un institucionālu atbalstu, ar ko vēl lepoties nevar. J. Lujāns sola precizēt TAVA darbības prioritātes atkarībā no tūrisma sabiedriskās padomes uzskatiem par to, kur aģentūrai jābūt aktīvākai un kur tās darbošanās ir lieka. Katrā ziņā "TAVA jāstrādā aktīvāk un efektīvāk," uzskata J. Lujāns. Audriņu radars gandrīz gatavs Diena 07/19/03 Puskilometru no vietas, kur deviņstāvu mājas augstumā slejas Audriņu radars, ceļmalā satupušas siltumnīcas ar gurķiem. "Kad cilvēki uzzinās, no kurienes tie ir, neviens man viņus neņems," stāvot vectēva pagalmā, no kura gandrīz pabeigtā būve redzama kā uz delnas, pragmatiski saka Vija Skromule. "Agrāk cilvēki paši brauca pakaļ. Tagad, kad braucu uz Balviem vai Alūksni, jau saka - tu labāk neved." Gurķi ir Vijas bizness. Zobi un mati vēl ir. To, ka starojuma dēļ varētu izkrist zobi, Diena dzird trīsreiz. Par matiem divreiz. Radars kaitēšot vēža slimniekiem. Pēc pāris sādžā pavadītām stundām nav grūti sastādīt cilvēku baiļu sarakstu. Audriņieši radaru uztver kā samierināšanos ar likteni, taču bailes, kuras no militārās tehnikas neko daudz nesaprotošo ļaužu prātos ie- sētas, vēl pirms militāristi attapās par nepieciešamību kaut ko skaidrot, pilnībā nav izzudušas. "Padzīvosim gadiņu un tad redzēs," - tā tagad saka visbiežāk. Tikmēr radara korpusa būve ir beigu taisnē. Ieraugot mežu ielokā izaugušo būvi, slaveno futbola nāciju pārstāvji varētu to noturēt par gigantisku pieminekli kājbumbai. Uz 15 metru augstā torņa uztupusi 12 metru augsta bumba - radara apvalks, kam tas jāsargā no slikta laika un tā jāpagarina kalpošanas mūžs. Pretēji Igaunijai, kur apvalks ir gluži pie zemes, Latvijā vajadzējis torni, lai meži neaizsegtu, stāsta Gaisa spēku radiotehniskā bataljona štāba priekšnieks, pulkvežleitnants Aivars Lindāns. Būdams 250 kilometru no Rīgas, radars ir pieccreiz tuvāk Krievijas robežai nekā Latvijas galvaspilsētai. "Protams, ka ar to varēs redzēt arī notiekošo viņu gaisa telpā," saka A.Lindāns. "Radari, kas viņiem ir pie Pleskavas, tāpat redz visu. Vai tas kāds noslēpums?" Griežoties sešas reizes minūtē, Audriņu tālās redzamības trīsdimensiju radars varēs fiksēt lidaparātus 30 kilometru augstumā un 463 kilometru tālumā. Tik labas novērošanas ierīces Latvijai nav bijis, turklāt šis un Igaunijas radars tie ir modernākie Eiropā. Attēls nonāks vadības centrā Rīgā, kur būs arī radara tālvadības pults. Kopā ar Rīgas lidostas, no sovjetiem mantotais Lielvārdes un norvēģu dāvātais Ventspils radars kopā veido Latvijas daļu baltiešu kopējā gaisa telpas novērošanas projektā. Lietuvieši saglabājuši 7- 9 radarus no padomju laikiem, tāpēc izvēlējušies vairākus miljonus vērtos amerikāņus nepirkt. Taustāmais labums, ko radars varētu atnest audriniešiem, taču nezināmā nākotnē - ir cerības uz Rēzeknes lidlauka attīstību, kas bez radara, visticamāk, mirtu dabiskā nāvē, lai arī šobrīd knapi elpo. Valdība arī piešķīrusi naudu aud- riniešu veselības un vides novērošanai. Salīdzinot ar nokaitēto situāciju pērnajā ziemā, spriedze Audriņos ir pierimusi. "Cilvēkiem ir vienalga, viņi ir noguruši no visas šīs jezgas," saka pagasta priekšnieks Vladimirs Tihomirovs. Skaidri redzams, ka radars nav viņu lielākā problēma, jo valda nabadzība, bezdarbs un alkohols. Vietējā veikalā radara temats vairs nav aktuāls. "Mēs jau neko vairs nevaram darīt," saka Inese, kura no saviem logiem radaru kā pirmo lietu redz ik rītu. "Visādas runas un baumas klīst, bet neko jau mēs īsti nezinām. Tie, kam to radaru te vajadzēja, jau var sastāstīt jebko," nosaka ienākusī Tatjana. "Šaubas paliek daudziem." A.Lindāns apgalvo, ka radara elektromagnētiskais starojums ir vairāk nekā simt reižu mazāks par pieļaujamo. Notikušais Audriņos ir bēdīgs stāsts par cilvēkiem, kurus, pirms vēl militāristi attapās, prese un kreisās organizācijas pārbiedēja ar stāstiem par divgalvainiem teļiem, mutantiem dārzeņiem un baiso NATO objektu, kas sabendēs viņu dzīves, no vienas puses, un valsts aizsardzības vajadzībām, no otras. Kāds tā dēļ pārdevis mājas, citi nopirkuši tiešā radara apkaimē. "Lieciet mūs mierā," atvadoties saka pagastvecis. "Ļaujiet mums vienreiz dzīvot un tikt ar to galā." Spītējot aizliegumam, ar spēkratiem vizinās pludmalē NRA 07/19/03 Lai arī likums aizliedz pludmalē un kāpu zonā iebraukt ar transportlīdzekļiem, šī norma Latvijā masveidā tiek pārkāpta. Turklāt šie likumpārkāpēji ar savu bravurīgo braukšanas stilu nereti apdraud pārējos atpūtniekus. Neatkarīgā pēdējā laikā saņēmusi vairākas at- pūtnieku sūdzības par šādiem gadījumiem. Ceturtdien laikrakstam piezvanīja satraukta atpūtniece no Liepājas rajona Bernātiem. Pludmalē pēkšņi parādījies apvidus auto, kurš pa liedagu braucis lielā ātrumā, apdraudot atpūtnieku drošību. "Pārējie bija spiesti noiet maliņā šo patvaļnieku priekšā," sacīja zvanītāja. Sevišķi satraukta viņa bija par vairākiem bērniem, kuri turpat jūras krastā rotaļājušies. "Bija patiesi bīstama situācija," sacīja atpūtniece. Neatkarīgās rīcībā ir arī minētā spēkrata valsts numurs. Veicot tālāku notikuma izmeklēšanu, laikraksts noskaidroja, ka automašīna ar šādu numuru pieder kādam SIA Liepājā - tā ir dienesta automašīna. Liepājas policijā paskaidroja, ka šāda sūdzība nav reģistrēta. "Ja policija būtu saņēmusi ziņu par notiekošo, mēs nekavējoties būtu uz to reaģējuši," uzsvēra policijas preses sekretāra vietas izpildītājs Normunds Cērmanis. Līdzīgs incidents pirms pāris nedēļām noticis arī Liepājas rajona Jūrmalciemā. Kāda vietējā žurnāliste kopā ar bērniem pludmalē spēlējusi bumbu, kad pēkšņi pamanījusi gar pašu ūdens malu lielā ātrumā traucamies automašīnu. "Izveidojās ļoti bīstama situācija," atceras sieviete. "Bēr- ni taču pludmalē rotaļājas, viņi ik mīļu brīdi neskatās apkārt. Un cik tur vajadzēja, lai notiktu nelaime - kādam no mazajiem tikai vajadzēja paskriet pakaļ aizripojušai bumbai." 8. jūlija vakarā Liepājas rajonā notika negadījums, kad kāda automašīna iestūrēja jūrā un nebija vairs tālāk braucama. Tikai šis pēdējais apstāklis arī bija pierādījums policijai, ka auto nelikumīgi braukājis pa liedagu. N. Cērmanis skaidroja, ka Valsts policijas kompetencē nav uzraudzīt kārtību liedagā. Pludmalē Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā par kārtību atbildot Pašvaldības policija, savukārt pagastos par to rūpējoties pašvaldības, kas izdod administratīvās atbildības noteikumus. Liepājas pilsētas teritorijā ir spēkā administratīvās atbildības noteikumi, kas par braukšanu pa pludmali paredz naudas sodu līdz 50 latiem. Tomēr noteikumi bieži netiek ievēroti - Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas darbiniekiem, kas uzrauga to izpildi, nereti iznāk darīšana ar šoferiem, kuri iebraukuši aizliegtajā zonā, atzina Pašvaldības policijas darbiniece Gedija Trenča. Turklāt statistikas dati liecina, ka noteikumu pārkāpēju skaits arvien pieaug - ja aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos par iebraukšanu zaļajā zonā un pludmalē sodīti 355 autovadītāji, tad šā gada pirmajā pusgadā - jau 385 patvaļ- nieki. Pēc G. Trenčas teiktā, patlaban, iestājoties siltajam laikam, pārkāpēju skaits sasniedzis kulmināciju - no 1. līdz 18. jūlijam vien noteikumus Liepājā pārkāpuši 50 autovadītāji. Atpūtnieki, kas mana patvaļīgus braucējus pludmalē, tiek lūgti pierakstīt spēkratu numurus un ziņot par šiem faktiem policijai. Atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim LETA 07/22/03 Otrdien K.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra stūrī vairāku tūkstošu cilvēku klātbūtnē svinīgi tika atklāts piemineklis izcilajam valstsvīram un tautsaimniekam, Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Pieminekli atklāja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks un RLB atbalsta fonda priekšsēdētāja Mirdza Stirna. Svētību jaunatklātajam piemineklim deva Rīgas prāvests Jānis Ginters un Ulmaņa dzimtās puses mācītājs Guntars Dimants. Pēc pieminekļa svētīšanas savu vietu tā pakājē ieņēma svinīgā goda sardze. Apsveikumu vārdus pieminekļa atklāšanas ceremonijā teica Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Jānis Stradiņš, Kārļa Ulmaņa radinieks, bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (Zaļo un zemnieku savienība), Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, Kārļa Ulmaņa krustdēls, Latvijas goda konsuls Austrālijā Emīls Dēliņš un Stirna. Kā savā uzrunā norādīja premjers, Ulmaņa kā valstsvīra idejas ir pilnā mērā izmantojamas arī šodien. "Nenoliedzami, Kārļa Ulmaņa vārds simbolizē mūsu valsts atjaunošanu un neatkarību," sacīja Repše. "Pēdējās dienās daudzi man jautā, kā jūtos, ka Kārlim Ulmanim tiek izveidots piemineklis," sacīja bijušais prezidents Guntis Ulmanis. "Jūtamies lepni un gandarīti par savu tautu un zemi, kas mums dāvājusi tādu vīru kā Kārlis Ulmanis." Stradiņš uzsvēra, ka Latvijā ar Kārli Ulmani saista valsts nodibināšanu. "Viņš bija tautā mīlēts cilvēks," norādīja LZA prezidents, piebilstot, ka laiks, kurā mēs dzīvojam, būtiski atšķiras no laika, kurā dzīvoja Ulmanis. "Latvija, Eiropa un pasaule ir mainījušās," sacīja Stradiņš. Pieminekļa atklāšanā uzstājās Latvijas Jūras spēku pūtēju orķestris, Dobeles skolotāju koris "Sidrabe", sieviešu koris "Ausma", RLB Latvijas Nacionālais vīru koris, vīru vokālais ansamblis "Arāji". Atklāšanas pasākumu vadīja aktieris Imants Skrastiņš. Atklāšanas pasākuma noslēgumā pieminekļa pakājē sagūla līdzatnestie ziedi. Rīgā, Maskavas ielā sprādzienā pieci bojāgājušie un desmit cietušie (papildināts) BNS 07/23/03 Gāzes balonu apmaiņas punktā Rīgā, Maskavas ielā 10 a, pie centrāltirgus, otrdienas vakarā nogranda sprādziens, kas paņēmis piecu cilvēku dzīvības, savainojumus guvuši vēl desmit cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene informēja, ka plkst.21.57 notikušajā sprādzienā daļēji sagrauta ēka. Policija uzskata, ka negadījums, visticamāk noticis drošības tehnikas noteikumu neievērošanas dēļ. Policija noskaidrojusi, ka gāzes apmaiņas punktā pēc darba laika beigām atradies viens cilvēks un durvis bija slēgtas no iekšpuses. Visi cietušie un bojāgājušie ir lauksaimniecības produkcijas tirgotāji, tai skaitā zemnieki no vairākiem Latvijas rajoniem. Tāpat sprādzienā cietušas aptuveni 30 automašīnas. Rīgas ātrās palīdzības dežūrārste Sarmīte Villere stāstīja, ka četri cietušie nogādāti Rīgas 1.slimnīcā, bet divi cietušie stacionēti Stradiņa slimnīcā. Vēl četriem cilvēkiem, kuri nebija guvuši nopietnus savainojumus, pirmā palīdzība sniegta notikuma vietā. LU sākas eksāmenu drudzis LETA 07/22/03 Latvijas Universitātē (LU) pirmdien notika pirmais iestājeksāmens - tests latviešu valodā. Šo eksāmenu un komplekso testu tiesību zinātnēs jebkurš interesents varēja vērot tiešraidē LU mājaslapā www.lu.lv un LU galvenās ēkas vestibilā uz lielā ekrāna. Šogad uzņemšanā LU ņem vērā sniegumu centralizētajos eksāmenos, tādējādi vienkāršojot darbu gan reflektantam, gan uzņemšanas komisijai. Īpaši pārbaudījumi šogad saglabāti galvenokārt Filoloģijas, Juridiskajā, Pedagoģijas un psiholoģijas, Sociālo zinātņu un Teoloģijas fakultātē. Reflektantu vērtēšana un ranžēšana notiek 1000 punktu sistēmā. Tās rezultātu veido: 25% - latviešu valodas iestājpārbaudījuma rezultāts un 75% - otra iestājpārbaudījuma rezultāts vai centralizēto eksāmenu rezultātu summa. Pēdējie eksāmeni LU notiks 25.jūlijā. Eksāmenu rezultātus paziņos, izvietojot rezultātu sarakstus, Raiņa bulvārī 19 un fakultātēs 28.jūlijā. Reflektantiem, kuri norādījuši mobilā tālruņa numuru, rezultātus izsūtīs īsziņās uz mobilo tālruni. Šogad pamatstudijās iesniegti 11 128 pieteikumi 56 studiju programmās. Visvairāk pieteikumu, ieskaitot vakara un neklātienes studijas - 1298 ir tiesību zinātnēs, lielākais kopējais konkurss pilna laika klātienē ir Japānas studijās - 8,65 pretendenti uz vienu studiju vietu. Sākas 3X3 Apguldē LETA 07/21/03 No 20. līdz 27.jūlijam Dobeles rajona Naudītes pagasta Apguldē notiks Latvijā 26.Pasaules latviešu ģimeņu nometne "3x3". Apguldes nometnes vadītāji ir alūksnieši Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats. Ik dienu visi nometnes dalībnieki varēs darboties savas vecumam atbilstošās ievirzēs. Vieni runās par politika, literatūru, citi aizrausies ar arheoloģiju, mācīsies iesiet grāmatas, spēlēs leļļu teātri, vārīs putras latviskajā virtuvē, darinās rotaļlietas, kals metālu, veidos māla traukus - nometnē katrs varēs izvēlēties sev tīkamāko no 39 ievirzēm. Tajā strādās tādi Latvijā zināmi cilvēki: Laila un Jānis Kirmuškas, Līga Ruperte, Valters Nollendorfs, Uldis Neiburgs, Guntis Zemītis, Lauma Vlasova, Jānis Peniķis, Rasma Lielmane, Tupešu Jānis un citi. Būs referāti, tikšanās, teātra izrādes, Akmens un dzīvības daudzinājums (folkloras kopas "Puduris" un "Vilcenes"), izstādes (gleznotājas Aijas Princes darbu izstāde), koncerti, sporta rosības. Nometnē būs pasākumi, kuros piedalīsies žurnālists Kārlis Streips, vijolniece Rasma Lielmane kopā ar pianistiem Venti Zilbertu un Solveigu Menci, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku finālskates dalībnieki - Dobeles rajona skolotāju koris "Sidrabe" (diriģents Jānis Zirnis), Zemessargu vīru vokālais ansamblis (Artūrs Reiniks), Tērvetes pagasta bērnu vokālais ansamblis (Dace Reinika), Tērvetes pagasta amatierteātris, pūtēju orķestris "Vecauce", Apguldes arodvidusskolas jauniešu deju kolektīvs, kristīgais dzejnieks Livars Jankovskis, Uldis Siliņš (Austrālija), Zanes Ludboržas privātstudijas akordeonistu kvintets, Inese Zandere, Latvijas institūta vadītājs Ojārs Kalniņš un citi. Būs aplūkojama fotoizstāde par latviešiem ASV LETA 07/18/03 Augusta vidū Rīgā, "Sapņu fabrikā", būs skatāma fotogrāfiju izstāde, kas tapusi multimediālā projekta "Sprīdītis Amerikā vai Does It Look Like Happiness?" ietvaros. Kā vēsta projektam veltītā mājaslapa "www.spriditis.shulcs.lv", projektā ietilpst dokumentālas filmas veidošana, fotoizstādes organizēšana, ceļojuma un filmēšanas procesa dokumentēšana. Projekta pamatmērķis ir apzināt jaunā laika korekcijas - Latvijas pilsoņi izceļo no savas etniskās dzimtenes laimes meklējumos pasaulē, kā arī izraisīt diskusiju sabiedrībā par problēmu, kāpēc cilvēkiem, it sevišķi jauniem, ir vēlēšanās pamest valsti uz neatgriešanos. Projektam arī jāpalīdz atspoguļot un fiksēt pēdējā desmitgadē uz ASV izceļojušo latviešu dzīves īstenību un diskutēt par jautājumu, vai bija vērts pamest Latviju. Projekta vadītāja ir Ieva Salmane, darba grupu veido fotogrāfs operators Māris Ločmelis un mūziķis Pēteris Helms. Paredzams, ka projektā ietilpstošā 52 minūtes garā dokumentālā filma parādīsies Latvijas Televīzijas tematiskajās raidījumu programmās šā gada septembrī. Līdzīga filma par latviešu dzīvi ASV ar nosaukumu "Atrasts Amerikā" pašlaik tiek demonstrēta "Kinogalerijā". Kinoteātra pārstāvji aģentūru LETA ir informējuši, ka skatītāji izrāda ļoti lielu interesi par filmu un ir ievērojams pieprasījums pēc biļetēm. Pasaules arhitekti modelē nākotnes Ventspili un Rīgu NRA 07/23/03 No 22. jūlija līdz 10. augustam Rīgā, Rātslaukumā 5, Zilās gvardes namā, ir aplūkojama starptautiskā konkursa Europan Latvijas darbu izstāde. Konkurss Europan notiek jau septīto reizi, Latvijas pārstāvji tajā piedalās pirmoreiz. Europan (franciski - Federation Europeene pour des Architectures Nouvelles) ir 17 dalībvalstu un divu novērotājvalstu apvienība, kuras mītne ir Parīzē. Apvienības darbības nozīmīgākā praktiskā daļa ir reizi divos gados organizētie starptautiskie arhitektonisko ideju konkursi. Šogad - Europan 7. sesijā - Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām iesaistījusies ar trīs apbūves teritorijām - Vecpilsētu un Ķīpsalu Rīgā un Ostgalu Ventspilī. To attīstībai idejas piedāvāja 46 dalībnieki. Vecrīgai attīstības idejas piedāvājuši 12 arhi- tekti, Ķīpsalai - 25, Ventspils Ostgalam - 7. Par Latvijas piedāvātajām teritorijām konkursa darbus gatavojuši arī Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Zviedrijas, Čehijas, Nīderlandes, Francijas, Itālijas, Rumānijas, Portugāles, Meksikas, Austrijas, Spānijas, Beļģijas un Lietuvas arhitek- ti. Konkursā drīkst piedalīties arhitekti un pilsētu plānotāji, kas nav vecāki par 40 gadiem. Arhitekti ir jauni, un viņu piedāvātās idejas nereti ir futūristiskas. Latvijā konkurss varēja notikt, pateicoties Ventspils un Rīgas pašvaldību atbalstam. Daļa finansējuma iegūta arī no Kultūrkapitāla fonda, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un biznesa struktūrām, kas atbalstīja Latvijas dalību prestižajā konkursā. Darbus vērtēs starptautiska žūrija, kurā ir Somijas, Francijas, Vācijas, Dānijas, kā arī Latvijas speciālisti. Labākās idejas autors katrai no trim teritorijām saņems naudas balvu - 12 tūkstošus eiro (ap 7700 latu). Izstādē redzamo darbu autoru vārdi netiek atklāti, lai vērtēšana būtu iespējami objektīvāka. Tā ilgs no augusta līdz novembrim, žūrija lēmumu par uzvarētājiem paziņos 12. de- cembrī. Šāgada konkursa labāko darbu izstāde nākamā gada pavasarī būs aplūkojama Atēnās, pēc tam - arī Rīgā. Daudzi konkursā piedalījušies projekti Eiropas pilsētās ir arī īstenoti, piemēram, kanālmalas apbūve un apzaļumošana Nīderlandes pilsētā Groningenā un Francijas dienvidu pilsētiņā Sentā. Jelgavas pilī atrod unikālu galvaskausu LETA 07/22/03 Piektdien, 18.jūlijā, Jelgavas pils fasādes remonta laikā atrasts unikāls sens cilvēka gal- vaskauss. Kā informēja Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks arheologs Guntis Zemītis, kāds būvfirmas "Fasādes portāls" mūrnieks, izņemot nodrupušu ķieģeli, sienā atradis nišu ar cilvēka galvaskausu. Niša atrodas apmēram 14 metru augstumā zem jumta karnīzes, starp trešā stāva logu un jumta dzegu. Šāds mūrējums varēja tapt pils būvniecības laikā no 1738. līdz 1740.gadam, atzina Zemītis. Būvdarbi unikālā atraduma vietā ir pārtraukti, un šonedēļ arheologi turpinās pētīt nišu. Pēc atraduma fotofiksācijas Zemītis galvaskausu aizvedis uz Rīgu antropoloģiskai ekspertīzei. "Tas ir neparasts atradums, kas saistās ar celtņu ziedojumu rituālu un ir pazīstams daudzām tautām, sevišķi ģermāņiem. Izskatās, ka tas varētu būt ziedojuma gadījums, un, ja šis fakts apstiprināsies, tas būs viens no retajiem gadījumiem Latvijā, kad ir konstatēts ziedojums, kurā izmantoti cilvēka kauli," sacīja zinātnieks. Leģendas par pilīs iemūrētām jaunavām gan ir raksturīgas agrākam laika periodam, uzsvēra Zemītis. Tā kā vecā Jelgavas ordeņa mūra pils un baznīca, kurai līdzās atradās apbedījumi, 1737.gadā tika uzspridzināta, lai sagatavotu vietu jaunas pils celtniecībai, arheologs ir pārliecināts, ka galvaskauss izrakts no kapsētas un tad iemūrēts pils sienā. Laikos, kad tika būvēta Jelgavas pils, cilvēku kaulus celtņu ziedojumos parasti nelika. Tolaik par šim nolūkam visnoderīgāko tika uzskatīti dzīvnieku - zirgu vai āžu galvaskausi, skaidroja Zemītis. Piemēram, Rīgā zem Rāmera torņa atrasti trīs zirgu galvaskausi. Līdz šim cilvēka galvaskausa fragmenti ir atrasti XI gadsimta Daugmales pilskalnā. Cilvēka kaulu atliekas - bērns šūpulī - ir konstatētas arī zem kāda nama Vecrīgā, Minsteres ielā, sacīja Zemītis. Arheologs Jelgavas pilī atrasto galvaskausu izpētei nodevis antropologam Guntim Gerhardam. Viņam jau ir izdevies noteikt, ka galvaskausa īpašnieks varētu būt kāds viduslaiku kapsētā apglabāts vācietis, aptuveni 30 - 40 gadus vecs ne- liela auguma vīrietis. Galvaskausam klāt ir arī apakšžoklis. Senatnīgs kaislību rituāls karaliskā izpildījumā NRA 07/19/03 9. starptautiskais senās mūzikas festivāls, kas piektdien atklāts Rīgā un sestdien risināsies Bauskā, bet svētdien finišēs Rundālē, 11 koncertu maratonā piedāvā pašmāju un ārzemju mūziķu sniegumu. Karaliskākie viesi jau sagaidīti: Stokholmas Karaliskā drāmas teātra aktieru kora Romeo & Juliet iestudētais Makbets (pulksten 21 Bauskas pils laukumā) ir ekstraordinārs skatījums uz slaveno traģēdiju: renesanses laika angļu valodu papildinot ar tā paša laikmeta komponista Žoskēna Deprē mūziku un ekspresīvām mizanscēnām, tapusi īsta šaušalu mistērija jeb senatnīgs kaislību rituāls. Gaisa baloni lido Jelgavā NRA 07/19/03 Jelgavā, galvenajā arēnā pie Ledus halles, atklāts starptautiskais gaisa balonu festivāls LMT kauss 2003 un 3. Latvijas čempionāts gaisa balonu sportā. Festivālā piedalās 17 gaisa baloni no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas, kas sacenšas par galveno balvu - kausu un naudas prēmiju 1000 eiro apmērā. Savukārt labākais Latvijas pilots kļūs par Latvijas čempionu. Gaisa balonu salidojumā sestdien paredzēti arī nakts koncerti. Viduslaiki atgriežas Kuldīgā NRA 07/18/03 Kuldīgā vakar sākās un līdz svētdienai, 20. jūlijam, turpināsies Viduslaiku svētki. To laikā kuldīdznieki un pilsētas viesi varēs baudīt īpašu svētku programmu, kas izstrādāta atbilstoši pilsētas viduslaiku vēsturiskajai noskaņai. Viduslaiku svētki Kuldīgā kopumā notiks četras dienas. Tās tematiski ir atdalītas cita no citas, tādējādi interesentiem tiek piedāvāts līdzdarboties gan visu četru dienu norisēs, gan katrā dienā atsevišķi. "Šie svētki radīti tradicionālo Pilsētas svētku vietā, tādējādi cenšoties tos padarīt pievilcīgākus un interesantākus kā pašiem kuldīdzniekiem, tā arī viesiem," stāsta Kuldīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Klāvs Radziņš. Kuldīgas Viduslaiku svētki sākās ar Konferenču Kuldīgas dienu, kurā pulcējās kultūras un tūrisma speciālisti no visas Eiropas, tai skaitā Baltijas valstīm. Centrālais notikums bija starptautiska konference Kultūra kā tūrisma attīstības dzinējspēks, kas tika rīkota sadarbībā ar Gotlandes universitāti un kuras mērķis ir apzināt kultūras tūrisma produktus un tā avotus - tradīcijas un folkloru, vēstures liecības, celtnes, nacionālos ēdienus u.c. Pirmās svētku dienas laikā interesentiem bija iespēja arī vērot konkursu Viduslaiku kuldīdznieks - lelle, konkursa Piļu makets noslēgumu un teātru studijas izrādi - Annas Brigaderes Maija un Paija. Turklāt vakarā notika arī oficiālā Viduslaiku svētku atklāšana Kuldīgas Rātslaukumā, kurai sekoja zvanu sasaukšanās Kuldīgas baznīcu torņos un krāšņa uguņošana viduslaiku stilā. Piektdien pilsētā valdīs mūzikas gars. Dienas laikā notiks operetes Čigānu barons brīvdabas iestudējums, būs klausāma zvanu sasaukšanās Kuldīgas baznīcu torņos, kā arī viduslaiku klasiskās mūzikas koncerts. Viduslaiku tirgus diena Kuldīgā notiks 19. jūlijā. Tās laikā būs iespējams baudīt viduslaiku tirgu Rātslaukumā, teātra uzvedumus par viduslaiku tēmu Kuldīgas ielās un pagalmos, viduslaiku lielgabalu šovu un viduslaiku zīlēšanu. Šajā dienā notiks arī Kuldīgai jau tradicionālais Alekšupītes skrējiens un superloterija Zelta ikrs. Svētku noslēguma diena, 20. jūlijs, būs veltīta sportiskām aktivitātēm. Viduslaiku spēļu laikā būs iespējams līdzdarboties Toma striķa vilkšanā, spilvenu kaujās un citās sportiskās nodarbēs. Notiks arī teātra un deju izrādes, viduslaiku rotaļas bērniem un senās olu mešanas sacensības. Liepājā būs lielākais akvaparks Baltijā LETA 07/23/03 Šā gada decembra vidū Lielupē tiks atvērts lielākais ūdens atpūtas un atrakciju parks Baltijā "Līvu akvaparks", topošās būves spāru svētkos informēja akvaparka mārketinga pārstāvis Aleksejs Sivačovs. Parks būs atvērts visu gadu un jebkuros apstākļos - 1500 cilvēku varēs izklaidēties dažādās septiņu veidu atrakcijās, būs pieejami visdažādākie slīdkalniņi, pa kuriem varēs laisties ūdenī. Sivačovs pastāstīja, ka pašiem mazākajiem akvaparka viesiem būs iespēja izklaidēties bērnu baseinā, bet mierīgākas atpūtas cienītāji varēs atpūsties četrās dažāda veida saunās un džakuzi. Projekta autori ir "Vizuālās modelēšanas studija", būvniecību veic AS "U.Pīlēna birojs" (UPB) būvfirma "Nams". Kopējās akvaparka izmaksas būs aptuveni 15 miljoni latu, bet plānotās apmeklējuma cenas svārstīšoties robežās no 6 līdz 8 latiem, teica Sivačovs. Iepriekš parka īpašnieki - SIA "Sporta un atpūtas parks Lielupe" pauduši cerību ieguldījumus atpelnīt 10 gadu laikā. Projekta investori ir Pētera Šmidres SIA "Alīna", AS "Behrmann Balticum Nemo", kā arī privātpersonas Euģēnijs Gedžus un Aleksandrs Alperšteins. Vārda brand vietā iesaka lietot jaunvārdu zīmols NRA 07/21/03 Daudznozīmīgo angļu vārdu brand arī vispārināta tēla nozīmē nebūtu vēlams aizgūt, bet labāk tā vietā latviešu valodā lietot vai nu līdzīgā nozīmē jau lietoto vārdu marka, vai jaundarinājumu - zīmols, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija. Vārds marka latviešu valodā jau izmantots dažādās joprojām aktuālās un atšķirīgās nozīmēs, Terminoloģijas komisija uzskata, ka jaunajā angļu vārda brand nozīmē latviešu valodā priekšroka dodama jaunvārdam zīmols, kam par paraugu izmantots Mīlenbaha-Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcā dotais vārds zīmolis. Zīmols ir tēls, kas saistīts ar prečzīmi, firmas zīmi, logo un tamlīdzīgu vārdu, vārdkopu, grafisku veidojumu, simbolu vai citu zīmi un kāds indivīdam un sabiedrībai veidojas par kādu vienumu - personu, firmu, preci vai pakalpojumu," termina skaidrojumu sniedz akadēmija. Arī šonedēļ neciešamais karstums tur- pinājās, taču šodien jau no paša rīta līst gandrīz bez apstājas. Un pēc mitru- ma izlāpusī zeme beidzot kaut nedaudz var veldzēties. Bet vienalga netiek solīts vēsāks laiks – karstums turpināšoties. Tas laikam par godu atvaļinājuma laikam, ko daudzi var izbaudīt jūras vai upes malā sau- ļojoties un peldoties vai vien- kārši atpūšoties... Anda